Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Saturs<br />
Ievads<br />
Katram ir izvēles iespējas 2<br />
Būvinženieris – tas skan lepni,<br />
sertificēts būvinženieris – lieliski 3<br />
Aktualitātes<br />
Baltijas valstu būvinženieru līderu tikšanās 4<br />
Latvijas Universitāte un Torņakalns 8<br />
Risinājums būvspeciālistu ziņā 10<br />
Memorands 13<br />
Miruši 14<br />
Noteikumi par būvinspektoriem 17<br />
<strong>LBS</strong> aktivitātes 22<br />
Reģionālo kopu vadītāji 23<br />
Apsveicam jubilārus 23<br />
<strong>LBS</strong> biedri piedalās 24<br />
<strong>LBS</strong> biedri iesaka 25<br />
Jaunie biedri 27<br />
Vadība<br />
Valdes sēdes septembrī,<br />
oktobrī, novembrī 28<br />
Sekciju darbs<br />
Tiekas zinātnieki 32<br />
Nolikums par skati – konkursu 32<br />
Personība<br />
Radoša precizitāte – tas ir Šteinerts 34<br />
Objekts<br />
Nacionālā bibliotēka bez politikas 38<br />
Žurnāls Būvinženieris<br />
Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība<br />
Redaktore Mārīte Šperberga<br />
Literārā redaktore Regīna Janmane<br />
Mākslinieciskā redaktore Katrīna Vasiļevska<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012<br />
Tālrunis, fakss 67845910<br />
E-pasts: lbs@apollo.lv<br />
<strong>LBS</strong> internetā: www.lbs.building.lv<br />
LR UR reģistrācijas Nr. 000800022<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Rundāles pils 40<br />
Pieredze<br />
Būvniecības sektors Lielbritānijā 42<br />
Reģionos<br />
Valmieras pamatskola 44<br />
Rēzeknē centrs jauniešiem 46<br />
Sertifikācija<br />
Tendences 48<br />
Viltots diploms 49<br />
Rīgas Celtniecības koledžai 140<br />
Ziedojumi Likteņdārzam 50<br />
Tehnoloģijas<br />
Augsnes stabilizācija 51<br />
Viedoklis<br />
Dzīve piespiedīs pieņemt 52<br />
saprātīgus lēmumus<br />
Jaunais inženieris<br />
Netipisks gadījums –<br />
būvkonstruktore 54<br />
Jūs jautājat, mēs atbildam<br />
Būvdarbu žurnāls, ēku apsekošana 58<br />
Dzīves skola<br />
Būvinspektors – ceļotājs un dejotājs 60<br />
Būvniecībā kopš bērna kājas 61<br />
Vilšanās padomju arhitektūrā 62<br />
Atpūta<br />
Būvinženieri ceļo 64<br />
©Latvijas Būvinženieru savienība, 2010<br />
Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju<br />
Citēšanas gadījuma atsauce uz Latvijas<br />
Būvinženieru savienību obligāta.<br />
Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrs<br />
Vāka foto: Latvijas Nacionālā bibliotēka.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
Paldies šā numura ideju autoriem: Romānam Auniņam,<br />
Aivaram Caunem, Raimondam Eizenšmitam, Ilmāram<br />
Leikumam, Jurim Mellēnam, Andrejam Kuzminam,<br />
Ilgvaram Niedolam, Mārtiņam Straumem!<br />
Žurnālu Būvinženieris iespējams lasīt mājaslapā www.lbs.building.lv.<br />
Lūdzu, informējiet, kuriem no jums žurnālu Būvinženieris nevajag piegādāt pa pastu<br />
(tālruņi: 67845910, 29172287).
Ievads<br />
Katram ir<br />
izvēles iespēja<br />
Būvinženieris – tas skan lepni,<br />
sertificēts<br />
būvinženieris –<br />
lieliski<br />
Mums katram ir izvēles iespējas. Un<br />
viena no izvēlēm ir neielaist sevī negācijas.<br />
Nepiedalīties negāciju kultivēšanā.<br />
Nevākt un neuzkrāt negatīvas<br />
ziņas. Nevajag tām ļaut sevi «apēst».<br />
Protams, bez kritikas neiztikt, bet tai<br />
jābūt konstruktīvai, precīzai un ar<br />
priekšlikumiem. Katrai situācijai var<br />
rast kaut vai daļēji pozitīvu risinājumu.<br />
Ja kaut kas nepatīk, ir jāsaka, bet, to<br />
darot, jāpiedāvā variants, kā konkrēto<br />
jautājumu risināt citādi.<br />
Dažkārt mēs gribam pārmaiņas, bet tās<br />
nenāks, ja paši neiesaistīsimies to veicināšanā.<br />
Vispirms jau katram pašam<br />
jānobriest pārmaiņām un jāsaprot: kas<br />
man nepatīk; kā es to varu labot?<br />
Cik bieži mēs sev uzdodam šos vienkāršos<br />
jautājumus: kā to, ko daru, izdarīt<br />
labāk, citādi, efektīvāk, ātrāk; ko<br />
es daru savas konkurētspējas palielināšanā;<br />
cik bieži uz šiem jautājumiem<br />
meklēju atbildes grāmatās, internetā,<br />
citā veidā; cik bieži pēc tam par to aprunājos<br />
ar kolēģiem, vadītāju?<br />
Visgrūtāk ir strādāt pašam ar sevi, bet<br />
tas ir jādara. Pašam ir sevi jāattīsta un<br />
jāveido sava konkurētspēja tirgū. Viens<br />
no biznesa principiem ir būt pussoli<br />
priekšā tagadnei, lasīt, interesēties par<br />
nozares tendencēm, neaizrauties ar lielām<br />
algām un nopelnīto ieguldīt sevis<br />
vai sava uzņēmuma attīstībā.<br />
Visas mūsu kaites un slimības visbiežāk<br />
ir mūsu galvās un domāšanā. Kā<br />
mēs uz katru jautājumu paskatāmies,<br />
kā pozicionējam, piemēram, ja kāds<br />
sāk žēloties, kādu aprunāt vai stāstīt<br />
ko negatīvu, vai mēs uzklausām, pārtraucam<br />
vai mainām tematu uz citu,<br />
pozitīvu piemēru, bet varbūt turpinām<br />
slikto velt kā sniega bumbu? Vai iesakām<br />
kādu risinājumu, pajautājam, ko<br />
cilvēks, kas žēlojas vai aprunā, darījis<br />
lietas labā?<br />
Lai kādā bedrē nākas iekrist, pašam<br />
vien jāmēģina tikt laukā. Ja kādi apstākļi<br />
nolīdzina līdz ar zemi, jāceļas<br />
augšā. Ir jāpieceļas! Mums katram<br />
pašam jāpieņem lēmums mainīt savu<br />
attieksmi un dzīvi. Tas ir jādara! Kāda<br />
mana paziņas vecmamma reiz teica:<br />
«Vienmēr atradīsies 100 cilvēki, kas<br />
uz tavas galvas gribēs uzlikt akmeni,<br />
un vienmēr atradīsies tie, kas paliks akmeni<br />
tev zem kājām. Satiecies ar tiem<br />
otrajiem!» To novēlu jums katram!<br />
Ar cieņu –<br />
Mārīte Šperberga,<br />
žurnāla Būvinženieris redaktore<br />
Pirms vairākiem gadiem es kopā ar<br />
tagadējo Latvijas Zinātņu akadēmijas<br />
akadēmiķi, toreizējo veterināro zinātņu<br />
kandidātu Aleksandru Jemeļjanovu<br />
viesojos Odesā pie cilvēkiem,<br />
kuriem kādreiz senāk dzīve bijusi<br />
saistīta ar Latviju. Iepazīstoties katrs<br />
nosaucām arī savu profesiju. Jēdziens<br />
«zinātņu kandidāts» mūsu saimniecei<br />
bija svešs un neizprotams. Viņa<br />
ar nožēlu un līdzjūtību paskatījās uz<br />
Aleksandru Jemeļjanovu un ar lepnumu<br />
teica: «Ziniet, bet mans dēls ir<br />
pabeidzis tehnikumu.»<br />
Kāpēc pieminu šo gadījumu un šīs<br />
vienkāršās Ukrainas sievietes lepnumu<br />
par savu dēlu, kas ieguvis tehnikuma<br />
izglītību?<br />
Mēs, diplomētie un sertificētie būvinženieri,<br />
diemžēl neprotam sevi kvalitatīvi<br />
piedāvāt sabiedrībai. Vai tas ir<br />
normāli, ka arī jaunajā Saeimā ir tikai<br />
daži tautsaimnieki un viens diplomēts<br />
būvinženieris. Un ar šādu spēku samēru<br />
mēs gribam, lai politiķi saprastu<br />
to, kas mums ir īpaši aktuāls, lai juristi<br />
mūsu vēlmes korekti iestrādātu likumdošanas<br />
aktos.<br />
Cienījamie kolēģi! Atcerēsimies, ka<br />
tikai mēs paši esam vainīgi pie tā, ka<br />
jaunais Būvniecības likumprojekts prasa<br />
būtiskas korekcijas, ka ilgi gaidīto<br />
Vispārīgo būvnoteikumu projekts nav<br />
virzāms tālāk.<br />
Paskatīsimies uz mūsu kolēģiem<br />
arhitektiem, sadarbības partneriem<br />
juristiem un žurnālistiem, uz viņu<br />
savas vērtības apzināšanos sabiedrībā<br />
un padomāsim! Diplomēts būvinženieris<br />
Ilmārs Leikums, Alberts<br />
Krols, Igors Smirnovs vai Līga Gaile<br />
taču skan prestiži, diplomēts un<br />
sertificēts būvinženieris Ilmārs Leikums,<br />
Alberts Krols, Igors Smirnovs,<br />
Līga Gaile jau skan pārliecinoši. Tā<br />
ir informācija sabiedrībai par mūsu<br />
kompetenci, tas liecina, ka būvinženierim<br />
ir attiecīga izglītība un darba<br />
prakse, lai sekmīgi un kvalitatīvi paveiktu<br />
uzdevumu.<br />
Pacelsim galvas, iztaisnosim muguras,<br />
leposimies ar savu profesiju, informēsim<br />
sabiedrību par savu kompetenci,<br />
būsim paši savas dzīves kvalitātes veidotāji!<br />
Ar vislabākajiem novēlējumiem –<br />
Mārtiņš Straume,<br />
<strong>LBS</strong> valdes priekšsēdētājs<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Baltijas valstu<br />
būvinženieru līderu<br />
tikšanās<br />
Latvijas Būvinženieru savienība ir nevalstiska<br />
organizācija ar 670 biedriem,<br />
kas dibināta 1924. gadā, atjaunota<br />
1989. gadā. Lietuvas Būvinženieru savienībā<br />
ir 1200 biedru; Igaunijas Būvinženieru<br />
savienībā – 450 inženieri un trīs<br />
organizācijas ar 305 biedriem.<br />
16. un 17. septembrī Rīgā ieradās<br />
Igaunijas un Lietuvas būvinženieru savienību<br />
vadītāji, lai tiktos ar Latvijas<br />
Būvinženieru savienības vadību, paviesotos<br />
Vides ministrijā un apmeklētu<br />
vairākus objektus.<br />
Šādas vizītes Baltijas valstīs notiek regulāri.<br />
Vizītes laikā viesu delegācijas tiekas<br />
ar nozares ministru, iepazīstas ar konkrētās<br />
valsts tā brīža nozīmīgākajiem objektiem,<br />
pārrunā sadarbības iespējas, nostāju<br />
un programmu darbam Eiropas Civilo<br />
inženieru padomē un citus jautājumus.<br />
16. septembrī Baltijas valstu nevalstisko<br />
organizāciju – būvinženieru savienību<br />
– vadītāji diskutēja par šābrīža<br />
situāciju būvniecībā, aktualitātēm katrā<br />
valstī, likumdošanu, inženieru kompetences<br />
vērtēšanu, būvinženieru darbu<br />
ārzemēs un nevalstisko organizāciju<br />
aktivitātēm.<br />
Katras valsts būvinženieru savienībai<br />
viens no svarīgākajiem jautājumiem ir<br />
inženieru kvalifikācija un kompetence.<br />
Kamēr Latvijā strīdas, vai ir vajadzīga<br />
būvinženieru sertifikācija, Igaunijā un<br />
Lietuvā būvinženieriem un būvniecības<br />
organizācijām ir vienots viedoklis,<br />
ka būvspeciālistu kompetences izvērtēšana<br />
ir nepieciešama. «Plānojam,<br />
ka nākamgad inženieri jau tiks vērtēti<br />
astoņos līmeņos. Katrā līmenī ir konkrētas<br />
prasības attiecībā uz izglītību<br />
un prasmēm. Iegūtais līmenis nosaka,<br />
ko konkrētais inženieris drīkst darīt<br />
un kādu atbildību tiesīgs uzņemties.<br />
Piemēram, septīto līmeni var iegūt maģistrs,<br />
bet astoto – doktors. Apskatot<br />
sertifikātu, var pateikt, ko konkrētais<br />
speciālists spēj darīt. Ceru, ka jau pēc<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
pusgada varēsim pastāstīt, kā mums<br />
veicas šajā ziņā,» solīja Igaunijas Būvinženieru<br />
savienības Kvalifikācijas<br />
padomes priekšsēdētājs Heiki Meoss.<br />
«Būvnieku asociācija saprot, ka sertifikācija<br />
ir nepieciešama, viņi tai uzticas.<br />
Ja tās nebūtu, pašiem vajadzētu<br />
izveidot savu vērtēšanas sistēmu. Jāteic<br />
gan, ka asociācija to veic būvdarbu<br />
vadītāju līmenī, savukārt mūsu savienība<br />
izvērtē inženieru kompetenci,»<br />
pastāstīja Igaunijas Būvinženieru savienības<br />
priekšsēdētājs Erki Laimets.<br />
Lietuvā gandrīz vai katrā pilsētā ir<br />
savs būvinženieru klubs, kas gādā gan<br />
par būvinženieru izglītību, gan par<br />
sertifikāciju. Šo klubu vadītāji ir Lietuvas<br />
Būvinženieru savienības valdes<br />
locekļi. «Lietuvā Celtnieku diena jau<br />
divdesmit gadus tiek svinēta, un kopš<br />
pagājušā gada tie ir arī oficiāli valsts<br />
svētki. Jau trešo gadu tiek pasniegts<br />
augstākais apbalvojums būvniecībā –<br />
medaļa. Šī balva ir ļoti prestiža, un to<br />
saņēmuši 36 būvinženieri,» palepojās<br />
Lietuvas Būvinženieru savienības valdes<br />
priekšsēdētājs Aļģirds Vapšus.<br />
Lietuvas pārstāvis Eiropas Civilo inženieru<br />
padomē Vincents Stragus uzsvēra,<br />
ka Eiropa meklē jaunas idejas un<br />
priekšlikumus un ne vienreiz vien tos ir<br />
saņēmusi tieši no Baltijas valstīm. Latvijas<br />
Būvinženieru savienības valdes<br />
priekšsēdētāja vietnieks Tālis Straume<br />
ierosināja veidot vienotus priekšlikumus.<br />
Tam piekrita visu valstu pārstāvji.<br />
Tika radīts kopīgs Baltijas valstu būvinženieru<br />
savienību memorands (sk.<br />
13. lpp.), ko visu trīs valstu delegāti iesniegs<br />
Eiropas Civilo inženieru padomē.<br />
Baltijas valstu būvinženieru savienību<br />
vadītāji tikās ar vides ministru<br />
Raimondu Vējoni un ministrijas<br />
valsts sekretāra vietnieci Viju Gēmi.<br />
«Vides ministrijā strādā profesionāļi<br />
un vieni no kompetentākajiem būvinženieriem<br />
valstī. Mēs veiksmīgi<br />
investējam infrastruktūras objektos,<br />
ūdenssaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā,<br />
apgūstam Eiropas Savienības<br />
fondu līdzekļus, tostarp 32<br />
miljonus eiro energoefektivitātes programmās<br />
skolām un bērnudārziem.<br />
16. septembrī tika parakstīts līgums<br />
par 18 augstskolu energoefektivitātes<br />
programmām vairāk nekā septiņu miljonu<br />
latu apjomā. Gandrīz visos darba<br />
posmos mēs sadarbojamies ar Latvijas<br />
Būvinženieru savienību. Tā ir abpusēji<br />
patīkama sadarbība, mums lieti noder<br />
padomi, ekspertu ieteikumi un secinājumi.<br />
Ministrijas veiksmīgs darbs nav<br />
iespējams bez sociālajiem partneriem,<br />
un mums šajā ziņā ir paveicies,» sacīja<br />
vides ministrs Raimonds Vējonis.<br />
Viesi tika iepazīstināti ar konkrētiem<br />
projektiem, ko kūrē Vides ministrija,<br />
ar prioritātēm un projektiem Kohēzijas<br />
fonda un Reģionālās attīstības<br />
fonda ietvaros, ar klimata pārmaiņu<br />
finanšu instrumenta projektiem.<br />
17. septembrī Baltijas valstu būvinženieru<br />
savienību vadītāji apmeklēja<br />
Latvijas Nacionālās bibliotēkas<br />
būvlaukumu un Rundāles pili.<br />
«Visās trijās Baltijas valstīs būvniecība<br />
ir tā tautsaimniecības nozare, kas<br />
visvairāk cietusi no ekonomiskās krīzes.<br />
Kā pārvarēt krīzi un nepazaudēt<br />
būvindustriju, kādus stratēģiskos mērķus<br />
izvirzīt pēckrīzes periodam – par to<br />
diskutējām gan oficiālā, gan neformālā<br />
gaisotnē,» stāsta Latvijas Būvinženieru<br />
savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš<br />
Straume.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Autores foto<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Latvijas Universitāte<br />
un Torņakalns<br />
Tikko beigusies Latvijas Universitātes Dabas un dzīvības zinātņu akadēmiskā<br />
centra ēku kompleksa Torņakalnā metu konkursa otrā kārta. Tas arī bija galvenais<br />
iemesls <strong>LBS</strong> biedru apmeklējumam. Žūrija noteikusi trīs godalgoto vietu<br />
ieguvējus, kurus iepirkumu komisija tagad aicinās iesniegt tehnisko un finanšu<br />
piedāvājumu. Tikšanos Universitātē organizēja LU galvenais inženieris, <strong>LBS</strong><br />
biedrs Valdis Krastiņš.<br />
Latvijas Universitāte līdz 2023. gadam<br />
plāno Torņakalna rajonā izveidot modernu<br />
infrastruktūru ar aptuveni 10 būvēm<br />
un kopējo platību 120 000 m 2 . Pirmo<br />
kārtu – Dabas un dzīvības zinātņu<br />
akadēmisko centru – iecerēts pabeigt<br />
līdz 2014. gada 30. augustam. Projekta<br />
kopējās izmaksas plānotas 22 736 757<br />
latu apmērā, no tiem 19 326 244 lati –<br />
Eiropas Reģionālās attīstības fonda<br />
finansējums, 1 630 225 lati – valsts<br />
budžeta finansējums, 1 780 288 lati –<br />
Latvijas Universitātes finansējums.<br />
Dabas un dzīvības zinātņu akadēmiskajā<br />
centrā ar kopējo platību 15 030 m 2<br />
atradīsies viss nepieciešamais ķīmijas,<br />
bioloģijas, ģeogrāfijas, zemes zinātņu,<br />
medicīnas studijām, kā arī zinātniskā<br />
bibliotēka, lasītava, administrācijas un<br />
saimniecības telpas, rekreācijas zonas.<br />
<strong>LBS</strong> delegācija 8. oktobrī tikās ar LU<br />
rektoru profesoru Mārci Auziņu un LU<br />
direktoru Ati Peiču un aplūkoja Latvijas<br />
Universitātes metu konkursa Apbūves<br />
meta un skiču projekta izstrāde Latvijas<br />
Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā<br />
centra ēkai projekta «Latvijas Universitātes<br />
infrastruktūras modernizācija<br />
prioritāro virzienu studiju programmu<br />
attīstībai» ietvaros iesniegtos darbus.<br />
Trīs galvenās godalgas ieguvuši meti<br />
ar devīzēm UniverseCity, LAPA un<br />
ZĪLE. Saskaņā ar konkursa nolikumu<br />
iepirkumu komisija aicinās iesniegt<br />
pieteikumu par piedalīšanos turpmākajās<br />
sarunās par Dabas un dzīvības<br />
zinātņu akadēmiskā centra skiču<br />
projekta izstrādi un pēc tam atbilstošajiem<br />
kandidātiem nosūtīs uzaicinājumu<br />
iesniegt tehnisko un finanšu<br />
piedāvājumu. Galvenie vērtēšanas<br />
kritēriji būs cena un kvalitāte – pretendenta<br />
tehniskā piedāvājuma atbilstība<br />
prasībām, kādas izvirzāmas<br />
mūsdienīgai dabaszinātņu augstākajai<br />
mācību iestādei gan no funkcionālā,<br />
gan arhitektoniski mākslinieciskā,<br />
gan energoefektivitātes viedokļa, ņemot<br />
vērā pasaules labākos paraugus.<br />
Iesniegtos darbus var aplūkot universitātes<br />
mājaslapā: www.lu.lv/uznemejiem/iepirkumi/meti.<br />
Tikšanās<br />
Latvijas Universitātē nebeidzās ar<br />
konkursa darbu apskati. <strong>LBS</strong> delegācijai<br />
bija iespēja redzēt rektora telpas,<br />
senāta zāli, aulu, karceri, kas pašlaik<br />
tiek restaurēts, kā arī nokļūt uz jumta<br />
– tuvāk observatorijas teleskopam.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv
Aktualitātes<br />
Risinājums<br />
būvspeciālistu ziņā<br />
Eiropas Savienībā 2010. gads tika pasludināts par nabadzības un sociālās atstumtības<br />
izskaušanas gadu. Tas nozīmē arī dažādu objektu pieejamības nodrošināšanu<br />
cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (kustības, redzes, dzirdes). Latvijā šajā<br />
jomā ir vēl daudz neatrisinātu jautājumu. Un tie ir saistīti gan ar pārvietošanos,<br />
gan iekļūšanu sabiedriskajā transportā, valsts un pašvaldību iestādēs, sanitāro telpu<br />
izmantošanu, piekļūšanu maksas automātiem, kasēm, letēm u. tml.<br />
Biedrības un apvienības, kurās pulcējas<br />
cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem,<br />
cenšas pievērst uzmanību savām problēmām<br />
un meklēt risinājumus ne tikai<br />
ar attiecīgo valsts iestāžu, bet visas sabiedrības<br />
palīdzību. Jāatzīst, ka darāmā<br />
vēl daudz. 14. oktobrī, kad tiek atzīmēta<br />
Pasaules standartu diena, SIA Standartizācijas,<br />
akreditācijas un metroloģijas<br />
centrs sadarbībā ar Invalīdu un<br />
viņu draugu apvienību Apeirons rīkoja<br />
semināru Standartu loma vides pieejamībā.<br />
Vēl pirms tam – 17. septembrī –<br />
cilvēku ar invaliditāti informācijas un<br />
vides pieejamības centrā VAR notika<br />
sanāksme par problēmjautājumu risināšanu<br />
vides pieejamībai cilvēkiem ar<br />
funkcionāliem traucējumiem, kurā tika<br />
runāts par grozījumu nepieciešamību<br />
profesiju standartos attiecībā uz vides<br />
pieejamību, kā arī par iespējamiem uzraudzības/kontroles<br />
mehānismiem, ar<br />
kuru palīdzību novērst vides pieejamības<br />
neievērošanu praksē. <strong>LBS</strong> šajā sanāksmē<br />
pārstāvēja Visvaldis Magone.<br />
Klātienē redzot un dzirdot par problēmām,<br />
ar kādām šie cilvēki saskaras<br />
ikdienā, ja viņi grib būt sabiedriski<br />
aktīvi, vēlos dalīties pārdomās par<br />
vairākiem jautājumiem, kas prasa risinājumus.<br />
Semināra dalībniekiem, izmantojot<br />
speciālus palīglīdzekļus, kas<br />
ierobežoja redzamību, bija iespēja uz<br />
savas ādas izbaudīt, kā jūtas neredzīgi<br />
un vājredzīgi cilvēki. Tas ļāva labāk<br />
izprast palīglīdzekļu nozīmi vājredzīgo<br />
