Izglītības sistēmas attīstība atbilstoši darba tirgus pieprasījumam

Izglītības sistēmas attīstība atbilstoši
darba tirgus pieprasījumam
Nodarbinātības valsts aģentūras forums “Darba ņēmējs – rītdienas darba tirgū”
2010.gada 13.novembris
Izglītības un zinātnes ministrija
Ilze Brante
Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece
Profesionālās izglītības nodaļas vadītāja
Marina Mekša
Augstākās izglītības departamenta Augstskolu un koledžu pārvaldības un
finansēšanas nodaļas vadītāja

Pārmaiņas profesionālajā izglītībā, kuras ietekmēs turpmāko
profesionālās izglītības attīstību Latvijā:
1. Jauns Profesionālās izglītības likumprojekts, izpildes termiņš –
2012.gada 1.augusts;
2. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes
2010.– 2015.gadam, MK rīkojums Nr. 5, 2010.gada 6.janvārī.

Profesionālās izglītības likumprojekts (I)
1. Elastīgs profesionālās izglītības programmu
piedāvājums, atbilstoši īstermiņa darba tirgus pieprasījumam,
sekmēta nodarbinātība un celta konkurētspēja:
1.1. Profesionālās izglītības programmu strukturēšana
moduļu veidā;
1.2. profesionālajā sākotnējā izglītībā iespēja vienas izglītības
programmas ietvaros iegūt vairākas profesionālās
kvalifikācijas.
2. Nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izveide un
kopējai mācību vienību (zināšanu, prasmju un kompetenču)
novērtēšanai, uzkrāšanai un pārnešanai ieviesta kredīpunktu
sistēma.

Profesionālās izglītības likumprojekts (II)
4. Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās
profesionālās kompetences novērtēšana, kas sekmē
darbinieku konkurētspēju, mobilitāti, dodot iespēju ātri reaģēt
uz izmaiņām darba tirgū, kā arī nodrošināt darba tirgu ar
kvalificētiem speciālistiem (10.06.2010. grozījums spēkā
esošajā Profesionālās izglītības likumā; stājas spēkā
2001.gada 1.janvārī).
5. Paaugstināt vispārējā izglītībā, sākotnējā profesionālajā
izglītībā un profesionājā tālākizglītībā iesaistīto pedagogu
un prakses vadītāju kompetenci, nodrošinot prasmju
atjaunošanu, īpaši saistībā ar modernizēto izglītības saturu,
inovācijām un zināšanām balstītu ekonomiku, paaugstina
darbaspēka konkurētspēju.

Profesionālās izglītības likumprojekts (III)
6. Profesionālā izglītība atbildīs darba tirgus prasībām,
sadarbojoties visiem profesionālajā izglītībā iesaistītajiem
dalībniekiem:
– politikas veidotājiem;
– politikas īstenotājiem;
– sociālajiem partneriem;
– profesionālajām organizācijām;
– izglītojamajiem.
Jaunajā Profesionālās izglītības likumprojektā paredzēts noteikt
sociālo partneru un profesionālo organizāciju līdzdalību un
atbildību politikas izveidē un īstenošanā nacionālā, reģionālā un
nozaru līmenī.

Profesionālās izglītības likumprojekts (IV)
7. Strukturālas izmaiņas profesionālajā izglītībā
nodrošinātas, īstenojot Profesionālās izglītības iestāžu tīkla
optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam:
Optimizējot un diferencējot profesionālās izglītības iestādes, esošo
59 profesionālās izglītības iestāžu vietā izveidojot 29 profesionālās
izglītības iestādes, no tām 13 profesionālās izglītības kompetences
centrus, 14 profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju, 2
profesionālās izglītības iestādes pamatiemaņu apguvei un
nododot profesionālās izglītības iestādes pašvaldībām.

Jauna iniciatīva
No 2010.gada 1.oktobra nodrošināta iespēja vidusskolu absolventiem iegūt
2. un 3.kvalifikācijas līmenim atbilstošu profesionālo kvalifikāciju,
sekmējot vispārējo pamatprasmju apguvi, ātrāku integrāciju darba
tirgū un nodrošinot sabalansētu kompetenču un prasmju apguvi
profesionālajai darbībai un izglītības turpināšanai, izmantojot darbības
programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma
1.2.1.1.3.apakšaktivitātes “Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības
programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai”
pieejamo Eiropas Sociālā fonda finansējumu.

Augstākās izglītības piedāvājums darba tirgum
Studējošo skaita sadalījums
(2009./2010.ak.g. kopā - 112 555 studenti)
Valsts
augstskolu
studentu skaits
70 688 (63%)
Valsts koledžu
studentu skaits
7005 (6%)
Privāto
augstskolu
studentu skaits
29 372 (26%)
Privāto koledžu
studentu skaits
5490 (5%)
Pilna laika
studenti
71 220 (63%)
Nepilna laika
studenti
41 335 (37%)
Šo daļu iespējams
ietekmēt tieši,
sadalot budžeta
vietas pa jomām
Studējošie par
valsts budžeta
līdzekļiem
34 203 (30%)
Studējošie par
studiju maksu
78 352 (70%)

Izmaiņas valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita
sadalījumā pa jomām laika posmā no 2001. līdz 2010.gadam
1 – Izglītība (–1599 vietas) ; 2 – Humanitārās zinātnes un māksla (+544 vietas) ;
3 – Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (–1749 vietas);
4 – Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas un Inženierzinātnes,
ražošana un būvniecība (+1354 vietas); 5 – Lauksaimniecība (–164 vietas);
6 – Veselības aprūpe un sociālā labklājība (+1443 vietas);
7 – Pakalpojumi, t.sk. vides zinātne (+540 vietas)

