LBAS VÄstis Nr. 125

Nr. 125 

Otrdiena, 2008. gada 20. maijâ 

Grozîjumi 

Satversmç 

Nodokïu 

politikas gausâ 

reforma 

Latvijas 

arodbiedrîbas 

izglîtojas 

Pçterburgâ 

42. lpp. 

46. lpp. 

412. lpp. 

Tauta nostâdîjusi Saeimu 

vçsturiskas izvçles priekðâ 

«Centrâlâs vçlçðanu komisijas 

(CVK) publiskotie oficiâlie 

parakstu vâkðanas rezultâti 

nostâdîjuði Saeimu 

vçsturiskas izvçles priekðâ – 

pierâdît gatavîbu kvalitatîvâm 

pârmaiòâm savâ darbâ 

pieòemt «neçrtos» grozîjumus 

Satversmç, vai arî turpinât 

ignorçt tautas viedokli,» 

uzskata Latvijas Brîvo arodbiedrîbu 

savienîbas (LBAS) 

priekðsçdçtâjs Pçteris Krîgers. 

«Liela loma lçmuma pieòemðanâ 

bûs arî Valsts prezidentam, 

no kura nostâjas var izðíirties, 

vai bûs nepiecieðams 

tçrçt vismaz 2,5 miljonus latu, 

rîkojot referendumu,» uzsver 

Krîgers. 28. aprîlî, tiekoties ar 

LBAS pârstâvjiem, Valsts prezidents 

gan uzsvçra, ka tas tagad 

bûs simts deputâtu pienâkums 

un tiesîbas – organizçt 

referendumu vai nç. Tajâ paðâ 

dienâ, kad CVK paziòoja par 

parakstîjuðos pilsoòu skaitu, 

Valsts prezidents LBAS iniciçtos 

grozîjumus Satversmç iesniedza 

Saeimâ. Saeima savukârt 

tos jau nodevusi komisijâm. 

Saskaòâ ar Centrâlâs vçlçðanu 

komisijas oficiâlo informâciju 

par Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas 

rosinâtajiem grozîjumiem 

Satversmes 78. un 79. 

pantâ parakstîjuðies 217 567 

pilsoòi. Socioloìiskâs aptaujas 

pçc parakstu vâkðanas noslçguma 

parâdîja, ka, neraugoties 

uz daþâdâm pret Satversmes 

grozîjumiem vçrstâm 

kampaòâm, par tiem referendumâ 

jau ðobrîd bûtu gatavi 

parakstîties vismaz 45 procenti 

balsstiesîgo. 

«Atkârtoti vçlamies pateikties 

Latvijas apzinîgâkajiem 

pilsoòiem, tajâ skaitâ arodbiedrîbu 

biedriem, kuri rada iespçju 

nodot savus parakstus 

par ðîm nelielajâm, tomçr bûtiskajâm 

izmaiòâm Satversmç. 

Tas mums dod pârliecîbu turpinât 

cîòu par strâdâjoðo tiesîbâm 

dzîvot ilgtspçjîgâ ekonomiskâ 

un politiskâ vidç,» saka 

LBAS priekðsçdçtâjs. 

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas 

uzsâktâ ceïa pareizo virzîbu 

ir apliecinâjuði ne vien Latvijas 

nozîmîgâkie konstitucionâlo 

tiesîbu eksperti – Gunârs 

Kûtris un Aivars Endziòð, bet 

arî liela daïa pilsoòu, parakstoties 

par uzlabojumiem Satversmç. 

Kaut Latvijas Brîvo arodbiedrîbu 

savienîbas vairâkkârt ir centusies 

uzsâkt konstruktîvu dialogu 

ar politiskajiem spçkiem jau 

pirms parakstu vâkðanas uzsâkðanas, 

tomçr lîdz ðim komunikâcija 

ir bijusi lielâkoties 

vienpusçja. «Mûsuprât, tieði 

politiíu neticîba tam, ka tauta 

ir spçjîga uz tik lielu vienotîbu, 

ir novedusi pie ðî rezultâta,» 

uzskata P.Krîgers. 

Sanita Lorence, 

LBAS sabiedrisko 

attiecîbu menedþere

2 Otrdiena, 2008. gada 20. maijâ 

Grozîjumi Satversmç 

Ðî gada 1.februârî LBAS iesniedza 

Centrâlajâ vçlçðanu 

komisijâ 11 095 vçlçtâju parakstîtu 

likumprojektu «Grozîjumi 

Latvijas Republikas 

Satversmç». 

Iesniegtais likumprojekts paredz 

grozît Satversmes 78. un 

79. pantus, nosakot, ka ne mazâk 

kâ vienai desmitajai daïai vçlçtâju 

ir tiesîbas rosinât Saeimas 

atlaiðanu. 

No 2008.gada 12.marta lîdz 

10.aprîlim notika parakstu vâkðana likuma 

«Grozîjumi Latvijas Republikas 

Satversmç» ierosinâðanai, kuras laikâ, 

saskaòâ ar Satversmi, bija jâsavâc vismaz 

149 064 paraksti. Kopumâ parakstu 

vâkðanâ tika savâkti 217 567 

derîgi paraksti. 

Diemþçl, pârbaudot savâktos parakstus 

par nelîdzskaitâmiem atzina 

6814 parakstus, kas no kopçjâ parakstu 

skaita svîtroti. No ðiem parakstiem 

6659 pilsoòi bija parakstîjuðies atkârtoti, 

35 parakstîtâjiem saskaòâ ar Iedzîvotâju 

reìistra datiem nebija Latvijas 

pilsonîbas, 22 personâm bija ierobeþota 

rîcîbspçja, 2 personas bija miruðas 

vai atrodas bezvçsts prombûtnç, 

1 persona parakstîðanâs brîdî bijusi 

jaunâka par 18 gadiem, bet 60 personas 

nebija identificçjamas Iedzîvotâju 

reìistrâ. 

Pçc tam ðie paraksti kopâ ar likumprojektu 

tika nodoti Valsts 

prezidentam, kas tos iesniedza 

Saeimâ, kurai bûs jâlemj par likumprojekta 

pieòemðanu, noraidîðanu vai 

grozîðanu. 

Iesniegtos Satversmes grozîjumus 

Saeima var izskatît sçdç, kurâ piedalâs 

vismaz divas treðdaïas Saeimas locekïu, 

un tie var tikt pieòemti ar ne mazâk 

kâ divu treðdaïu klâtesoðo balsu 

vairâkumu. 

Papildus vçlamies norâdît, ka 

Valsts prezidents ir izveidojis Konstitucionâlo 

tiesîbu komisiju, kas publicçjusi 

arî savu viedokli par Saeimas 

priekðlaicîgu vçlçðanu mehânisma pilveidoðanu. 

Ðajâ atzinumâ komisija ir 

vçrtçjusi arî LBAS sagatavoto likumprojektu 

un sniegusi savus komentârus. 

Turpmâk vçlamies akcentçt komisijas 

izteiktâs «baþas» par LBAS sagatavoto 

likumprojektu, kâ arî sniegt par 

tâm savus komentârus. 

Komisijas izteiktâs baþas par LBAS 

priekðlikumiem 

1) 1/10 daïas vçlçtâju tiesîbas ierosinât 

Saeimas atlaiðanu nav saistîtas 

ne ar kâdiem priekðnoteikumiem attiecîbâ 

uz termiòiem; 

2) visai zems slieksnis gan vçlçtâju 

skaitam (1/10 daïa), kâds nepiecieðams, 

lai ierosinâtu Saeimas atlaiðanas 

procedûru; 

3) visai zems slieksnis balsu skaitam, 

kâds nepiecieðams, lai Saeima 

tiktu atlaista; 

4) nesniedz pietiekamas garantijas 

tam, ka tautas tiesîbas atlaist Saeimu 

nevarçtu tikt izmantotas citiem mçríiem, 

nevis vienîgi nopietnas parlamentâras 

krîzes atrisinâðanai vai sabiedrîbâ 

pretrunîgi vçrtçta svarîga jautâjuma 

izlemðanai. Zemais slieksnis 

paver vienkârðotu iespçju pârskatît 

nesen notikuðu vçlçðanu rezultâtus 

un arî var radît pamatotas ðaubas par 

pieòemtâ lçmuma leìitimitâti; 

5) expressis verbis nav iekïauti 

noteikumi par jaunu vçlçðanu sarîkoðanas 

termiòiem. Tie ir tikai juridiski 

izsecinâmi no Satversmes sistçmas; 

6) projekts piedâvâ grozît Satversmes 

5. nodaïu «Likumdoðana», lai 

gan, vçrtçjot no priekðlikuma satura, 

lietderîgâk bûtu grozît tâs 3. nodaïu 

«Valsts Prezidents». 

LBAS viedoklis: 

1) uzskatâm, ka tas ir diskutçjams 

jautâjums un nepiecieðamîbas gadîjumâ 

tos var regulçt citos Satversmes 

pantos (nevis 78. un 79.); 

2) ðâds pat slieksnis ir nepiecieðams, 

lai Prezidentam iesniegtu Satversmes 

grozîjuma projektu vai arî likuma 

projektu; 

Pie paðreizçjiem nosacîjumiem 

1/10 vçlçtâju var iesniegt likumprojektu, 

kas izmaina Civillikumu, 

Kriminâllikumu, vai arî likumu par 

tautas nobalsoðanu un likumu ierosinâðanu, 

paredzot, piemçram, ka 

5 deputâti var pieprasît tautas nobalsoðanu 

par izstâðanos no ES; 

3) tâds pats slieksnis ir nepiecieðams, 

lai tiktu pieòemts likumprojekts 

vai lçmums par Latvijas dalîbu Eiropas 

Savienîbâ vai bûtiskâm izmaiòâm ðîs 

dalîbas nosacîjumos. 

Piemçram, lai iestâtos ES bija jânobalso 

tikai 497 543 (bet nobalsoja 

676 700). Pie paðreizçjâs Satversmes 

redakcijas no ES var izstâties, ja referendumâ 

nobalso 227 246 (t.i. – 46% 

no skaita, kuru bija nepiecieðams savâkt, 

lai iestâtos ES jeb 15% no vçlçtâjiem). 

4) Saeimas atlaiðanas kârtîba nav 

vienas dienas pasâkums, bet gan nopietna 

procedûra: 

1) jâsavâc 10 000 notariâli apliecinâti 

paraksti; 

2) jâsavâc 1/10 vçlçtâju paraksti; 

3) ja Saeima pati sevi neatlaiþ – referendums. 

Lîdzðinçjâ pieredze râda, ka nokïûðana 

lîdz referendumam ir: 

a) pietiekoði dârgs process; 

b) laikietilpîga (6-9 mçneði); 

5) norâdâm, ka arî paðreiz 78. un 

79.pantâ nav expressis verbis atrunâta 

kârtîba, kâ stâjas spçkâ (kurâ dienâ 

u.t.t.) Satversmes pârgrozîjums vai likumprojekts, 

kas pieòemts referendumâ. 

Tâ ir juridiski izsecinâma no Satversmes 

sistçmas – Satversmes 69.panta, 

kas noteic, ka «Valsts Prezidents izsludina 

Saeimâ pieòemtos likumus ne 

agrâk kâ desmitâ dienâ un ne vçlâk kâ 

divdesmit pirmâ dienâ pçc to pieòemðanas. 

Likums stâjas spçkâ èetrpadsmit 

dienas pçc izsludinâðanas, ja likumâ 

nav noteikts cits termiòð.» 

6) Arî «lçmums par Latvijas dalîbu 

Eiropas Savienîbâ vai bûtiskâm 

izmaiòâm ðîs dalîbas nosacîjumos» 

îsti neiederas sadaïâ «Likumdoðana», 

to paðu var minçt par 

paðvaldîbu regulçjama iekïauðanu Cilvçka 

pamattiesîbu sadaïâ. 

Paðreizçjâ un LBAS piedâvâtâ 

Saeimas atlaiðanas kârtîba 

Spçkâ esoðâ kârtîba 

48. Valsts Prezidentam ir tiesîba ierosinât 

Saeimas atlaiðanu. 

Pçc tam izdarâma tautas nobalsoðana. 

Ja tautas nobalsoðanâ vairâk nekâ 

puse balsotâju izsakâs par Saeimas 

atlaiðanu, tad Saeima uzskatâma par 

atlaistu un izsludinâmas jaunas vçlçðanas, 

kurâm jânotiek ne vçlâk kâ divus 

mçneðus pçc Saeimas atlaiðanas. 

Komentâri 

1. Prezidents (kuru ievçl Saeima ar 

vismaz 51 balsi) vienpersoniski var ierosinât 


Saeimas pozîciju ievçl 50%+1 ~ 

454 490 iedzîvotâji. 

2. Notiek referendums, kurâ var atnâkt 

10 balsotâji un 6 nobalsot par 


(Turpinâjums 3. lpp.)


Grozîjumi Satversmç 

(Turpinâjums no 2. lpp.) 

LBAS piedâvâtâ redakcija 

78. Ne mazâk kâ vienai desmitai 

daïai vçlçtâju ir tiesîba iesniegt Valsts 

Prezidentam [...] lçmuma projektu 

par Saeimas atlaiðanu, kuru Prezidents 

nodod Saeimai. Ja Saeima to 

nepieòem bez pârgrozîjumiem pçc 

satura, tad tas ir nododams tautas 

nobalsoðanai 

Komentârs: 1/10 vçlçtâju = 

149 064 

79. [...] Tautas nobalsoðanai nodotais 

likumprojekts, lçmums par Saeimas 

atlaiðanu ir pieòemts, ja balsotâju 

skaits ir vismaz puse no pçdçjâs 

Saeimas vçlçðanâs piedalîjuðos vçlçtâju 

skaita un ja vairâkums ir balsojis 

par [...] Saeimas atlaiðanu. 

Komentârs: LR iedzîvotâji 

uz 01.01.2008 = 2 276 282 

Balsstiesîgie = 1 490 640 

½ no balsstiesîgiem = 745 320 

Pçdçjâs vçlçðanas piedalîjâs 

60.98% jeb 908 979 un par 9.Saeimas 

pozîcijas partijâm balsoja = 

469 934 (51.7%) 

Lai atlaistu Saeimu, referendumâ 

par to ir jânobalso 454 490 balsotâju. 

3 

Papildus vçrðam uzmanîbu uz salîdzinâjumu, 

cik daudz cilvçkiem ir jâpiedalâs 

un cik daudziem ir jânobalso 

referendumâ, lai grozîtu Satversmi, 

pieòemtu likumprojektu, lemtu 

par izstâðanos no Eiropas Savienîbas, 

kâ arî pçc LBAS priekðlikuma – atlaistu 

Saeimu. 

Uzziòai: 227 246 balsstiesîgie = 

9.98% no iedzîvotâjiem = 15.24% 

no pçdçjâs vçlçðanâs piedalîjuðos 

skaita. 

Kaspars Râcenâjs, 

LBAS jurists 

Notika NTSP padomes kârtçjâ sçde 

30.aprîlî Ministru kabineta 

Zaïajâ zâlç notika Nacionâlâs 

trîspusçjâs sadarbîbas padomes 

(NTSP) kârtçjâ sçde. 

NTSP sçdç dalîbpuses atkârtoti diskutçja 

par minimâlâs mçneða darba algas 

paaugstinâðanu 2009.gadâ saistîbâ 

ar iedzîvotâju ienâkuma nodokïa 

neapliekamâ minimuma apmçru. Nolçma 

– atbalstît priekðlikumus par minimâlâs 

darba algas, neapliekamâ minimuma 

un nodokïa atvieglojuma par 

apgâdîbâ esoðu personu apjoma apmçrus, 

sâkot ar 2009.gada 1.janvâri: 

• minimâlâ mçneða darba alga – 

Ls 180, 

• neapliekamais minimums no Ls 

100 lîdz Ls 105, 

• atvieglojums par apgâdîbâ esoðâm 

personâm – 70% no neapliekamâ 

minimuma. 