cilvēku dzīvē. Daudzu ieviešana praksē<br />
neprasa lielus līdzekļus, piemēram, pie<br />
ieejām ēkās veidot slīpas uzbrauktuves<br />
ratiņkrēslu lietotājiem, jau projektā paredzēt<br />
atbilstoša platuma durvis, vājredzīgo<br />
orientācijai iekrāsot (neapgaismotā<br />
vietā izgaismot) kāpņu apakšējo<br />
un augšējo pakāpienu, durvju apmales<br />
un gaismas slēdžu vietas veidot atšķirīgā<br />
krāsā no sienas krāsojuma u. tml.<br />
Nav jau grūti šīs prasības iestrādāt attiecīgos<br />
standartos, problēmas rada to<br />
ievērošana – projektētāju un, galvenais,<br />
pasūtītāju izpratne par to nepieciešamību,<br />
projektējot jaunas vai rekonstruējot<br />
esošās ēkas. Tā kā valsts standarti, ja<br />
to prasības nav iestrādātas attiecīgos<br />
normatīvajos aktos, nav obligāti, to ievērošana<br />
stipri vien atkarīga no attiecīgo<br />
cilvēku līdzcietības vai atbildības.<br />
Tāpēc liela nozīme ir atbildīgo valsts<br />
institūciju attieksmei. Runājot par<br />
Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīga<br />
par būvnormatīvu izstrādi, tātad arī<br />
ar būvniecību saistīto valsts standartu<br />
reglamentāciju, nav jūtama tās atbildīgo<br />
amatpersonu ieinteresētība minēto<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
problēmu risināšanā. Zīmīgi, ka 14.<br />
oktobra sanāksmē nepiedalījās neviens<br />
vadošs EM Būvniecības un mājokļu<br />
politikas departamenta pārstāvis. Tātad<br />
šīs problēmas ministrijā netiek sadzirdētas,<br />
tāpēc naivi būtu gaidīt aktīvu<br />
darbību nepieciešamo normatīvu ieviešanā.<br />
Pasaulē jau labu laiku tiek praktizēti<br />
universālā dizaina principi (videi, produktiem,<br />
pakalpojumiem, informācijai),<br />
par kuru ieviešanu Latvijā tagad<br />
tiek debatēts ne tikai Invalīdu lietu nacionālajā<br />
padomē un citās ar to saistītās<br />
apvienībās un organizācijās (Apeirons,<br />
Sustento, Liepājas Neredzīgo biedrība<br />
u. c.), bet arī Latvijas Arhitektu savienībā<br />
(LAS) un praktizējošās arhitektu<br />
firmās, kas cenšas ar šo informāciju<br />
ieinteresēt valsts institūcijas, no kuru<br />
sapratnes ir atkarīga to obligāta ieviešana.<br />
Galvenie universālā dizaina principi<br />
ir vienkārši un saprotami.<br />
• Ērta lietošana ikvienam. Piemēram,<br />
sabiedriskajā transportā jābūt zemajām<br />
grīdām, kas ir vienlīdz ērti gan<br />
cilvēkiem ar kustību traucējumiem,<br />
gan vecākiem ar bērnu ratiņiem,<br />
vājredzīgiem, veciem cilvēkiem, kā<br />
10<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
11
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
arī pārējiem pasažieriem.<br />
• Daudzveidīga izmantošana. Piemēram,<br />
vannas istaba ir ērti lietojama,<br />
ja dušas augstums ir regulējams,<br />
pie sienas atbilstošā augstumā ir<br />
rokturis, lai tikšana vannā un izkļūšana<br />
no tās būtu ērta gan cilvēkiem<br />
ar kustību traucējumiem, gan vecākiem<br />
vai slimiem cilvēkiem.<br />
• Viegli izprotams lietojums. Piemēram,<br />
mēbeļu salikšana instrukcijā<br />
attēlota ar piktogrammu palīdzību,<br />
iepakojumā ir vajadzīgās skrūves<br />
un speciālie instrumenti.<br />
• Viegli uztverama informācija.<br />
Piemēram, sabiedriskā transporta<br />
kustības grafiks pieturvietā var būt<br />
uzzināms vizuāli, audio vai taktilā<br />
formā vai Braila rakstā.<br />
• Samazināta iespēja kļūdīties. Piemēram,<br />
kontrastējošā krāsā marķētas<br />
stikla sienas pasargā gan vājredzīgu,<br />
gan izklaidīgu cilvēku no<br />
ietriekšanās stiklā.<br />
• Minimāla fiziskā piepūle. Piemēram,<br />
automātiskās durvis.<br />
• Kustībai un lietošanai atbilstošs izmērs<br />
un telpa. Piemēram, atbilstoši<br />
telpu izmēri nodrošina, ka lietotājs<br />
neatkarīgi no ķermeņa pozas, izmēriem<br />
vai kustīguma, spēj tuvoties<br />
vajadzīgajam objektam, aizsniegt<br />
to, manipulēt ar to un izmantot visas<br />
objekta funkcionālās iespējas.<br />
Neskatoties uz valsts institūciju pasīvo<br />
attieksmi pret cilvēku ar funkcionālajiem<br />
traucējumiem prasībām nodrošināt<br />
viņu ikdienas dzīves elementāru<br />
kvalitāti, viņu pašu apvienības un organizācijas<br />
veic aktīvu darbu savā vidē,<br />
gan organizējot sociālo rehabilitāciju,<br />
dažāda veida apmācības (datormācības,<br />
tehnisko palīglīdzekļu apgūšana, izglītojoši<br />
semināri u. tml.), radošās darbnīcas,<br />
pielāgotas sporta nodarbības, konsultācijas<br />
sociālo problēmu risināšanā,<br />
ekskursijas un citus pasākumus. Taču<br />
dzīvi atvieglojošo nosacījumu ievērošanā<br />
viņi diemžēl var tikai apelēt pie<br />
pārējās sabiedrības sirdsapziņas.<br />
Tāpēc ir svarīgi, lai mēs, būvspeciālisti,<br />
projektējot, būvējot un pārbūvējot ēkas,<br />
domātu par cilvēkiem ar funkcionāliem<br />
traucējumiem un mudinātu pasūtītājus<br />
pievērst uzmanību nepieciešamībai ievērot<br />
attiecīgo standartu nosacījumus,<br />
negaidot nepieciešamo normatīvo aktu<br />
pieņemšanu, un neatsaucības gadījumā<br />
paši censtos realizēt minētos principus,<br />
kas neprasa finansiālus līdzekļus ārpus<br />
tāmes.<br />
Pieejamā informācija liecina, ka tikai<br />
20% no ekspluatācijā nodotajām ēkām<br />
var ērti iekļūt cilvēki ar funkcionāliem<br />
traucējumiem, 20% ēku ir dažādas<br />
neērtības, bet 60% ēku ir viņiem<br />
nepieejamas. Tas liek mums visiem<br />
nopietni aizdomāties, jo sevišķi apzinoties,<br />
ka jau tuvākajos gados Latvijā<br />
būs strādājošo deficīts, tāpēc cilvēku ar<br />
funkcionāliem traucējumiem plašāka<br />
iesaistīšana darba tirgū, likvidējot piekļūšanas<br />
un citus ierobežojumus, būs<br />
ļoti aktuāla.<br />
Romāns Auniņš,<br />
<strong>LBS</strong> izpilddirektors<br />
Ilustrācijas no<br />
Liepājas Neredzīgo biedrības<br />
veidotajiem materiāliem<br />
Memorands<br />
2010. gada 18. septembrī, Rīgā<br />
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Eiropā,<br />
tostarp Baltijas valstīs, kad joprojām<br />
būvniecībā turpinās apjomu samazināšanās,<br />
bezdarba līmeņa krasa palielināšanās,<br />
būtiski pieaug nekvalitatīvās<br />
būvniecības riski, kas var robežoties ar<br />
objektu avārijām gan celtniecības, gan<br />
arī ekspluatācijas laikā, triju Baltijas<br />
valstu – Lietuvas, Igaunijas un Latvijas<br />
– būvinženieru savienību vadības,<br />
apzinoties savu misiju, apņemas:<br />
• sekmēt sabiedrības nodrošināšanu<br />
ar atbilstoša profesionāla līmeņa<br />
būvinženieru pakalpojumiem;<br />
• rūpēties par atbilstošas būvinženieru<br />
profesionālās kompetences nodrošināšanu,<br />
• sekmēt būvinženieru izglītības kvalitāti;<br />
• sekmēt nekvalitatīvas būvniecības<br />
risku novēršanu;<br />
kā arī aicina valdības un par būvniecību<br />
atbildīgās valstu struktūrvienības:<br />
1) saglabāt un tālāk pilnveidot būvniecības<br />
tehnisko speciālistu kompetences<br />
noteikšanas prasības un<br />
profesionālās darbības izvērtēšanas<br />
nosacījumus valsts likumdošanā,<br />
balstoties uz izglītības, praktiskā<br />
darba pieredzes, zināšanu pārbaudes<br />
un profesionālās darbības rezultātu<br />
izvērtēšanas kritērijiem;<br />
2) harmonizēt būvniecības tehnisko<br />
speciālistu kompetences izvērtēšanas<br />
nosacījumus un kritērijus, kā<br />
arī atbilstošo kompetenci apstiprinošo<br />
dokumentu savstarpējās atzīšanas<br />
nosacījumus valstu starpā;<br />
3) deleģēt būvniecības tehnisko speciālistu<br />
kompetences izvērtēšanu<br />
un šo speciālistu profesionālās darbības<br />
vērtēšanu atbilstošām profesionālajām<br />
nevalstiskajām organizācijām;<br />
4) izveidot būvniecības tehnisko speciālistu<br />
reģistru un tā uzturēšanu un<br />
aktualizēšanu deleģēt profesionālajām<br />
nevalstiskajām organizācijām;<br />
5) ar likumu noteikt būvinženieru statusu<br />
valsts būvniecības kompleksā.<br />
Lietuvas Būvinženieru savienības<br />
valdes priekšsēdētājs Aļģirds Vapšus<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume<br />
Igaunijas Būvinženieru savienības<br />
valdes priekšsēdētājs Erki Laimets<br />
12<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
www.lbs.building.lv<br />
13
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Ilze<br />
Šulca<br />
1949.20.02.<br />
2010.10.08.<br />
Ilze Šulca dzimusi Talsos. 1971. gadā viņa<br />
absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu un<br />
sāka strādāt Kuldīgas PMK, kur darbs ražošanas<br />
daļā turpinājās līdz 1984. gadam.<br />
Pēc tam Ilze Šulca strādāja Kuldīgas Lauksaimniecības<br />
pārvaldes celtniecības daļā.<br />
Darbs galvenokārt bija saistīts ar lauksaimniecības<br />
objektiem padomju saimniecībās<br />
un kolhozos. Pēc uzņēmuma reorganizācijas<br />
viņa nonāca Kuldīgas SCO, pēc tam –<br />
Kuldīgas rajona padomē. Deviņdesmitajos<br />
gados tika likvidētas kopsaimniecības, atdzima<br />
privātās saimniecības. Strādājot ar<br />
nākamajiem zemniekiem, paralēli darba<br />
pienākumiem Ilze Šulca vienmēr palīdzēja<br />
aprēķināt tāmes, izvēlēties lauksaimniecības<br />
ēku projektus un piesaistīt tos konkrētajai<br />
vietai. 1992. gadā rajonos dibinājās<br />
lauksaimniecības konsultāciju biroji. Ilzi<br />
Šulcu uzaicināja strādāt šādā birojā par<br />
celtniecības konsultanti. Šis darbs bija<br />
saistīts ar zemniekiem, kas sāka veidot<br />
savas saimniecības un ko atbalstīja valsts,<br />
dodot līdzekļus būvniecībai. Zemniekiem<br />
bija nepieciešamas konsultācijas celtniecības<br />
jautājumos.<br />
1993. gadā Ilze Šulca sāka vadīt Kuldīgas<br />
rajona lauksaimniecības konsultāciju biroju.<br />
Vēlāk kļuva par Dienvidkurzemes Lauku attīstības<br />
biroja vadītāju, un viņas pārvaldījumā<br />
bija Kuldīgas, Liepājas un Saldus rajons.<br />
Ilze Šulca apguva projektu rakstīšanu, lai<br />
piesaistītu ES līdzekļus. Viņa daudzus iedrošināja<br />
izmantot šīs iespējas un saņemt Eiropas<br />
naudu, lai attīstītu un modernizētu saimniecības,<br />
paaugstinot to konkurētspēju tirgū.<br />
Ilzes Šulcas vaļasprieks bija ceļošana –<br />
gan uz ārzemēm, gan tepat pa mazo, mīļo<br />
un bezgala skaisto Latviju. «Liekas, ka nav<br />
nekā skaistāka par Dieva un dabas radītajiem<br />
brīnumiem – jūru, ezeriem, mežiem<br />
un pļavām Latvijā. Bezgala vienkārši un<br />
jauki. Ārzemēs arī ir daudz savdabīga un<br />
atšķirīga no mūsu Latvijas,» teica Ilze Šulca.<br />
Viņas ceļošana neaprobežojās tikai ar<br />
pasīvu skatīšanos. Tā vienmēr bija saistīta<br />
ar fiziskām aktivitātēm: peldēšanu, braukšanu<br />
ar velosipēdu, garām pastaigām.<br />
Māra<br />
Vētra<br />
1939.19.09.<br />
2010.09.08.<br />
Ventspilniece Māra Vētra 1962. gadā absolvēja<br />
Rīgas Politehnisko institūtu un līdz<br />
1981. gadam strādāja Liepājas Vispārējās<br />
celtniecības trestā par celtniecības meistari,<br />
ražošanas tehniskās daļas inženieri<br />
un tehniskās daļas priekšnieci. Viņa piedalījās<br />
Liepājas Metalurga martena ceha<br />
un šķirņu dzelzs velmētavas, galantērijas<br />
kombināta Lauma, Liepājas pilsētas attīrīšanas<br />
ietaišu, pilsētas dzīvojamo rajonu,<br />
kinoteātra, kultūras pārvaldes administratīvās<br />
ēkas un citu objektu celtniecībā. Rīgā<br />
objekti vairs nebija tik lieli, bet tāpēc ne<br />
mazāk interesanti. Darba gaitas turpinājās<br />
republikāniskajās apvienībās Latkolhozstroj<br />
un Latagropromstroj, kur Māra Vētra<br />
bija tehniskās daļas priekšnieka vietniece.<br />
Līdz pat aiziešanai pensijā 2008. gadā<br />
viņa strādāja apvienībā Laukceltnieks,<br />
piedalījās lauku objektu projektēšanā un<br />
celtniecības jautājumu risināšanā. Savulaik<br />
viņai ļoti patika sports, vēlāk laba atslodze<br />
bija darbs dārzā. Grāmatas bija Māras Vētras<br />
lielā aizraušanās – tās viņa lasīja katru<br />
dienu. Jau viņas vecāki sāka veidot mājās<br />
bibliotēku, bet ar to vien bija par maz, tāpēc<br />
Māra Vētra ik nedēļu apmeklēja Talsu<br />
bibliotēku.<br />
Voldemārs<br />
Rūsiņš<br />
1942.09.02.<br />
2010.06.10.<br />
Būvinženieris Voldemārs Rūsiņš ļoti mīlēja<br />
savu darbu un dzīvi. Pēdējos gados,<br />
spītējot smagai slimībai, vēl ļoti daudz<br />
vēlējās paveikt.<br />
Būt vajadzīgam un varošam – tāda bija<br />
viņa dzīves vadlīnija, kas ietver sevī ļoti,<br />
ļoti daudz.<br />
Būt vajadzīgam – tā ir liela vēlēšanās<br />
otram dot, otru saprast, atbalstīt un palīdzēt,<br />
sniedzot drauga roku.<br />
Būt varošam – tā ir liela griba.<br />
Voldemāram piemita nopietns raksturs un<br />
stiprs gribasspēks, kas palīdzēja sasniegt<br />
izvēlētos mērķus.<br />
Voldemārs dzimis četru bērnu ģimenē, kurā<br />
vienīgā apgādniece bija māte. Jau agri viņš<br />
apzinājās, kas ir atbildība, darbs un kādiem<br />
jābūt dzīves mērķiem. Kopš skolas gadiem<br />
Voldemāram tuvs bija sports, īpaši šķēpa<br />
mešana, kurā viņš sasniedza meistarkandidāta<br />
normu, un volejbols. Ar savu humora<br />
izjūtu un akordeona spēles māku viņš piesaistīja<br />
apkārtējos, taču par savas dzīves<br />
mērķi Voldemārs bija izvēlējies celtniecības<br />
inženiera profesiju. Pēc Rīgas Celtniecības<br />
tehnikuma beigšanas viņš sāka strādāt<br />
PSRS Celtniecības bankas tehniskajā daļā<br />
un iestājās Rīgas Politehniskā institūta vakara<br />
nodaļā, ko absolvēja 1974. gadā, iegūstot<br />
inženiera celtnieka kvalifikāciju. Pēc<br />
četru gadu darba bankā Voldemārs saprata,<br />
ka grib ne tikai pārbaudīt, vai būvniecības<br />
procesā viss ir pareizi, bet arī pats būvēt.<br />
To viņš darīja, trīs gadus strādādams par<br />
darbu vadītāju Siguldas PMK. Tālāk sekoja<br />
kāpiens pa karjeras kāpnēm: no 1974. līdz<br />
1978. gadam Rīgas PMK tehniskās daļas<br />
priekšnieks, no 1978. līdz 1982. gadam Rīgas<br />
Augļu un dārzeņu apvienības ģenerāldirektora<br />
vietnieks, no 1982. līdz 1985. gadam<br />
VJAB Mežezers galvenais inženieris,<br />
no 1985. līdz 1988. gadam Rīgas pilsētas<br />
un rajona Remonta un celtniecības pārvaldes<br />
priekšnieks, no 1988. līdz 1994. gadam<br />
LR Ārējās tirdzniecības ministrijas Celtniecības<br />
pārvaldes priekšnieks, no 1994. līdz<br />
2009. gadam SIA Komercceltnieks direktors<br />
un valdes priekšsēdētājs. Visos amatos viņu<br />
pavadīja godprātīga attieksme pret veicamo<br />
darbu un darbiniekiem. Kopš 1989. gada<br />
Voldemārs Rūsiņš bija <strong>LBS</strong> biedrs.<br />
Atmodas laikā, kad organizējās zemessardzes<br />
bataljoni, Voldemārs Rūsiņš bija viņu<br />
rindās, jo zināja, ka «zobenam, lāpstai un<br />
domai nekad nedrīkst ļaut ierūsēt».<br />
14<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
15
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Indulis<br />
Saule<br />
1935.06.03.<br />
2010.08.11.<br />
Indulis Saule nācis no zilo ezeru zemes.<br />
Mammas dzimtajā pusē Dagdā, tad<br />
Krāslavā un Daugavpilī aizritēja viņa bērnība,<br />
jo tētis bija pasta priekšnieks, un<br />
kādreizējo kurzemnieku sūtīja no vienas<br />
pasta nodaļas uz otru. Bet ģimenei nebija<br />
lemts pārāk ilgi būt kopā, jo tētis nomira,<br />
kad Indulim Saulem bija deviņi gadi. Kara<br />
beigās mammas mātes ģimene izbrauca<br />
uz Vāciju. Ģimeni izšķīra karš. Vieni tagad<br />
ir Latvijā, otri – ASV. Indulis Saule<br />
1945. gadā atgriezās Rīgā. Āgenskalns<br />
bija viņa jaunā pasaule. 1954. gadā Indulis<br />
Saule ar izcilību absolvēja Celtniecības<br />
tehnikumu, bet 1960. gadā pabeidza<br />
augstskolu ar Sarkano diplomu. Viņu ievēroja<br />
akadēmiķis Aleksandrs Mālmeisters<br />
un uzaicināja pie sevis, bet tikai gadu<br />
Indulis Saule bija Zinātņu akadēmijas Polimēru<br />
institūta zinātniskais līdzstrādnieks,<br />
jo saprata, ka akadēmiskā vide viņam ne<br />
sevišķi patīk. Tad viņš nokļuva ceļu projektēšanas<br />
institūta ēku projektēšanas nodaļā,<br />
kur izbaudīja visu būvniecības spektru,<br />
jo šajā nodaļā strādāja 40 dažādu profesiju<br />
speciālisti. Tā kā projektēšanas institūts<br />
bija Autotransporta un šosejas ministrijas<br />
pakļautībā, tā uzdevums bija nodrošināt<br />
visas autotransporta un ceļinieku vajadzības:<br />
nācās projektēt ražošanas bāzes,<br />
rūpnīcas un infrastruktūras objektus,<br />
profesionālās mācību iestādes, administrācijas<br />
ēkas. Šis laiks bija saspringts, jo<br />
tika pabeigti projekti ceļu būvētāju 11<br />
ražošanas bāzēm un ceļu uzturētāju 26<br />
ražošanas bāzēm, autobusu parkiem<br />
Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē. Līdz tam nezināms<br />
un savdabīgs bija autotransporta<br />
uzņēmuma autobusu parka ostas terminālis<br />
Rīgā, Vējzaķu salā, ar dubultliektām<br />
saliekamā dzelzsbetona čaulām 36 x 36 m,<br />
ko ražoja Jēkabpilī. Tika strādāts arī pie<br />
pasūtījumiem ārpus Latvijas. Induļa Saules<br />
nodaļa projektēja ražošanas bāzes un<br />
ciematus naftiniekiem Tjumeņā, ogļračiem<br />
Kemerovā, atpūtas bāzi Krimā, arī<br />
Moldovā. Indulis Saule piedalījies projektu<br />
izstrādē Rīgas kanālmalas rekonstrukcijai,<br />
Jomas ielas pārbūvei Jūrmalā. Viņš<br />
bija iesaistījies Dienvidu tilta otrās kārtas<br />
projektēšanā un realizācijā.<br />
Indulis Saule bija eksperts Latvijas Būvinženieru<br />
savienības Būvniecības speciālistu<br />
sertificēšanas institūcijas komisijā.<br />
Autotransporta un šosejas ministrijas projektēšanas<br />
institūtā un vēlāk tā pēctecī AS<br />
Ceļuprojekts Indulis Saule 33 gadus bija<br />
nodaļas vadītājs, pēdējos gados – nodaļas<br />
vadītāja vietnieks. Ceļu būves projektēšanā<br />
Indulis Saule nostrādāja 49 gadus.<br />
Kopš 2006. gada viņš bija <strong>LBS</strong> biedrs.<br />
Indulis Saule bija ļoti sportisks, tāpēc atpūta<br />
un hobiji bija saistīti ar sportu. Jaunībā<br />
viņš spēlēja basketbolu. Desmitiem<br />
gadu kopā ar kolēģiem brauca slēpot<br />
uz Alpiem. Daudz laika viņš veltīja arī<br />
dziedāšanai. Vasarās viņam patika ceļot.<br />
Indulis Saule labprāt apmeklēja teātri,<br />
daudz lasīja. Viņu saistīja periodika, vēsture,<br />
māksla, interesēja jaunākā Latvijā<br />
izdotā literatūrā.<br />
Noteikumi par<br />
būvinspektoriem<br />
2010. gada 26. oktobrī Ministru kabinets<br />
apstiprināja noteikumus Nr. 1009<br />
Noteikumi par būvinspektoriem. Tie<br />
izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma<br />
30. panta astoto daļu un stājās spēkā<br />
2010. gada 4. novembrī.<br />
Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu<br />
asociācija (LBBA) intensīvi iesaistījās<br />
šo noteikumu apstiprināšanas procesā<br />
visaugstākajā līmenī gan ar saviem vairākkārtējiem<br />
iebildumiem, gan priekšlikumiem,<br />
aktīvi aizstāvot būvinspektoru<br />
un savu biedru intereses. LBBA panāca,<br />
ka patlaban strādājošie būvinspektori<br />
varēs pildīt savus darba pienākumus arī<br />
gadījumā, ja viņu izglītība un pieredze<br />
neatbilst šo noteikumu prasībām (pēc<br />
Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtās<br />
informācijas tādi ir 28 no 139 būvinspektoriem).<br />
Turklāt būvinspektoru<br />
kontroles tiesību piešķiršanas un anulēšanas<br />
procesā ir iesaistīti nevalstiskās<br />
organizācijas LBBA pārstāvji.<br />
Jaunajos Ministru kabineta (MK) noteikumos<br />
ir paredzēta kārtība, kādā personas,<br />