Izmaiņas valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita
sadalījumā pa jomām kopš 2001.gada
(% no valsts budžeta vietu kopskaita)
45%
43%
40%
38%
35%
30%
25%
20%
15%
10%
5%
16%
9%
22%
14% 15%
13%
3%
3%
5%
11%
3%
5%
2001
2010
0%
1 2 3 4 5 6 7
1 – Izglītība; 2 – Humanitārās zinātnes un māksla; 3 – Sociālās
zinātnes, komerczinības un tiesības;
4 – Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas un
Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība; 5 – Lauksaimniecība; 6 –
Veselības aprūpe un sociālā labklājība;
7 – Pakalpojumi (t.sk. vides zinātne)

Galvenie principi valsts budžeta studiju
vietu skaita izmaiņām 2010.gadā
EM informatīvie ziņojumi:
Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma
atbilstībai vidējā termiņā (izskatīts MK 14.07.2009. sēdē (prot. Nr.48 24.§)).
Informatīvais ziņojums par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja
termiņa periodā (izskatīts MK 10.11.2009. sēdē (prot. Nr.79 52.§)).
EM – prognozes nav precīzs pareģojums,
bet tās dod norādījumu, kas notiks vai
kas jāmaina!
Koncepcija Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un
studiju vietu sadalījuma modelis.
Eiropas Komisijas dokuments New Skills for New Jobs, Anticipating and matcing
labor market and skills (2009.g.aprīlis).

Galvenie principi valsts budžeta studiju
vietu skaita izmaiņām 2010.gadā
‣ Saglabāt doktorantūras studiju vietas, lai rūpētos par akadēmiskā un zinātniskā
personāla atjaunošanu.
‣ Kā prioritāras noteikt studiju vietas dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, vides
zinātnēs, medicīnā, jomās, kas saistītas ar nacionālās identitātes saglabāšanu
(piemēram, letonika, baltu filoloģija).
‣ Pārbaudot augstskolu darbības rezultātus, samazināt vai pārdalīt neaizpildītās
budžeta vietas.
‣ Budžeta vietas kā instruments, lai specializētu augstskolas, samazinot
programmu dublēšanos reģiona ietvaros.
‣ Samazināt studiju vietu skaitu sociālajās zinātnēs, kurās ir liels maksas studentu
īpatsvars, neradot problēmas tiem studējošajiem, kuri jau pašreiz studē valsts
budžeta finansētās vietās. Turpmāk saglabāt minētajās jomās minimālu valsts
budžeta studiju vietu skaitu, nosakot bakalaura vai profesionālajās pamatstudiju
programmās ne vairāk kā 20 vietas katrā kursā.
2011.gadā principi būtiski nemainīsies.

Pasākumu plāns nepieciešamajām
reformām augstākajā izglītībā un zinātnē
2010.-2012.gadam (pieņemts MK
03.08.2010.)
4 rīcības virzieni:
‣ Studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana
‣ Atbildības, resursu izmantošanas efektivitātes un atdeves
paaugstināšana
‣ Eksportspējas un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana
‣ Sasaistes ar tautsaimniecību un inovatīvās darbības stiprināšana
http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Augstaka_izglitiba/IZMPlans_280610_AIZref.p
df

Sasaistes ar tautsaimniecību un
inovatīvās darbības stiprināšana (I)
‣ Augstākā izglītība kā tautsaimniecības nozare
‣ Uzņēmēju un darba devēju lomas palielināšana, nosakot atbilstošu
tiesisko regulējumu:
‣ studiju programmu izstrādē, akreditācijā un licencēšanā
‣ motivācijā nodrošināt studentus ar modernām prakses vietām
‣ veicināt fondu izveidi, lai dotu iespēju studēt labākajiem
skolēniem, pasūtot speciālistus uzņēmuma vajadzībām
‣ Paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un
rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un
tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, uzsākot un īstenojot
Kompetences centru valsts atbalsta programmu

Sasaistes ar tautsaimniecību un
inovatīvās darbības stiprināšana (II)
‣ Darba tirgus ilgtermiņa prognožu izstrāde
‣ Studiju vietu skaita sadalījuma pa studiju jomām izvērtēšana un atbilstība
valsts attīstībai un ekonomikas stimulēšanai nepieciešamo speciālistu
sagatavošanai
‣ Valsts budžeta līdzekļu piešķiršana praktiskas ievirzes pētījumu
projektu īstenošanai, sekmējot zinātnes un ražošanas integrāciju

„Eiropa 2020 – stratēģija gudrai,
ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”
jeb „ES 2020” stratēģija
Stratēģijas mērķis augstākajā izglītībā ir šāds:
Vismaz 40% jaunākās paaudzes (30-34 gadi)
iedzīvotāju jābūt ar augstāko izglītību
Latvijā 2005.g. – 19%, 2008.g. – 27%, 2009.g. – 30%
2008.g. Lietuvā – 39% Īrijā – 42%
Igaunijā – 35% Lielbritānijā – 40%
Somijā – 45% ES 27 – 31%
Polijā – 22%
Pašreiz tiek gatavota Nacionālā rīcības programma ES 2020 mērķu sasniegšanai.

Eiropas Padome uzsver 4 galvenos augstākās
izglītības mērķus:
1. Ilgtspējīgas nodarbinātības nodrošināšana.
2. Aktīvu pilsoņu sagatavošana dzīvei demokrātiskā
sabiedrībā.
3. Personiskā attīstība.
4. Plašu un inovatīvu zināšanu bāzes attīstība, izmantojot
mācīšanos, mācīšanu un pētniecību.
Avots: EP 2010.g. izdevums Higher education for modern societies:
competences and values

Pateicamies par uzmanību un
priecāsimies par priekšlikumiem sadarbībai!