Tieslietu ministrija NTSP sçdç prezentçja 

informatîvo ziòojumu Par pasâkumiem 

darba strîdu izskatîðanas 

efektivitâtes palielinâðanai. Dalîbpuses 

meklçja iespçjamos risinâjumus 

Pamatojums Jāpiedalās Jānobalso 2008.g. 

Satversmes 

pārgrozījums 

Likumprojekts 

Dalība ES 

Saeimas 

atlaišana 

½ balsstiesīgo 745 320 ½ balsstiesīgo 745 320 

½ no pēdējās 

vēlēšanās 

piedalījušos 

skaita 


vēlēšanās 


skaita 


vēlēšanās 


skaita 

454 490 

454 490 

454 490 

50%+ 1 no 


vēlēšanās 


skaita 

50%+ 1 no 


vēlēšanās 


skaita 

50%+ 1 no 


vēlēšanās 


skaita 

227 246 

227 246 

227 246 

darba strîdu âtrâkai un efektîvâkai izskatîðanai, 

jo darba strîdu risinâðana ir 

bûtisks darba tiesîbu jautâjums, kas 

skar ne tikai valsts, bet arî darba devçju 

un darbinieku intereses. NTSP pieòçma 

zinâðanai Tieslietu ministrijas 

sagatavoto informatîvo ziòojumu. 

Tika izskatîts grozîjums NTSP Sociâlâs 

droðîbas apakðpadomes (SDA) 

nolikumâ par SDA sastâva paplaðinâðanu, 

iekïaujot SDA sastâvâ arî Bçrnu 

un ìimenes lietu ministrijas un Îpaðu 

uzdevumu ministra sabiedrîbas integrâcijas 

lietâs sekretariâta pârstâvjus, 

òemot vçrâ, ka minçto valdîbas puses 

pârstâvju kompetencç esoðie jautâjumi 

atbilst SDA darbîbas mçríiem. 

NTSP to atbalstîja. 

Labklâjîbas ministrija bija iesniegusi 

izskatîðanai NTSP kârtçjâ sçdç Konceptuâlus 

priekðlikumus par darba devçja 

apmaksâjamâ darba òçmçja pârejoðas 

darbnespçjas perioda saîsinâðanu, 

atbilstoði Nacionâlâs trîspusçjâs 

sadarbîbas padomes 15.08.2007. sçdç 

nolemtajam. Konceptuâlos priekðlikumus 

izstrâdâja Labklâjîbas ministrijâ 

izveidotâ darba grupa, kurâ bija iekïauti 

Latvijas Darba devçju konfederâcijas, 

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas, 

Labklâjîbas ministrijas, Ekonomikas 

ministrijas, Finanðu ministrijas, 

Veselîbas ministrijas un Valsts sociâlâs 

apdroðinâðanas aìentûras pârstâvji. 

NTSP nolçma atbalstît Konceptuâlo 

priekðlikumu par darba devçja 

apmaksâjamâ darba òçmçja pârejoðas 

darbnespçjas perioda saîsinâðanu 

1.variantu (darba devçja slimîbas naudas 

izmaksas periodu saîsina lîdz 10 

kalendâra dienâm, sâkot no 

01.01.2009.). 

NTSP sçdç atkârtoti izskatîja jautâjumu 

par likumprojektu ”Grozîjums 

Darba likumâ”. Par minçto jautâjumu 

ziòoja Aizsardzîbas ministrijas pârstâve, 

saskaòâ ar Ministru kabineta komitejas 

2008.gada 14.aprîïa sçdç nolemto. 

NTSP nolçma, ka Aizsardzîbas ministrijai 

sagatavotos priekðlikumus 

saistîbâ ar Grozîjumiem darba likumâ 

(TA-3004) jâiesniedz izskatîðanai Darba 

lietu trîspusçjâs sadarbîbas apkðpadomç.


Vispasaules darba droðîbas un 

veselîbas dienas konference 

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu 

savienîba (LBAS) 28. aprîlî 

organizçja nozaru arodbiedrîbu 

un darba aizsardzîbas 

uzticîbas personu konferenci, 

kas bija veltîta Vispasaules 

darba droðîbas un veselîbas 

dienai. 

Ar ziòojumiem tajâ uzstâjâs LBAS 

vadîba un augsta lîmeòa sociâlo partneru 

pârstâvji: Labklâjîbas ministrijas 

Darba departamenta direktora 

vietnieks Renârs Lûsis, Valsts darba 

inspekcijas direktore Rita Elce, Latvijas 

Darba devçju konfederâcijas ìenerâldirektore 

Elîna Egle, Darba droðîbas 

un Vides veselîbas institûta 

asistents pçtniecîbâ Ivars Vanadziòð. 

Nozaru uzticîbas personas informçja 

par labo darba aizsardzîbas 

praksi, bija piemiòas brîdis darbâ 

bojâ gâjuðiem un savainotiem darbiniekiem, 

uzòçmumu uzticîbas personu 

godinâðana un konferences 

Aicinâjuma pieòemðana. 

Katru gadu pasaulç darba 

vietâs iet bojâ vairâk nekâ 2 

miljoni darbinieku, cieð nelaimes 

gadîjumos un gûst traumas ap 270 

miljoniem cilvçku. Latvijâ pagâjuðâ 

gadâ darba vietâs gâja bojâ 58 darbinieki, 

nelaimes gadîjumos cieta 

1530 cilvçki. Ðogad darba vietâ bojâ 

gâjuði 14 cilvçki un smagas traumas 

guvuði 70 darbinieki. 28. aprîlî 

ik gadu visâ pasaulç notiek piemiòas 

pasâkumi darbâ bojâ gâjuðiem 

un savainotiem darbiniekiem. 

Starptautiskâ arodbiedrîbu kustîbâ 

ðîs dienas pasâkumos visâs pasaules 

valstîs kâ galvenais muzikâlais 

vadmotîvs ir izvçlçta latvieðu tautasdziesmas 

«Kas tie tâdi kas dziedâja» 

melodija. 

Ivars Vanadziòð, Rîgas Stradiòa 

universitâtes Darba droðîbas un 

vides veselîbas institûta pçtnieks, 

informçja par aktuâlâkâjâm 

darba droðîbas un arodveselîbas 

problçmas pasaulç un Latvijâ. 

Arodslimîbu un nelaimes gadîjumu 

izraisîtâs problçmas joprojâm 

ir ievçrojama problçma visâ 

pasaulç. ES valstîs 2003.gadâ 

darba vides dçï bojâ gâja 167 

000 cilvçku, no tiem 7 500 gâja 

bojâ nelaimes gadîjumos (tehniska 

rakstura riski): 4,5%; 85 500 – 

ar darbu saistîtu daþâdu slimîbu 

dçï: 51,20%; 74 000 – íîmisko 

vielu izraisîtu saslimðanu dçï: 

Aicinâjums 

LATVIJAS BRÎVO ARODBIEDRÎBU 

SAVIENÎBAS 

2008.gada 28. aprîïa 

konferences dalîbnieku 

A I C I N Â J U M S 

VALSTS INSTITÛCIJÂM, DARBA 

DEVÇJIEM UN DARBINIEKIEM 

PAR DROÐÂM UN VESELÎBAI 

NEKAITÎGÂM DARBA VIETÂM 

Mana dzîve 

Mans darbs 

Mans droðs darbs 

Lielâkajam vairumam Latvijas iedzîvotâju 

Darbs ir vienîgais iztikas 

avots. Pelnot iztiku, nodarbinâtais 

nedrîkst zaudçt savu veselîbu vai 

dzîvîbu. 

Latvijâ ir îsâkais iedzîvotâju vidçjais 

mûþa ilgums ES. Vîrieðiem tas ir 

65 gadi, sievietçm – 74 gadi. Dzîves 

kvalitâti un mûþa ilgumu ietekmç 

stress, arodslimîbas, nelaimes gadîjumi 

un darbinieku bojâeja darba 

vietâ. Gadu no gada pieaug arodslimnieku 

skaits. Jauni darbinieki ar 

darba stâþu lîdz 3 gadiem darba vietâ 

visbieþâk kïûst par smaga nelaimes 

gadîjuma upuri, lîdz 70% no visiem 

gadîjumiem. 

Latvijâ pagâjuðâ gadâ darba 

vietâs gâja bojâ 58 darbinieki, 

nelaimes gadîjumos cieta 1530 cilvçki, 

smagi traumçti 267. Ðogad darba 

vietâs bojâ gâjuði 14 cilvçki un smagas 

traumas guvuði 70 darbinieki. 

Galvenie iemesli ir neapmierinoða 

darba organizâcija, nepietiekama 

darbinieku instruktâþa un apmâcîba, 

nepiemçroti darba apstâkïi un neuzmanîga 

darbinieku rîcîba. Pilnîgi nepieòemama 

ir situâcija, ka tikai vienâ 

ceturtâ daïâ uzòçmumu valstî ir veikta 

darba vietu riska faktoru pilnvçrtîga 

novçrtçðana. 

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas, 


44,30%. Latvijâ tas nozîmçtu, ka 

darba vides radîto problçmu dçï 

katru gadu mirst ~ 1300 cilvçku. 

(Turpinâjums 5. lpp.) 

veselîbas dienas konferences dalîbnieki: 

aicina valsts 

atbildîgâs institûcijas: 

• paaugstinât prasîbu lîmeni uzòçmçjiem 

par darba aizsardzîbas 

normatîvo aktu ievçroðanu uzòçmumos 

un iestâdçs; 

• valsts lîmenî izveidot divpakâpju 

uzòçmumu darba aizsardzîbas 

uzraudzîbas sistçmu ar kontrolçjoðo 

un sociâlâs apdroðinâðanas institûciju 

starpniecîbu. 

aicina darba devçjus: 

• nodroðinât strâdâjoðajiem veselîbai 

nekaitîgus darba apstâkïus un 

ieviest darba droðîbas standartu prasîbas; 

• lai iesaistîtu darbiniekus uzòçmumu 

darba aizsardzîbas sistçmas 

pilnveidoðanâ, atbalstît sociâlâ dialoga 

attîstîbu darba aizsardzîbas jautâjumos; 

•darba vietâs ar paaugstinâtu riska 

pakâpi veselîbai veikt darbinieku 

apdroðinâðanu privâtajos pensiju 

fondos, nodroðinât ðiem darbiniekiem 

papildus sociâlâs garantijas 

koplîgumos; 

• integrçt darba aizsardzîbu uzòçmumu 

kvalitâtes vadîbas sistçmâ. 

Konferences dalîbnieki 

rekomendç nozaru 

un uzòçmumu 

arodorganizâcijâm, 

uzticîbas personâm: 

• Attîstît sociâlâ dialoga praksi 

darba aizsardzîbas jomâ nozares uzòçmumos; 

• Arodorganizâcijâm un uzticîbas 

personâm aktivizçt sabiedrisko uzraudzîbu 

par darba aizsardzîbas sistçmas 

darbîbu uzòçmumos; 

• Principiâli nepieïaut darbâ notikuðo 

nelaimes gadîjumu neizmeklçðanu 

un slçpðanu. 

Rîga, 2008. gada 28. aprîlis



veselîbas dienas konference 


Latvijâ joprojâm ir arî ievçrojami 

augstâks letâlo nelaimes gadîjumu 

skaits kâ ES. Pasaulç: darba 

aizsardzîbas problçmu radîtâs izmaksas 

sasniedz 4% no globâlâ kopprodukta; 

pieaug ar darbu saistîto slimîbu 

skaita pieaugums un tâ radîtâs sekas 

– piemçram, 20% sirds asinsvadu 

slimîbu – ir darba apstâkïu izraisîtas. 

Pçtîjuma «Darba apstâkïi un 

riski Latvijâ» (2006-2007) rezultâti 

ir satraucoði, piemçram: tikai 22% uzòçmumu 

veikti darba vides riska novçrtçjumi; 

43% darba devçju uzskata, 

ka viòu nodarbinâtie nav pakïauti nevienam 

riska faktoram; 61% darba 

devçju atklâti atzîst, ka viòus nekas 

netraucç veikt darba aizsardzîbas pasâkumus; 

joprojâm ir problçmas ar 

nodarbinâto informçðanu un darba 

aizsardzîbas nozîmîguma apzinâðanos. 

Tikai 61% nodarbinâto uzskata 

par savu pienâkumu ievçrot darba 

droðîbas zîmes; tikai 23,6% nodarbinâto 

uzskata par savâm tiesîbâm iespçju 

izvirzît pârstâvjus; tikai 27% nodarbinâto 

ir snieguði ieteikumus darba 

devçjam apstâkïu uzlaboðanai. 

I. Vanadziòð atzîst, ka nâkotnç: 

ievçrojami lielâka uzmanîba jâvelta 

darba devçju un nodarbinâto apmâcîbai, 

izvçloties jaunas apmâcîbu 

un pârliecinâðanas formas; 

jâveicina nodarbinâto iesaistîðanas 

darba apstâkïu uzlaboðanâ un 

«sociâlajâ dialogâ»; 

jâturpina darbs pie likumdoðanas 

pilnveidoðanas; 

jâveido uz pçtîjumiem un monitoringu 

balstîta politikas plânoðanas 

sistçma. 

Darba aizsardzîbas sistçma uzòçmumu 

lîmenî efektîvi darbojas tikai 

tad, ja abas puses – darba devçja speciâlisti 

un darbinieki ir aktîvi iesaistîti 

droðu un veselîgu darba apstâkïu nodroðinâjumâ. 

Kâ râda socioloìiskie 

apsekojumi, tikai 15 % darbinieku 

pârzin savas tiesîbas darba aizsardzîbas 

jomâ. Tâdçï îpaða loma 

darbinieku intereðu aizstâvçðanâ pieder 

vçlçtâm darba aizsardzîbas uzticîbas 

personâm, kuru tiesîbas un pienâkumus 

nosaka Darba aizsardzîbas 

likums. Visâs nozaru arodbiedrîbu organizâcijâs 

pavisam ir ievçlçtas 3100 

uzticîbas personas, kuras ar savu 

darbîbu veicina darbinieku saslimstîbas 

un nelaimes gadîjumu skaita reâlu 

samazinâjumu 

LBAS Atzinîbas rakstus par ievçrojamu 

ieguldîjumu darbinieku 

intereðu pârstâvçðanâ darba aizsardzîbâ 

saòçma uzticîbas personas: 

Alfons Berþanskis (SIA Cemex, LCA), 

Tatjana Pçtersone (AS Hanzas maiznîca, 

LAKRS), Mçtra Kluce (AS Olainfarm, 

LBAS nosûta vçstuli 

Saeimas frakcijâm 


savienîba (LBAS) nosûtîjusi 

vçstuli Saeimas frakcijâm, 

kurâ aicina Saeimas deputâtus 

atbalstît LBAS sagatavoto 

likumprojektu «Grozîjumi 

Latvijas Republikas Satversmç» 

un pieòemt to bez pârgrozîjumiem, 

jo tas ir labi 

pârdomâts un ir atbilstoðs 

Satversmes garam. 

Iesniegtais likumprojekts paredz 

grozît Satversmes 78. un 79. pantus, 

nosakot, ka ne mazâk kâ vienai desmitajai 

daïai vçlçtâju ir tiesîbas rosinât 


Pçdçjo mçneðu laikâ ir bijuðas plaðas 

diskusijas par ðo likumprojektu 

gan juristu, politologu vidû, gan daþâdus 

viedokïus ir pauduði arî politiíi. 

