Atskats uz paveikto, ieskats nākotnes darbos - Rundāles pils

rundale.net

Atskats uz paveikto, ieskats nākotnes darbos - Rundāles pils

Atskats uz paveikto, ieskats nākotnes darbos

Sākotnēji iecerētā direktora viedokļa izklāsts aizvien vairāk pārvēršas par muzeja

hroniku. Vai tas ir labi vai slikti? Notikumu, uzdevumu un arī sarežģījumu ir tik daudz,

darbi vienlaikus norit tik dažādos virzienos, ka pat to uzskaitīšana prasa vietu un

apjomu. Ja jāizceļ pats galvenais, tās ir sen iecerētās un ilgi gatavotās Eiropas un

Latvijas dekoratīvās mākslas ekspozīcijas pirmās piecas telpas. Tas būtībā būs neliels

muzejs muzejā, aizpildot būtisku robu Latvijas muzeju kopīgajā piedāvājumā. Ja citās

zemēs šāda veida muzeji ir tapuši jau sen, kā vērienīgi valstiski pasākumi vai miljonāru

ziedojumu kopums, tad Rundāles pils muzejs to ir darījis paralēli visiem pārējiem

darbiem, ar ļoti ierobežotu budžetu lēnām un mērķtiecīgi vācot mākslas priekšmetus,

kas raksturo dažādus stilu laikmetus un to nacionālās īpatnības laikā no gotikas līdz

jūgendstilam.

Daudzi jautā – kas notiks pilī, kad tiks pabeigta Rundāles pils restaurācijas programma

2010 – 2014? Interesanti – ja pils it kā pabeigta, tad jau atliek tikai uzturēt esošo. Kā tad

ir patiesībā?

Pēc 2014.gada, kad restaurācija būs nosacīti pabeigta, sāksies jauns cikls – esošo telpu

uzturēšana un nodrošināšana turpmākajiem gadiem. Šajā brīdī varēs vairāk pievērsties

visa pils ansambļa infrastruktūras sakārtošanai un remontiem. Taču ne tikai tas vien.

Lielā galerija būs joprojām darba procesā, jo jāturpina sienu gleznojumu restaurācija un

jārestaurē sākotnējais parkets. Jārestaurē parkets Marmora zālē, kurā kopš 1994. gada

ielikts pagaidu parkets. Arī pils interjeru ekspozīciju ar tās mēbelēm, gleznām un

lietišķās mākslas priekšmetiem vienīgi dažās telpās var uzskatīt par pilnīgi pabeigtu un

optimāli iekārtotu. Nepieciešams iegādāties jaunus mākslas priekšmetus, lai papildināt

telpu iekārtojumu, piemēram, Rožu istaba pagaidām ir pilnīgi tukša, Hercoga ēdamzālei

trūkst šīs telpas funkcijai atbilstoša iekārtojuma, daļā interjeru jānomaina neatbilstoši

19. gadsimta priekšmeti..


Muzejs paredzējis turpināt savu izstāžu darbību atšķirīgi, kā galveno mērķi uzstādot

dekoratīvās mākslas pastāvīgās ekspozīcijas veidošanu, kas prasīs vairākus gadus. Tiks

veidotas arī nelielas kultūrvēsturiskas informatīvas izstādes par baroka dārza tēmām,

kas kļuvušas aktuālas, dārzam nemitīgi attīstoties. 2014.gadā daļēji tiks atvērta apskatei

vienīgā nerestaurētā telpa hercoga privātajos apartamentos, tajā būs arī apskatāma

izstāde par pils restaurāciju. Joprojām izdošanu gaida vairāki sagatavoti muzeja

iepriekšējo izstāžu katalogi. Ir uzsākta izdevumu gatavošana par pils vēsturi un

restaurāciju.

Nepārtrauktas rūpes prasa pils parks, jo tas ne tikai jākopj, bet arī tālāk jāveido

regulārais „franču dārzs”. Šajā sezonā nav apskatāms Zaļais teātris, jo tiek atjaunota

skatuves priekšējās malas sarežģītā barokālā konfigurācija. Tiek veidoti trūkstošie

pergolu – lapeņu eju posmi Hortenziju bosketā. Rotaļu bosketā šogad tiks uzstādītas jau

otras vēsturiskās šūpoles. Izveidoti vairāki ūdensvada posmi dārza tālākajos bosketos,

ierīkoti atsevišķi meliorācijas posmi zemākajās vietās Zilajā bosketā. Šogad turpināja

atsegt dārza ziemeļrietumu puses kleķa žoga pamatus, veikta laukakmens pamatu daļēja

nostiprināšana, lai varētu pilnībā atjaunot žogu, pie kura 18. un 19.gadsimtā atradušās

siltumnīcas. Siltumnīcu izbūve, saglabājot atsegtos vēsturisko siltumnīcu, fragmentus

paredzēta tuvākajos gados. Tās kalpos stādu audzēšanai, kas katru gadu tūkstošiem ir

nepieciešami partera dobju, Zilā bosketa un citu bosketu stādījumu veidošanai un

papildināšanai. Saimniecības ēku kompleksā top siltumnīca eksotisko augu

pārziemošanai un demonstrēšanai.

