Dabas parks âPiejÅ«raâ - Piekrastes biotopu aizsardzÄ«ba un ...
Dabas parks âPiejÅ«raâ - Piekrastes biotopu aizsardzÄ«ba un ...
Dabas parks âPiejÅ«raâ - Piekrastes biotopu aizsardzÄ«ba un ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Kométforts<br />
Kométforts ir 18. gadsimtå (1765.–1767. g.)<br />
celta hidrotehniskå büve, kura da¬éji saglabåjusies<br />
lîdz müsdienåm. Kométforta uzdevums<br />
bija mainît Daugavas tecéjumu <strong>un</strong><br />
zieme¬rietumu virzienå radît taisnu ku©u<br />
ce¬u uz jüru. No forta atzarojås divi dambji,<br />
kas tam pieß˚îra kométai lîdzîgu apveidu.<br />
Tådéjådi arî radås nosaukums “Kométas<br />
forts” (vélåk “Kométforts”). 1779. gadå Kométfortu<br />
savienoja ar Daugavgrîvas cietoksni.<br />
19. gadsimta beigås uzbüvéja rietumu<br />
Rietumu mols — Kométforta dambja pagarinåjums jürå<br />
molu, pagarinot Kométforta dambi. Íis dambis ir saglabåjies lîdz müsdienåm aptuveni<br />
450 m garumå no Daugavas ietekas jürå lîdz ieejai Ziemas ostå. Dambis ir iek¬auts valsts<br />
aizsargåjamo kultüras pieminek¬u sarakstå.<br />
Militårå krasta aizsardzîbas sistéma Daugavgrîvå <strong>un</strong> Managa¬u pussalå<br />
Büvju kompleksu veido Daugavgrîvå <strong>un</strong> Manga¬u pussalå izvietotas baterijas ar kazemåtiem<br />
<strong>un</strong> noliktavu telpåm. Pirmås nocietinåjuma büves celtas 19. gadsimta otrajå pusé.<br />
Pårbüves darbi veikti 20. gadsimta såkumå. Daugavas krastu aizsardzîbas sistémai lielu<br />
uzmanîbu pievérsa Latvijas nacionålå armija 20. gadsimta 20. gados, izveidojot ja<strong>un</strong>as<br />
baterijas Manga¬salas pussalå.<br />
Militårås büves Rîgas brîvostas <strong>un</strong> dabas parka teritorijå ir valsts nozîmes kultüras piemineklis.<br />
Daugavgrîvas båka<br />
Båka atrodas Daugavas kreisajå krastå<br />
uz Kométforta dambja. Vésturiskajos avotos<br />
tornis pie Daugavas grîvas (tolaik Vecå˚u<br />
apkårtné) ar tå virsotné degoßu ug<strong>un</strong>skuru<br />
pirmo reizi minéts 1536. gadå. Tagadéjås<br />
båkas vietå såkumå bija 1788. gadå no<br />
ba¬˚iem uzbüvéts tornis, kura virsotné kurinåts<br />
ug<strong>un</strong>skurs. Båka tås paståvéßanas<br />
laikå ir vairåkkårt nopostîta <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ota.<br />
Kopß 1957. gada darbojas paßreizéjå båka.<br />
Daugavgrîvas båka<br />
Tås torña augstums ir 35 m vjl., ug<strong>un</strong>s augstums<br />
– 37 m vjl.<br />
Manga¬salas jüras dambis<br />
Tas büvéts 1850.–1861. gadå, lai izveidotu ja<strong>un</strong>u ku©u ce¬u. Agråk dambis no Manga¬u<br />
pussalas iestiepås jürå 2 km garumå. Vélåk tas pårbüvéts <strong>un</strong> saukts par Austrumu molu.<br />
Dambja büvniecîbai îpaßu uzmanîbu pievérsis Krievijas imperators. Atzîméjot Krievijas imperatora<br />
<strong>un</strong> troñmantnieka apmekléjumu 19. gadsimtå, Daugavas malå novietoti “appleeizaru<br />
akmeñi”.<br />
8<br />
DABAS V‰RTÈBAS<br />
<strong>Dabas</strong> parkam “Piejüra” ir raksturîga liela biolo©iskå daudzveidîba. Tajå ir pårståvétas<br />
gan üdeñu, gan sauszemes <strong>biotopu</strong> grupas. <strong>Dabas</strong> parkå sastopamie biotopi ir dzîvesvieta<br />
daudzåm augu <strong>un</strong> dzîvnieku sugåm. Vairums to ir retas, apdraudétas <strong>un</strong> tåpéc ir îpaßi<br />
aizsargåjamas Latvijå vai Eiropas Savienîbå.<br />
Biotopi<br />
Biotopu izplatîbas raksturoßanai dabas parkå izmantoti LIFE-Nature projekta “<strong>Piekrastes</strong><br />
<strong>biotopu</strong> aizsardzîba <strong>un</strong> apsaimniekoßana Latvijå” 2003. gadå veiktås <strong>biotopu</strong> kartéßanas<br />
dati.<br />
Biotopu sadalîjums (%) viså dabas parkå “Piejüra” <strong>un</strong> tå teritorijå Rîgå. MeΩu biotopi ir izplatîtåkie viså<br />
dabas parkå “Piejüra” <strong>un</strong> arî tå Rîgas da¬å. Atklåto kåpu, p¬avu <strong>un</strong> ieså¬üdeñu jüras <strong>biotopu</strong> îpatsvars parka<br />
Rîgas teritorijå ir salîdzinoßi lielåks nekå viså dabas parkå.<br />
Nozîmîgåkås dabas vértîbas dabas parkå “Piejüra” ir Eiropå <strong>un</strong> arî Latvijå reti<br />
<strong>un</strong> izzüdoßi biotopi, augu <strong>un</strong> dzîvnieku sugas.<br />
No 17 dabas parkå aizsargåjamiem biotopiem Rîgå ir sastopami 12 Eiropas Savienîbå<br />
aizsargåjami <strong>un</strong> 7 Latvijå îpaßi aizsargåjami biotopi (1. tabula).<br />
Platîba, ha<br />
Viså dabas parkå<br />
79% 64%<br />
4500<br />
3750<br />
3000<br />
2250<br />
1500<br />
750<br />
0<br />
2% 3% 1% 2% 2% 2% 3%<br />
Biotopi<br />
6%<br />
Aizsargåjamie<br />
biotopi<br />
<strong>Dabas</strong> parkå Rîgå<br />
Biotopi<br />
Rîgå<br />
Aizsargåjamie<br />
biotopi<br />
Rîgå<br />
MeΩi<br />
P¬avas<br />
Purvi<br />
Cilvéka pårveidotie biotopi<br />
Ëdenstilpes<br />
Ëdensteces<br />
Ieså¬üdeñu biotopi<br />
Pludmales<br />
Atklåtas kåpas<br />
Biotopu kopéjais <strong>un</strong> aizsargåjamo <strong>biotopu</strong> sadalîjums péc platîbåm dabas parkå “Piejüra”<br />
<strong>un</strong> tå Rîgas teritorijå. Viså dabas parkå aizsargåjamie biotopi aizñem 84 %, Rîgå – 83 %.<br />
6%<br />
3 %<br />
2%<br />
3%<br />
6%<br />
11%<br />
5%<br />
MeΩi<br />
P¬avas<br />
Purvi<br />
Cilvéka pårveidotie biotopi<br />
Ëdenstilpes<br />
Ëdensteces<br />
Ieså¬üdeñu biotopi<br />
Pludmales<br />
Atklåtas kåpas<br />
9
Change language