kas vēlēsies kļūt par būvinspektoriem,<br />
varēs iegūt kontroles tiesības, kā<br />
šīs tiesības tiks anulētas (ja netiks pildīti<br />
ministrijas norādījumi). MK noteikumi<br />
paredz, ka būvinspektoriem būs pienākums<br />
reizi gadā iesniegt EM savas<br />
profesionālās darbības pārskatu par iepriekšējo<br />
gadu. Tiek lietots interesants<br />
termins «par būvniecību atbildīgā ministrija»,<br />
jo būvniecības kontrole valsts<br />
līmenī, ko tagad veic EM Būvniecības<br />
un mājokļu politikas departaments,<br />
sakarā ar ministriju likvidāciju varētu<br />
nonākt arī citas ministrijas paspārnē.<br />
Tiek ieviesta jauna kārtība – reģistrācija<br />
būvinspektoru reģistrā. Noteikumi<br />
paredz, ka personu reģistrāciju būvinspektoru<br />
reģistrā un izslēgšanu no tā<br />
veiks EM, ņemot vērā atzinumu, kuru<br />
būs devusi komisija, kuras sastāvā būs<br />
EM un LBBA pārstāvji.<br />
Noteikumos arī noteikts, ka pašvaldībām<br />
10 darbadienu laikā pēc šo noteikumu<br />
stāšanās spēkā jānosūta EM<br />
informācija par attiecīgajā pašvaldībā<br />
nodarbinātajiem būvinspektoriem.<br />
LBBA uzskata, ka pieņemtie MK noteikumi<br />
ir kompromiss starp EM un LBBA<br />
uzskatiem par būvniecības kontroli.<br />
Esam apmierināti, ka LBBA pārstāvji<br />
iekļauti komisijā, kas sniegs atzinumu<br />
par topošo būvinspektoru atbilstību noteikumu<br />
prasībām. LBBA pārstāvji varēs<br />
izteikt savu viedokli arī būvniecības<br />
kontroles tiesību anulēšanas procedūras<br />
sākumposmā, izvērtējot būvinspektora<br />
darbības neatbilstību normatīvajiem<br />
aktiem. Esam panākuši, ka noteikumu<br />
prasībām par izglītību nav atpakaļejoša<br />
spēka, tas ir, nosacījumi par augstākās<br />
16<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
17
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
izglītības nepieciešamību neattiecas uz<br />
esošajiem būvinspektoriem. Daudzi<br />
noteikti atceras, ka tika pieņemti noteikumi<br />
par pirmsskolas izglītības iestāžu<br />
audzinātājām – šo amatu varēja ieņemt<br />
tikai personas ar augstāko pedagoģisko<br />
izglītību. Tādējādi dažas pirmspensijas<br />
vecuma audzinātājas bija spiestas ņemt<br />
kredītu, ieguva augstāko izglītību, aizgāja<br />
pensijā un vēl tagad kārto kredītsaistības<br />
par mācībām, kaut gan sen jau<br />
vairs nestrādā.<br />
Diemžēl šo noteikumu pieņemšanas<br />
gaita nebija rozēm kaisīta.<br />
2009. gada 15. oktobrī EM iesniedza<br />
Valsts sekretāru sanāksmei (VSS) izskatīšanai<br />
MK noteikumu pirmo projektu<br />
Būvniecības kontroles tiesību<br />
piešķiršanas, anulēšanas un būvinspektoru<br />
profesionālās darbības uzraudzības<br />
kārtība, kurā bija paredzēts, ka<br />
būvinspektoru zināšanas likumdošanas<br />
un normatīvo aktu jomā novērtēs RTU.<br />
Tie būvniecības kontroles speciālisti,<br />
kas profesionāli strādā par būvinspektoriem,<br />
sapratīs, ka tāda prasība ir absurda,<br />
jo augstskolā netiek sagatavoti<br />
būvinspektori – par tādiem kļūst būvinženieri,<br />
arhitekti vai būvtehniķi ar<br />
pietiekami lielu pieredzi būvniecībā un<br />
labām zināšanām normatīvo aktu izmantošanā<br />
praksē. LBBA neatbalstīja<br />
šo noteikumu projektu, un 2010. gada<br />
6. maijā tas tika atsaukts.<br />
Pagāja tikai viena nedēļa, un 2010. gada<br />
13. maijā EM iesniedza VSS izsludināšanai<br />
jaunu variantu Noteikumi par<br />
būvinspektoriem, kurā nepamatoti un<br />
neargumentēti tika likvidēta būvniecības,<br />
arī vides pieejamības, kontroles<br />
tiesību piešķiršanas komisijas darbība,<br />
paredzēti drastiski soda mēri un prasība<br />
tehniķiem pēc augstākās izglītības<br />
tiesību zinībās. MK noteikumos tika<br />
paredzēts, ka pašvaldībā strādājošajiem<br />
būvinspektoriem būtu liegta iespēja ieņemt<br />
amatu atbilstoši savām spējām<br />
un kvalifikācijai, ja viņi nepildīs EM<br />
norādījumus. Pēc EM pirmā norādījuma<br />
nepildīšanas būvinspektoriem tiktu<br />
atņemtas tiesības ieņemt šo amatu uz<br />
pieciem gadiem, ja norādījumi netiktu<br />
pildīti atkārtoti, – uz 10 gadiem. Faktiski<br />
EM pārņemtu tiesas funkcijas.<br />
MK noteikumu projektā nebija minētas<br />
visas būvinspektoru tiesības un pienākumi,<br />
tādējādi LBBA uzskatīja, ka nav<br />
izpildīts Būvniecības likuma 30. panta<br />
astotās daļas deleģējums Ministru kabinetam.<br />
Šo viedokli savā atzinumā izklāstījām<br />
Valsts kancelejai.<br />
Normatīvo aktu izstrādes kārtības noteikumi<br />
paredz – ja kāda norma ir iekļauta<br />
augstākā aktā (tas ir, likumā –<br />
būvinspektoru tiesības un pienākumi<br />
minēti Būvniecības likuma 30. pantā),<br />
tad zemākā normatīvā aktā, šoreiz MK<br />
noteikumos, to atkārtot nedrīkst. Ja<br />
agrāk pieņemtajos būvuzraudzības un<br />
autoruzraudzības noteikumos ir apkopoti<br />
šo personu pienākumi, tiesības un<br />
atbildība, tad tagad pieņemtajos būvinspektoru<br />
noteikumos var noteikt tikai<br />
papildu pienākumus.<br />
Neskatoties uz LBBA iebildumiem,<br />
noteikumu projekts tika atkārtoti virzīts<br />
uz Valsts sekretāru sanāksmi un<br />
pāris dienu pirms vēlēšanām arī uz MK<br />
ārkārtas sēdi. Par to, ka šis noteikumu<br />
projekts tiks skatīts MK ārkārtas (tā<br />
arī neesam sapratuši, kāpēc šie noteikumi<br />
bija jāizskata tieši ārkārtas sēdē)<br />
sēdē, uzzinājām tīri nejauši, pateicoties<br />
Būvindustrijas nevalstisko organizāciju<br />
koordinācijas centra (BKC) vadībai.<br />
Ātrumā (nakts laikā) tapa jau trešais<br />
LBBA atzinums par šo noteikumu neatbilstību<br />
vispārpieņemtai praksei, kas<br />
bija adresēts nu jau tieši Ministru prezidentam.<br />
Tika sagatavota preses relīze,<br />
kuru nekavējoties nosūtītu plašsaziņas<br />
līdzekļiem, ja tiktu pieņemti šie, mūsuprāt,<br />
diskriminējošie noteikumi.<br />
MK kabineta 2010. gada 30. septembra<br />
ārkārtas sēdē LBBA vairākkārt aktīvi<br />
iesaistījās šā jautājuma apspriešanā,<br />
un, tikai pateicoties Ministru prezidenta<br />
Valda Dombrovska rīcībai, šie noteikumi<br />
netika apstiprināti. Tie tika atdoti<br />
atpakaļ EM pārstrādāšanai. Neskaidrības<br />
bija divos būtiskākajos jautājumos:<br />
par nesamērīgi lielajiem soda mēriem,<br />
ko bija paredzēts piemērot būvinspektoriem,<br />
un par nevalstisko organizāciju<br />
18<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
19
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
pārstāvju atstādināšanu no būvinspektoru<br />
kompetences izvērtēšanas komisijas<br />
un kontroles tiesību anulēšanas procesa.<br />
Liela loma noteikti bija arī tam,<br />
ka deklarācijā par Valda Dombrovska<br />
vadītā MK darbību bija teikts, ka «valdība<br />
nodrošinās nevalstisko organizāciju<br />
(NVO) pārstāvju iesaistīšanu<br />
lēmumu pieņemšanas procesos visos<br />
līmeņos un visos rīcībpolitikas veidošanas<br />
ciklos». Sēdes protokolā bija<br />
ierakstīts, ka Ekonomikas ministrijai<br />
jāprecizē noteikumu projekts, ņemot<br />
vērā izteiktos priekšlikumus, tostarp<br />
«paredzēt projektā būvniecības, arī vides<br />
pieejamības, kontroles tiesību piešķiršanas<br />
komisijas darbību, detalizēt<br />
jautājumus par būvniecības kontroles<br />
tiesību anulēšanas kārtību, saskaņot<br />
projektu ar Latvijas Būvinspektoru un<br />
būvuzraugu asociāciju».<br />
Pēc divām nedēļām LBBA sēdās pie<br />
pārrunu galda jau kopā ar EM pārstāvjiem<br />
(piedalījās nesen apstiprinātā Būvniecības<br />
un mājokļu politikas departamenta<br />
direktore Ilze Oša), un pirmo reizi<br />
šo noteikumu izstrādes procesa gaitā<br />
abas puses runāja kā līdzīga ar līdzīgu.<br />
Konstruktīvās sarunās tapa noteikumu<br />
pašreizējais variants. Tomēr būtiskākais<br />
šo noteikumu mīnuss ir tas, ka tajos nav<br />
noteikts būvinspektoru neatkarības princips.<br />
Diemžēl, lai to panāktu, ir jāgroza<br />
būvniecības pamatprincipi, kas minēti<br />
Būvniecības likumā.<br />
2010. gada 25. oktobra Ministru kabineta<br />
komitejas sēdē izraisījās jauna<br />
diskusija, ko ierosināja Tieslietu ministrija.<br />
Tika apspriesti šo noteikumu<br />
principi par izglītības nepieciešamību<br />
esošajiem būvinspektoriem.<br />
2010. gada 26. oktobra MK sēdē šie noteikumi<br />
beidzot tika pieņemti. Skaidrs,<br />
ka tie nav pilnīgi, jo visa būvniecības<br />
likumdošana nav viennozīmīgi saprotama.<br />
Ir iespējamas lielas interpretācijas,<br />
dažādi normatīvo aktu punktu<br />
skaidrojumi, piemēram, kaut vai tautā<br />
iegājies termins «legalizācija». Tomēr<br />
tagad Ekonomikas ministrija beidzot ir<br />
sakārtojusi jautājumu par būvinspektoru<br />
kontroles tiesību leģitimitāti, kas<br />
nebija izdarīts, kopš spēkā stājās Administratīvā<br />
procesa likums un pagājušā<br />
gada vasarā tika veikti grozījumi<br />
Būvniecības likuma 30. pantā.<br />
Kādi ir secinājumi? Šo noteikumu izstrādes,<br />
apspriešanas un apstiprināšanas<br />
gaita pierādīja, ka:<br />
1) nevalstiskajām organizācijām pašām<br />
aktīvi jāiesaistās normatīvo<br />
aktu projektu virzības un izstrādes<br />
gaitā. Nedrīkst pieļaut, ka normatīvo<br />
aktu projekti top tikai pēc<br />
ministriju ierēdņu iniciatīvas un ar<br />
viņu līdzdalību, ja nav uzklausīts<br />
profesijā strādājošo viedoklis un<br />
nav uzzināts pēc iespējas plašākas<br />
sabiedrības viedoklis;<br />
2) diendienā jāseko Ministru kabineta<br />
mājaslapā publicētajai informācijai<br />
par Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem<br />
projektiem, lai laikus ar<br />
tiem iepazītos un sniegtu atzinumus;<br />
3) diemžēl saskaņā ar spēkā esošajiem<br />
normatīvajiem aktiem nevalstisko<br />
organizāciju viedokļus, pretenzijas<br />
un iebildumus uzklausa, bet var<br />
neņemt vērā (nav nepieciešams saskaņojums,<br />
izņemot gadījumus, ja<br />
ir panākts, ka tas tiek ierakstīts VSS<br />
un MK sēžu protokolos);<br />
4) enerģiska uzstāšanās (minot konkrētas<br />
projekta pretrunas ar jau<br />
spēkā esošajiem normatīvajiem<br />
aktiem) Valsts sekretāru sanāksmēs<br />
un MK sēdēs var iespaidot normatīvo<br />
aktu virzību;<br />
5) atzinumos par normatīvo aktu projektiem<br />
jānorāda pamatotas un būtiskas<br />
pretenzijas, nevis formālas<br />
iebildes un pieņēmumi;<br />
6) nevalstiskajām organizācijām jāsadarbojas<br />
savā starpā un nekavējoties<br />
jāapmainās ar aktuālo informāciju<br />
(kā pozitīvs piemērs šajā gadījumā<br />
jāmin Latvijas Pašvaldību savienība,<br />
Būvindustrijas nevalstisko organizāciju<br />
koordinācijas centrs un<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
vadība);<br />
7) nevalstisko organizāciju biedriem<br />
aktīvāk jāiesaistās projektu apspriešanā<br />
ar saviem priekšlikumiem.<br />
Lai informētu būvinspektorus par jauno<br />
kārtību, 2010. gada 10. novembrī<br />
LBBA organizēja semināru Noteikumi<br />
par būvinspektoriem. Seminārā<br />
piedalījās vairāk nekā astoņdesmit<br />
būvinspektori, būvuzraugi un būvvalžu<br />
vadītāji. Tika izanalizēti gan šie noteikumi<br />
un šo noteikumu prasības esošajiem<br />
un topošajiem būvinspektoriem,<br />
gan noteikumu pielikumā esošās veidlapas<br />
Atzinums par būves pārbaudi aizpildīšana<br />
plānveida un patvaļīgas būvniecības<br />
gadījumā, gan būvuzraudzības<br />
problēmas objektos ar vairākiem pasūtītājiem,<br />
gan noteikumos noteiktās papildu<br />
prasības būvinspektoru darbībai<br />
sakarā ar to, ka ir mainījies ir profesiju<br />
klasifikators.<br />
Raitis Gultnieks,<br />
LBBA valdes priekšsēdētājs – prezidents<br />
Ināras Skrodeles,<br />
Raita Gultnieka foto<br />
20<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
21
Aktualitātes<br />
<strong>LBS</strong> aktivitātes<br />
16.–17. septembris. Rīgā tiekas Latvijas,<br />
Lietuvas un Igaunijas būvinženieru<br />
savienību vadība, tiek pieņemts memorands<br />
Baltijas valstu valdībām.<br />
21. septembris. Būvindustrijas nevalstisko<br />
organizāciju koordinācijas centra (BKC)<br />
vārdā LR Saeimā tiek iesniegts alternatīvais<br />
Būvniecības likuma variants.<br />
23. septembris. Rīgas Tehniskajā<br />
universitātē konference par<br />
energoefektivitāti ar jaunu biedru piesaisti.<br />
24. septembris. Konference par jaunajām<br />
tehnoloģijām un virzieniem Eiropas fondu<br />
apguvē.<br />
5. oktobris. Sarunas ar apdrošināšanas<br />
firmu pārstāvjiem par būvspeciālistu<br />
profesionālās darbības apdrošināšanu.<br />
6. oktobris. LR Saeimas Tautsaimniecības,<br />
agrārās, vides un reģionālās politikas lietu<br />
komisijas sēde par jauno Būvniecības<br />
likumu. Lēmums: jautājuma izskatīšanu pēc<br />
būtības paredzēt jaunajai 10. Saeimai.<br />
8. oktobris. Tikšanās Latvijas Universitātē,<br />
jaunā mācību centra konkursa materiālu<br />
prezentācija.<br />
12. oktobris. Latvijas Lauksaimniecības<br />
universitātē konference par valsts<br />
augstāko mācību iestāžu līdzdalību<br />
energoefektivitātes procesu risināšanā.<br />
13. oktobris, 16. novembris,<br />
19. decembris. Būvspeciālistu sertifikācija.<br />
14. oktobris. Vides ministrijā sanāksme par<br />
ilgtspējīgu būvniecību.<br />
14. oktobris. BKC pilnsapulce.<br />
15. oktobris. Būvniecības attīstības<br />
stratēģiskās partnerības (BASP) pilnsapulce.<br />
25. oktobris. Tikšanās Valsts dzelzceļa<br />
tehniskajā inspekcijā par kvalifikācijas<br />
prasībām darbam dzelzceļa sistēmā.<br />
26. oktobris. <strong>LBS</strong> valdes sēde.<br />
29. oktobris. Seminārs par Rīgas domes<br />
pieredzi energoefektivitātes pasākumu<br />
risināšanā.<br />
4., 5. novembris. <strong>LBS</strong> Būvniecības<br />
speciālistu sertificēšanas institūcijas kursi.<br />
4. novembris. SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
seminārs ar somu speciālistu piedalīšanos<br />
par celtniecības iespējām vājās gruntīs.<br />
5. novembris. Tiek īstenota Ilgvara<br />
Niedola iecere: satiekas <strong>LBS</strong> un zinātnieki,<br />
tiek izveidota darba grupa turpmākām<br />
aktivitātēm.<br />
9. novembris. Tiekas BKC prezidijs.<br />
10. novembris. Juridiskajā augstskolā<br />
Delnas organizētā konference par<br />
Nacionālās bibliotēkas būvniecības<br />
problēmām.<br />
11. novembris. <strong>LBS</strong> un EM Būvniecības un<br />
mājokļu politikas departamenta darbinieku<br />
sanāksme par normatīvo aktu Būvprojektu<br />
ekspertīze.<br />
11. novembris. BKC pilnsapulce.<br />
15. novembris. <strong>LBS</strong> organizētās<br />
būvspeciālistu mācības.<br />
16. novembris. Būvspeciālistu sertificēšana.<br />
22. novembris. Ilgtspējīgās būvniecības<br />
vadības organizācijas dibināšana.<br />
23. novembris. <strong>LBS</strong> valdes sēde.<br />
25., 26. novembris. Konference ar Ministru<br />
prezidenta Valda Dombrovska piedalīšanos.<br />
26. novembris. Kursi ceļu būves<br />
speciālistiem.<br />
2., 3. decembris. Kursi ēku būvspeciālistiem.<br />
6., 7., 8. decembris. SIA <strong>LBS</strong> – Konsultants<br />
seminārs par publiskajiem iepirkumiem.<br />
21. decembris. <strong>LBS</strong> valdes sēde.<br />
Reģionālo kopu vadītāji<br />
Liepāja: Līvija Krauja<br />
tālrunis 29173566<br />
e-pasts: liviko@apollo.lv<br />
Kuldīga: Vilnis Kalns<br />
tālrunis 29208271<br />
e-pasts: vilkal@inbox.lv<br />
Ventspils: Ingrīda Eklone<br />
tālrunis 29477652<br />
e-pasts: ingrida.eklone@ventspils.gov.lv<br />
Jelgava: Jānis Graudulis<br />
tālrunis 26133433<br />
e-pasts: janis@aspectus.lv<br />
Rēzekne: Andrejs Kuzmins<br />
tālrunis 29493035<br />
e-pasts: rezeknes-nams@inbox.lv<br />
Daugavpils: Juzefa Isakova<br />
tālrunis 29630350<br />
e-pasts: juzefa.isakova@daugavpils.lv<br />
Cēsis, Limbaži<br />
Vaira Ronimoisa<br />
tālrunis 29173739<br />
e-pasts: vaira.ronimoisa@upb.lv<br />
Jēkabpils: Anita Vanaga<br />
tālrunis 29164365<br />
e-pasts: anita.vanaga@jekabpils.lv<br />
Madona, Alūksne, Gulbene<br />
Skaidrīte Zepa<br />
tālrunis 29178476<br />
e-pasts: skaidrite.zepa@inbox.lv<br />
Valmiera: Juris Mellēns<br />
tālrunis 26398306<br />
e-pasts: juris.mellens@valmiera.lv<br />
Kopu vadītāji ir vienojušies, ka apzinās,<br />
kādos novados ir sadalījušies viņu rajoni<br />
un cik katrā novadā tagad ir <strong>LBS</strong> biedru.<br />
Tad arī tiks lemts, kā turpmāk sadalīsies<br />
kopas. <strong>LBS</strong> biedri, iesaistieties šajā<br />
informācijas apkopošanas procesā!<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Apsveicam jubilārus<br />
Par vērtību mēs saucam nevis to,<br />
kas nāk no lietām pašām, bet to,<br />
ko tajās ieliekam.<br />
(Mišels de Montēņs)<br />
oktobrī<br />
Robertu Vītolu<br />
Andi Mārku<br />
Margaritu Brikmani<br />
Pēteri Aumeli<br />
Andri Čepuku<br />
Irēnu Bākuli<br />
Raisu Veidi<br />
novembrī<br />
Andri Alksni<br />
Rodrigo Pelsi<br />
Aināru Kozlovski<br />
Māri Avotiņu<br />
Aleksandru Timšānu<br />
Jāni Rundānu<br />
Dainu Pētersoni<br />
Georgiju Hulapu<br />
Mihailu Bartaševicu<br />
Anitu Melni<br />
Leonīdu Ozoliņu<br />
decembrī<br />
Zigurdu Mendi<br />
Artūru Siliņu<br />
Sandri Apsīti<br />
Viktoru Kopitinu<br />
Kasparu Bondaru<br />
Sergeju Meierovicu<br />
Juri Kononovu<br />
Vilni Kalnu<br />
Par jubilāriem lasiet<br />
www.lbs.building.lv<br />
22<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
23
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
<strong>LBS</strong> biedri piedalās<br />
<strong>LBS</strong> biedri iesaka<br />
No 25. septembra līdz 2. oktobrim Silvija<br />
Štrausa piedalījās astoņu stundu<br />
mācībās ERASMUS programmas ietvaros<br />
Adnan Menderes University Aydin<br />
Turcijā.<br />
12. oktobrī Silvija Štrausa zinātniski<br />
praktiskajā konferencē Augstskolu pētniecības<br />
potenciāls un saikne ar uzņēmējdarbību<br />
energoefektīvu risinājumu<br />
attīstībā un ieviešanā Latvijā nolasīja<br />
referātu LLU LIF Arhitektūras būvniecības<br />
katedras pētniecības virzieni,<br />
nodrošinājums un iespējas ēku energoefektivitātes<br />
un arhitektoniski ainaviskās<br />
telpas sakārtošanas jomā.<br />
26. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja<br />
noteikumus Nr. 1009 Noteikumi<br />
par būvinspektoriem. Darba grupā<br />
bija arī Ilmārs Leikums un Raitis<br />
Gultnieks.<br />
3. novembrī Raimonds Eizenšmits<br />
nolasīja lekciju LLU Lauku inženieru<br />
fakultātes 4. kursa studentiem par<br />
inženierkonsultantu lomu būvniecībā,<br />
FIDIC aktivitātēm un līgumu grāmatām,<br />
kā arī pastāstīja par Inženierkon-<br />
sultantu asociāciju (LIKA), par Hotel<br />
Bergs un Rūmenes muižas rekonstrukciju.<br />
16. novembrī un 7. decembrī<br />
Raimonds Eizenšmits par šiem pašiem<br />
jautājumiem nolasīja lekciju RTU Būvniecības<br />
fakultātes 1. kursa studentiem<br />
kursā Ievads specialitātē.<br />
Sandras Gustas foto<br />
Rēzeknes novada Lūznavas profesionālajā<br />
vidusskolā tika izveidota tālākizglītības<br />
programma, kurā bezdarbnieki<br />
apguva apdares darbu strādnieku arodu<br />
– 640 stundās teoriju un 240 stundās<br />
praksi. Pēc tam viņi nokārtoja eksāmenu<br />
un veica apdares darbus konkrētās<br />
telpās. 16. novembrī <strong>LBS</strong> Rēzeknes<br />
kopas vadītājs un kvalifikācijas komisijas<br />