Ir izteikti gan atzinîgi vârdi, gan 

dzirdçti komentâri, ka likumprojekts 

ir «juridisks brâíis». LBAS uzskata, 

ka 217 567 Latvijas pilsoòi ar saviem 

parakstiem ir izrâdîjuði stingru gribu 

veikt izmaiòas likumdoðanâ, un tas 

ir «solis pareizajâ virzienâ» un liecina, 

ka tauta nav «aitu bars», kas parakstîtos 

par «juridisku brâíi», bet 

gan norâda uz uzticîbas krîzi un ir 

nopietns signâls valdoðajai elitei pârdomât 

savu darbîbas stilu, darbîbas 

struktûru. 

5 

LIA), Jurijs Maliðevs (SIA Lattelecom, Sakaru 

darb arodb.), Genovaite Stakena 

(Tukuma slimnîca, LVSADA), Juris Losâns 

(SIA Verems LMNA), Jâzeps Ðirvis 

(Meþotnes internâtskola, LIZDA), Georgs 

Gursatovs (Jûrmalas izglîtîbas 

pârvalde, LIZDA), Normunds Knitners 

(Liepâjas 5. vidusskola, LIZDA), Valdis 

Kuðnirs (Madlienas vidusskola, LIZDA), 

Sandra Nikolajeva (Viesîtes dome, 

LPDA), Inga Ðnukute (aprûpes centrs 

Teika, LÂADA), Imants Muiþnieks (AS 

Augstspriegumu tîkls, Enerìija), Juris 

Arâjums (AS VRC Zasulauks, LDzSA), 

Jânis Gumbins (VAS LDz Rîgas ceïu 

distance, LDzSA). 

Starptautiskâ Darba organizâcija 

(SDO) 2003. gadâ nodibinâja Vispasaules 

darba droðîbas un veselîbas 

dienu, kuru nolçma atzîmçt katru 

gadu 28. aprîlî. 

Galvenais uzdevums ðajâ dienâ – 

aktualizçt pastâvîgu profilaktisko 

darba aizsardzîbas pasâkumu nozîmi, 

lai nepieïautu nelaimes gadîjumus 

un arodsaslimstîbu darbâ. 

Efektîvu pasâkumu realizâciju nepiecieðams 

veicinât ar trîspuðu sadarbîbas 

un sociâlâ dialoga starpniecîbu, 

kas jâvirza uz droðu un veselîgu 

darba apstâkïu nodroðinâjumu. 

Sanita Lorence 

LBAS Sabiedrisko 

attiecîbu menedþere 

LBAS uzskata, ka sagatavotais likumprojekts 

ir atbalstâms, jo no juridiskâ 

viedokïa Satversmes grozîjumi 

ir labi pârdomâti, turklât tie ir atbilstoði 

Satversmes valodai – îsi un konkrçti. 

Likumprojektâ paredzçtais 

slieksnis vçlçtâju skaitam, kas nepiecieðams, 

lai ierosinâtu Saeimas atlaiðanas 

procedûru, ir identisks paðreiz 

Satversmç noteiktajam, kâds ir nepiecieðams, 

lai Prezidentam iesniegtu 

Satversmes grozîjuma projektu 

vai arî likuma projektu. 

Sanita Lorence, 



Vairâk lasiet www.lbas.lv


Nodokïu politikas gausâ reforma 

Valdîbas vadîtâji un Saeimas 

deputâti ïoti piesardzîgi 

un gandrîz negribîgi 

skata nodokïu izmaiòas. 

Arodbiedrîbas, uzòçmçji, 

nodokïu eksperti un zinâtnieki 

viennozîmîgi atzîst 

nepiecieðamîbu mazinât 

nodokïu slogu darbiniekiem, 

jo seviðíi mazâk atalgotajiem. 

LBAS pçc arodbiedrîbu uzstâjîga 

pieprasîjuma premjeram Ivaram 

Godmanim ir panâkusi savu un 

darba devçju pârstâvniecîbu gan 

darba grupâ par iedzîvotâju ienâkuma 

nodokli, gan Finanðu ministrijas 

nodokïu vispârçjâs reformas 

darba grupâ. Dîvaini, taèu sâkotnçji 

ðajâs darba grupâs netika ietverta 

sociâlo partneru lîdzdalîba. 

Nodokïu politika Latvijâ un 

ES ir krasi atðíirîga. ES valstîs 

mazi ienâkumi netiek aplikti ar nodokli 

vispâr vai arî nodoklis ir pavisam 

mazs. Otrs princips ir nodokïu 

politikas caurskatâmîba: iedzîvotâjiem 

ir skaidrs kâ nodokïi 

tiek iekasçti un kur un kâ izlietoti. 

Katrâ ziòâ nav iedomâjama tâda 

situâcija kâ to apraksta laikraksts 

«Dienas bizness»: «Valsts kancelejas 

ziòojumâ apgalvots, ka pçrn 

samazinâjies noslçgto vadîbas lîgumu 

apjoms ar valsts pârvaldç 

strâdâjoðajiem, savukârt apkopotie 

dati râda pilnîgi citu ainu». 

Trûcîgo sabiedrîbas daïu 

mçs apliekam ar augstiem nodokïiem, 

toties esam vienîgâ 

ES dalîbvalsts, kurâ nav kapitâla 

pieauguma nodokïa. Tâtad 

ir uzòçmçjdarbîbas veidi, kurus 

neapliek ne ar kâdiem nodokïiem, 

piemçram, dividendes, vçrtspapîru, 

kapitâla daïu pârdoðana, kâ arî 

biznesa veidi, kur praktiski nav jâmaksâ 

nodokïi vai to var darît tîri 

simboliski (nekustamâ îpaðuma 

jomâ). 

Tâtad nodokïu paradîze ir politiíu 

atbalstîtiem uzòçmçjiem un 

nodokïu elle – trûcîgam savas 

maizes pelnîtâjam. 

Nodokïu sistçmas kroplîba 

Latvijâ ir arî pamats iedzîvotâju 

aizvien pieaugoðajai un augstâkajai 

sociâlai nevienlîdzîbai ES 

dalîbvalstu vidû. Pretçji Lietuvai, 

Igaunijai, kuras rada nosacîjumus 

sabiedrîbas vidusslâòa veidoðanai. 

Tâ Latvijâ sabiedrîbas 

turîgâkie – 20% un sabiedrîbas 

trûcîgâkie – 20% ienâkumi 

2006.gadâ atðíîrâs 7,9 reizes. 

Igaunijâ un Lietuvâ situâcija ðajâ 

laikâ ievçrojami uzlabojâs: attiecîgi 

(no 5,9 uz 5,5x un no 6,9 uz 

6,3x). Pie tam ðis ienâkuma 

nevienlîdzîbas apmçrs 2007. un 

2008.gadâ neapðaubâmi vçl pieauga. 

Arî Dþini koeficients 

mums ir ES negatîvâ èempiona 

godâ – 39. Ja bûtu 100, tad 

viss Latvijâ piederçtu vienam cilvçkam. 

Eiropas Savienîbâ vidçji – 

28. Kâ apliecina eksperti, ja Dþini 

koeficients ir no 25-30, tad lçnâk 

vai straujâk ar savu darbu un 

ienâkumiem veidojas un nostiprinâs 

sabiedrîbas vidusslânis. 

Vçlos norâdît, ka vidçjie skaitïi 

ir tikai abstrakcijas – teorija, bet 

patiesâ dzîve mçdz bût krietni neþçlîgâka. 

Tâ, piemçram, nabadzîbas 

riska indekss iedzîvotâjiem 

2006.gadâ vidçji pieauga par 4%, 

salîdzinot ar iepriekðçjo gadu, 

kas, protams, ir pasliktinâjums un 

sasniedza 23%. Taèu atseviðíâs 

iedzîvotâju grupâs riska pieaugums 

bija pat 6x lielâks. Tâ 

vienas personas mâjsaimniecîbai 

virs 65 gadiem tas sasniedza 69%, 

gada pieaugums +24%. Vai, piemçram, 

vienas personas mâjsaimniecîbâ 

(sieviete) nabadzîbas riska 

indekss pieauga lîdz 58% (+18% 

viena gada laikâ). Vai vçl ir jâbrînâs, 

ka cilvçki vçlas pensiju vismaz 

iztikas minimuma apmçrâ 

Tâpçc cîòa par nodokïu un ienâkumu 

sistçmas maiòu ir cîòa 

par humânâku sabiedrîbu Latvijâ, 

par cilvçcîgu attieksmi. Jo patiesîbâ 

Latvijâ ir antiprogresîva nodokïu 

politika, pretçji pârsvarâ progresîvajai 

nodokïu sistçmai ES. 

Valdîbas, ministriju eksperti 

nereti pârmçrîgi piesardzîgi 

raugâs uz nodokïu izmaiòâm, 

jo baidâs no negaidîtiem pârsteigumiem 

budþeta ieòçmumu daïâ. 

Un, protams, labâko laiku produktîvai 

reformai – strauju ekonomikas 

augðupeju – ir palaiduði garâm. 

Taèu virziens ir skaidrs un 

bez tâ nepieaugs arî ieòçmumu 

daïa: nodokïu slogs jânovirza no 

darbinieka un no investîcijâm uzòçmumâ 

(tehnoloìijâs, iekârtâs 

un inovâcijâs). 

Radikâli jâpaaugstina ar nodokli 

neapliekamais minimums un 

nodokïu atvieglojums par apgâdîbâ 

esoðu personu, kâ arî minimâlâ 

alga, lai, it îpaði, atvieglotu nodokïu 

smagumu sabiedrîbas trûcîgâkajiem 

darbiniekiem un ierobeþotu 

çnu ekonomiku. Mçs jau 

ðobrîd zaudçjam konkurences cîòâ 

ar Igauniju un Lietuvu iedzîvotâju 

ienâkuma nodoklî un sociâlajâ 

nodoklî darbiniekam. Ienâkuma 

nodoklis (likme): 25% (LV), 24% 

(LT) un 21% (Ig). Sociâlais nodoklis 

darbiniekam: 9% (LV); 3% (LT); 0% 

(Ig). Rezultâtâ minimâlâ neto alga 

(pie vienâda darba laika) ðogad: 

129,20 Ls (LV), 145,89 Ls (LT) un 

178,87 Ls (Ig), bet vidçjâ neto 

darba samaksa 2007.gadâ pie 

vienâda darba stundu skaita mçnesî: 

282,70 Ls (LV), 309,43 Ls 

(LT) un 425,31 Ls (Ig). 

Darbaspçka izmaksas (algas, 

prçmijas, piemaksas, nodokïi, bonusi 

darbiniekam) pie vienâda darba 

stundu skaita Latvijâ ir 18% no 

ES – 27 vidçjâ apmçra 2007.gadâ. 

Ir pilnîgi skaidrs, ka pie ðâdas 

situâcijas runât par mûsu algâm 

un to pieaugumu kâ tautsaimniecîbas 

un uzòçmumu konkurçtspçjas 

apdraudçjumu ir vienkârði 

smieklîgi un nekaunîgi. 

Savukârt, reinvestçtâs peïòas 

neaplikðana ar nodokli ir svarîga 

no darba raþîguma pieauguma un 

uzòçmumu konkurçtspçjas viedokïa. 

Darbinieki bez jaunâm iekârtâm, 

tehnoloìijâm, bez labâkâm 

darba organizâcijas formâm, 

inovâcijâm nevar nepârtraukti paaugstinât 

darba raþîgumu, bet var 

palielinât vienîgi darba intensitâti 

jeb ekspluatâcijas pakâpi. Lielisks 

piemçrs ir Igaunija, kur darbiniekam 

ir zemâki nodokïi un uzòçmumiem 

ar nodokli netiek aplikta 

reinvestçtâ peïòa. Atbilstoði 

Starptautiskâs Darba Organizâcijas 

(SDO) datiem Igaunija Latviju 

darba raþîgumâ (pçc radîtâs vçrtîbas 

uz 1 darbinieku) apsteidz par 

51%. Pie tam, mçnesî strâdâjot 6 

stundas mazâk nekâ Latvijâ. 

Redziet, kâda var bût ienâkumu 

un nodokïu politikas atdeve, 

ja vien politiíi strâdâ valsts labâ. 

Egils BALDZÇNS, 

LBAS priekðsçdçtâja vietnieks


LBAS ierosinâjumi likumam 

«Par valsts pensijâm» 


savienîba (LBAS) ð.g. 9. maijâ 

nosûtîja LR Saeimas frakciju 

vadîtâjiem, LR Saeimas Sociâlo 

un darba lietu komisijai, 

valdîbai LBAS 2008.gada 

30.aprîïa valdes lçmumu sakarâ 

ar Labklâjîbas ministrijas 

izstrâdâtajiem un valdîbâ 

iesniegtajiem grozîjumiem 

likumâ «Par valsts 

pensijâm», kuros tika òemti 

vçrâ atseviðíi mûsu priekðlikumi. 

Piemçram, par pensiju indeksâciju 

visiem pensiju saòçmçjiem, neatkarîgi 

no pensijas lieluma; par piemaksâm 

pie vecuma pensijâm neatkarîgi 

no pensijas lieluma un sociâlâs apdroðinâðanas 

stâþa. Diemþçl daþi 

priekðlikumi tomçr netika atbalstîti. 

Proti, par perioda pagarinâðanu vismaz 

lîdz desmit gadiem – no 

01.01.2007. lîdz 01.01.2010 – paðreizçjo 

èetru gadu vietâ 

(01.01.1996.-31.12.1999.), no kura 

personai bûtu tiesîbas izvçlçties darba 

samaksu par jebkuriem èetriem 

gadiem, no kuras tika veiktas sociâlâs 

apdroðinâðanas obligâtâs iemaksas 

pensijas sâkumkapitâla aprçíinâðanai; 

par garantçto minimâlo vecuma 

pensiju saglabâðanu u.c. Arodbiedrîbas 

uztur savus iepriekðçjos ierosinâjumus 

un vçl papildus rosina likumprojektâ 

iekïaut priekðlaicîgas 

pensionçðanâs tiesîbu pagarinâðanu 

vçl uz diviem gadiem – lîdz 2010.gada 

1.jûlijam. Kaut gan agrâk arodbiedrîbas 

rosinâja ðo normu pagarinât 

tikai lîdz 2008.gada 1.jûlijam, tomçr, 

òemot vçrâ saòemtos priekðlikumus 

no darbiniekiem, atseviðíu 

reìionu situâciju nodarbinâtîbas jomâ 

sakarâ ar uzòçmumu bankrotu 

vai reorganizâciju, LBAS Sociâlâs droðîbas 

pastâvîgâ darba grupa pieòçma 

lçmumu lûgt valdi atbalstît priekðlikumu 

par tiesîbu uz priekðlaicîgu 

pensionçðanos pagarinâðanu. 