Lielā rožu dārza kolekcija prasa daudz rūpju ne tikai sarežģītajā pārziemošanas procesā,

bet arī ikdienā nolasot noziedējušos ziedus, ravējot un cīnoties ar slimībām. Tulpju

bosketa puķu sīpolus daļēji saņemam kā dāvinājumu, ikgadējai kompozīcijai

nepieciešamos sīpolus ir jāpērk.

Regulārie pils apmeklētāji ir apbēdināti, vairs neredzot pils krāšņos augļu dārzus, jo

ābeles pils rietumu un austrumu pusē ir nocirstas, lai veidotu jaunus augļu dārzus, kas

atbilstu 18. gadsimta dārzam gan zināmo hercoga šķirņu, gan arī stādījumu

kompozīcijas ziņā. Viens no dārziem būs veltīts Latvijas selekcionāru izveidotiem augļu

kokiem. To uzskatām par būtisku muzeja uzdevumu iespēju robežās parādīt Latvijas

selekcionāru sasniegumus – tie būtu augļu koki, rozes, lilijas, īrisi vai tulpes.

Viens no galvenajiem uzdevumiem, kas nākotnē stāvēs priekšā ir pils jumta un tā

konstrukciju labošana. Kaut arī Rundāles pils var lepoties ar labi saglabātu sākotnējo

koka konstrukciju, jau 18. gadsimtā tā piedzīvojusi pārveidojumus, bet 19. gadsimtā virs

Baltās zāles nācies veikt papildus stiprinājumus. Arhitekta F.B.Rastrelli projektētais

jumts parādījis, ka mūsu platuma grādiem tas nav piemērots, jo ir pārāk lēzens, tāpēc

nokrišņi, īpaši sniegs ziemā, paliek uz jumta, netiek novadīts un kušanas ūdeņi sūcas pa

skārda salaiduma šuvēm. 20. gadsimta 70. gados tika izmantots nekvalitatīvs skārds, kas

tagad atklāj korodētās vietas, caur kurām iekļūst nokrišņu ūdens, kas bojā jumta koka

konstrukcijas un veido caurtecējumus griestos. Virs Baltās zāles tas jau ieguvis ļoti

nopietnu raksturu.

Diemžēl nopietni aizkavējusies Baltās zāles jumta seguma labošana. Jau 2011. gada

jūnijā Kultūras ministrija izdalīja naudu Valsts AS „Valsts nekustamie īpašumi”, kas ir

Rundāles pils un teritorijas valdītājs, pils austrumu spārna ziemeļu šķērskorpusa jumta

seguma pārklāšanai ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, tekņu izlabošanai, ventilācijas

nodrošināšanai bēniņu telpā virs Baltās zāles, taču augusta beigās nav pat uzsākta

iepirkuma procedūra.


Otrs lielākais rūpju bērns ir meža parks, kurā katru gadu arvien vairāk neglābjami

slimo un iet bojā oši. Jau šobrīd meža parks šī iemesla dēļ ir diezgan izpostīts un prasa

daudz darba, rūpju un līdzekļu, lai mazpamazām to apstādītu. Muzejam pašam ir

kokaudzētava un tiek nomāta zeme, lai varētu meža parka vajadzībām audzēt

stādmateriālu, taču ar to vien ir par maz.

Rundāles pils muzejs, uzsākot ansambļa restaurāciju meža parkā, daļēji atjaunojis aleju

tīklu un izveidojis novadgrāvjus aleju malās. Centrālajā kastaņu alejā iestādītas

zirgkastaņas, papildinot sākotnējos stādījumus. Mežs vairākkārt tīrīts, novācot vētrās

izgāztos kokus. Daudzi koki, īpaši oši, slimo un vairākos kvartālos ir plaši laukumi ar

nokaltušiem kokiem, vai pilnīgi bez kokiem. Kopumā meža parka teritorija ir daļēji

pārpurvojusies, tāpēc apmeklētājiem nav pieejama. Parkā aug daudz aizsargājamo augu,

kā arī dažāda veida orhidejas, lakači u.c.