priekšsēdētājs Andrejs Kuzmins<br />
vērtēja jauno speciālistu veikumu un<br />
pasniedza apliecinājumus par apgūto<br />
programmu.<br />
Andreja Kuzmina foto<br />
No 22. līdz 27. novembrim Silvija<br />
Štrausa piedalījās ERASMUS apmaiņas<br />
programmā Braunšveigas Tehniskajā<br />
universitātē.<br />
Žurnāla Būvinženieris šā gada septembra numurā <strong>LBS</strong> valdes priekšsēdētājs<br />
Mārtiņš Straume uzdeva jautājumu: ko darīt ar biedriem, kas aktīvi darbojas pret<br />
<strong>LBS</strong> kongresos pieņemto politiku?<br />
Būvinženieris Sergejs Meierovics:<br />
«Atbilstoši <strong>LBS</strong> statūtu 9.2.3. punktam<br />
«biedru var izslēgt ar valdes lēmumu,<br />
ja tiek veikta cita darbība, kas ir pretrunā<br />
ar šajos statūtos noteikto».<br />
Jāiestājas pret Būvinženieru savienībā<br />
esošo mīkstčaulu nostāju un atklāti jāsauc<br />
vārdā visi tie, kas ir divkosīgi un<br />
veicina valsts izlaupīšanu.<br />
Esmu iepazinies arī ar būvindustrijas<br />
attīstības galvenajām nostādnēm ilgtermiņā.<br />
Manuprāt, tās ir izplūdušas, tajās<br />
nav konkrētas rīcības un darbības. Pašreizējā<br />
situācijā jāveic neatliekamie pasākumi<br />
ekonomikas izvešanai no dziļās<br />
krīzes. Un tie būtu:<br />
• ēku energoefektivitātes nodrošināšana<br />
(siltināšana, ēku atjaunošana) jāveic<br />
valsts institūcijām, nevis jāuztic<br />
iedzīvotāju grupām, biedrībām;<br />
• jāatjauno Valsts būvinspekcija.<br />
Būvinspektori nedrīkst būt pakļauti<br />
pašvaldībām, jo bieži rodas interešu<br />
konflikts. Valsts būvinspekcijas<br />
struktūrā jāietver arī Kultūras pieminekļu<br />
aizsardzības inspekcija;<br />
• jāizstrādā visā valstī vienoti būvniecības<br />
iepirkuma nosacījumi;<br />
• lai izvairītos no nepamatotas dempingošanas,<br />
jābūt vienotam cenu<br />
katalogam, kas reizi divos gados<br />
tiek koriģēts;<br />
• lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanu<br />
par celtniecības darbiem, pirms<br />
būvatļaujas saņemšanas objekts<br />
jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā.<br />
Atbilstoši tāmē uzrādītajiem<br />
skaitļiem tiktu iekasēti nodokļi (arī<br />
apakšuzņēmēji tiek reģistrēti VID).<br />
Pēc darbu pabeigšanas VID izsniegtu<br />
izziņu par saņemtajiem nodokļiem.<br />
Tas palīdzētu disciplinēt arī<br />
pasūtītājus, kas bieži nenorēķinās<br />
ar celtniekiem. Minētie nosacījumi<br />
attiektos arī uz privāto sektoru;<br />
• Būvniecības departamentu nepieciešams<br />
reorganizēt, no darba<br />
atbrīvojot visus nespeciālistus.<br />
Rekomendēju Būvniecības departamentu<br />
organizēt pie Satiksmes<br />
ministrijas;<br />
• Būvniecības departamentam jāizstrādā<br />
attīstības stratēģija visiem<br />
reģioniem;<br />
• likvidēt Latvijas Investīciju attīstības<br />
aģentūru, kā arī citas aģentūras<br />
dažādās ministrijās, kas piesaista<br />
Eiropas struktūrfondus. Tas jāuztic<br />
Būvniecības departamentam.»<br />
Būvinženieris Guntis Līcītis:<br />
«Par tiem <strong>LBS</strong> biedriem, kas aktīvi<br />
darbojas pret <strong>LBS</strong> kongresos pieņemtajiem<br />
lēmumiem, jau agrāk esmu<br />
24<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
25
Aktualitātes<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
paudis viedokli gan kā vienkāršs <strong>LBS</strong><br />
biedrs, gan kā Ētikas komisijas loceklis.<br />
Manuprāt, tādiem nav vietas <strong>LBS</strong>.<br />
Saskaņā ar <strong>LBS</strong> statūtiem pēc <strong>LBS</strong> valdes<br />
iesnieguma šādu cilvēku rīcība tiks<br />
apspriesta <strong>LBS</strong> Ētikas komisijas sēdē,<br />
lai ierosinātu valdei pieņemt lēmumu<br />
par viņu izslēgšanu no biedru rindām.<br />
Demokrātija nebūt nenozīmē auklēšanos<br />
ar šķeltniekiem un revizionistiem.<br />
Mūsu ierindas biedri nesapratīs, ja mēs<br />
nepieņemsim šādu lēmumu.<br />
Runājot par pasīvajiem <strong>LBS</strong> biedriem –<br />
vēlams nosūtīt viņiem vēstuli ar lūgumu<br />
izskaidrot savu nostāju. Varbūt viņu<br />
stāvoklis nav spožs, varbūt depresija<br />
nospiež. Rakstiska vēršanās pie katra<br />
personīgi būtu prātīgs solis. Teksts jau<br />
var būt standarta, nav katram īpaši jāizstrādā.<br />
Varētu pajautāt šo biedru domas<br />
par nākotnes aktivitātēm <strong>LBS</strong> rindās,<br />
varbūt tas sapurinātu viņus.<br />
Vēl dažas domas par <strong>LBS</strong> valdes darba<br />
saturu.<br />
Šķiet, kaut kā pietrūkst būvinženieru<br />
un tehniķu profesionālajā sagatavotībā.<br />
Kā ar mūsu universitāšu un koledžas<br />
mācību programmu pilnveidošanu un<br />
mācībspēku aktivitāšu veicināšanu?<br />
Vai nav iestājusies rutīna? Vai mūs nav<br />
pārņēmis formālisms? Vai mēs kādreiz<br />
tomēr nepieliksim punktu nevajadzīgajai<br />
valdības tiranizēšanai, palaikam<br />
karinot pie lielā zvana destruktīvo jautājumu<br />
par būvindustrijas «vertikālās<br />
pārvaldības centralizēšanu» un jaunas<br />
ministrijas radīšanu?<br />
Par Būvindustrijas attīstības platformu<br />
grūti spriest, kā šo «labo nodomu protokolu»<br />
integrēt mūsu valsts skumjajā<br />
situācijā. Katrā ziņā es, runājot par<br />
būvniecības nozares attīstību tuvākajos<br />
trijos četros gados, vairāk sliecos piekrist<br />
tiem politiķiem, kas apgalvo, ka<br />
«būvniecība, diemžēl nebūs prioritārā<br />
joma». Tāda ir realitāte. Skatoties<br />
uz tiem iesaldētajiem līdzekļiem, kas<br />
ieguldīti nepārdomātajos «dzīvojamo<br />
namu, biroju, veikalu industrijas rēgos»,<br />
neceļas roka parakstīties zem 8.<br />
un 9. lpp. drukātā.<br />
Ko īsti nozīmē «nodrošināt starpvalstu<br />
līgumu tiesisko bāzi jaunu un esošu<br />
eksporta tirgu paplašināšanai»? Bez<br />
skaidrojošas vārdnīcas ko tādu grūti<br />
saprast.<br />
Jāatceras, ka mēs dzīvojam kapitālistiskajā<br />
sociāli ekonomiskajā formācijā,<br />
kur ar tādu «būvindustrijas ilgtspējīgu<br />
plānošanu» nav paredzēts nodarboties.<br />
Ja to grib, laikam vispirms jātaisa jauna<br />
revolūcija. Bet varbūt es maldos?»<br />
Būvinženieris Olivers Kamerovskis:<br />
«250 <strong>LBS</strong> biedri nav samaksājuši biedra<br />
naudu, un vairāk par vienu trešdaļu<br />
biedru regulāri neapmeklē kongresus –<br />
neapšaubāmi, šie skaitļi ir šokējoši, bet<br />
ne pārsteidzoši. Savas profesionālās<br />
darbības laikā esmu iepazinis daudzus<br />
kolēģus visā Latvijā, tāpēc no savstarpējām<br />
sarunām varu secināt, ka biedra<br />
naudas nemaksāšanai un kongresu neapmeklēšanai<br />
ir tikai viens iemesls –<br />
zudusi interese par <strong>LBS</strong> darbu. Daļa<br />
uzskata, ka viņi biedrībā ir tikai formāli,<br />
un gaida, kad viņus no tās izslēgs<br />
automātiski. Domāju, nav vietā runāt<br />
par sirdsapziņu un morāli, <strong>LBS</strong> valdei<br />
jāsaņem drosme un jātiek skaidrībā par<br />
saviem biedriem, proti, tuvākajā laikā<br />
jāveic biedru pārreģistrācija. Tas ieviesīs<br />
pilnīgu skaidrību par pašreizējo situāciju<br />
un, kā tautā saka, likvidēs rozā<br />
brilles. »<br />
<strong>LBS</strong> valde un administrācija ir pateicīga<br />
par ikvienu racionālu priekšlikumu,<br />
jo tikai kopīgiem spēkiem mēs varam<br />
padarīt labāku savu dzīvi un stabilizēt<br />
savu stāvokli sabiedrībā. Mēs nebūt<br />
neskatāmies caur rozā brillēm uz skarbo<br />
ikdienu un pietiekami labi izjūtam<br />
biedru rūpes par nesakārtoto būvniecības<br />
likumdošanu, nekorektajiem<br />
publiskajiem iepirkumiem, dempingu<br />
būvniecības iepirkumu jomā, ierēdņu<br />
augstprātību, birokrātiskajiem šķēršļiem,<br />
bezdarbu, vārdu sakot, problēmām,<br />
kas ikdienā gandē mūsu dzīvi un<br />
reāli pazemina mūsu dzīves standartu.<br />
<strong>LBS</strong> ir desmit reģionālās kopas un divpadsmit<br />
radošās sekcijas, kurās mēs<br />
ļoti vēlētos redzēt enerģiskus, strādāt<br />
gribošus un varošus biedrus, jo panākumi<br />
būs tad, ja katrs pieliksim vezumam<br />
arī savu plecu, ja kopējās lietas<br />
labā kaut ko dosim sabiedrībai un mazāk<br />
prasīsim.<br />
Apjoma un finanšu dēļ mēs ne vienmēr<br />
varēsim publicēt biedru vēstules<br />
žurnālā Būvinženieris, bet apsolām,<br />
ka <strong>LBS</strong> mājaslapā regulāri būs pieejama<br />
aktuālā informācija. <strong>LBS</strong> valde un<br />
administrācija izskatīja šajās pirmajās<br />
trīs vēstulēs ieteikto. Mēs informēsim<br />
<strong>LBS</strong> biedrus par lēmumiem un turpmāko<br />
rīcību.<br />
Mārtiņš Straume<br />
Jaunie biedri<br />
Guntars Maļina,<br />
SIA Aqua-Brambis vadītāja vietnieks,<br />
vecākais inženieris (Rīga)<br />
Juris Laicāns,<br />
SIA Aqua-Brambis vecākais inženieris<br />
(Rīga)<br />
Jānis Timšāns,<br />
SIA Aqua-Brambis vecākais inženieris<br />
(Rīga)<br />
Edgars Lankups,<br />
SIA Aqua-Brambis vecākais inženieris<br />
(Rīga)<br />
Andris Bērziņš,<br />
SIA BMB Projekts būvkonstruktors<br />
un valdes loceklis (Salaspils)<br />
Jevgenijs Derkačs,<br />
SIA Tilts ražošanas – tehniskās<br />
daļas priekšnieks (Rīga)<br />
Jānis Gruntmanis, SIA Floger<br />
valdes loceklis, Jāņmuižas profesionālās<br />
vidusskolas pasniedzējs<br />
(Cēsis)<br />
Deniss Dergunovs,<br />
SIA Floger būvuzraugs (Cēsis)<br />
Jānis Vīgants,<br />
SIA Būves un Būvsistēmas projektu<br />
vadītājs, būvuzraugs (Cēsu<br />
rajons)<br />
Jevgenijs Locovs,<br />
SIA Lecon valdes loceklis (Rīga)<br />
Gunārs Valinks,<br />
SIA Firma L4 valdes loceklis<br />
(Rīga)<br />
Ivars Markovskis,<br />
SIA Warss+ direktors (Cēsis)<br />
26<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
27
Vadība<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Valdes sēdes<br />
21. septembrī<br />
Pirms 10. Saeimas vēlēšanām Latvijas<br />
Būvinženieru savienības valdes sēdē<br />
sprieda par situāciju būvniecībā. Sēdē<br />
piedalījās reģionālo kopu un sekciju<br />
vadītāji un apvienības Par labu Latviju<br />
pārstāvji Ivars Kalvišķis un Juris<br />
Kanēlis.<br />
Valde apstiprināja <strong>LBS</strong> uzņemšanas<br />
komisijas lēmumu par 12 būvinženieru<br />
uzņemšanu savienībā. Organizāciju<br />
aizvien vairāk novērtē gados jauni cilvēki,<br />
un šoreiz Latvijas Būvinženieru<br />
savienības jauno biedru vidējais vecums<br />
ir 33 gadi.<br />
Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume<br />
pastāstīja, kas paveikts spēkā esošā<br />
Būvniecības likuma un pašreizējā likumprojekta<br />
salīdzināšanā un analīzē,<br />
par darbu pie Vispārīgajiem būvnoteikumiem,<br />
par līdzšinējo Ekonomikas<br />
ministrijas politiku ignorēt būvnieku<br />
viedokli.<br />
Par labu Latviju pārstāvji pastāstīja,<br />
ka tiekas ar nevalstiskajām organizācijām<br />
un to priekšlikumus iekļauj savā<br />
priekšvēlēšanu programmā, kā arī paraksta<br />
vienošanos, ka realizēs tos, ja<br />
tiks ievēlēti.<br />
<strong>LBS</strong> valde nolēma, ka neparakstīs nekādas<br />
konkrētas vienošanās ar politiskajām<br />
partijām un apvienībām, bet<br />
savas prasības sūtīs visām partijām.<br />
Tas jau tika izdarīts Būvindustrijas<br />
nevalstisko organizāciju koordinācijas<br />
centra ietvaros, radot nozares attīstības<br />
platformu 2010.–2015. gadam.<br />
Par situāciju novados ziņoja reģionālo<br />
kopu vadītāji.<br />
Secinājumi:<br />
• pēc novadu izveidošanās <strong>LBS</strong> ko-<br />
pas vairs nepārklāj visu Latviju.<br />
Kopām vajadzētu strādāt ar visiem<br />
sertificētajiem inženieriem Latvijā,<br />
tāpēc jānoskaidro, cik katrā novadā<br />
ir biedru, cik sertificēto būvspeciālistu,<br />
tad varētu saprast, kurā novadā<br />
nepieciešama jauna kopa (Vaira<br />
Ronimoisa, Cēsis);<br />
• daudzas firmas nespēj apgūt Eiropas<br />
Savienības struktūrfondu līdzekļus.<br />
Būvkompānijas, kas piedalās konkursos,<br />
spiestas veikt banku funkcijas.<br />
Visas problēmas tiek uzkrautas<br />
apakšuzņēmējiem, tie bankrotē<br />
(Juris Mellēns, Valmiera);<br />
• jāmaina stratēģija kopās, jāaptver visi<br />
būvniecības speciālisti, ne tikai <strong>LBS</strong><br />
biedri (Skaidrīte Zepa, Madona);<br />
• būvniecība novados balstās tikai uz<br />
Eiropas naudu. Tā kā pašvaldībām<br />
drīz nebūs līdzekļu, lai kreditētu<br />
būvniekus, nebūs arī būvniecības<br />
(Anita Vanaga, Jēkabpils).<br />
Silvija Štrausa pastāstīja, ka Izglītības<br />
sekcijā pieteikušies cilvēki no<br />
reģioniem.<br />
26. oktobrī<br />
Tika lemts par valdes un biedru informatīvās<br />
apmaiņas pilnveidošanu,<br />
izmantojot žurnālu Būvinženieris un<br />
<strong>LBS</strong> mājaslapu, par Inženierzinātņu<br />
sekcijas perspektīvo plānu, pārrunāti<br />
arī citi jautājumi: par jaunā būvniecības<br />
likumprojekta un Vispārīgo<br />
būvnoteikumu virzību, par iespējamo<br />
<strong>LBS</strong> un Latvijas Namu pārvaldītāju un<br />
apsaimniekotāju asociācijas (LNAA)<br />
sadarbību, par atbalstu Būvindustrijas<br />
nevalstisko organizāciju koordinācijas<br />
centra priekšlikumiem valdībai.<br />
28<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
29
Vadība<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
<strong>LBS</strong> valdes priekšsēdētāja pirmais<br />
vietnieks Raimonds Eizenšmits atzina,<br />
ka žurnāls Būvinženieris ir viens<br />
no veiksmīgākajiem <strong>LBS</strong> projektiem.<br />
«Materiāli žurnālā ir īsi, kompakti,<br />
noderīgi, tajā ir labas intervijas.<br />
Žurnālu var lasīt arī internetā,» teica<br />
Raimonds Eizenšmits. <strong>LBS</strong> valdes<br />
priekšsēdētāja vietniece Helēna Endriksone<br />
pastāstīja, ka dzirdējusi labas<br />
atsauksmes, sevišķi par rubrikām<br />
Objekts un Personība. Viņa informēja,<br />
ka <strong>LBS</strong> iesniegusi projekta pieteikumu,<br />
lai publikācijām un semināriem<br />
par klimata pārmaiņu tematiem saņemtu<br />
Eiropas Savienības līdzekļus.<br />
Tika izteiks priekšlikums veikt aptauju,<br />
kuriem <strong>LBS</strong> biedriem žurnālu sūtīt<br />
pa pastu, kuri to lasīs internetā. Arī<br />
valdes loceklis Juris Mellēns atzina,<br />
ka žurnāls ir veiksmīgs projekts, jo tā<br />
ir valdes saikne ar <strong>LBS</strong> biedriem.<br />
Ilgvars Niedols informēja par Inženierzinātņu<br />
sekcijas tematisko plānu un<br />
zinātnieku tikšanos novembrī.<br />
Valde nolēma, ka papildinās konkursa<br />
– skates Gada labākais zinātniskais<br />
darbs, mācību grāmata, publikācija par<br />
arhitektūru, pilsētbūvniecību un būvniecību<br />
nolikumu un ka pieteikumi konkursam<br />
jāiesniedz līdz 30. janvārim. Par<br />
konkursa komisijas priekšsēdētāju tika<br />
iecelts Ilgvars Niedols. Guntars Šterns<br />
ierosināja, ka jāturpina konkurss par labākajiem<br />
inženiertehniskajiem risinājumiem.<br />
Valde nolēma:<br />
• Aldim Grasmanim un Jānim Prauliņam<br />
uzticēt izstrādāt priekšlikumus<br />
konkursa Par labāko tehnisko risinājumu<br />
materiālu prezentācijai;<br />
• papildināt konkursa – skates Gada<br />
labākais zinātniskais darbs, mācību<br />
grāmata, publikācija par arhitektūru,<br />
pilsētbūvniecību un būvniecībunolikumu;<br />
• sagatavot vēstuli valdībai par būvniecības<br />
nozares apvienošanu vienā<br />
ministrijā;<br />
• atbalstīt sadarbību ar LNPAA sertificēšanas<br />
jautājumos;<br />
• atbalstīt priekšlikumu par Rēzeknē<br />
uzbūvētās nerūsējošā tērauda cauruļu<br />
rūpnīcas prezentēšanu <strong>LBS</strong><br />
biedriem.<br />
23. novembrī<br />
Tika runāts par situāciju valsts būvniecības<br />
kompleksā, par <strong>LBS</strong> XXII kongresā<br />
pieņemtā darbības plāna izpildi,<br />
Zinātnes sekcijas darbu, par <strong>LBS</strong> biedru<br />
būvuzņēmēju aktivitātēm, par <strong>LBS</strong><br />
organizētajām konferencēm un semināriem,<br />
par izstrādē esošajiem likumdošanas<br />
aktiem un citiem jautājumiem.<br />
Skumjais fakts, ka salīdzinājumā ar<br />
2009. gadu 2010. gada trešajā ceturksnī<br />
būvniecības apjomi sarukuši par<br />
28,5%, mudina domāt par aktivitātēm.<br />
Jau tiek īstenoti plāni, par kuriem <strong>LBS</strong><br />
biedri runāja XXII kongresā.<br />
Zinātnes sekcijas vadības darba grupā<br />
turpmāk strādās Sandra Guste un<br />
Raitis Brencis no LLU un Mārtiņš<br />
Vilnītis, Maija Šēnfelde un Videvuds<br />
Ārijs Lapsa no RTU. Skates – konkursa<br />
Gada labākais zinātniskais darbs,<br />
mācību grāmata, publikācija par arhitektūru,<br />
pilsētbūvniecību un būvniecību<br />
žūrijā strādās Raimonds Eizenšmits,<br />
Ludmila Okoloviča, Kārlis Grāmatnieks,<br />
Romāns Auniņš un Ilgvars<br />
Niedols.<br />
Valdes sēdē nolēma atbalstīt <strong>LBS</strong> biedru<br />
uzņēmēju iniciatīvu par Būvuzņēmēju<br />
sekcijas veidošanu.<br />
Tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi<br />
par labāko būvinženieru nominēšanu.<br />
Finanšu ministrija uzticējusi SIA<br />
<strong>LBS</strong> – Konsultants 6.–8. decembrī organizēt<br />
apmācības par iepirkumiem<br />
ēkām, vides objektiem un transporta<br />
maģistrālēm, savukārt Vides ministrija<br />
9.–10. decembrī organizēs konferenci<br />
Ūdens saimniecības procesu<br />
organizācija.<br />
<strong>LBS</strong> nolēma iestāties Ilgtspējīgas būvniecības<br />
padomē kā asociētais biedrs,<br />
tas ir, bez biedra naudas maksāšanas un<br />
bez balsošanas tiesībām.<br />
Valdes sēde beidzās ar RSEZ uzņēmuma<br />
SIA Rigamet valdes priekšsēdētāja<br />
Zigurda Beinerta prezentāciju par<br />
viņa vadītā uzņēmuma ražoto produkciju:<br />
nerūsējošā tērauda un citu niķeļa<br />
sakausējumu caurulēm.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
30<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
31
Sekciju darbs<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Tiekas zinātnieki<br />
5. novembrī <strong>LBS</strong> Zinātnes sekcija organizēja<br />
zinātnieku tikšanos, lai pārrunātu<br />
<strong>LBS</strong> biedru iesaistīšanos sekcijas<br />
darbā. Zinātnes sekcijas vadītājs Ilgvars<br />
Niedols Būvinženieri informēja,<br />
ka izveidota darba grupa, kas koordinēs<br />
sekcijas darbu un pārzinās zinātnisko<br />
pētījumu praktisko izmantošanu. Patlaban<br />
aktualitāte ir darbs pie konkrētiem<br />
tematiem, piemēram, būvekonomikas.<br />
Nepieciešams izpētīt iepirkuma procesa<br />
plusus un mīnusus, cik valsts un<br />
1. Mērķis<br />
1.1 Apzināt un popularizēt sabiedrībā<br />
projektēšanas un būvniecības<br />
sasniegumus Latvijā.<br />
1.2. Noskaidrot aktīvākos un labākos<br />
būvspeciālistus (fiziskās vai juridiskās<br />
personas) skatē – konkursā<br />
ietvertajās jomās.<br />
pašvaldības zaudē, pastāvot līdzšinējai<br />
iepirkuma procedūrai un mistiskajiem<br />
10–15%, kā arī citus faktorus.<br />
Zinātnieki ir izstrādājuši metodiskos norādījumus<br />
projektēšanai un būvniecībai.<br />
Zinātnes sekcija ir ieinteresēta, lai <strong>LBS</strong><br />
biedri praktiķi lasītu lekcijas Rīgas Tehniskās<br />
universitātes Būvniecības fakultātē<br />
un Latvijas Lauksaimniecības universitātes<br />
Lauku inženieru fakultātē.<br />
Nolikums par skati – konkursu<br />
Romāna Auniņa foto<br />
Gada labākais zinātniskais darbs, mācību grāmata, publikācija<br />
par arhitektūru, pilsētbūvniecību un būvniecību.<br />
2. Skates nominācijas<br />
2.1. Gada zinātniskais darbs būvniecībā.<br />
2.2. Gada mācību grāmata, metodiskie<br />
norādījumi būvniecībā.<br />
2.3. Gada publikācija būvniecībā.<br />
3. Skates norises nosacījumi<br />
3.1. Skatē – konkursā var iesniegt<br />
tikai publicētus, izdotus darbus<br />
vai praksē realizētus zinātniskos<br />
darbus, vai mācību grāmatas,<br />
metodiskos mācību materiālus,<br />
kas tiek izmantoti mācību procesā.<br />
3.2. Skate – konkurss ir atklāts. Tajā<br />
var piedalīties kā autori, tā arī<br />
individuālie vai kolektīvie pieteicēji,<br />
pievienojot motivācijas<br />
vēstuli.<br />
3.3. Skate – konkurss tiek izsludināts<br />
<strong>LBS</strong> izdevumā Būvinženieris<br />
un <strong>LBS</strong> interneta mājaslapā.<br />
4. Materiālu iesniegšanas kārtība<br />
4.1. Konkursa komisijai iesniedzamie<br />
materiāli:<br />
4.1.1. Iesniedzēja vārds, uzvārds,<br />
adrese, tālrunis un fakss,<br />
e-pasts.<br />
4.1.2. Darba autora vārds, uzvārds,<br />
darbavieta, amats, tālrunis.<br />
4.1.3. Iesniedzēja motivācijas vēstule<br />
un iesniedzamā darba<br />
anotācija.<br />
4.1.4. Nominētais darbs vai darba<br />
kopija vienā eksemplārā.<br />
4.2. Skatei – konkursam izvirzītais<br />
darbs iesniedzams pilnā apjomā,<br />
labā poligrāfiskā un polihromā<br />
izpildījumā.<br />
4.3. Pieteikumi skatei – konkursam<br />
jāiesniedz par 2010. gadā<br />
publicētajiem darbiem līdz<br />
2011. gada 30. janvārim <strong>LBS</strong><br />
konkursa komisijai Rīgā, K. Barona<br />
ielā 99, lit.1a, <strong>LBS</strong> birojā.<br />
5. Vērtēšana<br />
5.1. Skates – konkursa izvērtēšanu<br />
veic <strong>LBS</strong> valdes izveidota komisija<br />
piecu cilvēku sastāvā.<br />
5.2. Katram komisijas loceklim ir<br />
vienas balss tiesības.<br />
5.3. Konkursa komisijas locekļi skatē<br />
– konkursā nepiedalās.<br />
5.4. Konkursa komisija pieņem lēmumu<br />
par konkursa uzvarētājiem<br />
trīs mēnešu laikā pēc pieteikumu<br />
iesniegšanas termiņa<br />
beigām.<br />
5.5. Katrā nominācijā tiek noteikts<br />
galvenās balvas ieguvējs un piešķirtas<br />
divas atzinības.<br />
6. Apbalvošana<br />
6.1. Uzvarētāji saņem <strong>LBS</strong> diplomus<br />
un balvas. Informācija par<br />
laureātiem tiek publicēta <strong>LBS</strong><br />
izdevumā Būvinženieris, kā arī<br />
<strong>LBS</strong> interneta mājaslapā.<br />
6.2. Informācija par skati – konkursu,<br />
tā norisi un rezultātiem tiek<br />
iesniegta Latvijas plašsaziņas<br />
līdzekļiem.<br />
<strong>LBS</strong> biedri!<br />
Lūdzu, paziņojiet par savu<br />
darbavietu, telefonu,<br />
mājas adrešu, e-pastu maiņu<br />
Latvijas Būvinženieru savienībai<br />
K. Barona ielā 99, lit. 1a,<br />
Rīga, LV-1012,<br />
vai elektroniski:<br />
lbs@apollo.lv.<br />
32<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
33
Personība<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Radoša precizitāte – tas ir<br />
Šteinerts<br />
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Arhitektūras un būvniecības katedras<br />
asociētais profesors, inženierzinātņu doktors būvmateriālu tehnoloģijā Andris<br />
Šteinerts ir precīzs. Rīta pusē pēc viņa var pulksteni pārbaudīt. Pēcpusdienā gan<br />
gadās, ka kāds viņa saplānoto ritmu izjauc, jo dienas ir pārāk dinamiskas. Daudz<br />
laika prasa arī sabiedriskais darbs. Andris Šteinerts līdz oktobra sākumam bija<br />
Būvniecības standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK 30 priekšsēdētājs, tagad<br />
šīs un Būvmateriālu standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK 4 loceklis.<br />
Viņš labi pārzina Eiropas regulējumus būvniecības jomā. Divus gadus viņš<br />
strādāja Eiropas Komisijas tehniskās harmonizācijas darba grupā, kas izskatīja<br />
jaunās būvizstrādājumu regulas projektu. Būvnieku vidē par viņu saka: «Runāju<br />
– standarts, saprotu – Šteinerts.»<br />
Andris Šteinerts jau pamatskolā izlēma,<br />
ka nākotnē būs inženieris. Tātad<br />
inženierzinātnes. Tikai kādas? Viens<br />
no brālēniem bija būvinženieris, un<br />
Andri intriģēja šis darbs. Līdz ar to<br />
priekšroka tika dota būvniecībai. Vispirms<br />
Andris Šteinerts iestājās Rīgas<br />
Celtniecības tehnikumā, pēc tam Rīgas<br />
Politehniskajā institūtā. Par pagrieziena<br />
punktu, kas iespaidoja nākotni,<br />
var uzskatīt studiju pēdējo gadu, kad<br />
Andris Šteinerts iesaistījās RPI Betona<br />
mehānisko problēmu laboratorijas<br />
zinātniskā darba izstrādē.<br />
– Daudz kas dzīvē notiek, pateicoties<br />
veiksmīgai sakritībai. Man nepatīk monotons<br />
darbs, patīk eksperimentēt...<br />
– Bet standarti?<br />
– Jā, standarti rada iespaidu, ka viss<br />
tiek virzīts uz vienveidīgu tehnoloģisku<br />
operāciju reglamentāciju, uz to, kā<br />
to visu vienādot, taču tas vienlaikus ir<br />
arī radošs process.<br />
– Tātad jūs eksperimentējāt?<br />
– Laboratorijas galvenais uzdevums<br />
bija veikt eksperimentālos pētījumus<br />
un ieviest gāzbetona ražošanas vibrogriešanas<br />
metodi. Pētījumus vadīja<br />
profesors Georgs Kunnoss. Uzdevums<br />
tika izpildīts – tehnoloģiju ieviesa<br />
Vangažos, kur ražošana joprojām<br />
turpinās, tikai tehnoloģija ir modernizēta.<br />
Savu vēlmi eksperimentēt<br />
realizēju, pētot gāzbetona cietēšanu<br />
autoklāvā paaugstināta tvaika spiediena<br />
iedarbībā. Tas bija kolektīvs<br />
darbs, par kuru 1974. gadā saņēmām<br />
Latvijas PSR Valsts prēmiju zinātnē<br />
un tehnikā par pētījumiem un to ieviešanu<br />
ražošanā.<br />
– Un tad vajadzēja izstrādāt ražošanas<br />
procesa reglamentāciju?<br />
– Eiropā sāka ieviest būvizstrādājumu<br />
direktīvu. Skandināvi meklēja, ar<br />
ko varētu sadarboties Latvijā, un profesors<br />
Kunnoss ieteica mani. Sākumā<br />
tas bija projekta Testēšanas sistēmas<br />
modernizācija Baltijā ietvaros, vēlāk<br />
jau plašāk. Kad Vides ministrijā izveidojās<br />
Būvniecības departaments<br />
un aktuāla kļuva Latvijas būvnormatīvu<br />
izstrāde, Vija Gēme (tobrīd Būvniecības<br />
departamenta vadītāja, tagad<br />
Vides ministrijas valsts sekretāra<br />
vietniece, – aut.) uzaicināja strādāt<br />
par būvnormatīvu nodaļas vadītāju.<br />
Pēc tam jau biju, kā saka, līdz ausīm<br />
būvnormatīvos.<br />
34<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
35
Personība<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
– Ko nav iespējams izdarīt, strādājot<br />
pie standartiem?<br />
– Pašreizējā ekonomiskajā situācijā<br />
trūkst līdzekļu. Attīstīto valstu uzņēmumi,<br />
kas ražo konkrētus produktus,<br />
ir ieinteresēti standartu veidošanā, taču<br />
Latvijā uzņēmumi «aiz matiem» jāievelk<br />
standartizācijā.<br />
Būvniecības standartizācijas tehniskajā<br />
komitejā LVS/STK 30 un Būvmateriālu<br />
standartizācijas tehniskajā komitejā<br />
LVS/STK 4 darba grupās strādā galvenokārt<br />
entuziasti, it sevišķi tas sakāms<br />
par Eirokodeksa apakškomitejas aktīvistiem,<br />
kas bez atlīdzības strādā pie<br />
Eirokodeksa standartu sistēmas ieviešanas<br />
Latvijā un veido standartu nacionālos<br />
pielikumus.<br />
– Vai ir bijušas kādas veiksmes?<br />
– Standarti jau ir tāds rutīnas darbs, bet<br />
patīkami, ka tika ieviesta Eiropas būvizstrādājumu<br />
direktīva. Saskaņojumu<br />
ar Eiropas direktīvām panācām pusotru<br />
gadu pirms pievienošanās Eiropas Savienībai.<br />
Latvijai vienīgajai no jaunajām<br />
dalībvalstīm bija būvizstrādājumu<br />
atbilstības novērtēšanas savstarpējās<br />
atzīšanas nolīgums (PEKA nolīgums).<br />
– Jūs esat piedalījies gan Latvijas<br />
būvnormatīvu sistēmas, gan standartu<br />
izveidē. Taču allaž esat bijis<br />
arī kopā ar studentiem. Vai jau kopš<br />
1980. gada?<br />
– Vēl agrāk. Mani uzaicināja lasīt lekcijas<br />
Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības<br />
fakultātes studentiem, kad<br />
strādāju Betona problēmu laboratorijā.<br />
– Un pēc tam?<br />
– Pārejot strādāt uz Latvijas Lauksaimniecības<br />
universitāti, sāku lasīt studentiem<br />
lekcijas par būvmateriāliem un<br />
patentzinībām. Man pašam ir septiņi izgudrojumi<br />
ar autorapliecībām vēl no padomju<br />
laikiem, vienam patentam esmu<br />
līdzautors pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.<br />
Abi ar Videvudu Āriju Lapsu<br />
esam izgudrojuma autori, bet patents<br />
pieder Rīgas Tehniskajai universitātei.<br />
Pēdējos gados lasu lekcijas arī par būvdarbu<br />
procesu un būvniecības procesu<br />
kvalitātes kontroli. Šie priekšmeti ir<br />
saistīti ar standartu piemērošanu.<br />
– Vai studenti dažādos laika posmos<br />
ir atšķirīgi?<br />
– Astoņdesmitajos gados 1. kursa studenti<br />
zināja vien to, ka, iestājušies<br />
augstskolā, tiks vaļā no mammas un<br />
nenonāks armijā. Tas ietekmēja attieksmi<br />
pret studijām. Līdzīgi bija deviņdesmito<br />
gadu sākumā. Tiesa, gadījās<br />
arī nopietni studenti. Pēdējos gados attieksme<br />
ir krietni mainījusies, jo studē<br />
tie, kas zina, ko grib.<br />
– Vai universitātē rutīna nav iespējama?<br />
– Ir. Lauksamniecības universitātē pagājuši<br />
jau 30 gadi. Var jau būt, ka kāds<br />
to nodēvēs par rutīnu, bet es mēģinu<br />
allaž kaut ko izdomāt, gan lai uzlabotu<br />
mācību procesu, gan lai pašam būtu<br />
interesanti, jo vienu un to pašu darīt ir<br />
garlaicīgi.<br />
– Vai pasniedzējam ir savi mīluļi?<br />
– Cilvēks ir cilvēks, un kaut kādas psiholoģiskās<br />
attiecības jau vienmēr pastāv.<br />
Subjektīvi kāds students var patikt<br />
labāk, bet cenšos neizrādīt. Vienīgi, ja<br />
sakaitina, tad gan...<br />
– Kas tad nokaitina?<br />
– Tie, kas vēlas tikt cauri ar nekaunī-<br />
gām metodēm, un sliņķi. Reizēm gadās,<br />
ka neklātienes studenti iesniedz<br />
pilnīgi vienādus darbus. Tad saku, ka<br />
piemērošu autortiesību likumu. Pirmais<br />
ir autors, otrais – plaģiāts.<br />
– Ar ko esat aizņemts, kad nestrādājat<br />
vai nedomājat par darbu?<br />
– Par standartiem mājās nedomāju, bet<br />
par studentiem tomēr sanāk. Reizēm<br />
nākas pastrādāt vakaros un arī nedēļu<br />
nogalēs, jālabo kursa darbi, kontroldarbi.<br />
Tā vienmēr ir bijis, ka visi darbi tiek<br />
nodoti pirms sesijas. Tikko viens students<br />
saņēma punktu bonusā, jo kursa<br />
darbu nodeva mēnesi pirms termiņa,<br />
turklāt labu.<br />
– Un tomēr – ko darāt, kad nav jālabo<br />
studentu kursa darbi?<br />
– Mani saista fotogrāfija un amatiervideo.<br />
Patīk fotografēt sadzīviskas<br />
situācijas un veidot ģimenes hroniku.<br />
Esmu izveidojis arhīvu par laiku līdz<br />
1980. gada nogalei, bet pēc tam, kad<br />
sāku strādāt divās darbavietās, vairs<br />
neatlika tik daudz laika vaļaspriekam.<br />
– Vai kaut kas ir piegriezies tā, ka to<br />
vairs negribas darīt?<br />
– Piegriezās... un aizgāju no Ekonomikas<br />
ministrijas. Nu, tur ir tāda birokrātija,<br />
ka aiz ķeksīša vairs neredz lietas<br />
būtību. Šobrīd beidzies skrējiens no Jelgavas<br />
uz Rīgu un atpakaļ uz Jelgavu.<br />
– Ko jūs vēlētos nākamgad?<br />
– Sakārtotu nozares pārvaldību. Viens<br />
solis jau ir sperts – teritoriālā plānošana<br />
un reģionālā pārraudzība konsolidējās<br />
Vides ministrijā. Teritoriālajai plānošanai,<br />
būvniecībai un būvju apsaimniekošanai<br />
jābūt vienās rokās. Tāpat vajadzētu<br />
panākt būvuzņēmēju sapratni<br />
par būvnormatīvu regulācijas jomām<br />
un līgumā nerakstīt: «Darbu veikšanas<br />
kvalitāte būs atbilstoša būvnormatīvu<br />
prasībām.» Gandrīz neviens LBN nereglamentē<br />
darbu veikšanas kvalitāti.<br />
– Tas ir vēlējums valsts līmenī, bet<br />
pašam?<br />
– Grūti uzreiz tā sev kaut ko novēlēt.<br />
(Smejas.) Sekmīgi strādāt pie jaunu<br />
standartu izveides. Piepalīdzēt RTU un<br />
<strong>LBS</strong> – Konsultantam eirotehnisko apstiprinājumu<br />
izdošanā Latvijā. Pilnveidot<br />
mācību procesu universitātē.<br />
– Vai esat optimistiskais reālists?<br />
– Jā. Uz dzīvi skatos ar optimismu,<br />
jo pretējā gadījumā daudz kur nebūtu<br />
vērts darboties, sevišķi valsts aparātā.<br />
– Kādas ir jūsu attiecības ar naudu?<br />
– Galvenais, lai darbs ir interesants, tikai<br />
tad var runāt par naudu. Man patīk<br />
radošs darbs. Standartu un normatīvu<br />
izstrāde tāda ir. Dažkārt nav iedvesmas<br />
un neko nevaru izdarīt pat vairākas<br />
dienas, bet tad «uznāk» un sešu stundu<br />
laikā uzrakstu. Eirokodeksa ietvaros,<br />
piemēram, ar vienu nacionālo pielikumu<br />
gadījās aizstrādāties līdz diviem<br />
naktī. Iesāku un pabeidzu, jo bija gan<br />
iedvesma, gan sapratne, kam jābūt, kā<br />
jāizskatās.<br />
– Kā jūs iegūstat enerģiju un tai sekojošo<br />
iedvesmu?<br />
– Man nepieciešams labs miegs un no<br />
rīta liela krūze kafijas.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Autores foto<br />
Visu interviju lasiet http://www.lbs.<br />
building.lv (rubrikā Personība)<br />
36<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
37
Objekts<br />
Nacionālā bibliotēka<br />
bez politikas<br />
Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir pasūtītājs Latvijas Nacionālai bibliotēkai,<br />
ko dēvē par Gaismas pili. To projektēja arhitekts Gunārs Birkerts, Architects,<br />
Inc (projekta autors) un arhitektu birojs Ģelzis-Šmits-Arhetips. Projekta realizācijas<br />
laiks: 2008. gada maijs – sākotnēji 2011. gada jūnijs, tagad 2012. gada<br />
novembris. Bibliotēku būvē Latvijas Nacionālo būvkompāniju apvienība, ko izveidojušas<br />
būvkompānijas: AS RBSSKALS, SIA Re & Re un SIA Skonto būve.<br />
2008. gada 15. maijā ar Nacionālo būvkompāniju<br />
apvienību tika parakstīts<br />
līgums par bibliotēkas celtniecību. Apvienība<br />
apņēmās ēku uzbūvēt trīs gados.<br />
Būvdarbu veikšanas līguma cena<br />
ir 114,6 miljoni latu (135,2 miljoni latu,<br />
ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).<br />
2008. gada jūnijā tika uzsākti darbi. Celtniecība<br />
bija ieplānota divos posmos: līdz<br />
2009. gada septembrim pabeigts nulles<br />
cikls, bet 2011. gadā – būvdarbu virszemes<br />
cikls. Vēl aptuveni gads būs nepieciešams,<br />
lai Latvijas Nacionālā bibliotēka<br />
varētu pārcelties uz jaunajām telpām.<br />
Patlaban tiek lēsts, ka Gaismas pils celtniecības<br />
darbi tiks pabeigti 2012. gada<br />
novembrī. LNB projekts ietver ne tikai<br />
bibliotēkas ēku, bet arī tehnisko telpu,<br />
garāžu, pazemes autostāvvietu, kā arī<br />
apakšzemes pārejas zem Uzvaras bulvāra<br />
būvniecību un Mūkusalas ielas<br />
rekonstrukciju. Iecere vienlaikus uzcelt<br />
jaunu bibliotēkas ēku jeb Gaismas pili,<br />
izveidot Valsts vienoto bibliotēku informācijas<br />
sistēmu jeb Gaismas tīklu ir unikāls<br />
projekts visā Eiropā. Celtniecības<br />
finansējuma nodrošināšanai atbalsts tiek<br />
meklēts gan Latvijā, gan ārpus tās.<br />
Plānotā finansējuma grafiks saskaņā<br />
ar noslēgto būvdarbu līgumu<br />
(ieskaitot pievienotās vērtības nodokli)<br />
2008. gadā – Ls 6 108 344<br />
2009. gadā – Ls 27 619 236<br />
2010. gadā – Ls 36 889 437<br />
2011. gadā – Ls 48 635 818<br />
2012. gadā – Ls 16 049 605<br />
KOPĀ – Ls 135 302 440<br />
Pašlaik visiem ar ēkas būvniecību<br />
saistītajiem darbiem izlietoti<br />
Ls 54,496 miljoni.<br />
• Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai<br />
atvēlētais laukums ir 8590 m 2 .<br />
• Pāļu kopējais garums sasniegs deviņus km.<br />
• Būves kopējā platība būs 40 455 m 2 .<br />
• Ēkas tilpums būs 263 000 kubikmetru.<br />
• Izmantojamais tērauda apjoms – 5400 t.<br />
• Kopējais inženiertīklu garums – 518 km.<br />
• Ēka būs 68,3 m augsta, tās stikla<br />
fasāde – 17 500 m 2 .<br />
• Bibliotēkas apgaismošanai izmantos<br />
aptuveni 9500 gaismekļu.<br />
Informācija: http://wwww.gaismaspils.<br />
lv/gp/index.php; arī www.skontobuve.<br />
lv; www.rere.lv; www.rbsskals.lv.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
38<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
39
Objekts<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Rundāles pils<br />
Drīz finišēs Rundāles pils restaurācija.<br />
Pateicoties ziedotājiem, konkrēti Borisam<br />
un Inārai Tetereviem, 2014. gadā<br />
ir iespēja pabeigt Rundāles pils restaurācijas<br />
programmu.<br />
Rundāles pils ir unikāla ne tikai Latvijā<br />
un Baltijā. Vecās pils celšanas<br />
laiks nav precīzi zināms, bet tā minēta<br />
1555. gadā. Savulaik tā bijusi konventa<br />
tipa celtne ar nelielu pagalmu, diviem<br />
apaļiem un diviem četrstūru tornīšiem<br />
stūros un atradās pašreizējās pils mežaparka<br />
malā.<br />
Šī Kurzemes hercoga E. J. Bīrona vasaras<br />
rezidence – baroka pils ansamblis –<br />
celta pēc itāliešu arhitekta B. F. Rastrelli<br />
projekta divos periodos: no 1736. līdz<br />
1740. gadam un no 1764. līdz 1766. gadam.<br />
Interjerus 1765. gadā sāka veidot<br />
tēlnieks J. M. Grafs, gleznotāji F. Martini<br />
un K. Cuki. Katrs jaunais pils īpašnieks<br />
telpas remontēja – 1813. gadā,<br />
1865. gadā un visrūpīgāk 19. gadsimta<br />
80. gadu otrajā pusē. Vislielākie postījumi<br />
pilij tika nodarīti tūlīt pēc Pirmā<br />
pasaules kara, bet restaurācijas darbi<br />
sākti 1933. gadā. Tikai 1972. gadā, kad<br />
tika nodibināts Rundāles pils muzejs,<br />
tā direktora Imanta Lancmaņa vadībā<br />
sākās sistemātiska un mērķtiecīga pils<br />
ansambļa restaurācija. Pēdējos gados<br />
pils restaurācijai līdzekļus ziedojuši AS<br />
Aizkraukles banka, Pasaules pieminekļu<br />
fonds, Valsts kultūras pieminekļu inspekcija,<br />
Kurzemes princis Ernsts Johans<br />
Bīrons.<br />
Pēdējā un visgrūtākā restaurējamā telpa<br />
ir hercoga bibliotēka pils austrumu<br />
spārnā. Tā stipri cieta, kad Pirmā pasaules<br />
kara laikā tika sabojāts jumts<br />
virs šīs telpas. Pēckara gados griestu<br />
gleznojumiem tika nodarīti neatgriezeniski<br />
bojājumi.<br />
Restaurāciju veic firma Rokajs, ko vada<br />
restaurācijas vecmeistars Gunārs Grīnfelds.<br />
Patlaban darbi rit paralēli trīs<br />
telpās: biljarda zālē, hercoga kabinetā<br />
un bibliotēkā. Telpa līdzās hercoga kabinetam<br />
paliks vienīgā nerestaurētā<br />
visā pilī, tāda, kāda tā bija tolaik, kad<br />
pilī vēl atradās skola. Telpai ir 20 balsinājuma<br />
kārtas, kas vietām lobās nost.<br />
Lai arī savulaik telpa bijusi ļoti grezna,<br />
nav zināms, kam tā izmantota hercoga<br />
dzīves laikā, bet ne jau tas ir iemesls,<br />
kāpēc to nerestaurē. Tā parāda, kāda<br />
izskatījās pils pirms restaurācijas. Tā<br />
sagādā pārsteigumu un šoku gan vietējiem,<br />
gan ārzemniekiem.<br />
Pils pagrabā iekārtota unikāla pils būvniecības<br />
vēstures ekspozīcija.<br />
Vairāk informācijas www.rundale.<br />
net un žurnāla Latvijas Būvniecība<br />
2010. gada jūlija/augusta numurā.<br />
Mārītes Šperbergas foto<br />
40<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
41
Pieredze<br />
Būvniecības sektors Lielbritānijā<br />
Eksporta pasākumu veicināšanas ietvaros<br />
21. septembrī notika Latvijas<br />
Investīciju un attīstības aģentūras<br />
(LIAA) rīkotais seminārs par būvniecības<br />
sektoru Lielbritānijā. Semināra<br />
mērķis bija iepazīstināt būvmateriālu<br />
ražotājus un būvniecības profesionāļus<br />
ar biznesa iespējām Lielbritānijas būvniecības<br />
tirgū un dalīties pieredzē.<br />
LIAA pārstāvniecības vadītājas vietniece<br />
Lielbritānijā Kristīne Metuzale<br />
pastāstīja, ka, par spīti taupības pasākumiem,<br />
valsts pasūtījumu apjoms dažās<br />
pozīcijās ir pat palielinājies un valsts<br />
turpina investēt sabiedriskajos objektos,<br />
vadoties pēc iepriekšizstrādātas attīstības<br />
politikas. Pieaugums vērojams ar<br />
izglītību saistītajos sabiedriskajos objektos<br />
(+4,5%) un veselības aprūpes objektos<br />
(+16,1%). Lielbritānijā lielu daļu no<br />
valsts pasūtījumiem veic Housing Associations<br />
(apsaimniekotāju asociācijas,<br />
kas apsaimnieko pašvaldību objektus).<br />
Lielbritānijā to ir aptuveni 2800, un lielākā<br />
daļa koncentrējas Londonā un dienvidaustrumos<br />
– attiecīgi 44% un 22%.<br />
No Lielbritānijā izmantotajiem sadarbības<br />
līgumiem populārākie ir tradicionālie<br />
līgumi Design & Build, kā arī<br />
Construction Management tipa līgumi.<br />
Vairāk informācijas par līgumu veidiem<br />
un formām var atrast interneta<br />
mājaslapā: www.jctltd.co.uk. Lielbritānijā<br />
ir vairākas būvniecības nozares<br />
un projektu datubāzes. Viena atrodama<br />
www.constructuk.com. On-line versijā<br />
tā pieejama par 95 sterliņu mārciņām<br />
gadā. Tur atrodama informācija par<br />
nozari, uzņēmumiem, nozares žurnālistiem<br />
un pasākumiem. Vēl viena internetā<br />
pieejama būvniecības projektu<br />
datubāze ir adresē www.glenigan.com.<br />
Abas minētās datubāzes piedāvā divas<br />
nedēļas par brīvu izmantot savus resursus<br />
klientiem, kad tie ir reģistrējušies.<br />
Ar šo laiku pietiek, lai novērtētu konkrēto<br />
informācijas resursu un izlemtu,<br />
vai ir vērts to pirkt. Grāmatā SPON’S<br />
Architects’ and Builders’ Price Book,<br />
Edited by Davis Langdon, tiek apkopoti<br />
dažādi Lielbritānijā realizēti projekti,<br />
iekļaujot detalizētu izmaksu aprakstu<br />
– sākot ar objekta projektēšanas un<br />
beidzot ar celtniecības darbu izmaksām.<br />
Grāmatu var iegādāties interneta<br />
vietnē www.amazon.co.uk, kā arī citur.<br />
Pie populārākajiem informācijas resursiem<br />
Lielbritānijā jāpieskaita tādi laikraksti<br />
kā Construction News (iknedēļas<br />
izdevums, kas pieejams abonentiem;<br />
abonēšana Apvienotajā Karalistē izmaksā<br />
mazāk par 100 sterliņu mārciņām<br />
gadā; atrodama informācija par<br />
uzņēmumiem, dažādiem sektoriem,<br />
reģionālajiem pārskatiem, tenderiem;<br />
www.cnpluc.co.uk), Building Magazine<br />
(iknedēļas izdevums), Building Design<br />
(populārs izdevums arhitektu vidē).<br />
Viens no populārākajiem būvniecības<br />
portāliem ir www.constructionsnewsportal.co.uk.<br />
Timo Brugemanns pastāstīja par gaidāmo<br />
būvniecības izstādi Ecobuild, kas<br />
notiks no 2011. gada 1. līdz 3. martam<br />
Londonā. Šo izstādi lielākoties apmeklē<br />
būvniecības nozares profesionāļi: arhitekti,<br />
inženieri, būvniecības materiālu<br />
un iekārtu ražotāji, konsultanti, kā arī<br />
attīstītāji. Iepriekšējā gadā izstādes apmeklētāju<br />
skaits pārsniedza 41 000. Arī<br />
Latvijas uzņēmumiem tiek piedāvāta<br />
iespēja par samaksu piedalīties izstādē.<br />
Izstādes laikā var izmantot kontaktbiržu.<br />
Sākumā jāizveido uzņēmuma kvalitatīvs<br />
profils izstādes kontaktbiržas mājaslapā:<br />
www.ecobuild.2b2-match.com. Reģistrācijā<br />
jānorāda detalizēta informācija par<br />
uzņēmumu. Kontaktbiržas organizatori<br />
izvērtē izveidoto profilu un apstiprina to.<br />
Reģistrācija jāveic līdz 2011. gada janvārim.<br />
Pēc reģistrācijas apstiprināšanas<br />
tiek dota pieeja to uzņēmumu datubāzei,<br />
kas arī ir reģistrējušies kontaktbiržā.<br />
Līdz 2011. gada 23. februārim jāizvēlas<br />
uzņēmumi, ar kuriem ir vēlēšanās tikties<br />
un dibināt kontaktus vai prezentēt sevi.<br />
Ja ir saņemta piekrišana, līdz 2011. gada<br />
25. februārim tiek atsūtīts apstiprināts<br />
kontaktbiržas tikšanās grafiks. Tikšanās<br />
ilgums ir aptuveni 30 minūtes. Šo reģistrēšanos<br />
un pieeju uzņēmumu datubāzei<br />
iespējams izmantot arī kā kontaktu iegūšanas<br />
vietu, lai gan jāatzīst, ka vienkārša<br />
infomācijas sūtīšana par savu produktu<br />
vai pakalpojumiem uz uzņēmuma e-<br />
pastu nav diez ko efektīva savstarpējās<br />
sadarbības izveidošanai Lielbritānijā.<br />
Vairāk informācijas par Ecobuild izstādi<br />
www.ecobuild.co.uk. Savā Lielbritānijā<br />
iegūtajā pieredzē dalījās SIA ARBO<br />
eksporta nodaļas vadītājs Edmunds<br />
Domkins. Uzņēmums Lielbritānijas tirgū<br />
piedāvā koka logus un durvis. Viņš<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
pastāstīja, ka vietējais tirgus tur ir ļoti<br />
piesātināts, tāpēc ielauzties tajā ir grūti.<br />
Liela nozīme ir piedāvātā produkta kvalitātei.<br />
Lai attīstītu veiksmīgu sadarbību,<br />
liela nozīme ir vietējam sadarbības partnerim,<br />
kas palīdz produkciju piedāvāt<br />
Lielbritānijas tirgū. SIA ARBO piedalījās<br />
iepriekšējā gada Ecobuild izstādē, un<br />
ieguldītie līdzekļi un pūles atmaksājās,<br />
jo jau pirmie sadarbības līgumi sedza<br />
visas dalības izmaksas.<br />
Lielbritānijā liela loma ir sociālajiem<br />
tīkliem. Liela daļa paši būvē savas mājas<br />
un šo procesu sīki apraksta sociālo<br />
tīklu blogos vai privātajos profilos. Ja<br />
produkts būs labs un kvalitatīvs un<br />
pircējs būs apmierināts, viņš noteikti<br />
par to uzrakstīs savā blogā un ieteiks<br />
to kaimiņam. Reklāma no mutes mutē<br />
darbojas ļoti labi. Savukārt nekvalitatīvam<br />
produktam var būt pretējs efekts.<br />
Vēl kāda specifiska iezīme – tenderos<br />
minimālais cenas piedāvājums jānorāda<br />
vismaz trim mēnešiem, jo, kā<br />
minēja SIA ARBO pārstāvis, projekta<br />
plānošanas process ir ilgs, tāpēc pilnīgi<br />
iespējams, ka ilgu laiku nav nekādu<br />
ziņu un pēc trim mēnešiem tiek saņemta<br />
pozitīva atbilde.<br />
Vairāk informācijas var iegūt, sazinoties<br />
ar LIAA pārstāvniecības Lielbritānijā<br />
vadītāja vietnieci Kristīni Metuzali,<br />
e-pasts: kristine.metuzale@liaa.gov.lv.<br />
Semināra kontaktpersona – Kaspars<br />
Abiks, LIAA eksporta veicināšanas nodaļas<br />
projektu vadītājs, e-pasts: kaspars.<br />
abiks@liaa.gov.lv, tālrunis 67039409.<br />
Kaspars Kurtišs,<br />
<strong>LBS</strong> Starptautisko sakaru sekcija<br />
42<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
43
Reģionos<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Valmieras<br />
pamatskola<br />
Uzsākot mācību gadu, 1. septembrī<br />
svinīgi tika atklāta jaunā Valmieras<br />
pamatskolas ēka Leona Paegles ielā<br />
40a. Mūsdienīgās, ērtās un gaišās telpās<br />
mācības uzsāka vairāk nekā 500<br />
valmieriešu.<br />
Valmieras pamatskolas jaunā ēka uzbūvēta<br />
blakus Valmieras Valsts ģimnāzijai.<br />
Tās kopējā platība ir 11 151,9 m 2 .<br />
Kopējā teritorija, ieskaitot labiekārtoto<br />
un apzaļumoto zonu pie mācību iestādes,<br />
– 15 000 m 2 . Pamatskolas jaunajā<br />
namā varēs mācīties līdz 650 1.–6. klašu<br />
skolēni. Ēkā iekārtotas mācību klases,<br />
darbmācības kabineti, ārpusskolas<br />
nodarbību telpas, sporta zāle, svinību<br />
zāle ar skatuvi, kabinets medicīnas<br />
darbiniekam, ģērbtuves, bibliotēka un<br />
lasītava, kā arī skolas ēdnīca. Skolā izbūvēta<br />
arī sporta zāle.<br />
Ēkas kompozīciju veido vairāki savstarpēji<br />
savienoti korpusi, kuru divos<br />
stāvos izvietotas mācību klases. Katrai<br />
klašu grupai no 1. līdz 6. klasei paredzēta<br />
atsevišķa zona, kur uzturas tikai<br />
attiecīgo klašu skolēni. Skola ēka plānota<br />
tā, lai mācību zona un brīvā laika<br />
pavadīšanas zona, tas ir, ārpusskolas<br />
nodarbību un bibliotēkas telpas, kā arī<br />
sporta zāle varētu darboties nesaistīti.<br />
Ēkas kopējā kompozīcijā šie korpusi,<br />
līdzīgi kā Valmieras Valsts ģimnāzijas<br />
ēkai, veido burta E formu.<br />
Mācību klases saskaņā ar būvnoteikumiem<br />
izvietotas ēkas dienvidaustrumu,<br />
dienvidu un dienvidrietumu pusē, pulciņu<br />
telpas izvietotas dienvidrietumu<br />
pusē, aktu zāle, sporta zāle un ēdnīca<br />
izvietotas ziemeļaustrumu pusē, bibliotēkas<br />
telpas izvietotas ziemeļrietumu<br />
pusē. Pie evakuācijas izejām, kas<br />
atrodas katra mācību korpusa galā, izveidoti<br />
nelieli atpūtas laukumi, kuros<br />
pamatskolas audzēkņi var uzturēties<br />
starpbrīžos.<br />
Konkursā uzvarēja un Valmieras pamatskolas<br />
būvdarbus veica SIA Latvijas<br />
Energoceltnieks, ēkas būvprojektu<br />
izstrādāja SIA Ozola & Bula arhitektu<br />
birojs.<br />
Skolas būvniecība sākās 2008. gadā.<br />
Sākumā tās finansēšanai tika izmantoti<br />
valsts investīciju programmas un pašvaldības<br />
budžeta līdzekļi. 2009. gada<br />
nogalē uz neilgu laiku būvniecība tika<br />
pārtraukta. Pamatskolas celtniecība tika<br />
atsākta 2010. gadā, balstoties uz Reģionālās<br />
attīstības un pašvaldību lietu<br />
ministrijas koordinācijas padomes pozitīvo<br />
lēmumu par projekta turpmāko<br />
virzību un izmantojot kredītlīdzekļus.<br />
Jura Mellēna foto<br />
44<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
45
Reģionos<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Rēzeknē centrs<br />
jauniešiem<br />
Pēc Rēzeknes pilsētas domes pasūtījuma Brāļu Skrindu ielā 16 uzsākta<br />
Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra, jauniešu, bērnu<br />
interešu izglītības centra, radošo industriju un restaurācijas darbnīcu<br />
CARANDACHE būvniecība.<br />
Objekta galvenais būvuzņēmējs ir SIA<br />
Re & Re, būvuzraudzību veic SIA Rēzeknes<br />
nams, projekta autors ir SIA<br />
SAALS, būvkonstrukciju daļas projektētājs<br />
ir SIA IG Kurbads, inženierkomunikācijas<br />
projektēja SIA INNA Projekts,<br />
labiekārtojumu – SIA Gartens,<br />
ceļu daļas – SIA E. Daniševska birojs,<br />
interjeru veidoja SIA DizainstudijaA<br />
un Vita Škapare.<br />
Apakšuzņēmēji: SIA Arhitektoniskās<br />
izpētes grupa (arheoloģiskā izpēte),<br />
SIA Latvijas Energoceltnieks (betonēšanas<br />
darbi), SIA Citrus Solutions<br />
(elektroapgāde), SIA UK Sistēmas<br />
(ūdensvads, kanalizācija), SIA Viadukts<br />
(pāļu izbūve), SIA Latvijas Ceļu<br />
Būve (zemes darbi).<br />
Arheoloģisko izpēti uzsāka 2010. gada<br />
2. augustā. Kopējā izpētītā teritorija ir<br />
ap 112 m 2 . Izpētē atrasti trīs skeleti,<br />
aproce un keramika. Pārliecinoši datējami<br />
atradumi nav iegūti, tāpēc ēku<br />
vietās paņemti vairāki ogļu paraugi,<br />
lai varētu veikt radiokarbona (C 14)<br />
analīzes. Šīs pašas analīzes tiks veiktas<br />
arī cilvēku mirstīgo atlieku vecuma<br />
noteikšanai.<br />
Būvdarbus uzsāka 2010. gada 6. augustā,<br />
un tie ilgs 11 mēnešus. Kā Būvinženierim<br />
pastāstīja SIA SAALS būvprojekta<br />
vadītāja, projekta galvenā arhitekte<br />
Rasa Kalniņa, patlaban objektā<br />
jau ir sagatavota pamatne ēku izbūvei,<br />
veikta rievsienas izbūve, uzsākta inženiertīklu<br />
izbūve un otrās ēkas pamatu<br />
un sienu izbūve, notiek dzīto pāļu izbūve<br />
pirmajai ēkai.<br />
Objekts atrodas Valsts kultūras pieminekļa<br />
Rēzeknes pilskalna aizsargjoslā,<br />
kas nosaka, ka būvniecības laikā tiek<br />
veikti arheoloģiskie izrakumi.<br />
Objektā paredzēts izbūvēt telpas radošajām<br />
nodarbībām bērniem, restaurācijas<br />
darbnīcas, aktu zāli, divas kafejnīcas,<br />
tūrisma informācijas centru.<br />
Telpas būs izvietotas divās brīvstāvošās<br />
ēkās, kas novietotas ap pilskalna<br />
aizsarggrāvja loku. Ēkas plānojums<br />
veidots, sekojot novietnes dabiskajam<br />
reljefam, lai maksimāli pavērtu skatu<br />
uz pilskalnu. Pamatapjoms segts<br />
ar zaļo jumtu, kurā iesprausti «zīmuļi»<br />
– divi torņi ar dabisku koka apdari.<br />
Pilskalna priekšlaukumā kā askētisks<br />
klucītis novietots tūrisma informācijas<br />
centrs.<br />
Zaļajam jumtam tiks izmantots segums,<br />
kas atšķirībā no zāles ir mazprasīgāks<br />
un vieglāk kopjams. Interesants ir ne<br />
tikai jumta zaļums, bet arī tā ģeometrija<br />
– jumts būs veidots no lauztām<br />
plaknēm, kuras vietām pāršķels stikls,<br />
tādējādi ienesot interjerā gaismu un<br />
skatus uz ainavu. Torņu jeb «zīmuļu»<br />
apdarē izmantos koka lubiņu apšuvumu<br />
ar gaismas rakstu. Tāds pats gaismas<br />
raksts tiks ieausts arī bruģa zīmējumā,<br />
ko veidos latvju zīmes. Savukārt labiekārtotās<br />
gājēju takas ģeometrija sasauksies<br />
ar jumta lauztajām plaknēm.<br />
Ēkās tiks veidots mūsdienīgs interjers<br />
ar atklātām betona konstrukcijām un<br />
eksponētām inženierkomunikācijām,<br />
košiem krāsu akcentiem un lieliem stiklojumiem,<br />
kas ļaus dabai ienākt telpās.<br />
Zemē iedziļinātās telpas un zāles jumts<br />
radīs patvēruma sajūtu bērniem, vienlaikus<br />
zaļais jumts noslēps ēkas apjomu<br />
skatā uz pilskalnu.<br />
CARANDACHE būvdarbu izmaksas<br />
ar PVN ir 5 821 985,10 lati, no tām<br />
Eiropas Reģionālās attīstības fonda<br />
līdzfinansējums ir 85%, 6% ir valsts<br />
budžeta dotācija, bet 9% pašvaldības<br />
finansējums.<br />
Andreja Kuzmina un<br />
SIA SAALS arhīva foto<br />
46<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
47
Sertifikācija<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Tendences<br />
Viltots<br />
diploms<br />
<strong>LBS</strong> biedri, kas piedalījās XXII kongresa darbā, saprata, ka šajā ekonomiskās<br />
krīzes periodā jāatrod laiks un sevišķa uzmanība jāvelta kvalifikācijas un kompetences<br />
paaugstināšanai, papildu profesiju apgūšanai.<br />
Kā tad mums sokas ar kongresa lēmuma<br />
– rūpēties par <strong>LBS</strong> biedru kvalifikācijas<br />
celšanu – izpildi? Droši<br />
var apgalvot, ka gan <strong>LBS</strong>, gan SIA<br />
<strong>LBS</strong> – Konsultants vadība dara visu<br />
iespējamo, lai centralizēti nodrošinātu<br />
sertificēto būvinženieru, pirmām kārtām,<br />
protams, <strong>LBS</strong> biedru, apmācību<br />
darbam ekonomiskās krīzes apstākļos<br />
un pēc tās pārvarēšanas.<br />
2010. gadā <strong>LBS</strong> resertifikācijas kursos<br />
kvalifikāciju paaugstinājuši 655 būvspeciālisti<br />
un sertifikāciju pirmo reizi<br />
saņēmuši 110 būvspeciālisti; 48 kursos,<br />
kas nav saistīti ar sertifikācijas procedūrām,<br />
piedalījušies 562 entuziasti, kas<br />
labprātīgi iesaistījušies mūžizglītības<br />
programmā.<br />
Apzinoties dzīves rituma dinamiku un<br />
faktu, ka ražošanā ienāk aizvien jaunas<br />
tehnoloģijas, jauni materiāli un konstrukcijas,<br />
kuru izmantojums dažkārt<br />
ievieš izmaiņas būvniecības likumdošanā,<br />
Latvijas Būvinženieru savienības<br />
Būvniecības speciālistu sertificēšanas<br />
institūcija (<strong>LBS</strong> BSSI) ar 2010. gada<br />
maiju uzsāka eksperimentu, paredzot<br />
pretendentu profesionālo darbību pārskata<br />
perioda piecos gados izvērtēt pēc<br />
divām metodēm: tradicionālās, visiem<br />
zināmās, daudzu gadu laikā aprobētās<br />
un jaunās, mūžizglītības jeb kredītpunktu<br />
metodes. Eksperiments turpināsies<br />
līdz 2010. gada 31. decembrim.<br />
Ko pierāda sešu mēnešu dubultās vērtēšanas<br />
pieredze?<br />
Diemžēl jāsecina, ka lielākā daļa mūsu<br />
kolēģu iniciatīvu neizrāda un savu<br />
kvalifikāciju nepaaugstina. Rezultāti<br />
ir bēdīgi – katrā resertifikācijā 10–15<br />
pretendentiem atkārtoti jāapgūst būvniecības<br />
likumdošana.<br />
Lai vienkāršotu sertificēšanas procesa<br />
prasības un samazinātu būvpraksi<br />
apliecinošo dokumentu skaitu, esam<br />
pilnveidojuši <strong>LBS</strong> BSSI Kvalitātes<br />
rokasgrāmatu ar vienu mērķi – uzticēties<br />
pretendentiem un saprāta robežās<br />
samazināt šķēršļus, lai gan prakse pierāda,<br />
ka tiek viltoti gan izglītības, gan<br />
būvprakses dokumenti.<br />
Bet vienu gan mēs nevaram izdarīt –<br />
pretendentu vietā apgūt patstāvīgai būvpraksei<br />
nepieciešamās zināšanas. Tātad<br />
secinājums – būs vien jāmācās pašiem.<br />
Mārtiņš Straume,<br />
<strong>LBS</strong> BSSI galvenais administrators<br />
Kāds jaunietis ar nolūku iegūt sertifikātu<br />
iesniedza <strong>LBS</strong> Būvniecības<br />
speciālistu sertificēšanas institūcijai<br />
diploma kopiju un diploma izrakstu,<br />
kas apliecināja viņa zināšanas apgūtajos<br />
priekšmetos un 2008. gadā iegūto<br />
inženiera kvalifikāciju būvniecības<br />
tehnoloģijās. Taču RTU studiju<br />
programma ir Būvniecība, nevis<br />
Būvniecības tehnoloģijas. Aizdomas<br />
radīja arī diploma sērija un numurs<br />
PDA 0814.<br />
Lai pārliecinātos par diploma autentiskumu,<br />
tā kopija tika nosūtīta RTU.<br />
Izrādījās, ka konkrētās personas RTU<br />
datubāzē nav, ka uzrādītās sērijas<br />
diplomus augstskola izsniedza tikai<br />
2004. un 2005. gadā, bet 2008. gadā<br />
ir sērija PDE, ka viltoti ir gan rektora,<br />
gan valsts pārbaudījumu komisijas<br />
priekšsēdētāja paraksti, bet uzrādītais<br />
komisijas priekšsēdētājs tādu amatu<br />
ieņem nevis Būvniecības fakultātē,<br />
bet Datorzinību un informācijas fakultātē,<br />
arī diploma reģistrācijas numurs<br />
atbilst šai, nevis Būvniecības fakultātei.<br />
Diploma pielikums bija pilns<br />
ar kļūdām. Viltotājam bijis visai vājš<br />
priekšstats par diplomu un pielikumu<br />
noformēšanu RTU.<br />
Nožēla pēc pieķeršanas vairs nelīdz.<br />
Par diplomu un tā iegūšanas legālo<br />
ceļu jādomā pirms sertifikācijas.<br />
UZMANĪBU!<br />
Lūdzam ieskaitīt<br />
<strong>LBS</strong> biedru naudas<br />
gada maksu<br />
norēķinu kontā:<br />
Latvijas Būvinženieru savienība<br />
K. Barona iela 99, lit. 1a,<br />
Rīga, LV-1012<br />
Reģistrācijas Nr. 40008000225<br />
PVN reģistrācijas Nr.<br />
LV40008000225<br />
A/S «SEB banka»,<br />
Vecrīgas filiāle<br />
Kods UNLALV2X001<br />
Norēķinu konta Nr.<br />
LV80UNLA0001000700350<br />
Strādājošiem <strong>LBS</strong> biedriem<br />
un asociētiem biedriem<br />
LVL 25<br />
Nestrādājošiem pensionāriem<br />
LVL 5<br />
48<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
49
Rīgas Celtniecības koledžai 140<br />
Tehnoloģijas<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Ziedojums<br />
Likteņdārzam<br />
Augsnes<br />
stabilizācija<br />
Rīgas Celtniecības koledžas studenti<br />
un docētāji ir pateicīgi par iespēju piedalīties<br />
Latvijas piemiņas vietas – Likteņdārza<br />
– izveidē.<br />
Iesaistīšanās šajā projektā sākās<br />
2010. gada jūnijā, kad koledžas mācībspēki<br />
ieradās Koknesē un tikās ar Kokneses<br />
fonda padomes priekšsēdētāju<br />
Vili Vītolu un projekta vadītāju Bruno<br />
Cīruli. Tad arī tika pieņemts lēmums<br />
par sadarbību projektēšanas jomā, par<br />
mūsu vēlmi palīdzēt.<br />
Nākamais Likteņdārza apmeklējums<br />
jau bija kopā ar studentiem 2010. gada<br />
septembrī. Tika saņemti izejas dati –<br />
projekta mets un konceptuālais risinājums<br />
memoriālajai izstāžu telpai. Piemiņas<br />
nams pēc projekta ir spirālveida<br />
apaļa būve, kurā uz plāksnītēm paredzēts<br />
uzrakstīt visu to 600 000 cilvēku<br />
vārdus, ko Latvija zaudēja pagājušajā<br />
gadsimtā. Studenti sadalījās projektēšanas<br />
darba grupās un ģenerēja idejas.<br />
Patlaban viņi izstrādā skiču projekta<br />
detalizāciju, saglabājot Likteņdārza<br />
projekta autora japāņu ainavu arhitekta<br />
Šunmio Masuno piedāvāto konceptu<br />
– memoriālā veidojuma formu, apjomu,<br />
plānojumu. Respektējot autora<br />
materiālu un krāsu paletes izvēli, papildina<br />
to ar izmantojamo materiālu un<br />
konstruktīvo risinājumu piedāvājumu,<br />
transformē autora piedāvāto risinājumu<br />
latviskai mentalitātei saprotamākā vei-<br />
dā, izmantojot Latvijas vides aspektu,<br />
latviskos simbolus un vietējos dabiskos<br />
materiālus, piemēram, dolomītu, kas ir<br />
tradicionāls apvidum un Likteņdārzā<br />
pieejams lielā daudzumā.<br />
Tika noorganizēta arī tikšanās un domu<br />
apmaiņa ar projektēšanas biroja Arhis<br />
arhitektiem A. Kronbergu un R. Saulīti,<br />
kuri izstrādāja Likteņdārza daudzfunkcionālās<br />
sabiedriskās ēkas un tai<br />
pieguļošās teritorijas skiču projektu.<br />
2010. gada 9. decembrī Rīgas Celtniecības<br />
koledža rīko zinātniski praktisko<br />
konferenci par tematu Mana līdzdalība<br />
Latvijas kultūrvides veidošanā – projekts<br />
Likteņdārzs, kurā piedalās Kokneses<br />
fonda pārstāvji V. Vītols un V. Auziņa,<br />
SIA Arhis arhitekti A. Kronbergs un<br />
R. Saulītis, SIA Jaunromāns un Ābele<br />
arhitekti L. Laudere un D. Jaunzems,<br />
RCK arhitektūras studiju programmas<br />
3. kursa studenti, arhitekte S. Ozola.<br />
Chem. ing. Mg. Paed. Sandra Sviķe,<br />
RCK direktores vietniece studiju un<br />
pētnieciskajā darbā<br />
Ineses Reitāles,<br />
RCK Arhitektūras katedras<br />
vadītājas, foto<br />
Latvijas Būvinženieru savienība organizēja<br />
semināru, kas bija veltīts jaunā Rīgas<br />
administratīvā centra izveidei Torņakalnā,<br />
konkrēti – LU mācību korpusu<br />
būvniecībai šajā teritorijā. Tiem jau<br />
izstrādāts projekta mets, un to realizācijai<br />
piesaistīti Eiropas Savienības fondu<br />
līdzekļi, kas jāapgūst līdz 2014. gadam.<br />
Semināra galvenais temats bija par<br />
augsnes stabilizāciju dažādu teritoriju<br />
pamatņu nostiprināšanā, ceļu būvē,<br />
šķērsojot purvainus apvidus, vispārējā<br />
būvniecībā un piesārņotas augsnes<br />
sanācijā. Pēc mūsu inženieru domām,<br />
to gan pareizāk būtu dēvēt par grunts<br />
stabilizāciju. Par augsnes stabilizācijas<br />
tehnoloģiju stāstīja somu firmu Biomaa<br />
un Ramboll pārstāvji Ville Niktanens un<br />
Juha Forsmans, kuri piedalījušies šādu<br />
darbu veikšanā vairākos objektos.<br />
Jaunā administratīvā centra teritorijā Torņakalnā<br />
ir vājas, purvainas bijušās upes<br />
teritorijas un ar naftas produktiem piesārņotas<br />
gruntis. Lūk, galvenie secinājumi.<br />
1. Grunts stabilizācija ir efektīva tehnoloģija<br />
ostu teritoriju laukumu, ceļu<br />
uzbērumu un mazstāvu individuālo<br />
(līdz diviem stāviem) ēku, noliktavu<br />
būvniecībā.<br />
2. Pēc grunts stabilizācijas šajā gruntī<br />
nenotiek gruntsūdens plūsma. Līdz<br />
ar to pagrabstāvos iespējams izbūvēt<br />
nepieciešamās tehniskās telpas, kuras<br />
nedrīkst nonākt gruntsūdens ietekmē.<br />
Gruntsūdens plūsma tiek novadīta pa<br />
ieprojektētām drenāžas sistēmām.<br />
3. Grunts stabilizācija tiek izmantota,<br />
lai sagatavotu pamatni būvniecībai un<br />
nepieciešamo mehānismu novietošanai,<br />
piemēram, pāļdziņiem ir jāuzbrauc<br />
uz stabilizētās grunts laukuma, lai veidotu<br />
pāļu pamatojumu dzīvojamām vai<br />
sabiedriskas nozīmes augstceltnēm.<br />
4. Ja izmanto grunts stabilizācijas tehnoloģiju,<br />
var atteikties no grunts apmaiņas,<br />
piemēram, būvējot automaģistrāli<br />
vietā, kura ir piesātināta ar kūdru,<br />
pamatne tiek stabilizēta, nevis nomainīta<br />
ar atbilstošas nestspējas smiltīm,<br />
un tas ir ekonomiski izdevīgāk.<br />
5. 2005. gada aprīlī pieņemts Eiropas<br />
Savienības standarts EN 14679 Speciālo<br />
ģeotehnisko darbu veikšana dziļā<br />
gruntī – stabilizācija. Šis normatīvs<br />
pieļauj šīs metodes izmantošanu atbilstoši<br />
Vispārējiem būvnoteikumiem<br />
Latvijas Republikas un ES teritorijā.<br />
Par materiālu plašākā izklāstā interesējieties<br />
pa e-pastu j.zandbergs@gmail.<br />
com, tālrunis 29681855.<br />
Eduards Raubiško, būvinženieris<br />
Romāna Auniņa foto<br />
50<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
51
Viedoklis<br />
Dzīve piespiedīs pieņemt<br />
saprātīgus lēmumus<br />
– Pirmo reizi pēdējos divos gados vienā<br />
konkursā (Liepājā) nebija piedāvājumu<br />
ar nepamatoti zemām cenām. Nav noslēpums,<br />
ka nepamatoti lēti piedāvājumi<br />
būtiski traucē apgūt dažādu Eiropas<br />
fondu līdzekļus (zaudēts laiks sūdzību<br />
izskatīšanai, līguma neslēgšana vai<br />
nepildīšana). Iespējams, šis iemesls ir<br />
vēl nopietnāks par līdzfinansējuma nepietiekamību.<br />
Patlaban Eiropas fondu<br />
līdzekļi ir vienīgie pieejamie finanšu<br />
resursi ekonomikas sildīšanai, taču tos<br />
neizmantojam, un tā ir traģēdija valsts<br />
mērogā. Protams, arī celtniecības nozarē<br />
tā ir traģēdija. Acīmredzot to sāk<br />
saprast celtniecības firmas, – saka Rodrigo<br />
Pelsis.<br />
– Kas jums šķiet interesantais būvniecībā?<br />
– Pirmkārt, bez būvniecības nevar iztikt<br />
neviena nozare. Otrkārt, būvniecība<br />
bieži saistīta ar dažādiem kurioziem<br />
gadījumiem. Un tā ir bijis visos laikos.<br />
Labs stāstnieks, kolorīta personība,<br />
lielisks speciālists un padomdevējs.<br />
Tāds ir Rodrigo Pelsis. Būvinženieris<br />
vēlējās uzzināt viņa viedokli, vai pēdējos<br />
gados, kad tik daudz tiek runāts par<br />
negācijām būvniecībā, ir arī kas tāds,<br />
kas tomēr iepriecina. Un ne tikai to.<br />
Gandrīz visi sevi uzskata par labiem<br />
būvniecības speciālistiem. Padomju<br />
gados, lai uzceltu skolu vai slimnīcu,<br />
bija vajadzīgi vairāki gadi. Nereti piecgade.<br />
Skolas vai slimnīcas direktors<br />
šajos garajos gados tiešām apguva otro<br />
profesiju. Treknajos gados būvfirmu<br />
skaits dubultojās un daudz bija tādu,<br />
kuru vadībā nebija neviena profesionāla<br />
celtnieka. Termiņi, protams, bija īsāki,<br />
taču kvalitāte tuvojās tai, kāda bija<br />
pagājušā gadsimta 80.–90. gados.<br />
Padomju laikos bija tāda anekdote:<br />
«Armēņu radio jautā Celtniecības ministrijai:<br />
vai jūs varat uzcelt ēku Rīgā,<br />
Merķeļa ielā? Atbilde: var, bet tas nav<br />
lietderīgi, jo tad būs divi cirki vienā<br />
ielā.» Arī patlaban būvniecības un cirka<br />
vārdus var dažādi locīt.<br />
– Miniet dažus piemērus!<br />
– Tādu ir daudz. Nosaukšu trīs. Pirmais<br />
piemērs – būvniecība ir vienīgā nozare,<br />
ko vada četras ministrijas: Ekonomikas<br />
ministrija, Vides ministrija, Reģionālās<br />
attīstības un pašvaldību lietu ministrija<br />
un Satiksmes ministrija.<br />
Otrais piemērs – patlaban ir vairāk par<br />
4000 būvfirmām. Profesionālajā asociācijā<br />
apvienojušās mazāk par pusotra<br />
simta firmu. Profesionālo asociāciju<br />
vada Viktors Puriņš. Un, lūk, asociācijas<br />
vadītājs vienā no intervijām (Neatkarīgā<br />
Rīta Avīze 29.08.2010.) negaidīti<br />
paziņo, ka nodokļus maksā tikai<br />
dažas būvfirmas. Vai tas nav cirks?<br />
Trešais piemērs – nav noliedzams dubultefekts<br />
no ēku siltināšanas. Tiek<br />
sildīta ekonomika un taupīti energoresursi.<br />
Turklāt to daļēji var izdarīt par<br />
Eiropas fondu līdzekļiem. Māju siltināšanai<br />
šogad pieejami vairāk nekā<br />
40 miljoni latu. Šo līdzekļu apgūšana<br />
ir katastrofāli zema. Tātad četru ministriju<br />
un profesionālās asociācijas<br />
darbs ir tikai cirks. Krilovam ir fabula<br />
par vēzi, gulbi un līdaku, kas katrs velk<br />
vezumu uz savu pusi. Šajā gadījumā ir<br />
vēl sliktāk. Neviens nevelk. Vēl vairāk,<br />
stumj vezumu atpakaļ. Atcerēsimies<br />
apkrāptos (jā, arī vieglprātīgos) daudzdzīvokļu<br />
namu iemītniekus, kuru ēku<br />
veikli blēži «nosiltināja» ar «speciālu»<br />
krāsu. Protams, rezultāta nebija. Tāpēc<br />
iedzīvotāju jau tā neticami mazais atbalsts<br />
siltināšanai kļuva vēl mazāks.<br />
No četrotnes puses nekādas reakcijas.<br />
Nekas nemainījās un būtiski nemainās<br />
joprojām.<br />
– Vai tā ir bezizeja?<br />
– Nē. Krīze piespiedīs politiķus un<br />
valsts institūcijas pieņemt arī saprātīgus<br />
lēmumus un mainīt prioritātes.<br />
– Kuras būtu jāmaina?<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
– Visas, kas traucē valsts nacionālajām<br />
interesēm.<br />
– Nosauciet dažas!<br />
– Vienu jau minēju. Nepamatoti zemo<br />
cenu piedāvājumu konkursos. Iepirkumu<br />
uzraudzības birojs, protams, aizbildinoties<br />
ar cīņu pret korupciju, cīnās,<br />
lai neuzvarētu pretendents, kas piedāvā<br />
lielāko cenu. It kā slavējami. Diemžēl<br />
šī cīņa ir tik varena, ka spalvas iet pa<br />
gaisu. Ne jau korumpantu spalvas, bet<br />
mūsējās. Netiek apgūti gandrīz vienīgie<br />
pieejamie Eiropas fondu līdzekļi.<br />
Par protekcionismu. Neiebilstu, ka arī<br />
pret to varētu cīnīties. Taču tikai tik<br />
daudz, cik to dara pārējās ES valstis.<br />
Būt pirmajās rindās nozīmē uzspļaut<br />
mūsu nacionālajām interesēm.<br />
– Dzīve jau nesastāv tikai no darba<br />
un problēmām, tāpēc gribu jums<br />
pajautāt, kā jūs atpūšaties? Kādi ir<br />
jūsu vaļasprieki? Vai gadu gaitā tie<br />
mainījušies?<br />
– Protams, laika gaitā daudz kas mainās.<br />
Bet ir arī tādi vaļasprieki, kas<br />
paliek nemainīgi. Piemēram, labas<br />
grāmatas lasīju jaunībā un lasu tagad.<br />
Patlaban lasu E=MC 2 . Ceļošanā mainās<br />
maršruti. Agrāk ļoti vilināja Āfrika,<br />
Latīņamerika un Āzija, tagad vairāk apceļoju<br />
tuvākās Eiropas valstis. Vēl man<br />
ļoti patīk spēlēt zolīti. Tur nekas daudz<br />
nav mainījies, ja nu vienīgi turnīri visas<br />
nakts garumā vairs nenotiek tik bieži.<br />
Mazākos apjomos tiek lietots konjaks<br />
vai kas cits. Taču kvantitāti kompensēju<br />
ar kvalitāti.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Autores foto<br />
52<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
53
Jaunais inženieris<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Laiku pa laikam būvinženieru vidē satiekam jaunus un enerģiskus cilvēkus, kam<br />
piemīt nestandarta domāšana un vēlme dalīties. Viena no tādām ir arī būvkonstruktore<br />
Līga Gaile. Viņa ir kā tāds pozitīvisma lādiņa un uzmundrinājuma iemiesojums<br />
tiem, kas šaubās un nespēj izlemt. Pēc trim Lielbritānijā pavadītiem gadiem viņa<br />
atgriezusies mājās. Tūlīt būs gads, kopš Līga atkal ir Latvijā. Šajā laikā Līga nodibinājusi<br />
kopuzņēmumu, iestājusies Latvijas Būvinženieru savienībā, iesaistījusies<br />
tās Starptautisko sakaru sekcijas darbā un mēģina valstij līdzēt Eirokodeksa sakarā.<br />
Līgai ir deviņu gadu būvkonstruktores darba pieredze, un viņa ir pārliecināta,<br />
ka zināšanu apmaiņa dod iespēju apgūt ko jaunu dažādām paaudzēm. Ieguvējas ir<br />
visas puses, kas iesaistās šajā došanas un ņemšanas procesā.<br />
Netipisks<br />
gadījums –<br />
būvkonstruktore<br />
Skolas gados Līgas aizrāvās ar mākslas<br />
vingrošanu, un arī mācības viņai grūtības<br />
nesagādāja, īpaši viegli padevās<br />
matemātika un fizika, tāpēc loģiski šķita<br />
izglītību turpināt Latvijas Universitātes<br />
Fizikas un matemātikas fakultātē.<br />
Specializācija bija saistīta ar datoriem,<br />
bet tie Līgu pārāk nesaistīja, taču viņa<br />
bija radusi vai nu darīt kārtīgi, vai nedarīt<br />
nemaz. Tad Līgai piedzima meita<br />
Nora, un viņa sāka apsvērt, kā vislabāk<br />
likt lietā savu analītisko domāšanu.<br />
Līga sāka strādāt un pēc tam arī mācīties<br />
Rīgas Tehniskajā universitātē.<br />
Ieguva profesionālo maģistra grādu<br />
būvniecībā. Būvkonstruktora profesiju<br />
Līga sāka iepazīt un apguva Celmiņa<br />
būvkonstrukciju projektēšanas birojā.<br />
Pirms četriem gadiem liktenis viņai<br />
piespēlēja izdevību uz laiku pārcelties<br />
uz Lielbritāniju.<br />
«Lielbritānijā mēs dzīvojām netālu no<br />
studentu pilsētas Kembridžas, un tur arī<br />
aizsākās mans līdz šim piesātinātākais<br />
un interesantākais pieredzes un zināšanu<br />
iegūšanas posms būvkonstruktora<br />
profesijā. Pašai vislabāk patika darbs ar<br />
metāla konstrukcijām,» stāsta Līga.<br />
Kopā ar vīru Ervīnu, armijas virsnieku,<br />
Līga Lielbritānijā ieradās, kad gaidīja<br />
savu otro bērnu. Pēc Laumas piedzimšanas<br />
viņa saprata, ka pārāk ilgi mājās<br />
nesēdēs, un sāka interesēties par darbu.<br />
2007. gadā būvniecības sektors zēla un<br />
plauka, bija jūtams inženieru trūkums.<br />
Līga izsūtīja savu CV, un viņu uzaicināja<br />
uz divām intervijām. Abas kompānijas<br />
viņu vēlējās pieņemt darbā.<br />
«Tas varētu šķist jocīgi, bet būvkonstruktora<br />
vietu nopietnā būvinženieru<br />
birojā Stirling Maynard palīdzēja iegūt<br />
mans pēc angļu standartiem vāji<br />
uzrakstītais CV. Angļiem to rakstīšana<br />
ir vesela māksla, jo CV nenosauc tikai<br />
sausus faktus, kā tas ir pie mums, tā<br />
ir sevi slavinoša eseja. Varbūt tāpēc,<br />
ka mans darba gaitu apraksts tik ļoti<br />
atšķīrās, kompānijas vadība intereses<br />
pēc uzaicināja mani uz darba pārrunām.<br />
Domāju, ka arī viņiem tā bija<br />
liela uzdrīkstēšanās, jo es biju pirmā<br />
austrumeiropiete, kas jebkad strādājusi<br />
viņu ļoti angliskajā kolektīvā. Uz otro<br />
interviju, apstākļu spiesta, ierados ar<br />
savu tikai dažus mēnešus veco meitiņu<br />
uz rokām, un viņu izšķiršanās pieņemt<br />
mani darbā bija tiešām apbrīnojama,»<br />
atceras Līga. Darbu viņai piedāvāja<br />
54<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
55
Jaunais inženieris<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
nedēļas laikā. Lai auklētu mazmeitu,<br />
uz Lielbritāniju pārcēlās Līgas vīramāte<br />
Lūcija.<br />
Sākās nākamais posms Līgas lielajā<br />
izaicinājumā. Nezināmo netrūka – no<br />
valodas barjeras līdz Līgai nepazīstamajām<br />
britu projektēšanas normām,<br />
programmatūrām, izmantotajiem materiāliem<br />
un konstrukciju elementiem.<br />
Divas nedēļas pirms darba uzsākšanas<br />
Līga pa pastu saņēma lielu paku ar<br />
britu normatīviem, ko nācās apgūt ļoti<br />
īsā laikā.<br />
Līgu pārsteidza sakārtotība, darba organizācija<br />
un perfekta pienākumu sadale.<br />
Ņemot vērā, ka kompānija ir dibināta<br />
pirms vairāk nekā 80 gadiem, izkoptas<br />
tradīcijas droši vien nav nekāds<br />
brīnums. Gandrīz visi 55 kompānijas<br />
darbinieki ir būvinženieri un vīrieši,<br />
izņemot sekretāres un grāmatvedību.<br />
Ekstravertā jaunā sieviete Līga birojā<br />
ienesa pārmaiņas.<br />
«Sākotnēji jaunie kolēģi uz mani raudzījās<br />
ar aizdomām, jo nostāsti par<br />
Austrumeiropu ir darījuši savu. Taču<br />
drīz vien viņu bažas pagaisa, un man<br />
izdevās ieviest vairāk dzīvīguma skarbajā<br />
vīriešu kolektīvā. Drošības sajūtu<br />
radīja tas, ka inženieri savstarpēji pārbauda<br />
cits cita aprēķinus, tādējādi kolektīvs<br />
attīstās profesionālajā ziņā. Izrādījās,<br />
ka 100% pareizu aprēķinu nebija<br />
nevienam, lai arī cik titulēts, izglītots<br />
un pieredzējis būtu būvkonstruktors.<br />
Nepareizi nospiesta kalkulatora poga,<br />
pārskatīšanās vai kāds cits cilvēciskais<br />
faktors. No tā secināju, ka pārdomātas<br />
pārbaužu procedūras ir neatņemama<br />
projektēšanas sastāvdaļa un mēs Latvijā<br />
to līdz galam nenovērtējam. Neiztika<br />
arī bez kurioziem, kas sākumā radās<br />
valodas barjeras dēļ. Kolēģu dažādos<br />
dialektus sāku saprast tikai ar laiku;<br />
beigās palika vairs viens tehniķis, no<br />
kura teiktā sapratu tikai katru desmito<br />
vārdu, lai kā arī centos. Pēc vairākām<br />
neveiklām situācijām gan atklājās, ka<br />
neviens tā īsti nesaprot viņa velsieša<br />
dialektu,» smejas Līga. Tomēr jautrākais<br />
atgadījums Līgas Anglijas dzīvē<br />
saistīts ar kādu inženieru saietu. «Tādi<br />
tur notiek regulāri, un to mērķi ir sekmēt<br />
zināšanu un informācijas apmaiņu<br />
ārpus biroja. Parasti tie risinās semināru<br />
un diskusiju veidā. Tovakar neviens<br />
kolēģis man nepievienojās. Tā kā pasākuma<br />
neformālo daļu biju nokavējusi,<br />
devos uz lielo semināru zāli, kas paredzēta<br />
kādiem 80 cilvēkiem, un ieņēmu<br />
vietu. Es biju pirmā. Liels bija mans<br />
izbrīns, kad smalkos uzvalkos tērpušies<br />
inženieri apjukuši sēdās zāles otrā<br />
pusē, spiežoties cits citam blakus un<br />
atstājot brīvu visu zāles manu pusi. Par<br />
laimi, lektors bija ar humora izjūtu un,<br />
demonstratīvi ignorēdams vīriešus zāles<br />
otrā pusē, nolasīja lekciju tieši man.<br />
Vēlāk jautāju saviem darba kolēģiem,<br />
kas par lietu, un saņēmu pārsteidzošu<br />
atbildi: «Mēs Anglijā esam dzirdējuši,<br />
ka ir sievietes būvkonstruktores, taču<br />
neesam nevienu satikuši. Viņi vienkārši<br />
nobijās...»» atceras Līga.<br />
Viņa atzīst, ka šie trīs gadi bijuši ļoti<br />
svētīgi viņas pieredzei, tomēr gribējies<br />
atpakaļ.<br />
«Nedaudz pietrūka bardaka, kāds valda<br />
Latvijā. Lielbritānijā viss ir tik sakārtots,<br />
ka dažkārt pašam nemaz nav<br />
jādomā. Tā var kļūt garlaicīgi. Viņiem<br />
ir katram savs lauciņš. Un viņi šīs robežas<br />
nepārkāpj. Es tās daļēji izjaucu,<br />
jo uzdevu jautājumus, interesējos par<br />
to, kas nebija gluži mans. Viņi sākumā<br />
nevarēja saprast, kā mani dēvēt, jo es<br />
nebiju ieliekama viņu rāmjos un sistēmā.<br />
Angļiem vispirms ir grāds, tad<br />
seko prakse, tad sertifikācija, vēlāk<br />
iespējama karjera – asociatīvais direktors.<br />
Viss precīzi pa plauktiņiem. Un<br />
šai sistēmai piemērots arī atalgojums.<br />
Bet man maģistra grāds bija tikai gadu,<br />
toties prakse – seši gadi. Viņu sakārtotajā<br />
vidē kaut kas nebijis.»<br />
Pirms sākt darbu Stirling Maynard,<br />
Līga nepārzināja nevienu no darbavietā<br />
lietotajām datorprogrammām, toties<br />
pēdējā gadā bez viņas padoma birojam<br />
nepieciešamajās datordarbībās un programmatūrā<br />
kolēģi neiztika ne dienu.<br />
Līga pret cilvēkiem ir ļoti atvērta, viegli<br />
adaptējas. «Angļi vienmēr uzsvēra,<br />
ka viņiem viss ir vislabākais. Sākumā<br />
iebildu. Vēlāk kļuvu gudrāka un teicu:<br />
jā, jums ir vislabākais, bet mums ir otrs<br />
vislabākais,» Līga pasmaida.<br />
Līga allaž uzskatījusi, ka ir jāsaņemas un<br />
jādara. Ja ir ideja, tā jārealizē. Viņa ir pārliecināta,<br />
ka nevajag klausīties depresīvo<br />
teiktajā, jāizdomā, kā to varētu izdarīt,<br />
un jārīkojas. Atgriezusies Latvijā, Līga<br />
nodibināja kopuzņēmumu SMGProjects<br />
Latvia (mājaslapa: www.smgprojects.lv),<br />
jo ne līdzšinējais darba devējs, ne Līga<br />
nevēlējās pazaudēt šo saikni, iegūtos<br />
kontaktus un vērtīgo pieredzi. Taču, tā<br />
kā partneris ir ārzemēs, uzņēmuma dibināšana<br />
aizņēma krietni vien ilgāku laiku<br />
nekā standarta gadījumos.<br />
Latvijā Līga mudina inženierus sanākt<br />
kopā un dalīties pieredzē, kā to dara<br />
Lielbritānijā. Nākamgad Līga dalīsies<br />
savās zināšanās ar RTU studentiem.<br />
Patlaban viņa Ekonomikas ministrijā<br />
vada Eirokodeksa apakškomiteju STK<br />
30/būvniecība.<br />
Daudz laika Līga velta pašizglītībai un<br />
aktīvajai atpūtai.<br />
Lielākie projekti, kuros Līga Gaile<br />
piedalījusies kā viena no Stirling<br />
Maynard and Partners Ltd:<br />
• ALDI Foodstores Ltd ķēdes attīstība<br />
Lielbritānijā (katra objekta vidējā vērtība<br />
ap 2,0 milj. sterliņu mārciņu);<br />
• biogāzes koģenerācijas rūpnīca Linkašīrā<br />
(2,5 milj. sterliņu mārciņu);<br />
• Norvičas memoriālā dārza atbalsta<br />
konstrukciju rekonstrukcija Norfolkā<br />
(2,6 milj. sterliņu mārciņu);<br />
• Sv. Marijas skola Česhuntā (23 milj.<br />
sterliņu mārciņu);<br />
• Ramada Encore viesnīcas Derbijā un<br />
Birmingemā (5 milj. un 6 milj. sterliņu<br />
mārciņu);<br />
• Treetops and Beachon Hill palīgskolu<br />
otrā kārta (2 milj. sterliņu mārciņu).<br />
Objekti, pie kuriem Līga Gaile strādājusi,<br />
būdama Celmiņa būvkonstrukciju<br />
projektēšanas biroja būvinženiere:<br />
• Olimpiskā sporta halle Rīgā;<br />
• viesnīcas Albert Hotel rekonstrukcija;<br />
• universālveikala Centrs rekonstrukcija;<br />
• citi tirdzniecības centri, sporta halles<br />
un dzīvojamās mājas Latvijā.<br />
Mārīte Šperberga<br />
Autores foto<br />
56<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
57
Jūs jautājat, mēs atbildam<br />
Būvdarbu žurnāls,<br />
ēku apsekošana<br />
Atbildes sagatavojis <strong>LBS</strong> izpilddirektors un Būvniecības speciālistu sertificēšanas<br />
institūcijas (BSSI) galvenā administratora vietnieks, <strong>LBS</strong> BSSI Kvalitātes sistēmas<br />
vadītājs Romāns Auniņš.<br />
Kādi dokumenti nepieciešami, lai iegūtu<br />
būvinženiera sertifikātu?<br />
Esmu RTU 4. kursa studente. Man<br />
ir būvprakse. Objektā veicu darbu<br />
vadītāja palīga pienākumus. Vai ar<br />
diplomu un būvpraksi (3 gadi) šādā<br />
amatā ir pietiekami, lai pretendētu<br />
uz būvinženiera sertifikātu?<br />
Jūlija<br />
Būvprakse mācību laikā tiek ieskaitīta<br />
tikai pēc sekmīgas 2. kursa pabeigšanas,<br />
pēc tam nokārtojot zināšanu pārbaudi<br />
būvnormatīvu izmantošanā izvēlētajā<br />
būvniecības jomā.<br />
Kurš ir atbildīgs par būvdarbu žurnāla<br />
reģistrāciju būvvaldē – pasūtītājs<br />
vai būvuzņēmējs? Vispārīgo<br />
būvnoteikumu 116. 6 punktā teikts, ka<br />
pasūtītājs, jau iesniedzot dokumentus<br />
būvatļaujas saņemšanai, pievieno<br />
būvdarbu žurnālu (neaizpildītu?).<br />
Mārcis Jaunzemis<br />
Būvdarbu žurnālu, attiecīgi cauršūtu, reģistrācijai<br />
būvvaldē iesniedz pasūtītājs,<br />
aizpildot žurnāla 1. lpp., kā tur prasīts.<br />
Kurš ir atbildīgs par žurnāla aizpildīšanu?<br />
Man mēģina ieskaidrot, ka<br />
būvuzraugs, bet tā nav. Vai var būt<br />
vairāki atbildīgie par viena būvdarbu<br />
žurnāla aizpildīšanu?<br />
Mārcis Jaunzemis<br />
Žurnāls pēc reģistrācijas būvvaldē jānodod<br />
atbildīgajam būvdarbu vadītājam,<br />
kurš arī ir atbildīgs par tā ikdienas<br />
aizpildīšanu.<br />
Ja pasūtītājam bez līguma ar ģenerāluzņēmēju<br />
ir tiešais līgums ar pāļu<br />
darbu veicējiem, vai tas nozīmē, ka<br />
pāļu darbu veicējiem jābūt savam<br />
būvdarbu žurnālam, vai arī viņi<br />
raksta savus ikdienas darbus ģenerāluzņēmēja<br />
būvdarbu žurnālā?<br />
Mārcis Jaunzemis<br />
Kaut arī tas nav tieši noteikts, loģiski,<br />
ka visi ieraksti tiek veikti žurnālā(-os),<br />
kas reģistrēts būvvaldē. Ja objekts ir<br />
liels, ar vienu žurnālu var nepietikt, un<br />
tam var būt turpinājumi, kas visi jāreģistrē<br />
būvvaldē. Instrukcija par žurnāla<br />
aizpildīšanu atrodama pašā žurnālā.<br />
Esmu pabeidzis Rīgas Celtniecības<br />
koledžu (Būvzinību fakultāti) un<br />
ieguvis būvdarbu vadītāja kvalifikāciju,<br />
kas atbilst 4. profesionālās<br />
kvalifikācijas līmenim. Ko vajag, lai<br />
saņemtu būvdarba vadītāja sertifikātu?<br />
Kādi dokumenti jāiesniedz?<br />
Deniss<br />
Nepieciešams iesniegums un būvprakses<br />
apliecinājums. Veidlapas saņemamas<br />
<strong>LBS</strong> birojā. Vajadzīgs arī MK<br />
2004. gada 8. jūlija noteikumu Nr. 383<br />
prasībām atbilstošs diploms. Būvprakses<br />
apliecinājumam jāpievieno darba<br />
devēja rīkojumi par norīkošanu attiecīgajā<br />
būvobjektā vai būvdarbu žurnāla<br />
1. un 8. lpp. kopijas.<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Vai būvkomersants, kas algo sertificētus<br />
specialistus reglamentētajā<br />
jomā – arhitektu, būvkonstruktoru –,<br />
var veikt ēku tehnisko apsekošanu?<br />
Vai šim nolūkam būvkonstruktoram<br />
nepieciešams iegūst sertifikātu ēku<br />
tehniskās apsekošanas jomā? Vai<br />
būvkomersants var veikt ēku tehnisko<br />
apsekošanu, pamatojoties uz to,<br />
ka firmā strādā sertificēts būvkonstruktors?<br />
Vai arhitekts var iegūt ēku<br />
tehniskās apsekošanas sertifikātu?<br />
Inese Kinžalova<br />
Par būvprakses sertifikāta obligātu<br />
nepieciešamību būvju tehniskās apsekošanas<br />
jomā normatīvie akti nedod<br />
nepārprotamu skaidrojumu. Nav skaidri<br />
definēts, vai tehniskā apsekošana ir<br />
būvekspertīzes veids vai sastāvdaļa? Ja<br />
ir, tad tā ir reglamentēta joma, un tad<br />
ir nepieciešams būvprakses sertifikāts<br />
būvekspertīzē. To nosaka BL 8. pants.<br />
Taču MK nav noteicis kārtību, kā var<br />
iegūt būvprakses sertifikātu būvekspertīzē,<br />
līdz ar to nav institūcijas, kas<br />
būtu akreditēta sertificēšanai būvekspertīzē.<br />
No tā arī radušās neskaidrības<br />
sakarā ar jūsu uzdoto jautājumu,<br />
kas ir tiesīgs veikt būvju tehnisko apsekošanu<br />
un dot attiecīgu slēdzienu.<br />
Vienīgais būvnormatīvs, kurā runāts<br />
par būvspeciālista sertifikātu tehniskajā<br />
apsekošanā, ir LBN 405-01,<br />
kur 6. punktā teikts, ka «būves apseko<br />
attiecīgajā jomā sertificēta fiziskā<br />
persona». Ko nozīmē «attiecīgajā<br />
jomā», nav paskaidrots. Viens gan ir<br />
skaidrs – bez būvprakses sertifikāta<br />
būvju tehnisko apsekošanu būvspeciālists<br />
nedrīkst veikt. Taču nav skaidrs,<br />
tieši kādam šim sertifikātam jābūt.<br />
<strong>LBS</strong> Būvniecības speciālistu sertifikācijas<br />
institūcija (BSSI) ir akreditēta<br />
izdot nereglamentētās jomas<br />
būvprakses sertifikātus būvju tehniskajā<br />
apsekošanā, taču, tā kā tas<br />
ir nereglamentētās jomas sertifikāts,<br />
visos gadījumos ar to var nepietikt.<br />
Kamēr šis jautājums būvnormatīvos<br />
nav skaidri atrunāts, būvspeciālistam,<br />
kas veic būvju tehnisko apsekošanu,<br />
bez būvprakses sertifikāta būvju tehniskajā<br />
apsekošanā būtu nepieciešams<br />
arī būvprakses sertifikāts būvdarbu<br />
vadīšanā vai būvuzraudzībā, kas ir<br />
reglamentētas jomas. Viss iepriekš<br />
teiktais attiecas arī uz būvkomersanta<br />
reģistrāciju, lai tas varētu darboties<br />
būvju tehniskajā apsekošanā.<br />
Uz konkrētiem jautājumiem vienmēr<br />
atbildēsim, tāpēc sūtiet tos: lbs@apollo.lv<br />
vai marite.sperberga@inbox.lv.<br />
Vairāk lasiet mājaslapā: http://www.lbs.<br />
building.lv (rubrikā Jautājumi, atbildes).<br />
58<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
59
Dzīves skola<br />
Būvinspektors –<br />
ceļotājs un dejotājs<br />
Būvniecībā kopš<br />
bērna kājas<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Jāņa Rundāna dzīvīgumu var tikai apskaust – joprojām atrod<br />
laiku gan darbam, gan atpūtai. Būvniecībā Jānis Rundāns<br />
nokļuva pēc Rīgas Politehniskā institūta Rūpniecības<br />
un civilās celtniecības fakultātes pabeigšanas. «Augstskolā<br />
iestājos pēc klasesbiedra ierosinājuma,» atzīst Jānis Rundāns.<br />
Pēteris Aumelis saka, ka būvniecībā ir kopš bērnības. Tolaik<br />
bērniem nebija tādu rotaļlietu kā tagad, tāpēc pašiem<br />
nācās visu ko meistarot no pieejamiem izejmateriāliem.<br />
Vēlāk jau nāca nopietnāki un lielāki darbi, teiksim, mājai<br />
vajadzēja jumtu remontēt. Tad sekoja mācības Mālpils Hidromeliorācijas<br />
un celtniecības tehnikumā.<br />
Pēc augstākās izglītības iegūšanas<br />
Jānis Rundāns strādāja vairākās skolās<br />
par ražošanas apmācības vadītāju<br />
un skolotāju. Kopš 1971. gada viņš ir<br />
Tukuma rajona būvinspektors (tagad<br />
Tukuma novada būvinspektors) un<br />
joprojām arī pilsētas būvinspektors.<br />
Tāpat viņa pārraudzībā ir arī Kandavas<br />
novads.<br />
«Tukuma novada būvvaldē strādāju ne<br />
tikai naudas dēļ, bet arī lai pierādītu savu<br />
varēšanu – gribas būt derīgam starp<br />
jaunajiem, ir prieks par savas pilsētas<br />
un novada izaugsmi, kur arī es esmu<br />
pielicis roku,» saka Jānis Rundāns.<br />
Viņu iepriecina labi uzcelti objekti, kur<br />
kāda daļa ir arī viņa darba. Viņa rūpju<br />
lokā – kvalitāte un likumu ievērošana.<br />
Viņš pārbaudījis pansionāta kompleksa<br />
Randa kvalitāti, uzraudzījis skolu celtniecību<br />
Kandavā, Engurē, Slampē, klubu<br />
celtniecību Slampē, Zantē, Tukumā,<br />
arī daudzas dzīvojamās mājas.<br />
«Pārsvarā esmu veicis tikai būvinspektora<br />
darbu. Mani saista iespēja kontrolēt<br />
un ietekmēt būvniecības procesus, gādāt<br />
par būvniecības likumu ievērošanu un<br />
panākt kvalitatīvu būvju konstruktīvo<br />
risinājumu,» atzīst Jānis Rundāns. Runājot<br />
par būvniecību valsts mērogā, viņš<br />
saka: «Ātrāk vajadzētu realizēt būvniecības<br />
pamatdokumentu (likuma, Vispārīgo<br />
būvnoteikumu un citu būvnormatīvu)<br />
pārstādi un turpmāk tos mazāk<br />
mainīt. Valsts būvinspekcijas likvidāciju<br />
neuzskatu par veiksmīgu pasākumu.»<br />
Jānis Rundāns ir <strong>LBS</strong> biedrs kopš<br />
1990. gada.<br />
Viņa vaļasprieki dzīves laikā nav mainījušies<br />
– šo vīru joprojām saista dejošana,<br />
slēpošana un aktīvais tūrisms,<br />
kas palīdz uzturēt fizisko formu un dod<br />
dzīvesprieku.<br />
Jānis Rundāns visu savu dzīvi dejojis<br />
deju kolektīvos un dara to joprojām –<br />
tagad Slampes pagasta senioru deju<br />
grupā. Viņš ir aktīvs tūrists un katru<br />
vasaru dodas tālākos ceļojumos – bijis<br />
ASV, Īslandē, pēdējos gados ceļojis<br />
uz Skotiju, Taizemi, Portugāli, Peru.<br />
Ziemā Jānis Rundāns dod priekšroku<br />
slēpēm.<br />
Četru gadu un sešu mēnešu programmu<br />
Pēteris Aumelis pabeidza trīs gados un<br />
trīs mēnešos. Protams, tādai «steigai»<br />
vajadzēja pamatojumu un atļauju. Pēterim<br />
Aumelim bija jāsāk ātrāk pelnīt.<br />
Rīgas Politehniskajā institūtā viņš<br />
mācījās vakara nodaļā un absolvēja to<br />
1971. gadā kā rūpniecības un civilo ēku<br />
celtniecības inženieris. Visa darba pieredze<br />
iegūta projektēšanā. Pēteris Aumelis<br />
strādājis Lauku projektā un Sojuzgiproļeshoz,<br />
kopš 1968. gada Pēteris Aumelis<br />
ir AS Komunālprojekts darbinieks, bet<br />
kopš 1994. gada – tehniskais direktors.<br />
Senāk, ar bērniem dodoties uz kino<br />
vai kur citur, patīkami bija parādīt uz<br />
kādu objektu un teikt: «Te arī es esmu<br />
savu roku pielicis.» Un tādu objektu ir<br />
daudz, jo projektēšanā nostrādāti 45<br />
gadi. Pēteris Aumelis teic, ka objektu<br />
jau netaisa viens, tur iesaistīti desmitiem<br />
cilvēku. Viņam gandarījumu sagādā<br />
labi uzbūvēti objekti, piemēram,<br />
astoņdesmitajos gados viesnīcas Rīga<br />
rekonstrukcija, deviņdesmitajos gados<br />
darbs pie viesnīcas Roma ar tobrīd aktuālo<br />
monolīto karkasu, Melngalvju<br />
nama pirmā kārta. Viņš strādājis pie<br />
dzīvojamo ēku Rīgā, Elizabetes ielā 35,<br />
Lāčplēša ielā 13, Skolas ielā 13, administratīvās<br />
ēkas Rīgā, Smilšu ielā 7, K.<br />
Valdemāra ielā 3, rūpnīcas Autoelektropribor<br />
un citiem rekonstrukciju un<br />
jaunbūvju projektiem. Pēteris Aumelis<br />
izstrādāja daudzu tipveida konstruktīvo<br />
mezglu albumus sērijai IIK-3, piedalījās<br />
būvniecības normatīvu izstrādāšanā<br />
dzīvojamām un publiskajām ēkām.<br />
«Laikā, kad Latvijā ēkas rekonstruēja<br />
poļi, viņi bija pārāki par mums, daudz varēja<br />
iemācīties. Brīžiem bija pat tā, ka dzīvojām<br />
rekonstruējamajā viesnīcā un kopā<br />
strādājām,» atceras Pēteris Aumelis.<br />
Par piedalīšanos rūpnīcas Autoelektropribor<br />
sadzīves korpusa projekta izstrādāšanā<br />
un realizācijā Rīgā, Klijānu<br />
ielā, 1980. gadā Pēterim Aumelim tika<br />
piešķirta Latvijas PSR Ministru padomes<br />
prēmija.<br />
«Patlaban pats svarīgākais ir sakārtot<br />
iepirkumu procedūru. Zemākā cena<br />
ir absurds. Lūk, konkrēts piemērs.<br />
60<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
61
Dzīves skola<br />
“Būvinženieris” Nr. 17 (12. 2010.)<br />
Objektam, kura projektēšana normālos<br />
apstākļos varētu izmaksāt 100 tūkstošus<br />
latu, firma, kas tāmē ieliek minimālās<br />
algas, cenu «nosit» līdz 30 tūkstošiem<br />
latu. Taču konkursā uzvar firma ar cenu<br />
10 tūkstoši latu.<br />
Piezvanīju uzvarētājam un teicu, ka<br />
uzlikšu konjaka pudeli, ja atļaus apskatīt<br />
projektu. Nekā. Paņēma avansu un<br />
notinās. Pasūtītājs palika bez projekta.<br />
Jāskatās no saimnieciski izdevīgākā<br />
viedokļa, reālas ir vidējās izmaksas,<br />
nevis pati zemākā vai augstākā cena.<br />
Vilšanās padomju<br />
arhitektūrā<br />
Lai papildinātu izglītību, Irēna Bākule<br />
stažējās Center for Urban History Lesteras<br />
universitātē Anglijā un piedalījās<br />
Baltic Course on Cultural Heritage<br />
Gotlandes universitātē Zviedrijā.<br />
Irēnas Bākules darba pieredze saistīta<br />
ar galvenās arhitektes darbu Rēzeknē,<br />
pēc tam viņa bijusi Kultūras ministrijas<br />
Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu<br />
aizsardzības pārvaldes vecākā arhitekte,<br />
Restaurācijas institūta arhitekte<br />
restauratore, Latvijas Etnogrāfiskā<br />
Zemāko cenu laikam piedāvā tāpēc, ka<br />
cilvēkiem nav ko darīt, līdz ar to gatavi<br />
kaut ko paveikt pat par pieciem latiem,»<br />
domā Pēteris Aumelis.<br />
2000. gadā Pēteris Aumelis iestājās<br />
Latvijas Būvinženieru savienībā.<br />
Vaļas brīžos viņš makšķerē un strādā<br />
dārzā, šo to uzbūvē. Pats smej: «Vēl<br />
jau cirvi varu noturēt rokā.» Gulēšana<br />
jūrmalā nav viņa dabā.<br />
Kopš 1995. gada viņš rūpējas par Vārmes<br />
baznīcas atjaunošanu. Tā ir labdarība.<br />
Tagad vajadzētu uzlikt torni.<br />
Skolā Irēnai Bākulei patika māksla un arhitektūras vēsture.<br />
Viņa iestājās Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības un<br />
arhitektūras fakultātē, lai kļūtu par arhitekti. Taču, uzsākot<br />
arhitektes darbu, viņa vīlās padomju laika arhitektūrā un<br />
izlēma pievērsties pētniecībai, vēsturei, kultūras pieminekļu<br />
aizsardzībai un restaurācijai.<br />
brīvdabas muzeja direktora vietniece<br />
arhitektūras jautājumos, Restaurācijas<br />
institūta vēsturisko pilsētu un parku reģenerācijas<br />
grupas vadītāja, Valsts kultūras<br />
pieminekļu aizsardzības inspekcijas<br />
Rīgas pilsētas galvenā inspektore,<br />
bet kopš 2003. gada ir Valsts kultūras<br />
pieminekļu aizsardzības inspekcijas<br />
kultūrvēsturiskās vides daļas vadītāja.<br />
Kopš 1970. gada Irēna Bākule ir Latvijas<br />
Dabas un pieminekļu aizsardzības<br />
inspekcijas biedrības biedre, kopš<br />
1997. gada – Starptautiskā Pilsētbūvniecības<br />
formas semināra (ISUF) biedre,<br />
kopš 1984. gada – Latvijas Arhitektu<br />
savienības biedre. Latvijas Būvinženieru<br />
savienībā Irēna Bākule iestājās<br />
2007. gadā.<br />
Viņas profesionālā darbība saistīta ar<br />
ēku restaurācijas un rekonstrukcijas projektu,<br />
vecpilsētu reģenerācijas priekšlikumu<br />
izstrādi. Viņai ir gandarījums par<br />
atjaunoto Rīgu un restaurētajiem objektiem<br />
Vīlandes ielā, Ekonomikas augstskolu,<br />
jūgendstila namiem. «It kā darbs<br />
bija neredzams, bet allaž bija jāpastrīdas<br />
vai nu par jumtiem, vai logiem, vai citām<br />
niansēm. Pasūtītājam un īpašniekam<br />
vienmēr gribas ātrāk un lētāk, bet<br />
mums – smalkāk, līdz ar to dārgāk,»<br />
atceras Irēna Bākule. Viņas nozīmīgākie<br />
projekti ir Korfa muižas dzīvojamās<br />
ēkas rekonstrukcija Bauskā, koka ēkas<br />
restaurācijas projekts Bauskā, Plūdoņa<br />
ielā 40, Blankenfeldes muižas restaurācijas<br />
projekts, priekšlikums Aizputes<br />
vecpilsētas reģenerācijai, Bauskas rātsnama<br />
restaurācijas projekts, priekšlikumi<br />
Bauskas vecpilsētas reģenerācijai.<br />
Irēna Bākule ir vairāku zinātnisku un<br />
populārzinātnisku rakstu autore. Viņa<br />
publicējusies Latvijā, Itālijā, Polijā,<br />
Lielbritānijā, Krievijā, uzrakstījusi grāmatu<br />
Rātsnami Latvijas pilsētās.<br />
Par vienu no nozīmīgākajiem pēdējā<br />
laika darbiem uzskatāms kopdarbs ar<br />
arhitektu Arni Siksnu. Tā ir 2009. gadā<br />
iznākusī grāmata par Rīgas plānoto izbūvi<br />
un pārbūvi no 17. gadsimta līdz<br />
Pirmajam pasaules karam. Grāmata ļauj<br />
iepazīt un labāk saprast Latvijas galvaspilsētas<br />
attīstības posmus. Rīga ir viena<br />
no nedaudzām Eiropas pilsētām, kuras<br />
paplašināšanos ārpus viduslaiku daļas<br />
noteica vairāki secīgi pilsētplānošanas<br />
projekti, ko izstrādāja profesionāli fortifikācijas<br />
inženieri un arhitekti laikā no<br />
17. gadsimta pirmās puses līdz 19. gadsimta<br />
beigām. Rīgas kartes un attēli – zīmējumi<br />
un fotogrāfijas – līdz ar erudīto<br />
un pieredzējušo pētnieku analītisko tekstu<br />
veido unikālu materiālu. Abi autori, strādājot<br />
paralēli (Irēna Bākule ir grāmatas<br />
latviešu teksta un pēdējās nodaļas autore,<br />
Arnis Siksna rakstījis tekstu angļu<br />
valodā), nonākuši līdz identiskiem kopīgiem<br />
secinājumiem. Arhitekte Irēna<br />
Bākule galvenokārt specializējusies<br />
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas<br />
un restaurācijas jomā, bet Austrālijā<br />
dzīvojošais arhitekts Arnis Siksna – pilsētbūvniecības<br />
teorijas jautājumos.<br />
«Patlaban restaurācijā un būvniecībā<br />
viss notiek pašplūsmā, taču ideāli, ja<br />
būtu viena, divas vai trīs specializētas<br />
organizācijas. Tām vajadzētu būt valsts<br />
iestādēm, lai katru pieminekli var izpētīt<br />
un ir brīva konkurence, nevis viens<br />
SIA. Ja katrs īpašnieks domā par muižu<br />
kā par savu un vēsturiskais mantojums<br />
nav pieejams citiem, pazūd savdabība.<br />
Izcilākajām ēkām valstī jābūt pieejamām<br />
sabiedrībai, kā tas ir citviet pat<br />
tad, ja muiža vai pils pieder privātpersonai.<br />
Svarīgas ir valsts intereses, nevis<br />
tikai atsevišķu cilvēku intereses,»<br />
uzskata Irēna Bākule.<br />
Arī vaļasprieki Irēnai Bākulei saistīti<br />
ar vēsturi. Viņa daudz lasa par pasaules<br />
arhitektūras vēsturi un pēc tam cenšas<br />
šos grāmatās aprakstītos objektus atrast<br />
dabā, lai labāk iepazītu.<br />
62<br />
Latvijas Būvinženieru savienība www.lbs.building.lv<br />
63
Aleksandrs Timšāns Latvijā<br />
Pēteris Aumelis Norvēģijā<br />
Apolonija Ūdre Norvēģijā<br />
Atpūta<br />
Būvinženieri ceļo<br />
Kārlis Kviesis Zviedrijā<br />
Jānis Rundāns Peru<br />
Kaspars Bondars Itālijā<br />
Leonīds Barkāns Itālijā<br />
Andis Kapzems Dominikānā<br />
Andris Alksnis Igaunijā<br />
Kārlis Bērziņš Austrijā<br />
Andis Kapzems Lielbritānijā<br />
Jānis Rundāns Čehijā<br />
64
Change language