Savâ pamatojumâ mçs nerunâjam 

tik daudz par bezdarba lîmeòa celðanos, 

bet par to struktûru un atseviðíu 

reìionu, îpaði Latgales, problçmâm 

(Daugavpilî, Rçzeknç, Lîvânos, 

Liepâjâ u.c.). Arî Valsts Nodarbinâtîbas 

aìentûra atzîst, ka Latgale veidojas 

par ekonomiski un sociâli atpalikuðu 

teritoriju. Tâpçc, mûsuprât, nepiecieðams 

saglabât tiesîbas uz sociâlo 

aizsardzîbu sociâlâ riska gadîjumos, 

îpaði pirmspensijas vecumâ, jo 

tajâ bezdarbnieku skaits sastâda 

aptuveni 15% no visiem reìistrçtajiem 

bezdarbniekiem. Lai uzturçtu 

savas prasîbas, mums nepiecieðama 

operatîva informâcija par situâciju 

nozarçs par likvidçtajiem uzòçmumiem, 

kuru mçs gaidâm no nozaru 

dalîborganizâcijâm. Paðlaik sabiedrîbâ 

notiek plaðas diskusijas par iedzîvotâju 

sociâlâs droðîbas lîmeòa celðanas 

nepiecieðamîbu. Ðîs problçmas risinâðanai 

pieejas ir daþâdas. Kâ viens 

no piemçriem ir parakstu vâkðana 

par grozîjumiem likumâ «Par valsts 

pensijâm» ar mçríi lîdz 2009. gada 

31. decembrim paaugstinât tikai minimâlo 

vecuma pensiju apmçrus. Arî 

LBAS VI kongresa viena no prasîbâm 

ir, ka vecuma minimâlajai pensijai jâbût 

iztikas minimuma lîmenî. Mçs 

esam par to, ka vecuma pensijâm ir 

jâbût lielâkâm un pensionâriem jâbût 

cienîgam dzîves lîmenim, bet ðobrîd 

situâcija ir diezgan sareþìîta: referenduma 

materiâlos ir runa tikai par minimâlo 

vecuma pensiju, atstâjot ârpus 

redzes loka citu sociâli mazaizsargâto 

problçmas; ja valsts sociâlâ 

nodroðinâjuma pabalsts paliks Ls 45 

apmçrâ, vecuma pensijas apmçrs ar 

darba stâþu lîdz 20 gadiem ar piemçroto 

koeficientu 3, sanâk tikai Ls 

135, bet iztikas minimums martâ bija 

gandrîz Ls 155. 

Tajâ paðâ laikâ valdîba plâno ar 

2009.gadu valsts sociâlâ nodroðinâjuma 

pabalstu palielinât lîdz Ls 60, 

paredzot tâ ikgadçjo indeksâciju. Ar 

to tiktu panâkta arî citu pensiju un pabalstu 

palielinâðanâs, jo ðobrîd 

pastâv vairâku pabalstu un atseviðíu 

pensiju apmçru piesaiste ðâ pabalsta 

lielumam. Var prognozçt, ka sakarâ 

ar referenduma iznâkumu valsts sociâlâ 

nodroðinâjuma pabalsta lielums 

varçtu bût «iesaldçts» Ls 45 apmçrâ 

un lîdz ar to netiks nodroðinâts pensiju 

un pabalstu apmçru pieaugums, 

kuri ir piesaistîtie valsts sociâlâ nodroðinâjuma 

pabalstam. Vai tiks palielinâtas 

un atcelti ierobeþojumi piemaksâm 

pie vecuma pensijâm, un 

vai bûs iespçjams paplaðinât pensiju 

7 

saòçmçju loku, kuriem bûtu tiesîbas 

uz ðîm piemaksâm; vai, motivçjot ar 

sociâlâs apdroðinâðanas budþeta 

spçjâm, netiks pieòemti citi, sociâli 

nepopulâri, lçmumi Mûsu galvenais 

mçríis ir optimizçt likuma «Par valsts 

pensijâm» pârejas periodu, un lai tas 

nodroðinâtu vienmçrîgu labklâjîbas 

celðanos plaðâkam pensionâru klâstam. 

Runâjot par ierosinâjumiem, òemams 

vçrâ arî ðâds svarîgs apstâklis, 

ka saskaòâ ar likumu «Par valsts pensijâm» 

tiesîbas uz garantçto minimâlo 

vecuma pensiju tiks noteiktas lîdz 

2009.gada 31.decembrim. Turpmâk 

funkcija noteikt minimâlâs vecuma 

pensijas apmçru ar likumu «Par valsts 

pensijâm» ir nodota Ministru kabinetam. 

Tâdçjâdi var prognozçt, ka 

turpmâk ðo pensiju apmçri lielâ mçrâ 

bûs atkarîgi no valdîbas politikas un 

prioritâtçm. Lîdz ar to ieskicçjas sociâlâ 

netaisnîguma princips: tikai viena 

pensionâru daïa saòems lielâs minimâlâs 

vecuma pensijas. 

Sociâlâs droðîbas jautâjumi ir sociâli 

jûtîgi un tos nepiecieðams risinât, 

paredzot vienmçrîgu labklâjîbas lîmeòa 

celðanu visâm sociâli mazaizsargâtâm 

iedzîvotâju kategorijâm. 

Informâcijai: ar 1.jûliju pensionçðanâs 

vecums gan vîrieðiem, gan sievietçm 

bûs 62 gadi; uz 2007.gada 

1.janvâri 12 348 cilvçkiem bija pieðíirta 

priekðlaicîga vecuma pensija, 

uz 2008.gada 1.janvâri – 11 406, kas 

ir par 7,7% mazâk nekâ 2007.gadâ; 

2007.gadâ no jauna priekðlaicîgâ 

pensija bija pieðíirta 3678 personâm 

t.i.2006.gada lîmenî; priekðlaicîgi 

pensionçjuðos personu skaits no kopçjâ 

vecuma pensionâru skaita uz 

2007.gada 1.janvâri bija 2,6%, uz 

2008.gada 1.janvâri – 2,4%; 2007.gadâ 

vidçjais priekðlaicîgi pieðíirtâs 

pensijas apmçrs bija Ls 119,34, 

2008.gadâ – Ls 102,63; valsts sociâlâs 

apdroðinâðanas speciâlâ budþeta 

pârpalikums uz 2008.gada 1.aprîli 

sastâdîja gandrîz 826 milj.latu; no 

1992.gada lîdz 2007.gadam valsts 

un paðvaldîbu îpaðuma privatizâcijas 

gadîjumos valsts pensiju speciâlajam 

budþetam nodoto kapitâla daïu apsaimniekoðanas 

rezultâtâ pensiju budþetâ 

ieskaitîti Ls 3 729 000. 

Irina Homko, 

LBAS eksperte sociâlos jautâjumos


Pavasara ekonomikas prognozes 


2008.-2009. gadam: 

mçrena izaugsme, baþas raisoðs 

cenu spiediens, bet kopumâ 

ES ârçjam pretvçjam 

turas pretî sekmîgi 

Saskaòâ ar Komisijas ðâ pavasara 

ekonomikas prognozçm ir paredzams, 

ka ekonomiskâ izaugsme 

Eiropas Savienîbâ palçninâsies lîdz 

2% 2008. gadâ un 1,8 % 2009. gadâ 

salîdzinâjumâ ar 2007. gada 2,8 % 

izaugsmes râdîtâju (eiro zonâ, attiecîgi, 

1,7 % un 1,5 % salîdzinâjumâ ar 

2,6 % 2007. gadâ). Ðo zemo ekonomiskâs 

izaugsmes râdîtâju iemesls ir 

pastâvîgâs problçmas finanðu tirgos, 

ASV tirgus darbîbas apgriezienu samazinâðanâs 

un augstâs patçriòa 

preèu cenas; visi minçtie faktori savâ 

veidâ ietekmç norises visâ pasaulç. 

ES ekonomika saglabâ relatîvu noturîbu, 

pateicoties stabilai tâs bâzei, un 

divos gados – 2008. un 2009. gadâ 

– ir paredzams radît 3 miljonus 

jaunu darbavietu lîdztekus 7,5 miljoniem, 

kas radîtas 2006. un 2007. gadâ. 

Tomçr atbilstoði prognozçm patçriòa 

preèu cenu inflâcija ES kâdu 

laiku sakâpinâsies lîdz 3,6 % ðajâ gadâ 

(salîdzinâjumâ ar 2,4 % 2007. gadâ) 

sakarâ ar to, ka enerìijas un pârtikas 

cenas aug, bet ir paredzams, ka 

2009. gadâ tâ kritîsies lîdz 2,4 % (attiecîgie 

eiro zonas râdîtâji ir 3,2 % un 

2,2 % salîdzinâjumâ ar 2,1 % 2007. 

gadâ). 

«Ekonomiskâ izaugsme ES un eiro 

zonâ ðobrîd palçninâs, un paðreizçjais 

ârçjo apstâkïu izraisîtâ cenu pieauguma 

spiediens ir pamats baþâm. 

Lai gan mûsu ekonomika lîdz ðim ir 

bijusi izturîga pret ârçjiem satricinâjumiem 

un ir paredzams, ka darbavietu 

skaits, kaut arî lçnâk, bet turpinâs 

pieaugt, mums ir stingri jâturas 

pie stabilas makroekonomiskâs politikas 

un visiem spçkiem jâizvairâs 

no iekïûðanas inflâcijas virpulî, kas jo 

îpaði ietekmçtu mazturîgâs ìimenes,» 

teica ekonomikas un monetâro 

lietu komisârs Hoakins Almunja [Almunia]. 

Komisijas publiskotâs ekonomikas 

prognozes paredz Eiropas Savienîbâ 

2,0 % izaugsmi 2008. gadâ un 

1,8 % – 2009. gadâ (attiecîgi, 1,7 % 

un 1,5 % eiro zonâ). Ðie râdîtâji ir par 

pusi procentu punkta zemâki par rudenî 

publiskotajâm prognozçm. 

2007. gada galîgie rezultâti bija 2,8 

% ES un 2,6 % – eiro zonâ. 

Ârçjo satricinâjumu ietekme ir 

manâma … 

Ðîs ne visai daudzsoloðâs ekonomiskâs 

izredzes seko pastâvîgajâm 

finanðu tirgu nedienâm, ASV tirgus 

lejupslîdei (kur ekonomiskâs izaugsmes 

râdîtâji 2008. gadâ bûs tikai 

0,9 % un 2009. gadâ – 0,7 %, kontrastçjot 

ar 2,2 % 2007. gadâ), augstajâm 

patçriòa preèu cenâm un no visa 

iepriekðminçtâ izrietoðajam vispasaules 

ekonomiskâs izaugsmes atslâbumam. 

Komisijas pamata scenârijâ tiek 

pieòemts, ka nedroðîba par kredîta 

zaudçjumu apmçru un baþas par to, 

ko ðî problçma skar visvairâk, saglabâsies 

lîdz ðâ gada beigâm, lîdz pakâpeniski 

pâries 2009. gada pirmajâ 

pusç. Ðo noriðu sekas mçs lîdz ðim 

vçl dramatiski neesam izjutuði. Tam 

varçtu bût divi skaidrojumi: vai nu ðî 

krîze izplatâs lçnâk nekâ paredzçts, 

vai arî ES noturîgums ir uzlabojies 

vairâk nekâ domâjâm. 

… tâpçc inflâcijas radîtais spiediens 

liek baþîties 

Vispârçjâ inflâcija kopð rudens lielâ 

mçrâ pieauga un martâ Eiropas Savienîbâ 

sasniedza 3,8 % ikgadçjâ izteiksmç 

(2,6 % eiro zonâ). Ðis râdîtâjs 

atspoguïo pasaulç vçrojamo straujo 

enerìijas un pârtikas cenu kâpumu, 

kuru daïçji amortizç eiro vçrtîbas 

pieaugums. Ðâdos apstâkïos Komisija 

prognozç, ka ðogad vidçjais inflâcijas 

râdîtâjs Eiropas Savienîbâ sasniegs 

3,6 %, bet eiro zonâ – 3,2 %. 

Tomçr ir paredzams, ka pçc kulminâcijas 

punkta sasniegðanas 2008. gada 

otrajâ ceturksnî inflâcija ES mazinâsies, 

2009. gadâ sasniedzot vidçji 

2,4 % (2,2 % eiro zonâ). 

ES ekonomika pierâda 

savu nesatricinâmîbu 

ES ekonomikai joprojâm izdodas 

sekmîgi turçties pretî vispasaules 

ekonomisko noriðu brâzmâm, jo ir 

uzlabota tâs bâze, kas konkrçtâk izpauþas, 

piemçram, tajâ, ka makroekonomiskas 

nelîdzsvarotîbas nav, 

un valsts finanses ir stabilas. 2007. 

gadâ gan budþeta deficîts, gan tekoðâ 

konta stâvoklis bija vidçji mazâks 

par 1 % no IKP, lai gan atðíirîbas starp 

dalîbvalstîm joprojâm ir krasas. Mâjsaimniecîbu 

konti un uzòçmumu bilances 

pçdçjo gadu laikâ ir uzlabojuðâs, 

un bezdarba lîmenis ES un eiro 

zonâ ir viszemâkais 15 gadu laikâ. 

Tomçr ES ekonomika netiks cauri 

sveikâ. Ieguldîjumi sarûk, jo cenas 

nekustamâ îpaðuma tirgû krît, un ir 

iestâjies ekonomiskâ cikla lejupslîdes 

posms. Ðogad samazinâsies arî 

privâtâ patçriòa pieaugums; vienlaikus 

samazinâs arî nodarbinâtîbas un 

faktisko algu pieaugums, un pamazâm 

zûd patçrçtâju uzticçðanâs. 

Vairs nav uzlabojumu darba 

tirgû un valsts finansçs 

Pçc straujajiem uzlabojumiem 

2006.-2007. gadâ darba tirgus raþîgums 

apsîkst, un ir paredzams, ka 

ðogad izaugsme nodarbinâtîbas ziòâ 

samazinâsies uz pusi lîdz 0,8 % 

2008. gadâ (salîdzinâjumâ ar 1,7 % 

2007. gadâ) un 0,5 % – 2009. gadâ. 

Bezdarba râdîtâjiem ES ðogad bûtu 

jâkrîtas lîdz 6,8 % (7,2 % eiro zonâ). 

Neraugoties uz ðo situâcijas pasliktinâðanos 

darba tirgû, ir paredzams, 

ka algas pieaugs no 2,9 % 

2007. gadâ lîdz 3,8 % ðajâ, t.i., 2008. 

gadâ, ko zinâmu laiku veicinâs ekonomiskâs 

iedzîðanas pasâkumi (piemçram, 

Vâcijâ), bet pçc tam, nâkamajâ 

gadâ, tâs atkal samazinâsies 

lîdz 3,5 %. 

Pçc tam, kad tika sasniegts labâkais 

budþeta deficîta râdîtâjs kopð 

2000. gada, proti, 0,9% no IKP (0,6% 

eiro zonâ), ir paredzams, ka 2008. 

gadâ tas atkal pieaugs lîdz 1,2% no 

IKP (1,0% eiro zonâ) sakarâ ar mçrenâku 

darbîbu kopumâ un daþâs valstîs 

îstenoto nodokïu samazinâjumu 

dçï. Ja politiskâs nostâdnes nemainîsies, 

2009. gadâ vispârçjam deficîtam 

bûtu kopumâ jânostabilizçjas. 

Strukturâlâ ziòâ ir paredzams, ka arî 

fiskâlâ konsolidâcija 2008. gadâ bûs 

inerta. 

Stâvoklis varçtu pasliktinâties 

Vislielâkais risks ir saistîts ar finanðu 

tirgos joprojâm valdoðo sajukumu, 

kâ rezultâtâ ASV ekonomikâ situâcija 

varçtu kïût vçl kritiskâka. Joprojâm 

nav lîdz galam skaidrs, cik lielâ 

mçrâ ðî krîze ietekmç faktisko ekonomiku. 

Daudz nozîmîgâka ietekme varçtu 

akcentçt daþu nekustamâ îpaðuma 

tirgu korekcijas, kas notiek jo îpaði 

ASV, bet tomçr arî ES. Tas rada risku, 

ka bilances varçtu tikt pakïautas 

arvien lielâkam spiedienam. 