Realizējot Rastrelli projektu, 2007. gadā tika uzsākta meža parka pastaigu bosketu

veidošana, izcērtot kokus un krūmus celiņu vietās, bet darbs turpinās ļoti lēnām. Muzeja

līdzekļu trūkuma un samazinātā strādnieku skaita dēļ meža parka kopšanā iespējams

veikt tikai vētras gāzto koku novākšanu un aleju izpļaušanu. Kopš 2010. gada,

izmantojot pašu audzētus vai dāvinātus stādus, šajos bosketos jau stādīti ap 200 jauni

kociņi slimo ošu vietā.

Tādēļ aicinām cilvēkus dāvināt kokus, ar kuriem varētu papildināt meža parka

stādījumus, lai varētu realizēt arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektu,

kā rezultātā tiktu izveidots jauns tūrisma produkts – pastaigu takas un takas zirgu

izjādēm, un šāds tūrisma produkts būtu unikāls 18.gs.meža jeb medību parka

paraugs Latvijā. Visas aktivitātes, kas varētu tikt organizētas atjaunotajā meža parkā,

orientētas uz ikdienas apmeklētājiem – gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem. Līdztekus

uz tūrismu orientētām aktivitātēm, iespējams meža parkā organizēt orientēšanās

sacensības ar dažādiem uzdevumiem.

Augstais gruntsūdens līmenis gan meža parkā, gan regulārajā parka daļā nodara

kaitējumu kokiem, zālājiem un augiem. Lai situāciju uzlabotu, būtu nepieciešams veikt

kanālu padziļināšanu, tādā veidā novadot lieko ūdeni uz kanāliem un nosusinot parka

teritoriju.

Rundāles pils ansambļa ēku restaurācija

Pirmā ēka, kas gaida uzlabojumus savā izskatā ir Staļļu ēka. Tās sliktā stāvokļa dēļ ir

slēgta baznīcu mākslas ekspozīcija, kas tajā atrodas. Jau šajā sezonā no fasādes sienām

tiks nokalti cementa ielaidumi, kas mūros uzsūc mitrumu un bojā konstrukciju. Tādā

veidā notiks ēkas atūdeņošana un žāvēšana, lai pēc tam bojātās vietas varētu sakopt un

ēkas kopējais tehniskais stāvoklis uzlabotos. Šo darbu rezultātā diemžēl kādu laiku

Staļļu ēka būs nepievilcīgā stāvoklī.

Avārijas stāvoklī šobrīd atrodas kompleksa ēka „Avoti” un tālākai ekspluatācijai tā nav

derīga. Nepieciešams mājas kapitālais remonts. Ēkas sienas ir saplaisājušas, koka

starpsienas satrunējušas, starpstāvu pārseguma sijas ielūzušas, jumta spāres un kārniņu

segums bojāts. Tomēr Rundāles pils muzejs, kas jau tā lielāko daļu savas darbības velta

nevis muzeāliem mērķiem, bet celtniecībai, restaurācijai, remontiem ēku un teritorijas

uzturēšanai, nespēj atjaunot šo graustam tuvo celtni. Tas jādara gan šīs, gan visu

Rundāles pils kompleksa ēku pārvaldītājam – „Valsts nekustamajiem īpašumumiem”.


Atskats uz Teterevu fonda projekta „Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas

programma 2010.- 2014.gadam” divu gadu laikā paveiktajiem pils restaurācijas

darbiem.

Vasaras sākumā (5. jūnijā) notika projekta gaitas izvērtēšana, kurā piedalījās Boriss un

Ināra Teterevi, programmas patronese Lilita Zatlere un muzeja pārstāvji. Tā bija atskaite

par darbiem, kas veikti kopš programmas darbības uzsākšanas, kurā ietverta trīs

nozīmīgu telpu pilnīga atjaunošana. No tām Biljarda zāle jau ir pabeigta, Hercoga otrā

darba kabineta sienu gleznojumu restaurācija pabeigta, tajā atjaunota senā dēļu grīda,

rekonstruēts kamīns. Telpas atklāšana paredzēta 2013. gada 24. maijā. Patlaban tiek

meklētas telpas funkcijai un stilam atbilstošas mēbeles – zeltīti krēsli, kam jārindojas

gar sienām, biroja krēsls pie rakstāmgalda, svečturi, vāzes. Visi firmas „Rokajs”

glezniecības restauratori Zinaidas Grīnfeldes vadībā tagad strādā pie Hercoga

bibliotēkas griestiem, kur vēl jāveic liels bojājumu vietu restaurācijas un trūkstošu

elementu rekonstrukcijas darbs. Aivara Studenta vadītie speciālisti jau restaurējuši ļoti

bojāto bibliotēkas parketu, bet tagad sākas darbs pie sienu ozolkoka paneļu

atjaunošanas, kas gājuši bojā 1919. gadā un zināmi tikai pēc senām fotogrāfijām.

I. Lancmanis

More magazines by this user
Similar magazines