Riski, kas saistîti ar lîdzsvara trûkumu 

daþâs valstîs, kurâs vçrojams 

bûtisks tekoðâ konta deficîts un/vai 

iekðçjie parâdi, varçtu kïût vçl nopietnâki, 

ja pçc finanðu krîzes saasinâðanâs 

un/vai izplatîðanâs tiktu izdarîta 

pâreja no vienâm risku preferencçm 

uz citâm. Citi, vçl lielâki riski 

ir saistîti ar vispârçjiem centieniem 

risinât ar visâ pasaulç valdoðo 

nelîdzsvarotîbu saistîtâs problçmas, 

bet to darot neorganizçti, pat 

ja paðreizçjâs prognozes jau tagad 

paredz uzlabojumus ASV tekoðâ 

konta deficîtâ. Patçriòa cenu attîstîba 

nâkotnç varçtu mûs vçl vairâk 

pârsteigt ne tikai negatîvâ, bet arî 

Konference Româ 

ETUC konference – «Dalîborganizâciju 

koordinçðana sakarâ 

ar ETUC-BUSINESSE- 

UROPE/UEAPME-CEEP noslçgtâ 

pamatnolîguma «Par 

uzmâkðanos un vardarbîbu 

darba vietâs» monitoringu 

un ievieðanu» 

Roma, Itâlija: 22. – 24.05.2008. 

Eiropas sociâlie partneri (ETUC, 

BUSINESSEUROPE, CEEP, UEAPME) 

2007.gada nogalç ir parakstîjuði pamatnolîgumu 

«Par uzmâkðanos un 

vardarbîbu darba vietâs». Sakarâ ar 

to tika aicinâti ETUC dalîborganizâciju 

pârstâvji, ETUC un Eiropas Komisijas 

eksperti apmeklçt ðo konferenci, 

lai dalîtos pieredzç un veidotu 

kopîgu izpratni par pamatnolîgumu, 

kâ arî tâ vienotu ievieðanas monitoringu 

un ievieðanas kârtîbu dalîbvalstîs. 

Konferencç piedalîjâs 38 pârstâvji 

no dalîbvalstu arodbiedrîbu 

konfederâcijâm, nozaru federâcijâm, 

ETUC, EK, ETUI-REHS, EURO- 

CADRES un ETF. 

Konferenci atklâja ETUC Ìenerâlsekretâra 

vietniece Maria Helena 

Andre, kas arî vçlâk konferences gaitâ 

iepazîstinâja tâs dalîbniekus ar pamat 

nolîguma «Par uzmâkðanos un 

vardarbîbu darba vietâs» ievieðanas 

palîginstrumentiem, kurus piedâvâs 

gan ETUC, gan tâs institûts ETUI- 

REHS. 

Eiropas arodbiedrîbu konfederâcijas 

institûta ETUI-REHS eksperti Stefan 

Clauwaert un Roland Gauthy 

sniedza ïoti plaðu ziòojumu un prezentâcijas 

par to, kâ tika diskutçts un 

parakstîts Eiropas sociâlo partneru 

pamatnolîgums «Par uzmâkðanos 

un vardarbîbu darba vietâs», kâda ir 

tâ vçsture, bûtîba un interpretâcija. 

Kâ arî kâdi bûtu vispiemçrotâkie instrumenti 

to ievieðanai un ievieðanas 

9 

pozitîvâ ziòâ. Kopumâ riski savstarpçji 

lîdzsvarojas daudz sekmîgâk, nekâ 

tas bija paredzçts 2007. gada 

prognozçs. Tomçr to risku lîdzsvars, 

kas apgrûtina ekonomiskâs izaugsmes 

izredzes, joprojâm ir bîstams, 

jo îpaði attiecîbâ uz 2009. gadu, kad 

gaidâma lielâka inflâcija. 

(«EIROZIÒAS») 

monitoringam. Minçto ziòojumu 

mçríis ir radît dalîbvalstu organizâciju 

pârstâvjiem vienotu izpratni par 

pamatnolîgumu un sinhronizçt pamatprincipus 

attiecîbâ un nolîguma 

turpmâko darbîbu dalîbvalstîs. 

Ðî nolîgumu bûtîba ir ietverta sociâlo 

partneru kopîgâ rîcîbâ, kas veicinâs 

darba devçju, darbinieku un to 

pârstâvju informçtîbu par negatîvajiem 

stûrakmeòiem darba vietâs un 

palîdzçs atklât un izprast negatîvâs 

tendences. Protams, pamatnolîguma 

mçríis ir vçrst uzmanîbu uz 

pazîmçm, kas var liecinât par 

problçmâm saistîbâ ar koplîgumu 

ievieðanu, vai tâ nepilnîgu izpratni. 

Jâatzîmç, ka diskusijas, saistîbâ 

ar pamatnolîguma parakstîðanu 

starp ES Sociâlajiem partneriem bija 

ilgas un grûtas – ETUC gandrîz katrâ 

no nolîgumu parakstîðanas gadîjumiem 

bija grûti panâkt vienoðanos ar 

darba devçjiem. 

ETUC jau ir izstrâdâjis vadlînijas 

pamatnolîguma interpretçðanai, kas 

ir pieejamas angliski ETUC mâjas lapâ 

un visâ drîzumâ nolîgums tiks 

pârtulkots visâs ES oficiâlajâs valodâs 

un arî ievietots ETUC portâlâ, kas 

kalpos dalîbvalstîm par piemçru diskusijâs 

ar sociâlajiem partneriem. 

Protams, dalîbvalstis tiek aicinâtas 

vietçjâ lîmenî sinhronizçt tulkojumu 

un vienoties par tâ tekstu. 

Roland Gauthy ETUI-REHS informçja 

dalîbniekus par nolîguma îstenoðanu 

un sniedza atseviðíu prezentâciju 

par Eiropas sociâlo partneru 

pamatnolîgumu attiecîbâ uz uzmâkðanos 

un vardarbîbu darba vietâ, 

lai nepieïautu un cînîtos ar vardarbîbu 

darbâ. 

Roland Gauthy vçlreiz uzsvçra, 

ka nolîguma mçríis ir palielinât darba 

devçju, darba òçmçju un to pârstâvju 

izpratni par uzmâkðanos un 

vardarbîbu darba vietâ un ðâdas rîcîbas 

apzinâðanos, kâ arî nodroðinât 

visos lîmeòos uz rîcîbu orientçtu 

kârtîbu, lai atklâtu, novçrstu un pârvaldîtu 

uzmâkðanâs un vardarbîbas 

problçmas darba vietâ. Vardarbîbas 

kâ milzîgas problçmas atzîðana, 

jebkura vardarbîbas forma 

ir nepieòemama, iekïaujot 

arî treðo puðu rîcîbu. Tâtad, ir jâorganizç 

paðapziòas celðanas un 

apmâcîbu kampaòas, jo lîgums ir 

orientçts uz tajâ iekïautajâm darbîbâm. 

Nolîgums balstâs uz direktîvu 

89/391/EEC par pasâkumiem, kas 

ievieðami, lai uzlabotu darbinieku 

veselîbu un droðîbu darbâ, direktîvu 

2000/43/EK, ar ko ievieð vienâdas 

attieksmes principu pret personâm 

neatkarîgi no rasu vai etniskâs piederîbas 

un direktîvu 2000/78/EK, ar 

ko nosaka kopçju sistçmu vienlîdzîgai 

attieksmei pret nodarbinâtîbu un 

profesiju, ko Latvija nav implementçjusi 

un par ko EK ir valstij izsûtîjusi 

brîdinâjuma vçstuli. 

Tiesisko instrumentu bûtîba tiek 

vçrsta uz norâdi, ka menedþmentam 

ir aktîvi jâaizsargâ darbinieki 

pret jebkurâm vardarbîbas izpausmçm 

ar cçloòu izvçrtçðanas, 

informçðanas un likvidçðanas 

palîdzîbu. Lîgums uzsver, ka 

lielâka uzmanîba jâpievçrð vardarbîbas 

upuriem, veicot atbalsta pasâkumus 

un reintegrâciju uzòçmumâ, ievçrojot 

iesaistîto personu konfidencialitâti 

un uzticîbas personu iesaistîðanu. 

Pçc oficiâlo ziòojumu noklausîðanâs 

konferences dalîbniekiem tika 

organizçtas apaïâ galda diskusijas, 

kur katra dalîborganizâcija sniedza 

savas valsts ziòojumu par nacionâlo 

situâciju attiecîbâ uz pamatnolîgumu 

un valstî jau esoðajâm likumdoðanas 

normâm attiecîbâ uz nolîguma 

priekðmetu. 



Konference Româ 


Pçc katra ziòojuma tika uzdoti 

jautâjumi un konferences dalîbnieki 

dalîjâs pieredzç un apmainîjâs viedokïiem. 

Konferences nobeigumâ ETUC 

Ìenerâlsekretâra vietniece Maria Helena 

Andre atgâdinâja dalîbvalstu 

pârstâvjiem, ka lîdz ð.g. 28. aprîlim 

no dalîbvalstîm tiek sagaidîts Sociâlo 

partneru vienots ziòojums par pamatnolîguma 

ievieðanas stratçìiju, 

galvenajiem uzdevumiem un mçríiem, 

kâdus paredzçts sasniegt, protams, 

norâdot uz instrumentiem, kâdi 

tiks pielietoti to sasniegðanai. Patîkami 

bija dzirdçt, ka uz 23. aprîli divas 

dalîbvalstis Latvija un Norvçìija 

vienotos ziòojumus jau bija iesnieguðas. 

Kopumâ konference bija interesanta 

un lietderîga, iegûtâ informâcija 

ir noderîga turpmâkajâ darbâ, lai 

efektîvâk îstenotu sociâlo partneru 

pamatnolîgumu un uzlabotu koplîgumus, 

iestrâdâjot tajos nolîgumâ 

paredzçtâs prasîbas. 

Dalîbvalstu pârstâvji tika aicinâti 

izrâdît lielâku iniciatîvu un òemt aktîvu 

dalîbu noslçguma konferencç Bratislavâ, 

kas notiks ð.g. 23.-24.oktobrî. 

Judîte KALNIÒA 

LBAS juriste 

ETUC Sievieðu komitejas sçdç 

Briselç 2008.gada 2.-3.aprîlî 

notika Eiropas Arodbiedrîbu 

konfederâcijas (ETUC) Sievieðu 

komitejas sçde, kurâ 

tika apspriesti sekojoði galvenie 

jautâjumi: 

• algu starpîba vîrieðiem un sievietçm 

(4 nacionâlie ziòojumi), ETUC 

sagatavotâ dokumenta par algu starpîbu 

apsprieðana (jûlijâ jâiesniedz 

Eiropas Komisijai); 

• sociâlais dialogs, darba un ìimenes 

dzîves saskaòoðana - Eiropas 

sociâlo partneru progresa ziòojums; 

• EK paziòojums bçrnu aprûpes 

iespçjâm (D.Waterschoot, EK), ESF izmantoðana 

ìimençm draudzîgas 

politikas veidoðanai (M.Raquet, EK) 

• par PERC (Viseiropas reìionâlâs 

padomes) Sievieðu komitejas vçlçðanâm. 

Komitejas sçdç piedalîjâs 51 dalîbniece 

no nacionâlajiem arodbiedrîbu 

centriem un Eiropas Industriâlajâm 

federâcijâm. 

•ES algu starpîba vîrieðiem un sievietçm 

– 15%, t.i. sievietes Eiropâ vidçji 

saòem par 15% mazâku darba algu. 

EK 2007.gadâ publicçja paziòojumu 

par algu starpîbas vîrieðiem un sievietçm 

mazinâðanu, lai apzinâtu iemeslus, 

kas rada ðo starpîbu, un meklçtu 

veidus, kâ to likvidçt. ETUC kâ Eiropas 

sociâlajam partnerim jâsniedz atbilde 

Eiropas Komisijai uz ðo paziòojumu 

2008.jûlijâ. Tâ kâ algu starpîba ir komplicçts 

jautâjums ar neskaitâmiem iemesliem, 

tas, galvenokârt, attiecas uz 

dalîbvalstîm un nacionâlajiem sociâlajiem 

partneriem. Ir trîs galveno politiku 

kategorijas, ar kuru palîdzîbu risinât 

vîrieðu un sievieðu algu starpîbas 

jautâjumu: vienâdas samaksas politika, 

nodarbinâtîbas politika, algu politika. 

ETUC uzskata, ka visefektîvâkais 

veids, kâ likvidçt algu starpîbu, ir ar 

koplîgumu palîdzîbu, tâpçc nepiecieðams 

veidot koplîgumu pârrunu grupas, 

îpaði apmâcot grupu dalîbniekus 

ðajos jautâjumos, kâ arî nodroðinot viòus 

ar pieejamiem un pârskatâmiem 

statistikas datiem par darba samaksu. 

ETUC patreiz ir uzsâkusi kampaòu 

«Eiropas strâdâjoðajiem nepiecieðama 

augstâka samaksa». Viena no kampaòas 

prasîbâm ir nodroðinât 

vienâdu darba samaksu sievietçm 

un vîrieðiem. ETUC vçlçtos sagaidît 

no Eiropas Komisijas konkrçtu 

rîcîbu minçtâ jautâjuma risinâðanai, 

kâ arî aicina EK ar likumdoðanas palîdzîbu 

noteikt darba devçjiem obligâtu 

pienâkumu veikt darba samaksas 

auditus un izveidot ikgadçjus darbîbas 

plânus attiecîbâ uz visiem darba 

samaksas aspektiem, lai mazinâtu samaksas 

starpîbu vîrieðiem un sievietçm. 

Visa veida koplîgumiem jâbût 

svarîgam instrumentam, lai stiprinâtu 

sievieðu pozîcijas darba vietâ un darba 

tirgû. ETUC ierosina dalîborganizâcijâm 

uzsâkt regulâras apaïâ 

galda diskusijas ar darba devçjiem, 

lai meklçtu cçloòus algu starpîbai 

un veidus, kâ to novçrst. Bija interesanti 

dzirdçt, ka vairâku valstu arodbiedrîbas 

ir uzsâkuðas kampaòas algu 

atðíirîbu mazinâðanai. Piemçram, 

industriâlâ federâcija EPSU ir veikusi 

pçtîjumu, kas uzrâda, ka sabiedriskajâ 

sektorâ algu starpîba ir 12%, bet privâtajâ 

– 21%. 

Tikko uzsâkts projekts par algâm 

sociâlajâ un veselîbas sektorâ. Zviedru 

arodbiedrîbu pârstâvji uzskata, ka 

tomçr nevar runât par vienotu algu 

starpîbu, ir jânodala privâtais sektors 

no sabiedriskâ. Zviedrijâ municipalitâtçs 

nodarbinâtas 80% sievietes. Lielbritânijâ, 

piemçram, ar likumu noteikti 

obligâti vienâdas darba samaksas 

auditi sabiedriskajâ sektorâ. Visaktîvâkâ 

kampaòa, kas saucas «Vienâdas 

samaksas diena», jau vairâkus gadus 

pçc kârtas notiek Beïìijâ, kur algu 

starpîba vîrieðiem un sievietçm ir 

25%, kas nozîmç, ka sievietçm bûtu 

jâstrâdâ katru gadu trîs mçneðus vairâk, 

lai nopelnîtu lîdzvçrtîgi vîrieðiem. 

Gan ETUC, gan dalîbvalstu pârstâvji 

cer, ka liels atbalsts dzimumu lîdztiesîbas 

jautâjumu risinâðanâ, tai skaitâ 

algu starpîbas mazinâðanâ, varçtu tikt 

saòemts no jaunizveidotâ Eiropas 

Dzimumu lîdztiesîbas institûta, kas 

darbosies Viïòâ. Katra ETUC dalîborganizâcija 

tiek aicinâta iesniegt savus 

komentârus stratçìijai par algu starpîbas 

mazinâðanu. Zviedrijas pârstâvji 

uzsvçra, ka strauji jâpalielina 

algas sabiedriskajâ sektorâ, 

kâ arî to, ka nepilnam darba laikam ir 

jâbût brîvprâtîgam. Visvairâk sievieðu 

ir koncentrçjuðâs mazajos un vidçjos 

uzòçmumos, kur nav viegli ietekmçt 

algu starpîbu. 

• ETUC pârstâvji informçja par sociâlo 

partneru kopîgo ziòojumu attiecîbâ 

uz darba, ìimenes un privâtâs dzîves 

saskaòoðanu. Patreiz ir izveidota 

padomdevçju grupa, kas strâdâ pie ziòojuma, 

kurâ Eiropas sociâlie partneri 

pauþ savu viedokli par sasniegto 10 

gadu laikâ un norâda, kas bûtu jâdara, 

lai veicinâtu darba un ìimenes dzîves 

saskaòoðanu Eiropâ. Lai sasniegtu Lisabonas 

mçríus, Eiropas Savienîbai 

un Eiropas sociâlajiem partneriem ir ïoti 

svarîga loma dzimumu lîdztiesîbas 

veicinâðanâ, kopîgu stratçìiju izveidoðanâ, 

lai îstenotu darba un ìimenes 

dzîves saskaòoðanu, nacionâlo sasniegumu 

pârbaudç, apmainoties ar labâs 

prakses piemçriem, veicinâðanas akciju 

uzsâkðanâ ar mçríi mainît attieksmi 

un paradumus. 



ETUC Sievieðu komitejas sçdç 


Galvenâ vçrîba jâvçrð uz 3 jomâm: 

atvaïinâjumu uzlaboðana, darba 

uzlaboðana, aprûpes infrastruktûras 

uzlaboðana. Tas palîdzçtu sievietçm 

kvalitatîvi iesaistîties darba tirgû, 

kâ arî dotu lielâkas iespçjas vîrieðiem 

aktîvâk iesaistîties ìimenes dzîvç. 

Darba un ìimenes dzîves saskaòoðana 

ir arî viena no prioritârajâm 

jomâm sociâlo partneru ar dzimumu 

lîdztiesîbu saistîto darbîbu struktûrâ. 

Attiecîbâ uz ðo sociâlâ dialoga instrumentu 

Vâcijas arodbiedrîbu konfederâcija 

DGB jûlijâ Berlînç organizçs 

îpaðu Eiropas sociâlo partneru konferenci 

«Social Partners for Gender 

Equality: Mid-term Review», kur tiks 

spriests, kâ kopîgiem spçkiem veicinât 

kvalitatîvu darba un ìimenes dzîves 

saskaòoðanu. 

• Eiropas Komisijas pârstâvji uzsvçra, 

ka Komisijas viens no galvenajiem 

uzdevumiem ir Barselonas 

mçríu sasniegðana: lîdz 2010.gadam 

nodroðinât aprûpes iespçjas 

90% bçrnu no 3 gadu vecuma lîdz 

skolas gaitu uzsâkðanai un vismaz 

33% bçrnu, kas jaunâki par 3 gadiem. 

Ðajâ nolûkâ Eiropas Struktûrfondos 

ir paredzçti 75 biljoni eiro laika 

posmam no 2007.-2013.gadam. 

2,7 biljoni eiro paredzçti pasâkumiem, 

lai uzlabotu sievieðu pieeju 

darba tirgum un labâk varçtu savienot 

darba, ìimenes un privâto dzîvi. 

565 miljoni eiro vien ir atvçlçti tikai 

infrastruktûras uzlaboðanai, kas 

sekmçtu bçrnu aprûpi. Zviedrijas 

arodbiedrîbu pârstâves uzsvçra, ka 

Zviedrijâ vecâki ir ïoti apmierinâti ar 

bçrnu aprûpes iespçjâm, toties Beïìijas 

pârstâves stâstîja, ka gadîjumâ, 

ja vecâki ir bezdarbnieki, tad 

bçrnus nepieòem pirmsskolas iestâdçs. 

Rodas jautâjums: kâ lai atrod 

11 

darbu, ja nav iespçjas bçrnu atstât 

bçrnudârzâ 

• Attiecîbâ uz PERC Sievieðu komitejas 

vçlçðanâm ir nolemts, ka tâs 

notiks reìiona sievieðu konferencç, 

kas paredzçta 30.-31.oktobrî Turînâ, 

Itâlijâ, ar Starptautiskâs Darba organizâcijas 

atbalstu. No katras ETUC 

dalîborganizâcijas uz konferenci tiks 

uzaicinâta viena dalîbniece. Konferencç 

tiks apstiprinâta arî jaunâs sievieðu 

struktûras darba programma, 

kuras projektu izstrâdâs Centrâlâs 

un Austrumeiropas sievieðu sadarbîbas 

tîkla dalîbnieces kârtçjâs sievieðu 

skolas mâcîbu laikâ 27., 28., 

29.oktobrî, kas arî notiks SDO birojâ 

Turînâ. Sievieðu konferencç tiks prezentçti 

arî ETUC 8.marta aptaujas rezultâti 

par sievieðu pârstâvniecîbu 

Eiropas arodbiedrîbâs. 

Ariadna Âbeltiòa, 

LBAS ârçjo sakaru koordinçtâja 

LKDAF aktîvas starptautiskâs 

sadarbîbas laiks 

4.-5.aprîlî Rîgâ, «Reval Hotel 

Latvija» telpâs notika Starptautiskâs 

Aktieru federâcijas 

(FIA) Eiropas reìiona valstu 

(EuroFIA) konference, 

kuru ar Eiropas Komisijas finansiâlu 

atbalstu organizçja 

EuroFIA dalîborganizâcija 

no Latvijas – Latvijas Kultûras 

darbinieku arodbiedrîbu 

federâcija (LKDAF). 

Konferences darba kârtîbâ bija 

sekojoðas tçmas: 

• sociâlais dialogs izpildîtâjmâkslas 

nozarç; 

• FIA vadlînijas darba droðîbas 

un darba aizsardzîbas jautâjumos; 

• Flexicurity – elastîgs un droðs 

darbs jeb elastdroðs darbs; 

• vispasaules Intelektuâlâ îpaðuma 

organizâcija – lîgumi audiovizuâlajâ 

sektorâ; 

• mâkslinieka sociâlais statuss; 

• UNESCO konvencija par kultûras 

daudzveidîbu. 

5.aprîlî konference îpaðu vçrîbu 

pievçrsa nodarbinâtîbas iespçju veicinâðanai 

sievietçm izpildîtâjmâkslas 

nozarç, kâ arî dzimumu lîdztiesîbas 

jautâjumiem, jo 2007.gads pagâja ar 

moto: «2007.gads – Eiropas gads 

vienlîdzîgâm iespçjâm visiem». FIA 

darba grupa ir izstrâdâjusi anketu, 

kurâ apkopos informâciju par aktieru 

un aktriðu nodarbinâtîbu teâtros, 

filmu industrijâ, televîzijas seriâlos, 

reklâmâs, filmu tekstu ierunâðanâ 

dzimtajâ valodâ utt., îpaðu akcentu 

liekot uz darba lîgumu ilgumu un 

personu nodarbinâtîbu, vadoties no 

vecuma un dzimuma. 

Konferences viesus uzrunâja LR 

Kultûras ministre Helçna Demakova, 

kura informçja arî par situâciju teâtru 

nozarç Latvijâ. 

Savukârt 6.aprîlî Latvijas Kultûras 

darbinieku arodbiedrîbu federâcijas 

(LKDAF) pârstâvji devâs uz 

Berlîni, kur no 7. lîdz 9.aprîlim notika 

Starptautiskâs Mûziíu federâcijas 

(FIM) rîkotâ 1.starptautiskâ oríestru 

mûziíu arodbiedrîbu konference 

«Ðodienas mûziíi – rîtdienas 

oríestri». Pirmo reizi oríestru mûziíiem 

no visas pasaules bija dota 

iespçja dalîties pieredzç un kopîgi 

lemt par labâko veidu, kâ stâties 

pretî izaicinâjumiem, kurus sniedz 

mûziía profesija. 

Starptautiskâ Mûziíu federâcija 

(FIM) ir dibinâta 1948.gadâ ar mçríi 

vienot mûziíus arodbiedrîbâs un 

sekmçt viòu darbîbu visâ pasaulç. 

Ðodien FIM dalîborganizâcijas ir 70 

pasaules valstîs. LKDAF ir FIM dalîborganizâcija 

kopð 2004.gada un 

dod iespçju saviem biedriem piedalîties 

konferencçs un seminâros, lai iegûtu 

jaunâko informâciju par tendencçm 

Eiropas muzikâlajâ dzîvç un 

dalîtos pieredzç par arodbiedrîbu 

darbu savâ valstî. Ðajâ konferencç 

piedalîjâs Liepâjas Simfoniskâ oríestra 

arodbiedrîbas pârstâve Inga Krasiïòikova 

un Profesionâlâ pûtçju oríestra 

«Rîga» arodbiedrîbas pârstâve 

Mâra Piese. 

Konferences sagatavoðanas periodâ 

mûziíiem bija jâaizpilda anketa 

par nodarbinâtîbas un darba 

samaksas jautâjumiem. Anketas bija 

aizpildîjuði 164 oríestri no 42 

valstîm, arî no Latvijas. Interesanti, 

ka pasaulç mûziíu vidçjâ alga sanâk 

27 500 eiro gadâ, jeb 2291 

eiro mçnesî. Paðlaik Latvijas valsts 

finansçto oríestru mûziíu vidçjâ 

alga ir 750 lati mçnesî jeb apmçram 

1000 eiro mçnesî, bet pûtçju 

oríestra «Rîga» mûziíu vidçjâ alga 

ir tikai Ls 440. 



LKDAF aktîvas starptautiskâs 

sadarbîbas laiks 


Paldies Rîgas domes Kultûras komisijai, 

kura savâ pçdçjâ sçdç 2.aprîlî 

nolçma atbalstît pûtçju oríestra 

«Rîga» mûziíu darba samaksas palielinâðanu 

lîdz vidçjai mûziíu algai 

Latvijâ, taèu vai tâ lems arî domes 

Budþeta komisija – to râdîs laiks. 

Konference aplûkoja arî tçmu par 

mûziíu darba nosacîjumiem. Daþâs 

valstîs, piemçram, Ungârijâ, arî Latvijâ, 

ir vçrojama tendence, ka darba devçji 

diezgan bieþi rîko noklausîðanos 

un liek mâksliniekiem atspçlçt daþâdus 

muzikâlos priekðnesumus, ðo atspçlçðanu 

saistot ar darba samaksas 

jautâjumiem. Ðî prakse guva publisku 

nosodîjumu, un FIM Prezidents 

Dþons Smits ir pat gatavs rîkot internacionâlu 

protestu kampaòu pret ðâdu 

regulâru noklausîðanâs rîkoðanu. 

Latvijas arodbiedrîbas 

Ziemeïu Vençcijâ 

13. aprîïa vakarâ Latvijas 

Brîvo arodbiedrîbu savienîbas 

delegâcija 20 cilvçku sastâvâ 

ar vilcienu devâs ceïâ 

uz Pçterburgu, lai ðajâ Ziemeïu 

Vençcijâ gan padziïinâtu 

zinâðanas par arodbiedrîbu 

darba iespçjâm, gan baudîtu 

skaisto pilsçtu. 

LKDAF priekðsçdçtâjs Aldis Misçviès 

un juriskonsulte Maija Pastare 

pirmdien, 14.aprîlî, tikâs ar Liepâjas 

Simfoniskâ oríestra administrâciju, 

ar Liepâjas pilsçtas Kultûras pârvaldes 

un Kultûras ministrijas ieinteresçtajâm 

amatpersonâm, lai izskatîtu 

jautâjumu par mûziíu vçrtçðanas 

kritçrijiem Liepâjas oríestrî. 

Berlînes konferencç tika aplûkoti 

jautâjumi par veselîbu un droðîbu 

darba vietâ. Vispatîkamâkâ atziòa bija, 

ka droðs mûziíis ir mûziíis, kam 

ir darba lîgums uz nenoteiktu laiku. 

Konference pieòçma arî Noslçguma 

Deklarâciju par izpildîtâjmâkslu 

21.gadsimtâ, par oríestra lomu 

mûsdienu sabiedrîbâ, par mâkslinieka 

statusu un darba nosacîjumiem. 

17.aprîlî LKDAF dalîborganizâcijas 

– Latvijas Poligrâfijas nozares arodbiedrîbas 

– pârstâvis piedalîjâs Eiropas 

Poligrâfijas arodbiedrîbu centrâles 

UNI-Europa Graphical rîkotajâ seminârâ 

par maiòu darbu, kura laikâ tika 

nolemts sagatavot vadlînijas nozares 

arodbiedrîbâm par minimâlajiem 

nosacîjumiem maiòu darbâ, piemçram, 

maiòa ilgst ne vairâk kâ 8 stundas, 

tiem darbiniekiem, kuri regulâri 

ir pakïauti maiòu darbam, jânodroðina 

darba devçja apmaksâta ikgadçja 

veselîbas pârbaude, maiòas laikâ jânodroðina 

vismaz 30 minûðu pauze 

utt. Eiropâ vçl ir valstis, kurâs maiòa 

ilgst 12 stundas (tâ tas ir arî daþos 

Latvijas uzòçmumos). Skarbâkais secinâjums 

seminârâ: «12 stundu maiòa 

un tikai 30 minûðu pauze – tâ jau 

ir verdzîba!» Te komentâri lieki… 

Aldis Misçviès 

LKDAF priekðsçdçtâjs 

Tiklîdz kâ ieradâmies Pçterburgâ, 

tâ iepazinâmies ar mûsu mâcîbu un 

mîtnes vietu – Arodbiedrîbu humanitâro 

universitâti. Devâmies ekskursijâ 

pa augstskolu, kuras laikâ studenti 

mûs informçja gan par piedâvâtajâm 

mâcîbu programmâm, gan brîvâ laika 

pavadîðanas iespçjâm, gan universitâtes 

iecerçm nâkotnç. Augstskolai ir 

èetri studiju virzieni – juridiskais, ekonomiskais, 

kultûras un mâkslas, un 

tajos var apgût vairâk nekâ 30 daþâdas 

specialitâtes. Ðîs universitâtes absolventi 

darba tirgû esot ïoti pieprasîti, 

jo augstskolâ iedibinâta pamatîga 

disciplîna, kâ arî pasniedzçji ir ïoti profesionâli, 

par ko pârliecinâjâs arî LBAS 

delegâcija. Tieði arodbiedrîbu darba 

speciâlistus tur negatavo, taèu visi 

studenti apgûst mâcîbu kursu «Arodbiedrîbu 

kustîbas attîstîba», un vairâk 

nekâ 90% studentu paði ir arodbiedrîbas 

biedri. Valsts augstskolu nefinansç, 

mâcîbas ir par maksu, taèu ik gadu 

universitâtç uzòem 200 audzçkòus, 

kuriem vietas garantç arodbiedrîbu 

noteiktas kvotas – ja pats vai vecâki ir 

arodbiedrîbu biedri vai aktîvisti. Ðiem 

studentiem ir 30% mâcîbu maksas atlaide, 

taèu, ja students mâcâs labi un 

teicami, un ir arî aktîvs sabiedriskajâ 

dzîvç, viòam ir iespçja mâcîties bez 

maksas. Tie studenti, kas labi mâcâs, 

arî regulâri vçrtç pasniedzçju darbu - 

nosaka to reitingu, un ir gadîjumi, kad 

pasniedzçjam par nekvalitatîvu darbu 

savs amats ir jâatstâj. Îpaðs nopelns 

augstskolas attîstîbâ ir tâs rektoram A. 

Zapesockim, kurð, kâ mçs nopratâm, 

ir leìendâra personîba gan akadçmiskajâ, 

gan Pçterburgas kultûras vidç. 

Krievijâ kopumâ 50% strâdâjoðo ir 

aptverti ar koplîgumiem. Tie tiek noslçgti 

pçc reìionâlâ nevis nozaru 

principa. Ja Ïeòingradas apgabalâ 

arodbiedrîbai ir izdevies noslçgt ïoti 

izdevîgu koplîgumu, tad Pçterburgas 

pilsçtâ vçl joprojâm to nav izdevies 

izdarît. (Te jâpiebilst, ka apgabals joprojâm 

saucas Ïeòingradas vârdâ tâpçc, 

ka to tâ lçma paði iedzîvotâji.) Taèu 

ja 1990. gadâ Krievijâ bija 65 miljoni 

arodbiedrîbu biedru, tad 2007. 

gadâ to bija tikai 28,6 miljoni. Orientçjoði 

– vidçjâ alga Pçterburgâ ir 12 

000 rubïu, kas ir Ls 240. Pçtîjums parâda, 

ka Krievijâ, lai gan darba apstâkïi 

ir slikti un darba alga ir zema, 

arodbiedrîbu protesta akcijas bûtu 

gatavi atbalstît tikai 0,8% strâdâjoðo. 

Vairâku dienu laikâ Latvijas delegâcija 

noklausîjâs lekcijas par arodbiedrîbu 

kustîbu Krievijâ u.c. valstîs – 

vçsturi, teoriju un praksi, par arodbiedrîbas 

biedru motivâciju, par 

mûsdienu informâcijas un komunikâcijas 

tehnoloìiju un sabiedrisko 

attiecîbu darbu Krievijas arodbiedrîbâs, 

par sociâlo partnerîbu Ziemeïrietumu 

reìionâ, kâ arî par Krievijas 

arodbiedrîbu tiesîbâm darba likumdoðanas 

jomâ. Ïoti interesanti pagâja 

diena psiholoìijas docentes A. 

Meïòikovas vadîbâ, kad gan klausîjâmies 

lekciju par masu ietekmçðanas 

tehnoloìiju, gan notika treniòð, kurâ 

paði râdîjâm savas pârliecinâðanas 

prasmes, lai iesaistîtu arodbiedrîbâ 

jaunus biedrus. 



Latvijas arodbiedrîbas 

Ziemeïu Vençcijâ 

13 


Jâsaka, ka tas nemaz nebija vienkârði, 

lai gan varçtu likties - kas gan 

tur îpaðs 

Viesojâmies Pçterburgas arodbiedrîbu 

galvenajâ mîtnç - Darba pilî 

(Dvorec Truda), kurâ arodbiedrîbas 

kâ 1918. gadâ iegâja, tâ tur atrodas 

lîdz ðodienai. Tur tikâmies ar Pçterburgas 

arodbiedrîbu federâcijas vadîbu 

un apmeklçjâm arodbiedrîbu muzeju. 

Tâpat mûs uzòçma Kirova vârdâ 

nosauktajâ rûpnîcâ, kur gan diemþçl 

neviesojâmies raþotnç, bet arî tikâmies 

ar rûpnîcas arodbiedrîbas vadîtâju 

un iepazinâmies ar muzeju. 

No mâcîbâm brîvajâ laikâ organizatori 

mums bija sarûpçjuði ekskursijas 

pa pilsçtu un uz Carskoje Selo Puðkinâ. 

Paði brîvajâ laikâ baudîjâm pilsçtas 

mazo un lielo tiltiòu un arhitektûras 

romantiku, apmeklçjâm Ermitâþu 

un lieliskos Pçterburgas teâtrus. Un, 

protams, nevar aizmirst kopîgo vakaru 

ar Uzbekijas arodbiedrîbu delegâciju, 

kas arî Krievijas neatkarîgo arodbiedrîbu 

federâcijas projekta ietvaros 

bija ieraduðies uz mâcîbu seminâru. 

Pagâjis neilgs laiks, kopð esam atgriezuðies, 

taèu arî ar ðo mazo laika 

distanci braucienu uz Pçterburgu vçrtçjam 

kâ ïoti izdevuðos gan no mâcîbu, 

gan citu jaunu iespaidu viedokïa. 

Sanita Lorence 



Cîòâ par stiprâkâm Eiropas 

Darbinieku padomçm (EDP) 

Eiropas Arodbiedrîbu konfederâcijas 

(ETUC) ir gandarîta 

par Eiropas Komisijas iniciatîvu 

prezentçt sociâlo paketi, 

jo tâ iekïauj darbiniekiem 

ïoti svarîgu nodaïu: Eiropas 

Darbinieku padomju direktîvas 

pârskatîðanu. Ðajâ sakarâ 

ETUC ir uzsâkusi kampaòu 

par stiprâkâm Eiropas Darbinieku 

padomçm, kas ir svarîgas 

darbinieku pârstâvniecîbas 

institûcijas kompânijâs. 

ETUC jau ilgu laiku ir aicinâjusi 

pârskatît minçto direktîvu, tâpçc tâ 

atbalsta Komisijas plânu stiprinât 

Darbinieku padomes. 

ETUC vçlreiz apliecina Eiropas 

Darbinieku padomju nozîmîgumu, 

tâs dod iespçju miljoniem Eiropas Savienîbas 

strâdâjoðo tiesîbas uz informçðanu 

un konsultâcijâm par kompânijas 

lçmumiem ar EDP starpniecîbu, 

un tâs var ietekmçt lielu skaitu 

strâdâjoðo. 

1.maijâ ETUC uzsâka kampaòu, 

Ïubïanâ arî LVSADA 

delegâcija 

35 000 arodbiedrîbu aktîvisti 

no visas Eiropas, to vidû 

arî Latvijas Veselîbas 

un sociâlâs aprûpes darbinieku 

arodbiedrîbas (LVSA- 

DA) delegâcija, atsaucâs 

Eiropas Arodbiedrîbu konfederâcijas 

(ETUC) aicinâjumam 

piedalîties demonstrâcijâ, 

kas notika 5.aprîlî 

Ïubïanâ, Slovçnijâ. Demonstranti 

pulcçjâs, lai prasîtu 

pienâcîgas algas, kas kompensç 

inflâcijas patieso ietekmi 

uz pirktspçju, un lielâkas 

nozîmes pieðíirðanu 

darba koplîgumam. 

LVSADA 10 cilvçku sastâvâ demonstrâcijâ 

pârstâvçja LBAS, un izpelnîjâs 

ïoti lielu starptautisko mediju 

uzmanîbu. LVSADA priekðsçdçtâjs 

Valdis Keris pastâstîja, ka demonstrâcijas 

organizçtâji jau izteikuði 

LVSADA pateicîbu par piedalîðanos. 

Slovçnijâ algas ir augstâkas par Latvijas 

algâm, cenas ir apmçram tâdâ 

paðâ lîmenî, taèu slovçòi ïoti aktîvi atbalstîja 

ðo pasâkumu. Pilsçtâ bija izvietoti 

skaidrojoði plakâti, kuros bija 

grafiski attçlots peïòas un algas îpatsvars 

pret IKP. Tas nepârprotami parâdîja, 

ka peïòa aug, bet alga – samazinâs. 

Tas nozîmç, ka visâ Eiropâ inflâcijas 

problçma tiek risinâta uz mazâk 

turîgo iedzîvotâju rçíina. 

Vairâk nekâ 50 arodbiedrîbu organizâcijas 

no 30 valstîm izgâja 

lai gûtu pârliecîbu, ka ðî patieðâm 

svarîgâ likumdoðanas pakete tiks 

apstiprinâta lîdz 2008.gada beigâm. 

Kopîgi ar Hansa Boklera fondu 

un sadarbîbâ ar Eiropas Industriâlajâm 

federâcijâm ETUC 9. un 

10.jûnijâ organizçs konferenci par 

Darbinieku padomçm. Ðajâ konferencç 

darbinieku pârstâvji diskutçs 

par praktisko pieredzi, kas 

ilustrçs steidzamo nepiecieðamîbu 

pçc EDP direktîvas pârskatîðanas. 

Ïubïanas ielâs Slovçnijâ, pierâdot, 

ka stagnçjoðâs algas un pirktspçja ir 

kopîga problçma, kas skar un ietekmç 

strâdâjoðos visâ Eiropâ. Pirms 

demonstrâcijas arodbiedrîbu delegâcija 

tikâs ar Slovçnijas ministru 

prezidentu Janezu Janðu, lai iesniegtu 

demonstrantu prasîbas. Ðî ir 

pirmâ tâda veida eirodemonstrâcija, 

kas noorganizçta vienâ no visjaunâkajâm 

Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm. 

Slovçnijas arodbiedrîbu konfederâcijas 

ZSSS, kas ir ETUC dalîborganizâcija, 

stiprais atbalsts sniedza 

lielu ieguldîjumu pasâkuma veiksmîgâ 

îstenoðanâ. 

Demonstrâcijas noslçgumâ daudzi 

Eiropas arodbiedrîbu vadîtâji uzstâjâs 

ar runâm.


Tikâs Baltijas jûras valstu 


18. un 19. martâ Rîgâ, Arodbiedrîbu 

namâ, notika Baltijas 

jûras valstu arodbiedrîbu 

sadarbîbas tîkla (BASTUN) 

sanâksme un seminârs par 

elastdroðîbas jautâjumiem. 

BASTUN sanâksmç Rîgâ piedalîjâs 

30 dalîbnieki no sadarbîbas tîkla 

arodbiedrîbu centriem. Tika diskutçts 

par BASTUN darbîbas izvçrtçðanu un 

tâ darbîbas uzlaboðanu, politisko un 

sociâlo ietekmi, tematiskajâm prioritâtçm, 

Dânijas prezidentûras darba 

plânu 2008.-2009.gadiem, kâ arî pieòemti 

lçmumi par dalîbu daþâdos kopîgos 

projektos. 

Otrajâ dienâ notika seminârs par 

elastdroðîbas jautâjumiem. Seminâra 

mçríis ir izveidot pilnîgâku redzçjumu 

par elastdroðîbu arodbiedrîbu 

kustîbâ daþâdâs valstîs, kâ elastdroðîba 

un labâ prakse varçtu tikt ieviesta, 

un kâda ir arodbiedrîbu pozîcija un 

Jauns projekts 

Ziemeïu Ministru padomes 

biroja Latvijâ atbalsta programma 

NVO sadarbîbai 

starp Baltijas un Ziemeïvalstîm 

atbalstîjusi LBAS projektu 

taktika attiecîbâ uz sociâlo droðîbu. 

Seminârâ tika meklçtas atbildes uz 

sekojoðiem jautâjumiem: 

– ko elastdroðîba nozîmç Baltijas 

valstîm un kâ tâ tiek îstenota 

– vai Baltijas valstîs ir lîdzsvars 

starp elastîbu un droðîbu 

– vai Baltijas valstîs ir kâdi îpaði apstâkïi, 

kas ietekmç arodbiedrîbu viedokli 

attiecîbâ uz elastdroðîbu ( darba 

formas, tiesiskie aspekti, likumdoðana 

utt.) 

– kâ citu valstu vai valstu grupu 

viedokïi atðíiras no vai saskan ar Baltijas 

valstu viedokïiem 

Savus viedokïus par elastdroðîbas 

îstenoðanu izteica gan Baltijas valstu 

arodbiedrîbu pârstâvji, gan Latvijas 

Darba devçju konfederâcijas, Labklâjîbas 

ministrijas un Valsts Darba inspekcijas 

pârstâvji. 

BASTUN dibinâts 1999.gadâ. Sadarbîbas 

tîklâ ietvertas gandrîz visas 

arodbiedrîbu konfederâcijas Baltijas 

jûras reìionâ (Zviedrija, Dânija, Somija, 

Norvçìija, kâ arî Polija, Vâcija, Krievija, 

Latvija, Igaunija, Lietuva). Tas 

darbojas kâ kopîgo aktivitâðu sadarbîbas 

tîkls, lai ietekmçtu reìiona attîstîbu, 

veicinâtu arodbiedrîbu solidaritâti 

un to kapacitâtes palielinâðanu, 

kâ arî veidotu kopîgus aktivitâðu projektus. 

Sadarbîbas tîkla prezidentûra seko 

tiem paðiem darbîbas un rotâcijas 

principiem kâ Baltijas jûras valstu padome 

(CBSS). No 2007.gada jûlija lîdz 

2008.gada jûnija beigâm prezidentûru 

ir uzòçmusies Latvijas Brîvo arodbiedrîbu 

savienîba. 

Kopð 2003.gada BASTUN ir Baltijas 

jûras valstu padomes (CBSS) stratçìiskais 

partneris, îpaði darbojoties 

Ekonomiskâs sadarbîbas darba grupâ, 

kâ arî piedaloties Ârlietu ministru 

un Darba ministru sanâksmçs. 

Ariadna Âbeltiòa, 

LBAS ârçjo sakaru koordinçtâja 

«Dzimumu lîdztiesîbas principu 

integrçðana darbavietâs». 

Projekta mçríis 

Radît lielâku izpratni dzimumu 

lîdztiesîbas jautâjumos, kâ arî veicinât 

lîdztiesîbas principu ievçroðanu 

darbavietâs, iepazîstoties ar 

labâs prakses piemçriem un veidojot 

pieredzes apmaiòu starp 

Baltijas un Ziemeïvalstîm. 

Tieðie mçríi: 

• Izglîtot un informçt arodbiedrîbu 

vadîtâjus, speciâlistus 

par darbinieku dzimumu lîdztiesîbas 

principu ievçroðanu darba 

vietâs; 

• Radît jaunas metodes dzimumu 

stereotipu mazinâðanai; 

• Veicinât izpratni par dzimumu 

lîdztiesîbas jautâjumu ievçroðanas 

nepiecieðamîbu, izdodot 

Labâs prakses rokasgrâmatu; 

• Efektîvas starptautiskâs sadarbîbas 

veicinâðana Baltijas- Ziemeïvalstu 

uzòçmumos, îpaði 

starptautiskos uzòçmumu tîklos 

ðajâ reìionâ. 

Projekta mçríauditorija 

LBAS un tâs dalîborganizâciju – 

23 nozaru arodbiedrîbu speciâlisti 

un arodbiedrîbu pârstâvji, aptverot 

vismaz 2500 uzòçmumu 

arodorganizâciju vadîtâjus. 

Galvenâs projekta aktivitâtes: 

• Starptautisku apmâcîbu seminâru 

organizçðana arodbiedrîbu 

vadîtâjiem un speciâlistiem 

par dzimumu lîdztiesîbas principu 

integrçðanu darbavietâs; 

• Vienotas stratçìijas izveide 

dzimumu lîdztiesîbas jautâjumos, 

kurâ tiktu apvienoti labâs prakses 

piemçri no visâm trim dalîbvalstîm, 

vadoties no darba grupâs izstrâdâto 

materiâlu bâzes. 

• Informatîvâ un metodiskâ 

materiâla izdoðana un izplatîðana 

par dzimumu lîdztiesîbas principu 

integrçðanu darba vietâs, labâs 

prakses piemçriem visâs 

LBAS dalîborganizâcijâs. 

Projekta sagaidâmais rezultâts 

• Latvijas, Lietuvas un Somijas 

pieredzes apmaiòas rezultâtâ 

tiks izveidotas pamatnostâdnes 

un labâs prakses piemçru apkopojums 

dzimumu lîdztiesîbas jautâjumos; 

• LBAS dalîborganizâciju vadîtâji 

saòems projekta ietvaros darba 

grupâs izstrâdâto materiâlu 

apkopojumu, kas ietvers arî aktualitâtes 

dzimumu lîdztiesîbas jautâjumos; 

• visi darba grupu dalîbnieki 

saòems vispârçju dzimumu lîdztiesîbas 

jautâjumu apkopojumu 

un iegûs kontaktus, kas optimizçs 

viòu darbu un stiprinâs sadarbîbu 

dzimumu lîdztiesîbas jautâjumos. 

• Izglîtoti un profesionâli apmâcîti 

speciâlisti, iegûstot gan 

nepiecieðamâs vispârçjâs zinâðanas 

sveðvalodâs, Eiropas Savienîbas 

institûciju darbâ, dokumentu 

aprites procedûrâ, sociâlâ 

dialoga jautâjumos, likumdoðanâ, 

speciâlâs zinâðanâs par integrçto 

dzimumu lîdztiesîbu, 

par reìionâlâs attîstîbas iespçjâm 

utt. 

Iesaistîtâs valstis: Latvija, Lietuva, 

Somija.


Koncepcija par 

profesionâlo izglîtîbu 

Profesionâlâs izglîtîbas un 

nodarbinâtîbas trîspusçjâs 

sadarbîbas apakðpadomes 

16.aprîïa sçdç tika ziòots 

par Izglîtîbas un zinâtnes 

ministrijas (IZM) sagatavoto 

projektu koncepcijai «Profesionâlâs 

izglîtîbas pieejamîbas 

paplaðinâðana un izglîtîbas 

kvalitâtes paaugstinâðana». 

Noklausoties ziòojumu, 

sociâlie partneri vienojâs 

divu nedçïu laikâ izstrâdât 

koncepcijas projekta 

izvçrtçjumu un sniegt 

priekðlikumus tâ papildinâðanai. 

Izvçrtçjot koncepcijas projektu 

un daþu dalîborganizâciju sniegtos 

viedokïus par to, LBAS 29.aprîlî 

nosûtîja vçstuli IZM Profesionâlâs 

izglîtîbas un tâlâkizglîtîbas 

departamenta direktoram 

Gunâram Krustam, norâdot kopskaitâ 

11 apsvçrumus un priekðlikumus 

koncepcijas projektam. 

Tie attiecas, citstarp, uz nacionâlâs 

kvalifikâciju sistçmas pilnveidi 

profesionâlâs izglîtîbas jomâ, 

formâlâs un neformâlâs izglîtîbas 

programmu sadalîjumu profesionâlajâ 

izglîtîbâ, karjeras izglîtîbu 

un profesionâlâs orientâcijas 

pilnveidi, vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas 

un profesionâlâs vidçjâs izglîtîbas 

ieguves nosacîjumu lîdzsvaroðanu, 

valsts institûciju un 

sociâlo partneru trîspusçjâs sadarbîbas 

stiprinâðanu nacionâlâ 

un reìionâlâ lîmenî un citiem profesionâlajâ 

izglîtîbâ aktuâliem 

jautâjumiem. 

Tâ kâ ðî bija tikai pirmâ koncepcijas 

redakcija, pçc atzinumu un 

priekðlikumu saòemðanas un izvçrtçðanas 

darbs pie koncepcijas 

izstrâdes turpinâsies. IZM izstrâdâtais 

koncepcijas projektâ iezîmçti 

paðreiz profesionâlajâ izglîtîbâ aktuâli 

problçmjautâjumi, kâ arî piedâvâti 

iespçjamie to risinâjumi. 

Turpinâjumâ lielâkais darbs gulsies 

uz sociâlo partneru, tostarp, arodbiedrîbas 

pleciem, kam bûs jâanalizç 

konstatçtâs problçmas un jâvienojas 

par optimâlâkajiem risinâjumiem. 

Zanda Grundberga 

LBAS eksperte 

Intrigas ap grozîjumiem 

Satversmç 


savienîba vienmçr ar gandarîjumu 

un prieku ir uzòçmusi 

plaðsaziòas lîdzekïu 

interesi par mûsu uzsâkto 

kampaòu par grozîjumiem 

LR Satversmes 78. un 79. 

pantâ. Mçs vienmçr esam 

snieguði þurnâlistiem precîzu 

informâciju par daþâdâm 

norisçm kampaòas gaitâ. 

Diemþçl pçdçjâ laikâ atseviðíos 

medijos parâdâs informâcija, kas 

nomelno gan arodbiedrîbu vârdu, 

gan paðu parakstu vâkðanas kampaòu, 

gan arî diskreditç ideju par 

Latvijas pilsoòu aktîvu piedalîðanos 

valsts pârvaldîbâ un tiesiskas valsts 

izveidoðanas iespçju. 

Runa ir par 11. maija LTV 1 raidîjumâ 

«De facto» parâdîto siþetu par 

arodbiedrîbu veiktâs parakstu vâkðanas 

finansçðanas neizprotamîbu, 

kâ arî par «Neatkarîgâs rîta avîzes» 

komentâriem 12. maija laikrakstâ. 

Uzskatâm, ka sabiedriskâs televîzijas 

paspârnç strâdâjoðajiem þurnâlistiem, 

pie tam vçl tâdiem, kas izmanto 

raidîjuma nosaukumu ar 

skaidru norâdi uz faktiem, ir jâbût 

îpaði objektîviem, tiem jâsniedz skatîtâjiem 

patiesi fakti, jânoliek malâ 

savas emocijas, subjektivitâte, patika 

vai nepatika pret atseviðíiem cilvçkiem, 

amatpersonâm, sabiedriskiem 

darbiniekiem. 

Diemþçl «De facto» þurnâliste 

Eva Lûse to nav spçjusi, tâpçc izveidotajâ 

siþetâ nav neviena fakta, ir tikai 

paðas þurnâlistes interpretâcijas, 

kas balstîtas uz kaut kur savâktâm 

baumâm. 

(Turpinâjums 16. lpp.) 

15 

«Meþa 

dienâs ‘08» 

35 LBAS biroja darbinieki 

un dalîborganizâciju pârstâvji 

21. aprîlî stâdîja eglîtes 

a/s «Latvijas Valsts meþi» 

Zemgales meþsaimniecîbâ. 

Tçrvetes meþu iecirknî, Bçnes 

pagastâ, tika iestâdîti 4, 5 tûkstoði 

stâdu 2, 3 ha platîbâ. Kopâ ar arodbiedrîbu 

savienîbas pârstâvjiem Bçnes 

meþâ centîgi strâdâja arî Bukaiðu 

pamatskolas 6. un 7. klases skolçni. 

Darbus ierâdîja Tçrvetes meþa 

iecirkòa vadîtâjs Guntis Dude un iecirkòa 

meistars Andris Augusts. 

Talkâ, ko LBAS jau tradicionâli 

organizç par godu Darba svçtkiem 

1. maijâ, piedalîjâs 18 dalîbnieki no 

8 dalîborganizâcijâm – Izglîtîbas un 

zinâtnes darbinieku arodbiedrîbas, 

Meþa nozaru arodu biedrîbas, Sabiedrisko 

pakalpojumu un transporta 

darbinieku arodbiedrîbas 

«LAKRS», Celtnieku arodbiedrîbas, 

arodbiedrîbas «Latvijas metâls», 

Metâlistu arodbiedrîbas, Veselîbas 

un sociâlâs aprûpes darbinieku 

arodbiedrîbas un arodbiedrîbas 

«Enerìija». 

Darba svçtkos 


aicinâja uz 

sadziedâðanos 


savienîba 1. maijâ plkst.12 

visus aicinâja uz koncertu 

un sadziedâðanos, kas notika 

Vçrmanes dârza estrâdç, 

Rîgâ. 

Uzstâjâs dziedâtâji no Rîgas jaunieðu 

koriem, kurus diriìçja Dziesmu 

svçtku virsdiriìenti – Arvîds Platpers, 

Edgars Raèevskis, Agita Ikauniece un 

citi diriìenti. Skançja Dziesmu svçtku 

repertuâra skaòdarbi un latvieðu 

tautasdziesmas. 

Darba svçtku atzîmçðanu kuplinâja 

jaunieðu pûtçju oríestris 

«Auseklîtis» Haralda Bârzdiòa vadîbâ.


Intrigas ap grozîjumiem Satversmç 


Tas, ka pati þurnâliste ir izjutusi 

ðî siþeta bezpersoniskumu 

un seklumu, redzams no siþetam 

apkârt apkarinâtajâm puspatiesîbâm, 

piemçram, LBAS jau 

aprîïa mçnesî nosûtîja visiem 

plaðsaziòas lîdzekïiem informâciju 

par parakstu vâkðanas gaitâ 

izlietoto lîdzekïu apjomu, norâdot, 

ka datus par konkrçtiem 

ziedotâjiem, to uzvârdus, personas 

kodus un adreses nedos, jo 

to aizliedz likums! Þurnâlistei 

Evai Lûsei LBAS speciâli sagatavoja 

sarakstu ar visu to nozaru 

un uzòçmumu arodbiedrîbu nosaukumiem, 

kas piedalîjuðâs ar 

savâm biedru naudâm parakstu 

vâkðanas kampaòas atbalstîðanâ! 

Tikai þurnâlisti tas neinteresçja, 

jo baumas bija aizmiglojuðas 

veselo saprâtu! LBAS galvenâ 

grâmatvede, kas atbildçja 

par parakstu vâkðanas kampaòai 

veiktajiem privâtpersonu un 

juridisko personu ziedojumiem 

nebija darbâ no 7. lîdz 28.aprîlim, 

un par to viegli varçja pârliecinâties 

piezvanot uz attiecîgo 

ârstniecîbas iestâdi, nevis 

apzvanot visus LBAS darbiniekus 

ar nodomu pieíert LBAS 

priekðsçdçtâju melos! 

LBAS uzsâktâ un veiktâ parakstu 

vâkðanas kampaòa notika 

pilnîgi atklâti, visu Latvijas pilsoòu 

acu priekðâ, tâpçc pârmest 

mums kaut kâdu masîvu reklâmu, 

nelegâlu lîdzekïu piesaisti 

mums nevar, jo bija tikai daþi 

aicinâjumi, ko mçs varçjâm ievietot 

laikrakstos, vai arî translçt 

pa radio. Lai arî preses relîzç 

minçtie 27700 lati ir arodbiedrîbâm 

diezgan ievçrojama summa, 

tâs atklâta paziòoðana, domâjam, 

apgâþ visas baumas par 

kaut kâdâm milzu naudâm no 

malas. Informâcijas par ziedotâjiem 

un ziedojumu apjomiem ir 

atrodama LBAS mâjas lapâ internetâ 

www.lbas.lv. Þurnâlistu 

prasîbas uzrâdît kaut kâdus sarakstus, 

mçìinâjumi daþâdos 

veidos tikt klât grâmatvedîbas 

dokumentiem ir pretrunâ gan ar 

likumu par datu aizsardzîbu, 

gan arî likumu par presi. Turklât, 

þurnâlisti parâda pilnîgu 

neizpratni par to, kâ darbojas 

kâdas iestâdes vai uzòçmuma 

grâmatvedîba – LBAS grâmatvedîba 

darbojas atbilstoði visiem 

Latvijas Republikas likumiem. Ja 

kâds ziedotâjs vçlas mums pârskaitît 

naudu konkrçtam mçríim, 

un ðajâ gadîjumâ – parakstu 

vâkðanas kampaòas atbalstîðanai, 

tad viòð to veic uz mûsu 

izsludinâto kontu, kura numurs 

bija publiski pieejams. Tad ziedotâ 

nauda nonâk mûsu rçíinâ 

bankâ, pirmâ to redz grâmatvede, 

kas ziòo arodbiedrîbas vadîtâjam 

par veiktâ ziedojuma apjomu. 

Mûsu finansiâlâ darbîba ir 

pilnîgi legâla, mçs iesniedzam 

visas atskaites Valsts ieòçmumu 

dienestâ likumos noteiktajos 

termiòos un apjomos un to darîsim 

arî ðogad. Pie tam LBAS kongresâ 

ir izveidota Revîzijas komisija, 

kas regulâri veic grâmatvedîbas 

darba pârbaudi, un par 

kuras kompetenci ne mums, ne 

arî arodbiedrîbu biedriem lîdz 

ðim ðaubu nav bijis. Un pats 

svarîgâkais – parakstu vâkðanas 

kampaòas par grozîjumiem Satversmç 

finansiâla atbalstîðana 

nav tas pats, kas ziedojums 

Dziesmu svçtkiem vai hokeja 

komandai. Tâ katram cilvçkam, 

arî juridiskâs personas pârstâvim 

ir ïoti liela izðíirðanâs, zinâma 

pilsoniskâs drosmes izrâdîðana. 

Un ðeit jâòem vçrâ tâs valsts, 

kurâ dzîvojam, savstarpçjo 

attiecîbu tradîcijas, daþâdu 

amatpersonu, politiíu korporatîvos 

kontaktus, iespçjas ietekmçt 

un arî nogremdçt! Tâpçc 

man ir pilnîgi saprotama gan fizisko, 

gan arî juridisko personu 

vçlme nepaust publiskajâ telpâ 

informâciju par veiktajiem ziedojumiem, 

nevçlçðanâs padarît 

pieejamus personas datus vai 

arî uzòçmuma nosaukumu, jo ir 

taèu jâstrâdâ, jâveido bizness, 

jânopelna iztika! Vçl vairâk, parakstu 

vâkðanas laikâ mums 

daudzi cilvçki apliecinâja, ka 

bûtu gâjuði parakstîties, ja pasçs 

nespiestu zîmodziòus, jo viòi 

baidâs! Un nav arodbiedrîbas 

uzdevums viòiem skaidrot, ka 

bailes ir nepamatotas, – ar to 

bûtu jânodarbojas gan politiíiem, 

gan valsts amatpersonâm, 

gan arî þurnâlistiem. Tikai 

domâju, ka ðâda veida siþeti un 

publikâcijas presç Latvijas iedzîvotâju 

drosmi nevairos, aktîvu 

pilsonisko sabiedrîbu ðâdi mçs 

neizveidosim! 

Tieðâm patîkami bija «De facto» 

siþeta beigâs dzirdçt tekstu, 

ka «mçs jau neesam pret parakstu 

vâkðanas ideju kâ tâdu», 

bet, un ðeit jau tâ ir mûsu interpretâcija, 

tikai uzlejam vienu 

kârtîgu samazgu spainîti tiem, 

kas ðo ideju izvirzîja un nesa. 


savienîba aicina plaðsaziòas lîdzekïus 

pârtraukt neobjektîvas 

informâcijas sniegðanu Latvijas 

iedzîvotâjiem par arodbiedrîbâm, 

par parakstu vâkðanas 

kampaòas norisi, kâ arî par Satversmes 

grozîjumu bûtîbu. Mçs 

skaidri apzinâmies, ka patreizçjâ 

Saeima nav spçjîga objektîvi 

izanalizçt un pieòemt arodbiedrîbu 

iesniegtos Satversmes grozîjumus, 

un tâpçc bûs referendums, 

kura laikâ katrs pilsonis 

varçs droði un atklâti iet un pateikt 

«Jâ» vai «Nç» mûsu piedâvâtajam 

variantam. Un nevajag 

cilvçkiem jaukt galvas, izplatot 

melus un puspatiesîbas, vâcot 

baumas un nodarbojoties ar 

dezinformâciju. Gan Latvijai kopumâ, 

gan arî katram no mums 

bûs labâk, ja spçsim pacelties 

pâri subjektîvismam, vçlmei 

pârsteigt par katru cenu, iegût 

popularitâti kaut uz vienu dienu, 

upurçjot tam veselo saprâtu 

un skaidro skatu uz dzîvi! 

Pçteris Krîgers, 

LBAS priekðsçdçtâjs 

Izdevumu sagatavoja: 

LBAS sabiedrisko attiecîbu menedþere 

Sanita Lorence, tâlr. 7035917 

e-pasts: sanita.lorence@lbas.lv 

LBAS datortehniíis Ojârs Kuzòecovs, 

tâlr. 7035904, e-pasts: ojars.kuznecovs@lbas.lv 

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîba (LBAS), 

Bruòinieku iela 29/31, Rîga, LV-1001, 

www.lbas.lv

LBAS VÄstis Nr. 125 - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba

Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!

LBAS VÄstis Nr. 125 - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba

Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!

Delete template?

Save as template ?

LBAS VÄstis Nr. 125 - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba