19.02.2015 Views

Kurzeme - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

Kurzeme - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

Kurzeme - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA NACIONĀLĀS PROGRAMMAS<br />

“Darba tirgus pētījumi”<br />

projekta<br />

“Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi”<br />

(projekta Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0002)<br />

REĢIONĀLIE PĒTĪJUMI PAR BEZDARBNIEKU<br />

SOCIĀLPSIHOLOĢISKO PORTRETU<br />

Pētījuma zinātniskais vadītājs<br />

LU asociētais profesors<br />

Mihails Hazans<br />

KURZEMES REĢIONS<br />

PĒTĪJUMA ATSKAITE<br />

Market Lab<br />

Rīga, 2006


REĢIONĀLIE PĒTĪJUMI PAR BEZDARBNIEKU<br />

SOCIĀLPSIHOLOĢISKO PORTRETU<br />

Pētījuma zinātniskais vadītājs<br />

LU asociētais profesors<br />

Mihails Hazans<br />

Izstrādātāji:<br />

Pētījuma metodoloģija, dizains, aptaujas anketa: Mihails Hazans<br />

Psihodiagnostikas instrumentu izstrāde: Baltijas Psiholoģiskās un<br />

psihiatriskās palīdzības konsultatīvais centrs un Tatjana Kutuzova<br />

Psihodiagnostikas instrumentu adaptācija un kalibrēšana: Mihails Hazans<br />

Lauka darba metodika un koordinācija: Market Lab (Aldis Pauliņš,<br />

konsultants)<br />

Lauka darbs: Augstskola „Attīstība” (Vidzeme, Zemgale), Liepājas<br />

Pedagoģijas akadēmija (<strong>Kurzeme</strong>), Socioloģisko pētījumu institūts (Rīgas<br />

reģions), A.I. Sistēmas (Latgale)<br />

Psihodiagnostikas veikšana: Baltic Institute of Social Sciences<br />

Datu apstrāde un sākotnējā analīze: Market Lab (Santa Lemša, projektu<br />

vadītāja)<br />

Rezultātu analīze: Mihails Hazans (Vidzeme), Mihails Hazans un Jekaterina<br />

Dmitrijeva (Latgale, <strong>Kurzeme</strong>, Rīgas reģions), Mihails Hazans, Jekaterina<br />

Dmitrijeva un Anna Zasova (Zemgale).<br />

KURZEMES REĢIONS<br />

2


Saturs<br />

Ievads...................................................................................................................................4<br />

1. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku vispārīgs raksturojums ...............................................................8<br />

2. Kas motivē bezdarbniekus reģistrēties? ............................................................................13<br />

3. Pieejamība darbam un darba meklēšana........................................................................... 16<br />

4. Bezdarbnieku profesionālais statuss. Galvenie bezdarbnieku tipi.....................................23<br />

5. Darbaspēka tirgū pieprasītās prasmes ...............................................................................35<br />

6. Piemērotā darba raksturojums un bezdarbnieku gatavība mācīties ..................................40<br />

7. Bezdarbnieku vēlamā darba samaksa ...............................................................................48<br />

8. Bezdarbnieku potenciālā ģeogrāfiskā mobilitāte ..............................................................53<br />

9. Bezdarbnieku mācāmības potenciāls ................................................................................58<br />

10. Bezdarbnieku motivācija un atbildības sajūta ...................................................................64<br />

11. Alkohola un narkotisko vielu atkarības risks.....................................................................68<br />

12. Darba piedāvājumi ............................................................................................................72<br />

Nobeigums un rekomendācijas .........................................................................................76<br />

Literatūra............................................................................................................................83<br />

1. pielikums. <strong>Kurzeme</strong>s reģiona izlases struktūra ...................................................................84<br />

2. pielikums. Aptaujas anketa .................................................................................................86<br />

3. pielikums. Papildus materiāli vispārējās mācāmības testam .............................................101<br />

4. pielikums. Speciālās mācāmības līmeņa novērtēšana .................................................... ..106<br />

5. pielikums. Sasniegumu motivācijas, atbildības sajūtas un aktivitātes diagnostika ...........107<br />

6. pielikums. Alkohola un narkotiskās atkarības riska prognoze pēc anketas datiem............108<br />

7. pielikums. Psiholoģiskās diagnostikas veidlapa ................................................................110<br />

8. pielikums. Koriģētais atkarības riska prognozes modelis...................................................111<br />

9. pielikums. Attēlu datu tabulas.............................................................................................112<br />

3


Ievads<br />

Pētījuma mērķi un uzdevumi. Pētījuma pamatmērķis ir novērtēt <strong>Kurzeme</strong>s<br />

bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu un atbilstību darba tirgus pieprasījumam un izstrādāt<br />

priekšlikumus viņu sekmīgākai integrēšanai darba tirgū. Šī mērķa sasniegšana palīdzēs ne tikai<br />

uzlabot bezdarbnieku un viņu ģimeņu dzīves kvalitāti, bet arī pozitīvi ietekmēs <strong>Kurzeme</strong>s<br />

reģiona ekonomisko attīstību.<br />

Lai gan NVA galvenie uzdevumi ir saistīti ar darba tirgus funkcionēšanas uzlabošanu,<br />

aģentūrai ir arī svarīga loma sociālās palīdzības sistēmā. Tāpat kā citur pasaulē, daļai<br />

bezdarbnieku reģistrācijas mērķis ir nevis darba meklēšana, bet sociālās palīdzības saņemšana.<br />

Cik liela ir šī daļa katrā filiālē? Cik liela bezdarbnieku daļa ir reāli pieejama darbam tuvā un<br />

vidējā perspektīvā? Cita pašreiz aktuāla problēma ir darbaspēka aizplūde. Cik liels katrā filiālē<br />

ir to bezdarbnieku īpatsvars, kas plāno tuvākā laikā aizbraukt strādāt ārzemēs? Pētījums sniedz<br />

atbildes uz šiem jautājumiem, tādejādi sekmējot NVA darbības stratēģisko plānošanu.<br />

Pētījuma gaitā iegūta plaša informācija par bezdarbnieku kvalifikāciju, pieredzi,<br />

prasmēm, gatavību mācīties un apgūt jaunu profesiju, kā arī par dažādu bezdarbnieku grupu<br />

vēlmēm attiecībā uz potenciālo darba vietu (pieņemamo profesiju loks, darba samaksa, darba<br />

laika režīms, attālums no dzīves vietas, u.c.), kas noderēs darba devējiem un ļaus vismaz daļēji<br />

atrisināt darba roku trūkuma problēmu, kura eksistē paralēli nozīmīgam bezdarba līmenim.<br />

Pētījuma mērķu sasniegšanai tika uzstādīti šādi uzdevumi:<br />

• izveidot <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sociālpsiholoģisko portretu – gan visā reģionā, gan<br />

rajonu un pilsētu griezumā;<br />

• izvērtēt <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu un tā atbilstību darba tirgus<br />

pieprasījumam;<br />

• identificēt problēmas un riska faktorus, kas traucē <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem iekļauties<br />

darba tirgū;<br />

• tai skaitā, pārbaudīt hipotēzi, ka bezdarbnieku vidū ir diezgan nozīmīgs alkohola un<br />

narkotisko vielu atkarības riska grupas īpatsvars;<br />

• izstrādāt konkrētas rekomendācijas NVA darbības uzlabošanai reģionā un atsevišķās<br />

filiālēs, lai sekmētu bezdarbnieku integrēšanu darba tirgū.<br />

Pētījuma novitāte. Reģionālie pētījumi par bezdarbnieku sociālpsiholoģisko portretu<br />

pirmo reizi sniegs tik pilnīgo informāciju par bezdarbniekiem, kas būs reprezentatīva ne tikai<br />

reģionu, bet arī rajonu un lielāko pilsētu līmenī. Izlases apjoms Latvijā pārsniedz 10 000<br />

bezdarbniekus. Salīdzinājumam, CSP Darbaspēka apsekojums (DSA) sniedz tikai nelielu daļu<br />

no šajā pētījumā iekļautās informācijas, un Latvijas izlasē pēdējos gados ir tikai ap 800<br />

reģistrēto bezdarbnieku. Citos nesen veiktos pētījumos par reģistrētiem bezdarbniekiem izlases<br />

apjoms bija ap 1 000 respondentu 1 . Nekad agrāk Latvijā netika veikta tik liela respondentu<br />

skaita psiholoģiskā diagnostika.<br />

Pētījuma instrumenti. Pētījuma pamatā ir aptaujas anketa 2 , kurā ietilpst sekojošie<br />

jautājumu bloki:<br />

• izglītība, kvalifikācija (sertificētas un citas profesijas);<br />

• darba pieredze, nodarbošanās pārtraukšanas vai nestrādāšanas iemesli;<br />

• valodu zināšana un citas darbaspēka tirgū pieprasītās prasmes (datorzinības, biroja<br />

darba prasmes, autovadītāja apliecība);<br />

• gatavība mācīties, apgūt jaunu profesiju;<br />

1 Skat., piemēram, „NVA sniegto pakalpojumu vērtējums: bezdarbnieku un darba meklētāju kvantitatīvā pētījuma<br />

atskaite.” MarketLab, 2005.<br />

2 Skat. 2. pielikumu.<br />

4


• pieejamība darbam;<br />

• gatavība strādāt atkarībā no uzņēmuma atrašanās vietas, darba laika grafika, līguma<br />

veida, darbā nepieciešamās kvalifikācijas, darba samaksas;<br />

• gatavība strādāt konkrētās pakalpojumu sektora un ražošanas sektora profesijās;<br />

• darba meklēšanas metodes, darba nemeklēšanas iemesli;<br />

• saņemtie un noraidītie darba piedāvājumi;<br />

• šķēršļi uzņēmējdarbības uzsākšanai;<br />

• rakstura īpašību pašnovērtējums;<br />

• brīvā laika pavadīšanas veidi;<br />

• saskarsme ar negatīviem darba tirgus paradumiem pagātnē;<br />

• emocionālā stāvokļa, veselības un sociālo kontaktu pašnovērtējums;<br />

• ienākumu un iztikas avoti.<br />

Izstrādājot anketas struktūru un atsevišķo jautājumu formulējumus, tika ņemti vērā<br />

darbaspēka ekonomikas pamatprincipi un empīrisko pētījumu rezultāti par faktoriem, kas<br />

ietekmē indivīdu izvēli starp ekonomisko aktivitāti un neaktivitāti, darba meklēšanas intensitāti<br />

un efektivitāti 3 .<br />

Kā papildus instrumenti tika izstrādāti:<br />

• vispārējās mācāmības tests 4 (iekļauts anketā kā atsevišķs bloks);<br />

• speciālās mācāmības līmeņa novērtēšanas metodika (izmantojot vairāku anketas bloku<br />

jautājumus) 5 ;<br />

• sasniegumu motivācijas, atbildības sajūtas un aktivitātes diagnostikas metodika<br />

(izmantojot vairāku anketas bloku jautājumus) 6 ;<br />

• alkohola un narkotiskās atkarības riska prognozes metodika (izmantojot vairāku<br />

anketas bloku jautājumus) 7 .<br />

Psiholoģiskās diagnostikas instrumentu pamatā ir vispāratzītās metodikas 8 , bet tās tika<br />

adaptētas, ņemot vērā speciālus apstākļus: ierobežoto kontakta laiku, kā arī nepieciešamību<br />

izslēgt negatīvo reakciju un minimizēt nepatiesas atbildes no respondentu puses (parasti<br />

psiholoģiskās diagnostikas subjekti ir brīvprātīgi pieteikušies šai procedūrai vai ir atnākuši pie<br />

psihologa pēc palīdzības sakarā ar atkarības problēmu). Ņemot vērā, ka pētījuma mērķis nebija<br />

individuālā diagnostika, bet problēmu mēroga noskaidrošana un riska grupu identificēšana,<br />

šāda pieeja ir attaisnojama, ja ir pārliecība, ka iegūtie rezultāti pietiekoši cieši korelē ar<br />

psihologu diagnozēm (testa validācija).<br />

Pētījuma gaitā 17 kvalificēti klīniskie psihologi 10 NVA filiālēs dažādos Latvijas<br />

reģionos pēc vienotas metodoloģijas noturēja diagnostikas sarunas ar 1 058 bezdarbniekiem<br />

(kuri pirms tam sniedza savas atbildes uz anketas jautājumiem) un par katru aizpildīja<br />

standarta rezultātu veidlapu (skat. 7. pielikumu). Šīs apakšizlases sastāvs atbilst visu<br />

3 Skat. Ehrenberg, R. G., Smith, R. S. “Modern Labour Economics, Theory and Public Policy” 9 th edition:<br />

Addison Wesley, 2005.<br />

4 Skat. 9. sadaļu un 3. pielikumu.<br />

5 Skat. 9. sadaļu un 4. pielikumu.<br />

6 Skat. 10. sadaļu un 5. pielikumu.<br />

7 Skat. 11. sadaļu un 6. pielikumu.<br />

8 Skat. Psiholoģijas vārdnīca/Mācību grāmata, Rīga, 1999.; Koroleva I., Rungule R. Narkotiku lietošanas<br />

uzsākšanas motivācija. Pētījuma rezultāti. Rīga, 2000.; Анастази А. Психологическое тестирование. Изд-во<br />

«Питер» , 2001; Ксенофонтова Е. ( 1999) Исследование локализации контроля личности – новая версия<br />

методики «Уровень субъективного контроля». Психологический журнал т. 20, N 2, с. 103 – 114.; Личко А.<br />

Патохарактерологический диагностический опросник. СПб, 2000; Психологическая диагностика.<br />

«Питер», 2005; Собчик Л.Н. Методы психологической диагностики. СМИЛ (адаптированный тест MMPI).<br />

Москва,1990.<br />

5


ezdarbnieku sastāvam pēc dzimuma, vecuma, izglītības, bezdarba ilguma un darba pieredzes<br />

esamības. Par šiem 1 058 respondentiem bija pieejami aktivitātes vērtējumi un atkarības riska<br />

vērtējumi gan pēc psihologa atzinumiem (diagnoze), gan pēc anketā iebūvētiem instrumentiem<br />

(prognoze). Salīdzinot šos divus vērtējumus, analīzes gaitā tika konstatēts, ka aktivitātes un<br />

atkarības prognozes pietiekami cieši korelē ar atbilstošiem psihologu vērtējumiem, testiem ir<br />

laba izšķirošā spēja. Atkarības riska prognoze tomēr tika papildus koriģēta (kalibrēta uz<br />

apakšizlases) ar ekonometrijas metodēm; koriģētā prognoze izmanto papildus sākotnējai<br />

prognozei vēl motivācijas, atbildības un vispārējās mācāmības testu rezultātus, kā arī<br />

dzimumu, vecumu un izglītības līmeni. Koriģētās prognozes izšķirošā spēja ir ļoti laba (sīkāk<br />

skat. 11. sadaļu un 8. pielikumu).<br />

Izlases modelis. Galvenais faktors, kas nosaka pieeju izlases veidošanai, bija<br />

nepieciešamība iegūt kvalitatīvi ticamus rezultātus ne tikai reģiona, bet arī rajonu līmenī. Tika<br />

izmantota stratificēta izlase. Izlases modeļa izstrādāšanas 1. posmā katrai filiālei, ņemot vērā<br />

bezdarbnieku skaitu tajā, tika noteikts minimāls izlases apjoms, kas nodrošinātu, lai izlases<br />

kļūda, novērtējot kādas grupas īpatsvaru, ar 95% varbūtību nepārsniegtu 5 procentpunktus, ja<br />

pareizā proporcijā ir 25%. 9 Latvijas izlases apjoms šajā gadījumā būtu ap 8 000 respondentu,<br />

bet filiāles ar lielo bezdarbnieku skaitu būtu pārstāvētas relatīvi sliktāk nekā filiāles ar mazāku<br />

bezdarbnieku skaitu. Tāpēc 2. posmā tika nozīmīgi palielināts izlases apjoms filiālēs, kur<br />

bezdarbnieku skaits pārsniedz 3 000, t. sk., Liepājas pilsētā, kur izlases kļūda (pie tā paša<br />

pieņēmuma, ka mērķa grupas īpatsvars ir 25%) tika reducēta līdz 4.3 procentpunktiem.<br />

Savukārt <strong>Kurzeme</strong>s reģiona līmenī šī kļūda nepārsniedz 1.9 procentpunktus. Kopējais izlases<br />

apjoms ir pārsniedzis 10 000 respondentus, t. sk., Kurzemē 2006. gada februārī un martā<br />

aptaujā piedalījās 1 756 cilvēki, vai gandrīz katrs sestais bezdarbnieks (Liepājā šī proporcija<br />

bija nedaudz zemāka – katrs devītais, savukārt Saldus un Ventspils rajonos, kur bezdarbnieku<br />

skaits ir neliels, bija aptaujāti, respektīvi, 24% un 36% no visiem bezdarbniekiem 10 ; skat. sīkāk<br />

1. pielikumā).<br />

Lai nodrošinātu izlases reprezentativitāti, intervijas notika trīs aptaujas punktu grupās:<br />

(i) katra rajona/pilsētas NVA filiālē; (ii) filiālēs, kur ir ārpus rajona centra izvietoti sektori, arī<br />

sektoros; (iii) filiālēs, kur vismaz 10% bezdarbnieku tiek apkalpoti pagastos (t. sk. Kuldīgas,<br />

Liepājas un Talsu rajonos); proporcionālā interviju daļa notika pagastos (intervētāji devās uz<br />

pagastiem līdzās NVA inspektoriem). Visos gadījumos intervijas notika speciāli izdalītās<br />

telpās. Dienās, kad kādā aptaujas punktā notika intervijas, intervētāji strādāja visu<br />

bezdarbnieku pieņemšanai paredzēto laiku. Intervētāju darbs tika reglamentēts tādā veidā, lai<br />

nodrošinātu respondentu nejaušu atlasi, pēc iespējas ievērojot respondentu kvotas katram<br />

dzimumam un katram izglītības līmenim. Kvotas tika aprēķinātas, izejot no reģistrēto<br />

bezdarbnieku sastāva katrā filiālē 2005. gada beigās.<br />

Nerespondence. Caurmērā Kurzemē 1 085 bezdarbnieki (39% no kopējā kontaktu<br />

skaita) atteicās piedalīties aptaujā. Tas ir augstākais nerespondences līmenis starp Latvijas<br />

reģioniem (Vidzemē, Zemgalē un Latgalē tas bija robežās no 11 līdz 24%, Rīgas reģionā –<br />

32%). Visvairāk atteikumu (gan absolūti, gan procentos no kontaktu skaita) bija starp Liepājas<br />

un Ventspils bezdarbniekiem, kā arī Kuldīgas un Talsu rajonos. Pēc lauka darba veicēju<br />

informācijas galvenais atteikumu iemesls ir laika trūkums (iespējams, bija jāsteidzas uz<br />

darbu...), tad seko mazi bērni un nevēlēšanās piedalīties aptaujā.<br />

Analīzes metodoloģija. Bezdarbnieku sociālpsiholoģiskā portreta izveide nav iespējama,<br />

neņemot vērā tādus faktorus kā dzimums, vecums, izglītības līmenis, reģistrētā bezdarba<br />

ilgums un darba pieredzes esamība. Tāpēc ir svarīgi, lai izlase pareizi (vai tikai ar nelielām<br />

novirzēm) atspoguļotu bezdarbnieku faktisko sastāvu pēc katra no šiem parametriem. Analīzei<br />

9 Pie šī nosacījuma arī visā proporciju diapazonā no 10% līdz 90% rezultāti būtu kvalitatīvi pareizi.<br />

10 Neproporcionāls izlases modelis tiek izmantots, piemēram, Eurobarometer aptaujā (katrā valstī tiek aptaujāti<br />

apmēram 1000 respondentu). Analizējot datus reģiona līmenī, neproporcionalitāte tika koriģēta ar svariem.<br />

6


eģiona līmenī ir jānodrošina arī rajonu un galveno pilsētu (citiem vārdiem sakot, NVA filiāļu)<br />

proporcionāla pārstāvība izlasē. Gadījumos, kad šie kritēriji netika izpildīti, pirms statistiskās<br />

un ekonometriskās analīzes, saskaņā ar izlases apsekojumu metodoloģijas principiem 11 , tika<br />

veikta datu svēršana. Rajonu līmenī, salīdzinoši maza izlases apjoma dēļ, izlases novirzes no<br />

faktiskā sadalījuma ir lielākas nekā reģiona līmenī, un svaru izkliede (kura ir pēc iespējas<br />

jāminimizē) ir lielāka. Tāpēc tika izveidoti divi svaru mainīgie: viens analīzei reģiona līmenī,<br />

otrs analīzei rajonu līmenī. Principā rajonu svari der arī analīzei reģiona līmenī (un dod<br />

līdzīgus rezultātus), tomēr, lai nodrošinātu maksimālu rezultātu ticamību, atskaitē iekļautajās<br />

tabulās un diagrammās reģiona līmenī ir izmantots reģionālais svara mainīgais. 1. pielikumā ir<br />

parādīta <strong>Kurzeme</strong>s izlases struktūra salīdzinājumā ar bezdarbnieku faktisko sastāvu 2006. gada<br />

februāra beigās.<br />

Analīzes gaitā tika izmantotas statistikas, datu grafiskās analīzes un daudzfaktoru<br />

ekonometriskās analīzes metodes.<br />

Veidojot tabulas un diagrammas, kategorija „Nav atbildes” vairākumā gadījumu nav<br />

parādīta, ja tās īpatsvars nepārsniedz 5% no bāzes respondentu skaita; šādos gadījumos citu<br />

atbilžu frekvences ir atbilstoši koriģētas (t. i., respondenti, kuri nav atbildējuši, ir izslēgti no<br />

bāzes). Vairākums attēlu ir dublēti ar tabulām; tās ir meklējamas 9. pielikumā.<br />

Izņemot attēlus 1.1. - 1.4., kas balstās uz NVA datiem par visiem 2006. g. februāra<br />

beigās reģistrētiem <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem, visu attēlu un tabulu pamatā ir aptaujas dati par<br />

1505 <strong>Kurzeme</strong>s respondentiem.<br />

Statistiskā un grafiskā analīze tiek sniegta reģiona līmenī, kā arī sadalījumā pa rajoniem<br />

un lielpilsētām. Grafiskās analīzes rezultāti rajonu līmenī (it īpaši gadījumos, kad analīze tiek<br />

veikta pēc divām vai trijām pazīmēm) ir jāuztver drīzāk kā kvalitatīvi, kas dod iespēju atšķirt<br />

lielās grupas no mazām.<br />

Ekonometrijas metodes 12 dod iespēju identificēt riska faktorus, atdalot katra faktora<br />

ietekmi no citu faktoru iedarbības rezultātiem. Šīs metodes dotajā pētījumā tika izmantotas<br />

divos līmeņos: (i) atsevišķu rajonu vai lielpilsētu līmenī; (ii) <strong>Kurzeme</strong>s reģiona līmenī.<br />

Atskaites struktūra. Atskaite ir izveidota no divpadsmit sadaļām, nobeiguma un<br />

astoņiem pielikumiem. Sadaļu un pielikumu saturs ir atspoguļots satura rādītājā (skat. 3. lpp.).<br />

Šeit ir vērts papildus atzīmēt, ka 4. sadaļā tiek ievesta bezdarbnieku klasifikācija atkarībā no<br />

viņu pieejamības darbam, profesionālā statusa un pieredzes (tipi A, B, C, D, E), kura ir<br />

izmantota visās pārējās sadaļās. Nobeigumā šī klasifikācija tiek konkretizēta, izmantojot šādus<br />

papildus faktorus: gatavība tuvākā gada laikā aizbraukt strādāt ārzemēs, piederība pie riska<br />

grupas alkohola vai narkotiskās atkarības ziņā, mācāmības spējas, sasniegumu motivācijas un<br />

atbildības sajūtas izteiktība. Jaunizveidotā klasifikācija dod iespēju novērtēt „reālo darbaspēka<br />

resursu” un „problemātisko grupu” apjomus.<br />

Atskaites apjoma ierobežojuma dēļ šeit netiek apspriesti daži no aptaujā iekļautiem<br />

jautājumiem. NVA rīcībā ir detalizētas statistiskās tabulas visiem anketas jautājumiem.<br />

Šī atskaite ir adresēta sociālās politikas veidotājiem, NVA un Labklājības ministrijas<br />

darbiniekiem, sociāliem darbiniekiem, darba devējiem, arodbiedrībām, pašvaldībām, kā arī<br />

darba tirgus pētniekiem - sociologiem, ekonomistiem un psihologiem. Tiek paredzēts, ka<br />

pētījuma gaitā iegūtie dati tiks izmantoti arī citos pētījumos par bezdarbu, sociālo atstumtību<br />

un reģionāliem darba tirgiem.<br />

11 Skat., piem. Household Sample Surveys in Developing and Transition Countries. ST/ESA/STAT/SER.F/96.<br />

Department of Economic and Social Affairs - Statistics Division Studies in Methods Series F No. 96: United<br />

Nations, 2005. http://unstats.un.org/unsd/hhsurveys/pdf/Household_surveys.pdf<br />

12 Skat. Greene, W. Econometric Analysis. 5th ed.: Pearson Education, 2003; Maddala, G.S. Limited-dependent and<br />

qualitative variables in econometrics: Cambridge University Press,1983; StataCorp. Stata Survey Data.Reference<br />

Manual. Release 9: StataCorp LP, 2005.<br />

7


1. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku vispārīgs raksturojums<br />

2006. g. februāra beigās Kurzemē bija 10.8 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku. No tiem<br />

vairāk nekā 3.3 tūkstoši dzīvoja Liepājā; 1.7 tūkstoši Liepājas rajonā; 1.5 tūkstoši – Kuldīgas<br />

rajonā; 1.4 tūkstoši – Talsu rajonā; 1.3 tūkstoši – Ventspilī; Saldus un Ventspils rajonos<br />

dzīvoja attiecīgi 0.8 un 0.5 tūkstoši bezdarbnieku. Sieviešu īpatsvars starp bezdarbniekiem<br />

visos rajonos bija robežās no 57% līdz 66% (1.1. attēls).<br />

1. 1. attēls. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku skaita sadalījums pēc rajoniem un dzimuma<br />

4000<br />

Bezdarbnieku skaits<br />

3000<br />

2000<br />

1000<br />

0<br />

Liepāja Ventspils Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Vīrieši<br />

Sievietes<br />

1.2. un 1.3. attēlos ir parādīts bezdarbnieku sadalījums pēc vecuma un izglītības<br />

līmeņa. Katrā rajonā, izņemot Saldus un Ventspils rajonus, trīs lielākās bezdarbnieku grupas<br />

(no 20 līdz 30 procentiem katra) ir 25-34, 35-44 un 45-54. Liepājā un Liepājas rajonā visvairāk<br />

bezdarbnieku atrodas 45-54 gadu vecumā; Ventspilī 35-44 gadu vecumā; bet visos citos<br />

rajonos 24-34 gadu vecumā. Jauniešu īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir diezgan augsts<br />

Kurzemē un svārstās no 15-16% (Liepājā, Liepājas rajonā un Ventspilī) līdz 22% (Saldus un<br />

Ventspils rajonos). Turklāt Saldus rajonā jauniešu - bezdarbnieku ir vairāk nekā 45-54 gadu<br />

vecumā esošo, bet Ventspils rajonā jauniešu ir vairāk nekā 35-44 gadu veco bezdarbnieku.<br />

Nevienā no <strong>Kurzeme</strong>s rajoniem jauniešu grupa nav šaurāka nekā 55 un vairāk gadu veco<br />

grupa. Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils rajonos jauniešu skaits ir apmērām 2 reizes lielāks<br />

nekā senioru (55 gadi un vairāk) bezdarbnieku skaits; tikai Liepājā, Liepājas rajonā un<br />

Ventspilī starp šīm divām grupām būtisku atšķirību nav.<br />

Kurzemē kopumā visvairāk ir bezdarbnieku ar vispārējo vidējo izglītību (30%),<br />

profesionālo vidējo izglītību (29%) vai vispārējo pamatizglītību (27%). Vispārēja vidēja<br />

izglītība bija 34 procentiem bezdarbnieku Kuldīgas rajonā, vairāk nekā 30 procentiem<br />

bezdarbnieku Liepājā, Ventspilī un Talsu rajonā, un 25-30 procentiem bezdarbnieku citos<br />

rajonos. Savukārt bezdarbnieku ar profesionālo vidējo izglītību bija 24-25% Liepājas,<br />

Kuldīgas un Ventspils rajonos, 26-27% Saldus un Talsu rajonos un 33-34% Liepājā un<br />

Ventspilī.<br />

Bezdarbnieki ar vispārējo pamatizglītību veido visplašāko grupu Liepājas, Saldus,<br />

Talsu un Ventspils rajonos: tādu bezdarbnieku šeit ir no 30 līdz 37 procentiem. Pārējos trīs<br />

rajonos bezdarbnieku ar vispārējo pamatizglītību īpatsvars svārstās no 18-20% (Liepājā un<br />

Ventspilī) līdz 29% (Kuldīgas rajonā).<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības bija 4% bezdarbnieku kā Kurzemē caurmērā, tā arī<br />

Liepājā un Liepājas rajonā. Kuldīgas un Saldus rajonos tādu bezdarbnieku bija mazliet vairāk<br />

nekā caurmērā (6%), bet citos rajonos mazāk (tikai 2-3%).<br />

No 2 līdz 5 procentiem bezdarbnieku <strong>Kurzeme</strong>s rajonos nebija pat pamatizglītības, bet<br />

10% bezdarbnieku pilsētās un 3-6 procentiem rajonos bija augstākā izglītība. Izglītība bija<br />

apliecināta gandrīz visiem <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem.<br />

8


1.2. attēls. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku skaita sadalījums pēc rajoniem un izglītības.<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

bezdarbnieku skaits<br />

900<br />

800<br />

700<br />

600<br />

500<br />

400<br />

300<br />

200<br />

100<br />

0<br />

15-24 25-34 35-44 45-54 55+<br />

400<br />

350<br />

300<br />

250<br />

200<br />

150<br />

100<br />

50<br />

0<br />

15-24 25-34 35-44 45-54 55+<br />

Augstākā izglītība<br />

Profesionālā vidējā<br />

izglītība<br />

Arodizglītība bez vidējās<br />

izglītības<br />

Vispārējā vidējā<br />

Vispārējā pamatizglītība<br />

Nav pamatziglītības vai<br />

nav apliecināta<br />

Kuldīgas rajons<br />

Liepājas rajons<br />

bezdarbnieku skaits<br />

450<br />

400<br />

350<br />

300<br />

250<br />

200<br />

150<br />

100<br />

50<br />

0<br />

15-24 25-34 35-44 45-54 55+<br />

500<br />

450<br />

400<br />

350<br />

300<br />

250<br />

200<br />

150<br />

100<br />

50<br />

0<br />

15-24 25-34 35-44 45-54 55+<br />

Augstākā izglītība<br />

Profesionālā vidējā<br />

izglītība<br />

Arodizglītība bez vidējās<br />

izglītības<br />

Vispārējā vidējā<br />

Vispārējā pamatizglītība<br />

Nav pamatziglītības vai<br />

nav apliecināta<br />

Saldus rajons<br />

Talsu rajons<br />

bezdarbnieku skaits<br />

300<br />

250<br />

200<br />

150<br />

100<br />

50<br />

0<br />

15-24 25-34 35-44 45-54 55+<br />

400<br />

350<br />

300<br />

250<br />

200<br />

150<br />

100<br />

50<br />

0<br />

15-24 25-34 35-44 45-54 55+<br />

Augstākā izglītība<br />

Profesionālā vidējā<br />

izglītība<br />

Arodizglītība bez vidējās<br />

izglītības<br />

Vispārējā vidējā<br />

Vispārējā pamatizglītība<br />

Nav pamatziglītības vai<br />

nav apliecināta<br />

Ventspils rajons<br />

140<br />

120<br />

100<br />

80<br />

60<br />

40<br />

20<br />

0<br />

15-24 25-34 35-44 45-54 55+<br />

Augstākā izglītība<br />

Profesionālā vidējā<br />

izglītība<br />

Arodizglītība bez vidējās<br />

izglītības<br />

Vispārējā vidējā<br />

Vispārējā pamatizglītība<br />

Nav pamatziglītības vai<br />

nav apliecināta<br />

9


1.3. attēls. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku vecums un izglītība<br />

100%<br />

Augstākā izglītība<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

15-24 25-34 35-44 45-54 55+<br />

Profesionālā vidējā<br />

izglītība<br />

Arodizglītība bez vidējās<br />

izglītības<br />

Vispārējā vidējā<br />

Vispārējā pamatizglītība<br />

Nav pamatziglītības vai<br />

nav apliecināta<br />

Kaut gan dažāda vecuma bezdarbnieku sadalījumi pēc izglītības ievērojami atšķiras,<br />

var noteikt kopējo tendenci Kurzemē vecuma grupām 15-34 un „55 gadi un vairāk” no vienas<br />

puses un 35-54 no otras puses: jauniešu un senioru vidū (pirmā grupa) vislielākajam<br />

bezdarbnieku skaitam ir vispārējā pamatizglītība (35% 15-34 gadu veciem un 36% 55 un<br />

vairāk gadu veciem); 35-54 gadu veco vidū (otrā grupa) vislielākajai bezdarbnieku daļai bija<br />

vai profesionālā vidējā izglītība (36%), vai vispārējā vidējā izglītība (34%).<br />

Caurmērā tādu pašu tendenci var novērot Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils<br />

rajonos. Katrā no šiem rajoniem vecuma grupās 15-34 un „55 un vairāk” vislielākajai<br />

bezdarbnieku daļai bija vispārējā pamatizglītība: 15-34 gadu veco vidū 37-38% bezdarbnieku<br />

Kuldīgas, Talsu un Saldus rajonos un 44% Ventspils rajonā; senioru vidū 40% bezdarbnieku<br />

Kuldīgas rajonā, 45% Talsu rajonā un ap 50% Saldus un Ventspils rajonos. No otras puses,<br />

starp 35-54 gadu veciem bezdarbniekiem Kuldīgas un Ventspils rajonos visizplātītākā bija<br />

vispārējā vidējā izglītība (attiecīgi 43 un 37%), bet Saldus un Talsu rajonos - profesionālā<br />

vidējā izglītība (attiecīgi 39 un 35%).<br />

Liepājā un Ventspilī vispārējā pamatizglītība bija ap 30% bezdarbnieku vecumā no 15<br />

līdz 34 gadiem, bet 35-54 gadu veco vidū 42% bija profesionālā vidējā izglītība. Liepājas<br />

rajonā vispārējā pamatizglītība bija 40% bezdarbnieku vecuma grupā 15-34, 32% vecuma<br />

grupā 35-54 un 49% vecuma grupā „55 gadi un vairāk”.<br />

Turpmāk informāciju par bezdarbnieku raksturīpašībām atkarībā no viņu vecuma vai<br />

izglītības sniegsim galvenokārt procentuālā sadalījumā; lasītājam ieteicams ņemt vērā šajā<br />

nodaļā izklāstīto informāciju par dažādu vecuma - izglītības kombināciju īpatsvariem.<br />

Bezdarbnieku iespējas darbaspēka tirgū ir būtiski atkarīgas no viņu iepriekšējās<br />

pieredzes un bezdarba ilguma. Šajā sakarā atzīmēsim, ka 21% no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem<br />

nav darba pieredzes, un 14% no bezdarbniekiem atrodas uzskaitē 1 gadu un ilgāk. 1.4. attēlā ir<br />

apkopoti šo divu „problēmu grupu” īpatsvari <strong>Kurzeme</strong>s rajonos. Var secināt, ka ilgstošo<br />

bezdarbnieku īpatsvars ir visaugstākais (virs 25%) Kuldīgas un Liepājas rajonos, bet relatīvi<br />

zems Saldus rajonā (6%). Darba pieredze ir vairāk nekā 80% bezdarbnieku visos rajonos,<br />

izņemot Saldus rajonu, kur tādu ir divas trešdaļas.<br />

10


1.4. Attēls. Ilgstošo bezdarbnieku un bezdarbnieku bez darba pieredzes īpatsvari<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

40%<br />

30%<br />

procenti<br />

20%<br />

10%<br />

0%<br />

Liepāja Ventspils Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Ilgstošo (1 gads un vairāk) bezdarbnieku īpatsvars<br />

Bezdarbnieku bez darba pieredzes īpatsvars<br />

1.5. attēls. Bezdarba ilgums un bezdarbnieku izglītība<br />

Count<br />

100%<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

IZGLĪTĪBA<br />

Zemāka par<br />

pamata izglītību<br />

Vispārējā<br />

pamata izglītība<br />

Vispārējā vidējā<br />

izglītība<br />

Arodizglītība bez<br />

vidējās izglītības<br />

Profesionālā<br />

vidējā izglītība<br />

Augstākā<br />

izglītība<br />

20%<br />

0%<br />

Līdz 3<br />

mēnešiem<br />

No 3 līdz 6<br />

mēnešiem<br />

No 6 līdz 9<br />

mēnešiem<br />

No 9 līdz 12<br />

mēnešiem<br />

BEZDARBA ILGUMS<br />

No 1 gada<br />

līdz 2<br />

gadiem<br />

2 gadus un<br />

vairāk<br />

Kā redzams 1.5. attēlā, bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības kvalitatīvi nemainās<br />

atkarībā no bezdarba ilguma, kamēr tas nesasniedz 2 gadus. Starp bezdarbniekiem, kas atrodas<br />

2 gadus un vairāk, gandrīz nav personu ar augstāko izglītību un ievērojami pieaug to<br />

bezdarbnieku īpatsvars, kam ir vispārējā pamata vai zemāka izglītība. Var secināt, ka šīs<br />

pēdējās grupas bezdarbnieki sastopas ar lielākām grūtībām nekā citi darba meklēšanā, vai kaut<br />

kādu iemeslu dēļ uzsāk aktīvo darba meklēšanu vēlāk. Nevar izslēgt arī to, ka starp viņiem ir<br />

11


lielāka proporcija to bezdarbnieku, kuri faktiski nemeklē darbu, jo vai nu ir zaudējuši cerības<br />

to atrast, vai arī neplāno strādāt tuvākā nākotnē.<br />

Bezdarbnieku aktivitāti darba meklēšanā ietekmē viņu ienākumu avoti un līmenis. 1.1.<br />

tabulā ir parādīts dažādu ienākumu avotu izplatība <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku vidū pēc aptaujas<br />

rezultātiem. Ir redzams, ka šajā ziņā reģions ir relatīvi homogēns un stipri izteikto atšķirību<br />

starp rajoniem nav. Kādu no sociāliem pabalstiem (VSAA vai pašvaldības izmaksātos) saņem<br />

gandrīz visi (94%) bezdarbnieki Kuldīgas rajonā, vairāk nekā 80% bezdarbnieku Saldus rajonā<br />

un ap 70% bezdarbnieku visos citos rajonos. Turklāt Liepājas un Kuldīgas rajonā katrs otrais<br />

no respondentiem saņem bezdarbnieka pabalstu; arī visos citos rajonos tādu bezdarbnieku<br />

īpatsvars pārsniedz 40%.<br />

Katrs piektais bezdarbnieks Kurzemē (ap 25% Kuldīgas un Liepājas rajonos, bet tikai<br />

11% Talsu rajonā) atzina, ka iepriekšējā mēnesī ir saņēmis darba samaksu (t. sk., par gadījuma<br />

darbiem). Ap 9-10% bezdarbnieku Liepājas un Saldus rajonos un 3-5% bezdarbnieku citos<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos saņem ienākumus no zemnieku vai piemājas saimniecībā ražotiem<br />

produktiem; ienākumus no mājās ražotiem un pārdotiem mākslas un amatniecības darbiem<br />

saņem mazāk nekā 3% no bezdarbniekiem. Pensijas saņēmēju īpatsvars ir relatīvi zems<br />

Kurzemē (6% caurmēra), un stipendiju saņēmēju īpatsvars nav daudz augstāks: 10% caurmērā,<br />

visvairāk Liepājā (22%) un Ventspils rajonā (14%). Vairāk nekā puse <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku<br />

(83% Kuldīgas rajonā, 40-60% citur un 54% caurmērā) atzina, ka izmanto citu ģimenes<br />

locekļu ienākumus.<br />

1.1. Tabula. Dažādu ienākumu avotu izplatība starp <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem (%)<br />

Pilsēta Rajons Reģions<br />

Liepāja Ventspils Kuldīgas Liepājas Saldus Talsu Ventspils <strong>Kurzeme</strong><br />

Bezdarbnieka pabalsts 50.7 43.9 53.1 44.5 44.4 48.4 44.2 47.5<br />

Bērna kopšanas pabalsts,<br />

ģimenes valsts pabalsts,<br />

slimības pabalsts 16.7 23.2 27.0 22.3 32.2 24.1 22.7 22.3<br />

Pašvaldības sociālās<br />

palīdzības pabalsts 2.7 2.0 13.7 4.8 4.9 1.5 2.1 5.1<br />

Darba samaksa, tai skaitā par<br />

gadījuma darbiem 17.3 19.2 23.9 26.3 22.7 10.8 17.2 19.2<br />

Ienākumi no zemnieku vai<br />

piemājas saimniecībā<br />

ražotiem produktiem 2.5 3.2 5.3 8.8 10.2 4.4 5.2 4.7<br />

Ienākumi no mājās ražotiem<br />

un pārdotiem mākslas un<br />

amatniecības darbiem 0.9 1.4 2.9 4.4 3.8 0.8 1.9 2.4<br />

Ienākumi no privātprakses,<br />

uzņēmējdarbības 2.1 1.0 1.8 2.9 0.2 0.0 1.0 1.7<br />

Pensija 6.9 5.4 1.9 8.7 1.9 4.4 6.7 5.7<br />

Stipendija 21.6 5.9 2.1 4.7 7.1 1.7 13.5 9.8<br />

Citu ģimenes locekļu<br />

ienākumi 43.2 48.3 83.3 60.2 59.1 41.5 38.3 53.7<br />

Atbalsts no radiem, draugiem<br />

vai alimenti 13.4 10.0 14.1 11.3 19.8 6.6 6.6 12.4<br />

Ietaupījumi, uzkrājumi, banku<br />

procenti, dividendes 6.8 4.3 0.0 10.1 5.8 2.8 1.8 5.5<br />

Citi ienākumi vai atbalsts 5.0 5.7 5.6 2.0 3.7 7.5 4.5 5.4<br />

12


Kā parādīts 1.2. tabulā, <strong>Kurzeme</strong>s rajoni krietni atšķiras viens no otra ienākumu līmeņa<br />

ziņā. Viszemākais ienākumu līmenis ir Saldus un Talsu rajonu bezdarbnieku ģimenēs: gandrīz<br />

puse no bezdarbniekiem Talsu rajonā un katrs trešais Saldus rajonā dzīvo mājsaimniecībā, kur<br />

ienākumi uz vienu cilvēku nepārsniedz 30 latus mēnesī. Turklāt šajos rajonos vismazāk<br />

bezdarbnieku dzīvo ģimenēs, kur mēneša ienākumi pārsniedz Ls 50 uz cilvēku (pat ja pieņem,<br />

ka pie šīs kategorijas pieder visi, kas atteicās atbildēt par savas ģimenes ienākumiem).<br />

Arī Ventspils rajonā ir augsts tādu bezdarbnieku skaits, kuri dzīvo ar ienākumiem<br />

zemāk par Ls 50 mēnesī, bet turīgo (ar ienākumiem pārsniedzot 81 Ls) bezdarbnieku īpatsvars<br />

šeit ir zem reģiona vidējā. Tomēr ienākumu nelīdzība starp bezdarbniekiem nav tik stipri<br />

izteikta kā Talsu rajonā.<br />

Liepājā bezdarbnieki ir daudz turīgāki: šeit tikai 30 procentiem bezdarbnieku ienākumu<br />

ir līdz 50 Ls mēnesī, bet gandrīz 40 procentiem tie pārsniedz 81 Ls.<br />

Ventspilī, Kuldīgas un Liepājas rajonos ienākumu sadalījumi ir relatīvi līdzīgi:<br />

nedaudz vairāk par 40% iekrīt ienākumu grupā „līdz 50 Ls”; ap 20% ienākumu grupā „no 51<br />

līdz 80 Ls” un 28-37% „virs 81 Ls” grupā.<br />

1.2. Tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc ienākumiem uz ģimenes locekli<br />

Pilsēta, rajons<br />

Reģions<br />

Kuldīgas Liepājas Saldus Talsu Ventspils <strong>Kurzeme</strong><br />

Liepāja Ventspils rajons rajons rajons rajons rajons<br />

līdz Ls 30 17.1 19.6 23.2 19.4 34.3 45.4 26.5 24.0<br />

Ls 31-50 12.7 21.1 18.3 22.8 18.6 17.6 25.0 17.7<br />

Ls 51-80 21.8 22.3 17.9 22.0 10.1 10.6 17.2 19.5<br />

Ls 81 un vairāk 39.0 31.3 37.8 28.1 24.7 7.9 27.8 30.7<br />

Nav atbildes 9.4 5.6 2.8 7.7 12.3 18.6 3.5 8.2<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

2. Kas motivē bezdarbniekus reģistrēties?<br />

Nodarbinātības <strong>Valsts</strong> Aģentūras galvenā misija ir darba tirgus funkcionēšanas<br />

uzlabošana. Tomēr vienlaikus NVA ir svarīgs sociālās palīdzības sistēmas elements. Lai<br />

optimizētu savu darbību, NVA ir nepieciešama pēc iespējas objektīvāka informācija par to,<br />

kāda klientu daļa katrā reģionā vai rajonā un katrā konkrētā laika posmā ir orientēta<br />

galvenokārt uz darba meklēšanu vai darba tirgū nepieciešamo prasmju un zināšanu iegūšanu,<br />

un kāda – uz sociālās palīdzības saņemšanu.<br />

Atbildot uz jautājumu „Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc jūs pašlaik esat reģistrējies kā<br />

bezdarbnieks?”, tikai 57% no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem nosauca ar darba meklēšanu tieši vai<br />

netieši saistītus iemeslus (Lai izmantotu kursus un citus pakalpojumus vai Lai saņemtu<br />

palīdzību darba meklēšanā); 36% minēja bezdarbnieka pabalsta vai sociālās palīdzības<br />

saņemšanu; pārējie nosauca citus iemeslus vai neatbildēja vispār.<br />

Nelielu atšķirību atbildēs var tomēr novērot atkarībā no respondentu dzimuma:<br />

salīdzinājumā ar vīriešiem, lielākā daļa sieviešu ir ieinteresēta NVA piedāvātajos kursos, un<br />

mazākā daļa sieviešu nosauc bezdarbnieka pabalsta saņemšanu kā galveno reģistrēšanās<br />

iemeslu. Latviešu un cittautiešu atbilžu sadalījumi ir kopumā ļoti līdzīgi, tomēr cittautieši<br />

biežāk reģistrējas kā bezdarbnieki ar iemeslu saņemt bezdarbnieka pabalstu vai palīdzību darba<br />

meklēšanā, bet retāk, lai izmantotu NVA piedāvātos kursus.<br />

Pēdējā darba vietā ieņemamais amats vai profesija neatstāj būtisku iespaidu uz<br />

reģistrēšanās iemeslu sadalījumu, tomēr kalpotāji (kā arī bezdarbnieki bez darba pieredzes)<br />

minēja kursus un citus pakalpojumus biežāk nekā citi – 55% gadījumu (43% bezdarbnieku bez<br />

darba pieredzes). Uz bezdarbnieka pabalsta vai sociālās palīdzības saņemšanu balstīta<br />

13


eģistrēšanās ir biežāk sastopama kvalificēto strādnieku (34% gadījumu) un vadītāju vidū<br />

(31% gadījumu).<br />

Kursu un citu pakalpojumu (kā galvenā reģistrācijas iemesla) īpatsvars samazinās ar<br />

vecumu: jauniešu - bezdarbnieku vidū tas sasniedz 52%, bet vecumgrupā „55 gadi un vairāk”<br />

ir tikai 14%. Savukārt palīdzību darba meklēšanā kā galveno iemeslu nosauca 16% jauniešu un<br />

34% senioru.<br />

Kopumā ar darba meklēšanu saistītus iemeslus nosauca 68% jauniešu - bezdarbnieku<br />

un 48% bezdarbnieku vecumā 55 gadi un vairāk. Tai pat laikā gados vecākie bezdarbnieki<br />

biežāk reģistrējas NVA ar vēlmi saņemt sociālo palīdzību (skat. 2.1. attēlu un 1.1.1. tabulu).<br />

2.1. Attēls. Bezdarbnieku vecums un motivācija palikt NVA uzskaitē<br />

Count<br />

100%<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

Kāds ir<br />

galvenais<br />

iemesls, kāpēc<br />

jūs pašlaik esat<br />

reģistrējies kā<br />

bezdarbnieks?<br />

Lai saņemtu<br />

bezdarbnieka<br />

pabalstu<br />

Lai saņemtu<br />

sociālo<br />

palīdzību<br />

Lai izmantotu<br />

kursus un<br />

citus<br />

pakalpojumus<br />

Lai saņemtu<br />

palīdzību darba<br />

meklēšanā<br />

Cits iemesls<br />

Nav atbildes<br />

0%<br />

15 - 24 gadi<br />

25 - 34 gadi<br />

35 - 44 gadi<br />

45 - 54 gadi<br />

55 gadi un<br />

vairāk<br />

VECUMS<br />

Reģistrēšanās iemeslu sadalījumi bezdarbniekiem ar vispārējo vidējo, vispārējo pamata<br />

un profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītību ir ļoti līdzīgi: 30-36 % no tiem ir<br />

reģistrējušies kā bezdarbnieki ar vēlmi izmantot kursus vai citus NVA pakalpojumus; 20-25 %<br />

orientējas uz NVA palīdzību darba meklēšanā; 35-38% orientējas uz bezdarbnieka pabalsta vai<br />

sociālās palīdzības saņemšanu.<br />

Bezdarbnieki bez pamatizglītības ir mazāk nekā citi ieinteresēti kursos un citos NVA<br />

pakalpojumos (12%), bet vairāk palīdzībā darba meklēšanā (34%). Tomēr starp šīs izglītības<br />

kategorijas bezdarbniekiem lielāka daļa minēja bezdarbnieka pabalsta vai sociālās palīdzības<br />

saņemšanu (46%) kā galveno reģistrēšanās iemeslu .<br />

Bezdarbnieki ar augstāko izglītību ir galvenokārt orientēti uz kursiem vai citiem NVA<br />

pakalpojumiem (44%), kā arī uz palīdzību darba meklēšanā (18%). Turklāt šīs izglītības<br />

kategorijas bezdarbniekiem ir mazāk raksturīga uz bezdarbnieka pabalsta vai sociālās<br />

palīdzības saņemšanu balstīta reģistrēšanās (28%).<br />

14


2.2. Attēls. Bezdarba ilgums un motivācija palikt NVA uzskaitē<br />

Count<br />

100%<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

Kāds ir galvenais<br />

iemesls, kāpēc jūs<br />

pašlaik esat<br />

reģistrējies kā<br />

bezdarbnieks?<br />

Lai saņemtu<br />

bezdarbnieka<br />

pabalstu<br />

Lai saņemtu<br />

sociālo palīdzību<br />

Lai izmantotu<br />

kursus un citus<br />

pakalpojumus<br />

Lai saņemtu<br />

palīdzību darba<br />

meklēšanā<br />

Cits iemesls<br />

Nav atbildes<br />

0%<br />

Līdz 3<br />

mēnešiem<br />

No 3 līdz 6<br />

mēnešiem<br />

No 6 līdz 9<br />

mēnešiem<br />

No 9 līdz 12<br />

mēnešiem<br />

BEZDARBA ILGUMS<br />

No 1 gada<br />

līdz 2<br />

gadiem<br />

2 gadus un<br />

vairāk<br />

Kā redzams 2.2 attēlā, nepieciešamība pēc palīdzības darba meklēšanā dominē starp<br />

reģistrācijas iemesliem ilgstošo bezdarbnieku vidū. Savukārt kursu popularitāte pakāpeniski<br />

samazinās ar bezdarba ilgumu.<br />

Bezdarbnieku reģistrēšanās iemeslu sadalījumi <strong>Kurzeme</strong>s rajonos ir paradīti 2.3. attēlā.<br />

Septiņus rajonus var izdalīt trīs grupās :<br />

(i)<br />

(ii)<br />

(iii)<br />

40% bezdarbnieku Ventspilī un gandrīz puse Ventspils un Kuldīgas rajonos<br />

reģistrējas ar vēlmi saņemt bezdarbnieka pabalstu vai sociālo palīdzību. Otrais<br />

pēc nozīmības reģistrēšanās iemesls bija NVA kursu un citu pakalpojumu<br />

izmantošana (33% Ventspilī un 26% Ventspils un Kuldīgas rajonos). 22 -23%<br />

bezdarbnieku šajos rajonos bija ieinteresēti palīdzībā darba meklēšanā.<br />

Arī Talsu rajonā 35% bezdarbnieku reģistrējas, lai saņemtu bezdarbnieka<br />

pabalstu vai sociālo palīdzību, bet 28% orientējās uz palīdzību darba meklēšanā<br />

un tikpat daudz bija ieinteresēti NVA kursos.<br />

Liepājā, Liepājas rajona un Saldus rajonā bezdarbnieku reģistrācijas galvenais<br />

iemesls ir NVA kursu un citu pakalpojumu izmantošana (no 35% līdz 41%<br />

gadījumu). Šeit gadījumu, kad reģistrēšana nav saistīta ar darba meklēšanu, ir<br />

tikai 30%.<br />

15


2.3. attēls. Motivācija palikt NVA uzskaitē <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

Count<br />

100%<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

Kāds ir galvenais<br />

iemesls, kāpēc jūs<br />

pašlaik esat<br />

reģistrējies kā<br />

bezdarbnieks?<br />

Lai saņemtu<br />

bezdarbnieka<br />

pabalstu<br />

Lai saņemtu<br />

sociālo palīdzību<br />

Lai izmantotu<br />

kursus un citus<br />

pakalpojumus<br />

Lai saņemtu<br />

palīdzību darba<br />

meklēšanā<br />

Cits iemesls<br />

Nav atbildes<br />

0%<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

3. Pieejamība darbam un darba meklēšana<br />

Bezdarbnieki tiek uzskatīti par darbaspēka rezervi, tāpēc jautājums, cik daudz no<br />

viņiem katrā konkrētā reģionā vai rajonā reāli ir gatavi uzsākt darbu, ir svarīgs gan no darba<br />

devēju viedokļa, gan no reģionālās attīstības stratēģijas perspektīvas.<br />

Pēc Starptautiskās Darba Organizācijas standartiem pie bezdarbniekiem pieskaita tikai<br />

tās nenodarbinātas personas, kuras:<br />

(i) pēdējo 4 nedēļu laikā ir aktīvi meklējušas darbu;<br />

(ii) ir gatavas uzsākt darbu divu nedēļu laikā, ja piemērots darbs būtu piedāvāts.<br />

Formāli runājot, visi reģistrētie bezdarbnieki izpilda nosacījumu (i), reizi mēnesī<br />

apmeklējot NVA filiāli. Tāpēc sākumā apskatīsim nosacījumu (ii). Šim kritērijam atbilst tikai<br />

70% no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem (sieviešu vidū - 67%, vīriešu vidū – 74%). Šī proporcija ir<br />

būtiski augstāka bezdarbniekiem, kam dzimtā valoda nav latviešu (77%); bijušajiem<br />

kalpotājiem (76%), vadītājiem un speciālistiem (74%), mazkvalificētiem strādniekiem (73%),<br />

kā arī personām bez pamata izglītības (79%). Savukārt tikai 58% no bezdarbniekiem bez<br />

darba pieredzes un 65% no tiem, kas atrodas NVA uzskaitē 2 gadus un vairāk, ir gatavi<br />

nekavējoties uzsākt darbu (3.1 tabula).<br />

Tātad 30% Kurzemē reģistrēto bezdarbnieku ir pēc starptautiskajiem standartiem<br />

ekonomiski neaktīvi. Turklāt lielākā daļa šo neaktīvo bezdarbnieku nebūs pieejama darbam<br />

arī nākamo trīs mēnešu laikā, bet katrs ceturtais no viņiem vispār neplāno strādāt (3.1 tabula).<br />

Sauksim bezdarbniekus, kas atbilst kritērijam (ii), par formāli ekonomiski aktīviem.<br />

Respektīvi, vārds aktivitāte attiecībā uz bezdarbniekiem tiks izmantots tādā nozīmē, kā<br />

„pieejamība piemērotam darbam divu nedēļu laikā.” Vēlāk redzēsim, ka faktiski ekonomiski<br />

aktīvo reģistrēto bezdarbnieku ir mazāk nekā formāli ekonomiski aktīvo, jo daži no tiem, kas<br />

būtu gatavi strādāt, neko nedara, lai darbu atrastu.<br />

16


Nav gatavi uzsākt darbu<br />

divu nedēļu laikā<br />

Tai skaitā:<br />

Būs pieejami darbam 1<br />

līdz 3 mēn. Laikā<br />

Būs pieejami darbam 3<br />

līdz 12 mēn. laikā<br />

Būs pieejami darbam ne<br />

agrāk, kā pēc 1 gada<br />

3.1. Tabula Atsevišķo bezdarbnieku kategoriju pieejamība darbam (%)<br />

Izglītība<br />

Pēdēja profesija<br />

Visi<br />

Reģistr.<br />

Zemākā bezdarba Vadītāji<br />

Visp.<br />

Mazkval.<br />

par<br />

ilgums un Kalpotāji<br />

pamata<br />

pamata vismaz 2 speciālisti<br />

strādn.<br />

Nav<br />

gadi<br />

Dzimtā<br />

valoda<br />

nav<br />

latviešu<br />

30.1 21.1 34.4 34.6 26.3 23.6 27.0 42.1 22.6<br />

6.7 3.0 6.7 2.5 9.0 2.4 6.1 8.0 7.8<br />

7.1 0.0 5.7 4.0 6.3 10.6 4.9 6.1 3.5<br />

6.2 1.1 6.8 6.5 5.5 5.9 4.1 12.4 2.5<br />

Neplāno strādāt 7.8 13.5 12.2 19.6 4.9 4.6 8.5 13.5 6.3<br />

Nezin kad būs pieejami<br />

darbam<br />

2.3 3.5 3.0 2.0 0.7 0.0 3.4 2.1 2.5<br />

Kāpēc nozīmīga bezdarbnieku daļa nav gatava nekavējoties uzsākt darbu, pat ja<br />

piemērots darbs būtu piedāvāts? Visbiežāk minētie iemesli ir personiskie vai ģimenes apstākļi<br />

(33%), bērnu vai pieaugušo ģimenes locekļu kopšana (25%), mācības (23%), slimība vai<br />

īslaicīga darbnespēja (16%). Iemeslu sadalījums ievērojami mainās atkarībā no dzimuma un<br />

vecuma.<br />

Daudzfaktoru ekonometriskā analīze apstiprina, ka pie pārējiem vienādiem apstākļiem<br />

sekojošie riska faktori nozīmīgi palielina neaktivitātes varbūtību (t. i., samazina izredzes, ka<br />

bezdarbnieks ir pieejams darbam divu nedēļu laikā):<br />

• vāji izteikta sasniegumu motivācija;<br />

• VSAA izmaksātais pabalsts (izņemot bezdarbnieka pabalstu);<br />

• sieviete;<br />

• reģistrētā bezdarba ilgums no 3 līdz 6 mēnešiem.<br />

Savukārt pie pārējiem vienādiem apstākļiem nozīmīgi samazina neaktivitātes varbūtību (t.<br />

i., palielina izredzes, ka bezdarbnieks ir pieejams darbam divu nedēļu laikā) tādi faktori kā<br />

• dzimtā valoda nav latviešu,<br />

• stipri izteikta sasniegumu motivācija.<br />

.<br />

Turklāt pie pārējiem vienādiem apstākļiem, vislielākā neaktivitātes varbūtība ir Kuldīgas<br />

rajonā. Arī vidēji visaugstākais neaktivitātes līmenis (44%) ir Kuldīgas rajonā, turklāt katrs<br />

sestais no šī rajona bezdarbniekiem vispār neplāno strādāt (skat. 3.2. tabulu).<br />

17


3.2. tabula. Ekonomiski neaktīvo personu īpatsvars starp <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem (%)<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Nav gatavi uzsākt darbu divu<br />

nedēļu laikā<br />

30.9 20.9 43.7 25.2 26.2 30.1 25.8<br />

Tai skaitā:<br />

Būs pieejami darbam<br />

1 līdz 3 mēnešu laikā<br />

9.6 3.9 6.5 4.0 7.0 5.0 4.5<br />

Būs pieejami darbam<br />

3 līdz 12 mēnešu laikā<br />

9.3 5.5 6.9 2.6 9.5 5.7 6.6<br />

Būs pieejami darbam<br />

ne agrāk, kā pēc 1 gada<br />

4.2 4.3 10.9 7.5 5.4 8.9 7.5<br />

Neplāno strādāt 7.1 4.4 15.6 10.3 4.3 3.0 5.4<br />

Nezin kad būs pieejami darbam 0.6 2.9 3.7 0.9 0.0 7.5 1.9<br />

Atsevišķos rajonos vai pilsētās tiek atrastas papildus riska grupas ar nozīmīgi augstāku<br />

(pie pārējiem vienādiem apstākļiem) neaktivitātes varbūtību, kā arī papildus faktori, kas<br />

palielina izredzes, ka bezdarbnieks ir pieejams darbam divu nedēļu laikā (skat. 3.3. tabulu).<br />

Rajons<br />

(pilsēta)<br />

Visi, izņemot<br />

Talsu, Saldus<br />

Visi, izņemot<br />

Saldus<br />

Liepājas<br />

pilsēta<br />

Ventspils<br />

pilsēta<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

3.3. tabula. Faktori, kas nozīmīgi ietekmē bezdarbnieku pieejamību darbam<br />

divu nedēļu laikā <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

Negatīva ietekme<br />

VSAA izmaksātais pabalsts a<br />

Vāji izteikta sasniegumu motivācija<br />

Sieviete<br />

Nav darba pieredzes; pēdējā profesija – kvalificēts<br />

strādnieks, amatnieks<br />

Sieviete; vecums 45 gadi un vairāk;<br />

alkohola atkarība; augstākā izglītība;<br />

pēdējā profesija – speciālists vai kalpotājs;<br />

dzīves vieta ārpus Kuldīgas<br />

Vecums 15-24 vai 45-54 gadi; pēdējā profesija –<br />

kvalificēts strādnieks, amatnieks;<br />

Pozitīva ietekme<br />

Dzimtā valoda nav latviešu<br />

Vecums 15-24 gadi; stipri<br />

izteikta sasniegumu motivācija<br />

Bezdarba ilgums 1 līdz 2 gadiem;<br />

stipri izteikta sasniegumu<br />

motivācija; alkohola atkarība<br />

Dzimtā valoda nav latviešu<br />

Nav darba pieredzes;<br />

Pēdējā profesija – kvalificēts<br />

arodizglītība (bez vidējās izglītības)<br />

strādnieks, amatnieks<br />

Dzimtā valoda nav latviešu;<br />

Vecums 55 gadi un vairāk;<br />

Nav darba pieredzes; bezdarbnieka pabalsts vispārējā pamata vai zemāka<br />

izglītība; stipri izteikta<br />

sasniegumu motivācija<br />

Piezīme. a Gandrīz 90% no VSAA pabalstu saņēmējiem ir sievietes.<br />

Tagad pievērsīsimies jautājumam, kā un cik intensīvi bezdarbnieki meklē darbu. Kā jau<br />

bija parādīts, īstais reģistrēšanās iemesls un mērķis ne vienmēr ir darba meklēšana. Tāpēc<br />

respondentiem tika uzdoti jautājumi par konkrētām darba meklēšanas metodēm. Rezultāti ir<br />

atspoguļoti tabulās 3.4., 3.5 .<br />

18


Vispirms jāatzīmē, ka katrs ceturtais bezdarbnieks 4 nedēļu laikā nebija izmantojis<br />

nevienu no 14 nosauktajām metodēm, kā arī nevarēja nosaukt nekādu citu metodi, ko būtu<br />

izmantojis.<br />

Tabulā 3.4. ir apspoguļota darba meklēšanas intensitāte atkarībā no bezdarbnieku<br />

kategorijām (atšķirīgām vecuma, izglītības, profesijas utt. grupām). Darba meklēšanas<br />

intensitāte tiek noteikta atkarībā no metožu skaita N, kas tika izmantots darba meklēšanai<br />

pēdējo 4 nedēļu laikā. N=0 bezdarbniekiem, kas neizmantoja nevienu no 14 aptaujas anketā<br />

minētajām metodēm, kā arī nevarēja nosaukt nevienu citu metodi, ko viņi būtu izmantojuši.<br />

Tādus bezdarbniekus sauksim par darbu nemeklējušiem.<br />

Darbu nemeklējošo bezdarbnieku īpatsvars ir augstāks:<br />

• sieviešu vidū;<br />

• starp gados vecākiem bezdarbniekiem;<br />

• starp bezdarbniekiem ar pamata vai zemāko izglītību;<br />

• starp personām ar vājām latviešu valodas prasmēm;<br />

• starp bezdarbniekiem, kuri atrodas uzskaitē 2 gadus un vairāk;<br />

• starp bezdarbniekiem bez darba pieredzes.<br />

3.4 Tabula. Bezdarbnieku lietoto darba meklēšanas metožu (a) skaits (N) pēdējo 4 nedēļu laikā<br />

Dzimums Vecums Izglītība (b)<br />

N Visi Siev. Vīr. 15 - 24 25 - 34 35 - 44 45 - 54 55 -64 [1] [2] [3] [4] [5]<br />

0 24.9 27.1 21.5 28.5 21.6 23.5 22.2 34.5 31.1 23.4 20.5 22.5 18.7<br />

1 25.0 24.4 25.9 20.0 28.0 25.5 25.1 24.6 27.0 23.0 21.1 26.1 16.8<br />

2 21.3 21.8 20.5 17.6 18.5 19.6 28.6 21.1 20.9 22.3 23.5 20.9 21.5<br />

3 14.2 13.3 15.7 13.6 14.5 16.4 14.0 10.9 9.3 15.9 16.9 15.4 19.9<br />

4+ 14.6 13.5 16.5 20.3 17.5 15.0 10.0 8.8 11.7 15.3 17.9 15.1 23.3<br />

Latviešu valodas<br />

prasmes Bezdarba ilgums, mēneši Pēdējā profesija (c)<br />

Labi Vāji<br />

Dzimtā<br />

vai vai<br />

valoda<br />

N<br />

Vid. nemaz<br />

0-3 3-6 6-9 9-12 12-24 24+ [1] [2] [3] [4] [5] [6]<br />

0 24.8 21.5 40.1 24.2 24.9 19.0 23.6 27.2 32.9 25.6 18.0 21.8 17.8 27.3 36.0<br />

1 25.8 25.3 10.2 24.2 25.6 24.8 23.6 21.4 28.9 18.9 28.1 23.0 26.0 28.6 18.9<br />

2 19.7 26.2 26.3 23.3 21.4 22.8 20.9 19.2 15.9 18.9 21.6 22.4 27.1 19.3 19.9<br />

3 14.4 13.1 16.5 12.7 13.7 13.2 16.4 23.3 12.8 20.2 14.5 17.5 16.0 11.2 9.9<br />

4+ 15.3 13.9 6.7 15.7 14.5 20.2 15.6 9.0 9.6 16.5 17.9 15.3 13.2 13.6 15.3<br />

Piezīmes: a Izņemot NVA apmeklēšanu. b [1] Vispārējā pamatizglītība; [2] Vispārējā vidējā izglītība [3]<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības; [4] Profesionālā vidējā izglītība; [5] Augstākā izglītība. c [1] Vadītāji un<br />

speciālisti; [2] Kalpotāji; [3] Tirdzniecības darbinieki; [4] Kvalificētie strādnieki; [5] Mazkvalificētie un<br />

nekvalificētie strādnieki; [6] Nav darba pieredzes.<br />

Atbildot uz jautājumu par iemesliem, kāpēc darbs netika meklēts, sievietes visbiežāk<br />

atsaucās uz bērna kopšanu (34%), personiskiem vai ģimenes apstākļiem (16%), mācībām<br />

(14%) un slimību (10%). Savukārt vīriešiem biežāk minētie iemesli ir personiskie vai<br />

ģimenes apstākļi (24%), slimība (23%) un mācības (16%). Zaudējuši cerības atrast darbu 5%<br />

no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem, bet 6% izvēlējās atbildi „Negrib vai nav nepieciešamības<br />

strādāt.” 3% no aptaujātajām sievietēm un 6% no vīriešiem nevarēja nosaukt nekādu iemeslu.<br />

Bezdarbniekiem vecumā līdz 34 gadiem meklēt darbu visbiežāk (40% gadījumu) traucē<br />

bērnu kopšana, mācības (29% jauniešu un 15% vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem), kā arī citi<br />

personiskie vai ģimenes apstākļi (attiecīgi 8% un 12%); vecumā no 35 līdz 44 gadiem – bērnu<br />

kopšana (20%), citi personiskie vai ģimenes apstākļi (22%), slimības (14%), mācības (11%);<br />

vecumā no 45 līdz 54 gadiem – slimības (23%), citi personiskie vai ģimenes apstākļi (24%),<br />

19


mācības (10%), zaudētās cerības (9%); vēl 9% gaidīja, kad sāksies sezonas darbi.<br />

Bezdarbnieki, kas ir sasnieguši 55 gadus, visbiežāk minēja slimības (26%), citus personiskus<br />

vai ģimenes apstākļus (21%), zaudētās cerības (13%), mācības (8%).<br />

Caurmērā katrs ceturtais bezdarbnieks izmanto tikai vienu darba meklēšanas metodi,<br />

katrs piektais - divas metodes, katrs septītais – trīs, un katrs septītais – četras vai vairāk<br />

metodes. Intensīvāk nekā citi darbu meklē bezdarbnieki vecumā līdz 44 gadiem, ar augstāko<br />

izglītību, ar dzimto latviešu valodu, bijušie vadītāji, speciālisti, kalpotāji un tirdzniecības<br />

darbinieki, kā arī tie, kas atrodas uzskaitē no 6 līdz 24 mēnešiem (3.4. tabula).<br />

3.1. attēlā tiek salīdzināta darba meklēšanas intensitāte <strong>Kurzeme</strong>s rajonos. Kā redzams,<br />

Liepājā, Ventspilī, kā arī Liepājas, Ventspils un Kuldīgas rajonos aina ir diezgan līdzīga: 25-<br />

30% bezdarbnieku nav aktīvi meklējuši darbu pēdējo 4 nedēļu laikā, ap 30% ir izmantojuši trīs<br />

un vairāk metodes, pārējie – vienu vai divas metodes. Talsu un Saldus rajonos dominē<br />

bezdarbnieki, kas izmanto kādu vienu metodi.<br />

3.1. attēls. Darba meklēšanas intensitāte <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

Count<br />

100%<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

PĒDĒJO 4 NEDĒĻU<br />

LAIKĀ IZMANTOTO<br />

DARBA<br />

MEKLĒŠANAS<br />

METOŽU SKAITS<br />

nav aktīvi<br />

meklējis darbu<br />

viena metode<br />

divas metodes<br />

trīs metodes<br />

četras metodes<br />

vai vairāk<br />

20%<br />

0%<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

Daudzfaktoru ekonometriskā analīze apstiprina, ka pie pārējiem vienādiem apstākļiem darba<br />

meklēšanas intensitāte:<br />

• ir zemāka sievietēm nekā vīriešiem;<br />

• 55-64 gadu veciem bezdarbniekiem ir daudz mazāka nekā citiem;<br />

• personām ar vājām (vai vispār bez) latviešu valodas zināšanām ir mazāka nekā citiem;<br />

• ir visaugstākā bezdarbniekiem ar augstāko izglītību un viszemākā personām ar<br />

vispārējo pamata (vai zemāku) izglītību;<br />

• ir viszemākā bezdarbniekiem, kuri atrodas uzskaitē no 1 līdz 2 gadiem, un visaugstākā<br />

tiem, kuri atrodas uzskaitē no 6 līdz 9 mēnešiem;<br />

• bezdarbniekiem, kuri saņem kādu no VSAA izmaksātiem pabalstiem, ir daudz<br />

zemāka nekā citiem;<br />

• ir zemāka ārpus rajonu centru dzīvojošiem bezdarbniekiem;<br />

20


• ir ļoti zema personām ar vāji izteiktu sasniegumu motivāciju un augsta personām,<br />

kurām šī īpašība ir stipri izteikta;<br />

• Talsu rajonā ir zemāka, nekā citur Kurzemē.<br />

Turklāt Liepājā, Ventspilī un Kuldīgas rajonā bezdarbnieki pie pārējiem vienādiem apstākļiem<br />

ir vairāk tendēti vispār aktīvi nemeklēt darbu.<br />

3.2. attēls. Darba meklēšanas intensitāte atkarībā no pieejamības darbam<br />

Count<br />

100%<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

PĒDĒJO 4 NEDĒĻU<br />

LAIKĀ<br />

IZMANTOTO<br />

DARBA<br />

MEKLĒŠANAS<br />

METOŽU SKAITS<br />

nav aktīvi<br />

meklējis darbu<br />

viena metode<br />

divas metodes<br />

trīs metodes<br />

četras metodes<br />

vai vairāk<br />

20%<br />

0%<br />

2 nedēļas<br />

1-3 mēneši<br />

3-12 mēneši<br />

1 gads un<br />

vairāk<br />

neplāno<br />

strādāt<br />

nav atbildes<br />

PĒC CIK ILGA LAIKA JŪS BŪSIET PIEEJAMS DARBAM?<br />

Vai respondentu atbildes par izmantoto darba meklēšanas metožu skaitu dod pareizo<br />

priekšstatu par darba meklēšanas intensitāti? No 3.2 attēla redzams, ka, jo ātrāk bezdarbnieks<br />

grib (plāno) uzsākt darbu, jo lielāks izmantoto metožu skaits. Tas apstiprina, ka rezultāti<br />

caurmērā ir ticami. Tomēr arī to respondentu vidū, kuri atzina, ka vispār neplāno strādāt (t.i.,<br />

atbildēja negatīvi gan uz jautājumu „Ja jums tiktu piedāvāts piemērots darbs, vai jūs būtu<br />

gatavi uzsākt darbu tuvāko divu nedēļu laikā?”, gan uz jautājumu „Vai, mainoties apstākļiem,<br />

jūs tomēr vēlētos strādāt?”), gandrīz katrs trešais atbildēja, ka pēdējo 4 nedēļu laikā ir<br />

izmantojuši kādu no darba meklēšanas metodēm (iztaujāja radus, draugus, paziņas; pētīja<br />

darba piedāvājumus vai atbildēja uz tiem; devās uz uzņēmumiem ar NVA nosūtījumu, u. c.).<br />

3.5. tabulā ir apkopota dažādu darba meklēšanas metožu izplatība to <strong>Kurzeme</strong>s<br />

bezdarbnieku vidū, kuri ir aktīvi meklējuši darbu pēdējo 4 nedēļu laikā. Vispopulārākās visās<br />

vecuma un izglītības kategorijās ir divas metodes, kuras neprasa īpašas pūles: caurmērā 70%<br />

no visiem darba meklētājiem izmantoja pazīšanos un 60% pētīja sludinājumus masu medijos.<br />

Katrs piektais pēc savas iniciatīvas sūtīja CV konkrētiem uzņēmumiem. Katru no<br />

sekojošām metodēm izmantoja 14-16% bezdarbnieku: uzņēmumu apmeklēšana ar NVA<br />

nosūtījumu; uzņēmumu apmeklēšana pēc savas iniciatīvas; sludinājumu ievietošana masu<br />

medijos vai atbildēšana uz sludinājumiem. No 8% līdz 12% darba meklētāju izmantoja katru<br />

no sekojošām metodēm: ievietoja savu CV vai sludinājumus internetā, atbildēja uz darba<br />

piedāvājumiem internetā; izgāja testēšanu, interviju vai kārtoja eksāmenu; gaidīja atbildi vai<br />

konkursa rezultātus pēc pieteikšanās uz darbu; vāca informāciju par darba iespējām ārzemēs.<br />

Jaunieši un bezdarbnieki ar augstāko izglītību vairāk nekā citi izmanto „aktīvās” metodes un<br />

mazāk – NVA nosūtījumus. Bezdarbnieki ar vājām latviešu valodas zināšanām retāk nekā citi<br />

sūta savus CV konkrētiem uzņēmumiem un mazāk izmanto interneta iespējas; viņi vairāk<br />

21


izmanto sludinājumus presē un privātus darbā iekārtošanas birojus. Interneta iespējas<br />

gandrīz neizmanto arī bezdarbnieki vecumā 45 gadi un vairāk.<br />

Kaut ko darīja, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, 3.5% no aktīviem darba meklētājiem; starp<br />

jauniešiem, kā arī starp bezdarbniekiem ar augstāko izglītību, šī proporcija ir gandrīz divreiz<br />

augstāka.<br />

3.5. Tabula Atsevišķu darba meklēšanas metožu izplatība starp <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem,<br />

kas meklēja darbu pēdējo 4 nedēļu laikā<br />

Vecums Izglītība Latviešu valodas<br />

prasme<br />

15-<br />

24<br />

25-<br />

34<br />

35-<br />

44<br />

45-<br />

54<br />

55-<br />

64 [1] [2] [3] [4] [5]<br />

Dzimtā<br />

valoda<br />

Labi<br />

vai<br />

vid.<br />

Vāji<br />

vai<br />

nemaz<br />

Visi<br />

Meklējāt darbu caur pazīšanos,<br />

iztaujājot radus, draugus, paziņas 70.0 68.4 67.8 69.6 73.1 71.4 74.3 69.1 71.3 70.3 61.6 70.1 69.4 72.1<br />

Pētījāt darba piedāvājumus<br />

laikrakstos, žurnālos, internetā 61.0 65.4 60.5 62.0 61.2 52.3 55.8 64.6 64.7 62.3 66.6 61.1 58.1 73.6<br />

Ar aģentūras nosūtījumu devāties<br />

uz uzņēmumiem, kam<br />

nepieciešami darbinieki 14.2 10.3 13.3 15.5 16.6 13.8 15.3 15.8 14.2 12.3 9.4 14.9 11.8 13.4<br />

Pēc savas iniciatīvas personīgi<br />

apmeklējāt uzņēmumus, kur<br />

gribētu strādāt 14.3 14.1 11.0 15.7 12.2 24.8 17.0 12.2 8.5 15.1 17.8 14.9 12.3 11.7<br />

Pēc savas iniciatīvas sūtījāt CV<br />

konkrētiem uzņēmumiem 21.3 31.0 26.0 22.2 12.1 14.4 14.2 21.9 22.9 21.0 45.9 20.5 24.7 17.0<br />

Ievietojāt sludinājumus vai<br />

atbildējāt uz darba<br />

piedāvājumiem masu medijos 15.5 22.4 16.4 15.3 11.6 11.5 13.1 16.1 22.2 14.4 16.9 16.5 11.2 19.5<br />

Vācāt informāciju par darba<br />

iespējām ārzemēs 9.2 15.2 7.7 9.1 8.3 6.1 6.5 10.9 10.2 8.2 15.9 9.8 6.9 10.2<br />

T. sk.: Apmeklējāt EURES<br />

konsultantu 1.4 2.2 1.0 1.8 1.4 0.0 1.1 0.7 2.3 2.5 0.7 1.3 1.7 0.0<br />

Apmeklējāt privātus darbā<br />

iekārtošanas birojus 2.1 3.0 1.0 2.3 2.5 2.1 3.2 1.9 2.7 0.5 5.0 1.5 3.1 8.0<br />

Ievietojāt savu CV vai<br />

sludinājumus internetā, vai<br />

atbildējāt uz darba<br />

piedāvājumiem internetā 8.5 16.0 10.8 8.7 3.0 3.5 3.4 8.6 8.7 9.2 23.0 8.3 10.0 2.3<br />

Izgājāt testēšanu, interviju vai<br />

kārtojāt eksāmenu 8.9 11.9 10.8 9.5 7.0 2.5 5.2 9.0 8.6 10.6 15.7 8.9 8.4 10.5<br />

Gaidījāt atbildi vai konkursa<br />

rezultātus pēc pieteikšanās uz<br />

darbu 11.2 11.3 15.3 11.8 6.6 10.2 8.1 10.5 16.2 12.9 16.4 12.5 7.5 4.0<br />

Mēģinājāt dabūt atļaujas,<br />

licences, finanses, lai uzsāktu<br />

uzņēmējdarbību 2.5 4.8 2.8 1.7 2.5 0.0 1.9 1.8 2.1 3.8 3.5 2.1 4.3 0.0<br />

Meklējāt zemi, telpas vai<br />

iekārtas, lai uzsāktu<br />

uzņēmējdarbību 1.5 3.2 2.6 0.9 0.4 0.0 0.6 1.5 1.0 1.8 3.7 1.7 1.2 0.0<br />

Darījāt ko citu 2.8 3.2 4.0 3.6 1.2 1.1 4.2 1.7 1.4 2.7 3.0 3.0 2.3 0.0<br />

Piezīmes: [1] Vispārējā pamatizglītība; [2] Vispārējā vidējā izglītība [3] Arodizglītība bez vidējās izglītības; [4]<br />

Profesionālā vidējā izglītība; [5] Augstākā izglītība.<br />

22


4. Bezdarbnieku profesionālais statuss<br />

<strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku izglītības raksturojums jau tika sniegts 1. nodaļā. Tomēr, kā<br />

redzams 4.1. attēlā, caurmērā tikai 33% bezdarbnieku savu izglītību pabeidza pēc 1992. gada:<br />

20-30% bezdarbnieku ar izglītību zemāku par pamata vai ar profesionālo vidējo izglītību; 30-<br />

40% bezdarbnieku ar vispārējo pamata, vispārējo vidējo izglītību vai arodizglītību; 52%<br />

bezdarbnieku ar augstāko izglītību.<br />

4.1. attēls. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku izglītības iegūšanas gads<br />

Count<br />

100%<br />

80%<br />

60%<br />

IZGLĪTĪBAS<br />

IEGŪŠANAS<br />

GADS<br />

2004-2005<br />

2001-2003<br />

1998-2000<br />

1993-1997<br />

1992 vai agrāk<br />

Grūti pateikt,<br />

neatceras<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

Zemāka par<br />

pamata<br />

izglītību<br />

Vispārējā<br />

pamata<br />

izglītība<br />

Vispārējā<br />

vidējā<br />

izglītība<br />

Arodizglītība<br />

bez vidējās<br />

izglītības<br />

Profesionālā<br />

vidējā<br />

izglītība<br />

Augstākā<br />

izglītība<br />

IZGLĪTĪBA<br />

Pēdējo 5 gadu laikā izglītību ir ieguvuši mazāk nekā 10% bezdarbnieku ar izglītību<br />

zemāku par vidējo; no 20 līdz 25% bezdarbnieku ar vispārējo pamata, vispārējo vidējo,<br />

profesionālo vidējo vai arodizglītību un vairāk par 40% bezdarbnieku ar augstāko izglītību.<br />

4.2. attēlā ir parādīts pēc 1992. gada izglītības ieguvušo bezdarbnieku īpatsvars katrā<br />

izglītības kategorijā <strong>Kurzeme</strong>s rajonos. Būtiskas atšķirības starp rajoniem parādās gan<br />

kopumā, gan dažādu izglītības kategoriju ietvaros. Kopumā padomju sistēmas ietvaros iegūtā<br />

izglītība ir vairāk par 55% bezdarbnieku Saldus rajonā, 60-65% bezdarbnieku Liepājas un<br />

Ventspils rajonos, un 65-70% bezdarbnieku Liepājā, Ventspilī, kā arī Kuldīgas un Talsu<br />

rajonos. Attiecībā uz diplomu „vecumu” dažādu izglītības kategoriju ietvaros, Saldus rajonā<br />

visiem bezdarbniekiem ar izglītību zemāku par pamata, diplomi bija iegūti pirms 1993. gada.<br />

Turpretī Ventspilī un Kuldīgas rajonā gandrīz pusei no šai kategorijai piederošajiem<br />

bezdarbniekiem ir nesen iegūta (pēc 1992. gada) izglītība. Attiecībā uz citām izglītības<br />

kategorijām „jaunie” diplomi ir diezgan lielai bezdarbnieku daļai Saldus rajonā starp<br />

bezdarbniekiem ar vispārēju pamata vai vidējo izglītību (virs 50%), un Liepājas rajonā starp<br />

bezdarbniekiem ar vispārēju vidējo izglītību (virs 50%) un augstāko izglītību (gandrīz 75%).<br />

23


4.2 attēls. Pēc 1992. gada izglītības ieguvušo bezdarbnieku īpatsvars rajonos<br />

Mean edupost92<br />

80%<br />

70%<br />

60%<br />

50%<br />

40%<br />

30%<br />

20%<br />

10%<br />

IZGLĪTĪBA<br />

Zemāka par<br />

pamata<br />

izglītību<br />

Vispārējā<br />

pamata<br />

izglītība<br />

Vispārējā<br />

vidējā izglītība<br />

Arodizglītība<br />

bez vidējās<br />

izglītības<br />

Profesionālā<br />

vidējā izglītība<br />

Augstākā<br />

izglītība<br />

0%<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

Ņemot vērā „vecās” izglītības dominēšanu starp bezdarbniekiem, ir svarīgi apzināt, vai<br />

viņi ir strādājuši savās profesijās pēdējo piecu gadu laikā, un cik daudziem no viņiem ir<br />

šodienas apstākļos nepieciešamās prasmes - tādas kā latviešu un citu valodu prasmes, iemaņas<br />

darbā ar datortehniku un citu biroja tehniku.<br />

4.1 tabulā ir parādīts bezdarbnieku sadalījums pēc profesionālā statusa Kurzemē un<br />

katrā rajonā. Katram ceturtajam no visiem <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem vai nu vispār nav<br />

nekādas profesijas (9%), vai ir viena profesija, kurā viņi nav strādājuši vai aktualizējuši savu<br />

kvalifikāciju pēdējo 5 gadu laikā (18%). Šo grupu darba tirgus pozīciju var raksturot kā<br />

diezgan vāju un profesionālo statusu - kā zemu. Šādu bezdarbnieku īpatsvars ir diezgan augsts<br />

Saldus rajonā (41%), kā arī Kuldīgas, Liepājas un Talsu rajonos (virs 30%); savukārt Liepājā<br />

un Ventspilī tas ir daudz zemāks (17% katrā).<br />

Kurzemē 35% bezdarbnieku ir darba pieredze (vismaz 6 mēneši) pēdējo 5 gadu laikā<br />

kādā profesijā, kurā viņiem nav diploma vai sertifikāta. Šīs grupas profesionālo statusu<br />

sauksim par apšaubāmu. Vairāk nekā pusei no viņiem ir arī sertificēta profesija, kurā viņi nav<br />

strādājuši pēc 2001. gada 1. janvāra.<br />

Vislabākā stāvoklī atrodas tie bezdarbnieki, kuriem pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi darba<br />

pieredze (vismaz 6 mēneši) kādā ar diplomu vai sertifikātu apstiprinātajā profesijā. Tādu<br />

Kurzemē ir 38% (visvairāk Liepājā (42%) un Ventspilī (49%), bet vismazāk Saldus rajonā –<br />

tikai 22%). Nosacīti teiksim, ka šo bezdarbnieku profesionālais statuss ir pieņemams<br />

(nedēvēsim to par augstu, jo daudzos gadījumos, kā turpmāk redzēsim, atbilstošā profesija<br />

neprasa augstu kvalifikāciju). Šīs grupas ietvaros var izdalīt tādus indivīdus, kam pēdējo 5<br />

gadu laikā ir bijusi darba pieredze vēl kādā citā profesijā. Tādu vidēji ir 17% no visa<br />

bezdarbnieku kopskaita (Ventspilī – 24%, bet Saldus rajonā - tikai 8%).<br />

24


4.1. Tabula. Bezdarbnieku sadalījums pēc profesionālā statusa <strong>Kurzeme</strong>s rajonos (%)<br />

Pilsēta Rajons Reģions<br />

Liepāja Ventspils Kuldīgas Liepājas Saldus Talsu Ventspils <strong>Kurzeme</strong><br />

Nav profesijas 4.4 6.4 10.5 14.5 28.3 10.3 8.6 8.9<br />

Viena profesija bez pieredzes pēdējo 5<br />

gadu laikā (citu profesiju nav) 13.0 10.1 27.5 20.5 12.4 23.4 16.9 18.3<br />

Vismaz viena nesertificēta profesija ar<br />

pēdējo 5 gadu laikā iegūto pieredzi<br />

(sertificēto profesiju nav) 22.4 16.1 15.1 22.5 17.1 18.6 21.9 19.1<br />

Viena sertificēta profesija bez pieredzes<br />

pēdējo 5 gadu laikā un vismaz viena<br />

nesertificēta profesija ar pēdējo 5 gadu<br />

laikā iegūto pieredzi 18.3 18.0 12.4 8.3 20.3 17.8 15.5 15.8<br />

Viena sertificēta profesija ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai<br />

pieredzi 23.0 25.0 23.4 20.7 13.7 18.2 22.6 20.6<br />

Vismaz 2 profesijas ar pēdējo 5 gadu<br />

laikā iegūto kvalifikāciju vai darba<br />

pieredzi, no tām vismaz viena sertificēta 19.0 24.3 11.0 13.6 8.2 11.7 14.6 17.3<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Piezīmes. „Sertificēta profesija” – ar diplomu vai sertifikātu apstiprināta profesija. Pēdējo 5 gadu laikā<br />

iegūta pieredze: dotajā profesijā tika strādāts vismaz 6 mēnešus pēdējo 5 gadu laikā. Pēdējo 5 gadu laikā iegūtā<br />

kvalifikācija iekļauj arī pēdējo 5 gadu laikā pārapstiprināto kvalifikāciju. Bāze: Visi bezdarbnieki.<br />

Bezdarbnieku sadalījums pēc profesionālā statusa atkarībā no izglītības līmeņa ir<br />

parādīts 4.2. tabulā. Izmantojot tikai ievesto klasifikāciju, var konstatēt, ka pieņemams<br />

profesionāls statuss ir 74% bezdarbnieku ar augstāko izglītību un 55% bezdarbnieku ar<br />

profesionālo vidējo izglītību. Tas ir ievērojami vairāk, salīdzinot ar citām kvalifikācijas<br />

grupām. Indivīdu ar zemu profesionālo statusu bezdarbnieku ar augstāko izglītību vidū ir<br />

relatīvi maz – tikai 6.5%, bet bezdarbnieku arodizglītību (bez vidējās izglītības) vidū to<br />

īpatsvars sasniedz 25%.<br />

Savukārt bezdarbnieku ar vispārējo pamata vai zemāku izglītību vidū 40-50% ir zems<br />

profesionālais statuss, un tādai pašai daļai ir apšaubāms profesionālais statuss.<br />

25


4.2. tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc profesionālā statusa<br />

Profesionāls<br />

statuss<br />

Zemāka<br />

par<br />

pamata<br />

izglītību<br />

Vispārējā<br />

pamata<br />

izglītība<br />

Vispārējā<br />

vidējā<br />

izglītība<br />

Arodizglītība<br />

bez vidējās<br />

izglītības<br />

Profesionālā<br />

vidējā<br />

izglītība<br />

Augstā<br />

kā<br />

izglītība<br />

Zems<br />

Apšaubāms<br />

Pieņemams<br />

Nav profesijas 32.2 17.9 10.4 0.0 0.0 0.0<br />

Viena profesija bez pieredzes pēdējo 5<br />

gadu laikā (citu profesiju nav)<br />

16.5 21.9 18.7 25.0 17.2 6.5<br />

Vismaz viena nesertificēta profesija ar<br />

pēdējo 5 gadu laikā iegūto pieredzi<br />

(sertificēto profesiju nav)<br />

Viena sertificēta profesija bez pieredzes<br />

pēdējo 5 gadu laikā un vismaz viena<br />

nesertificēta profesija ar pēdējo 5 gadu<br />

laikā iegūto pieredzi<br />

Viena sertificēta profesija ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai<br />

pieredzi<br />

Vismaz 2 profesijas ar pēdējo 5 gadu<br />

laikā iegūto kvalifikāciju vai darba<br />

pieredzi, no tām vismaz viena sertificēta<br />

39.0 34.8 29.1 0.0 0.0 0.0<br />

7.4 5.7 11.6 26.5 27.8 19.8<br />

4.9 12.3 19.3 32.6 27.1 30.0<br />

0.0 7.4 10.9 15.9 28.0 43.7<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

4.3. tabulā ir apkopoti ekonometriskās analīzes rezultāti, kas raksturo demogrāfisko<br />

pazīmju ietekmi uz bezdarbnieku profesionālo statusu katrā <strong>Kurzeme</strong>s rajonā, kā arī <strong>Kurzeme</strong>s<br />

reģionā.<br />

Gan kopumā, gan katrā no <strong>Kurzeme</strong>s rajoniem bezdarbniekiem ar vispārējo pamata (vai<br />

zemāku) izglītību pie pārējiem vienādiem apstākļiem ir daudz lielāka varbūtība būt zemā<br />

profesionālā statusā un daudz mazāka varbūtība būt pieņemamā profesionālā statusā nekā<br />

bezdarbniekiem ar profesionālo vidējo izglītību (šī kategorija ir vislielākā, tāpēc ir ērti ar to<br />

salīdzināt). Tas pats attiecas arī uz vispārējo vidējo izglītību visos rajonos, izņemot Saldus un<br />

Talsu rajonus.<br />

Augstākās izglītības pozitīvais efekts uz profesionālo statusu ir nozīmīgs <strong>Kurzeme</strong>i<br />

kopumā, bet rajonu līmenī ir nozīmīgi izteikts tikai Liepājā un Talsu rajonā.<br />

Sievietēm ir lielāka varbūtība būt zemā profesionālā statusā un mazāka varbūtība būt<br />

pieņemamā profesionālā statusā visos rajonos, izņemot Liepājas un Talsu rajonus.<br />

26


4.3. tabula. Demogrāfisko faktoru ietekme uz zema un pieņemama profesionālā statusa a<br />

varbūtību <strong>Kurzeme</strong>s reģionā un rajonos<br />

Pilsētas un rajoni:<br />

Liepāja Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Kopā<br />

Kurzemē<br />

Zems statuss: Vidējā varbūtība 0.17 0.17 0.38 0.35 0.41 0.34 0.25 0.27<br />

Faktori<br />

Faktoru robežefekti uz zema profesionālā statusa varbūtību<br />

Sieviete 0.09 0.08 0.03 0.18 0.09 0.07<br />

Vecums (10 gadu starpība) 0.02 0.01 0.04 -0.10 0.01<br />

Izglītība (salīdz. ar vidējo profesionālo)<br />

Vispārējā pamata izglītība vai zemāk 0.33 0.25 0.06 0.40 0.43 0.06 0.25 0.32<br />

Vispārējā vidējā izglītība 0.18 0.13 0.03 0.38 0.25 0.19<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 0.09<br />

Augstākā izglītība -0.09 -0.44 -0.13<br />

Pieņemams statuss: Vidējā varbūtība 0.42 0.49 0.34 0.34 0.22 0.30 0.37 0.38<br />

Faktori<br />

Faktoru robežefekti uz pieņemama profesionālā statusa varbūtību<br />

Sieviete -0.16 -0.20 -0.01 -0.14 -0.14 -0.08<br />

Vecums (10 gadu starpība) -0.04 0.00 -0.04 0.07 -0.02<br />

Izglītība (salīdz. ar vidējo profesionālo)<br />

Vispārējā pamata izglītība vai zemāk -0.38 -0.41 -0.02 -0.35 -0.22 -0.01 -0.30 -0.32<br />

Vispārējā vidējā izglītība -0.24 -0.26 -0.01 -0.34 -0.30 -0.21<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības -0.10<br />

Augstākā izglītība 0.20 0.14 0.22<br />

Piezīmes: a Zems statuss: nav profesijas vai ir tikai profesija bez pieredzes pēdējo 5 gadu laikā.<br />

Pieņemams statuss: Ir vismaz viena sertificēta profesija ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi.<br />

Paradīti tikai statistiski nozīmīgi efekti. Latviešu valodas prasmes ietekme uz profesionālo statusu (pie vienāda<br />

dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa) Kurzemē nav nozīmīga. Rezultāti ir iegūti ar sakārtotās loģistiskās<br />

regresijas metodi.<br />

4.4. tabula. Bezdarbnieku pēdējā profesija atkarībā no profesionālā statusa (%)<br />

Bezdarbnieki ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi:<br />

Nesertificētā<br />

profesijā<br />

(sertificēto<br />

profesiju nav)<br />

Nesertificētā<br />

profesijā<br />

(sertificēta<br />

profesija ir)<br />

Sertificētā<br />

profesijā<br />

Kopā<br />

Profesiju grupa<br />

Vadītāji 2.8 6.6 3.7 4.1<br />

Vecākie speciālisti 1.0 2.6 5.3 3.6<br />

Speciālisti 4.3 6.2 12.7 9.1<br />

Kalpotāji 3.6 5.8 6.1 5.4<br />

Pakalpojumu/tirdzniecības<br />

darbinieki 15.5 19.3 23.2 20.3<br />

Kvalificēti lauksaimniecības un<br />

zivsaimniecības darbinieki 4.6 3.7 0.6 2.3<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 18.1 15.9 17.8 17.4<br />

Iekārtu operatori, izstrādājumu<br />

montieri 11.6 11.5 11.1 11.3<br />

Vienkāršās profesijas 37.1 27.5 9.2 20.5<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes 0.0 0.0 8.2 4.3<br />

Nav atbildes 1.4 0.9 2.3 1.7<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

27


4.4. tabulā ir parādīts <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto<br />

kvalifikāciju vai pieredzi sadalījums profesiju pamatgrupās (pēc profesijas pēdējā darba vietā)<br />

atkarībā no profesionālā statusa. Katrs trešais no tiem, kuru pieredze ir saistīta ar nesertificēto<br />

profesiju, pēdējā darba vietā strādāja vienkāršā profesijā, t.i., viņu profesionālo kvalifikāciju<br />

nevar uzskatīt par augstu. No tiem, kam ir nesena pieredze sertificētā profesijā, tikai 9%<br />

pēdējais darbs bija vienkāršā profesijā, tomēr caurmērā tādu bezdarbnieku Kurzemē ir 20%.<br />

Citas plaši pārstāvētas grupas ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (20%), kvalificēti<br />

strādnieki un amatnieki (17%), iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri (11%).<br />

4.5. tabulā ir parādīts bezdarbnieku ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai<br />

pieredzi sadalījums pēc profesijām pēdējā darba vietā <strong>Kurzeme</strong>s rajonos.<br />

4.5. tabula. Bezdarbnieku ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi<br />

sadalījums profesiju grupās pēdējā darba vietā <strong>Kurzeme</strong>s rajonos (%)<br />

Bezdarbnieki ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi:<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Profesiju grupa<br />

Vadītāji, vecākie speciālisti,<br />

speciālisti, kalpotāji 25.6 28.3 14.7 14.3 17.4 19.6 16.7<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības<br />

darbinieki 23.2 19.6 17.3 25.4 14.1 10.4 19.9<br />

Kvalificēti lauksaimniecības un<br />

zivsaimniecības darbinieki 0.3 6.2 3.1 0.8 2.7 2.5 3.7<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 23.2 13.0 14.4 18.1 25.2 14.5 12.3<br />

Iekārtu operatori, izstrādājumu<br />

montieri 8.5 12.3 14.1 11.5 8.7 12.0 14.2<br />

Vienkāršās profesijas 16.6 14.7 24.0 20.7 27.7 34.9 23.7<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes 1.9 2.7 12.3 5.4 2.6 3.4 8.2<br />

Nav atbildes 0.8 3.1 0.0 3.8 1.7 2.8 1.3<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

4.6. tabulā ir parādīts <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc profesionālā statusa un<br />

pieejamības darbam. Diemžēl tikai katrs trešais bezdarbnieks (27.0+3.0 = 30%) ir pieejams<br />

darbam tuvākā laikā un var apliecināt darba pieredzi kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu<br />

laikā. Attiecībā uz šo grupu (turpmāk sauksim to „A tipa bezdarbnieki”) galvenais NVA<br />

uzdevums būtu intensīvā palīdzība darba meklēšanā. Tomēr, ja rezultāts nav sasniegts<br />

pietiekoši ātri, var domāt par profesijas aktualizāciju vai pārkvalifikāciju, jo ir lielākas<br />

izredzes, ka tā dos vēlamo rezultātu. Starp A tipa bezdarbniekiem vairāk nekā vidēji ir personu<br />

ar profesionālo vidējo izglītību, bet mazāk personu ar vispārējo pamatizglītību. Pēc 1992. gada<br />

savu izglītību ir ieguvuši 40% no A tipa bezdarbniekiem (skat. 4.7. tabulu).<br />

Vēl 29% no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem (26.5+2.3 = 28.8%) ir pieejami darbam tuvāko<br />

3 mēnešu laikā, bet nav skaidrs, vai viņi varēs atrast piemēroto darbu bez papildus apmācības,<br />

jo viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Šo bezdarbnieku grupu sauksim „B tipa bezdarbnieki”. Šeit būtu ieteicama<br />

individuālā pieeja, lai, ņemot vērā viņu konkrēto pieredzi un prasmes, prasības „piemērotam<br />

darbam”, pieprasījumu darba tirgū pēc profesijām, kurās viņi ir nesen strādājuši, kā arī viņu<br />

prasmes, spējas un gatavību mācīties, sadalītu šo kategoriju divās apakšgrupās:<br />

(B1) bezdarbnieki, kuriem ir vērts mēģināt meklēt darbu bez pārkvalifikācijas;<br />

(B2) bezdarbnieki, kuriem vispirms ir vajadzīga apmācība.<br />

28


4.6. tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc profesionālā statusa<br />

un pieejamības darbam (%)<br />

Profesionāls statuss<br />

Zems a Apšaubāms b Pieņemams c Kopā<br />

Gatavi uzsākt darbu divu nedēļu laikā 16.5 26.5 27.0 69.9<br />

Būs pieejami darbam 1 līdz 3 mēn. Laikā 1.5 2.3 3.0 6.7<br />

Būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēn. Laikā 1.5 2.4 3.1 7.1<br />

Būs pieejami darbam ne agrāk, kā pēc 1 gada 3.0 1.5 1.7 6.2<br />

Neplāno strādāt 3.9 1.6 2.3 7.8<br />

Nezin kad būs pieejami darbam 0.8 0.6 0.8 2.3<br />

Kopā 27.2 34.9 37.9 100.0<br />

Piezīmes: a Nav profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas pieredzes vai<br />

kvalifikācijas. b Pēdējo 5 gadu laikā ir pieredze tikai nesertificētā(s) profesijā(s). c Ir vismaz viena sertificēta<br />

profesija ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi (ieskaitot pēdējo 5 gadu laikā iegūto<br />

arodizglītību, profesionālo vai augstāko izglītību).<br />

4.7 tabulā ir redzams, ka gandrīz 75% no B tipa bezdarbniekiem savu izglītību ir ieguvuši<br />

pirms 1993. gada. Pārējiem lielākoties ir vispārējā pamata vai vidējā izglītība.<br />

4.7. tabula. Galveno bezdarbnieku tipu sadalījums pēc izglītības <strong>Kurzeme</strong>s reģionā (%)<br />

Izglītības iegūšanas laiks<br />

2004-2005 2001-2003 1998-2000 1993-1997 1992 vai agrāk NA Kopā<br />

Tips A: ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

Izglītība<br />

pieredzi kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā<br />

Vispārējā pamatizglītība vai zemāk 0.0 0.7 1.8 1.5 9.2 0.4 13.7<br />

Vispārējā vidējā izglītība 1.0 2.1 2.2 1.9 16.2 0.2 23.7<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 0.4 1.2 0.4 0.4 2.4 0.1 4.9<br />

Profesionālā vidējā izglītība 3.4 7.7 5.0 1.9 24.9 0.3 43.3<br />

Augstākā izglītība 3.9 2.9 0.3 0.7 6.6 0.1 14.5<br />

Kopā 8.7 14.7 9.7 6.4 59.3 1.1 100.0<br />

Tips B: ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā; ir pieredze pēdējo 5 gadu<br />

laikā, bet tikai nesertificētās profesijās<br />

Vispārējā pamatizglītība 1.4 1.4 2.3 5.0 23.3 0.4 33.8<br />

Vispārējā vidējā izglītība 0.6 2.9 3.2 4.8 22.2 0.4 34.1<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 0.0 0.0 0.1 0.3 2.4 0.3 3.2<br />

Profesionālā vidējā izglītība 0.0 0.0 0.7 1.7 21.0 0.4 23.9<br />

Augstākā izglītība 0.0 0.0 0.7 0.7 3.6 0.0 5.0<br />

Kopā 2.1 4.3 7.0 12.4 72.6 1.5 100.0<br />

Tips C: ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā (lielākā daļa – faktiski divu<br />

nedēļu laikā), bet nav profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā<br />

iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes<br />

Vispārējā pamatizglītība 3.7 3.7 2.6 4.0 23.3 2.2 39.6<br />

Vispārējā vidējā izglītība 6.4 4.1 2.7 3.1 19.0 0.0 35.3<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 0.0 0.0 0.2 0.5 3.6 0.4 4.7<br />

Profesionālā vidējā izglītība 0.0 0.0 2.0 0.9 16.0 0.2 19.0<br />

Augstākā izglītība 0.0 0.0 0.0 0.2 1.0 0.3 1.4<br />

Kopā 10.1 7.8 7.5 8.7 62.8 3.0 100.0<br />

Katrs piektais (16.5 + 1.5 +1.5 = 19.5%) <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieks pieder pie tipa C: ir<br />

pieejams darbam tuvāko 3 mēnešu laikā (ir vēl neliela grupa, kas būs pieejama 3 līdz 12<br />

mēnešu laikā), bet nav profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas pieredzes<br />

vai kvalifikācijas. Kā var redzēt 4.7. tabulā, 81% šai kategorijai piederošiem bezdarbniekiem<br />

nav profesionālās izglītības. Aptuveni katram piektajam tāda izglītība ir, bet lielākai daļai<br />

29


(84%) tā bija iegūta pirms 1993. gada. C tipa bezdarbnieku vidū ir vairāk nekā vidēji personas<br />

ar vispārējo pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību. Tātad principā varētu rekomendēt<br />

apmācību kā NVA pirmo izvēli attiecībā uz šo grupu. Tomēr, ņemot vērā pašlaik augsto<br />

pieprasījumu arī pēc mazkvalificēta darbaspēka, kā arī ierobežoto apmācības pakalpojumu<br />

kapacitāti, ir vērts, izstrādājot C tipa bezdarbnieku individuālos plānus, arī viņus sadalīt divās<br />

apakšgrupās:<br />

(C1) bezdarbnieki, kuriem piemīt relatīvi zems mācāmības potenciāls un/vai zems<br />

prasību līmenis attiecībā pret piedāvāto darbu;<br />

(C2) bezdarbnieki, kuriem ir motivācija un atbilstošs mācāmības potenciāls dažās darba<br />

tirgū pieprasītās jomās.<br />

9. sadaļā tiks aprakstīti mācāmības un aktivitātes testu rezultāti. Kopā ar rezultātiem par<br />

speciālām prasmēm (5. sadaļa), par gatavību strādāt atkarībā no darba veida, darba laika<br />

grafika, darba atrašanas vietas un atalgojuma (6.-7. sadaļa) un par plāniem meklēt darbu<br />

ārzemēs (8. sadaļa), tie ļaus spriest par šo grupu lielumu un sastāvu. Attiecībā uz C1<br />

kategorijas bezdarbniekiem var rekomendēt NVA palīdzību intensīvā darba meklēšanā tādā<br />

profesijā, kas vispār neprasa vai pieprasa tikai minimālu papildus apmācību. Savukārt C2<br />

kategorijas bezdarbniekiem ir nepieciešama nopietna pārkvalifikācija (pēc profesionālās<br />

orientācijas un atestācijas).<br />

Ap 10% no visiem <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem nezina, kad būs pieejami darbam vai<br />

vispār neplāno strādāt (4.6. tabulas apakšējā ailīte). Acīmredzot NVA palīdzība viņiem nav<br />

vajadzīga. Šo grupu sauksim par E tipa bezdarbniekiem . Atlikušie 12% veido tipu D - viņiem<br />

NVA palīdzība ir mazāk aktuāla nekā C, B un A tipu bezdarbniekiem (un dažiem varbūt vispār<br />

nebūs vajadzīga).<br />

4.8. tabulā ir parādīts bezdarbnieku sadalījums starp tipiem A, B, C, D, E katrā<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonā. Visaugstāko A tipa bezdarbnieku īpatsvaru var novērot pilsētās: katrs otrais<br />

bezdarbnieks Ventspilī un katrs trešais Liepājā pieder pie A tipa. Augsts C tipa īpatsvars<br />

Saldus rajonā liek domāt, ka vajadzība pēc apmācības tur ir daudz lielāka nekā citos <strong>Kurzeme</strong>s<br />

rajonos. Lai noteiktu optimālu resursu sadalījumu starp palīdzību darba meklēšanā un<br />

apmācību visos rajonos, it īpaši Daugavpilī, Rēzeknē un Balvu rajonā, ir nepieciešama B<br />

kategorijas sastāva dziļāka izpēte, kas tiks sniegta nākošajās sadaļās. Var atzīmēt, ka<br />

bezdarbnieku, kuriem NVA palīdzība nav aktuāla (tipi D un E), ir īpaši daudz Kuldīgas rajonā<br />

(35% salīdzinājumā ar 22% Kurzemē kopumā).<br />

4.8. tabula. Bezdarbnieku sadalījums tipos pēc profesionālā statusa<br />

un pieejamības darbam <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

Tips Liepāja Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Reģions<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

A 32.59 44.06 21.03 28.09 16.4 23.8 30.7 29.9<br />

B 34.1 27.0 21.3 25.6 32.5 31.0 31.0 28.8<br />

C 13.3 12.2 23.0 25.2 34.5 23.7 18.5 19.5<br />

D 12.3 9.5 15.4 9.9 12.3 10.9 12.6 11.7<br />

E 7.8 7.3 19.3 11.2 4.3 10.5 7.2 10.1<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Piezīmes: Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai kvalifikācijas iegūšanu kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir<br />

pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem<br />

nav kvalifikācijas dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem<br />

nav profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Faktiski C tipa (kā<br />

arī A un B tipu) bezdarbnieki lielākoties ir pieejami darbam divu nedēļu laikā. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī bezdarbnieki,<br />

kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. Tips E: bezdarbnieki, kas neplāno strādāt.<br />

30


4.3. attēls. Dažādu bezdarbnieku tipu sadalījums profesiju grupās pēdējā darba vietā (%)<br />

Count<br />

100%<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

PĒDĒJA<br />

PROFESIJA<br />

Vadītāji,<br />

speciīlisti un<br />

kalpotāji<br />

Pakalpojumu un<br />

tirdzniecības<br />

darbinieki<br />

Kvalificētie<br />

strādnieki un<br />

amatnieki<br />

Mazkvalificētie<br />

un nekvalificētie<br />

strādnieki<br />

Nav pastāvīgā<br />

darbā pieredzes<br />

Nav atbildes<br />

20%<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

E<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

4.4. attēls. Bezdarbnieku skaita sadalījums pēc tipiem, pēdējās profesijas un rajoniem<br />

RAJONS<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus rajons<br />

Talsu rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

200<br />

100<br />

0<br />

Nav pastāvīgā<br />

darbā pieredzes<br />

Count<br />

200<br />

100<br />

0<br />

200<br />

100<br />

0<br />

200<br />

100<br />

0<br />

Mazkvalificētie<br />

un<br />

nekvalificētie<br />

strādnieki<br />

Kvalificētie<br />

strādnieki un<br />

amatnieki<br />

Pakalpojumu<br />

un<br />

tirdzniecības<br />

darbinieki<br />

PĒDĒJA PROFESIJA<br />

200<br />

100<br />

0<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

Vadītāji,<br />

speciīlisti un<br />

kalpotāji<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Piezīmes: a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba pieredzi<br />

vai izglītības iegūšanu kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami<br />

darbam tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav<br />

kvalifikācijas dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav<br />

profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki<br />

ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. Tips E: bezdarbnieki, kas neplāno strādāt. Attēlā<br />

nav parādīti bezdarbnieki, kuri nav atbildējuši uz jautājumu par pēdējo profesiju (tādu ir ap 100 Talsu rajonā, citur ļoti maz).<br />

31


Katra bezdarbnieku tipa sadalījums pēc pēdējās profesijas ir parādīts 4.3. attēlā. A tipa<br />

bezdarbnieki ar darba pieredzi ir diezgan vienmērīgi sadalīti starp četrām profesiju grupām: (i)<br />

Vadītāji, speciālisti un kalpotāji (tādu ir tomēr visvairāk); (ii) Pakalpojumu un tirdzniecības<br />

darbinieki; (iii) Kvalificēti strādnieki un amatnieki; (iv) Mazkvalificēti un nekvalificēti<br />

strādnieki. B tipa bezdarbnieku vidū pēdējā no šīm profesiju grupām ir vislielākā (45%). Tāpēc<br />

atbilde uz kritisko jautājumu „Cik liela B tipa bezdarbnieku daļa var atrast darbu bez papildus<br />

apmācības?” ir atkarīga no tā, cik pieprasīti būs vietējā darba tirgū mazkvalificētie un<br />

nekvalificētie strādnieki. Savukārt 37% C tipa bezdarbnieku vispār nav darba pieredzes un<br />

20% ir strādājuši mazkvalificētā vai nekvalificētā darbā.<br />

4.4. attēlā ir parādīts bezdarbnieku skaita sadalījums pēc tipiem un profesijas grupām<br />

pēdējā darba vietā visos <strong>Kurzeme</strong>s rajonos. Ir redzamas būtiskas atšķirības starp rajoniem. Tā,<br />

piemēram, A tipa bezdarbnieku vidū mazkvalificēto strādnieku īpatsvars ir diezgan augsts (25-<br />

30%) Kuldīgas un Talsu rajonos, bet relatīvi zems (zem 10%) Liepājā. Turklāt Kuldīgas rajonā<br />

gandrīz 25% no A tipa bezdarbniekiem nav darba pieredzes. Tātad NVA palīdzībai darba<br />

meklēšanā jābūt atbilstoši orientētai.<br />

Saldus rajonā 77% no C tipa bezdarbniekiem (t.i., tiem, kam ir nepieciešama apmācība)<br />

nav pastāvīga darba. Šī proporcija ir arī diezgan augsta visos citos rajonos: gandrīz 50%<br />

Ventspilī un Liepājas rajonā un 30-35% citur (izņemot Talsu rajonu, kur tā ir 22%).<br />

B tipa bezdarbnieku vidū (ar pieredzi pēdējo 5 gadu laikā, bet bez atbilstošo profesiju<br />

apstiprinoša dokumenta), gan caurmērā, gan katrā <strong>Kurzeme</strong>s rajonā, lielāko grupu veido<br />

nekvalificēti un mazkvalificēti darbinieki (virs 55% Kuldīgas un Talsu rajonos, un virs 40%<br />

visos atlikušajos rajonos), bet Liepājas pilsētā, Saldus un Talsu rajonos ir arī relatīvi daudz<br />

kvalificēto strādnieku (virs 20%).<br />

<strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku skaita sadalījums pēc tipiem un izglītības ir dots 4.5. attēlā.<br />

Katram rajonam ir sava specifika bezdarbnieku tipu kvalitatīvajā sastāvā. Svarīgākie atzinumi<br />

no 4.5. attēla ir apkopoti 4.9. tabulā.<br />

Tips<br />

4.9. tabula. Dažādu bezdarbnieku tipu kvalitatīvais sastāvs <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

Rajons<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus rajons<br />

Talsu rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Lielākās grupas pēc izglītības<br />

A 1. Prof. vidējā 1. Prof. vidējā 1. Visp. vidējā 1. Prof. vidējā 1. Prof. vidējā 1. Prof. vidējā 1. Prof. vidējā<br />

2. Augstākā 2. Visp. vidējā 2. Prof. vidējā 2. Pamata 2. Arodizgl. 2. Visp. vidējā 2. Pamata<br />

2. Visp. vidējā 3. Visp. vidējā<br />

B 1. Visp. vidējā 1. Visp. vidējā 1. Pamata 1. Pamata 1. Pamata 1. Pamata 1. Pamata<br />

2. Pamata 2. Pamata 2. Visp. vidējā 2. Visp. vidējā 2. Visp. vidējā 2. Visp. vidējā 2. Visp. vidējā<br />

3. Prof. vidējā 3. Prof. vidējā 2. Prof. vidējā 3. Prof. vidējā 3. Prof. vidējā<br />

C 1. Pamata 1. Visp. vidējā 1. Visp. vidējā 1. Visp. vidējā 1. Pamata 1. Pamata 1. Visp. vidējā<br />

2. Visp. vidējā 2. Pamata 2. Pamata 2. Pamata 2. Visp. vidējā 2. Prof. vidējā 2. Pamata<br />

3. Prof. vidējā 3. Visp. vidējā 3. Prof. vidējā<br />

DE 1. Visp. vidējā 1. Visp. vidējā 1. Pamata 1. Pamata 1. Prof. vidējā 1. Pamata 1. Pamata<br />

2. Prof. vidējā 2. Prof. vidējā 2. Visp. vidējā 2. Pamata 2. Visp. vidējā 2. Visp. vidējā<br />

3. Pamata 3. Pamata 3. Visp. vidējā<br />

Piezīmes: a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav apliecinoša<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvākā gada laikā, bet kuriem nav profesijas ar pēdējo<br />

5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto kvalifikāciju<br />

vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne<br />

ātrāk kā pēc 1 gada Tips E: bezdarbnieki, kas neplāno strādāt. Tips DE=D+E.<br />

32


4.5. attēls. Bezdarbnieku skaita sadalījums pēc tipiem a , izglītības un rajoniem<br />

RAJONS<br />

300<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus rajons<br />

Talsu rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

200<br />

100<br />

Augstākā<br />

Count<br />

0<br />

300<br />

200<br />

100<br />

0<br />

300<br />

200<br />

100<br />

0<br />

300<br />

Profesionālā<br />

vidējā<br />

Arodizglītība<br />

IZGLĪTĪBA<br />

200<br />

100<br />

Visparējā<br />

vidējā<br />

0<br />

300<br />

200<br />

100<br />

0<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

Pamatizglītība<br />

vai zemāk<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Piezīmes: a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītības iegūšanu kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir<br />

pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem<br />

nav kvalifikācijas dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem<br />

nav profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Faktiski C tipa (kā<br />

arī A un B tipu) bezdarbnieki lielākoties ir pieejami darbam divu nedēļu laikā. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī bezdarbnieki,<br />

kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. Tips E: bezdarbnieki, kas neplāno strādāt.<br />

Pieredze savā pamatprofesijā ir svarīga profesionālā statusa komponente. Gandrīz 20%<br />

no tiem <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem, kuriem ir ar diplomu vai sertifikātu apstiprināta<br />

pamatprofesija, ap 60% vispār nav strādājuši šajā profesijā vai nav strādājuši šajā profesijā<br />

pēdējo 5 gadu laikā; 73% bezdarbnieku pēdējo divu gadu laikā nav strādājuši savā<br />

pamatprofesijā. 31% no tiem, kam pēdējo 5 gadu laikā nav bijusi darba pieredze savā<br />

pamatprofesijā, atsaucas uz to, ka nevarēja atrast piemērotu darbu. Citi biežāk minētie iemesli<br />

ir nevēlēšanās strādāt šajā profesijā (14.5%) un zems atalgojums šajā profesijā (11%). Gandrīz<br />

katrs trešais nevarēja nosaukt nekādu konkrētu iemeslu (skat. detaļas 4.10. tabulā).<br />

33


4.10. tabula. Iemesli, kāpēc <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieki nav strādājuši savā pamatprofesijā<br />

pēdējo 5 gadu laikā (% no tiem, kam ir sertificēta pamatprofesija)<br />

Visi DZIMUMS VECUMS<br />

Sieviete Vīrietis 15 - 24 25 - 34 35 - 44 45 - 54 55 -64<br />

Nevarējāt atrast piemērotu darbu 31.3 28.2 37.6 33.9 32.2 24.6 34.3 35.5<br />

Nevēlējāties strādāt šajā profesijā 14.5 14.3 15.1 15.3 22.3 15.5 9.9 10.8<br />

Vispār nestrādājāt algotu darbu 1.6 2.4 -- 3.2 2.7 1.1 0.5 2.4<br />

Zudusi kvalifikācija 3.8 4.5 2.4 -- 1.5 6.3 5.9 --<br />

Zems atalgojums šajā profesijā 10.7 7.4 17.5 2.0 7.4 13.1 13.0 12.8<br />

Veselības stāvoklis 5.4 4.8 6.7 2.1 4.0 5.1 8.7 3.2<br />

Cits iemesls 21.2 26.4 10.6 19.2 18.5 24.3 20.9 20.6<br />

Nav atbildes 11.4 12.0 10.2 24.3 11.3 9.9 6.9 14.6<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Šīs sadaļas nobeigumu veltīsim <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku attieksmei pret savām<br />

profesijām. 4.11. tabulā ir apvienotas atbildes par attieksmi pret pamatprofesiju un citām<br />

profesijām. Var redzēt, ka starp <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem, kuriem ir kāda profesija, lielākajai<br />

daļai (72% Kurzemē: no 68% Liepāja līdz 76% Talsu rajonā) ir vismaz viena profesija, kas<br />

viņiem patīk. Ap 20% bezdarbnieku ir profesija, kurā kaut kas patīk, kaut kas nepatīk. Tikai<br />

5% no bezdarbniekiem, kuriem ir pieredze vai kvalifikācija kaut vienā profesijā, nepatīk<br />

neviena no tām.<br />

4.11. tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku attieksme pret savām profesijām<br />

Pilsēta, rajons<br />

Reģions<br />

Tips<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Patīk vismaz divas profesijas 16.7 17.2 8.2 10.7 6.5 11.5 6.9 13.1<br />

Patīk viena profesija, citu profesiju nav 28.6 38.2 46.2 33.6 35.8 36.0 31.2 34.0<br />

Ir profesija, kas patīk, un ir cita , kas<br />

nepatīk vai patīk daļēji 23.3 22.2 19.8 28.0 29.8 28.5 29.6 25.3<br />

Neviena profesija nepatīk pilnīgi, vismaz<br />

viena patīk daļēji 27.2 17.3 18.7 21.9 18.8 16.2 25.1 21.1<br />

Neviena profesija nepatīk pat daļēji 4.0 3.7 3.4 3.8 7.3 4.1 6.5 4.7<br />

Nav atbildes 0.2 1.4 3.8 2.0 1.7 3.8 0.7 1.7<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Piezīme: Bāze: respondenti, kas atbildēja pozitīvi vismaz uz vienu no jautājumiem: (i) Vai jums ir kāda<br />

profesija, kas ir apstiprināta ar diplomu vai sertifikātu? (ii) Vai jums ir kādas citas profesijas, kurās esat strādājuši<br />

vismaz 6 mēnešus pēc 2001.gada 1.janvāra vai kurās esat ieguvuši vai pārapstiprinājuši kvalifikāciju pēc<br />

2001.gada 1.janvāra?<br />

34


5. Darbaspēka tirgū pieprasītās prasmes<br />

Šajā nodaļā apkoposim informāciju par bezdarbnieku valodu zināšanām un prasmēm<br />

lietot datortehniku, citu biroja tehniku, kā arī transporta līdzekļus.<br />

5.1. tabulā redzams, ka no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem, kuriem latviešu valoda nav<br />

dzimtā, katrs otrais novērtē savas latviešu valodas zināšanas kā labas, tomēr katram sestajam<br />

ir vāja latviešu valodas prasme. Situācija ar latviešu valodas zināšanām ir vissliktākā Liepājā<br />

un Liepājas rajonā, kur virs 20% no tiem bezdarbniekiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā,<br />

savu valodas prasmi novērtē kā vāju. Turklāt katrs otrais (53%) no tādiem bezdarbniekiem<br />

Kurzemē (bet mazāk nekā 10% Kuldīgas, Saldus un Talsu rajonos) var apliecināt savas<br />

latviešu valodas zināšanas ar sertifikātu vai apliecību. Arī jauniešu vidū šī proporcija pārsniedz<br />

50%.<br />

5.1. tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku valodu zināšanas (%)<br />

Rajons<br />

Reģions<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Latviešu valoda<br />

Dzimtā valodā 59.5 57.2 93.0 83.9 86.7 90.7 76.3 75.0<br />

Labi a 14.3 23.0 1.6 6.1 8.1 8.6 13.4 11.7<br />

Viduvēji 16.4 15.8 4.3 6.2 5.2 0.3 6.5 9.1<br />

Vāji vai nemaz b 9.8 4.0 1.1 3.7 0.0 0.3 3.8 4.2<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Krievu valoda<br />

Dzimtā valodā 37.3 35.3 4.6 13.1 3.9 3.8 19.3 21.1<br />

Labi a 42.9 52.2 45.5 41.5 43.2 63.9 47.7 47.3<br />

Viduvēji 16.8 10.2 40.1 29.7 35.0 20.0 26.5 23.3<br />

Vāji vai nemaz b 3.1 2.4 9.8 15.7 18.0 12.3 6.5 8.4<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Angļu valoda<br />

Labi a 7.7 7.8 3.2 9.6 8.2 7.7 6.0 7.3<br />

Viduvēji 18.8 25.6 18.0 17.6 16.3 18.3 15.7 18.9<br />

Vāji vai nemaz b 73.5 66.6 78.8 72.8 75.5 74.0 78.4 73.8<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Vācu valoda<br />

Labi a 2.4 2.8 2.9 3.2 0.9 1.8 0.8 2.6<br />

Viduvēji 7.9 7.2 8.5 8.0 16.4 9.5 8.5 8.1<br />

Vāji b 8.1 11.4 7.8 6.3 13.3 8.0 16.0 9.1<br />

Nemaz c 81.7 78.5 80.8 82.4 69.3 80.7 74.7 80.3<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Ir sertifikāts vai apliecība par valodas prasmi<br />

Latviešu valoda (% no<br />

bezdarbniekiem ar citu<br />

dzimto valodu) 59.1 64.7 0.0 51.5 6.8 3.5 49.4 53.3<br />

Cita valoda (% no visiem) 6.6 7.6 4.4 3.4 5.2 5.2 6.3 6.0<br />

Piezīmes. a Atbildot par savām prasmēm saprast runāto, runāt, lasīt, rakstīt, respondents visas vai vismaz<br />

trīs no četrām valodām novērtēja ar „Labi.” b Atbildot par savām prasmēm saprast runāto, runāt, lasīt, rakstīt,<br />

respondents vismaz vienu valodu novērtēja ar „Vāji” vai „Nemaz.” c Atbildot uz jautājumu „Vai Jūs zināt vēl<br />

kādu valodu?”, respondents nav minējis vācu valodu.<br />

Tikai 10 % no tiem <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem, kuriem krievu valoda nav dzimtā,<br />

uzskata savas krievu valodas zināšanas par vājām. Izņēmumi ir Liepājas un Saldus rajoni, kur<br />

35


šī proporcija sasniedz 18%. Pilsētās (Liepājā un Ventspilī) bezdarbnieku ar vājām krievu<br />

valodas zināšanām ir zem 5%.<br />

Viena ceturtdaļa (26%) no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem novērtē savas angļu valodas<br />

zināšanas kā labas vai viduvējas. Angļu valodas zināšanas ir vairāk izplatītas Ventspilī, kur šī<br />

proporcija sasniedz 33%. Savukārt Kuldīgas un Ventspils rajonos tā nesasniedz 22%.<br />

Labas vai viduvējas vācu valodas prasmes ir 11 procentiem no <strong>Kurzeme</strong>s<br />

bezdarbniekiem, bet Saldus rajonā par 17 procentiem.<br />

5.1. attēlā ir apkopotas angļu, vācu vai franču valodas prasmes atkarībā no vecuma<br />

(tiek ņemta vērā valoda, kurā ir labākās prasmes). Labas vai viduvējas prasmes vienā no šīm<br />

valodām ir 60% jauniešu un gandrīz 40 procentiem bezdarbnieku 25-34 vecuma grupā. Pārējās<br />

vecuma grupās šādas prasmes piemīt no 15 līdz 25 procentiem bezdarbnieku.<br />

5.1. attēls. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc angļu, vācu, vai franču valodas prasmēm<br />

100%<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

Vāji vai nemaz<br />

Viduvēji<br />

Labi<br />

0%<br />

15 - 24 25 - 34 35 - 44 45 - 54 55 - 64 Visi:<br />

15-64<br />

vecums<br />

Piezīme: Respondentu pašnovērtējums (katram respondentam tiek ņemta vērā valoda, kurā ir labākās<br />

prasmes).<br />

Prasmes darbā ar datoru ļoti nozīmīgi uzlabo bezdarbnieka izredzes atrast labi<br />

apmaksātu darbu. Kā redzams 5.2. tabulā, savas prasmes darbā ar pamatprogrammām (Word,<br />

Excel, Internets un e-pasts) novērtē kā labas vai viduvējas no 40% (Excel) līdz 46% (Word<br />

Internets un e-pasts) <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku (visas trīs programmas pārzina 37%, skat. 5.2.<br />

attēlu). Savukārt zināšanas grāmatvedības vai citās speciālās programmās ir tikai katram<br />

piektajam bezdarbniekam. Tikai 14% no bezdarbniekiem var apliecināt savas datortehnikas<br />

prasmes ar sertifikātu.<br />

Pilsētās (Liepājā un Ventspilī) datorzinību līmenis ir augstāks nekā citur Kurzemē, bet<br />

Talsu un Ventspils rajonos, Daugavpils rajonā vairāk nekā 60% bezdarbnieku nemāk strādāt<br />

pat ar teksta programmu Word. 5.2. attēlā redzams, ka, pieaugot vecumam, datorzinību<br />

izplatība samazinās.<br />

36


5.2. attēls. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc datorzinību līmeņa<br />

100%<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

Ierobežoti vai nav<br />

Viduvēji<br />

Labi<br />

20%<br />

0%<br />

15 - 24 25 - 34 35 - 44 45 - 54 55 - 64 Visi:<br />

15-64<br />

vecums<br />

Piezīmes: „Labi”: labas prasmes darbā ar Word, Excel un Internet.<br />

5.2. tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku prasmes darbā ar datoru (%)<br />

Rajons<br />

Reģions<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Teksta programmas (Word, un t. l.)<br />

Labi 26.5 29.8 20.1 19.9 25.9 16.8 19.9 24.3<br />

Viduvēji 22.9 21.1 22.5 25.7 20.8 22.8 19.9 22.2<br />

Ierobežoti vai nav 50.6 49.1 57.4 54.3 53.3 60.4 60.2 53.6<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Excel<br />

Labi 22.5 23.2 12.4 16.1 18.1 11.4 16.9 18.9<br />

Viduvēji 19.5 24.2 25.2 22.8 21.6 18.8 18.7 21.2<br />

Ierobežoti vai nav 58.0 52.6 62.4 61.1 60.3 69.9 64.4 60.0<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

E-pasts, Internets<br />

Labi 30.4 28.7 27.2 29.4 29.3 18.1 18.1 27.8<br />

Viduvēji 21.1 17.0 20.9 18.0 18.0 16.7 16.8 18.4<br />

Ierobežoti vai nav 48.5 54.3 51.9 52.6 52.7 65.2 65.2 53.8<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Grāmatvedības vai citas speciālās programmas<br />

Labi 11.4 8.7 6.2 6.0 8.5 6.7 3.5 8.5<br />

Viduvēji 11.2 8.8 5.4 18.4 10.5 11.5 3.5 11.1<br />

Ierobežoti vai nav 77.5 82.6 88.4 75.7 81.0 81.8 93.0 80.3<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Sertifikāts vai apliecība par prasmēm darbā ar datoru<br />

Ir 13.7 21.1 18.2 8.8 14.7 11.9 8.7 14.4<br />

Nav 86.3 78.9 81.8 91.3 85.3 88.1 91.3 85.6<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

37


5.3. tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku biroja darba prasmes (%)<br />

Rajons<br />

Reģions<br />

Kuldīgas Liepājas Saldus Talsu Ventspils <strong>Kurzeme</strong><br />

Liepāja Ventspils rajons rajons rajons rajons rajons<br />

Lietvedība<br />

Labi 10.9 14.2 8.4 8.0 9.8 8.3 7.7 10.4<br />

Viduvēji 18.3 14.3 17.1 15.0 11.0 10.3 9.6 15.2<br />

Ierobežoti vai nav 70.9 71.5 74.5 77.0 79.2 81.4 82.7 74.4<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Kopēšanas iekārtas<br />

Labi 16.7 16.5 15.8 11.9 19.6 10.0 8.8 15.5<br />

Viduvēji 15.1 15.0 15.3 13.2 14.9 9.2 10.9 13.9<br />

Ierobežoti vai nav 68.2 68.4 68.9 74.9 65.4 80.8 80.4 70.6<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Faksa aparāts<br />

Labi 15.4 13.6 16.1 10.8 11.6 8.2 7.4 14.1<br />

Viduvēji 13.8 12.9 8.1 13.8 16.5 8.9 12.1 12.1<br />

Ierobežoti vai nav 70.8 73.5 75.7 75.5 72.0 82.9 80.6 73.9<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Sertifikāts vai apliecība par biroja darba prasmēm<br />

Ir 4.4 9.0 5.1 2.9 6.2 3.4 3.1 4.9<br />

Nav 95.6 91.0 95.0 97.1 93.8 96.6 96.9 95.1<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Biroja darba prasmes <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku vidū ir sastopamas retāk nekā<br />

datorzinības (5.3. tabula). Caurmērā tikai katram ceturtajam bezdarbniekam ir labas vai<br />

viduvējas lietvedības prasmes; arī katrs ceturtais māk rīkoties ar faksa aparātu un katrs trešais -<br />

ar kopēšanas iekārtām. Sertifikāts par biroja darba prasmēm ir mazāk nekā 5% bezdarbnieku.<br />

Biroja darba prasmes ir visvairāk izplatītas starp pilsētu iedzīvotājiem. Savukārt Talsu un<br />

Ventspils rajonu bezdarbnieku vidū tās ir ļoti retas. 5.3. attēlā redzams, ka starp sievietēmbezdarbniecēm<br />

labas vai viduvējas biroja darba prasmes ir 34 procentiem, bet starp vīriešiem –<br />

tikai 27 procentiem. Šo prasmju izplatība samazinās ar vecumu, bet daudz straujāk - vīriešiem.<br />

5.3. attēls. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc biroja darba prasmēm<br />

100%<br />

Sievietes<br />

100%<br />

Vīrieši<br />

80%<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

60%<br />

40%<br />

Ierobežoti vai nav<br />

Viduvēji<br />

Labi<br />

20%<br />

20%<br />

0%<br />

15 -<br />

24<br />

25 - 35 -<br />

34 44<br />

vecums<br />

45 -<br />

54<br />

55 -<br />

64<br />

Visi:<br />

15-64<br />

0%<br />

15 -<br />

24<br />

25 -<br />

34<br />

35 -<br />

44<br />

45 -<br />

54<br />

vecums<br />

55 -<br />

64<br />

Visi:<br />

15-64<br />

Piezīmes: „Labi”: labas prasmes lietvedībā, kā arī darbā ar kopēšanas iekārtām un faksa aparātu.<br />

„Viduvēji”: viduvējas vai labas prasmes lietvedībā vai darbā ar kopēšanas iekārtām un faksa aparātu.<br />

38


5.4. attēls. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku prasmes darbā ar transporta līdzekļiem<br />

60%<br />

Sievietes<br />

60%<br />

Vīrieši<br />

40%<br />

40%<br />

20%<br />

20%<br />

0%<br />

15 - 24 25 - 34 35 - 44 45 - 54 55 - 64 Visi: 15-<br />

64<br />

vecums<br />

0%<br />

15 - 24 25 - 34 35 - 44 45 - 54 55 - 64 Visi: 15-<br />

64<br />

vecums<br />

60%<br />

Sievietes un vīrieši<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

Liepāja Ventspils Kuldīgas rajons Liepājas rajons Saldus rajons Talsu rajons Ventspils rajons<br />

Ir autovadītāja tiesības<br />

Ir autobusa vai citas smagās tehnikas vadītāja tiesības<br />

Darba devēji bieži pieprasa, lai darbiniekam būtu autovadītāja tiesības. Attēlā 5.4.<br />

redzams, ka šāds dokuments ir 30 procentiem no sievietēm-bezdarbniecēm un pusei no<br />

vīriešiem. Jauniešu vidū šīs proporcijas ir ievērojami zemākas. Katram ceturtajam vīrietimbezdarbniekam<br />

ir arī autobusa, kravas automašīnas vai citas smagās tehnikas vadītāja tiesības<br />

(tās ir retāk sastopamas starp bezdarbniekiem, kuri ir jaunāki par 35 gadiem). Autovadītāja<br />

tiesības ir vairāk izplatītas Ventspils un Kuldīgas rajonu bezdarbnieku vidū. Savukārt smagās<br />

tehnikas vadītāja tiesības ir retāk sastopamas Liepājā.<br />

Iepriekšējā sadaļā tika ieviesta bezdarbnieku klasifikācija pēc profesionālā statusa un<br />

pieejamības darbam. 5.4. tabula apkopo dažādu bezdarbnieku tipu prasmes. Kā varēja sagaidīt,<br />

gan valodu prasmes (angļu, franču, vācu vai arī latviešu valoda tiem, kam šī valoda nav<br />

dzimtā), gan prasmes biroja darbā un darbā ar datoru, gan prasmes darbā ar transporta<br />

līdzekļiem ir daudz vairāk izplatītas A tipa bezdarbnieku vidū (salīdzinot ar B un C tipiem).<br />

39


5.4. tabula. Dažādu bezdarbnieku tipu a prasmes (%)<br />

Bezdarbnieku tipi<br />

A B C D E Visi<br />

Latviešu valodas prasmes<br />

Dzimtā valodā 68.3 72.0 78.5 89.0 80.1 75.0<br />

Labi 15.6 12.0 11.4 5.9 6.8 11.7<br />

Viduvēji 10.4 11.1 7.8 4.0 8.0 9.1<br />

Vāji vai nemaz 5.7 4.9 2.4 1.1 5.1 4.2<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Ar apliecību b 63.1 52.1 40.2 33.6 52.3 53.3<br />

Angļu, vācu, vai franču valodas prasmes<br />

Labi 13.2 6.3 9.5 9.9 5.6 9.4<br />

Viduvēji 26.0 24.8 21.6 25.7 12.8 23.4<br />

Vāji vai nemaz 60.8 68.9 68.9 64.5 81.6 67.2<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

T. sk. ar apliecību 8.2 5.7 4.4 6.6 2.3 6.0<br />

Datorzinību<br />

līmenis<br />

Labi 23.3 15.2 12.7 17.6 9.0 16.8<br />

Viduvēji 23.8 19.8 20.0 19.9 17.5 20.8<br />

Ierobežoti vai nav 53.0 65.0 67.4 62.5 73.6 62.4<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

T. sk. ar apliecību 20.8 11.9 11.5 13.0 9.5 14.4<br />

Biroja darba prasmes<br />

Labi 15.6 7.0 2.3 6.8 3.6 8.3<br />

Viduvēji 26.8 21.7 16.6 29.8 15.3 22.6<br />

Ierobežoti vai nav 57.7 71.3 81.1 63.5 81.1 69.1<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

T. sk. ar apliecību 8.9 2.8 2.2 6.3 3.2 4.9<br />

Prasmes darbā ar transporta līdzekļiem<br />

Ir autovadītāja tiesības 48.4 41.5 28.8 34.4 31.9 39.3<br />

Ir autobusa vai citas<br />

smagās tehnikas<br />

vadītāja tiesības 15.0 11.8 7.1 7.2 12.6 11.4<br />

Piezīmes: a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī bezdarbnieki,<br />

kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. Tips E: bezdarbnieki, kas neplāno strādāt. b No bezdarbniekiem<br />

ar citu dzimto valodu.<br />

Svarīgs atzinums no 5.4. tabulas ir tas, ka B tipa bezdarbnieku latviešu un svešvalodu<br />

zināšanu līmenis nav augstāks kā C tipa bezdarbniekiem. Datorzinību līmenis un biroja darba<br />

prasmes B tipa bezdarbnieku vidū tomēr ir vairāk izplatītas nekā C tipa bezdarbnieku vidū (bet<br />

ne vairāk kā vidēji starp visiem).<br />

6. Piemērotā darba raksturojums un bezdarbnieku gatavība mācīties.<br />

Bezdarbnieka izredzes atrast darbu ir atkarīgas, pirmkārt, no viņa kvalifikācijas un<br />

pieredzes, kā arī no brīvo darba vietu pieejamības vietējā darba tirgū. Tomēr liela nozīme ir arī<br />

tam, kādas ir darba meklētāja prasības, citiem vārdiem, kas ir „piemērots darbs”.<br />

40


6.1. tabula. Vispiemērotākais darba veids un darba laika grafiks atkarībā no bezdarbnieku<br />

dzimuma, vecuma, un izglītības (% no bezdarbniekiem, kuri vispār vēlās strādāt)<br />

Dzimums Vecums Izglītība<br />

Visi Siev. Vīr. 15-24 25-34 35-44 45-54 55-64 [1] [2] [3] [4] [5]<br />

Darba veids:<br />

Algots darbinieks:<br />

Ar pilnu darba laiku<br />

(pastāvīgs darbs) 72.8 68.8 79.0 62.6 71.9 76.6 73.5 80.8 72.9 75.3 68.0 71.8 69.8<br />

Ar nepilnu darba laiku<br />

(pastāvīgs darbs) 15.3 20.3 7.6 20.9 14.7 13.1 15.8 11.9 14.8 14.7 17.4 16.5 14.3<br />

Uz noteiktu laiku,<br />

konkrēta uzdevuma<br />

izpildei vai bez līguma 6.1 5.2 7.4 9.3 6.1 3.6 6.3 5.6 8.6 5.7 5.3 4.4 4.7<br />

Pašnodarbinātais vai<br />

uzņēmējs: 5.8 5.7 6.0 7.3 7.3 6.7 4.3 1.7 3.7 4.3 9.3 7.3 11.2<br />

Kopā: 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Standarta laiks – 8<br />

stundas dienas laikā<br />

darbdienās 73.1 72.4 74.2 67.8 74.9 74.4 71.6 78.0 69.7 74.1 76.8 74.8 73.2<br />

Slīdošais grafiks,<br />

ieskaitot brīvdienas 16.0 17.3 14.1 19.5 14.0 17.6 17.1 10.1 18.4 16.8 16.1 13.8 12.7<br />

Rīta un vakara maiņās 4.0 4.2 3.7 4.7 4.6 2.7 4.6 3.3 4.7 3.2 3.1 4.8 2.2<br />

Rīta, vakara un nakts<br />

maiņās 1.6 1.3 2.0 2.3 2.8 0.4 1.0 1.4 2.9 1.7 0.0 1.0 0.0<br />

Tikai nakts maiņās 0.8 0.6 1.0 1.6 0.4 0.8 0.0 1.6 0.2 1.1 0.5 0.6 2.0<br />

Garas (10-12 stundas)<br />

darba dienas<br />

pārmaiņus ar brīvajām<br />

dienām 4.5 4.1 5.0 4.1 3.4 4.1 5.8 5.6 4.0 3.1 3.5 5.0 9.9<br />

Kopā: 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Piezīme: Izglītība : [1] Vispārējā pamatizglītība vai zemāk; [2] Vispārējā vidējā izglītība;<br />

[3] Arodizglītība bez vidējās izglītības; [4] Profesionālā vidējā izglītība; [5] Augstākā izglītība<br />

6.1. tabulā ir atspoguļotas bezdarbnieku vēlmes attiecībā uz darba veidu un darba laika<br />

grafiku. Gan sieviešu, gan vīriešu vidū, kā arī visās vecuma un izglītības grupās, 60 līdz 80<br />

procenti <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku par vispiemērotāko uzskata pastāvīgu darbu ar pilnu darba<br />

laiku. Caurmērā 15 % no bezdarbniekiem vēlētos strādāt pastāvīgā darbā ar nepilnu darba<br />

laiku. Šis īpatsvars sasniedz 20% sieviešu vidū un 15-24 gadu veco bezdarbnieku vidū, bet<br />

vīriešiem tas nepārsniedz 8%. Tikai 6% no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem dod priekšroku darbam<br />

uz noteiktu laiku (lielākoties no 1 līdz 2 gadiem). Šī proporcija pārsniedz 8 procentus jauniešu<br />

un bezdarbnieku vidū ar pamatizglītību (vai zemāku izglītības līmeni), bet tikai 5% no<br />

bezdarbniekiem ar augstāko izglītību uzskata šādu darba veidu par vispiemērotāko.<br />

Vidēji tikai 6 procenti kā savu optimālo nodarbošanos redz uzņēmējdarbību (t.sk., kā<br />

pašnodarbināto). Visjaunāko bezdarbnieku vidū (15-34 gadi) šī proporcija pārsniedz 7<br />

procentus, bet starp bezdarbniekiem ar augstāko izglītību sasniedz pat 11%.<br />

Gan vīriešu, gan sieviešu vidū gandrīz trīs ceturtdaļas gribētu strādāt standarta darba<br />

laiku - 8 stundas dienas laikā, darbdienās. Šī proporcija ir tādā pašā diapazonā visās vecuma<br />

grupās, izņemot jauniešus, un visās kvalifikācijas grupās, izņemot bezdarbniekus ar<br />

pamatizglītību: starp šo divu grupu pārstāvjiem tikai 68-70% dod priekšroku standarta darba<br />

laikam. Virs 20 procentiem no visiem <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem dod priekšroku dažādām<br />

slīdošā grafika formām (ieskaitot garās darba dienas pārmaiņus ar brīvdienām), bet tikai 6<br />

procenti grib strādāt maiņās. Piekrišana maiņu darbam ir lielāka starp jauniešiem vai 25-34<br />

gadus veciem bezdarbniekiem (7 % pie šīm grupām piederošajiem bezdarbniekiem grib strādāt<br />

maiņās).<br />

Reālā dzīvē cilvēki bieži piekrīt darbam, kurš nav viņu skatījumā vispiemērotākais.<br />

41


6.1. attēls. Bezdarbnieki, kas neizslēdz iespēju strādāt (piemērotā darbā)<br />

ar nestandarta darba līgumu vai nestandarta darba grafiku <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

Mean<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

Ar nepilnu laiku<br />

Ar līgumu uz<br />

noteiktu laiku (1<br />

lidz 2 gadiem)<br />

Ar līgumu uz<br />

noteiktu laiku (līdz<br />

vienam gadam)<br />

Maiņās<br />

Ar slīdošo darba<br />

laika grafiku<br />

Naktīs<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

Ventspils<br />

80%<br />

40%<br />

Liepāja<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Piezīmes: Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. Darbs naktīs iekļauj gan darbu tikai nakts maiņās,<br />

gan darbu dienas un nakts maiņās.<br />

6.1. attēlā ir redzams, ka lielākā daļa <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku 13 neizslēdz iespēju<br />

strādāt ar slīdošo darba laika grafiku. Caurmērā šis īpatsvars būtiski nemainās atkarībā no<br />

bezdarbnieka tipa un svārstās no 60% D tipa bezdarbnieku starpā līdz 63% B tipa<br />

bezdarbnieku vidū. No tiem bezdarbniekiem, kuri ir gatavi uzsākt darbu tuvāko 3 mēnešu laikā<br />

(A un B tipi), slīdošo grafiku par piemērotu uzskata vairāk par 80% bezdarbnieku Liepājas<br />

rajonā, bet tikai 42% bezdarbnieku Ventspils rajonā. Citur šīs īpatsvars svārstās no 50 līdz<br />

65%. Darbam maiņās piekrīt gandrīz katrs otrais no A, B vai C tipu bezdarbniekiem (visbiežāk<br />

Liepājas rajonā (60%) un visretāk Ventspilī un Ventspils rajonā (attiecīgi 24% un 23%)), bet<br />

arī vairāk par 40% no D tipa bezdarbniekiem (tikai 10% Ventspils rajonā, bet 74% Kuldīgas<br />

rajonā). Savukārt darbam naktīs piekrīt tikai 27% no tiem <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem, kas<br />

13 Šeit iet runa tikai par tiem, kas vispār vēlās strādāt, t. i. E tipa bezdarbnieki (skat. 4.8. tabulu) ir izslēgti.<br />

42


vispār vēlās strādāt. Šis īpatsvars svārstās no 23-24% D un A tipu bezdarbnieku vidū līdz 29-<br />

30% C un B tipu bezdarbniekiem.<br />

Gandrīz 55% no A, B un C tipiem piederošajiem bezdarbniekiem Kurzemē var piekrist<br />

līgumam uz noteiktu laiku no 1 līdz 2 gadiem un gandrīz 50% ir gatavi piekrist līgumam uz<br />

laiku līdz 1 gadam - tas viss, protams, ar nosacījumu, ka darbs ir „piemērots” pēc citiem<br />

parametriem, ieskaitot darba samaksu.<br />

6.2. attēls. Dažādu bezdarbnieku tipu a gatavība strādāt savā vai citā profesijā<br />

Mean<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

RAJONS<br />

Vai Jūs būtu gatavi<br />

Latvijā strādāt savā<br />

pamatprofesijā?<br />

Vai Jūs būtu gatavi<br />

Latvijā strādāt citā<br />

pēc kvalifikācijas un<br />

darba rakstura<br />

līdzīgā profesijā?<br />

Vai Jūs būtu gatavi<br />

Latvijā strādāt<br />

darbu, kas prasa<br />

zemāku<br />

kvalifikāciju?<br />

Vai Jūs būtu gatavi<br />

Latvijā apgūt citu<br />

profesiju?<br />

Vai Jūs būtu gatavi<br />

Latvijā strādāt<br />

mazkvalificētu vai<br />

nekvalificētu darbu?<br />

80%<br />

40%<br />

Liepāja<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Piezīmes: a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī tie, kas būs<br />

pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada.<br />

6.2. attēlā ir apkopota informācija par dažādu bezdarbnieku tipu gatavību strādāt savā<br />

vai citā profesijā <strong>Kurzeme</strong>s rajonos. Caurmērā strādāt savā profesijā 14 vēlās 70% no A tipa<br />

bezdarbniekiem un aptuveni puse no B, C, un D tipu bezdarbniekiem. Strādāt citā<br />

kvalifikācijā, bet pēc darba rakstura līdzīgā profesijā, ir gatavi 37-55% no A, B un C tipu<br />

bezdarbniekiem un tikai 23% no D tipa bezdarbniekiem. Strādāt darbu, kas pieprasa zemāku<br />

kvalifikāciju, piekrīt 18-22% no A, C vai D tipu bezdarbniekiem un 28% no B tipa<br />

14 A tipa bezdarbnieku sadalījums pa profesijām katrā rajonā ir atšķirīgs, skat. 4.4. attēlu.<br />

43


ezdarbniekiem. Apgūt jaunu profesiju ir gatavi virs 50% A, B, C tipu bezdarbnieku un tikai<br />

29% no D tipa bezdarbniekiem. Strādāt mazkvalificētu vai nekvalificētu darbu ir gatavi 15-<br />

20% no B un C tipa bezdarbniekiem, tikai 10-12% no A un D tipu bezdarbniekiem.<br />

Kopumā Kurzemē D tipam piederošie bezdarbnieki ir daudz izvēlīgāki nekā citu tipu<br />

(un īpaši B tipa) pārstāvji.<br />

Rajonu griezumā galvenās atšķirības parādās starp Ventspili, Liepājas un Ventspils<br />

rajoniem no vienas puses, un Saldus un Talsu rajoniem, no otras puses.<br />

Ventspilī, kā arī Liepājas un Ventspils rajonos 60-70% no A, B vai C tipiem<br />

piederošajiem bezdarbniekiem labprāt strādās savā profesijā, aptuveni 50-60% - citā profesijā,<br />

kas iesaista līdzīgu pēc satura darbu; gandrīz katrs trešais no tiem piekrīt strādāt darbu ar<br />

zemāku kvalifikāciju un ap 20% piekrīt pat mazkvalificētam darbam.<br />

Turpretī Saldus un Talsu rajonos bezdarbnieku selektivitāte ir augstāka: tikai 39-46%<br />

bezdarbnieku labprāt strādātu savā profesijā, tikai 28% bezdarbnieku strādātu citā profesijā ar<br />

līdzīgu darba saturu, mazāk par 25% strādātu darbā ar zemāku kvalifikāciju, un mazāk par<br />

15% bezdarbnieku Saldus rajonā (bet tomēr vairāk par 25% Talsu rajonā) piekristu strādāt<br />

mazkvalificētu vai nekvalificētu darbu.<br />

Liepājas pilsētā katrs otrais bezdarbnieks labprāt strādās gan savā profesijā, gan citā<br />

profesijā ar līdzīgu darba saturu (starp A tipa bezdarbniekiem šī proporcija tuvojas 70%), bet<br />

vēlmi strādāt profesijā ar zemāku kvalifikāciju vai strādāt mazkvalificētu darbu izteica krietni<br />

mazāk bezdarbnieku nekā citos rajonos (tikai 17% un 8 % attiecīgi).<br />

Interesanti, ka Saldus rajonā, kur bezdarbnieku gatavība strādāt darbu ar zemāku<br />

kvalifikāciju vai mazkvalificētu un nekvalificētu darbu, ir relatīvi zema, bezdarbnieku gatavība<br />

apgūt jaunu profesiju ir visaugstākā Kurzemē (gandrīz 70%).<br />

Atrast piemērotu darbu savā vai citā profesijā bieži nav iespējams bez jauno prasmju<br />

un/vai zināšanu apgūšanas. NVA var palīdzēt šajā ziņā tikai tiem bezdarbniekiem, kuri ir<br />

gatavi mācīties. 6.3. attēlā ir redzams, ka (ar nedaudziem izņēmumiem) no 60 līdz 80%<br />

darbam pieejamo bezdarbnieku, neatkarīgi no tipa un dzīves vietas, ir gatavi atjaunot zināšanas<br />

savā profesijā un apgūt datorzinības; 50 līdz 80% ir gatavi apgūt svešvalodu. Tikai Talsu<br />

rajonā gatavība mācīties visās minētās jomās ir nozīmīgi zemāka (ap 50% A tipa<br />

bezdarbniekiem, 35-50% pārējiem).<br />

Interesanti, ka jaunās datorzinības ir gatavi apgūt 81% no tiem, kam jau ir kaut kādas<br />

iemaņas šajā jomā, un vairāk nekā puse no pārējiem. Attiecībā uz svešvalodām situācija ir ļoti<br />

līdzīga.<br />

44


6.3. attēls. Dažādu bezdarbnieku tipu a gatavība apgūt jaunās prasmes<br />

tuvākā gada laikā, lai iegūtu piemērotu darbu<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

Saldus<br />

rajons<br />

% in (4,5)<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

80%<br />

40%<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

Ventspils<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

Liepāja<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

D<br />

Gatavs apgūt papildus zināšanas un prasmes savā profesijā<br />

Gatavs apgūt svešvalodu<br />

Gatavs apgūt datorprasmes<br />

Piezīmes: a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. b Atbilde „Drīzāk jā” vai „Jā.”<br />

Aptaujas anketā bija arī jautājumi par gatavību strādāt konkrētās, tirgū pieprasītās,<br />

profesijās („Ja darba devējs Latvijā maksātu pietiekamu atalgojumu, vai jūs būtu gatavi strādāt<br />

par ...” ). 6.4. attēlā ir apkopoti rezultāti attiecībā uz pakalpojumu nozaru profesijām, bet 6.5.<br />

attēlā – attiecībā uz rūpniecības sektora profesijām. Tiek uzrādīts to bezdarbnieku procents,<br />

kas no atbildēm „Nē”, „Drīzāk nē”, „Atkarīgs no apstākļiem,” „Drīzāk jā”, „Jā” ir izvēlējušies<br />

„Drīzāk jā” vai „Jā.” Šajos attēlos ietvertā informācija var noderēt uzņēmējiem, kā arī var tikt<br />

izmantota bezdarbnieku apmācības plānošanā.<br />

45


6.4. attēls. Bezdarbnieki, kuri ir gatavi strādāt pakalpojumu sektora profesijās,<br />

ja darba devējs Latvijā maksātu pietiekamu atalgojumu<br />

% in (4,5)<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

Pārdošanas vai<br />

reklāmas<br />

menedžeris<br />

Pārdevējs<br />

Kasieris<br />

Pavārs, konditors<br />

Oficiants<br />

Klientu<br />

apkalpošanas<br />

operators<br />

Masieris, frizieris<br />

Reklāmas,<br />

tirdzniecības,<br />

apdrošināšanas<br />

aģents<br />

Ekspeditors (preču<br />

piegādātājs)<br />

0%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

0%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

60%<br />

Ventspils<br />

40%<br />

20%<br />

Liepāja<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

D<br />

Piezīmes: a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada.<br />

46


6.5. attēls. Bezdarbnieki, kuri ir gatavi strādāt ražošanas sektora profesijās,<br />

ja darba devējs Latvijā maksātu pietiekamu atalgojumu<br />

50%<br />

40%<br />

30%<br />

20%<br />

10%<br />

0%<br />

50%<br />

40%<br />

30%<br />

20%<br />

10%<br />

0%<br />

50%<br />

40%<br />

30%<br />

20%<br />

10%<br />

0%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Strādnieks, iekārtu<br />

operators<br />

kokapstrādes cehā<br />

Strādnieks, iekārtu<br />

operators<br />

metālapstrādes<br />

cehā<br />

Audumu vai<br />

trikotāžas<br />

ražošanas iekārtu<br />

operatoru<br />

Auto mehāniķis<br />

Strādnieks jūras<br />

produktu apstrādes<br />

cehā<br />

% in (4,5)<br />

40%<br />

30%<br />

20%<br />

10%<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

Celtnieks<br />

Palīgstrādnieks<br />

0%<br />

50%<br />

40%<br />

30%<br />

20%<br />

10%<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

0%<br />

50%<br />

40%<br />

30%<br />

20%<br />

10%<br />

Ventspils<br />

0%<br />

50%<br />

40%<br />

30%<br />

20%<br />

10%<br />

Liepāja<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Piezīmes: a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī tie, kas būs<br />

pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada.<br />

47


Kā redzams 6.6. attēlā, gan kopumā, gan katrā no <strong>Kurzeme</strong>s rajoniem A tipa<br />

bezdarbnieki izteic stiprāku vēlmi strādāt pakalpojumu sektorā (75% pret 40%, kuri ir gatavi<br />

strādāt ražošanas sektorā). Vairāk par pusi B un C tipu bezdarbnieku katrā rajonā labprāt<br />

strādātu jebkurā no augstākminētajiem sektoriem (caurmērā 69% vēlas strādāt pakalpojumu<br />

sektorā un nedaudz vairāk par 50% ražošanas sektorā), un tikai Talsu rajonā C tipa<br />

bezdarbnieki dod priekšroku ražošanas sektora profesijām.<br />

6.6. attēls. Gatavība strādāt pakalpojumu sektorā un ražošanas sektorā<br />

atkarībā no bezdarbnieku tipa <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

% in (4,5)<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

Ar pietiekamu atalgojumu<br />

gatavs Latvijā strādāt<br />

vismaz vienā no<br />

sekojošām profesijām:<br />

Pārdošanas/reklāmas<br />

menedžeris; Pārdevējs;<br />

Kasieris; Pavārs;<br />

Konditors;Oficiants;<br />

Klientu operators;<br />

Masieris; Frizieris;<br />

Reklāmas/tirdzniecības<br />

aģents; Ekspeditors<br />

Ar pietiekamu atalgojumu<br />

gatavs Latvijā strādāt<br />

vismaz vienā no<br />

sekojošām profesijām:<br />

Kokapstrādes iekārtu<br />

operators;<br />

Metālapstrādes iekārtu<br />

operators; Audumu<br />

ražošanas iekārtu<br />

operators; Jūras<br />

produktu apstrādātājs;<br />

Celtnieks; Palīgstrādnieks<br />

80%<br />

40%<br />

0%<br />

Ventspils<br />

80%<br />

40%<br />

Liepāja<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Piezīmes: a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada.<br />

7. Bezdarbnieku vēlamā darba samaksa<br />

Bezdarbnieku atbildes par vēlamo (minimālo pieņemamo) darba samaksu ir jāinterpretē<br />

ar zināmu piesardzību. Tomēr šīs atbildes dod iespēju iegūt statistiski ticamas sakarības starp<br />

vēlamo algas apmēru un bezdarbnieku izglītību, pieredzi un prasmēm, kā arī izvērtēt, vai<br />

prasību līmenis nozīmīgi atšķiras starp rajoniem un starp demogrāfiskajām grupām.<br />

48


Vispārīgu priekšstatu par vēlamo algu sadalījumu Kurzemē un katrā tās rajonā sniedz<br />

7.1. tabula. Caurmērā tikai 1% bezdarbnieku ir gatavi strādāt par neto algu zem 100 Ls mēnesī,<br />

bet katrs no četriem intervāliem (100-174 Ls; 175-249 Ls; 250-349 Ls; 350 Ls un vairāk)<br />

ietver, apmēram, vienu ceturto daļu no visiem bezdarbniekiem, kas vispār vēlās strādāt. Tomēr<br />

pastāv būtiskas atšķirības starp rajoniem. Liepājā tikai 40 procentiem bezdarbnieku pieprasītā<br />

neto alga ir zem 250 Ls mēnesī, Liepājas rajonā – 60procentiem, bet visos citos rajonos tādu ir<br />

aptuveni puse.<br />

Algu līdz 350 Ls mēnesī pieprasa 75-90% bezdarbnieku visos rajonos, izņemot Liepājas<br />

pilsētu, kur gandrīz katrs trešais bezdarbnieks pieprasa darba algu, kas pārsniedz 350 Ls.<br />

Protams, bezdarbnieku atbildes par vēlamo darba samaksu ir jāinterpretē ar zināmu<br />

piesardzību, tomēr tas, ka Liepājā bezdarbnieki ir prasīgāki nekā citur, ir neapšaubāms fakts.<br />

7.1 tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc vēlamās neto mēnešalgas apmēra<br />

(% no bezdarbniekiem, kuri vispār vēlās strādāt)<br />

Rajons<br />

Reģions<br />

Kuldīgas Liepājas Saldus Talsu Ventspils <strong>Kurzeme</strong><br />

Liepāja Ventspils rajons rajons rajons rajons rajons<br />

Līdz Ls 99 0.2 3.6 0.0 2.9 1.1 0.9 0.0 1.1<br />

Ls 100-174 16.5 30.7 19.0 28.7 25.1 21.3 25.2 22.3<br />

Ls 175-249 23.0 19.5 33.1 28.6 24.8 26.7 26.6 25.4<br />

Ls 250-349 28.0 23.5 36.5 23.3 26.8 36.0 27.0 27.9<br />

Ls 350 un vairāk 32.2 22.7 11.4 16.6 22.3 15.1 21.2 23.3<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Piezīme: Jautājuma formulējums: „Lai jūs piekristu strādāt Latvijā, kādai vismaz būtu jābūt samaksai<br />

mēnesī , kas jums paliek uz rokas pēc nodokļu nomaksas un ceļa izdevumu segšanas braukšanai uz darbu?”<br />

7.1. attēls dod iespēju salīdzināt dažādu bezdarbnieku tipu pieprasītās algas. Šeit<br />

komentēsim tikai A, B un C tipu bezdarbniekus, jo D tipa bezdarbnieki nav pieejami darbam<br />

vismaz trīs mēnešu laikā. Gandrīz katrā rajonā (izņemot Kuldīgas) C tipa bezdarbnieki (bez<br />

profesijas) ir mazāk prasīgi nekā A tipa bezdarbnieki (ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto pieredzi<br />

vai izglītību kādā sertificētā profesijā). Tomēr atšķirības ir nozīmīgas tikai Liepājas, Saldus un<br />

Ventspils rajonos. B tipa bezdarbnieki (ar pieredzi nesertificētā profesijā) arī pieprasa augstāku<br />

algu nekā C tipa bezdarbnieki visos rajonos, izņemot Ventspils pilsētu un Liepājas rajonu, kur<br />

B tipa bezdarbnieku sadalījums pēc vēlamās algas ir līdzīgs C tipa sadalījumam.<br />

7.2. attēls sniedz priekšstatu par „tipiskām” pieprasīto algu vērtībām atkarībā no<br />

bezdarbnieku tipa, pēdējās profesijas un rajona 15 . Tā kā respondentu skaits katrā grupā nav<br />

liels, šos vērtējumus jāuztver drīzāk kā kvalitatīvus, nevis kvantitatīvus. No otras puses,<br />

gandrīz katrā rajonā un profesiju grupā iegūtie rezultāti A, B un C tipu bezdarbniekiem ir<br />

diezgan līdzīgi, tātad, apvienojot šos trīs tipus (kas jau dotu pietiekošu respondentu skaitu, lai<br />

vērtējumu precizitāte būtu pieņemama), būtu iegūtas līdzīgas vēlamo algu vērtības.<br />

Par grupas „tipisko” vērtību tiek izvēlēta mediāna. Piemēram, 7.2. attēla pirmās rindas<br />

otrā diagramma no kreisās puses liecina, ka Ventspils rajonā A, B un D tipa bezdarbniekiem,<br />

kuri pēdējā darba vietā bija pakalpojumu vai tirdzniecības darbinieki, vēlamās neto algas<br />

mediāna ir 200 Ls mēnesī, t. i., katrā grupā (tipā) puse pieprasa mazāku un puse - lielāku algu.<br />

Mediānu atšķirībā no vidējās vērtībās nevar ietekmēt nesamērīgi lielās summas, kuras mēdz<br />

nosaukt daži grupas locekļi (mazākums).<br />

Ventspilī, kā arī Liepājas, Talsu un Ventspils rajonos, bijušo pakalpojumu un<br />

tirdzniecības darbinieku vēlamo algu mediānas ir starp 200 un 250 latiem mēnesī, bet Liepājā,<br />

Kuldīgas un Saldus rajonos – starp 250 un 300 latiem.<br />

15 4.4 Attēlā ir parādīts bezdarbnieku skaits katrā rajonā atkarībā no tipa un pēdējās profesijas.<br />

49


Kvalificēto strādnieku un amatnieku vidū vēlamo algu mediānas ir visaugstākās A tipa<br />

bezdarbniekiem; tās svārstās ap 300 latiem mēnesī visos rajonos, izņemot Talsu rajonu (200<br />

Ls) un Ventspils rajonu (350 Ls). Liepājā, kā arī Saldus un Ventspils rajonos, A tipa<br />

mazkvalificētu strādnieku vēlamo algu mediānas arī sasniedz 300 Ls mēnesī. Citos gadījumos<br />

mazkvalificētu un nekvalificēto strādnieku (tāpat kā B un C tipa kvalificēto strādnieku) vēlamo<br />

algu mediānas svārstās ap 200 latiem mēnesī.<br />

To bezdarbnieku, kuri pēdējā darba vietā strādāja par vadītājiem, speciālistiem vai<br />

kalpotājiem, vēlamo neto algu mediānas atrodas intervālā no 200 līdz 300 latiem mēnesī visos<br />

rajonos.<br />

Interesanti, ka A, B un C tipu bezdarbnieku pieprasīto darba algu līmeņi variē stiprāk<br />

starp rajoniem nekā starp profesijām katra rajona ietvaros. Tas liecina par to, ka darba roku<br />

deficīts Latvijā un iespēja labi nopelnīt nekvalificētā darbā ārzemēs izlīdzināja pieprasīto algu<br />

līmeņus starp dažādu kvalifikāciju bezdarbniekiem.<br />

7.1. attēls. Dažādu bezdarbnieku tipu sadalījums pēc vēlamās neto mēnešalgas apmēra<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

Count<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

Liepāja<br />

RAJONS<br />

Lai jūs piekristu<br />

strādāt Latvijā, kādai<br />

vismaz būtu jābūt<br />

samaksai mēnesī ,<br />

kas jums paliek uz<br />

rokas pēc nodokļu<br />

nomaksas un ceļa<br />

izdevumu segšanas<br />

braukšanai uz darbu?<br />

līdz Ls 174<br />

Ls 175-249<br />

Ls 250-349<br />

Ls 350 un vairāk<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Piezīmes: a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada.<br />

50


7.2. attēls. Dažādu bezdarbnieku tipu vēlamās neto darba samaksas mediānas vērtība<br />

(latos mēnesī) atkarībā no rajona un pēdējās profesijas<br />

PĒDĒJA PROFESIJA<br />

Vadītāji,<br />

speciīlisti un<br />

kalpotāji<br />

Pakalpojumu<br />

un<br />

tirdzniecības<br />

darbinieki<br />

Kvalificētie<br />

strādnieki un<br />

amatnieki<br />

Mazkvalificētie<br />

un<br />

nekvalificētie<br />

strādnieki<br />

Nav pastāvīgā<br />

darbā<br />

pieredzes<br />

400<br />

200<br />

0<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

400<br />

200<br />

Talsu<br />

rajons<br />

0<br />

400<br />

200<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Med Lai jūs piekristu strādāt Latvijā, kādai vismaz būtu jābūt samaksai mēnesī , kas<br />

0<br />

400<br />

200<br />

0<br />

400<br />

200<br />

0<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

400<br />

200<br />

0<br />

Ventspils<br />

400<br />

200<br />

Liepāja<br />

0<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Piezīmes: a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada.<br />

Gadījumi, kad mediāna pārsniedz 400 Ls, attiecas uz ļoti mazām grupām, un tie ir jāignorē.<br />

7.2. tabulā ir parādīti daudzfaktoru regresijas analīzes rezultāti, kas ļauj atdalīt katra<br />

faktora efektu uz bezdarbnieka vēlamo neto algu no citu faktoru ietekmes. Caurmērā sievietes<br />

pieprasa par 22% zemākas algas nekā vīrieši ar līdzīgu izglītību, profesiju un pieredzi. Šis<br />

dzimuma efekts ir stiprāk izteikts Ventspilī un Ventspils rajonā, Liepājas un Saldus rajonos<br />

vispār nav statistiski nozīmīgs. Pie pārējiem vienādiem apstākļiem vēlamā alga samazinās ar<br />

vecumu, bet šis vecuma efekts ir statistiski nozīmīgs tikai Liepājā, kā arī Saldus un Talsu<br />

rajonos.<br />

Caurmērā Kurzemē tikai bezdarbnieki ar augstāko izglītību pieprasa algas augstākas<br />

nekā bezdarbnieki ar citu izglītību (par 10% augstākas reģionā kopumā, par 26% Kuldīgas<br />

rajonā un par 32% Talsu rajonā). Tomēr rajonu griezumā Kuldīgas un Ventspils rajonos<br />

51


ezdarbnieki bez vidējas izglītības (ar vispārējo pamata vai arodizglītību) pieprasa par aptuveni<br />

25% zemākas algas nekā bezdarbnieki, kuriem ir vidējā profesionālā izglītība.<br />

Ilgstošie bezdarbnieki caurmērā pieprasa par 9-13% zemākas algas nekā tie, kas atrodas<br />

uzskaitē līdz 6 mēnešiem. Tai pat laikā Kuldīgas un Saldus rajonos viszemākās algas (pie<br />

pārējiem vienādiem apstākļiem) pieprasa bezdarbnieki ar uzskaites periodu 6-12 mēneši.<br />

7.2. tabula. Demogrāfisko faktoru un darba pieredzes ietekme (%) uz bezdarbnieku pieprasīto<br />

darba samaksu <strong>Kurzeme</strong>s reģionā un rajonos<br />

Pilsēta, rajons<br />

Reģions<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas rajons<br />

Liepājas rajons<br />

Saldus rajons<br />

Talsu rajons<br />

Ventspils rajons<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Faktori<br />

Sieviete -21*** -34*** -19*** -13* -27*** -22***<br />

Vecums (10 gadu starpība) -7** -9* -7** -5***<br />

Izglītība (salīdz. ar vidējo profesionālo)<br />

Vispārējā pamata izglītība vai zemāk -25*** 25* -26*** 1<br />

Vispārējā vidējā izglītība -10* 0<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības -23*** -24* 0<br />

Augstākā izglītība 26** 32** 10*<br />

Reģistrētā bezdarba ilgums<br />

(salīdzinot ar līdz 6 mēnešiem)<br />

No 6 līdz 12 mēnešiem -9** -33*** -5<br />

No 1 gada līdz 3 gadiem -28*** 25* -9**<br />

3 gadi un vairāk -24* -19** -13**<br />

Labas vai viduvējās angļu vai vācu valodas<br />

zināšanas<br />

22** 12** 32** 6*<br />

Ir auto vadītāja apliecība 26*** 27*** 13** 30*** 40*** 22***<br />

Latviešu valodas zināšanas<br />

(salīdzinot ar dzimto latviešu valodu)<br />

Labas -22*** -24*** -21* -7<br />

Viduvējas 44** -1<br />

Vājas vai nav -23*** -36** 48** -41*** -21* -14**<br />

Pēdējā profesija (salīdzinot ar<br />

mazkvalificētiem un nekvalificētiem)<br />

Vadītāji, vecākie speciālisti,<br />

speciālisti un kalpotāji<br />

45*** -28*** 15***<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 29*** 10**<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 16** 5<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes -26*** -9*<br />

Ienākumi uz ģimenes locekli<br />

Ls 81 un vairāk<br />

24* 30** 10***<br />

Saņem bezdarbnieka pabalstu 12** 2<br />

Novērojumu skaits 329 209 171 206 187 191 159 1452<br />

Determinācijas koeficients R 2 0.28 0.33 0.37 0.21 0.30 0.22 0.40 0.19<br />

Rajonu efekti (salīdzinot ar Saldus rajonu)<br />

<strong>Kurzeme</strong>s modelī<br />

13** -12** -8 -10* -5 -8<br />

Piezīmes: Daudzfaktoru regresijas analīzes rezultāti. Bāze: respondenti, kuri vēlās strādāt. *, **, *** -<br />

vērtējums ir statistiski atšķirīgs no nulles ar ticamības varbūtību, respektīvi, 90%, 95%, 99%. Visi mainīgie<br />

(izņemot rajonu indikatorus) ir iekļauti visos modeļos, bet rajonu kolonās ir parādīti tikai statistiski nozīmīgi<br />

efekti.<br />

52


Svešvalodu (angļu, vācu vai franču) zināšanas nozīmīgi palielina pieprasīto algu gan<br />

caurmērā (par 6%), gan Ventspils pilsētā (22%), Kuldīgas rajonā (12%) un Saldus rajonā<br />

(32%). Bezdarbnieki ar autovadītāja apliecību cer vidēji uz 22% „piemaksu” (šis efekts ir<br />

daudz stiprāks Liepājā un Ventspilī, kā arī Talsu un Ventspils rajonos).<br />

Interesanti, ka rajonu griezumā bezdarbnieka pēdējai profesijai (un pat darba pieredzes<br />

esamībai) nav īpaši stipras ietekmes uz pieprasīto algu (kad izglītības un prasmju ietekme ir<br />

izslēgta). Tomēr caurmērā „baltās apkaklītes” cer nopelnīt par 15% vairāk nekā<br />

mazkvalificētie un nekvalificētie darbinieki (pie vienādiem pārējiem apstākļiem). Bijušie<br />

pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki pieprasa par 10% lielākas algas nekā mazkvalificētie<br />

un nekvalificētie darbinieki; turpretī bezdarbnieki bez pastāvīgās darba pieredzes pretendē uz<br />

9% zemākām algām.<br />

Bezdarbnieku ienākumu avoti atstāj zināmu ietekmi uz vēlamām algām. Bezdarbnieki,<br />

kuri dzīvo mājsaimniecībā ar ienākumiem virs 80 Ls mēnesī uz vienu cilvēku, pieprasa par<br />

10% lielākas algas caurmērā un pat par 24-30% lielākas algas Liepājā un Liepājas rajonā<br />

Pat izslēdzot visu iepriekšminēto faktoru ietekmi, Liepājas pilsētā bezdarbnieki<br />

pieprasa pat augstākas, bet Ventspilī un Liepājas rajonā – zemākas algas nekā citos <strong>Kurzeme</strong>s<br />

rajonos, tomēr šīs atšķirības nepārsniedz 12-13% katrā virzienā.<br />

8. Bezdarbnieku ģeogrāfiskā mobilitāte<br />

Ņemot vērā ierobežotās nodarbinātības iespējās daudzās <strong>Kurzeme</strong>s pašvaldībās,<br />

bezdarbnieku gatavība meklēt darbu tālu no dzīves vietas vai arī mainīt dzīves vietu ir svarīgs<br />

resurss, kas varētu paātrināt viņu integrēšanos darba tirgū. Šajā sadaļā apskatīsim trīs<br />

mobilitātes dimensijas:<br />

(i) Attālums no dzīves vietas līdz darba vietai un laiks ceļā;<br />

(ii) Gatavība pārcelties uz citu dzīvesvietu Latvijā;<br />

(iii) Gatavība strādāt ārzemēs.<br />

8.1. tabulā ir parādīts bezdarbnieku sadalījums pēc maksimāli pieņemama attāluma no<br />

dzīves vietas līdz darbam katrā <strong>Kurzeme</strong>s rajonā, kā arī visā reģionā. Var konstatēt, ka<br />

nedaudz vairāk par 40% no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem ir gatavi akceptēt darbu Latvijā, ja<br />

darba vieta atrodas 30 km vai tālāk no dzīves vietas. Šajā ziņā vismobilākie ir Kuldīgas rajona<br />

bezdarbnieki: 67% no viņiem ir gatavi braukt līdz darbam 30 km un tālāk.<br />

Bezdarbnieki, kuri plāno nepieciešamības gadījumā doties uz darbu ar savu auto (tādu<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos ir no 20 līdz 30%), attāluma ziņā ir mobilāki par tiem, kuri taisās izmantot<br />

sabiedrisko transportu. Tā 57% no tiem, kam ir pieejams savs auto, ir gatavi akceptēt darbu,<br />

kas atrodas 30 km vai tālāk no mājām, bet no tiem, kuri lieto sabiedrisko transportu, tādu ir<br />

tikai 40%. Tas norāda uz iespējami nepietiekamu sabiedriskā transporta pakalpojumu<br />

regularitāti un kvalitāti.<br />

Attiecībā uz laiku ceļā uz darbu, vairāk par pusi <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku min 30<br />

minūtes kā maksimāli pieņemamo laiku, tomēr vairāk par 30 procentiem ir gatavi pavadīt ceļā<br />

uz darbu vairāk par vienu stundu.<br />

53


8.1 tabula. Bezdarbnieku sadalījumi pēc maksimāli pieņemama attāluma no dzīves vietas līdz<br />

darbam, pēc maksimāli pieņemama ceļā pavadītā laika, un pēc plānotā transporta veida<br />

Rajons<br />

Reģions<br />

Kuldīgas Liepājas Saldus Talsu Ventspils<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Liepāja Ventspils rajons rajons rajons rajons rajons<br />

Attālums a<br />

Līdz 10 km 38.8 64.4 17.0 36.7 39.4 35.5 39.0 39.2<br />

11 - 29 km 18.5 5.1 15.7 15.5 19.9 27.8 20.1 17.3<br />

30 - 49 km 15.1 10.7 19.8 21.9 7.6 13.9 19.4 15.2<br />

50 km un vairāk 27.7 19.8 47.6 26.0 33.1 22.9 21.5 28.3<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Laiks ceļā b<br />

Līdz 29 minūtēm 21.7 27.9 26.1 28.5 27.7 33.6 19.2 25.2<br />

30 minūtes 34.3 40.3 16.6 28.8 31.8 27.6 47 32.1<br />

31 - 59 minūtes 15.1 6.28 9.63 11.3 7.24 7.69 8.09 11.1<br />

60 minūtes un vairāk 28.9 25.5 47.7 31.4 33.4 31.1 25.7 31.5<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Transporta veids c<br />

Sabiedriskais transports 65.7 58.3 56.3 63.0 49.1 47.0 57.4 58.2<br />

Savs auto 23.1 28.7 22.5 22.1 27.9 26.8 25.8 26.3<br />

Motocikls, velosipēds 3.5 7.1 1.2 7.5 6.7 13.8 11.1 6.4<br />

Nezin, grūti pateikt 7.7 5.9 20.0 7.4 16.3 12.4 5.7 9.0<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Piezīmes: Bāze: respondenti, kuri vēlās strādāt. Jautājumu formulējumi:<br />

a „Kāds ir maksimālais attālums, cik tālu darbs Latvijā varētu būt no jūsu dzīvesvietas?”<br />

b „Kāds ir maksimālais laiks, cik drīkstētu aizņemt ceļš no jūsu dzīvesvietas uz darbu vienā virzienā?”<br />

c<br />

„Ja darbs būtu pārāk tālu, lai aizietu kājām, kādu transportu jūs izmantotu?”<br />

8.2. tabulā redzams, ka gatavība strādāt tālu no dzīves vietas ir diezgan līdzīga visiem<br />

bezdarbnieku tipiem.<br />

8.2. tabula. Dažādu tipu bezdarbnieku sadalījums pēc maksimāli pieņemama<br />

attāluma no dzīves vietas līdz darbam (%)<br />

Bezdarbnieku tipi a<br />

A B C D Visi<br />

Attālums b<br />

Līdz 10 km 38.0 40.0 38.5 44.1 39.2<br />

11 - 29 km 16.3 18.9 15.7 20.1 17.3<br />

30 - 49 km 16.1 13.1 17.8 11.7 15.2<br />

50 km un vairāk 29.7 28.0 28.1 24.1 28.4<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

30 km un vairāk 45.8 41.1 45.8 35.8 43.5<br />

Piezīmes: Bāze: respondenti, kas vēlās strādāt. a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3<br />

mēnešu laikā un var apliecināt darba pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B:<br />

bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi<br />

profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12<br />

mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai<br />

pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam<br />

3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada.<br />

b<br />

Jautājuma formulējums: „Kāds ir maksimālais attālums, cik tālu darbs Latvijā varētu būt no jūsu dzīvesvietas?”<br />

Tikai katrs astotais no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem, kuri vispār vēlas strādāt, tuvākā gada<br />

laikā ir gatavi pārcelties uz citu dzīvesvietu Latvijā, lai iegūtu piemērotu darbu. Vairāk nekā<br />

katrs ceturtais ir gatavs uz kādu laiku aizbraukt strādāt ārzemēs (skat. 8.1. attēlu un 8.3. tabulu).<br />

54


Gatavība strādāt ārzemēs ir īpaši liela Ventspilī un Saldus rajonā (ap 40% no tiem, kas vēlas<br />

strādāt), kā arī Talsu rajonā (34%). Šeit var sagaidīt nozīmīgu bezdarba līmeņa samazināšanos<br />

(vismaz uz kādu laiku) bezdarbnieku aizplūdes rezultātā. Tas pats var notikt arī Liepājā un<br />

Liepājas rajonā, kur katrs ceturtais bezdarbnieks plāno strādāt ārzemēs, un ļoti liela daļa (26%<br />

Liepājā un 18% Liepājas rajonā) neizslēdz šādu iespēju.<br />

Jautājumi par migrācijas plāniem netika uzdoti bezdarbniekiem, kuri neplāno strādāt.<br />

Tomēr pat pieņemot, ka neviens no viņiem netaisās mainīt uzturēšanās vietu, ļoti nozīmīga daļa<br />

no visiem bezdarbniekiem (28 līdz 32% Liepājas, Ventspils un Talsu rajonos un Liepājā, 38%<br />

Saldus rajonā, 41% Ventspilī) ir gatava mainīt dzīves vietu Latvijas robežās vai aizbraukt<br />

strādāt ārzemēs tuvākā gada laikā.<br />

Tai pat laikā no tiem <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem, kas vispār grib strādāt, tikai 5% (un<br />

zem 1% Kuldīgas un Talsu rajonos) izteica gatavību drīzumā aizbraukt uz ārzemēm uz visiem<br />

laikiem.<br />

8.1. attēls. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku gatavība tuvākā gada laikā pārcelties<br />

uz citu dzīvesvietu Latvijā vai aizbraukt uz ārzemēm, lai iegūtu piemērotu darbu<br />

(% no bezdarbniekiem, kas vēlās strādāt)<br />

40<br />

30<br />

procenti<br />

20<br />

10<br />

0<br />

Liepāja Ventspils Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Pārcelties uz citu dzīvesvietu Latvijā<br />

Uz kādu laiku aizbraukt uz ārzemēm<br />

Pārcelties uz dzīvi ārzemēs uz visiem laikiem<br />

Piezīmes. Tiek uzskaitīti atbildes „Jā” un „Drīzāk jā” uz atbilstošiem jautājumiem.<br />

8.3. Tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku gatavība tuvākā gada laikā aizbraukt uz ārzemēm,<br />

lai iegūtu piemērotu darbu (% no bezdarbniekiem, kas vēlās strādāt)<br />

Liepāja Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Reģions<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Jā 18.4 29.4 0.0 14.5 25.0 27.3 20.0 19.4<br />

Drīzāk jā 7.3 10.2 13.0 10.5 13.3 6.0 7.9 9.0<br />

Atkarīgs no apstākļiem<br />

+ Nav atbildes 26.2 10.4 25.9 17.8 9.9 27.0 15.8 20.1<br />

Drīzāk nē 11.6 5.7 12.6 16.4 10.4 8.6 7.4 11.4<br />

Nē 36.5 44.3 48.5 40.8 41.3 31.0 48.9 40.2<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Attiecībā uz laiku, kuru bezdarbnieki, kas plāno strādāt ārzemēs, gribētu tur pavadīt,<br />

puse no šīs kategorijas bezdarbniekiem Liepājā un Liepājas rajonā, 60% Kuldīgas un Talsu<br />

rajonos, un 70% Saldus rajonā orientējas uz īslaicīgu (līdz 6 mēnešiem) uzturēšanos ārzemēs<br />

(skat. 8.4. tabulu). Turpretī vismaz vienu gadu ārpus Latvijas taisās pavadīt katrs trešais no<br />

55


tiem Ventspils un Ventspils rajona bezdarbniekiem, kuri plāno drīzumā doties strādāt ārzemēs<br />

(kopumā Kurzemē šī proporcija ir zem 25%).<br />

8.4. tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku, kuri ir gatavi tuvākā gada laikā aizbraukt<br />

strādāt uz ārzemēm, sadalījums pēc atbildes uz jautājumu<br />

„Uz cik ilgu laiku Jūs būtu ieinteresēti doties strādāt ārzemēs?”<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Reģions<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Līdz 3 mēnešiem 17.3 17.0 26.7 17.2 30.9 21.4 20.3 20.7<br />

3-6 mēnešus 34.8 24.5 32.7 33.8 39.8 36.1 18.9 31.9<br />

6-12 mēnešus 24.5 24.2 29.8 24.3 13.3 16.0 27.2 22.9<br />

1-3 gadus 10.3 20.2 6.2 15.1 13.1 19.1 18.0 13.2<br />

3 gadus un vairāk 11.5 13.5 1.5 8.1 2.9 4.9 12.8 9.8<br />

Nav atbildes 1.6 0.6 3.1 1.6 0.0 2.6 2.9 1.6<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Kā redzams 8.2.attēlā, ap 30% no bezdarbniekiem ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto<br />

izglītību vai pieredzi sertificētā vai nesertificētā profesijā (A un B tipi), bet tikai 23% no<br />

bezdarbniekiem, kuriem nav profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas<br />

kvalifikācijas vai pieredzes (C tips), ir gatavi aizbraukt strādāt uz ārzemēm tuvākā gada laikā.<br />

Tomēr, kā redzēsim no ekonometriskās analīzes rezultātiem, tas ir izskaidrojams nevis ar pašu<br />

profesionālo statusu, bet citu faktoru ietekmi.<br />

8.2. attēls. Dažādu tipu bezdarbnieku sadalījums pēc gatavības<br />

tuvākā gada laikā aizbraukt uz ārzemēm, lai iegūtu piemērotu darbu<br />

100%<br />

80%<br />

Nē + Drīzāk nē<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

Atkarīgs no apstākļiem +<br />

Nav atbildes<br />

Jā + Drīzāk jā<br />

0%<br />

A B C D Kopā<br />

Bezdarbnieku tips<br />

Piezīmes: Bāze: respondenti, kas vēlās strādāt. a Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3<br />

mēnešu laikā un var apliecināt darba pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B:<br />

bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi<br />

profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12<br />

mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai<br />

pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5 gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam<br />

3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada.<br />

56


8.5. tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku gatavība tuvākā gada laikā pārcelties uz citu<br />

dzīvesvietu Latvijā vai aizbraukt uz ārzemēm, lai iegūtu piemērotu darbu atkarībā no vecuma<br />

(% no bezdarbniekiem, kas vēlās strādāt)<br />

15-24 25-34 35-44 45-54 55-64 Visi: 15-64<br />

Pārcelties uz citu dzīvesvietu Latvijā<br />

„Nē” + „Drīzāk nē” 58.9 60.9 74.5 75.4 73.4 68.5<br />

„Atkarīgs no apstākļiem” + „Nav atbildes” 23.7 26.8 14.8 14.7 17.0 19.6<br />

„Jā” + „Drīzāk jā” 17.4 12.2 10.7 9.8 9.6 11.9<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Uz kādu laiku aizbraukt uz ārzemēm<br />

„Nē” + „Drīzāk nē” 40.0 47.4 57.0 59.8 49.9 51.5<br />

„Atkarīgs no apstākļiem” + „Nav atbildes” 27.2 24.0 16.1 15.8 17.4 20.1<br />

„Jā” + „Drīzāk jā” 32.8 28.6 26.9 24.3 32.7 28.4<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Pārcelties uz dzīvi ārzemēs uz visiem<br />

laikiem<br />

„Nē” + „Drīzāk nē” 71.5 73.6 79.9 86.1 87.2 79.1<br />

„Atkarīgs no apstākļiem” + „Nav atbildes” 19.3 21.2 15.8 11.9 11.3 16.3<br />

„Jā” + „Drīzāk jā” 9.3 5.3 4.4 2.0 1.5 4.6<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

<strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku gatavība tuvākā gada laikā pārcelties uz citu dzīvesvietu<br />

Latvijā samazinās ar vecumu pakāpeniski no 17% jauniešiem līdz 10% senioriem (skat. 8.5.<br />

tabulu). Tādu pašu tendenci var novērot sakarā ar bezdarbnieku gatavību pārcelties uz dzīvi<br />

ārzemēs uz visiem laikiem, kas samazinās no 9% jauniešiem līdz 1.5-2% vecuma grupā 45-64<br />

gadi. Attiecībā uz īslaicīgu darbu ārzemēs, situācija ievērojami atšķiras: gan starp 15-24 gadu<br />

veciem bezdarbniekiem, gan starp 55-64 gadus veciem katrs trešais ir gatavs aizbraukt strādāt<br />

ārzemēs uz kādu laiku; pārējās vecuma grupās šī proporcija ir starp 24 un 28% (8.5 tabula).<br />

Daudzfaktoru ekonometriskā analīze apstiprina, ka pie pārējiem vienādiem apstākļiem<br />

<strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku varbūtība tuvākā gada laikā aizbraukt strādāt ārzemēs:<br />

• ir zemāka sievietēm un samazinās ar vecumu;<br />

• ir viszemākā bezdarbniekiem ar arodizglītību;<br />

• bezdarbniekiem, kuri var apliecināt darba pieredzi vai izglītību kādā sertificētā<br />

profesijā pēdējo 5 gadu laikā, ir daudz zemāka nekā citiem;<br />

• bezdarbniekiem ar viduvējām latviešu valodas zināšanām ir nozīmīgi augstāka nekā<br />

tiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā vai tās prasme ir vāja;<br />

• nozīmīgi pieaug, ja bezdarbniekam ir labas vai viduvējas angļu vai vācu valodas<br />

zināšanas;<br />

• ir visaugstākā bezdarbniekiem, kuri dzīvo mājsaimniecībā ar mēneša ienākumiem līdz<br />

30 Ls uz vienu ģimenes locekli;<br />

• ir viszemākā Kuldīgas rajonā, bet visaugstākā Ventspilī un Talsu rajonā;<br />

• personām ar stipri izteiktu sasniegumu motivāciju ir lielāka nekā citiem;<br />

• personām ar stipri izteiktu atbildības sajūtu ir mazāka nekā citiem.<br />

57


9. Bezdarbnieku mācāmības potenciāls<br />

No 4. un 5.sadaļas rezultātiem izriet, ka ļoti nozīmīgai bezdarbnieku daļai (it īpaši C un<br />

B tipu bezdarbniekiem) piemērota darba atrašanas priekšnosacījums ir jauno prasmju un<br />

zināšanu vai jaunas profesijas apgūšana. Tāpēc svarīgi noskaidrot bezdarbnieku mācāmības<br />

potenciālu. Lai noteiktu bezdarbnieku vispārējās mācāmības līmeni, intervijas laikā<br />

respondentiem tika piedāvāts viegls tests (skat. 3. pielikumu), kura izpildei bija atvēlētas ne<br />

vairāk kā 10 minūtes. Testā tika iekļauti 7 uzdevumi (katrs ar savu laika ierobežojumu) ar<br />

mērķi pārbaudīt:<br />

(i) uzmanību;<br />

(ii) spēju rīkoties ar skaitļiem un atrast likumsakarības;<br />

(iii) verbālās spējas, spēju salīdzināt daļu un veselo, spēja domāt pēc analoģijas;<br />

(iv) analīzes un sintēzes spēju;<br />

(v) telpiskās domāšanas spēju;<br />

(vi) kustību koordināciju, roku sīko motoriku;<br />

(vii) spēju klasificēt objektus.<br />

Pēc katra uzdevuma rezultātiem atbilstošās spējas tika novērtētas kā „zemas”, „vidējas”<br />

vai „augstas”. Izmantojot visus septiņus vērtējumus, respondenti tika nosacīti iedalīti trijās<br />

kategorijās: ar zemu, vidēju vai augstu vispārējās mācāmības līmeni. Atceroties, ka uzdevumi<br />

bija viegli, jāņem vērā, ka „zems” tiešam nozīmē ļoti zemu līmeni, bet „augsts” ir jāuztver<br />

tikai kā relatīvs jēdziens.<br />

Testu rezultāti atkarībā no rajona un bezdarbnieku izglītības līmeņa ir apkopoti 9.1. attēlā, bet<br />

atkarībā no rajona un bezdarbnieku tipa – 9.2. attēlā.<br />

9. 1. attēls. Bezdarbnieku sadalījums pēc vispārējās mācāmības līmeņa<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos atkarībā no izglītības līmeņa<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

VISPĀRĒJAS<br />

MĀCĀMĪBAS LĪMENIS<br />

Zems<br />

Vidējs<br />

Augsts<br />

Count<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Liepāja<br />

0%<br />

Pamatizglītība<br />

vai zemāk<br />

Visparējā<br />

vidējā<br />

Arodizglītība<br />

Profesionālā<br />

vidējā<br />

Augstākā<br />

IZGLĪTĪBA<br />

58


Caurmērā visaugstāko vispārējās mācāmības potenciālu parādīja Saldus un Talsu<br />

rajonu bezdarbnieki. Šajos divos rajonos bezdarbniekiem visās izglītības grupās augsto<br />

vērtējumu īpatsvars ir krietni virs 50%. Liepājā, kā arī Liepājas un Ventspils rajonos katram<br />

otrajam bezdarbniekam arī ir piešķirts augsts mācāmības līmenis gan caurmērā, gan visās<br />

izglītības kategorijās, izņemot viszemāko (pamatizglītība vai zemāk).<br />

Viszemāko mācāmības līmeni parāda Kuldīgas rajona bezdarbnieki: 15% no tiem pēc<br />

vērtējuma tika piešķirts zems mācāmības līmenis. Starp bezdarbniekiem ar pamatizglītību vai<br />

zemāko izglītības līmeni šī proporcija pārsniedz pat 36%. Turklāt C tipa bezdarbnieku vidū<br />

(kam apmācība ir visvairāk aktuāla) zemu novērtējumu saņēma 30% (citos rajonos šī<br />

proporcija nepārsniedz 15%). Kuldīga ir arī vienīgais no <strong>Kurzeme</strong>s rajoniem, kur zems<br />

mācāmības līmenis vispār bija konstatēts starp bezdarbniekiem ar augstāko izglītību, un turklāt<br />

Kuldīgas rajonā tādu gadījumu bija 14% .<br />

Katrā no <strong>Kurzeme</strong>s rajoniem, izņemot Kuldīgas, augsts mācāmības potenciāls ir vairāk<br />

nekā pusei no A un C tipu bezdarbniekiem un vairāk nekā 45% no B tipa bezdarbniekiem.<br />

9. 2. attēls. Dažādu tipu bezdarbnieku sadalījums pēc vispārējās mācāmības līmeņa<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

VISPĀRĒJAS<br />

MĀCĀMĪBAS LĪMENIS<br />

Zems<br />

Vidējs<br />

Augsts<br />

Count<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

Liepāja<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

D+E<br />

Piezīmes: Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. Tips E: bezdarbnieki, kas neplāno strādāt.<br />

59


Ņemot vērā, ka apmācība ir visvairāk nepieciešama C tipa bezdarbniekiem, 9.3 attēlā ir<br />

parādītas viņu „vidējās atzīmes” katrā testa uzdevumā un katrā rajonā. Šeit atzīme 3 nozīmē,<br />

ka atbilstošā spēja tika novērtētā kā „augsta”, 2 – „vidēja”, 1 – „zema”. Var atzīmēt šādas<br />

salīdzinoši zemas atzīmes:<br />

• Ventspilī, Liepājā, Ventspils, Saldus un Liepājas rajonos - par verbālām spējām,<br />

analīzes un sintēzes spējām;<br />

• Kuldīgas rajonā – par spēju rīkoties ar skaitļiem un atrast likumsakarības, verbālām<br />

spējām, analīzes un sintēzes spējām.<br />

Pozitīvi vērtējamas sekojošas samērā augstas atzīmes:<br />

• Ventspilī, Saldus, Talsu un Ventspils rajonos – par uzmanību, spēju rīkoties ar<br />

skaitļiem, kustību koordināciju; Talsu rajonā arī par telpisko domāšanu un<br />

klasificēšanas spējām;<br />

• Liepājā – par uzmanību;<br />

• Kuldīgas rajonā – par kustību koordināciju.<br />

9.3. attēls. C tipa bezdarbnieku vidējās atzīmes mācāmības testa uzdevumos<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

3<br />

2<br />

1<br />

0<br />

3<br />

C<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

2<br />

1<br />

Talsu<br />

rajons<br />

0<br />

3<br />

2<br />

1<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Mean<br />

0<br />

3<br />

2<br />

1<br />

0<br />

3<br />

2<br />

1<br />

0<br />

3<br />

2<br />

1<br />

0<br />

3<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

RAJONS<br />

2<br />

1<br />

Liepāja<br />

0<br />

UZMANĪBA<br />

SPĒJA<br />

RĪKOTIES AR<br />

SKAITĻIEM UN<br />

ATRAST<br />

LIKUMSAKARĪB<br />

AS<br />

VERBĀLĀS<br />

SPĒJAS, SPĒJA<br />

SALĪDZINĀT<br />

DAĻU UN<br />

VESELO, SPĒJA<br />

DOMĀT PĒC<br />

ANALOĢIJAS<br />

ANALĪZES UN<br />

SINTEZES<br />

SPĒJA<br />

TELPISKĀS<br />

DOMĀŠANAS<br />

SPĒJA<br />

KUSTĪBU<br />

KOORDINĀCIJA<br />

, ROKU SĪKĀ<br />

MOTORIKA<br />

SPĒJA<br />

KLASIFICĒT<br />

OBJEKTUS<br />

Piezīmes: Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav<br />

profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Atzīme 3 nozīmē, ka<br />

atbilstošā spēja tika novērtētā kā „augsta”, 2 – „vidēja”, 1 – „zema.”<br />

60


Papildus vispārējās mācāmības līmenim pētījuma gaitā tika novērtēta arī bezdarbnieku<br />

piemērotība apmācībai konkrētās jomās:<br />

(i)<br />

(ii)<br />

(iii)<br />

(iv)<br />

(v)<br />

(vi)<br />

apmācībai profesijās, kas saistītas ar teorētiskām zināšanām;<br />

apmācībai tehniskās zinātnēs;<br />

apmācībai humanitārās zinātnēs;<br />

apmācībai darbiem, kas saistīti ar cilvēku organizēšanu, kontaktēšanos ar klientiem;<br />

apmācībai apkalpošanas sfēras profesijās;<br />

apmācībai profesijās, kas saistītas ar fizisko darbu/ slodzi.<br />

Šie novērtējumi balstās nevis uz testiem, bet uz respondentu atbildēm uz relevantiem<br />

anketas jautājumiem (katrā gadījumā tiek izmantoti no 3 līdz 6 jautājumiem, skat. 3.<br />

pielikumu). Izmantojot visus sešus vērtējumus, tiek izveidots bezdarbnieka speciālās<br />

mācāmības indekss (jo lielāks ir to jomu skaits, kurās indivīds ir labi piemērots apmācībai,<br />

jo augstāka ir indeksa vērtība). Balstoties uz šo indeksu, bezdarbnieki tiek iedalīti trijās<br />

kategorijās pēc speciālās mācāmības līmeņa. Šīs klasifikācijas rezultāti atkarībā no rajona<br />

un bezdarbnieku izglītības līmeņa ir apkopoti 9.4. attēlā, bet atkarībā no rajona un<br />

bezdarbnieku tipa – 9.5. attēlā.<br />

Var atzīmēt, ka zems speciālās mācāmības līmenis Kurzemē praktiski nav sastopams.<br />

Augsts līmenis ir retāk sastopams starp bezdarbniekiem ar arodizglītību vai ar<br />

pamatizglītību Liepājā, Ventspilī, Kuldīgas, Liepājas un Talsu rajonos; starp<br />

bezdarbniekiem ar arodizglītību vai ar profesionālo vidējo izglītību Saldus rajonā. Augsts<br />

speciālās mācāmības līmenis ir raksturīgs vairāk nekā divām trešdaļām no bezdarbniekiem<br />

ar augstāko izglītību visur, izņemot Ventspils rajonu, kur tādu gadījumu ir tikai 43%.<br />

9. 4. attēls. Bezdarbnieku sadalījums pēc speciālās mācāmības līmeņa <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

atkarībā no izglītības līmeņa<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

SPECIĀLĀS<br />

MĀCĀMĪBAS LĪMENIS<br />

Zems<br />

Vidējs<br />

Augsts<br />

Count<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Liepāja<br />

0%<br />

Pamatizglītība<br />

vai zemāk<br />

Visparējā<br />

vidējā<br />

Arodizglītība<br />

Profesionālā<br />

vidējā<br />

Augstākā<br />

IZGLĪTĪBA<br />

61


9. 5. attēls. Dažādu tipu bezdarbnieku sadalījums pēc speciālās mācāmības līmeņa<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

SPECIĀLĀS<br />

MĀCĀMĪBAS LĪMENIS<br />

Zems<br />

Vidējs<br />

Augsts<br />

Count<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

Liepāja<br />

RAJONS<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Piezīmes: Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. Tips E: bezdarbnieki, kas neplāno strādāt.<br />

Augsts speciālās mācāmības līmenis tika konstatēts vismaz pusei bezdarbnieku Liepājā<br />

(izņemot C tipu), Ventspilī un Ventspils rajonā (izņemot D un E tipus), un Talsu rajonā.<br />

Turpretī starp C tipa bezdarbniekiem Liepājā un Liepājas rajonā, kā arī starp B un C tipa<br />

bezdarbniekiem Kuldīgas rajonā un A, C tipu bezdarbniekiem Saldus rajonā, tikai katram<br />

trešajam ir augsts speciālās mācāmības līmenis.<br />

Ņemot vērā, ka apmācība ir visvairāk aktuāla C tipa bezdarbniekiem, 9.6. attēlā ir<br />

parādītas viņu vidējās „atzīmes” katrā mācāmības jomā pa rajoniem. Var secināt, ka visos<br />

rajonos šīs bezdarbnieku kategorijas piemērotību apmācībai darbiem, kas saistīti ar cilvēku<br />

organizēšanu, kontaktēšanos ar klientiem, apmācībai apkalpošanas sfēras profesijās un<br />

profesijās, kas saistītas ar fizisko slodzi, var raksturot kā augstāku nekā vidēju.<br />

62


9.6. attēls. C tipa bezdarbnieku vidējais piemērotības līmenis dažādās apmācības jomās<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

3<br />

2<br />

1<br />

0<br />

3<br />

C<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

2<br />

1<br />

Talsu<br />

rajons<br />

0<br />

3<br />

2<br />

1<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Mean<br />

0<br />

3<br />

2<br />

1<br />

0<br />

3<br />

2<br />

1<br />

0<br />

3<br />

2<br />

1<br />

0<br />

3<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

RAJONS<br />

2<br />

1<br />

Liepāja<br />

0<br />

MĀCĀMĪBA<br />

TEORĒTISKĀ/<br />

ZINĀTNISKĀ JOMĀ<br />

MĀCĀMĪBA<br />

TEHNISKĀS<br />

ZINĀTNĒS<br />

MĀCĀMĪBA<br />

HUMANITĀRĀS<br />

ZINĀTNĒS<br />

MĀCĀMĪBA<br />

DARBOS, KAS<br />

SAISTĪTI AR<br />

CILVĒKU<br />

ORGANIZĒŠANU<br />

MĀCĀMĪBA<br />

APKALPOŠANAS<br />

SFĒRĀ<br />

MĀCĀMĪBA<br />

DARBĪBĀS, KAS<br />

SAISTĪTAS AR<br />

FIZISKO DARBU/<br />

SLODZI<br />

Piezīmes: Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav<br />

profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Augstam piemērotības<br />

līmenim atbilst vērtējums 3, vidējam - vērtējums 2, zemam – vērtējums 1.<br />

Kāda ir sakarība starp bezdarbnieku mācāmību un vecumu? 9.7. attēls parāda, ka:<br />

• Kuldīgas, Talsu un Ventspils rajonos visās vecuma grupās vidējais vispārējās<br />

mācāmības līmenis ir praktiski identisks;<br />

• Liepājā un Liepājas rajonā tas ir visaugstākais jauniešu vidū, bet viszemākais starp 45-<br />

64 gadus veciem bezdarbniekiem;<br />

• Saldus un Ventspils rajonos tas ir diezgan augsts starp 25-44 gadus veciem<br />

bezdarbniekiem.<br />

Turklāt speciālās mācāmības līmenis Kurzemē gandrīz nav saistīts ar vecumu.<br />

63


9.7. attēls. Bezdarbnieku sadalījums pēc vispārējās mācāmības līmeņa<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos atkarībā no vecuma<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

VISPĀRĒJAS<br />

MĀCĀMĪBAS LĪMENIS<br />

Zems<br />

Vidējs<br />

Augsts<br />

Count<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

Liepāja<br />

0%<br />

15 - 24 gadi<br />

25 - 34 gadi 35 - 44 gadi 45 - 54 gadi<br />

VECUMS<br />

55 gadi un<br />

vairāk<br />

10. Bezdarbnieku motivācija un atbildības sajūta<br />

Veiksme piemērota darba meklēšanā ir lielā mērā atkarīga no meklēšanas intensitātes.<br />

Tāpēc ļoti svarīga ir bezdarbnieka rakstura loma: bezdarbnieki ar augstu sasniegumu<br />

motivāciju cenšas izmantot visas pieejamās iespējas, bet viņu kolēģi ar zemu motivāciju gaida,<br />

kamēr darbs viņus atradīs. Darba meklēšanas intensitātei un efektivitātei var traucēt arī zems<br />

pašnovērtējums, neticība panākumiem (t.s., cerību zaudējušā strādnieka efekts), un dažos<br />

gadījumos pat tāda laba īpašība kā paaugstināta atbildības sajūta („Es varētu netikt galā ar šo<br />

darbu, labāk nemēģināt”). Turpretī citos gadījumos atbildības sajūta (piemēram, pret ģimeni)<br />

var intensificēt darba meklēšanu. Protams, izmainīt cilvēka raksturu praktiski nav iespējams,<br />

bet modificēt bezdarbnieku uzvedību darba meklēšanas procesā var.<br />

Bezdarbnieku aptaujas anketā tika iekļauti jautājumi, kuru atbildes dod iespēju novērtēt<br />

tādas rakstura īpašības kā sasniegumu motivācija un atbildības sajūta. Motivācijas novērtēšanai<br />

tika izmantoti 11 jautājumi, bet atbildības novērtēšanai – 5 jautājumi (sīkāk skat. 4.<br />

pielikumu), uz kā pamata tiek izveidoti motivācijas un atbildības indeksi. Pēc katra no diviem<br />

radītājiem bezdarbnieki tika iedalīti trīs kategorijās:<br />

(i)<br />

(ii)<br />

indivīdi ar vāji, vidēji un stipri izteiktu sasniegumu motivāciju;<br />

indivīdi ar vāji, vidēji un stipri izteiktu atbildību.<br />

64


Starp motivācijas un atbildības indeksiem pastāv pozitīva, bet diezgan vāja korelācija<br />

(korelācijas koeficients ir 0.34 visā Latvijā un 0.35 Kurzemē). Apvienojot motivācijas un<br />

atbildības vērtējumus, tiek iegūts kopējās aktivitātes indekss, uz kā pamata bezdarbnieki tiek<br />

arī iedalīti trīs kategorijās: ar zemu, mērenu un augstu aktivitāti. Šeit „aktivitāte” tiek definēta<br />

kā šādu īpašību kopums: aktīva dzīves pozīcija, gatavība rīkoties mērķa sasniegšanai,<br />

mērķtiecība, gatavība uzņemties atbildību, patstāvība.<br />

10.1. attēls. Dažādu tipu bezdarbnieku sadalījums pēc motivācijas līmeņa<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

SASNIEGUMU<br />

MOTIVĀCIJA<br />

Zema<br />

Mērena<br />

Augsta<br />

Count<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Liepāja<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

D+E<br />

Piezīmes: Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. Tips E: bezdarbnieki, kas neplāno strādāt.<br />

No 10.1. attēla, kur ir parādīti dažādu tipu bezdarbnieku sadalījumi pēc motivācijas<br />

līmeņa <strong>Kurzeme</strong>s rajonos, var izdarīt trīs secinājumus. Pirmkārt, visos rajonos starp<br />

bezdarbniekiem bez sertificētas profesijas (B un C tipi) un īpaši starp tiem, kas neplāno strādāt<br />

tuvākā nākotnē, ir krietni vairāk indivīdu ar zemu sasniegumu motivāciju un mazāk personu ar<br />

augstu motivāciju nekā A tipa bezdarbnieku vidū. Otrkārt, B un C tipi motivācijas ziņā atšķiras<br />

minimāli. Atšķirības starp šiem tipiem var novērot vienīgi Liepājā, Kuldīgas un Saldus<br />

rajonos, kur B tipa bezdarbnieku motivācija ir augstāka.<br />

Treškārt, bezdarbnieki ar vāji izteiktu motivāciju vislielākā proporcijā ir Kuldīgas<br />

rajonā (16%, skat. 10.1. tabulu). Savukārt bezdarbnieki ar vāji izteiktu atbildības sajūtu<br />

65


visvairāk ir Ventspils rajonā (6%), bet vismazāk Ventspilī (1%). Globāli dažādu bezdarbnieku<br />

tipu sadalījumi pēc atbildības sajūtas izteiktības nav tik atšķirīgi kā pēc motivācijas līmeņa<br />

(10.2. attēls).<br />

10.2. attēls. Dažādu tipu bezdarbnieku sadalījums pēc atbildības sajūtas izteiktības līmeņa<br />

<strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

ATBILDĪBA<br />

Zema<br />

Mērena<br />

Augsta<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Count<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

Liepāja<br />

RAJONS<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Piezīmes: Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. Tips E: bezdarbnieki, kas neplāno strādāt.<br />

Kopumā Kurzemē tikai katram piektajam bezdarbniekam ir augsti izteikta sasniegumu<br />

motivācija un katram devītajam – vāji izteikta; 4% bezdarbnieku ir vāji izteikta atbildības<br />

sajūta, bet 48 procentiem – stipri izteikta; (skat. 10.1. tabulu). Var secināt, ka aktuāla problēma<br />

ir motivācijas trūkums Kuldīgas un Ventspils rajonu bezdarbniekiem.<br />

Psiholoģiskās atšķirības starp bezdarbnieku tipiem visa reģiona mērogā arī ir krasi<br />

izteiktas (skat. 10.2. tabulu). Tā, piemēram, zema motivācija ir raksturīga katram septītajam no<br />

C tipa bezdarbniekiem, bet tikai 2 procentiem no A tipa bezdarbniekiem. Savukārt vāji izteikta<br />

atbildības sajūta raksturo 4% no B vai C tipa bezdarbniekiem, bet tikai 1% no A tipa<br />

bezdarbniekiem.<br />

66


10.1. tabula. Bezdarbnieku sadalījums pēc motivācijas, atbildības un aktivitātes līmeņa<br />

<strong>Kurzeme</strong>s reģionā un rajonos (%)<br />

Rajons<br />

Reģions<br />

Liepāja Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Sasniegumu motivācija<br />

Vāji izteikta 11.6 5.8 16.4 11.2 13.2 11.9 12.7 10.9<br />

Vidēji izteikta 66.2 62.6 69.8 67.7 67.1 75.8 74.4 68.5<br />

Stipri izteikta 22.3 31.6 13.8 21.2 19.7 12.3 13.0 20.7<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Atbildības sajūta<br />

Vāji izteikta 3.6 0.8 3.2 4.4 5.5 5.6 6.2 3.6<br />

Vidēji izteikta 49.8 48.5 44.9 50.3 48.2 49.3 50.2 48.5<br />

Stipri izteikta 46.6 50.7 51.9 45.3 46.3 45.2 43.6 47.9<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Kopējā aktivitāte<br />

Vāji izteikta 4.2 2.1 8.0 3.6 8.0 5.7 3.5 3.9<br />

Vidēji izteikta 73.7 67.0 77.7 76.9 76.0 82.1 81.8 75.6<br />

Stipri izteikta 22.2 30.9 14.3 19.5 16.0 12.2 14.7 20.5<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

10.2. tabula. Dažādu bezdarbnieku tipu sadalījums pēc motivācijas, atbildības un aktivitātes<br />

līmeņa <strong>Kurzeme</strong>s reģionā<br />

Bezdarbnieku tipi<br />

A B C D+E Visi<br />

Sasniegumu motivācija<br />

Vāji izteikta 2.2 7.9 15.0 23.1 10.9<br />

Vidēji izteikta 64.7 70.1 74.6 66.0 68.5<br />

Stipri izteikta 33.1 22.1 10.4 11.0 20.7<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Atbildības sajūta<br />

Vāji izteikta 1.0 4.0 3.7 6.7 3.6<br />

Vidēji izteikta 46.3 44.7 53.8 51.7 48.5<br />

Stipri izteikta 52.7 51.4 42.5 41.6 47.9<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Kopējā aktivitāte<br />

Vāji izteikta 0.3 3.3 5.3 8.4 3.9<br />

Vidēji izteikta 66.1 75.7 85.0 80.2 75.6<br />

Stipri izteikta 33.6 21.0 9.8 11.4 20.5<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Daudzfaktoru ekonometriskā analīze apstiprina, ka pie pārējiem vienādiem apstākļiem<br />

vāji izteikta motivācija ir visticamāk sastopama starp Kuldīgas un Talsu rajonu iedzīvotājiem,<br />

jauniešu vidū, kā arī starp bezdarbniekiem ar vispārējo pamata izglītību vai vispārējo vidējo<br />

izglītību. Tai pat laikā katrā rajonā riska faktoru ietekmei ir sava specifika, kura ir atspoguļota<br />

10.3. tabulā.<br />

67


10.3. tabula. Faktori, kuri (pie pārējiem vienādiem apstākļiem) nozīmīgi paaugstina<br />

varbūtību, ka bezdarbniekam ir vāji izteikta sasniegumu motivācija<br />

Pilsēta Rajons Reģions<br />

Liepāja Ventspils Kuldīgas Liepājas Saldus Talsu Ventspils <strong>Kurzeme</strong><br />

Vīrietis<br />

vispārējā pamata izglītība vai zemāk<br />

vispārējā pamata izglītība vai zemāk<br />

Kuldīgas un<br />

Talsu rajoni<br />

vispārējā vidējā izglītība vispārējā vidējā izglītība vispārējā vidējā izglītība<br />

arodizglītība arodizglītība arodizglītība<br />

augstākā<br />

izglītība<br />

vecums līdz 24 gadiem<br />

vecums līdz<br />

34 gadiem<br />

vecums līdz<br />

24 gadiem<br />

Stipri izteikta motivācija ir sastopama retāk (un vāji izteikta motivācija - biežāk ) starp<br />

bezdarbniekiem ar reģistrētā bezdarba ilgumu, kas pārsniedz 1 gadu, skat. 10.4. tabulu. Turklāt<br />

Liepājā, Ventspilī un Ventspils rajonā motivācija ir daudz vājāk izteikta tiem ilgstošajiem<br />

bezdarbniekiem, kuriem reģistrētā bezdarba ilgumus pārsniedz 2 gadus. Iespējams, ka daudzos<br />

gadījumos motivācijas trūkums ir viens no ilgstošā bezdarba cēloņiem.<br />

10.4. tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc motivācijas pakāpes<br />

atkarībā no bezdarba ilguma un latviešu valodas prasmēm<br />

Reģistrētā bezdarba<br />

ilgums<br />

Sasniegumu<br />

motivācija<br />

Līdz 1<br />

gadam<br />

1-2<br />

gadi<br />

2 gadi<br />

un vairāk<br />

Vāji izteikta 9.7 15.0 14.6<br />

Vidēji izteikta 67.6 67.8 73.9<br />

Stipri izteikta 22.6 17.2 11.5<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0<br />

11. Alkohola un narkotisko vielu atkarības risks.<br />

Viens no pētījuma mērķiem bija novērtēt, cik liels katrā rajonā ir to bezdarbnieku<br />

īpatsvars, kuri ir vai kļūst atkarīgi no alkohola vai narkotiskām vielām. Atbilstoši zinātniskai<br />

literatūrai psiholoģiskās diagnostikas jomā 16 , atkarības diagnosticēšanai izmanto šādus<br />

informācijas blokus:<br />

(i) Fiziskā veselība un pašsajūta;<br />

(ii) Lietošanas kontroles līmenis un tolerance;<br />

(iii) Emocionālā atbalsta avoti;<br />

(iv) Trauksmainīgi-depresīvais stāvoklis (pazemināts noskaņojums);<br />

(v) Problēmas ar naudu un darbu;<br />

(vi) Ārējais izskats;<br />

(vii) Atkarības izpausmes komunikācijā.<br />

16 Skat. Koroleva I., Rungule R. Narkotiku lietošanas uzsākšanas motivācija. Pētījuma rezultāti. Rīga, 2000.;<br />

Собчик Л.Н. Методы психологической диагностики. СМИЛ (адаптированный тест MMPI). Москва,1990.<br />

Личко А. Патохарактерологический диагностический опросник. СПб, 2000; Психологическая<br />

диагностика. «Питер», 2005.<br />

68


Protams, pielietot divus pēdējos kritērijus var tikai kvalificēts klīniskais psihologs, bet<br />

nepieciešamā informācija no (i)-(v) blokiem principā var tikt iegūta ar anketas (testa) palīdzību<br />

(skat. 5. pielikumu). Ņemot vērā, ka pētījuma mērķis nebija individuālā diagnostika, bet<br />

problēmas mēroga noskaidrošana un riska grupu identificēšana, šāda pieeja ir attaisnojama, ja<br />

ir pārliecība, ka iegūtie rezultāti pietiekoši cieši korelē ar psihologu diagnozēm (testa<br />

validācija).<br />

Pētījuma gaitā 17 kvalificēti klīniskie psihologi 10 NVA filiālēs pēc vienotās<br />

metodoloģijas novadīja diagnostikas sarunas ar 1058 bezdarbniekiem (kuri pirms tam sniedza<br />

savas atbildes uz anketas jautājumiem) un par katru aizpildīja standarta rezultātu veidlapu<br />

(skat. 6. pielikumu). Par šiem 1058 respondentiem bija pieejami atkarības riska vērtējumi gan<br />

pēc psihologa atzinumiem (diagnoze), gan pēc anketā iekļautā atkarības testa rezultātiem<br />

(prognoze). Salīdzinot šos divus vērtējumus, analīzes gaitā tika konstatēts, ka respondentu<br />

atbildes uz (i)-(iv) bloku jautājumiem pietiekami cieši korelē ar atbilstošiem psihologu<br />

vērtējumiem, bet atbildes par problēmām ar naudu un darbu (kā varēja sagaidīt) nav ticamas.<br />

Prognoze tātad tika izveidota, pamatojoties uz informāciju no (i) – (iv) blokiem.<br />

Ar ekonometrijas metodēm tika konstatēts, ka papildus prognozei psihologa diagnozi<br />

nozīmīgi ietekmē arī sekojoši faktori: respondenta dzimums, vecums, izglītības līmenis,<br />

bezdarba ilgums, kā arī motivācijas, atbildības un vispārējās mācāmības testu rezultāti (skat. 7.<br />

pielikumu). Katrs no šiem faktoriem principā var tieši ietekmēt vai nu atkarības risku, vai nu<br />

respondenta „atklātības pakāpi”, atbildot uz testa jautājumiem, vai arī abus). Tas deva iespēju<br />

izstrādāt koriģēto prognozi, kurā izmanto visus iepriekšminētos faktorus kopā ar atkarības testa<br />

rezultātiem, kas attiecas uz (i)-(iv) blokiem. Koriģētās prognozes izšķirošā spēja ir pilnīgi<br />

apmierinoša: no tiem respondentiem, kuriem tika prognozēts zems alkohola atkarības risks, 83<br />

procentiem arī psihologa slēdziens bija tāds pats, un tikai mazāk nekā 2 procentiem psihologs<br />

diagnosticēja augstu risku. No tiem, kam tika prognozēts vidējs (respektīvi, augsts) atkarības<br />

risks, divām trešdaļām (respektīvi, trīs ceturtdaļām) ir vidējs vai augsts risks pēc psihologa<br />

slēdziena (skat. 7. pielikumu). Attiecībā uz narkotisko atkarību rezultāti ir līdzīgi. Šīs sadaļas<br />

rezultāti balstās uz koriģēto prognozi.<br />

Caurmērā Kurzemē katram piektajam bezdarbniekam ir konstatēts vidējs vai augsts<br />

alkohola atkarības risks, un 12 procentiem bezdarbnieku - vidējs vai augsts narkotiskās<br />

atkarības risks (11.1. tabula). Starp <strong>Kurzeme</strong>s rajoniem vislielākais riska grupu īpatsvars (23<br />

līdz 27%) ir Kuldīgas un Liepājas rajonos. Visos citos rajonos, izņemot Ventspils pilsētu, riska<br />

grupu īpatsvars pārsniedz 15%. Atkarības problēma ir daudz asāka attiecībā uz vīriešiem: 44%<br />

vīriešu - bezdarbnieku Kuldīgas rajonā un virs 30% Liepājā, Liepājas rajonā, kā arī Saldus un<br />

Ventspils rajonos pieder pie riska grupas. Starp sievietēm-bezdarbniecēm caurmērā katra<br />

astotā pieder pie riska grupas, bet Liepājas rajonā šī proporcija sasniedz 19% (11.1. tabula).<br />

Atkarības risks ir cieši saistīts arī ar bezdarbnieku profesionālo statusu. Kā redzams<br />

11.2. tabulā, pie riska grupas pieder 40% no bezdarbniekiem-vīriešiem, kam nav sertificētas<br />

profesijas ar pēdējo piecu gadu laikā iegūtu kvalifikāciju vai pieredzi, kā arī ap 47% no tiem,<br />

kuri neplāno strādāt tuvākajā laikā. A tipa bezdarbnieku vidū riska grupas īpatsvars ir<br />

ievērojami mazāks. Katra piektā sieviete-bezdarbniece bez profesijas pieder pie riska grupas.<br />

Rajonu griezumā riska grupas īpatsvari katram bezdarbnieku tipam ir parādīti 11.1. attēlā. Var<br />

secināt, ka Kuldīgas, Liepājas, Saldus un Talsu rajonos atkarības problēma var būtiski<br />

samazināt to kontingentu, kuram apmācība var palīdzēt veiksmīgi integrēties darba tirgū.<br />

69


11.1. tabula. Bezdarbnieku sadalījums pēc alkohola un narkotisko vielu atkarības riska līmeņa<br />

<strong>Kurzeme</strong>s reģionā un rajonos (%)<br />

Pilsēta, rajons<br />

Reģions<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Alkohola atkarības risks<br />

Zems 80.0 88.1 77.3 73.2 82.4 84.1 82.6 80.9<br />

Vidējs 17.3 11.4 22.8 23.7 17.6 14.8 15.3 17.7<br />

Augsts 2.7 0.4 0.0 3.1 0.0 1.1 2.2 1.5<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Narkotiskās atkarības risks<br />

Zems 89.0 93.0 85.6 88.5 98.6 86.7 91.4 88.4<br />

Vidējs vai<br />

augsts 11.0 7.0 14.4 11.5 1.4 13.3 8.6 11.6<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Bezdarbnieki ar vidējo vai augsto alkohola vai narkotiskās atkarības risku (% no visiem)<br />

Sievietes un<br />

vīrieši 20.1 12.5 27.0 27.0 17.5 16.4 17.5 20.0<br />

Sievietes 9.8 8.1 16.4 19.1 8.5 10.7 8.1 12.2<br />

Vīrieši 35.6 21.4 44.3 37.8 34.2 25.0 32.1 32.2<br />

Piezīmes: Riska līmeņa interpretācija: Zems - atkarības nav vai tās risks ir ļoti zems. Vidējs – vidēji<br />

izteikts risks, ka cilvēks ir vai kļūst atkarīgs. Augsts – stipri izteikts risks, ka cilvēks ir pastāvīgi atkarīgs. Augsts<br />

narkotiskās atkarības risks tika konstatēts ļoti mazam respondentu skaitam, tāpēc augsta un vidēja riska grupas<br />

tika apvienotas.<br />

11.2. tabula. Alkohola vai narkotiskās atkarības riska grupas īpatsvars (%)<br />

starp dažādu tipu bezdarbniekiem <strong>Kurzeme</strong>s reģionā<br />

Bezdarbnieku tipi<br />

A B C D+E Visi<br />

Sievietes un vīrieši 9.9 20.5 25.9 28.1 20.0<br />

Sievietes 4.3 11.2 18.2 18.0 12.2<br />

Vīrieši 18.0 33.0 39.7 47.3 32.2<br />

Piezīmes: Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba<br />

pieredzi vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam<br />

tuvāko 3 mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. Tips E: bezdarbnieki, kas neplāno strādāt. Riska<br />

grupu veido indivīdi ar vidējo vai augsto prognozēto atkarības risku.<br />

Gan sieviešu, gan vīriešu vidū bezdarbniekiem ar vispārējo vidējo izglītību,<br />

arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību riska grupas īpatsvars ir daudz zemāks nekā<br />

starp bezdarbniekiem ar pamatizglītību (11.3. tabula).<br />

70


11.3. tabula. Alkohola vai narkotiskās atkarības riska grupas a īpatsvars (%) dažādās izglītības<br />

grupās <strong>Kurzeme</strong>s reģionā<br />

Izglītības līmenis<br />

Vispārējā<br />

pamata izglītība<br />

vai zemāk<br />

Vispārējā vidējā<br />

izglītība<br />

Arodizglītība vai<br />

profesionālā vidējā<br />

izglītība<br />

Augstākā<br />

izglītība<br />

Sievietes un vīrieši 34.1 17.8 13.2 4.4 19.9<br />

Sievietes 27.2 8.1 7.1 1.4 12.1<br />

Vīrieši 42.8 33.5 22.8 13.5 32.1<br />

Piezīme: Riska grupu veido indivīdi ar vidējo vai augsto prognozēto atkarības risku.<br />

Visi<br />

11.1. attēls. Alkohola vai narkotiskās atkarības riska grupas īpatsvars (%)<br />

starp dažādu tipu bezdarbniekiem <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

40%<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

20%<br />

Talsu<br />

rajons<br />

0%<br />

40%<br />

20%<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Mean atkar<br />

0%<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

40%<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

RAJONS<br />

20%<br />

Liepāja<br />

0%<br />

A<br />

B<br />

C<br />

D+E<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Piezīmes: Tips A: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3 mēnešu laikā un var apliecināt darba pieredzi<br />

vai izglītību kādā sertificētā profesijā pēdējo 5 gadu laikā. Tips B: bezdarbnieki, kas ir pieejami darbam tuvāko 3<br />

mēnešu laikā, bet viņu pieredze pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas<br />

dokumenta. Tips C: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, bet kuriem nav profesijas vai<br />

ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes. Tips D: bezdarbnieki ar pēdējo 5<br />

gadu laikā iegūto kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kas būs pieejami darbam ne ātrāk kā pēc 1 gada. Tips E: bezdarbnieki, kas neplāno strādāt. Riska<br />

grupu veido indivīdi ar vidējo vai augsto prognozēto atkarības risku.<br />

Kā redzams 11.2. attēlā, atkarības riska grupas īpatsvars pārsniedz 50% starp 55-64<br />

gadus veciem vīriešiem gan kopumā, gan katrā no <strong>Kurzeme</strong>s rajoniem, izņemot Ventspils<br />

pilsētu un Talsu rajonu. Šās vecuma grupas robežās pie riska grupas pieder arī trešdaļa no<br />

<strong>Kurzeme</strong>s sievietēm-bezdarbniecēm. Vecumā no 45 līdz 54 gadiem situācija ir labāka sieviešu<br />

71


vidū (riska grupas īpatsvars ir 20% kopumā), bet tomēr diezgan bēdīga tā ir vīriešu vidū (riska<br />

grupai pieder 44% no 45-54 gadus veciem vīriešiem). Starp bezdarbniekiem vecumā līdz 44<br />

gadiem riska grupa arī ir lielāka vīriešu vidū (21% pret 6% sievietēm). Šeit var vēlreiz atzīmēt<br />

Kuldīgas un Liepājas rajonus, kur ap 20% no visiem bezdarbniekiem vecumā no 15 līdz 44<br />

gadiem ir konstatēts alkohola vai narkotiskās atkarības risks.<br />

11.2. attēls. Alkohola vai narkotiskās atkarības riska grupas īpatsvars (%) starp dažādu vecumu<br />

un dzimumu bezdarbniekiem <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

DZIMUMS<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Sieviete<br />

Vīrietis<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Mean atkar<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

0%<br />

100%<br />

50%<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

Liepāja<br />

RAJONS<br />

0%<br />

15 - 44 gadi<br />

45 - 54 gadi<br />

55 - 64 gadi<br />

15 - 44 gadi<br />

45 - 54 gadi<br />

55 - 64 gadi<br />

VECUMS<br />

Piezīme. Riska grupu veido indivīdi ar provizoriski vidēju vai augstu atkarības risku.<br />

12. Darba piedāvājumi<br />

Šajā sadaļā ir apkopota informācija par saņemtiem un noraidītiem darba<br />

piedāvājumiem un par gadījumiem, kad bezdarbnieki ar NVA nosūtījumu netika pieņemti<br />

darbā. Tiek identificēti faktori, kas nosaka, vai bezdarbnieks vispār saņem no NVA darba<br />

piedāvājumus.<br />

Ir jāņem vērā, ka visi šis sadaļas atzinumi attiecas tikai uz uzskaitē esošo bezdarbnieku<br />

kopumu. Nav iekļauti tie bezdarbnieki, kuri ir darbu atraduši; starp viņiem, visticamāk, daudz<br />

lielāka daļa ir saņēmuši NVA piedāvājumu, un mazākā proporcijā ir tie, kurus ir noraidījuši<br />

darba devēji vai kuri paši ir noraidījuši vismaz vienu NVA piedāvājumu.<br />

Darba piedāvājumu statistika ir apkopota 12.1. tabulā. Divas trešdaļas no <strong>Kurzeme</strong>s<br />

bezdarbniekiem apgalvo, ka kopš reģistrācijas (pēdējo divu gadu laikā) nav saņēmis no NVA<br />

72


nevienu darba piedāvājumu 17 . Šī proporcija pārsniedz 60 procentus gandrīz visos rajonos<br />

(izņemot Kuldīgas un Saldus rajonus), bet Talsu rajonā sasniedz pat 75 procentus. Katrs<br />

ceturtais - piektais bezdarbnieks Kurzemē ir saņēmis divus vai vairāk piedāvājumus, bet starp<br />

rajoniem pastāv atšķirības: Kuldīgas rajonā šī proporcija pārsniedz 30 procentus, bet Talsu<br />

rajonā nesasniedz pat 10 procentus.<br />

Liepāja<br />

12.1. tabula. Saņemto a darba piedāvājumu analīze (%)<br />

Rajons<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Reģions<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

No NVA Saņemto piedāvājumu skaits<br />

Neviens 68.0 69.8 46.8 61.9 54.9 74.8 69.9 64.0<br />

Viens 10.1 9.0 21.5 15.5 18.7 15.6 14.3 14.0<br />

Divi 9.0 13.4 22.8 14.9 11.7 4.8 7.7 12.3<br />

Trīs 5.1 3.9 6.9 3.4 5.9 2.6 4.2 4.9<br />

Četri un vairāk 7.9 4.0 2.0 4.4 8.8 2.2 3.9 4.8<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

NVA piedāvājumu skaits, kuriem bezdarbnieks piekrita, bet netika pieņemts darbā<br />

neatbilstošas izglītības un/vai darba pieredzes dēļ<br />

Neviens 86.4 89.6 82.6 80.8 90.8 96.5 96.1 87.2<br />

Viens 6.5 6.0 16.6 11.4 3.7 1.8 2.4 7.8<br />

Divi un vairāk 7.1 4.4 0.8 7.8 5.5 1.7 1.5 4.9<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

NVA piedāvājumu skaits, kuriem bezdarbnieks piekrita, bet netika pieņemts darbā<br />

citu iemeslu dēļ<br />

Neviens 90.2 94.1 81.8 89.2 92.2 97.4 97.2 90.2<br />

Viens 5.9 2.8 16.9 8.2 6.1 0.7 1.4 6.9<br />

Divi un vairāk 3.9 3.1 1.3 2.6 1.8 1.8 1.4 2.9<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Kopējais NVA piedāvājumu skaits, kuriem bezdarbnieks piekrita, bet netika<br />

pieņemts darbā<br />

Neviens 84.2 88.7 71.8 78.2 86.2 96.5 95.3 84.0<br />

Viens 4.3 3.8 20.8 9.6 3.7 0.4 1.0 6.8<br />

Divi un vairāk 11.5 7.5 7.4 12.3 10.1 3.1 3.6 9.2<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

NVA piedāvājumu skaits, kurus bezdarbnieks noraidīja<br />

Neviens 75.0 73.2 55.0 73.1 58.5 77.3 71.6 70.1<br />

Viens 9.3 8.0 31.4 12.4 19.0 13.9 14.6 14.6<br />

Divi 7.5 12.6 9.5 10.0 16.9 4.4 6.8 9.3<br />

Trīs un vairāk 8.2 6.2 4.1 4.5 5.6 4.5 7.0 6.1<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Visu piedāvājumu skaits, kurus bezdarbnieks noraidīja<br />

Neviens 60.6 72.2 72.1 62.4 58.8 78.8 70.9 66.7<br />

Viens 13.3 6.4 20.5 14.7 18.6 12.8 8.4 13.6<br />

Divi 11.7 11.0 5.6 14.2 7.5 3.9 11.9 9.8<br />

Trīs 6.3 6.5 1.9 3.9 3.1 2.7 5.3 4.8<br />

Četri un vairāk 8.1 3.9 0.0 4.8 12.0 1.8 3.6 5.1<br />

Kopā 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0 100.0<br />

Piezīmes. Tabulā ir apkopota informācija par piedāvājumiem, kurus bezdarbnieki saņēma kopš<br />

reģistrācijas NVA, bet ne agrāk, kā pēdējo divu gadu laikā.<br />

17 Šeit ir jāņem vērā, ka katrs otrais bezdarbnieks Kurzemē atrodas uzskaitē mazāk kā 6 mēnešus.<br />

73


Vairāk par 35% no tiem, kuri ir saņēmuši piedāvājumus, ir vismaz vienreiz sastapušies<br />

ar situāciju, kad darba devējs nav pieņēmis viņus darbā ar NVA norīkojumu. Visizplatītākais<br />

iemesls ir neatbilstoša kvalifikācija, bet daudzi respondenti minēja arī citus iemeslus .<br />

No otras puses, vairāk nekā 85% no bezdarbniekiem, kuri ir saņēmuši piedāvājumus<br />

(vai 33% no visiem bezdarbniekiem), bija paši noraidījuši vismaz vienu piedāvājumu.<br />

Visaugstākais noraidīšanas līmenis no darba devēju puses ir novērots Kuldīgas rajonā (51%)<br />

un Liepājas rajonā (45%). Savukārt visaugstākais noraidīšanas līmenis no bezdarbnieku puses<br />

(vairāk nekā 90%) ir Ventspilī, kā arī Saldus, Talsu un Ventspils rajonos.<br />

Ņemot vērā gan saņemtos, gan noraidītos darba piedāvājumus, bezdarbniekus var<br />

iedalīt četrās kategorijās (12.1. attēls). Saldus rajona bezdarbnieki izskatās izvēlīgāki,<br />

salīdzinot ar citu <strong>Kurzeme</strong>s rajonu bezdarbniekiem.<br />

100%<br />

12.1. attēls. Bezdarbnieku sadalījums pēc saņemtiem un noraidītiem<br />

darba piedāvājumiem<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

0%<br />

Liepāja Ventspils Kuldīgas rajons Liepājas rajons Saldus rajons Talsu rajons Ventspils<br />

rajons<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

rajons vai reģions<br />

Pats ir noraidījis vismaz vienu darba piedāvājumu, nekad netika noraidīts no darba devēja puses ar NVA norīkojmu<br />

Vismaz vienreiz nebija pieņemts darbā ar NVA nosūtījumu un pats ir noraidījis vismaz vienu piedāvājumu<br />

Vismaz vienreiz nebija pieņemts darbā ar NVA nosūtījumu; pats nav noradījis nevienu piedāvājumu<br />

Nav saņēmis nevienu NVA darba piedāvājumu<br />

Kā redzams 12.2. tabulā, caurmērā visizplatītākais iemesls, kāpēc bezdarbnieki noraida<br />

piedāvājumus, ir zema darba samaksa, tad seko nepiemērots darba laiks, pārāk liels attālums<br />

no dzīves vietas vai arī slikti darba apstākļi. Kuldīgas un Talsu rajonos pirmajā vietā ir pārāk<br />

liels attālums. Arī Liepājas un Saldus rajonos šo faktoru minēja gandrīz 30% no<br />

respondentiem. Liepājā un Liepājas rajonā tādus iemesli kā slikti darba apstākļi un<br />

nepiemērots darba laiks sastopami biežāk nekā citos rajonos, bet Kuldīgas rajonā šīs problēmas<br />

nav tik aktuālas.<br />

74


12.2. tabula. Darba piedāvājumu noraidīšanas iemesli<br />

(% no bezdarbniekiem, kuri bija noraidījuši vismaz vienu piedāvājumu)<br />

Rajons<br />

Liepāja Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Reģions<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Zema darba samaksa 60.3 31.7 9.7 52.5 58.0 25.9 17.1 44.7<br />

Slikti darba apstākļi 28.0 13.0 5.7 27.7 8.0 9.7 4.5 18.3<br />

Nepiemērots darba laiks 28.5 19.2 10.6 26.7 22.0 16.0 24.7 23.1<br />

Darba vieta atrodas tālu no<br />

dzīves vietas 10.1 9.5 37.8 28.9 29.1 27.4 23.7 19.6<br />

Zemas kvalifikācijas darbs 16.0 5.6 17.3 17.2 10.3 7.4 6.9 13.4<br />

Pietrūka prasmes, zināšanas 10.6 11.0 12.1 18.7 6.3 11.0 9.3 11.5<br />

Tika piedāvāts līgums tikai uz<br />

laiku 9.5 12.5 17.3 9.5 20.5 11.8 1.8 10.2<br />

Tika piedāvāts darbs bez<br />

līguma 7.8 5.0 8.2 4.7 0.0 2.6 4.2 5.5<br />

Cits iemesls 16.1 14.1 4.7 6.9 9.4 16.4 7.4 13.3<br />

Daudzfaktoru ekonometriskā analīze apstiprina, ka pie pārējiem vienādiem apstākļiem<br />

lielākas izredzes saņemt NVA darba piedāvājumus ir:<br />

• bezdarbniekiem ar viduvējām vai vājām latviešu valodas zināšanām;<br />

• Kuldīgas vai Saldus rajonu iedzīvotājiem;<br />

• kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem;<br />

• bezdarbniekiem ar stipri izteiktu sasniegumu motivāciju;<br />

• bezdarbniekiem, kuri atrodas uzskaitē no 1 līdz 2 gadiem.<br />

Savukārt sekojošie faktori negatīvi ietekmē izredzes saņemt NVA darba piedāvājumus:<br />

• sieviete;<br />

• augstākā izglītība;<br />

• stipri izteikta atbildības sajūta 18 ;<br />

• bezdarba ilgums līdz 3 mēnešiem.<br />

Riska faktori, kas (pie pārējiem vienādiem apstākļiem) nozīmīgi palielina varbūtību, ka<br />

bezdarbnieks ar NVA norīkojumu netiks pieņemts darbā:<br />

• vecums 45-54 gadi;<br />

• nav darba pieredzes;<br />

• vispārēja pamata vai vidēja izglītība;<br />

• dzīves vieta Liepājā, Ventspilī, kā arī Kuldīgas vai Liepājas rajonos.<br />

Faktori, kas (pie pārējiem vienādiem apstākļiem) nozīmīgi samazina varbūtību, ka<br />

bezdarbnieks ar NVA norīkojumu netiks pieņemts darbā 19 :<br />

• vecums 15-24 gadi;<br />

• vāja latviešu valodas prasme;<br />

• dzīves vieta Saldus, Talsu vai Ventspils rajonā.<br />

18 Šeit ir jāņem vērā, ka stipri izteikta atbildības sajūta var ārēji izpausties kā nervozitāte, kautrība vai<br />

nepietiekama motivācija (Личко А. Е. Психопатии и акцентуации характера у подростков. Психология<br />

индивидуальных различий. Тексты / Под ред. Ю.Б.Гиппенрейтер, В.Я. Романова. М.: Изд-во МГУ, 1982:<br />

288-318; Бернстайн А. Эмоциональные вампиры. Рига: Smails, 2003).<br />

19 Interpretējot šos rezultātus ir jāņem vērā, kā dažām grupām šī varbūtība var būt relatīvi zema, jo grupu<br />

pārstāvji saņemot NVA norīkojumu, to neizmanto un tātad retāk sastopas ar noraidīšanu no darba devēja puses.<br />

75


Faktori, kas (pie pārējiem vienādiem apstākļiem) nozīmīgi samazina varbūtību, ka<br />

bezdarbnieks pats noraidīs NVA darba piedāvājumu:<br />

• Kuldīgas vai Liepājas rajona iedzīvotājs;<br />

• bezdarba ilgums no 9 līdz 12 mēnešiem vai no 2 līdz 3 gadiem.<br />

Nobeigums un rekomendācijas<br />

Izejot no NVA vidējā termiņa mērķiem un iepriekšējās sadaļās veiktās analīzes, var<br />

piedāvāt bezdarbnieku klasifikāciju, kura balstās uz šādām pazīmēm:<br />

(i) pieejamība darbam;<br />

(ii) profesionālais statuss;<br />

(iii) gatavība tuvākā gada laikā aizbraukt strādāt ārzemēs;<br />

(iv) piederība pie riska grupas alkohola vai narkotiskās atkarības ziņā;<br />

(v) mācāmības spējas;<br />

(vi) sasniegumu motivācijas un atbildības sajūtas izteiktība.<br />

Šī klasifikācija konkretizē agrāk ieviesto klasifikāciju tipos A, B, C, D, E. Klasifikācija<br />

neņem vērā izglītības līmeni un konkrētas prasmes; izstrādājot NVA stratēģiju filiāļu līmenī, ir<br />

jāņem vērā arī katras klases kvalitatīvais sastāvs.<br />

1. klase: bezdarbnieki ar vismaz vidējo vispārīgās mācāmības līmeni, kuri ir pieejami<br />

darbam tuvāko 3 mēnešu laikā, var apliecināt darba pieredzi vai izglītību kādā sertificētā<br />

profesijā pēdējo 5 gadu laikā, nepieder pie atkarības riska grupas, neplāno tuvākā gada laikā<br />

aizbraukt strādāt ārzemēs (t. i. neatbildēja „Jā” vai „Drīzāk jā” uz atbilstošo jautājumu).<br />

1. klasē tātad ietilpst tikai A tipa bezdarbnieki (bet ne visi). Galvenais NVA uzdevums<br />

būtu intensīvā palīdzība darba meklēšanā; tomēr, ja rezultāts nav sasniegts pietiekoši ātri, var<br />

domāt par profesijas aktualizāciju vai pārkvalifikāciju, jo ir augstas izredzes, ka tā dos vēlamo<br />

rezultātu. Jāņem vērā, ka Kurzemē starp šis klases pārstāvjiem 30% neizslēdz iespēju aizbraukt<br />

strādāt ārzemēs. Par tiem vēl būs „jācīnās”.<br />

2. klase: bezdarbnieki ar vismaz vidējo vispārīgās mācāmības līmeni, kuri ir pieejami<br />

darbam tuvāko 3 mēnešu laikā, nepieder pie atkarības riska grupas, neplāno tuvākā gada laikā<br />

aizbraukt strādāt ārzemēs (t. i., neatbildēja „Jā” vai „Drīzāk jā” uz atbilstošo jautājumu), ar<br />

pieredzi pēdējo 5 gadu laikā (bet tikai profesijās, kurās viņiem nav kvalifikācijas dokumentā)<br />

vai bez tādas pieredzes, bet ar augstu vidējo vispārīgās mācāmības līmeni un vidēji vai stipri<br />

izteiktu sasniegumu motivāciju, un atbildības sajūtu.<br />

2. klasē tātad ietilpst B tipa bezdarbnieki (izņemot tos, kuri pieder pie atkarības vai<br />

emigrācijas riska grupām) un „labākie” no C tipa bezdarbniekiem. Šeit būtu ieteicama<br />

individuālā pieeja, lai, ņemot vērā viņu konkrēto pieredzi un prasmes, prasības „piemērotam<br />

darbam”, pieprasījumu darba tirgū pēc profesijām, kurās viņi ir nesen strādājuši, kā arī viņu<br />

prasmes, spējas un gatavību mācīties, izšķirtos starp apmācību vai darba meklēšanu bez<br />

pārkvalifikācijas.<br />

3. klase: bezdarbnieki, kuri ir pieejami darbam tuvāko 12 mēnešu laikā, neplāno tuvākā<br />

gada laikā aizbraukt strādāt ārzemēs (t. i., neatbildēja „Jā” vai „Drīzāk jā” uz atbilstošo<br />

jautājumu), bet apmierina vienu no sekojošiem kritērijiem: (i) pieder pie atkarības riska<br />

grupas, (ii) parādīja zemu vispārīgās mācāmības līmeni; (iii) nav profesijas vai ir tikai profesija<br />

bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas kvalifikācijas vai pieredzes, un ir tikai vidējs vispārīgās<br />

mācāmības līmenis; (iv) nav profesijas vai ir tikai profesija bez pēdējo 5 gadu laikā iegūtas<br />

kvalifikācijas vai pieredzes, un ir vāji izteikta sasniegumu motivācija vai atbildības sajūta.<br />

76


3. klasē tātad ietilpst pārsvarā C tipa (bez aktuālas profesijas) bezdarbnieki, kuriem<br />

pievienoti mazāk perspektīvie A un B tipu pārstāvji. Šī ir vispretrunīgākā kategorija, jo lielākai<br />

daļai no viņiem būs grūti atrast darbu bez apmācības, bet grūti arī garantēt, ka apmācība<br />

sasniegs mērķus. Rajonos un demogrāfiskajās grupās ar augstu 3.klases īpatsvaru ir<br />

rekomendējama īpaši selektīva pieeja apmācībai.<br />

4. klase: bezdarbnieki, kuri plāno tuvākā gada laikā aizbraukt uz ārzemēm (t. i.,<br />

atbildēja „Jā” vai „Drīzāk jā” uz atbilstošo jautājumu 20 ). Viņiem ir aktuāla EURES konsultantu<br />

palīdzība un svešvalodu kursi, bet cita veida apmācība būtu diezgan neracionāla līdzekļu<br />

izlietošana.<br />

Augsts šīs klases īpatsvars kādā rajonā vai demogrāfiskā grupā ļauj prognozēt<br />

bezdarba līmeņa samazināšanos tajā.<br />

5. klase: D un E tipu bezdarbnieki, t. i., bezdarbnieki ar pēdējo 5 gadu laikā iegūtu<br />

kvalifikāciju vai pieredzi, kuri būs pieejami darbam 3 līdz 12 mēnešu laikā, kā arī visi<br />

bezdarbnieki, kuri būs pieejami darbam ne agrāk kā pēc 1 gada vai vispār neplāno strādāt.<br />

5. klases bezdarbniekiem NVA palīdzība ir mazāk aktuāla vai vispār nav vajadzīga.<br />

<strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc šīs klasifikācijas ir parādīts 13.1. tabulā.<br />

13.1. tabula. Bezdarbnieku skaita sadalījums klasēs <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

Pilsēta vai rajons<br />

Reģions<br />

Kuldīgas Liepājas Saldus Talsu Ventspils <strong>Kurzeme</strong><br />

Liepāja Ventspils rajons rajons rajons rajons rajons<br />

1.klase 650 307 258 334 97 199 95 1938<br />

2.klase 801 221 238 350 162 332 98 2202<br />

3.klase 465 143 395 334 179 219 94 1829<br />

4.klase 759 499 143 362 308 394 122 2587<br />

5.klase 655 212 541 369 137 290 101 2306<br />

Kopā 3329 1382 1575 1749 882 1434 511 10862<br />

Bezdarba<br />

līmenis (%)<br />

28.02.2006<br />

8.1 7.0 10.0 9.2 5.3 6.5 8.5 7.7<br />

100%<br />

13.1. attēls. Bezdarbnieku skaita sadalījums klasēs <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

80%<br />

60%<br />

40%<br />

20%<br />

5.klase<br />

4.klase<br />

3.klase<br />

2.klase<br />

1.klase<br />

0%<br />

Liepāja Ventspils Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Svarīgs atzinums ir tas, ka „reālie” darbaspēka resursi (pie kuriem tuvā perspektīvā var<br />

droši pieskaitīt tikai 1. un 2. klases bezdarbniekus) visos rajonos, kā arī Ventspilī, ir robežās no<br />

20 „Jā” un „Drīzāk jā” atbilžu proporcijas katrā rajonā ir parādītās 8.3. Tabulā.<br />

77


30 līdz 40 procentiem no bezdarbnieku kopskaita, un tikai Liepājā – 44 procenti.<br />

Kopumā bezdarbnieku kvalitatīvais sastāvs visās filiālēs, izņemot Kuldīgas un Saldus rajonus,<br />

ir diezgan līdzīgs (skat. 13.1. attēlu):<br />

• gan pie 1. klases, gan pie 2. klases pieder 15-25% bezdarbnieku;<br />

• „problemātiskajā” 3. klasē caurmērā ietilpst 17% bezdarbnieku: 10% Ventspilī,<br />

25% Kuldīgas rajonā, 14 līdz 20% citur;<br />

• tuvākā gada laikā plāno aizbraukt strādāt ārzemēs katrs ceturtais <strong>Kurzeme</strong>s<br />

bezdarbnieks: 35-36% Ventspilī un Saldus rajonā, 9% Kuldīgas rajonā, 21-27%<br />

citur;<br />

• 5. klasē (ekonomiski neaktīvie) ietilpst katrs piektais <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieks: 15-<br />

16% Ventspilī un Saldus rajonā, 34% Kuldīgas rajonā, 20-21% citur.<br />

Ventspils pilsēta izceļas ar augstu 1. klases īpatsvaru (22%) un zemu „problemātiskās”<br />

3. klases īpatsvaru (10%), kā arī ar augstu potenciālo aizbraucēju proporciju (36%).<br />

Atzīmēsim, ka arī agrāk ievestā klasifikācija tipos A, B, C, D, E varētu būt noderīga<br />

praksē, jo tā balstās uz vieglāk iegūstāmu un vieglāk pārbaudāmu informāciju.<br />

Turpinājumā seko svarīgāko atzinumu apkopojums un rekomendācijas.<br />

Kurzemē katram piektajam bezdarbniekam ir konstatēts vidējs vai augsts alkohola vai<br />

narkotiskās atkarības risks. Vislielākais riska grupu īpatsvars (23 līdz 27%) ir Kuldīgas un<br />

Liepājas rajonos. Visos citos rajonos, izņemot Ventspils pilsētu, riska grupu īpatsvars<br />

pārsniedz 15%.<br />

Atkarības problēma ir daudz asāka attiecībā uz vīriešiem: katrs trešais no viņiem pieder<br />

pie riska grupas; Kuldīgas rajonā šī proporcija sasniedz 44%. Lai gan Kurzemē netika atrasta<br />

atkarības riska negatīva ietekme uz darba meklēšanas intensitāti, Kuldīgas, Liepājas, Saldus<br />

un Talsu rajonos atkarības problēma var būtiski samazināt to kontingentu, kuram apmācība<br />

var palīdzēt veiksmīgi integrēties darba tirgū. Gan vīriešu, gan sieviešu vidū atkarības risks ir<br />

nozīmīgi augstāks starp bezdarbniekiem ar vispārējo pamata vai zemāku izglītību.<br />

Atkarības riska grupas īpatsvars pārsniedz 57% starp 55-64 gadus veciem vīriešiem gan<br />

kopumā, gan katrā no <strong>Kurzeme</strong>s rajoniem, izņemot Ventspils pilsētu (33%) un Talsu rajonu<br />

(36%). Starp 45-54 gadus veciem vīriešiem-bezdarbniekiem riska grupas īpatsvars pārsniedz<br />

44% visā reģionā un katrā filiālē, izņemot Ventspils pilsētu un Saldus rajonu.<br />

Bezdarbnieku aktivitāte Kurzemē kopumā ir zema: 30% no Kurzemē reģistrēto<br />

bezdarbnieku ir pēc starptautiskajiem standartiem ekonomiski neaktīvi, t.i., nav gatavi uzsākt<br />

darbu divu nedēļu laikā pat tad, ja piemērots darbs būtu piedāvāts. Turklāt lielāka daļa šo<br />

neaktīvo bezdarbnieku nebūs pieejama darbam arī trīs mēnešu laikā, bet katrs trešais no<br />

viņiem (t. i., 10% no bezdarbnieku kopskaita) vispār neplāno strādāt vai nezina, kad būs<br />

pieejams darbam. Kuldīgas rajonā šīs pēdējās kategorijas īpatsvars sasniedz 19%, bet pavisam<br />

44% bezdarbnieku ir ekonomiski neaktīvi.<br />

Katrs ceturtais <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieks (t. sk., katrs piektais no tiem, kuri ir pieejami<br />

darbam divu nedēļu laikā) nav aktīvi meklējis darbu pēdējo 4 nedēļu laikā, un tikai puse ir<br />

izmantojuši vairāk nekā vienu darba meklēšanas metodi. Tie, kuri darbu meklē, izmanto<br />

pārsvarā pasīvas un laika neietilpīgas metodes. Atbildot uz jautājumu par iemesliem, kāpēc<br />

darbs netika meklēts, sievietes visbiežāk atsaucas uz bērna kopšanu (34%), personiskiem vai<br />

ģimenes apstākļiem (16%), mācībām (14%) un slimību (10%). Savukārt vīriešiem biežāk<br />

minētie iemesli ir personiskie vai ģimenes apstākļi (24%), slimība (23%) un mācības (16%).<br />

Jaunieši un bezdarbnieki ar augstāko izglītību vairāk nekā citi izmanto „aktīvās” metodes un<br />

mazāk – NVA nosūtījumus. Bezdarbnieki ar vājām latviešu valodas zināšanām retāk nekā citi<br />

sūta savus CV konkrētiem uzņēmumiem un mazāk izmanto interneta iespējas;<br />

78


viņi vairāk izmanto sludinājumus presē un privātos darbā iekārtošanas birojus. Interneta<br />

iespējas gandrīz neizmanto arī bezdarbnieki vecumā 45 gadi un vairāk.<br />

Sekojošie riska faktori nozīmīgi samazina gan izredzes, ka bezdarbnieks ir gatavs<br />

nekavējoties uzsākt darbu, gan darba meklēšanas intensitāti:<br />

• vāji izteikta sasniegumu motivācija;<br />

• VSAA izmaksātais pabalsts (izņemot bezdarbnieka pabalstu);<br />

• sieviete;<br />

• dzīves vieta Kuldīgas rajonā.<br />

Turklāt gatavība nekavējoties uzsākt darbu bezdarbniekiem ar uzskaites periodu no 3 līdz 6<br />

mēnešiem ir zemāka nekā citiem (pie pārējiem vienādiem apstākļiem).<br />

Papildus riska faktori, kas nozīmīgi samazina (pie pārējiem vienādiem apstākļiem) darba<br />

meklēšanas intensitāti:<br />

• vecums 55 gadi un vairāk;<br />

• vājās latviešu valodas zināšanas;<br />

• vispārējā pamata (vai zemāka) izglītība;<br />

• uzskaites periods no 1 līdz 2 gadiem;<br />

• dzīves vieta ārpus rajona centra;<br />

• dzīves vieta Talsu rajonā.<br />

Ir ieteicama aktīvo metožu popularizācija un Interneta pieejamības (t. sk., NVA filiālēs)<br />

uzlabošana. Darba meklēšanas intensifikācija ir īpaši aktuāla Kuldīgas un Talsu rajonos.<br />

Latviešu valodas kursu piedāvājuma paplašināšana var stimulēt darba meklēšanu.<br />

Zema sasniegumu motivācija tika konstatēta katram devītajam <strong>Kurzeme</strong>s<br />

bezdarbniekam (Kuldīgas rajonā – katram sestajam). Pie pārējiem vienādiem apstākļiem vāji<br />

izteikta motivācija ir visticamāk sastopama starp Kuldīgas un Talsu rajonu iedzīvotājiem,<br />

jauniešu vidū, kā arī starp bezdarbniekiem ar vispārējo pamata izglītību vai vispārējo vidējo<br />

izglītību. Var rekomendēt intensificēt psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus šīm kategorijām.<br />

Stipri izteikta motivācija ir sastopama retāk (un vāji izteikta motivācija - biežāk ) starp<br />

bezdarbniekiem ar reģistrētā bezdarba ilgumu, kas pārsniedz 1 gadu. Turklāt Liepājā, Ventspilī<br />

un Ventspils rajonā, motivācija ir daudz vājāk izteikta tiem ilgstošajiem bezdarbniekiem,<br />

kuriem reģistrētā bezdarba ilgums pārsniedz 2 gadus. Iespējams, ka daudzos gadījumos<br />

motivācijas trūkums ir viens no ilgstošā bezdarba cēloņiem.<br />

Plānojot NVA aktivitātes, lai intensificētu palīdzību darba meklēšanā bezdarbniekiem,<br />

kuriem visticamāk nav nepieciešama apmācība (1. klase), jāņem vērā viņu kvalitatīvais<br />

sastāvs katrā rajonā vai pilsētā. Tā, „baltās apkaklītes” (vadītāji, vecākie speciālisti, speciālisti<br />

un kalpotāji) veido vislielāko 1. klases grupu Liepājā (42%) un Ventspilī (39%), kā arī<br />

Kurzemē kopumā (31%). Arī citās filiālēs, izņemot Kuldīgas, „balto apkaklīšu” īpatsvars 1.<br />

klasē ir nozīmīgs: katrs trešais Talsu rajonā, katrs ceturtais Saldus un Ventspils rajonos, katrs<br />

piektais Liepājas rajonā. Citas nozīmīgas grupas 1. klases sastāvā ir:<br />

• pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (katrs trešais 1. klases bezdarbnieks Kuldīgas<br />

un Liepājas rajonos, katrs ceturtais Liepājā un Ventspils rajonā, katrs piektais Saldus<br />

rajonā);<br />

• kvalificēti strādnieki un amatnieki (katrs ceturtais 1. klases bezdarbnieks Ventspilī,<br />

katrs piektais Liepājā, katrs septītais Liepājas rajonā, katrs astotais Kuldīgas rajonā);<br />

• mazkvalificēti un nekvalificēti darbinieki (katrs trešais 1. klases bezdarbnieks Talsu<br />

rajonā, katrs piektais Kuldīgas, Liepājas, Saldus un Ventspils rajonos, katrs sestais<br />

Ventspilī);<br />

79


• personas bez darba pieredzes (katrs ceturtais 1. klases bezdarbnieks Kuldīgas rajonā,<br />

katrs piektais Ventspils rajonā, katrs septītais Saldus rajonā).<br />

Savukārt starp 2. klases bezdarbniekiem, attiecībā uz kuriem ir jāizšķiras starp apmācību<br />

vai darba meklēšanu bez pārkvalifikācijas, vislielāko grupu (salīdzinot ar citu profesiju<br />

pārstāvjiem) veido mazkvalificēti un nekvalificēti darbinieki: Kurzemē kopumā, kā arī Liepājā<br />

un Ventspilī pie šīs grupas pieder gandrīz katrs trešais 2. klases bezdarbnieks, Kuldīgas un<br />

Ventspils rajonos – katrs otrais, Talsu rajonā – divas piektdaļas, Liepājas rajonā – katrs<br />

ceturtais, Saldus rajonā – katrs piektais. Tātad pietiekoši daudz apmācības programmas ir<br />

jāorientē uz mazkvalificētiem darbiniekiem. Pārējie 2. klases bezdarbnieki diezgan vienmērīgi<br />

sadalās starp citām profesiju grupām:<br />

• „balto apkaklīšu” īpatsvars 2. klases bezdarbnieku vidū ir 29% Liepājā, 18-23%<br />

Ventspils un Saldus rajonos un Ventspilī, 13-14% Kuldīgas un Talsu rajonos;<br />

• katrs ceturtais 2. klases bezdarbnieks Liepājas rajonā un 15-18% citās filiālēs<br />

(izņemot Ventspils rajonu ar 8%) ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki;<br />

• katrā filiālē 15-18% no 2. klases bezdarbniekiem ir kvalificēti strādnieki un<br />

amatnieki (izņēmums atkal ir Ventspils rajons, kur šī proporcija ir tikai 8%);<br />

• personas bez darba pieredzes starp 2. klases bezdarbniekiem nozīmīgā daudzumā ir<br />

Saldus (29%), Liepājas (20%) un Talsu (14%) rajonos.<br />

Gatavība atjaunot zināšanas savā profesijā, apgūt svešvalodu vai datorzinības, kā arī apgūt<br />

citu profesiju, gandrīz visās <strong>Kurzeme</strong>s filiālēs bezdarbnieku vidū ir ļoti augsta: 60 līdz 80%<br />

darbam pieejamo bezdarbnieku, neatkarīgi no tipa, ir gatavi atjaunot zināšanas savā profesijā<br />

un apgūt datorzinības; 50 līdz 80% ir gatavi apgūt svešvalodu. Tikai Talsu rajonā gatavība<br />

mācīties visās minētās jomās ir nozīmīgi zemāka.<br />

Šajā sakarā var atzīmēt, ka <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieki bez aktuālas profesijas caurmērā<br />

parādīja augstāku nekā vidēju piemērotību apmācībai darbiem, kas saistīti ar cilvēku<br />

organizēšanu, kontaktēšanos ar klientiem, apmācībai apkalpošanas sfēras profesijās un<br />

profesijās, kas saistītas ar fizisko slodzi.<br />

Novērtējot bezdarbnieku vispārējās mācāmības spējas, samērā augstas atzīmes caurmērā<br />

tika reģistrētas:<br />

• Ventspilī, Saldus, Talsu un Ventspils rajonos – par uzmanību, spēju rīkoties ar<br />

skaitļiem, kustību koordināciju; Talsu rajonā arī par telpisko domāšanu un<br />

klasificēšanas spējām;<br />

• Liepājā – par uzmanību;<br />

• Kuldīgas rajonā – par kustību koordināciju.<br />

Aptaujas gaitā tika apzināta bezdarbnieku gatavība strādāt konkrētās profesijās (ja darba<br />

devējs Latvijā piedāvās pietiekamu atalgojumu): pakalpojumu sektora profesijās<br />

(pārdošanas/reklāmas menedžeris; pārdevējs; kasieris; pavārs; konditors; oficiants; klientu<br />

operators; masieris; frizieris; reklāmas/tirdzniecības aģents; ekspeditors) un ražošanas sektora<br />

profesijās (kokapstrādes iekārtu operators; metālapstrādes iekārtu operators; audumu ražošanas<br />

iekārtu operators; jūras produktu apstrādātājs; celtnieks; palīgstrādnieks).<br />

Kādā no pakalpojumu sektora profesijām ir gatavi strādāt (ja atalgojums it pietiekams!)<br />

vismaz 70% no darbam pieejamiem bezdarbniekiem gan Kurzemē kopumā, gan katrā filiālē<br />

(izņemot Talsu, kur šī proporcija ir 59%). Piekrišana ražošanas profesijām ir zemāka: 39%<br />

Liepājā, 43% Saldus rajonā, 49-56% citur Kurzemē (caurmērā 47%). Pavisam gandrīz 90% no<br />

tiem <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem, kuri vispār vēlās strādāt, būtu gatavi strādāt vismaz vienā no<br />

nosauktām profesijām, ja darba samaksa viņu apmierinātu.<br />

80


Bezdarbnieku atbildes par vēlamo (minimālo pieņemamo) darba samaksu ir jāinterpretē<br />

ar zināmu piesardzību. Tomēr aptaujas rezultāti nenoliedzami liecina, ka iespēja strādāt<br />

ārzemēs mazkvalificētā darbā ar pēc Latvijas standartiem visai augstu samaksu būtiski<br />

izmainīja pieprasīto algu struktūru. Tikai 1% no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem, kuri vispār vēlas<br />

strādāt, ir gatavi strādāt par neto algu zem Ls 100 mēnesī. Neto algai zem Ls 175 piekrīt katrs<br />

sestais bezdarbnieks Liepājā, bet katrs trešais Ventspilī un Liepājas rajonā (caurmērā Kurzemē<br />

tikai 23% ir gatavi strādāt par tādu samaksu).<br />

Kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem ar aktuālu sertificēto profesiju vēlamo algu<br />

mediānas svārstās ap 300 latiem mēnesī (Ventspils rajonā sasniedzot 350 latus); tikai Talsu<br />

rajonā šis rādītājs ir zemāks (200 lati mēnesī). Liepājā, kā arī Saldus un Ventspils rajonos, arī<br />

mazāk mazkvalificēto strādnieku (sertificēto iekārtu operatoru vai izstrādājumu montieru)<br />

vēlamo algu mediānas sasniedz 300 latus mēnesī. Citos gadījumos mazkvalificētu un<br />

nekvalificēto strādnieku (tāpat kā kvalificēto strādnieku bez aktuālas sertificētās profesijas)<br />

vēlamo algu mediānas svārstās ap 200 latiem mēnesī.<br />

Nedaudz vairāk par 40% no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem ir gatavi akceptēt darbu Latvijā,<br />

ja darba vieta atrodas 30 km vai tālāk no dzīves vietas. Šajā ziņā vismobilākie ir Kuldīgas<br />

rajona bezdarbnieki: 67% no viņiem ir gatavi braukt līdz darbam 30 km un tālāk.<br />

Starp tiem, kam ir pieejams savs auto, 57% ir gatavi akceptēt darbu, kas atrodas 30 km<br />

vai tālāk no mājām, bet starp tiem, kuri plāno lietot sabiedrisko transportu, tādu ir tikai 40%.<br />

Tas norāda uz iespējami nepietiekamu sabiedriskā transporta pakalpojumu regularitāti un<br />

kvalitāti.<br />

Darba devējiem ir plašāk jāpiedāvā darbs ar nepilnu darba laiku, jo katra piektā<br />

sieviete-bezdarbniece un katrs piektais jaunietis - bezdarbnieks (no tiem, kuri vēlās strādāt)<br />

uzskata tieši šo variantu par vispiemērotāko.<br />

Divas trešdaļas no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem apgalvo, ka kopš reģistrācijas (pēdējo divu<br />

gadu laikā) nav saņēmuši no NVA nevienu darba piedāvājumu 21 . Šī proporcija pārsniedz 60<br />

procentus gandrīz visos rajonos (izņemot Kuldīgas un Saldus rajonus), bet Talsu rajonā<br />

sasniedz pat 75 procentus. Katrs ceturtais - piektais bezdarbnieks Kurzemē ir saņēmis divus<br />

vai vairāk piedāvājumus, bet starp rajoniem pastāv atšķirības: Kuldīgas rajonā šī proporcija<br />

pārsniedz 30 procentus, bet Talsu rajonā nesasniedz pat 10 procentus.<br />

Darba piedāvājumu skaita palielināšana pati par sevi neatrisinās bezdarba mazināšanas<br />

problēmu, jo vairāk nekā 85% no bezdarbniekiem, kuri ir saņēmuši piedāvājumus, bija paši<br />

noraidījuši vismaz vienu piedāvājumu. Visizplatītākais iemesls, kāpēc bezdarbnieki noraida<br />

piedāvājumus ir zema darba samaksa, tad seko nepiemērots darba laiks, pārāk liels attālums<br />

no dzīves vietas vai arī slikti darba apstākļi. Liepājā un Liepājas rajonā tādus iemeslus kā slikti<br />

darba apstākļi un nepiemērots darba laiks bezdarbnieki nosauc daudz biežāk nekā citos<br />

rajonos.<br />

No otrās puses, vairāk par 35% no tiem, kuri ir saņēmuši piedāvājumus, ir vismaz<br />

vienreiz sastapušies ar situāciju, kad darba devējs nav pieņēmis viņus darbā ar NVA<br />

norīkojumu.<br />

Sekojošie riska faktori (pie vienādiem pārējiem apstākļiem) nozīmīgi palielina<br />

varbūtību, ka bezdarbnieks ar NVA norīkojumu netiks pieņemts darbā:<br />

• vecums 45-54 gadi;<br />

• nav darba pieredzes;<br />

• vispārējā pamata vai vidējā izglītība;<br />

• dzīves vieta Liepājā, Ventspilī, kā arī Kuldīgas vai Liepājas rajonos.<br />

21 Šeit ir jāņem vērā, ka katrs otrais bezdarbnieks Kurzemē atrodas uzskaitē mazāk kā 6 mēnešus.<br />

81


Kopumā pētījuma rezultāti liecina, ka:<br />

• tuvā vai vidējā perspektīvā tikai 40% no <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbniekiem ir integrējami<br />

Latvijas darba tirgū;<br />

• bezdarbnieku aktivitāte <strong>Kurzeme</strong>s reģionā ir zema; tas ir īpaši raksturīgi Kuldīgas<br />

rajonam, kur gandrīz katrs piektais vispār neplāno strādāt vai nezina, kad būs pieejams<br />

darbam;<br />

• katrs ceturtais <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieks (t. sk., katrs piektais no tiem, kuri ir pieejami<br />

darbam divu nedēļu laikā) nav aktīvi meklējis darbu pēdējo 4 nedēļu laikā, un tikai puse<br />

ir izmantojuši vairāk nekā vienu darba meklēšanas metodi;<br />

• ir ieteicama aktīvo metožu popularizācija un Interneta pieejamības (t. sk., NVA filiālēs)<br />

uzlabošana;<br />

• darba meklēšanas intensifikācija ir īpaši aktuāla Kuldīgas un Talsu rajonos;<br />

• latviešu valodas kursu piedāvājuma paplašināšana var stimulēt darba meklēšanu;<br />

• ir ieteicamas gan profesionālās apmācības, gan modulārās apmācības piedāvājuma<br />

paplašināšana, jo gatavība mācīties ir augsta, bet neatbilstoša kvalifikācija ir<br />

visizplatītākais iemesls, kāpēc bezdarbnieki ar NVA norīkojumu netiek pieņemti darbā;<br />

pietiekoši daudz apmācības programmas ir jāorientē uz mazkvalificētiem darbiniekiem.<br />

• ir ieteicama psiholoģiskā atbalsta pakalpojumu intensifikācija Kuldīgas un Talsu rajonu<br />

iedzīvotājiem, jauniešiem, kā arī bezdarbniekiem ar vispārējo pamata izglītību vai<br />

vispārējo vidējo izglītību;<br />

• alkohola vai narkotiskās atkarības riska grupas īpatsvars Zemgales bezdarbnieku vidū<br />

sasniedz 32% vīriešiem un 12% sievietēm; atkarības riska grupas īpatsvars ir īpaši liels<br />

starp vīriešiem vecumā 45 gadi un vairāk (izņemot Ventspils pilsētu), kā arī starp<br />

bezdarbniekiem ar vispārējo pamata vai zemāku izglītību. Tas attaisnotu individuālo<br />

psiholoģisko diagnostiku un konsultēšanu vismaz minētām bezdarbnieku kategorijām.<br />

82


Literatūra<br />

Ehrenberg, R. G., Smith, R. S. Modern Labour Economics, Theory and Public Policy. 9 th edition.<br />

Addison Wesley, 2005.<br />

Greene, W. Econometric Analysis. 5th ed. Pearson Education, 2003.<br />

Household Sample Surveys in Developing and Transition Countries. ST/ESA/STAT/SER.F/96.<br />

Department of Economic and Social Affairs - Statistics Division Studies in Methods Series F No. 96:<br />

United Nations, 2005. http://unstats.un.org/unsd/hhsurveys/pdf/Household_surveys.pdf<br />

Koroleva I., Rungule R. Narkotiku lietošanas uzsākšanas motivācija. Pētījuma rezultāti. Rīga, 2000.<br />

Maddala, G.S. Limited-dependent and qualitative variables in econometrics. Cambridge University<br />

Press,1983.<br />

NVA sniegto pakalpojumu vērtējums: bezdarbnieku un darba meklētāju kvantitatīvā pētījuma atskaite.<br />

Rīga: MarketLab, 2005.<br />

Psiholoģijas vārdnīca/Mācību grāmata. Rīga, 1999.<br />

StataCorp. Stata Survey Data.Reference Manual. Release 9: StataCorp LP, 2005.<br />

Анастази А. Психологическое тестирование. СПб: Изд-во «Питер» , 2001.<br />

Бернстайн А. Эмоциональные вампиры. Рига: Smails, 2003.<br />

Ксенофонтова Е. ( 1999) Исследование локализации контроля личности – новая версия методики<br />

«Уровень субъективного контроля». Психологический журнал, т. 20, N 2, с. 103 – 114.<br />

Личко А. Патохарактерологический диагностический опросник. СПб: 2000.<br />

Личко А. Е. Психопатии и акцентуации характера у подростков. Психология индивидуальных<br />

различий. Тексты / Под ред. Ю.Б.Гиппенрейтер, В.Я. Романова. М.: Изд-во МГУ, 1982.<br />

Психологическая диагностика. СПб: Изд-во «Питер», 2005.<br />

Собчик Л.Н. Методы психологической диагностики. СМИЛ (адаптированный тест MMPI).<br />

Москва,1990.<br />

83


1. Pielikums<br />

<strong>Kurzeme</strong>s reģiona izlases struktūra<br />

Svērti %<br />

Visu reģistrēto<br />

bezdarbnieku<br />

% sadalījums<br />

28.02.06 ( NVA dati)<br />

Nesvērts<br />

respondentu<br />

skaits<br />

PILSĒTA, RAJONS Liepājas pilsēta 30.7 30.7 373<br />

Ventspils pilsēta 12.7 12.7 238<br />

Kuldīgas rajons 14.5 14.5 246<br />

Liepājas rajons 16.1 16.1 262<br />

Saldus rajons 8.1 8.1 213<br />

Talsu rajons 13.2 13.2 240<br />

Ventspils rajons 4.7 4.7 184<br />

Kopā 100.0 100.0 1756<br />

DZIMUMS Sieviete60.6 60.81156<br />

Vīrietis39.4 39.2600<br />

Kopā 100.0 100.0 1756<br />

VECUMS 15 - 24 gadi 17.3 17.3 389<br />

25 - 34 gadi 24.6 24.3 475<br />

35 - 44 gadi 22.8 23 381<br />

45 - 54 gadi 23.4 23.5 377<br />

55 gadi un vairāk 11.8 11.8 134<br />

Kopā 100.0 100.0 1756<br />

TAUTĪBA Latvietis 73.2 1321<br />

Cita 26.8 435<br />

Kopā 100.0 100.0 1756<br />

IZGLĪTĪBA Zemāka par pamata izglītību 3.1 3.2 67<br />

Vispārējā pamata izglītība 25.5 27 445<br />

Vispārējā vidējā izglītība 30.7 30.3 529<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 4.1 4.0 151<br />

Profesionālā vidējā izglītība 28.9 28.6 409<br />

Augstākā izglītība 7.6 6.8 153<br />

Kopā 100.0 100.0 1756<br />

DARBA PIEREDZE Nekad nav strādājis 13.7 14.1 276<br />

Ir strādājis pastāvīgu darbu 85.6 85.9 1467<br />

Nav atbildes 0.7 13<br />

Kopā 100.0 100.0 1756<br />

REĢISTRĒTA<br />

BEZDARBA ILGUMS<br />

(turpinājums nākošā lpp.)<br />

Līdz 6 mēnešiem 55.5 54.6 1010<br />

No 6 līdz 12 mēnešiem 22.6 24.8 401<br />

No 1 gada līdz 3 gadiem 12.6 16.1 208<br />

3 gadus un vairāk 9.1 4.6 133<br />

Nav atbildes .2 4<br />

Kopā 100.0 100.0 1756<br />

84


<strong>Kurzeme</strong>s reģiona izlases struktūra (turpinājums)<br />

PĒDĒJAIS DARBS VAI<br />

NODARBOŠANĀS<br />

PROFESIJA VAI AMATS<br />

PĒDĒJĀ DARBA VIETĀ<br />

LATVIEŠU VALODAS<br />

ZINĀŠANAS<br />

IENĀKUMI UZ VIENU<br />

CILVĒKU ĢIMENĒ<br />

Svērti %<br />

Nesvērts<br />

respondentu skaits<br />

Darba ņēmējs<br />

81.2 1406<br />

Darba devējs 1.1 14<br />

Pašnodarbināta persona 1.9 29<br />

Neapmaksāts darbinieks<br />

ģimenes uzņēmumā<br />

vai zemnieku saimniecībā 0.9 12<br />

Skolnieks, students<br />

bez darba pieredzes 2.4 52<br />

Ģimenes pienākumi,<br />

bez darba pieredzes 5.4 123<br />

Invalīds, bez darba pieredzes 0.2 4<br />

Cits 5.4 93<br />

Nav atbildes 1.4 23<br />

Kopā 100.0 1756<br />

Likumdevēji, valsts amatpersonas,<br />

ierēdņi vadītāja amatā un<br />

uzņēmumu vadītāji 3.0 54<br />

Vecākie speciālisti 3.1 55<br />

Speciālisti 8.0 129<br />

Kalpotāji 5.0 89<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības<br />

darbinieki 17.6 311<br />

Kvalificēti lauksaimniecības<br />

un zivsaimniecības speciālisti 2.4 48<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki<br />

15.7 247<br />

Iekārtu un mašīnu operatori<br />

un izstrādājumu montieri 10.1 160<br />

Vienkāršās profesijas 18.8 336<br />

Nav strādājis pastāvīgā darbā 13.7 276<br />

Nav atbildes 2.7 51<br />

Kopā 100.0 1756<br />

Dzimtā valodā<br />

74.4 1338<br />

Labi 11.6 205<br />

Viduvēji: Ir problēmas lasot, runājot<br />

vai rakstot 9 140<br />

Vāji vai nemaz 4.2 60<br />

Nav atbildes 0.8 13<br />

Kopā 100.0 1756<br />

Līdz Ls 20 13.6 248<br />

Ls 21 - 40 19.1 342<br />

Ls 41 - 60 16.8 305<br />

Ls 61 - 80 11.7 191<br />

Ls 81 - 100 15.2 253<br />

Ls 101 - 120 4 68<br />

Ls 121 - 150 3.4 62<br />

Ls 151 un vairāk 8.1 144<br />

Nav atbildes 8.2 143<br />

Kopā 100.0 1756<br />

85


2. Pielikums. Aptaujas anketa<br />

Bezdarbnieku sociālpsiholoģiskais portrets<br />

Bezdarbnieku aptauja<br />

Tiešā intervija<br />

Labdien, mani sauc ... (vārds, uzvārds) un es pārstāvu ... [nosaukums]. Pašlaik Nodarbinātības valsts<br />

aģentūras uzdevumā mēs veicam pētījumu ar mērķi uzlabot bezdarbnieku iesaistīšanos darba tirgū. Būsim<br />

pateicīgi, ja Jūs veltītu mazliet laika lai atbildētu uz anketas jautājumiem.<br />

Jūsu anonimitāti garantējam – visas atbildes tiks izmantotas tikai apkopotā veidā pētnieciskiem mērķiem.<br />

Mūsu saruna ilgs apmēram 30 minūtes.<br />

Kontroles jautājums:<br />

B1 Vai Jūs esat reģistrējušies Nodarbinātības<br />

valsts aģentūrā kā bezdarbnieks?<br />

Jā<br />

Nē<br />

1<br />

2<br />

Turpināt interviju<br />

Beigt interviju<br />

D10 Atzīmējiet intervijas uzsākšanas laiku: |___|___| stundas |___|___|<br />

minūtes<br />

B2<br />

Cik ilgu laiku Jūs esat reģistrējies kā<br />

bezdarbnieks?<br />

Ja respondents ir reģistrējies vairākas<br />

reizes, jautājiet par pēdējo reizi<br />

Līdz 3 mēnešiem<br />

no 3 līdz 6 mēnešiem<br />

no 6 līdz 9 mēnešiem<br />

no 9 līdz 12 mēnešiem<br />

no 1 gada līdz 2 gadiem<br />

no 2 gadiem līdz 3 gadiem<br />

3 gadus un vairāk<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

6<br />

7<br />

B3<br />

Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc jūs<br />

pašlaik esat reģistrējies kā<br />

bezdarbnieks?<br />

Atzīmēt tikai vienu atbildi (galveno<br />

iemeslu)<br />

Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu<br />

Lai saņemtu sociālo palīdzību<br />

Lai izmantotu kursus un citus pakalpojumus<br />

Lai saņemtu palīdzību darba meklēšanā<br />

Cits iemesls (ierakstiet):<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

...............................................................................<br />

K1<br />

Kāds ir Jūsu<br />

augstākais<br />

sasniegtais<br />

izglītības līmenis?<br />

Zemāka par pamata izglītību<br />

Vispārējā pamata izglītība<br />

Profesionālā pamatizglītība<br />

Arodizglītība pēc pamatizglītības<br />

Profesionālā vidējā izglītība<br />

Vispārējā vidējā izglītība<br />

Vispārējā vidējā izglītība pēc arodizglītības<br />

Profesionālā vidējā izglītība pēc arodizglītības<br />

Profesionālā izglītība pēc vispārējās vidējās<br />

1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība<br />

2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība<br />

Bakalaura grāds vai diploms par augstāko izglītību bez maģistra grāda<br />

Maģistra grāds<br />

Doktora grāds<br />

01<br />

02<br />

03<br />

04<br />

05<br />

06<br />

07<br />

08<br />

09<br />

10<br />

11<br />

12<br />

13<br />

14<br />

K2 Kurā gadā jūs ieguvāt šo izglītību? Ierakstiet mācību iestādes beigšanas gadu: |___|___|___|___|<br />

K3<br />

Vai jums ir kāda profesija, kas ir apstiprināta ar diplomu vai<br />

sertifikātu?<br />

Jā<br />

Nē<br />

1<br />

2 K7<br />

K4<br />

Kāda ir jūsu profesija atbilstoši<br />

diplomam vai sertifikātam?<br />

Ja ir vairākas, jautājiet par galveno<br />

Ierakstiet: ...............................................................<br />

................................................................................<br />

Kods:<br />

|___|___|___|___|<br />

K5b Vai jums patīk šī profesija? Jā<br />

Kaut kas patīk, kaut kas nepatīk<br />

Nē<br />

1<br />

2<br />

3<br />

86


K5a Kurā gadā jūs pēdējo reizi strādājāt šajā profesijā? Ierakstiet gadu: |___|___|___|___|<br />

Nav strādāts - 0000<br />

Ja gads >2000, pāriet K7<br />

K6<br />

Kāds bija galvenais iemesls tam, ka<br />

Jūs neesat strādājuši šajā profesijā<br />

pēdējo 5 gadu laikā?<br />

Atzīmēt tikai vienu atbildi (galveno<br />

iemeslu)<br />

Nevarējāt atrast piemērotu darbu<br />

Nevēlējāties strādāt šajā profesijā<br />

Vispār nestrādājāt algotu darbu<br />

Zudusi kvalifikācija<br />

Zems atalgojums šajā profesijā<br />

Veselības stāvoklis<br />

Cits iemesls (ierakstiet):<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

6<br />

7<br />

........................................................................<br />

K7<br />

Vai jums ir vēl kādas citas profesijas, kurās esat strādājuši vismaz<br />

6 mēnešus pēc 2001.gada 1.janvāra vai kurās esat ieguvuši vai<br />

pārapstiprinājuši kvalifikāciju pēc 2001.gada 1.janvāra?<br />

Kādas ir šīs profesijas?<br />

Ierakstiet profesijas nosaukumu un par katru profesiju jautājiet:<br />

Vai par šo profesiju jums ir diploms, sertifikāts vai apliecība?<br />

Cik ilgas bija mācības, lai iegūtu šo dokumentu?<br />

Kods:<br />

Dokuments:<br />

Ir<br />

Nav<br />

Jā<br />

Nē<br />

Līdz 1<br />

gadam<br />

1<br />

2 K8<br />

Mācību ilgums:<br />

1-1.5<br />

gadus<br />

2-5<br />

gadus<br />

a) ....................................................................................... |___|___|___|___| 1 2 1 2 3<br />

b) ....................................................................................... |___|___|___|___| 1 2 1 2 3<br />

c) ....................................................................................... |___|___|___|___| 1 2 1 2 3<br />

d) ....................................................................................... |___|___|___|___| 1 2 1 2 3<br />

e) ....................................................................................... |___|___|___|___| 1 2 1 2 3<br />

Vai jums patīk šī profesija<br />

(kāda no šīm profesijām)?<br />

Jā<br />

Kaut kas patīk, kaut kas nepatīk<br />

Nē<br />

1<br />

2<br />

3<br />

K8 Kāda ir Jūsu dzimtā valoda? Latviešu<br />

Krievu<br />

Cita<br />

1<br />

2<br />

3<br />

K10<br />

K9 Kādas ir jūsu latviešu valodas prasmes ...<br />

NEJAUTĀT, ja latviešu ir dzimtā valoda [K8=1]<br />

a<br />

... saprast runāto?<br />

b<br />

... runāt?<br />

c<br />

... lasīt?<br />

d<br />

... rakstīt?<br />

K10 Kādas ir jūsu krievu valodas prasmes ...<br />

a<br />

b<br />

c<br />

d<br />

NEJAUTĀT, ja krievu ir dzimtā valoda [K8=2]<br />

Labi Viduvēji Vāji vai nemaz<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

Labi Viduvēji Vāji vai nemaz<br />

... saprast runāto?<br />

... runāt?<br />

... lasīt?<br />

... rakstīt?<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

K11 Kādas ir jūsu angļu valodas prasmes ... Labi Viduvēji Vāji vai nemaz<br />

a<br />

b<br />

c<br />

d<br />

... saprast runāto?<br />

... runāt?<br />

... lasīt?<br />

... rakstīt?<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

87


K12<br />

a<br />

b<br />

c<br />

d<br />

Vai Jūs zināt vēl kādu valodu?<br />

Ja jā: Kādu?<br />

Jā<br />

Nē<br />

1<br />

2<br />

Ierakstiet valodu: ..............................................<br />

K12S<br />

Kādas ir jūsu prasmes šajā valodā ... Labi Viduvēji Vāji vai nemaz<br />

... saprast runāto? 3<br />

2<br />

1<br />

... runāt? 3<br />

2<br />

1<br />

... lasīt? 3<br />

2<br />

1<br />

... rakstīt? 3<br />

2<br />

1<br />

K12S<br />

Vai jums ir sertifikāts vai apliecība par<br />

valodu prasmi?<br />

Ja ir: Kādām valodām?<br />

Atzīmējiet visas atbilstošās atbildes<br />

Latviešu<br />

Cita valoda<br />

Nav sertifikāta nevienai valodai<br />

1,<br />

2,<br />

3<br />

K13 Kādas ir jūsu prasmes darbā ar datoru ... Labi Viduvēji Ierobežoti vai nav<br />

a<br />

b<br />

c<br />

d<br />

... ar teksta programmām, Word?<br />

... ar Excel?<br />

... ar e-pastu, internetu?<br />

... ar grāmatvedības vai citām speciālām programmām?<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

K13e<br />

Vai jums ir kāds sertifikāts vai apliecība par<br />

prasmēm darbā ar datoru?<br />

Ir<br />

Nav<br />

1<br />

2<br />

K14 Kādas ir jūsu biroja darba prasmes ... Labi Viduvēji Ierobežoti vai nav<br />

a<br />

b<br />

c<br />

... lietvedībā?<br />

... ar kopēšanas iekārtām?<br />

... ar faksa aparātu?<br />

3<br />

3<br />

3<br />

2<br />

2<br />

2<br />

1<br />

1<br />

1<br />

K14d<br />

Vai jums ir kāds sertifikāts vai apliecība par<br />

biroja darba prasmēm?<br />

Piemēram, sekretāru kursi vai tml.<br />

Ir<br />

Nav<br />

1<br />

2<br />

K15 Vai jums ir autovadītāja tiesības? Ir<br />

Nav<br />

1<br />

2 K17<br />

K16<br />

Vai jums ir autobusa, kravas automašīnas vai<br />

citas smagās tehnikas vadītāja tiesības?<br />

Ir<br />

Nav<br />

1<br />

2<br />

K17<br />

a<br />

b<br />

c<br />

d<br />

e<br />

f<br />

Runājot par jūsu skolas laiku, kā jums padevās vai<br />

patika šādi priekšmeti ....<br />

... matemātika?<br />

... fizkultūra?<br />

... literatūra?<br />

... fizika?<br />

... vēsture?<br />

... darbmācība, mājturība?<br />

Ļoti labi Labi Vidēji Ne īpaši Slikti<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

P1<br />

a<br />

b<br />

c<br />

d<br />

e<br />

f<br />

P2<br />

a<br />

b<br />

c<br />

d<br />

e<br />

f<br />

Es jums nolasīšu vairākus izteicienus. Cik lielā<br />

mērā šie izteicieni būtu attiecināmi uz jums –<br />

pilnībā, drīzāk jā, drīzāk nē vai nemaz?<br />

„Man ir viegli sastrādāties ar citiem”<br />

„Man patīk strādāt neatkarīgi”<br />

„Man ir labas organizatora spējas”<br />

„Es ātri uztveru un saprotu jaunu informāciju”<br />

„Es bieži uzņemos iniciatīvu”<br />

„Es vienmēr precīzi izpildu norādījumus”<br />

„Man ir vieglāk strādāt ar cilvēkiem, nekā ar tehniku”<br />

„Man patīk strādāt ar informāciju – skaitļiem, tekstiem”<br />

„Man patīk darīt to, ko es labi protu, nevis kaut ko<br />

jaunu”<br />

„Man ir ļoti svarīgas attiecības ar darba kolēģiem”<br />

„Man ir prasmīgas rokas”<br />

„Es varu sekmīgi strādāt darbā, kas prasa<br />

nepārtrauktu uzmanības koncentrāciju”<br />

Pilnībā<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

Drīzāk<br />

jā<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

Atkarīgs<br />

no<br />

apstākļiem<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

Drīzāk<br />

nē<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

Nemaz<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

88


P3a<br />

Kā jūs novērtētu, cik daudz vai maz jums ir<br />

brīvā laika – tas ir laiks, kad jūs esat brīvs no<br />

darba, mācību vai mājas pienākumiem?<br />

Ļoti daudz<br />

Diezgan daudz<br />

Diezgan maz<br />

Nemaz<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

P3<br />

b<br />

c<br />

d<br />

e<br />

f<br />

g<br />

h<br />

i<br />

j<br />

k<br />

l<br />

m<br />

n<br />

p<br />

r<br />

s<br />

t<br />

u<br />

v<br />

w<br />

x<br />

y<br />

z<br />

Es jums nosaukšu vairākas lietas, ar ko cilvēki<br />

mēdz nodarboties brīvajā laikā. Lūdzu, pasakiet,<br />

ko no tā jūs mēdzat darīt savā brīvajā laikā.<br />

Atzīmējiet visas atbilstošās atbildes pirmajā kolonā.<br />

Ja mēdz darīt, jautājiet: Cik bieži jūs to darāt?<br />

Piedalīšanās deju kolektīvā, korī, ansamblī,<br />

drāmas kolektīvā<br />

Vingrošana, sportošana kādā sekcijā vai ar<br />

draugiem<br />

Vingrošana, sportošana vienatnē<br />

Gulšņāšana<br />

Televīzijas skatīšanās un radio klausīšanās<br />

Mūzikas ierakstu klausīšanās<br />

Avīžu, žurnālu lasīšana<br />

Grāmatu lasīšana<br />

Tikšanās ar draugiem pie tējas vai kafijas tases<br />

Tikšanās ar draugiem pie alus vai vīna glāzes<br />

Kino, koncertu, izrāžu apmeklēšana vai pastaigas<br />

kopā ar citiem (draugiem, ģimenes locekļiem)<br />

Kino, koncertu, izrāžu apmeklēšana vai pastaigas<br />

vienatnē<br />

Ciemošanās pie radiem<br />

Laika pavadīšana internetā<br />

Naktsklubu vai diskotēku apmeklēšana<br />

Baznīcas apmeklēšana<br />

Rokdarbi<br />

Fotografēšana vai video filmēšana<br />

Zīmēšana, gleznošana vai muzicēšana vienatnē<br />

Darbošanās kādā interešu grupā vai kopā<br />

Sēņošana un ogošana [sezonā]<br />

Makšķerēšana, medības<br />

Darbs dārzā [sezonā]<br />

Mēdz<br />

darīt:<br />

01<br />

02<br />

03<br />

04<br />

05<br />

06<br />

07<br />

08<br />

09<br />

10<br />

11<br />

12<br />

13<br />

14<br />

15<br />

16<br />

17<br />

18<br />

19<br />

20<br />

21<br />

22<br />

23<br />

Katru<br />

[vai<br />

gandrīz]<br />

dienu<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

1-3<br />

reizes<br />

nedēļā<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

Biežums:<br />

1-2<br />

reizes<br />

mēnesī<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

Retāk<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

Q1<br />

Q2<br />

Q3<br />

Ja jums tiktu piedāvāts piemērots darbs, vai<br />

jūs būtu gatavi uzsākt darbu tuvāko divu<br />

nedēļu laikā?<br />

Kāpēc jūs nebūtu gatavi uzsākt darbu<br />

divu nedēļu laikā?<br />

Vai, mainoties apstākļiem, jūs tomēr vēlētos<br />

strādāt?<br />

Jā<br />

Nē<br />

Jāpabeidz mācības<br />

Jāpieskata savs bērns (bērni)<br />

Jāpieskata aprūpējamu pieaugušo<br />

Paša slimības vai īslaicīgas darbnespējas dēļ<br />

Citu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ<br />

Jā<br />

Nē<br />

1<br />

2<br />

S1<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

1<br />

2 T1<br />

Q4 Runājot par jūsu iespējām strādāt –<br />

pēc kāda laika jūs varētu sākt strādāt?<br />

1 mēneša laikā<br />

2 līdz 3 mēnešu laikā<br />

3 līdz 6 mēnešu laikā<br />

6 līdz 12 mēnešu laikā<br />

Ne ātrāk, kā pēc 1 gada<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5 T1<br />

89


Kartiņa S1<br />

S1<br />

Ko no šajā kartiņā<br />

minētā jūs būtu<br />

gatavi darīt, ja būtu<br />

pieejams piemērots<br />

darbs Latvijā?<br />

Kurš no šiem<br />

variantiem jums<br />

būtu vispiemērotākais?<br />

Atzīmējiet tikai vienu<br />

atbildi pēdējā kolonā.<br />

Kartiņa S2<br />

S2<br />

Kādus šajā kartiņā<br />

minētos darba laikus<br />

jūs būtu gatavi<br />

strādāt, ja būtu<br />

pieejams piemērots<br />

darbs Latvijā?<br />

Kurš no šiem<br />

variantiem jums būtu<br />

vispiemērotākais?<br />

Atzīmējiet tikai vienu<br />

atbildi pēdējā kolonā.<br />

Algots darbinieks ...<br />

a) ... ar pilnu darba laiku<br />

b) ... ar nepilnu darba laiku<br />

c) ... uz noteiktu laiku no 1 līdz 2 gadiem<br />

d) ... uz noteiktu laiku no 1 mēneša līdz 1<br />

gadam<br />

e) ... konkrēta uzdevuma izpildei uz laiku no 1<br />

dienas līdz dažiem mēnešiem<br />

f) .... bez darba līguma<br />

g) Pašnodarbinātais<br />

h) Darba devējs, uzņēmējs<br />

a) Standarta laiks – 8 stundas dienas laikā<br />

darbdienās<br />

b) Slīdošais grafiks, ieskaitot brīvdienas<br />

c) Rīta un vakara maiņās<br />

d) Rīta, vakara un nakts maiņās<br />

e) Tikai nakts maiņās<br />

f) Garas (10-12 stundas) darba dienas<br />

pārmaiņus ar brīvajām dienām<br />

Gatavs darīt:<br />

Jā Nē Varbūt<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

Jā<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

Gatavs darīt:<br />

Nē<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

3<br />

3<br />

3<br />

Vispiemērotākais<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

6<br />

7<br />

8<br />

Vispiemērotākais<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

6<br />

Turpmākajos jautājumos par gatavību kaut ko darīt vai nedarīt respondentu atbildes<br />

„Tas atkarīgs no apmaksas/algas”,<br />

jāatzīmē kā apstiprinošu atbildi uz konkrēto jautājumu<br />

S3a<br />

Vai jūs būtu gatavi<br />

Latvijā ...<br />

Nolasiet pēc kārtas un<br />

atzīmējiet visas<br />

atbilstošās atbildes<br />

... strādāt savā pamatprofesijā?<br />

... strādāt citā pēc kvalifikācijas un darba rakstura līdzīgā profesijā?<br />

... strādāt darbu, kas prasa zemāku kvalifikāciju?<br />

... apgūt citu profesiju?<br />

... strādāt mazkvalificētu vai nekvalificētu darbu?<br />

1,<br />

2,<br />

3,<br />

4,<br />

5,<br />

S3b<br />

Vai jūs būtu gatavi<br />

ārzemēs ...<br />

Nolasiet pēc kārtas un<br />

atzīmējiet visas<br />

atbilstošās atbildes<br />

... strādāt savā pamatprofesijā?<br />

... strādāt citā pēc kvalifikācijas un darba rakstura līdzīgā profesijā?<br />

... strādāt darbu, kas prasa zemāku kvalifikāciju?<br />

... apgūt citu profesiju?<br />

... strādāt mazkvalificētu vai nekvalificētu darbu?<br />

1,<br />

2,<br />

3,<br />

4,<br />

5,<br />

S4<br />

S5<br />

S6<br />

Lai jūs piekristu strādāt Latvijā, kādai vismaz būtu jābūt samaksai<br />

mēnesī , kas jums paliek uz rokas pēc nodokļu nomaksas un ceļa<br />

izdevumu segšanas braukšanai uz darbu?<br />

Kāds ir maksimālais attālums, cik tālu darbs Latvijā varētu būt no<br />

jūsu dzīvesvietas?<br />

Kāds ir maksimālais laiks, cik drīkstētu aizņemt ceļš no jūsu<br />

dzīvesvietas uz darbu vienā virzienā?<br />

Ierakstiet: |___|___|___|___| Ls<br />

Ierakstiet: |___|___|___|___| km<br />

Ierakstiet: |___|___| st. |___|___| min.<br />

S7<br />

Ja darbs būtu pārāk tālu, lai aizietu kājām,<br />

kādu transportu jūs izmantotu?<br />

Atzīmējiet tikai vienu atbildi – galveno vai pirmo<br />

nosaukto.<br />

Sabiedrisko transportu<br />

Savu auto<br />

Motociklu<br />

Velosipēdu<br />

Nezin, grūti pateikt<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

9<br />

90


S8<br />

Ko no tā, ko es jums nosaukšu, jūs esat gatavi darīt<br />

tuvākā gada laikā, lai iegūtu piemērotu darbu?<br />

Jā<br />

Drīzāk<br />

jā<br />

Atkarīgs<br />

no<br />

apstākļiem<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

Drīzāk<br />

nē<br />

a<br />

b<br />

c<br />

d<br />

Apgūt papildus zināšanas un prasmes savā profesijā<br />

Apgūt svešvalodu<br />

Apgūt datorprasmes<br />

Pārcelties uz citu dzīvesvietu Latvijā<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

e Uz kādu laiku aizbraukt uz ārzemēm 5 4 3 2 1<br />

f Pārcelties uz dzīvi ārzemēs uz visiem laikiem 5 4 3 2 1<br />

g<br />

Kaut ko citu? 5 4 3<br />

(pierakstiet).............................................................................<br />

Nē<br />

Ja S8e ir atbildes 5, 4 vai 3. [Pārējiem S9]<br />

S8h Uz cik ilgu laiku Jūs būtu ieinteresēti doties<br />

strādāt ārzemēs?<br />

Līdz 3 mēnešiem<br />

3-6 mēnešus<br />

6-12 mēnešus<br />

1-3 gadus<br />

3 un vairāk gadus<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

S9<br />

a<br />

b<br />

c<br />

d<br />

e<br />

f<br />

g<br />

h<br />

i<br />

j<br />

k<br />

l<br />

m<br />

n<br />

o<br />

p<br />

q<br />

Ja darba devējs Latvijā maksātu pietiekamu<br />

atalgojumu, vai jūs būtu gatavi strādāt par ...<br />

Nolasiet pēc kārtas un atzīmējiet atbildes<br />

Pārdošanas vai reklāmas menedžeri<br />

Pārdevēju<br />

Kasieri<br />

Pavāru, konditoru<br />

Oficiantu<br />

Klientu apkalpošanas operatoru<br />

Masieri, frizieri<br />

Reklāmas, tirdzniecības, apdrošināšanas aģentu<br />

Ekspeditoru (preču piegādātāju)<br />

Strādnieku, iekārtu operatoru kokapstrādes cehā<br />

Strādnieku, iekārtu operatoru metālapstrādes cehā<br />

Audumu vai trikotāžas ražošanas iekārtu operatoru<br />

Auto mehāniķi<br />

Vieglās automašīnas vadītāju<br />

Strādnieku jūras produktu apstrādes cehā<br />

Celtnieku<br />

Palīgstrādnieku<br />

Jā<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

Drīzāk<br />

jā<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

Atkarīgs<br />

no<br />

apstākļiem<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

Drīzāk<br />

nē<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

Nē<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

T1<br />

a<br />

b<br />

c<br />

d<br />

e<br />

f<br />

g<br />

h<br />

i<br />

j<br />

Es jums nolasīšu vairākus izteicienus. Cik lielā<br />

mērā šie izteicieni būtu attiecināmi uz jums –<br />

pilnībā, drīzāk jā, drīzāk nē vai nemaz?<br />

„Man nekad nebūs savs bizness, tas vienkārši nav priekš manis”<br />

„Man ir grūti izplānot savus līdzekļus, nauda beidzas pārāk ātri”<br />

„Es viegli aizņemos, bet neatdodu parādus savlaicīgi”<br />

„Savs bizness ir pārāk liels risks”<br />

„Mani viegli pierunāt”<br />

„Ja man būtu starta kapitāls, es varētu uzsākt<br />

uzņēmējdarbību un pat zinu kādu”<br />

„Man gribētos savu biznesu, bet pat ja būtu starta<br />

kapitāls, es nezinātu ar ko sākt”<br />

„Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, man trūkst<br />

ekonomiskās, tiesiskās un citas zināšanas”<br />

„Esmu nemāku vadīt citus cilvēkus, tāpēc man<br />

būtu grūti vadīt savu biznesu”<br />

„Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, man trūkst<br />

pazīšanās ar vajadzīgiem cilvēkiem”<br />

Pilnībā<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

5<br />

Drīzāk<br />

jā<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

4<br />

Atkarīgs<br />

no<br />

apstākļiem<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

3<br />

Drīzāk<br />

nē<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

2<br />

Nemaz<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

1<br />

91


Tagad es jums nolasīšu vairākus izteicienus kopā ar atbilžu variantiem. Lūdzu, pasakiet, kurš no atbilžu<br />

variantiem ir Jums piemērotākais.<br />

Nolasiet izteicienu un atbilžu variantus!<br />

Ja respondentam grūti izvēlēties atbildi, lūdziet norādīt tuvāko piemērotāko.<br />

A1<br />

A2<br />

A3<br />

A4<br />

A6<br />

A7<br />

A8<br />

„Kad es nevaru izpildīt darbu izcili vai<br />

pilnībā, tas mani sakaitina”<br />

„Kad man jāpieņem lēmums sarežģītā<br />

situācijā, parasti es ilgi domāju un<br />

vērtēju iespējamās sekas”<br />

„Grūtības darbā un kritika tikai stimulē<br />

mani strādāt labāk”<br />

„Kad man ir maz darba vai vispār nav ko<br />

darīt darbā, es jūtos mierīgi un atpūšos”<br />

„Parasti es pievēršu maz uzmanības<br />

saviem sasniegumiem”<br />

„Man patīk cilvēki, kuri prot neatlaidīgi<br />

strādāt”<br />

„Parasti panākumi darbā vairāk atkarīgi<br />

...”<br />

Nē<br />

Reizēm<br />

Jā<br />

Nē<br />

Reizēm<br />

Jā<br />

Nē<br />

Reizēm<br />

Jā<br />

Jā<br />

Reizēm<br />

Nē, vienmēr esmu ar kaut ko aizņemts<br />

Jā, es nedomāju par saviem sasniegumiem<br />

Tikai lieli sasniegumi dod gandarījuma sajūtu<br />

Nē, es zinu savus sasniegumus, tie<br />

iepriecina mani un palīdz tikt uz priekšu<br />

Nē<br />

Daži<br />

Jā<br />

No laimīgas apstākļu sakritības<br />

No sakaru veiksmīgas izmantošanas<br />

No paša cilvēka un viņa rīcības<br />

A9 „Man ir mērķi un es tos sasniedzu” Nē vai ļoti reti<br />

Reizēm<br />

Jā, bieži<br />

A10<br />

A11<br />

A12<br />

„Labas lietas, ko es daru,<br />

līdzcilvēki parasti atbilstoši novērtē”<br />

„Viss, kas ar mani notiek – veiksmes un<br />

neveiksmes, ir ...”<br />

„Kad man ir jāpieņem svarīgs lēmums,<br />

es ...”<br />

Nē vai ļoti reti<br />

Reizēm<br />

Parasti jā<br />

Liktenis vai citu cilvēku rīcības rezultāts<br />

Likteņa un manas rīcības savienojums<br />

Manas rīcības sekas<br />

Pieņemu to ātri, ilgi nedomājot<br />

Parasti prasu padomu draugiem, radiniekiem<br />

Patstāvīgi visu apsveru un nolemju<br />

1<br />

2<br />

3<br />

1<br />

2<br />

3<br />

1<br />

2<br />

3<br />

1<br />

2<br />

3<br />

1<br />

2<br />

3<br />

1<br />

2<br />

3<br />

1<br />

2<br />

3<br />

1<br />

2<br />

3<br />

1<br />

2<br />

3<br />

1<br />

2<br />

3<br />

1<br />

2<br />

3<br />

Turpmākie jautājumi būs par laika posmu, kopš esat reģistrējies kā bezdarbnieks, bet ne ilgāk kā pēdējos<br />

divus gadus.<br />

U1<br />

Cik darba piedāvājumus no Nodarbinātības<br />

valsts aģentūras Jūs saņēmāt šajā laika<br />

posmā?<br />

Nevienu<br />

Vienu<br />

Divus<br />

Trīs<br />

Četrus un vairāk<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

U2<br />

Cik darba piedāvājumus šajā periodā Jūs<br />

pats (pati) noraidījāt kā nepiemērotus – gan<br />

no aģentūras, gan atrastus pa citiem<br />

kanāliem?<br />

Nevienu<br />

Vienu<br />

Divus<br />

Trīs<br />

Četrus un vairāk<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

U4<br />

92


U3<br />

Kādi bija svarīgākie iemesli, kāpēc jūs<br />

pats (pati) noraidījāt piedāvājumus?<br />

Atzīmējiet visas atbilstošās atbildes<br />

Zema darba samaksa<br />

Slikti darba apstākļi<br />

Nepiemērots darba laiks<br />

Darba vieta atrodas tālu no dzīves vietas<br />

Zemas kvalifikācijas darbs<br />

Pietrūka prasmes, zināšanas<br />

Tika piedāvāts līgums tikai uz laiku<br />

Tika piedāvāts darbs bez līguma<br />

Cits iemesls<br />

Ierakstiet: ..........................................................<br />

1,<br />

2,<br />

3,<br />

4,<br />

5,<br />

6,<br />

7,<br />

8,<br />

9,<br />

U4<br />

Cik reizes šajā periodā Jūs piekritāt<br />

aģentūras darba piedāvājumiem, bet netikāt<br />

pieņemti darbā, jo darba devēju<br />

neapmierināja jūsu izglītība un/vai darba<br />

pieredze – tai skaitā darba devējs neatzina<br />

aģentūras kursos iegūto kvalifikāciju?<br />

Nevienu<br />

Vienu<br />

Divas<br />

Trīs<br />

Četras un vairāk<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

U5<br />

Cik reizes šajā periodā Jūs piekritāt<br />

aģentūras darba piedāvājumiem, bet netikāt<br />

pieņemti darbā citu iemeslu dēļ?<br />

Nevienu<br />

Vienu<br />

Divas<br />

Trīs<br />

Četras un vairāk<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

W1<br />

Es jums<br />

nosaukšu<br />

vairākas lietas,<br />

kas saistītas ar<br />

darba<br />

meklēšanu.<br />

Lūdzu,<br />

pasakiet ko no<br />

tā jūs esat<br />

darījuši pēdējo<br />

četru nedēļu<br />

laikā?<br />

Nolasiet pēc<br />

kārtas un<br />

atzīmējiet visas<br />

aktivitātes, ko<br />

respondents ir<br />

veicis.<br />

Ja W1 ir atbilde 16. [Pārējiem Y1]<br />

W2 Kāds ir galvenais<br />

iemesls, kāpēc<br />

pēdējo četru nedēļu<br />

laikā jūs nedarījāt<br />

neko saistībā ar<br />

darba meklēšanu?<br />

Atzīmējiet tikai vienu<br />

atbildi, galveno<br />

iemeslu.<br />

• Ar aģentūras nosūtījumu devāties uz uzņēmumiem, kam<br />

nepieciešami darbinieki<br />

• Meklējāt darbu caur pazīšanos, iztaujājot radus, draugus, paziņas<br />

• Pēc savas iniciatīvas sūtījāt CV konkrētiem uzņēmumiem, kur Jūs<br />

gribētu strādāt<br />

• Pētījāt darba piedāvājumus laikrakstos, žurnālos, internetā<br />

• Ievietojāt sludinājumus vai atbildējāt uz darba piedāvājumiem<br />

laikrakstos, žurnālos<br />

• Ievietojāt savu CV vai sludinājumus internetā, vai atbildējāt uz darba<br />

piedāvājumiem internetā<br />

• Izgājāt testēšanu, interviju vai kārtojāt eksāmenu<br />

• Apmeklējāt privātus darbā iekārtošanas birojus<br />

• Pēc savas iniciatīvas personīgi apmeklējāt uzņēmumus, kur gribētu<br />

strādāt<br />

• Gaidījāt atbildi vai konkursa rezultātus pēc pieteikšanās uz darbu<br />

• Meklējāt zemi, telpas vai iekārtas, lai uzsāktu uzņēmējdarbību<br />

• Mēģinājāt dabūt atļaujas, licences, finanses, lai uzsāktu<br />

uzņēmējdarbību<br />

• Vācāt informāciju par darba iespējām ārzemēs<br />

• Apmeklējāt EURES konsultantu<br />

Darījāt ko citu (ierakstiet) ..............................................................................<br />

01,<br />

02,<br />

03,<br />

04,<br />

05,<br />

06,<br />

07,<br />

08,<br />

09,<br />

10,<br />

11,<br />

12,<br />

13,<br />

14,<br />

15,<br />

Nav darījis neko no augstāk minētā 16 W2<br />

Paša slimības vai īslaicīgas darba nespējas dēļ<br />

Invaliditātes dēļ<br />

Pieskatīja savu bērnu (t.sk. bērna kopšanas atvaļinājums)<br />

Pieskatīja aprūpējamu pieaugušo<br />

Citu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ<br />

Mācījās, atradās apmācībās vai mācību praksē<br />

Gaidīja, kad sāksies sezonas darbi<br />

Bija (ir) zaudējis cerības atrast darbu<br />

Negrib, vai nav nepieciešamības strādāt<br />

Cits iemesls (ierakstiet) ....................................................................<br />

01<br />

02<br />

03<br />

04<br />

05<br />

06<br />

07<br />

08<br />

09<br />

10<br />

Y1<br />

Y1<br />

W3<br />

W4<br />

Y1<br />

Y1<br />

Y1<br />

Y1<br />

Y1<br />

Y1<br />

<br />

Y1<br />

W3<br />

Vai darbu jūs nemeklējāt tādēļ, ka bērna<br />

aprūpes pakalpojumi jums nebija pieejami<br />

jeb priekš jums bija pārāk dārgi?<br />

Nebija pieejami<br />

Bija pārāk dārgi<br />

Ne viens, ne otrs<br />

1<br />

2<br />

3<br />

Y1<br />

Y1<br />

Y1<br />

93


W4<br />

Vai darbu jūs nemeklējāt tādēļ, ka nespējīga vai<br />

slima pieaugušā aprūpes pakalpojumi jums<br />

nebija pieejami jeb priekš jums bija pārāk dārgi?<br />

Nebija pieejami<br />

Bija pārāk dārgi<br />

Ne viens, ne otrs<br />

1<br />

2<br />

3<br />

Y1<br />

Y1<br />

Y1<br />

Y1<br />

Vai jums jebkad agrāk ir bijis algots darbs<br />

vai arī bijāt pašnodarbināta persona?<br />

Ja ir strādājis, precizējiet:<br />

Vai pastāvīgs jeb tikai gadījuma darbs?<br />

Nekad nav strādājis<br />

Iepriekš strādājis tikai gadījuma darbus<br />

Ir strādājis pastāvīgu darbu<br />

1<br />

2<br />

3<br />

Y10<br />

Y10<br />

Y2 Kāda ir jūsu kopējā darba pieredze gados? Ierakstiet: |___|___| gadi<br />

Ja darba pieredze mazāka par gadu, ierakstiet „0”<br />

Y3<br />

Kāda bija jūsu profesija vai amats<br />

pēdējā darba vietā?<br />

Ierakstiet:<br />

................................................................................<br />

Kods:<br />

|___|___|___|___|<br />

Y4a<br />

Pirms jūs kļuvāt bezdarbnieks, jūsu<br />

pēdējā nodarbošanās bija ...<br />

Nolasiet atbilžu variantus un atzīmējiet<br />

vienu atbildi (galveno)<br />

... darba ņēmējs (algots darbinieks),<br />

darba devējs,<br />

pašnodarbināta persona,<br />

neapmaksāts darbinieks ģimenes uzņēmumā<br />

vai zemnieku saimniecībā<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

Y5<br />

Y5<br />

Y4b Pēdējā darba vietā jūsu pakļautībā ...<br />

Nolasiet atbilžu variantus un atzīmējiet<br />

vienu atbildi<br />

... nebija citu darbinieku,<br />

bija 1-5 darbinieki,<br />

6-10 darbinieki,<br />

11-49 darbinieki,<br />

50 vai vairāk darbinieki<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

Y5<br />

Kāds ir galvenais<br />

iemesls, kāpēc<br />

jūs pārtraucāt<br />

pēdējo darbu (vai<br />

pašnodarbinātā<br />

nodarbošanos)?<br />

Atzīmējiet tikai<br />

vienu atbildi,<br />

galveno iemeslu.<br />

Ja atbild: „uz<br />

vienošanās<br />

pamata”, lūdziet<br />

precizēt faktisko<br />

iemeslu<br />

Atlaida no darba uzņēmuma likvidācijas vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ<br />

Nepietiekoša darba samaksa (vai zemi ienākumi no uzņēmējdarbības)<br />

Par darbinieku netika maksāti nodokļi<br />

Ar darbinieku netika noslēgts darba līgums<br />

Konflikts ar vadību<br />

Konflikts ar kolēģiem, slikts mikroklimats<br />

Slikti darba apstākļi<br />

Darbs bija uz ierobežotu laiku<br />

Pēc grūtniecības, dzemdību atvaļinājuma netika saglabāta darba vieta<br />

Bija nepieciešams pieskatīt, aprūpēt savu bērnu<br />

Bija nepieciešams pieskatīt, aprūpēt pieaugušo<br />

Citu personīgu vai ģimenes apstākļu dēļ<br />

Paša slimības, invaliditātes dēļ<br />

Obligātais militārais, alternatīvais dienests<br />

Mācības<br />

Cits iemesls (ierakstiet) ..........................................................................................<br />

01<br />

02<br />

03<br />

04<br />

05<br />

06<br />

07<br />

08<br />

09<br />

10<br />

11<br />

12<br />

13<br />

14<br />

15<br />

16<br />

Y6<br />

Kurā gadā jūs pārtraucāt pēdējo darbu (vai<br />

pašnodarbinātā nodarbošanos)?<br />

Ja darbu pārtrauca 2004.vai 2005.gadā, jautājiet:<br />

Kurā mēnesī?<br />

Ierakstiet gadu: |___|___|___|___| g<br />

Ja 2004 vai 2005, ierakstiet, kurā mēnesī: |___|___| m<br />

Y7 Cik ilgi jūs nostrādājāt pēdējā darba vietā? Ierakstiet pilno gadu skaitu: |___|___| g<br />

Ja mazāk par gadu, ierakstiet mēnešu skaitu: |___|___| m<br />

Y8<br />

Cik ilgi jūs nostrādājāt darbā, kurā strādājāt<br />

visilgāk?<br />

Ierakstiet pilno gadu skaitu: |___|___| g<br />

Ja mazāk par gadu, ierakstiet mēnešu skaitu: |___|___| m<br />

94


Y9<br />

Vai kādā no darba vietām jums personiski ir nācies saskarties ar<br />

lietām, ko es jums nosaukšu.<br />

Nolasiet pēc kārtas un atzīmējiet atbildes<br />

Ja ir saskāries, jautājiet: Cik bieži?<br />

Nē,<br />

nekad<br />

Vienu<br />

reizi<br />

Vairākas<br />

reizes<br />

a<br />

Strādājāt bez darba līguma<br />

1<br />

2<br />

3<br />

b<br />

Par Jums netika maksāti nodokļi<br />

1<br />

2<br />

3<br />

c<br />

Netika savlaicīgi izmaksāta alga<br />

1<br />

2<br />

3<br />

d<br />

Nepareizi aprēķināta vai netaisnīgi sadalīta alga<br />

1<br />

2<br />

3<br />

e<br />

Neapmaksātas virsstundas vai papildus pienākumi<br />

1<br />

2<br />

3<br />

f<br />

Slikti darba apstākļi<br />

1<br />

2<br />

3<br />

g<br />

Garas darba stundas – 10 stundas dienā un vairāk<br />

1<br />

2<br />

3<br />

h<br />

Slikts mikroklimats kolektīvā<br />

1<br />

2<br />

3<br />

i<br />

Neattaisnotas vadības pretenzijas<br />

1<br />

2<br />

3<br />

k<br />

Konflikti ar vadību vai kolēģiem Jūsu alkohola vai narkotiku lietošanas<br />

dēļ<br />

1<br />

2<br />

3<br />

Y10<br />

Kāds ir galvenais<br />

iemesls, kāpēc jūs<br />

nestrādājāt laikā<br />

pirms reģistrēšanās<br />

par bezdarbnieku?<br />

Atzīmējiet tikai vienu<br />

atbildi, galveno<br />

iemeslu.<br />

Paša slimības vai īslaicīgas darba nespējas dēļ<br />

Invaliditātes dēļ<br />

Pieskatīja savu bērnu (t.sk. bērna kopšanas atvaļinājums)<br />

Pieskatīja aprūpējamu pieaugušo<br />

Citu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ<br />

Mācījās, atradās apmācībās vai mācību praksē<br />

Gaidīja, kad sāksies sezonas darbi<br />

Bija (ir) zaudējis cerības atrast darbu<br />

Negribēja, vai nebija nepieciešamības strādāt<br />

Cits iemesls<br />

Ierakstiet: ..........................................................................................<br />

01<br />

02<br />

03<br />

04<br />

05<br />

06<br />

07<br />

08<br />

09<br />

10<br />

Daži jautājumi par jums.<br />

D2 Cik jums ir pilni gadi? Ierakstiet pilno gadu skaitu: |___|___| gadi<br />

D3 Kāda ir jūsu tautība? Latviešu<br />

Krievu<br />

Cita<br />

1<br />

2<br />

3<br />

D4<br />

Es jums<br />

nosaukšu<br />

vairākus<br />

ienākumu un<br />

iztikas avotus.<br />

Kurus no tiem<br />

jūs esat<br />

izmantojis<br />

iepriekšējā<br />

kalendārajā<br />

mēnesī?<br />

• Bezdarbnieka pabalsts<br />

• Darba samaksa, tai skaitā par gadījuma darbiem<br />

• Ienākumi no privātprakses, uzņēmējdarbības<br />

• Ienākumi no mājās ražotiem un pārdotiem mākslas un amatniecības<br />

darbiem<br />

• Ienākumi no zemnieku vai piemājas saimniecībā ražotiem produktiem<br />

• Pensija<br />

• <strong>Valsts</strong> sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātais pabalsts, izņemot<br />

bezdarbnieka pabalstu (bērna kopšanas pabalsts, ģimenes valsts<br />

pabalsts, slimības pabalsts)<br />

01,<br />

02,<br />

03,<br />

04,<br />

05,<br />

06,<br />

07,<br />

Nolasiet pēc<br />

kārtas un<br />

atzīmējiet visus<br />

avotus, kas bijuši<br />

iepriekšējā mēnesī<br />

• Stipendija<br />

• Pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts<br />

• Citu ģimenes locekļu ienākumi<br />

• Ietaupījumi, uzkrājumi, banku procenti, dividendes<br />

• Atbalsts no radiem, draugiem vai alimenti<br />

08,<br />

09,<br />

10,<br />

11,<br />

12,<br />

• Citi ienākumi vai atbalsts<br />

13,<br />

Ierakstiet: ...............................................................................................<br />

95


Kartiņa D5.<br />

D5<br />

Kādi pagājušā mēnesī bija<br />

Jūsu ģimenes IENĀKUMI<br />

uz vienu cilvēku ģimenē pēc<br />

nodokļu nomaksas, ņemot<br />

vērā visus ienākumus – algas,<br />

stipendijas, pabalstus,<br />

pensijas, piemaksas u.tml.?<br />

Līdz Ls 10<br />

Ls 11 – 20<br />

Ls 21 – 30<br />

Ls 31 – 40<br />

Ls 41 – 50<br />

Ls 51 – 60<br />

Ls 61 – 70<br />

Ls 71 – 80<br />

Ls 81 – 90<br />

01<br />

02<br />

03<br />

04<br />

05<br />

06<br />

07<br />

08<br />

09<br />

Ls 91 – 100<br />

Ls 101 – 120<br />

Ls 121 – 150<br />

Ls 151 – 200<br />

Ls 201 – 250<br />

Ls 251 – 300<br />

Ls 301 – 400<br />

Ls 401 un vairāk<br />

Grūti pateikt, nav atbildes<br />

10<br />

11<br />

12<br />

13<br />

14<br />

15<br />

16<br />

17<br />

99<br />

Tagad es jums lūgšu izpildīt dažus uzdevumus 22 . Daži jums varbūt liksies sarežģīti, daži varbūt pārāk<br />

vienkārši. Tomēr šo uzdevumu mērķis nav vērtēt jūsu personiskās spējas, bet iegūt informāciju par<br />

dažādu prasmju izplatību cilvēku vidū. Tāpēc, lūdzu, izpildiet uzdevumus tā, kā jūs tos saprotat, bet ja<br />

kādu arī neizdodas izpildīt, tas nav nekas slikts.<br />

o<br />

o<br />

o<br />

o<br />

o<br />

Katram uzdevumam izmantojiet atbilstošo kartiņu un priekšmetu komplektu.<br />

Sākot jaunu uzdevumu, noņemiet no galda iepriekšējā uzdevuma kartiņas.<br />

Sekojiet norādītajam laikam! Laiku uzsāciet skaitīt no brīža, kad respondents ir sapratis uzdevumu.<br />

Ja pēc vismaz divkārtējas paskaidrošanas respondents nav sapratis uzdevumu, atzīmējiet kā neizpildītu.<br />

Ja uzdevumam atvēlētais laiks ir beidzies, atzīmējiet uzdevumu kā neizpildītu.<br />

Komplekts MV 1.<br />

MV1<br />

Iedodiet 2 zīmējumus<br />

Lūdzu, atrodiet šajos zīmējumos piecas<br />

atšķirības.<br />

Atzīmējiet atrasto<br />

atšķirību skaitu:<br />

0 1<br />

2 3<br />

4 5<br />

Laiks<br />

60 sek.<br />

Komplekts MV 2.<br />

MV2 Iedodiet kartiņu MV2-0 un atstājiet uz galda visu uzdevuma izpildes laiku.<br />

Šajā paraugā starp logos ierakstītajiem skaitļiem ir noteikta sakarība – augšējā logā<br />

ierakstītais skaitlis ir iegūts, saskaitot apakšējos logos ierakstītos skaitļus.<br />

1) Iedodiet kartiņu MV2-1<br />

Kāds skaitlis jāieraksta tukšajā logā, lai būtu ievērota tā<br />

pati sakarība, kas paraugā?<br />

[22]<br />

2) Iedodiet kartiņu MV2-2<br />

Kādi skaitļi jāieraksta tukšajos logos, lai būtu ievērota tā<br />

pati sakarība, kas paraugā?<br />

[jebkuri divi skaitļi, kas summā dod 9]<br />

Izpildīts<br />

Nav izpildīts<br />

Ja nav izpildīts MV3<br />

Izpildīts<br />

Nav izpildīts<br />

Komplekts MV 3.<br />

MV3 Iedodiet kartiņu MV3-0 un atstājiet uz galda visu uzdevuma izpildes laiku.<br />

Lūdzu, izlasiet vārdus paraugā. Pirmā vārda nobeigums ir otrā vārda sākums un<br />

paraugā var izlasīt vārdu „koris” un vārdu „risks”.<br />

1) Iedodiet kartiņu MV3-1<br />

Lūdzu, pabeidziet vārdu, izmantojot paraugā parādīto<br />

principu.<br />

[astma, asaka u.tml.]<br />

2) Iedodiet kartiņu MV3-2<br />

Lūdzu, pabeidziet vārdus, izmantojot paraugā parādīto<br />

principu.<br />

[ēstgriba / gribasspēks]<br />

Izpildīts<br />

Nav izpildīts<br />

Ja nav izpildīts MV4<br />

Izpildīts<br />

Nav izpildīts<br />

1<br />

2<br />

1<br />

2<br />

1<br />

2<br />

1<br />

2<br />

Laiks<br />

20 sek.<br />

Laiks<br />

30 sek.<br />

Laiks<br />

40 sek.<br />

Laiks<br />

60 sek.<br />

22 Uzdevumos izmantotus papildmateriālus skat. 3. pielikumā.<br />

96


Komplekts MV 4.<br />

MV4<br />

Nolieciet uz galda daļas MV4-0 un parādiet, kā no tām saliek kvadrātu.<br />

Nākošais uzdevums ir no atsevišķām figūrām salikt kvadrātu kā šajā paraugā.<br />

1) Iedodiet daļas MV4-1 jauktā kārtībā (burtiem jābūt virspusē)<br />

Lūdzu, salieciet kvadrātu no šīm figūrām.<br />

2) Iedodiet daļas MV4-2 jauktā kārtībā (burtiem jābūt virspusē)<br />

Lūdzu, salieciet kvadrātu no šīm figūrām.<br />

Izpildīts<br />

Nav izpildīts<br />

Ja nav izpildīts MV5<br />

Izpildīts<br />

Nav izpildīts<br />

1<br />

2<br />

1<br />

2<br />

Laiks<br />

40 sek.<br />

Laiks<br />

60 sek.<br />

Komplekts MV 5.<br />

MV5 Iedodiet stāvvietas zīmējumu un 3 automašīnas.<br />

Šis zīmējums attēlo autostāvvietu ar izbrauktuvi un šeit ir automašīnas.<br />

1) Pašlaik autostāvvietai ir trīs klienti. Lūdzu, izvietojiet šīs<br />

trīs automašīnas tā, lai katra mašīna varētu brīvi izbraukt<br />

no autostāvvietas.<br />

Ja risinājums nav acīmredzams, lūdziet respondentu parādīt,<br />

kā katra automašīna izbrauks no stāvvietas.<br />

2) Iedodiet vēl trīs automašīnas.<br />

Tagad stāvvietai jau ir seši klienti. Lūdzu, izvietojiet<br />

sešas automašīnas tā, lai katra mašīna varētu brīvi<br />

izbraukt no autostāvvietas.<br />

Ja risinājums nav acīmredzams, lūdziet respondentu parādīt,<br />

kā katra automašīna izbrauks no stāvvietas.<br />

Izpildīts<br />

Nav izpildīts<br />

Ja nav izpildīts MV6<br />

Izpildīts<br />

Nav izpildīts<br />

1<br />

2<br />

1<br />

2<br />

Laiks<br />

20 sek.<br />

Laiks<br />

60 sek.<br />

Komplekts MV 6.<br />

MV6<br />

1)<br />

Iedodiet diegu un lielo pogu.<br />

Lūdzu, uzveriet pogu uz diega.<br />

Izpildīts<br />

Nav izpildīts<br />

Ja nav izpildīts MV7<br />

1<br />

2<br />

Laiks<br />

10 sek.<br />

2) Iedodiet diegu un mazo pogu.<br />

Lūdzu, uzveriet šo pogu uz diega.<br />

Izpildīts<br />

Nav izpildīts<br />

Ja nav izpildīts MV7<br />

1<br />

2<br />

Laiks<br />

10 sek.<br />

3) Iedodiet diegu un krellīti.<br />

Lūdzu, uzveriet šo krellīti uz diega.<br />

Izpildīts<br />

Nav izpildīts<br />

1<br />

2<br />

Laiks<br />

20 sek.<br />

Komplekts MV 7.<br />

MV7<br />

1)<br />

Iedodiet kartīti MV7-1.<br />

Lūdzu, norādiet, kurai kategorijai atbilst katrs no<br />

kartiņā minētajiem priekšmetiem.<br />

[mērierīces: pulkstenis, svari, termometrs]<br />

[instrumenti: skrūvgriezis]<br />

2) Iedodiet kartīti MV7-2.<br />

Lūdzu, norādiet, kurai kategorijai atbilst katrs no<br />

kartiņā minētajiem simboliem<br />

[XK: NĒ, MS] [Xk: Jā, Rt]<br />

Atzīmējiet pareizi<br />

attiecināto priekšmetu<br />

skaitu:<br />

Atzīmējiet pareizi<br />

attiecināto simbolu skaitu:<br />

0 .<br />

1 2<br />

3 4<br />

0 .<br />

1 2<br />

3 4<br />

Laiks<br />

40 sek.<br />

Laiks<br />

60 sek.<br />

Turpmākā intervijas daļa līdz intervijas beigām var tikt dota respondentam patstāvīgai aizpildīšanai.<br />

Tādā gadījumā paskaidrojiet, ka atbildes jāatzīmē ar aplīti. Intervētājam jāuzturas līdzās respondentam!<br />

97


AA8<br />

Es jums nosaukšu dažādas<br />

izjūtas. Lūdzu, pasakiet, kuras no<br />

šīm izjūtām jūs bieži pārdzīvojat<br />

vai izjūtat?<br />

Nolasiet pēc kārtas un atzīmējiet<br />

visas izjūtas, kuras pārdzīvo bieži<br />

„Es bieži jūtos ...”<br />

Skumjš<br />

Saspringts<br />

Nedrošs<br />

Sakaitināts<br />

Garlaikots<br />

Izmocīts<br />

Satraukts<br />

Dusmīgs<br />

Depresīvs<br />

Uzbudināts, nervozs<br />

Bēdīgs<br />

Mierīgs<br />

Pacilāts<br />

Laimīgs<br />

Priecīgs<br />

01<br />

02<br />

03<br />

04<br />

05<br />

06<br />

07<br />

08<br />

09<br />

10<br />

11<br />

12<br />

13<br />

14<br />

15<br />

AA9<br />

Tagad par izjūtām, kas cilvēkiem<br />

rodas, domājot par savu dzīvi.<br />

Kuras no tām jūs bieži pārdzīvojat<br />

vai izjūtat?<br />

Nolasiet pēc kārtas un atzīmējiet<br />

visas izjūtas, kuras pārdzīvo bieži<br />

„Kad es domāju par savu dzīvi, es izjūtu ...”<br />

Trauksmi<br />

Apvainojumu<br />

Niknumu<br />

Bailes<br />

Nožēlu<br />

Kaunu<br />

Riebumu<br />

Bezspēcīgumu<br />

Apmierinājumu<br />

Prieku<br />

01<br />

02<br />

03<br />

04<br />

05<br />

06<br />

07<br />

08<br />

09<br />

10<br />

Kartiņu komplets AA<br />

Ja anketu aizpilda intervētājs, nolasiet jautājumus un atbildes.<br />

Jautājuma uzdošanas laikā parādiet respondentam atbilstošo kartiņu.<br />

Turpmākie jautājumi saturēs apgalvojumu un iespējamos atbilžu variantus. Šeit nav pareizu vai nepareizu<br />

atbilžu, tāpēc, lūdzu, izvēlieties katram apgalvojumam atbildes variantu, kurš jūs visprecīzāk raksturo.<br />

AA5 Parasti es jūtos ...<br />

(tikai viena atbilde)<br />

AA6 Dažreiz gadās, ka ...<br />

(iespējamas vairākas<br />

atbildes)<br />

Ne pārāk labi<br />

Slikti no rīta<br />

Slikti – man ir visādas sāpes un bieži jūtos izmocīts<br />

Labi – spēku pilns un vesels<br />

Normāli - tāpat kā vairums cilvēku<br />

Es ātri iztērēju naudu un ir jāaizņemas<br />

Radinieki cenšas kontrolēt, kā es tērēju naudu<br />

Man bija jāpārdod mantas , lai dabūtu naudu<br />

Neviens no šiem izteikumiem mani neraksturo<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

1,<br />

2,<br />

3,<br />

4<br />

AA7 Dažreiz ir gadījies, ka ...<br />

(iespējamas vairākas<br />

atbildes)<br />

Man bija grūti strādāt sliktas pašsajūtas dēļ<br />

Man bija grūti no rīta iet uz darbu sliktas pašsajūtas dēļ<br />

Es nevarēju atnākt uz darbu, jo man bija slikti no rīta<br />

Neviens no šiem izteikumiem mani neraksturo<br />

1,<br />

2,<br />

3,<br />

4<br />

AA10<br />

Mana attieksme pret<br />

stiprām, spilgtām<br />

sajūtām ...<br />

(tikai viena atbilde)<br />

Tās man patīk, bet ne bieži<br />

Tās man patīk, un es gribu tās pārdzīvot bieži<br />

Es nevaru dzīvot bez tām, citādi dzīve ir bezjēdzīga<br />

Esmu vienaldzīgs pret tām vai tās man nepatīk<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

98


AA11<br />

Mani draugi un (vai)<br />

radinieki ...<br />

(tikai viena atbilde)<br />

Pret mani izturas dažādi – daži no viņiem mani pieņem un atbalsta,<br />

daži nemīl<br />

Gandrīz visi slikti izturas pret mani<br />

Man nav draugu<br />

Mani nemīl vai ignorē<br />

Mani atbalsta, palīdz, mums ir atklātas, sirsnīgas attiecības<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

AA1<br />

AA2<br />

Ja es lietoju alkoholu,<br />

parasti es to daru ...<br />

(tikai viena atbilde)<br />

Ja es lietoju alkoholu,<br />

parasti es to daru ...<br />

(tikai viena atbilde)<br />

Lai samazinātu stresu, uzlabotu garastāvokli<br />

Lai atbalstītu kompāniju<br />

Lai normāli justos<br />

Neviens izteikums mani neraksturo, es nelietoju alkoholu<br />

[ja nelieto alkoholu, pāriet pie AA4 jautājuma]<br />

Svētkos un tas gadās reti<br />

Viens pats vai kopā ar draugu<br />

Jo nevaru pateikt „nē”, kad piedāvā<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

1<br />

2<br />

3<br />

AA3<br />

Man šķiet, ka pēdējā<br />

gada laikā ...<br />

(tikai viena atbilde)<br />

Es varu izdzert vairāk alkohola nekā agrāk<br />

Es varu izdzert mazāk nekā agrāk<br />

Izdzerot drusciņ man ir grūti apstāties<br />

Es lietoju alkoholu retāk un mazāk nekā citi cilvēki<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

AA4<br />

Ja es lietoju zāles, es to<br />

daru ...<br />

(tikai viena atbilde)<br />

Reti, tikai kad slimoju<br />

Man ir hroniskā slimība un man ir jālieto noteiktas zāles<br />

Bieži un lietoju dažādas zāles dažādu iemeslu dēļ<br />

Nelietoju zāles<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

Pateicamies par Jūsu atsaucību!<br />

INTERVIJAS BEIGAS<br />

Ja ir paredzēta saruna ar psihologu:<br />

X1<br />

Vai Jūs būtu ar mieru veltīt vēl nedaudz laika<br />

īsai sarunai ar psihologu?<br />

Jā<br />

Nē<br />

1<br />

2<br />

pavadīt pie psihologa<br />

99


AIZPILDA INTERVĒTĀJS<br />

TŪLĪT PĒC INTERVIJAS (un pirms anketas nodošanas psihologam):<br />

D11 Intervijas beigšanas laiks: |___|___| stundas |___|___| minūtes<br />

D12 Intervijas datums: |___|___| diena |___|___| mēnesis, 2006<br />

D1 Respondenta dzimums Sieviete<br />

Vīrietis<br />

D13 Intervijas valoda Latviešu<br />

Krievu<br />

D14 Reģions Rīgas reģions<br />

Vidzeme<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

Zemgale<br />

Latgale<br />

D15 NVA filiāle (pilsēta, rajons):<br />

D16<br />

..........................................................................................................................<br />

Intervētājs (vārds, uzvārds):<br />

..........................................................................................................................<br />

„Apliecinu, ka intervija notika atbilstoši noteikumiem un anketā atzīmētās<br />

atbildes patiesi atspoguļo respondenta viedokli”<br />

1<br />

2<br />

1<br />

2<br />

1<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

Kods |___|___|___|<br />

Kods |___|___|___|<br />

Intervētāja paraksts: ...............................................................<br />

AIZPILDA PSIHOLOGS:<br />

Nav vai minimāli izteikta<br />

(0-8)<br />

Vidēji izteikta<br />

(9-16)<br />

Stipri izteikta<br />

(17-24)<br />

XA Atk. [A] 1 2 3<br />

XB Atk. [NV] 1 2 3<br />

XC Aktivitāte 1 2 3<br />

X2<br />

Psihologs (vārds, uzvārds):<br />

.......................................................................................................................... Kods |___|___|___|<br />

Piezīmes vai komentāri:<br />

AIZPILDA CENTRĀ<br />

D17<br />

Anketas valoda<br />

Latviešu<br />

Krievu<br />

1<br />

2 D18 Anketas numurs |___|___|___|___|___|<br />

100


3. Pielikums.<br />

Papildus materiāli vispārējās mācāmības testam<br />

(skat. uzdevumus MV1-MV7 aptaujas anketā)<br />

1. subtests MV1<br />

Instrukcija:<br />

Ludzu, sameklējiet zīmējumos 5 atšķirības.<br />

Atbildes:<br />

1 – taisnstūra un apļa savienojums<br />

2 – punktu skaits 5/6<br />

3 – mašīnās – riteņi<br />

4 – mašīnās - augšēja daļa (jumta augstums)<br />

5 – mašīnās – durvi – vienā zīmējumā tie ir atdalīti ar līniju.<br />

Apstrāde:<br />

5 atšķirības - 3 balles 3-4 atšķirības – 2 balles 0-2 atšķirības- 1 balle<br />

101


2. subtests MV2<br />

23 14<br />

7 12<br />

6 3<br />

5<br />

4<br />

13<br />

Paraugs 1. uzdevums 2. uzdevums<br />

Atbildes:<br />

1 – 22<br />

2 – jebkuri divi skaitļi, kas summā dod 9.<br />

Apstrāde:<br />

Par 1. uzdevumu respondentam tiek pieskaitīta 1 balle. Par otro – 2 balles.<br />

3. subtests MV3<br />

Novadīšanas kārtība:<br />

Respondentam jāpiedāvā katrs uzdevums atsevišķi, tā, lai viņš varētu redzēt tikai to uzdevumu,<br />

ar kuru viņš strādā<br />

Paraugs: ko (ris) ks<br />

1. kāz(as)???<br />

2. ēst(?????)sspēks<br />

Apstrāde:<br />

Par pirmo pareizi izpildīto uzdevumu respondentam tiek pieskaitīta 1 balle, par otro – 2 balles.<br />

102


4. subtests MV4<br />

paraugs 1<br />

2<br />

Novadīšanas kārtība:<br />

Respondentam jāpiedāvā katrs uzdevums atsevišķi, tā, lai viņš varētu redzēt tikai to<br />

uzdevumu, ar kuru viņš strādā. No sākuma parāda kartiņu 1, pēc tam kārtiņu 2<br />

Apstrāde:<br />

Par pirmo pareizi izpildīto uzdevumu respondentam tiek pieskaitīta 1 balle, par otro – 2 balles.<br />

5. subtests MV5<br />

Materiāls:<br />

• mazas bērnu rotaļlietas - mašīnas (6 gab.) izmērs apmēram10 x 4 cm<br />

• balta lapa A4<br />

Novadīšanas kārtība:<br />

• Intervētājs piedāvā respondentam 3 mašīnas , liek viņa priekšā balto lapu un nolasa<br />

instrukciju. Kad uzdevums ir izpildīts, intervētājs dod respondentam vēl 3 mašīnas<br />

(kopā 6) un nolasa instrukciju Nr.2..<br />

Apstrāde:<br />

Par pirmo pareizi izpildīto uzdevumu respondentam tiek pieskaitīta 1 balle, par otro – 2 balles.<br />

Atbildes:<br />

1. 3 mašīnas tiek izvietotas tādā veida, ka katra mašīna var brīvi izbraukt, piēmeram:<br />

103


2. 6 mašīnas tiek izvietotas tādā veida, ka katra mašīna var brīvi izbraukt:<br />

Materiāls:<br />

• Diega<br />

• 2 pogas<br />

• 1 krellīte.<br />

6. subtests MV6<br />

1. uzdevumam: pogas cauruma diametrs = 4 mm<br />

2. uzdevumam :pogas cauruma diametrs = 2 mm<br />

3. krellītes cauruma diametrs = 0,5 mm<br />

Apstrāde:<br />

Par katru pareizi izpildīto uzdevumu respondentam tiek pieskaitīta 1 balle.<br />

104


7.subtests MV7<br />

Instrukcija:<br />

Lūdzu, pieskaitiet priekšmetus/simbolus/jēdzienus noteiktai kategorijai, ierakstot 1 vai 2<br />

atbilstošā lodziņā:<br />

1.uzdevums<br />

Kategorijas:<br />

Mērīšanas Instrumenti<br />

ierīces<br />

pulkstenis<br />

skrūvgriezis<br />

svari<br />

termometrs<br />

2.uzdevums<br />

Kategorijas:<br />

XK Xk<br />

Jā<br />

NĒ<br />

Rt<br />

MS<br />

Par katru pareizi attiecināto vārdu (simbolu, priekšmetu) respondentam tiek pieskaitīti 0,5<br />

punkti. Par katru uzdevumu viņš var iegūt 2 punkti. Kopumā maksimālais punktu skaits 4.<br />

Apstrāde:<br />

0-1,5 punkti – 1 balle<br />

2 - 3 punkti = 2 balles<br />

3,5-4 punkti = 3 balles<br />

Katra subtestā iegūtas balles tiek saskaitītas.<br />

Vispārējas mācāmības līmenis:<br />

0-7 – zems<br />

8-15 – vidējais<br />

16-21 – augsts.<br />

Vispārējās mācāmības testa rezultātu apstrāde<br />

105


4. pielikums. Speciālās mācāmības līmeņa novērtējums<br />

• Speciālā mācāmība tiek definēta kā nosliece uz noteikta darbības veida apgūšanu un<br />

paaugstinātas spējas noteiktā darbības jomā.<br />

• Tiek izmantoti respondenta atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem K17, P1, P2.<br />

1. Mācāmība teorētiskā/zinātniskā jomā un profesijās, kas saistītas ar teorētiskām zināšanām:<br />

Rezultāti:<br />

4-8 – zema<br />

9-15 – vidēja<br />

16-20 – augsta<br />

MS1 = K17a+K17c+P2b+P2f.<br />

2. Mācāmība tehniskās zinātnēs:<br />

MS2 = K17a + K17d+ P2b<br />

Rezultāti:<br />

3-6 – zema<br />

7-11 – vidēja<br />

12-15 – augsta<br />

3. Mācāmība humanitārās zinātnēs:<br />

Rezultāti:<br />

3-6 – zema<br />

7-11 – vidēja<br />

12-15 – augsta<br />

MS3 = K17c + K17e + P2a<br />

4. Mācāmība darbos, kas saistīti ar cilvēku organizēšanu, kontaktēšanu ar klientiem<br />

( „darbs ar cilvēkiem”):<br />

MS4 = K17c + P1a + P1c + P2a + P2d<br />

Rezultāti:<br />

5-10 – zema<br />

11-19 – vidēja<br />

20-25 – augsta<br />

5. Mācāmība apkalpošanas sfērā:<br />

Rezultāti:<br />

6-12 – zema<br />

13-23 – vidēja<br />

24-30 – augsta<br />

MS5 =K17f + P1a + P2a+ P2c + P2d + P2e<br />

106


6. Mācāmība darbībās, kas saistītas ar fizisko darbu/slodzi:<br />

Rezultāti:<br />

5-10 – zema<br />

11-19 – vidēja<br />

20-25 – augsta<br />

Speciālās mācāmības līmeņa novērtējums:<br />

Speciālās mācāmības līmenis:<br />

0-52 – zems;<br />

53-98 – vidējs<br />

99-130 – augsts.<br />

MS6 = K17f + K17b + P1f+P2c +P2e<br />

MS = MS1 + MS2 + MS3 + MS4 + MS5 + MS6.<br />

5. pielikums.<br />

Sasniegumu motivācijas, atbildības sajūtas un aktivitātes diagnostika<br />

Sasniegumu motivācijas novērtējums (indekss):<br />

MOTIV = A01+ A02+A03+A04+(4-K5b)+(4-K7f)+A06+A07+S3a2+S3a4+S3b2+S3b4.<br />

Saskaitams (4-K5b) nav iekļauts, ja K3=2; Saskaitams (4-K7f) nav iekļauts, ja K7=2.<br />

Rezultāti:<br />

6 -13 – Vāji izteikta sasniegumu motivācija<br />

14-20 – Vidēji izteikta sasniegumu motivācija<br />

21-28 – Stipri izteikta sasniegumu motivācija.<br />

Atbildības sajūtas (noslieces un gatavība uzņemties atbildību par notiekošo dzīvē)<br />

novērtējums (indekss):<br />

Rezultāti:<br />

5 - 8 – Vāji izteikta atbildības sajūta<br />

9 - 12 – Vidēji izteikta atbildības sajūta<br />

13 -15 – Stipri izteikta atbildības sajūta.<br />

Kopējā aktivitātes novērtējums:<br />

Rezultāti:<br />

11 - 21 – Zema aktivitāte<br />

22 – 33 – Mērena aktivitāte<br />

34 – 43 – Augsta aktivitāte.<br />

ATBILD = A8+A9+A10+A11+A12.<br />

AKTIV = MOTIV + ATBILD.<br />

107


6. pielikums. Alkohola un narkotiskās atkarības riska prognoze<br />

pēc anketēšanas rezultātiem<br />

KRITĒRIJU RĀDĪTĀJI:<br />

Alkohola atkarība:<br />

Atkarības novērtēšanas Alkohols: Balles<br />

kritēriji<br />

jautājumi<br />

Fiziska veselība – v<br />

AA7<br />

AA5 *<br />

Min=0<br />

Max=9<br />

Narkotiskā atkarība<br />

Narkotiskās Balles<br />

vielas:<br />

jautājumi<br />

AA7 Min=0<br />

AA5 * Max=9<br />

Lietošanas kontroles<br />

līmenis un tolerance<br />

– k<br />

Emocionāla atbalsta<br />

avoti<br />

(ģimene, draugi)– e<br />

Trauksmainīgi<br />

depresīvais stāvoklis<br />

(pazemināts<br />

noskaņojums) – s<br />

Kopā<br />

AA2<br />

AA3 *<br />

AA11<br />

AA12 **<br />

AA13 ***<br />

AA8 ****<br />

AA9 ****<br />

Min=0<br />

Max=6<br />

Min=2<br />

Max=9<br />

Min=2<br />

Max= 6<br />

Min=4<br />

Max=30<br />

AA4 *<br />

AA11<br />

AA12 **<br />

AA13 ***<br />

AA8 ****<br />

AA9 ****<br />

Min=0<br />

Max=3<br />

Min=2<br />

Max=9<br />

Min=2<br />

Max= 6<br />

Min=4<br />

Max=27<br />

Piezīmes:<br />

* par atbildi 4 vai 5 balles netiek piešķirtas.<br />

**AA12 rezultātu aprēkināšana:<br />

1) Tiek aprēķināts atbilžu skaits „ nekad” (=”nemēdz darīt”) uz jautājumiem:<br />

P3: B, C+D (vispār nesporto), G, I, J, L+M (vispār neapmeklē), P, S, T, U, V, X, Z, W<br />

(max=14).<br />

Par katru atbildi „nekad” respondentam tiek pieskaitīts 1 punkts. Ja respondents izvēlējis citu variāntu, punkti<br />

netiek pieskaitīti. Punktu skaitu apzīmēsim AA12_1.<br />

2) Par katru atbildi „[Gandrīz] katru dienu” uz jautājumiem P3f, P3n, P3r, P3y respondentam tiek<br />

pieskaitīts 1 punkts. Punktu skaitu apzīmēsim AA12_2.<br />

3) Tiek aprēķināta punktu kopējā summa: AA12_1 + AA12_2.<br />

Punktu summa no 0 līdz 5: AA12 = 1<br />

Punktu summa no 6 līdz 12: AA12 = 2<br />

Punktu summa no 13 līdz 18: AA12 = 3.<br />

***AA13 rezultātu aprēkināšana:<br />

Tiek izmantota atbilde uz jautājumu P3K.<br />

Ja P3K=0 (nemēdz darīt, t.i. atbilde 10 nav atzīmēta) vai ir izvēlēta atbilde 1 – 1 balle.<br />

Atbilde 2 - 2 balles<br />

Atbilde 3 vai 4 - 3 balles.<br />

*****AA8 un AA9 rezultātu aprēķināšana:<br />

Punktu skaits:<br />

AA8_p=AA801+AA802+AA803+AA804+AA805+2(AA806+AA807+AA808)+3(AA809+AA810+AA811).<br />

AA9_p = AA901+2(AA902+AA903+AA904)+3(AA905+AA906+AA907+AA908).<br />

Punkti tiek pārveidoti ballēs šādi:<br />

Jautājumā AA8: 0-4 punkti = 1 balle<br />

5-8 punkti = 2 balles<br />

9-20 punkti = 3 balles.<br />

Jautājumā AA9 0-4 punkti = 1 balle<br />

5-8 punkti = 2 balles<br />

9-19 punkti = 3 balles.<br />

108


Atkarības līmeņa noteikšana pēc atsevišķu kritēriju rādītājiem:<br />

Kritērijs<br />

Atkarības līmenis<br />

zems vidējs augsts<br />

0-3 balles 4-6 balles 7-9 balles<br />

Tolerance pret alkoholu,<br />

0-2 3-4 5-6<br />

Alkohola lietošanas kontroles trūkums<br />

Tolerance pret narkotiskām vielām, Narkotisko 0-1 2 3<br />

vielu lietošanas kontroles trūkums<br />

Fiziskās veselības problēmas atkarības dēļ 0-3 4-6 7-9<br />

Emocionālā atbalsta trūkums 2-4 5-7 8-9<br />

Nelabvēlīgais emocionālais stāvoklis 2 3-4 5-6<br />

Risks: Zems Vidējs Augsts<br />

Alkohola atkarība 4-10 11-20 21-30<br />

Narkotiskā atkarība 4-10 11-20 21-27<br />

Riska līmeņa interpretācija<br />

Zems - atkarības nav vai tās risks ir ļoti zems.<br />

Vidējs – vidēji izteikts risks, ka cilvēks ir vai kļūst atkarīgs.<br />

Augsts – stipri izteikts risks, ka cilvēks ir pastāvīgi atkarīgs.<br />

109


7. pielikums. Psiholoģiskās diagnostikas veidlapa<br />

NVA pētījums 2006<br />

Atzīmējiet sarunas uzsākšanas laiku:<br />

Atbilstošās kritēriju vērtības atzīmējiet ar aplīti.<br />

|___|___| stundas |___|___| minūtes<br />

1. Atkarība.<br />

Kopējie kritēriji:<br />

[A un NV]<br />

A Fiziskā veselība 1 2 3 Fiziskā veselība<br />

B Emocionālais atbalsts 1 2 3 Emocionālais atbalsts<br />

C Nauda un darbs 1 2 3 Nauda un darbs<br />

D Trauksme / depresija 1 2 3 Trauksme / depresija<br />

Papildkritēriji: [A] [NV]<br />

E Tolerance 1 2 3 1 2 3 Tolerance<br />

F Lietošanas kontrole 1 2 3 1 2 3 Lietošanas kontrole<br />

G Izskats 1 2 3 1 2 3 Izskats<br />

H Komunikācija 1 2 3 1 2 3 Komunikācija<br />

X<br />

KOPĀ (balles)<br />

[A]<br />

[NV]<br />

2. Aktivitāte.<br />

A Komunikatīvā aktivitāte 1 2 3 4 5 6<br />

B Neverbālā aktivitāte 1 2 3 4 5 6<br />

C Interese, zinātkāre 1 2 3 4 5 6<br />

D Motivācija, mērķtiecība 1 2 3 4 5 6<br />

X<br />

KOPĀ (balles)<br />

Atzīmējiet sarunas beigšanas laiku:<br />

|___|___| stundas |___|___| minūtes<br />

Psihologs (v., uzv.): .....................................................................<br />

NVA filiāle: .....................................................................<br />

Aizpildiet anketā pēdējās lapas sadaļu „AIZPILDA PSIHOLOGS”.<br />

Piestipriniet šo veidlapu pie anketas un nododiet anketu atpakaļ intervētājam.<br />

110


8. pielikums. Koriģētais atkarības riska prognozes modelis<br />

Alkohola atkarības risks<br />

(prognoze)<br />

Psihologu diagnožu sadalījums (%) atkarībā no prognozētā riska<br />

Atkarība no alkohola (psihologa diagnoze)<br />

Nav vai minimāli Vidēji Stipri Kopā Respondentu<br />

izteikta<br />

izteikta izteikta %<br />

skaits<br />

Zems 82.3 16.1 1.6 100.0 861<br />

Vidējs 34.6 51.4 14.1 100.0 124<br />

Augsts 3.5 28.0 68.5 100.0 20<br />

1005<br />

Piezīme. No 1058 respondentiem, kam tika veikta psiholoģiskā diagnostika, 53 nav iekļauti tabulā,<br />

jo viņiem nepietika datu prognozes izveidošanai (nebija atbildes uz dažiem jautājumiem).<br />

Psiholoģiskās diagnostikas izlases struktūra<br />

Svērti %<br />

Visu reģistrēto<br />

bezdarbnieku<br />

% sadalījums<br />

28.02.06 ( NVA dati)<br />

Nesvērts<br />

respondentu<br />

skaits<br />

DZIMUMS Sieviete 62.1 59.3 683<br />

Vīrietis 37.9 40.7 375<br />

Kopā 100.0 100.0 1058<br />

VECUMS 15 - 24 gadi 15.3 14.5 192<br />

25 - 34 gadi 21.8 24.0 258<br />

35 - 44 gadi 22.8 23.6 251<br />

45 - 54 gadi 27.9 25.8 251<br />

55 gadi un vairāk 12.4 12.0 106<br />

Kopā 100.0 100.0 1058<br />

TAUTĪBA Latvietis 61.9 687<br />

Cita 38.1 371<br />

Kopā 100.0 1058<br />

IZGLĪTĪBA Zemāka par pamata izglītību 2.5 2.1 32<br />

Vispārējā pamata izglītība 23.1 19.7 220<br />

Vispārējā vidējā izglītība 30.6 28.9 329<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 4.3 7.3 68<br />

Profesionālā vidējā izglītība 31.1 30.2 304<br />

Augstākā izglītība 8.3 8.4 104<br />

Nav atbildes 0.1 3.3 1<br />

Kopā 100.0 100.0 1058<br />

DARBA PIEREDZE Nav pastāvīga darba pieredzes 10.5 16.6 920<br />

Ir strādājis pastāvīgu darbu 87.5 83.4 116<br />

Nav atbildes 2.0 22<br />

Kopā 100.0 100.0 1058<br />

111


9. pielikums. Attēlu datu tabulas<br />

Liela daļa atskaitē iekļautās informācijas ir prezentēta attēlu veidā. Šajā pielikumā<br />

lasītāji var atrast gandrīz katram attēlam atbilstošo bezdarbnieku skaita sadalījumu. Pēc<br />

NVA lūguma visās tabulās mērvienība ir personu skaits (pat ja atbilstošajā attēlā ir parādīts<br />

sadalījums procentos).<br />

Attēlu 1.1.- 1.4. datu tabulas balstās uz NVA datiem par visiem 2006. g. februāra<br />

beigās reģistrētajiem bezdarbniekiem. Pārējo tabulu pamatā ir aptaujas dati, kas ir<br />

vispārināti uz visu 2006. g. februāra beigās reģistrēto bezdarbnieku kopu ar svaru palīdzību<br />

(par izmantotajiem svariem skat. 7. lpp. pirmo rindkopu). Lasītājam ir jāatceras, ka šajās<br />

tabulās parādīts dažādām kategorijām piederošo bezdarbnieku skaits ir vērtējums, kas ir<br />

pakļauts statistiskām kļūdām (skat. ievadā apakšpunktu par izlases modeli). Lai minimizētu<br />

svaru izkliedi, dažos gadījumos (kad izlases sadalījums rajonā, lielpilsētā vai reģionā pēc<br />

izglītības līmeņa, vecuma vai citas tabulās izmantotas pazīmes bija ļoti līdzīgs ģenerālās<br />

kopas sadalījumam), svari netika pielāgoti pēc atbilstošās pazīmes (skat. 1. pielikumu).<br />

Šādos gadījumos kāda no šī pielikuma tabulām var dot bezdarbnieku skaita sadalījumu pēc<br />

atbilstošās pazīmes rajonā, lielpilsētā vai reģionā ar nelielām novirzēm no ģenerālās kopas<br />

sadalījuma (statistisko kļūdu robežās).<br />

Tāpat kā attēlos tabulās, kurās ir parādīts bezdarbnieku skaita sadalījums NVA<br />

filiālēs (rajonos un lielpilsētās), ir izmantoti rajonu svari, pārējās tabulās – reģionālie svari.<br />

Tāpēc atsevišķos gadījumos ir iespējams, ka kādas bezdarbnieku kategorijas apjomam<br />

reģionā dažādās tabulās tiek sniegti nedaudz atšķirīgi novērtējumi; šīs novirzes ir<br />

statistisko kļūdu robežās. Kā jau tika atzīmēts ievadā, reģiona līmenī principā ir jādod<br />

priekšroka ar reģionālo svaru palīdzību iegūtajiem vērtējumiem, nevis rajonu (filiāļu)<br />

vērtējumu summai. Tomēr lasītājs var pārliecināties, ka faktiskās atšķirības nav būtiskas.<br />

6., 7. un 8. sadaļu tabulas attiecas tikai uz tiem bezdarbniekiem, kuri vispār vēlas<br />

strādāt (jo tikai viņiem tika uzdoti atbilstošie jautājumi).<br />

Pielikumā netiek atkārtotas piezīmes pie katra attēla, bet tās, protams, pilnā mērā<br />

attiecas uz atbilstošajām tabulām.<br />

112


1.1.attēla datu tabula. Bezdarbnieku reģionālais sadalījums, pēc dzimuma<br />

RAJONS<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Kopā<br />

Sievietes 1983 908 962 1004 564 867 318 6606<br />

Vīrieši 1346 474 613 745 318 567 193 4256<br />

Kopā 3329 1382 1575 1749 882 1434 511 10862<br />

Sievietes, % no kopskaita 59.6 65.7 61.1 57.4 63.9 60.5 62.2 60.8<br />

Rajons, % no kopskaita reģionā 30.6 12.7 14.5 16.1 8.1 13.2 4.7 100.0<br />

1.2. attēla datu tabula. Bezdarbnieku sadalījums pēc rajoniem, izglītības un vecuma<br />

VECUMS<br />

Izglītība: 15-24 25-34 35-44 45-54 55+<br />

Liepāja<br />

Nav pamatizglītības vai nav apliecināta 29 34 4 4 4<br />

Vispārējā pamatizglītība 188 203 57 101 109<br />

Vispārējā vidējā 160 204 238 291 134<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 28 29 24 37 22<br />

Profesionālā vidējā izglītība 86 206 360 308 126<br />

Augstākā izglītība 26 106 80 93 38<br />

Kopā pēc vecuma 517 782 763 834 433<br />

Ventspils<br />

Nav pamatizglītības vai nav apliecināta 28 16 15 8 2<br />

Vispārējā pamatizglītība 71 80 26 28 37<br />

Vispārējā vidējā 55 92 113 137 55<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 8 2 5 2 4<br />

Profesionālā vidējā izglītība 33 97 164 119 53<br />

Augstākā izglītība 15 39 28 28 22<br />

Kopā pēc vecuma 210 326 351 322 173<br />

Kuldīgas rajons<br />

Nav pamatizglītības vai nav apliecināta 15 28 8 6 3<br />

Vispārējā pamatizglītība 109 153 53 83 60<br />

Vispārējā vidējā 79 96 174 142 43<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 31 23 11 21 9<br />

Profesionālā vidējā izglītība 44 90 115 100 32<br />

Augstākā izglītība 7 11 7 18 4<br />

Kopā pēc vecuma 285 401 368 370 151<br />

Liepājas rajons<br />

Nav pamatizglītības vai nav apliecināta 14 18 4 7 13<br />

Vispārējā pamatizglītība 109 164 100 167 114<br />

Vispārējā vidējā 77 80 122 132 52<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 14 23 9 17 12<br />

Profesionālā vidējā izglītība 59 94 140 107 34<br />

Augstākā izglītība 14 19 13 15 6<br />

Kopā pēc vecuma 287 398 388 445 231<br />

Saldus rajons<br />

Nav pamatizglītības vai nav apliecināta 7 6 0 3 2<br />

Vispārējā pamatizglītība 81 82 43 36 42<br />

Vispārējā vidējā 66 66 50 44 17<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 6 18 14 10 1<br />

Profesionālā vidējā izglītība 26 47 91 51 20<br />

Augstākā izglītība 9 24 9 9 2<br />

Kopā pēc vecuma 195 243 207 153 84<br />

113


1.2. attēla datu tabula (turpinājums).<br />

VECUMS<br />

Izglītība: 15-24 25-34 35-44 45-54 55+<br />

Talsu rajons<br />

Nav pamatizglītības vai nav apliecināta 17 17 12 15 8<br />

Vispārējā pamatizglītība 120 120 47 83 77<br />

Vispārējā vidējā 87 111 111 86 36<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 6 14 4 10 6<br />

Profesionālā vidējā izglītība 39 84 117 97 36<br />

Augstākā izglītība 7 22 16 21 8<br />

Kopā pēc vecuma 276 368 307 312 171<br />

Ventspils rajons<br />

Nav pamatizglītības vai nav apliecināta 10 6 1 1 0<br />

Vispārējā pamatizglītība 57 47 26 35 23<br />

Vispārējā vidējā 20 25 33 52 11<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 4 4 3 3 0<br />

Profesionālā vidējā izglītība 21 36 40 23 8<br />

Augstākā izglītība 1 8 6 6 1<br />

Kopā pēc vecuma 113 126 109 120 43<br />

1.3. attēla datu tabula. Bezdarbnieku vecums un izglītība<br />

VECUMS<br />

15-24 25-34 35-44 45-54 55+<br />

Izglītība:<br />

Nav pamatizglītības vai nav apliecināta 120 125<br />

<strong>Kurzeme</strong><br />

44 44 32<br />

Vispārējā pamatizglītība 735 849 352 533 462<br />

Vispārējā vidējā 544 674 841 884 348<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 97 113 70 100 54<br />

Profesionālā vidējā izglītība 308 654 1027 805 309<br />

Augstākā izglītība 79 229 159 190 81<br />

Kopā 1883 2644 2493 2556 1286<br />

1.4.attēla datu tabula. Ilgstošo bezdarbnieku un bezdarbnieku bez darba pieredzes skaits NVA filiālēs<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Ilgstošo (1 gads un vairāk) bezdarbnieku skaits 718 184 439 498 54 271 82 2246<br />

% no bezdarbnieku kopskaita rajonā 21.6 13.3 27.9 28.5 6.1 18.9 16.0 20.7<br />

Bezdarbnieku bez darba pieredzes skaits 232 191 235 323 293 164 94 1532<br />

% no bezdarbnieku kopskaita rajonā 7.0 13.8 14.9 18.5 33.2 11.4 18.4 14.1<br />

Kopā<br />

1.5. attēla datu tabula. Bezdarba ilgums un bezdarbnieku izglītība<br />

IZGLĪTĪBA<br />

Līdz 3<br />

mēnešiem<br />

No 3 līdz 6<br />

mēnešiem<br />

BEZDARBA ILGUMS<br />

No 6 līdz 9<br />

mēnešiem<br />

No 9 līdz 12<br />

mēnešiem<br />

No līdz 2<br />

gadiem<br />

2 gadus un<br />

vairāk<br />

Kopā<br />

Zemāka par pamata izglītību 76 55 38 12 47 116 342<br />

Vispārējā pamata izglītība 816 631 392 257 171 499 2 766<br />

Vispārējā vidējā izglītība 1 153 687 503 256 366 374 3 340<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 163 86 55 37 45 57 443<br />

Profesionālā vidējā izglītība 1 087 849 456 208 225 318 3 144<br />

Augstākā izglītība 245 195 155 94 104 35 828<br />

Kopā 3 541 2 503 1 599 864 957 1 399 10 862<br />

114


2.1. attēla datu tabula. Bezdarbnieku vecums un motivācija palikt NVA uzskaitē<br />

VECUMS<br />

Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc jūs pašlaik esat<br />

reģistrējies kā bezdarbnieks?<br />

15 - 24 gadi<br />

25 - 34<br />

gadi<br />

35 - 44<br />

gadi<br />

55 gadi un<br />

45 - 54 gadi<br />

vairāk<br />

Kopā<br />

Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu 347 700 783 803 409 3 042<br />

Lai saņemtu sociālo palīdzību 130 153 232 250 123 887<br />

Lai izmantotu kursus un citus pakalpojumus 986 1 127 801 563 184 3 661<br />

Lai saņemtu palīdzību darba meklēšanā 292 509 539 772 436 2 548<br />

Cits iemesls 50 103 86 103 98 439<br />

Nav atbildes 76 85 40 53 30 284<br />

Kopā 1 881 2 676 2 480 2 544 1 280 10 862<br />

2.2. attēla datu tabula. Bezdarba ilgums un motivācija palikt NVA uzskaitē<br />

BEZDARBA ILGUMS<br />

Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc jūs pašlaik esat<br />

reģistrējies kā bezdarbnieks?<br />

Līdz 3<br />

mēnešiem<br />

No 3 līdz 6<br />

mēnešiem<br />

No 6 līdz 9<br />

mēnešiem<br />

No 9 līdz 12<br />

mēnešiem<br />

No 1 gada<br />

līdz 2<br />

gadiem<br />

2 gadus un<br />

vairāk<br />

Kopā<br />

Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu 1 011 672 679 293 195 193 3 043<br />

Lai saņemtu sociālo palīdzību 105 188 178 93 104 221 889<br />

Lai izmantotu kursus un citus pakalpojumus 1 431 1 016 439 242 289 253 3 669<br />

Lai saņemtu palīdzību darba meklēšanā 806 459 216 171 288 614 2 554<br />

Cits iemesls 141 83 51 20 69 76 440<br />

Nav atbildes 45 82 34 45 11 49 266<br />

Kopā 3 538 2 501 1 598 863 956 1 406 10 862<br />

2.3. attēla datu tabula. Motivācija palikt NVA uzskaitē <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc jūs pašlaik esat<br />

reģistrējies kā bezdarbnieks?<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Kopā<br />

Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu 822 512 432 439 180 495 213 3 092<br />

Lai saņemtu sociālo palīdzību 203 55 365 138 75 14 28 878<br />

Lai izmantotu kursus un citus pakalpojumus 1 364 453 416 618 343 394 132 3 721<br />

Lai saņemtu palīdzību darba meklēšanā 700 298 340 393 219 408 116 2 474<br />

Cits iemesls 173 50 - 101 39 50 14 427<br />

Nav atbildes 67 14 22 60 26 73 8 271<br />

Kopā 3 329 1 382 1 575 1 749 882 1 434 511 10 862<br />

3.1. attēla datu tabula. Darba meklēšanas intensitāte <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

PĒDĒJO 4 NEDĒĻU LAIKĀ IZMANTOTO DARBA<br />

MEKLĒŠANAS METOŽU SKAITS<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

RAJONS<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Kopā<br />

nav aktīvi meklējis darbu 808 439 446 514 110 268 163 2 750<br />

viena metode 707 257 209 371 323 739 90 2 696<br />

divas metodes 769 284 396 308 232 237 126 2 352<br />

trīs metodes 507 180 256 245 86 107 74 1 454<br />

četras metodes vai vairāk 538 222 268 310 131 82 59 1 610<br />

Kopā 3 329 1 382 1 575 1 749 882 1 434 511 10 862<br />

115


3.2. attēla datu tabula. Darba meklēšanas intensitāte atkarībā no pieejamības darbam<br />

PĒDĒJO 4 NEDĒĻU LAIKĀ IZMANTOTO DARBA<br />

MEKLĒŠANAS METOŽU SKAITS<br />

2 nedēļas<br />

PĒC CIK ILGA LAIKA JŪS BŪSIET PIEEJAMS DARBAM?<br />

1-3<br />

mēneši<br />

3-12<br />

mēneši<br />

1 gads un<br />

vairāk<br />

neplāno<br />

strādāt<br />

nav<br />

atbildes<br />

nav aktīvi meklējis darbu 1 245 167 199 383 584 125 2 703<br />

viena metode 1 968 173 236 162 112 60 2 712<br />

divas metodes 1 693 184 215 77 90 53 2 311<br />

trīs metodes 1 330 82 65 28 32 8 1 547<br />

četras metodes vai vairāk 1 357 126 51 23 32 0 1 590<br />

Kopā 7 594 732 766 673 851 246 10 862<br />

Kopā<br />

4.1. attēla datu tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku izglītības iegūšanas gads<br />

IZGLĪTĪBAS IEGŪŠANAS GADS<br />

IZGLĪTĪBA<br />

2004-05 2001-03 1998-00 1993-97<br />

1992 vai<br />

agrāk<br />

Grūti<br />

pateikt,<br />

neatceras<br />

Kopā<br />

Zemāka par pamata izglītību 5 15 10 38 233 41 342<br />

Vispārējā pamata izglītība 140 209 234 324 1 835 38 2 779<br />

Vispārējā vidējā izglītība 219 334 287 365 2 095 34 3 334<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības 19 46 30 47 276 25 442<br />

Profesionālā vidējā izglītība 127 329 232 177 2 238 36 3 139<br />

Augstākā izglītība 187 127 43 69 391 8 827<br />

Kopā 697 1 060 837 1 020 7 066 182 10 862<br />

116


4.2. attēla datu tabula. Pēc 1992. gada izglītības ieguvušo bezdarbnieku īpatsvars rajonos<br />

RAJONS<br />

IZGLĪTĪBA UN TĀS IEGŪŠANAS GADS:<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Kopā<br />

Zemāka par pamata izglītību<br />

Iegūšanas gads: 1992 vai agrāk 90 36 26 97 26 71 14 361<br />

Iegūšanas gads: 1993 vai vēlāk 17 33 25 6 0 10 3 95<br />

Vispārējā pamata izglītība<br />

Iegūšanas gads: 1992 vai agrāk 348 159 323 399 115 258 110 1 713<br />

Iegūšanas gads: 1993 vai vēlāk 277 76 135 157 163 177 81 1 066<br />

Vispārējā vidējā izglītība<br />

Iegūšanas gads: 1992 vai agrāk 706 319 358 237 93 283 99 2 095<br />

Iegūšanas gads: 1993 vai vēlāk 323 136 155 243 151 148 41 1 198<br />

Arodizglītība bez vidējās izglītības<br />

Iegūšanas gads: 1992 vai agrāk 207 39 87 170 62 48 26 639<br />

Iegūšanas gads: 1993 vai vēlāk 84 21 58 53 34 14 13 276<br />

Profesionālā vidējā izglītība<br />

Iegūšanas gads: 1992 vai agrāk 693 323 222 185 160 272 70 1 925<br />

Iegūšanas gads: 1993 vai vēlāk 242 106 126 137 24 79 32 746<br />

Augstākā izglītība<br />

Iegūšanas gads: 1992 vai agrāk 193 68 26 16 37 41 11 393<br />

Iegūšanas gads: 1993 vai vēlāk 150 66 33 47 16 33 11 356<br />

Kopā<br />

Iegūšanas gads: 1992 vai agrāk 2 237 944 1 043 1 105 494 973 330 7 125<br />

Iegūšanas gads: 1993 vai vēlāk 1 092 438 532 644 388 461 181 3 737<br />

4.3. attēla datu tabula. Dažādu bezdarbnieku tipu sadalījums profesiju grupās pēdējā darba vietā<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Pēdējā profesija:<br />

A B C D E Kopā<br />

Vadītāji, speciālisti un kalpotāji 938 522 254 252 111 2 078<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 761 492 220 314 119 1 906<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 541 670 312 220 225 1 967<br />

Mazkvalificēti un nekvalificēti strādnieki 674 1 404 429 254 372 3 134<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes 263 0 790 204 232 1 489<br />

Nav atbildes 74 40 108 28 38 288<br />

Kopā 3 251 3 128 2 114 1 272 1 097 10 862<br />

117


4.4. attēla datu tabula. Bezdarbnieku skaita sadalījums pēc tipiem, pēdējās profesijas un rajoniem<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Pēdējā profesija:<br />

A B C DE Kopā<br />

Liepāja<br />

Vadītāji, speciālisti un kalpotāji 411 204 123 90 828<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 254 197 62 241 754<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 250 259 42 139 691<br />

Mazkvalificēti un nekvalificēti strādnieki 103 476 48 152 780<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes 45 0 142 44 231<br />

Nav atbildes 21 0 23 0 45<br />

Kopā 1 085 1 136 441 667 3 329<br />

Ventspils<br />

Vadītāji, speciālisti un kalpotāji 195 90 34 42 360<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 123 66 7 44 240<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 107 64 16 57 244<br />

Mazkvalificēti un nekvalificēti strādnieki 138 146 18 27 330<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes 26 0 83 38 148<br />

Nav atbildes 20 6 11 24 60<br />

Kopā 609 373 168 232 1 382<br />

Kuldīgas rajons<br />

Vadītāji, speciālisti un kalpotāji 31 31 35 131 228<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 94 43 25 50 211<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 39 64 80 93 276<br />

Mazkvalificēti un nekvalificēti strādnieki 87 197 98 160 542<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes 81 0 123 114 318<br />

Nav atbildes 0 0 0 0 0<br />

Kopā 331 335 362 547 1 575<br />

Liepājas rajons<br />

Vadītāji, speciālisti un kalpotāji 86 52 6 34 179<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 140 97 61 55 354<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 82 84 71 64 301<br />

Mazkvalificēti un nekvalificēti strādnieki 116 203 88 76 482<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes 35 0 215 140 390<br />

Nav atbildes 32 12 0 0 44<br />

Kopā 491 448 441 369 1 749<br />

Saldus rajons<br />

Vadītāji, speciālisti un kalpotāji 27 44 7 20 98<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 28 29 5 17 79<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 46 82 9 21 157<br />

Mazkvalificēti un nekvalificēti strādnieki 28 127 42 42 239<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes 13 0 234 46 293<br />

Nav atbildes 2 5 8 1 16<br />

Kopā 144 287 304 146 882<br />

Talsu rajons<br />

Vadītāji, speciālisti un kalpotāji 126 37 39 28 229<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 48 34 20 22 124<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 24 122 42 26 214<br />

Mazkvalificēti un nekvalificēti strādnieki 106 252 102 114 574<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes 25 0 73 65 163<br />

Nav atbildes 14 0 64 52 130<br />

Kopā 342 445 340 307 1 434<br />

118


4.4 attēla datu tabula (turpinājums).<br />

Pēdējā profesija:<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C DE Kopā<br />

Ventspils rajons<br />

Vadītāji, speciālisti un kalpotāji 31 22 14 10 77<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 40 20 19 16 95<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 18 30 13 13 74<br />

Mazkvalificēti un nekvalificēti strādnieki 42 82 11 27 162<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes 25 0 32 34 92<br />

Nav atbildes 0 5 5 0 10<br />

Kopā 157 159 95 101 511<br />

Kopā<br />

Vadītāji, speciālisti un kalpotāji 907 481 258 355 2 000<br />

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 726 485 200 445 1 856<br />

Kvalificēti strādnieki un amatnieki 567 705 273 413 1 958<br />

Mazkvalificēti un nekvalificēti strādnieki 620 1 484 407 598 3 109<br />

Nav pastāvīgā darba pieredzes 250 0 903 481 1 634<br />

Nav atbildes 90 27 111 77 305<br />

Kopā 3 159 3 182 2 151 2 370 10 862<br />

4.5. attēla datu tabula. Bezdarbnieku skaita sadalījums pēc tipiem, izglītības un rajoniem<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

IZGLĪTĪBA A B C DE Kopā<br />

Liepāja<br />

Pamatizglītība vai zemāk 80 367 151 133 732<br />

Vispārējā vidējā 229 390 136 274 1 029<br />

Arodizglītība 120 69 57 45 291<br />

Profesionālā vidējā 428 234 88 185 934<br />

Augstākā 230 71 10 31 343<br />

Kopā 1 087 1 131 442 669 3 329<br />

Ventspils<br />

Pamatizglītība vai zemāk 78 101 67 58 304<br />

Vispārējā vidējā 167 131 74 84 455<br />

Arodizglītība 27 19 4 11 60<br />

Profesionālā vidējā 247 98 19 65 429<br />

Augstākā 90 24 5 14 133<br />

Kopā 609 373 168 232 1 382<br />

Kuldīgas rajons<br />

Pamatizglītība vai zemāk 47 123 139 199 510<br />

Vispārējā vidējā 127 82 146 159 513<br />

Arodizglītība 33 50 25 37 145<br />

Profesionālā vidējā 124 79 51 94 348<br />

Augstākā 0 0 0 59 59<br />

Kopā 331 335 362 547 1 575<br />

119


4.5. attēla datu tabula (turpinājums).<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

IZGLĪTĪBA A B C DE Kopā<br />

Liepājas rajons<br />

Pamatizglītība vai zemāk 101 196 159 203 660<br />

Vispārējā vidējā 87 161 167 66 481<br />

Arodizglītība 96 24 74 30 223<br />

Profesionālā vidējā 174 51 41 56 322<br />

Augstākā 34 16 0 13 63<br />

Kopā 492 449 441 367 1 749<br />

Saldus rajons<br />

Pamatizglītība vai zemāk 17 92 158 37 304<br />

Vispārējā vidējā 34 82 95 33 244<br />

Arodizglītība 40 18 15 23 96<br />

Profesionālā vidējā 51 57 34 42 184<br />

Augstākā 2 37 3 11 53<br />

Kopā 144 287 304 146 882<br />

Talsu rajons<br />

Pamatizglītība vai zemāk 56 167 164 129 516<br />

Vispārējā vidējā 99 154 81 97 431<br />

Arodizglītība 14 19 11 18 62<br />

Profesionālā vidējā 128 97 84 41 351<br />

Augstākā 44 8 0 23 74<br />

Kopā 342 445 340 307 1 434<br />

Ventspils rajons<br />

Pamatizglītība vai zemāk 49 87 27 45 208<br />

Vispārējā vidējā 24 48 36 31 140<br />

Arodizglītība 14 4 7 15 39<br />

Profesionālā vidējā 57 15 24 6 102<br />

Augstākā 13 5 1 4 22<br />

Kopā 157 159 95 101 511<br />

Kopā<br />

Pamatizglītība vai zemāk 429 1 134 865 806 3 235<br />

Vispārējā vidējā 767 1 048 735 744 3 293<br />

Arodizglītība 343 202 192 178 915<br />

Profesionālā vidējā 1 210 632 341 488 2 671<br />

Augstākā 414 161 19 154 748<br />

Kopā 3 162 3 178 2 153 2 369 10 862<br />

5.1. attēla datu tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc angļu, vācu, vai franču valodas prasmēm<br />

VECUMS<br />

Bezdarbnieku angļu, vācu, vai franču valodas<br />

prasme<br />

15 - 24 gadi<br />

Kopā<br />

25 - 34<br />

gadi<br />

35 - 44<br />

gadi<br />

55 gadi un<br />

45 - 54 gadi<br />

vairāk<br />

Labi 444 277 101 157 32 1 012<br />

Viduvēji 698 758 444 462 163 2 525<br />

Vāji vai nemaz 755 1 647 1 935 1 923 1 065 7 325<br />

Kopā 1 898 2 682 2 480 2 542 1 260 10 862<br />

5.2. attēla datu tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc datorzinību līmeņa<br />

VECUMS<br />

Bezdarbnieku datorzinību līmenis<br />

15 - 24 gadi<br />

25 - 34<br />

gadi<br />

35 - 44<br />

gadi<br />

55 gadi un<br />

45 - 54 gadi<br />

vairāk<br />

Labi 762 551 278 194 42 1 826<br />

Viduvēji 626 679 549 308 96 2 258<br />

Ierobežoti vai nav 513 1 461 1 674 2 012 1 118 6 778<br />

Kopā 1 902 2 691 2 500 2 514 1 255 10 862<br />

Kopā<br />

120


5.3. attēla datu tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku sadalījums pēc biroja darba prasmēm<br />

VECUMS<br />

Biroja darba prasmes<br />

15 - 24 gadi<br />

25 - 34<br />

gadi<br />

35 - 44<br />

gadi<br />

Sievietes<br />

55 gadi un<br />

45 - 54 gadi<br />

vairāk<br />

Labi 177 174 124 116 33 624<br />

Viduvēji 439 379 372 309 85 1 583<br />

Ierobežoti vai nav 640 1 149 1 065 988 556 4 398<br />

Kopā 1 256 1 702 1 561 1 413 674 6 606<br />

Vīrieši<br />

Labi 61 81 55 49 32 279<br />

Viduvēji 276 297 156 81 59 869<br />

Ierobežoti vai nav 304 607 727 976 495 3 109<br />

Kopā 642 985 938 1 106 586 4 256<br />

Kopā<br />

5.4a. attēla datu tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku prasmes darbā ar transporta līdzekļiem<br />

VECUMS<br />

Vai jums ir autovadītāja tiesības?<br />

Vai jums ir autobusa, kravas automašīnas vai citas<br />

smagās tehnikas vadītāja tiesības?<br />

Vai jums ir autovadītāja tiesības?<br />

Vai jums ir autobusa, kravas automašīnas vai citas<br />

smagās tehnikas vadītāja tiesības?<br />

15 - 24<br />

gadi<br />

25 - 34<br />

gadi<br />

35 - 44 gadi<br />

Sievietes<br />

45 - 54<br />

gadi<br />

55 gadi un<br />

vairāk<br />

Kopā<br />

Ir 300 632 532 408 112 1 984<br />

Nav 942 1 070 1 018 1 037 554 4 622<br />

Kopā 1 242 1 702 1 550 1 445 667 6 606<br />

Ir 0 18 56 21 10 105<br />

Nav 1 241 1 689 1 481 1 423 667 6 501<br />

Kopā 1 241 1 707 1 537 1 444 677 6 606<br />

Vīrieši<br />

Ir 259 557 536 584 342 2 278<br />

Nav 382 410 406 526 254 1 978<br />

Kopā 641 968 942 1 110 596 4 256<br />

Ir 55 195 343 376 161 1 129<br />

Nav 582 763 602 726 454 3 127<br />

Kopā 637 958 944 1 102 615 4 256<br />

5.4b. attēla datu tabula. <strong>Kurzeme</strong>s bezdarbnieku prasmes darbā ar transporta līdzekļiem<br />

RAJONS<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas<br />

rajons<br />

Vai jums ir autovadītāja tiesības?<br />

Liepājas<br />

rajons<br />

Saldus<br />

rajons<br />

Talsu<br />

rajons<br />

Ventspils<br />

rajons<br />

Ir 1 130 665 685 513 362 540 217 4 111<br />

Nav 2 199 717 890 1 236 520 894 294 6 751<br />

Kopā 3 329 1 382 1 575 1 749 882 1 434 511 10 862<br />

Vai jums ir autobusa, kravas automašīnas vai citas smagās tehnikas vadītāja tiesības?<br />

Ir 243 195 204 219 95 156 60 1 172<br />

Nav 3 086 1 187 1 371 1 530 787 1 278 451 9 690<br />

Kopā 3 329 1 382 1 575 1 749 882 1 434 511 10 862<br />

Kopā<br />

121


6.1. attēla datu tabula. Bezdarbnieki, kas neizslēdz iespēju strādāt (piemērotā darbā)<br />

ar nestandarta darba līgumu vai nestandarta darba grafiku <strong>Kurzeme</strong>s rajonos<br />

Neizslēdz iespēju strādāt (piemērotā<br />

darbā):<br />

Ar nepilnu laiku<br />

Ar līgumu uz noteiktu laiku<br />

(1 līdz 2 gadiem)<br />

Ar līgumu uz noteiktu laiku<br />

(līdz vienam gadam)<br />

Maiņās<br />

Ar slīdošo darba laika grafiku<br />

Naktīs<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C D Kopā A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas rajons<br />

746 857 353 183 2 139 176 122 62 24 384 157 183 139 13 492<br />

832 795 254 173 2 054 168 87 31 22 308 220 244 191 41 695<br />

721 661 239 127 1 748 143 107 52 0 302 133 230 163 37 563<br />

558 648 275 117 1 598 137 94 65 16 312 199 237 133 57 625<br />

822 728 381 237 2 168 323 251 76 39 689 168 189 151 26 535<br />

275 319 141 91 826 101 60 48 16 226 88 145 48 15 296<br />

1 169 1 224 475 289 3 157 656 402 181 77 1 317 357 361 390 77 1 184<br />

Neizslēdz iespēju strādāt (piemērotā<br />

darbā):<br />

Ar nepilnu laiku<br />

Ar līgumu uz noteiktu laiku<br />

(1 līdz 2 gadiem)<br />

Ar līgumu uz noteiktu laiku<br />

(līdz vienam gadam)<br />

Maiņās<br />

Ar slīdošo darba laika grafiku<br />

Naktīs<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C D Kopā A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Liepājas rajons Saldus rajons Talsu rajons<br />

325 320 322 28 995 61 128 210 41 440 210 322 226 20 779<br />

402 352 297 21 1 072 95 185 128 26 433 194 308 210 20 732<br />

347 342 308 30 1 027 36 181 126 11 354 203 306 216 20 745<br />

331 288 280 16 915 44 144 116 28 331 162 276 171 20 629<br />

417 416 364 30 1 226 97 199 191 28 515 198 301 217 14 729<br />

197 193 202 0 592 14 63 49 8 134 126 269 131 20 546<br />

529 483 475 45 1 533 156 309 328 65 858 368 479 367 32 1 246<br />

Neizslēdz iespēju strādāt (piemērotā<br />

darbā):<br />

Ar nepilnu laiku<br />

Ar līgumu uz noteiktu laiku<br />

(1 līdz 2 gadiem)<br />

Ar līgumu uz noteiktu laiku<br />

(līdz vienam gadam)<br />

Maiņās<br />

Ar slīdošo darba laika grafiku<br />

Naktīs<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Ventspils rajons<br />

Kopā<br />

26 50 35 0 111 1 701 1 982 1 347 310 5 339<br />

26 41 21 0 87 1 936 2 011 1 131 302 5 381<br />

28 40 26 7 100 1 612 1 867 1 129 232 4 839<br />

25 52 26 3 106 1 456 1 738 1 065 257 4 516<br />

60 84 31 14 188 2 084 2 167 1 411 387 6 049<br />

12 30 11 0 54 813 1 079 630 150 2 672<br />

169 171 102 28 470 3 404 3 428 2 318 614 9 765<br />

122


6.2. attēla datu tabula. Dažādu bezdarbnieku tipu gatavība strādāt savā vai citā profesijā<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Ir gatavs : A B C D Kopā A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Latvijā strādāt savā pamatprofesijā<br />

Latvijā strādāt citā pēc kvalifikācijas un<br />

darba rakstura līdzīgā profesijā<br />

Liepāja Ventspils Kuldīgas rajons<br />

793 637 206 113 1 749 485 243 91 17 835 238 145 178 63 623<br />

762 544 219 166 1 691 352 263 85 24 724 94 62 70 19 245<br />

Latvijā strādāt darbu, kas prasa<br />

zemāku kvalifikāciju<br />

Latvijā apgūt citu profesiju<br />

Latvijā strādāt mazkvalificētu vai<br />

nekvalificētu darbu<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

215 241 39 26 520 187 185 56 14 442 88 128 79 30 324<br />

525 607 247 177 1 555 305 262 110 50 727 219 237 254 53 763<br />

50 165 14 17 246 115 107 51 0 273 81 129 64 20 294<br />

1 169 1 224 475 289 3 157 656 402 181 77 1 317 357 361 390 77 1 184<br />

BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Ir gatavs : A B C D Kopā A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Liepājas rajons Saldus rajons Talsu rajons<br />

Latvijā strādāt savā pamatprofesijā 424 293 241 32 990 84 127 99 33 343 250 167 148 25 590<br />

Latvijā strādāt citā pēc kvalifikācijas un<br />

darba rakstura līdzīgā profesijā<br />

Latvijā strādāt darbu, kas prasa<br />

zemāku kvalifikāciju<br />

Latvijā apgūt citu profesiju<br />

Latvijā strādāt mazkvalificētu vai<br />

nekvalificētu darbu<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

358 292 249 32 930 67 121 33 28 248 169 110 65 18 362<br />

131 175 160 0 467 31 64 82 9 185 68 86 26 18 198<br />

261 306 295 30 891 85 234 228 41 588 226 287 189 18 720<br />

29 88 106 0 224 2 68 40 3 112 72 139 99 12 321<br />

529 483 475 45 1 533 156 309 328 65 858 368 479 367 32 1 246<br />

Ir gatavs : A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Latvijā strādāt savā pamatprofesijā<br />

Latvijā strādāt citā pēc kvalifikācijas un<br />

darba rakstura līdzīgā profesijā<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Ventspils rajons<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

Kopā<br />

103 99 61 21 285 2 376 1 711 1 024 303 5 415<br />

71 97 46 17 232 1 873 1 488 767 304 4 432<br />

Latvijā strādāt darbu, kas prasa<br />

zemāku kvalifikāciju<br />

Latvijā apgūt citu profesiju<br />

Latvijā strādāt mazkvalificētu vai<br />

nekvalificētu darbu<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

31 91 29 12 163 751 969 470 109 2 299<br />

95 111 55 19 280 1 716 2 043 1 379 388 5 526<br />

27 80 18 6 131 377 776 391 58 1 602<br />

169 171 102 28 470 3 404 3 428 2 318 614 9 765<br />

123


6.3. attēla datu tabula. Dažādu bezdarbnieku tipu gatavība apgūt jaunās prasmes tuvākā gada laikā, lai iegūtu piemērotu darbu<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C D Kopā A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas rajons<br />

Gatavs apgūt<br />

papildus<br />

zināšanas un<br />

prasmes savā<br />

profesijā<br />

Nē 27 124 12 9 173 60 50 49 7 166 7 0 9 7 23<br />

Drīzāk nē 77 70 55 10 213 100 53 0 31 185 10 14 22 0 46<br />

Atkarīgs no apst. 120 73 68 22 283 72 6 14 0 92 49 89 110 13 261<br />

Drīzāk jā 143 248 67 54 513 45 32 22 7 106 133 149 150 30 462<br />

Jā 781 708 272 193 1 955 379 256 96 32 763 159 108 78 26 371<br />

Nav atbildes 21 0 0 0 21 0 5 0 0 5 0 0 20 0 20<br />

Nē 109 86 32 10 236 76 71 59 9 214 0 0 9 7 17<br />

Drīzāk nē 89 157 59 23 329 111 55 17 11 194 36 46 107 16 206<br />

Gatavs apgūt<br />

svešvalodu<br />

Atkarīgs no apst. 66 188 63 40 358 31 19 6 7 62 70 110 59 14 253<br />

Drīzāk jā 266 242 129 86 723 65 39 17 0 121 120 69 118 26 332<br />

Jā 621 550 190 130 1 492 374 213 83 50 721 130 136 96 14 377<br />

Nav atbildes 17 0 3 0 20 0 5 0 0 5 0 0 0 0 0<br />

Nē 129 132 29 7 297 93 45 71 6 215 0 0 16 7 23<br />

Drīzāk nē 125 94 42 37 298 94 32 0 0 126 26 67 108 24 225<br />

Gatavs apgūt<br />

datorprasmes<br />

Atkarīgs no apst. 86 225 73 0 384 67 26 9 9 110 90 76 25 0 192<br />

Drīzāk jā 178 213 63 58 511 100 53 24 7 184 90 55 94 19 258<br />

Jā 651 552 264 188 1 656 297 235 77 56 666 150 163 146 27 486<br />

Nav atbildes 0 8 3 0 11 6 11 0 0 16 0 0 0 0 0<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

1 169 1 224 475 289 3 157 656 402 181 77 1 317 357 361 390 77 1 184<br />

BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C D Kopā A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Liepājas rajons<br />

Saldus rajons<br />

Talsu rajons<br />

Gatavs apgūt<br />

papildus<br />

zināšanas un<br />

prasmes savā<br />

profesijā<br />

Nē 49 82 64 0 195 10 39 120 13 183 39 69 70 0 178<br />

Drīzāk nē 9 39 39 0 87 10 7 0 0 17 23 27 19 13 83<br />

Atkarīgs no apst. 73 78 133 7 291 16 19 15 5 55 29 57 54 0 140<br />

Drīzāk jā 121 76 83 21 300 10 50 21 11 92 62 55 27 7 151<br />

Jā 277 209 156 18 660 106 194 150 36 486 145 107 149 5 407<br />

Nav atbildes 0 0 0 0 0 4 0 22 0 26 70 164 48 6 288<br />

Nē 38 82 52 0 172 11 28 106 23 169 17 84 64 0 165<br />

Drīzāk nē 41 64 129 0 234 43 54 3 0 100 83 42 63 7 195<br />

Gatavs apgūt<br />

svešvalodu<br />

Atkarīgs no apst. 108 45 86 9 248 44 14 22 8 88 14 36 30 0 81<br />

Drīzāk jā 139 83 93 37 352 9 16 52 5 83 34 35 51 11 131<br />

Jā 204 209 114 0 527 46 197 145 28 416 144 148 80 7 379<br />

Nav atbildes 0 0 0 0 0 2 0 0 0 2 75 135 79 7 295<br />

Nē 53 91 77 0 221 17 67 37 7 128 41 73 67 0 181<br />

Drīzāk nē 56 37 67 9 168 17 5 0 6 28 44 55 66 7 171<br />

Gatavs apgūt<br />

datorprasmes<br />

Atkarīgs no apst. 78 43 60 0 181 27 41 19 11 99 24 40 39 5 108<br />

Drīzāk jā 127 107 105 37 375 40 31 40 12 123 40 53 37 6 136<br />

Jā 209 206 154 0 568 54 164 232 28 478 161 150 85 7 403<br />

Nav atbildes 7 0 12 0 19 0 2 0 0 2 57 109 73 7 247<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

529 483 475 45 1 533 156 309 328 65 858 368 479 367 32 1 246<br />

124


6.3. attēla datu tabula (turpinājums).<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Ventspils rajons<br />

Kopā<br />

Gatavs apgūt<br />

papildus<br />

zināšanas un<br />

prasmes savā<br />

profesijā<br />

Nē 24 15 3 0 41 215 379 328 37 958<br />

Drīzāk nē 28 35 10 9 83 257 246 146 64 713<br />

Atkarīgs no apst. 8 18 22 0 48 366 340 417 47 1 169<br />

Drīzāk jā 30 27 13 6 77 542 638 382 136 1 699<br />

Jā 78 75 54 13 220 1 926 1 657 956 323 4 862<br />

Nav atbildes 2 0 0 0 2 98 168 90 6 363<br />

Nē 26 28 10 0 64 277 379 331 49 1 037<br />

Drīzāk nē 14 39 14 5 72 417 457 392 62 1 329<br />

Gatavs apgūt<br />

svešvalodu<br />

Atkarīgs no apst. 17 8 14 0 39 350 421 280 78 1 129<br />

Drīzāk jā 18 24 9 10 60 650 508 468 175 1 802<br />

Jā 93 71 56 13 233 1 614 1 524 765 242 4 144<br />

Nav atbildes 2 0 0 0 2 96 140 82 7 324<br />

Nē 27 21 10 0 58 359 430 307 28 1 123<br />

Drīzāk nē 7 26 5 5 44 370 315 288 88 1 060<br />

Gatavs apgūt<br />

datorprasmes<br />

Atkarīgs no apst. 11 26 10 0 47 383 477 237 25 1 121<br />

Drīzāk jā 29 19 6 7 61 605 529 370 145 1 649<br />

Jā 92 79 70 16 258 1 616 1 549 1 028 321 4 513<br />

Nav atbildes 2 0 0 0 2 72 130 89 7 297<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

169 171 102 28 470 3 404 3 428 2 318 614 9 765<br />

125


6.4. attēla datu tabula. Bezdarbnieki, kuri ir gatavi strādāt pakalpojumu sektora profesijās, ja darba devējs Latvijā maksātu pietiekamu<br />

atalgojumu<br />

Pārdošanas vai<br />

reklāmas<br />

menedžeris<br />

Pārdevējs<br />

Kasieris<br />

Pavārs,<br />

konditors<br />

Oficiants<br />

Klientu<br />

apkalpošanas<br />

operators<br />

BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C D Kopā A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Nē 487 543 214 77 1 321 364 231 86 60 742 133 174 237 50 595<br />

Drīzāk nē 194 152 48 46 440 67 15 22 4 108 79 96 62 13 250<br />

Atkarīgs no apst. 150 240 48 64 502 39 17 8 6 70 27 0 20 0 47<br />

Drīzāk jā 170 125 88 26 409 53 36 5 0 94 97 44 49 7 197<br />

Jā 164 164 77 68 475 128 102 60 7 297 21 34 21 7 83<br />

Nav atbildes 3 0 0 7 11 6 0 0 0 6 0 12 0 0 12<br />

Nē 544 557 160 85 1 345 348 207 58 39 652 101 115 121 38 375<br />

Drīzāk nē 150 185 59 12 405 48 15 4 6 72 60 33 68 0 162<br />

Atkarīgs no apst. 179 160 53 69 460 48 6 25 0 79 60 94 35 14 202<br />

Drīzāk jā 109 134 50 55 348 47 41 39 6 133 82 77 119 25 304<br />

Jā 185 188 154 69 596 165 133 56 2 355 54 42 46 0 141<br />

Nav atbildes 3 0 0 0 3 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0<br />

Nē 646 653 150 92 1 541 455 237 85 53 830 102 105 148 38 393<br />

Drīzāk nē 195 162 69 8 434 27 47 18 6 98 61 58 55 0 174<br />

Atkarīgs no apst. 133 181 70 84 468 29 4 14 0 48 60 79 43 20 203<br />

Drīzāk jā 103 113 45 55 316 51 16 22 6 94 88 84 112 19 302<br />

Jā 88 116 142 50 396 93 98 43 13 247 47 34 31 0 112<br />

Nav atbildes 3 0 0 0 3 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0<br />

Nē 653 726 227 140 1 746 461 280 122 58 922 182 179 155 64 581<br />

Drīzāk nē 194 190 71 52 507 43 16 11 15 86 95 100 93 7 295<br />

Atkarīgs no apst. 103 123 81 58 366 49 7 9 0 64 54 43 57 6 159<br />

Drīzāk jā 82 90 32 0 204 9 12 13 0 33 13 13 47 0 73<br />

Jā 133 95 64 31 323 95 87 26 4 212 13 26 38 0 76<br />

Nav atbildes 3 0 0 9 12 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0<br />

Nē 779 712 224 141 1 856 465 298 110 67 941 167 195 151 64 578<br />

Drīzāk nē 223 236 103 57 618 61 20 18 6 105 74 96 121 13 303<br />

Atkarīgs no apst. 86 96 43 53 277 46 18 8 4 76 68 43 33 0 144<br />

Drīzāk jā 35 89 71 0 195 16 32 12 0 61 40 27 72 0 139<br />

Jā 43 65 24 30 161 68 26 33 0 127 7 0 13 0 20<br />

Nav atbildes 3 26 11 9 49 0 6 0 0 6 0 0 0 0 0<br />

Nē 600 550 181 79 1 410 344 151 93 26 614 101 146 194 50 492<br />

Drīzāk nē 146 125 83 27 381 74 33 5 20 132 39 48 60 0 147<br />

Atkarīgs no apst. 144 202 76 71 494 49 31 17 17 114 66 20 34 20 140<br />

Drīzāk jā 168 195 43 70 475 58 63 42 0 162 137 111 83 7 337<br />

Jā 94 151 93 33 371 132 124 25 14 295 14 35 19 0 68<br />

Nav atbildes 17 0 0 9 25 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0<br />

Nē 775 737 216 153 1 882 491 315 122 61 989 149 234 214 51 648<br />

Drīzāk nē 124 245 96 44 510 56 37 16 6 115 99 84 67 13 263<br />

Atkarīgs no apst. 97 98 61 38 294 8 6 0 4 18 68 35 48 7 158<br />

Masieris, frizieris<br />

Drīzāk jā 59 64 46 11 181 35 16 8 7 66 20 0 40 0 60<br />

Reklāmas,<br />

tirdzniecības,<br />

apdrošināšanas<br />

aģents<br />

Ekspeditors<br />

(preču<br />

piegādātājs)<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

Liepāja<br />

Ventspils<br />

Kuldīgas rajons<br />

Jā 100 78 56 34 269 58 27 36 0 122 21 7 20 7 55<br />

Nav atbildes 13 0 0 9 22 7 0 0 0 7 0 0 0 0 0<br />

Nē 693 595 195 111 1 594 463 267 112 46 888 133 180 241 41 594<br />

Drīzāk nē 167 184 74 40 465 47 40 11 13 110 60 83 60 13 216<br />

Atkarīgs no apst. 91 206 97 58 453 12 15 0 11 38 75 26 21 16 139<br />

Drīzāk jā 90 110 79 41 320 46 45 17 0 108 75 43 47 7 173<br />

Jā 111 129 31 29 301 89 36 41 7 173 15 28 20 0 63<br />

Nav atbildes 17 0 0 9 25 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0<br />

Nē 613 523 221 128 1 485 325 189 89 49 651 183 149 224 35 590<br />

Drīzāk nē 98 214 46 76 434 40 33 22 13 108 59 62 80 20 221<br />

Atkarīgs no apst. 167 207 110 43 528 60 38 0 0 98 35 48 31 6 121<br />

Drīzāk jā 113 135 50 34 332 77 50 30 9 166 58 53 41 16 168<br />

Jā 165 144 49 0 357 148 86 40 7 282 21 49 14 0 84<br />

Nav atbildes 13 0 0 9 22 6 5 0 0 11 0 0 0 0 0<br />

1 169 1 224 475 289 3 157 656 402 181 77 1 317 357 361 390 77 1 184<br />

126


6.4. attēla datu tabula (turpinājums).<br />

Pārdošanas vai<br />

reklāmas<br />

menedžeris<br />

Pārdevējs<br />

Kasieris<br />

Pavārs,<br />

konditors<br />

Oficiants<br />

Klientu<br />

apkalpošanas<br />

operators<br />

BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C D Kopā A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Nē 194 225 277 32 727 70 207 254 38 569 201 271 219 7 697<br />

Drīzāk nē 91 68 55 0 214 30 21 10 11 71 28 17 15 0 60<br />

Atkarīgs no apst. 71 39 45 7 162 11 9 5 2 28 22 0 11 0 33<br />

Drīzāk jā 73 52 44 7 176 23 21 34 3 81 9 25 6 0 40<br />

Jā 100 67 54 0 221 21 51 25 11 108 61 78 79 12 230<br />

Nav atbildes 0 32 0 0 32 1 0 0 0 1 48 87 38 14 186<br />

Nē 200 205 238 18 661 79 196 156 39 469 196 265 224 7 693<br />

Drīzāk nē 81 63 40 7 192 21 15 21 6 63 17 11 12 0 40<br />

Atkarīgs no apst. 79 74 46 0 199 9 28 10 4 51 18 30 11 0 60<br />

Drīzāk jā 42 54 30 14 139 13 33 44 6 96 26 14 15 6 62<br />

Jā 127 80 119 7 333 34 37 96 11 178 74 94 55 12 234<br />

Nav atbildes 0 7 2 0 9 0 0 0 0 0 37 64 49 7 157<br />

Nē 237 237 240 18 732 92 200 242 37 571 211 301 253 7 772<br />

Drīzāk nē 142 66 57 7 271 24 17 30 8 80 23 20 13 0 56<br />

Atkarīgs no apst. 44 64 34 14 155 9 29 1 10 48 24 12 0 0 35<br />

Drīzāk jā 11 39 36 7 93 22 34 29 1 86 17 16 20 0 53<br />

Jā 97 71 105 0 273 10 29 25 9 73 43 60 27 12 142<br />

Nav atbildes 0 7 2 0 9 0 0 0 0 0 50 71 54 14 188<br />

Nē 314 276 257 32 879 99 185 200 37 521 196 299 231 7 733<br />

Drīzāk nē 88 86 44 0 218 23 39 33 12 107 21 25 17 0 62<br />

Atkarīgs no apst. 65 60 36 7 167 28 13 17 3 61 14 11 14 7 46<br />

Drīzāk jā 20 10 52 7 88 3 3 17 0 23 20 16 11 0 46<br />

Jā 42 45 85 0 173 3 70 61 13 147 71 34 45 5 155<br />

Nav atbildes 0 7 0 0 7 0 0 0 0 0 47 94 49 14 203<br />

Nē 302 308 291 25 926 109 206 272 45 632 222 250 223 13 708<br />

Drīzāk nē 95 68 51 7 221 31 28 44 9 112 10 10 0 0 21<br />

Atkarīgs no apst. 46 56 61 7 170 9 13 2 2 26 27 19 20 0 66<br />

Drīzāk jā 63 14 49 7 132 4 2 1 2 9 6 33 12 5 56<br />

Jā 23 31 23 0 77 3 59 10 7 78 48 68 64 0 179<br />

Nav atbildes 0 7 0 0 7 0 0 0 0 0 55 99 49 14 217<br />

Nē 197 271 244 25 737 59 187 246 38 530 172 258 241 7 679<br />

Drīzāk nē 133 28 70 7 238 25 14 1 2 42 17 25 0 7 48<br />

Atkarīgs no apst. 15 18 78 7 118 8 17 12 17 54 4 23 6 0 32<br />

Drīzāk jā 104 79 43 0 225 36 35 24 2 96 46 37 11 0 94<br />

Jā 80 80 25 7 193 27 57 45 6 134 74 55 55 5 188<br />

Nav atbildes 0 7 14 0 21 1 0 0 0 1 55 82 54 14 205<br />

Nē 312 314 307 32 965 99 252 232 42 624 249 314 267 7 837<br />

Drīzāk nē 115 74 71 7 267 40 15 26 13 94 0 11 0 0 11<br />

Atkarīgs no apst. 32 34 18 0 85 1 9 1 6 17 16 0 6 0 23<br />

Masieris, frizieris<br />

Drīzāk jā 18 3 15 7 42 6 4 41 2 52 25 15 23 5 68<br />

Reklāmas,<br />

tirdzniecības,<br />

apdrošināšanas<br />

aģents<br />

Ekspeditors<br />

(preču<br />

piegādātājs)<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

Liepājas rajons Saldus rajons Talsu rajons<br />

Jā 52 51 49 0 152 10 29 30 2 71 31 40 22 7 100<br />

Nav atbildes 0 7 14 0 21 0 0 0 0 0 47 99 49 14 208<br />

Nē 218 312 270 30 830 81 216 250 48 595 218 338 270 7 832<br />

Drīzāk nē 87 43 69 0 199 44 13 46 8 111 22 22 10 7 61<br />

Atkarīgs no apst. 82 23 53 16 174 18 9 1 4 32 11 0 11 0 23<br />

Drīzāk jā 62 47 42 0 151 1 19 3 4 28 11 15 6 5 37<br />

Jā 69 50 16 0 136 12 47 27 1 87 57 21 16 0 94<br />

Nav atbildes 11 7 23 0 41 0 5 0 0 5 48 83 54 14 199<br />

Nē 222 243 241 30 736 74 196 261 47 577 216 296 236 12 759<br />

Drīzāk nē 75 46 66 9 196 38 17 41 10 106 18 5 17 7 46<br />

Atkarīgs no apst. 70 50 41 7 168 25 20 2 0 47 9 11 6 0 27<br />

Drīzāk jā 55 46 89 0 190 4 37 17 4 63 43 21 6 0 70<br />

Jā 97 92 35 0 223 15 40 6 4 65 32 59 65 0 156<br />

Nav atbildes 11 7 2 0 19 0 0 0 0 0 49 87 38 14 188<br />

529 483 475 45 1 533 156 309 328 65 858 368 479 367 32 1 246<br />

127


6.4. attēla datu tabula (turpinājums).<br />

Pārdošanas vai<br />

reklāmas<br />

menedžeris<br />

Pārdevējs<br />

Kasieris<br />

Pavārs,<br />

konditors<br />

Oficiants<br />

Klientu<br />

apkalpošanas<br />

operators<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Nē 63 114 43 15 235 1 512 1 765 1 329 280 4 887<br />

Drīzāk nē 16 3 17 0 36 505 371 229 73 1 179<br />

Atkarīgs no apst. 14 16 5 3 38 333 321 143 83 880<br />

Drīzāk jā 11 6 6 7 30 436 310 233 50 1 028<br />

Jā 61 33 30 2 126 556 529 347 108 1 540<br />

Nav atbildes 4 0 0 0 4 62 132 38 21 252<br />

Nē 79 100 48 11 238 1 548 1 645 1 005 235 4 432<br />

Drīzāk nē 9 7 18 3 37 386 329 223 33 972<br />

Atkarīgs no apst. 9 10 6 0 24 401 402 186 87 1 076<br />

Drīzāk jā 15 12 7 7 41 333 366 305 119 1 122<br />

Jā 56 42 22 8 128 694 616 548 133 1 991<br />

Nav atbildes 2 0 0 0 2 43 71 51 7 172<br />

Nē 104 111 56 19 290 1 847 1 845 1 175 262 5 129<br />

Drīzāk nē 10 12 16 0 38 482 382 258 29 1 150<br />

Atkarīgs no apst. 8 11 4 0 23 306 380 166 128 980<br />

Drīzāk jā 5 9 12 4 30 297 310 276 92 974<br />

Jā 39 27 14 6 87 417 435 387 90 1 329<br />

Nav atbildes 2 0 0 0 2 55 78 56 14 203<br />

Nē 109 130 40 21 300 2 014 2 075 1 233 359 5 681<br />

Drīzāk nē 19 4 27 0 51 484 460 297 85 1 326<br />

Atkarīgs no apst. 6 4 5 0 14 318 261 218 81 877<br />

Drīzāk jā 9 20 9 4 42 155 163 181 11 509<br />

Jā 24 14 20 3 61 380 370 341 56 1 147<br />

Nav atbildes 2 0 0 0 2 52 101 49 22 224<br />

Nē 115 132 43 28 317 2 160 2 100 1 314 383 5 958<br />

Drīzāk nē 21 7 25 0 52 514 466 360 92 1 433<br />

Atkarīgs no apst. 10 4 6 0 19 291 248 173 66 778<br />

Drīzāk jā 9 19 17 0 46 173 217 232 14 637<br />

Jā 13 10 12 0 34 205 258 179 37 678<br />

Nav atbildes 2 0 0 0 2 61 139 59 22 281<br />

Nē 76 125 35 13 248 1 550 1 689 1 234 238 4 710<br />

Drīzāk nē 12 9 18 6 44 445 282 236 69 1 032<br />

Atkarīgs no apst. 10 2 10 0 22 297 313 233 132 975<br />

Drīzāk jā 26 14 17 4 61 574 534 262 82 1 451<br />

Jā 40 19 24 6 89 461 520 286 71 1 338<br />

Nav atbildes 4 2 0 0 6 77 90 68 22 259<br />

Nē 120 150 67 28 365 2 195 2 318 1 424 373 6 310<br />

Drīzāk nē 17 0 17 0 34 451 467 293 83 1 294<br />

Atkarīgs no apst. 13 0 3 0 16 236 182 137 55 610<br />

Masieris, frizieris<br />

Drīzāk jā 4 13 10 0 26 166 115 184 31 496<br />

Reklāmas,<br />

tirdzniecības,<br />

apdrošināšanas<br />

aģents<br />

Ekspeditors<br />

(preču<br />

piegādātājs)<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

Ventspils rajons<br />

Kopā<br />

Jā 14 8 5 0 26 287 240 217 50 794<br />

Nav atbildes 2 0 0 0 2 69 106 63 22 261<br />

Nē 95 139 48 19 301 1 900 2 048 1 387 301 5 635<br />

Drīzāk nē 16 2 17 0 35 442 387 287 81 1 198<br />

Atkarīgs no apst. 11 9 10 3 33 300 287 195 109 891<br />

Drīzāk jā 9 8 10 4 30 294 288 204 61 847<br />

Jā 34 13 17 2 67 387 325 168 39 920<br />

Nav atbildes 4 0 0 0 4 80 94 77 22 274<br />

Nē 78 93 52 21 244 1 711 1 688 1 323 320 5 043<br />

Drīzāk nē 10 5 11 0 26 337 382 283 135 1 136<br />

Atkarīgs no apst. 14 3 0 3 20 382 377 191 59 1 008<br />

Drīzāk jā 28 17 11 4 61 379 358 245 67 1 050<br />

Jā 36 50 28 0 115 514 521 237 11 1 282<br />

Nav atbildes 2 3 0 0 5 81 102 40 22 245<br />

169 171 102 28 470 3 404 3 428 2 318 614 9 765<br />

128


6.5. attēla datu tabula. Bezdarbnieki, kuri ir gatavi strādāt ražošanas sektora profesijās, ja darba devējs Latvijā maksātu pietiekamu<br />

atalgojumu<br />

Strādnieks,<br />

iekārtu operators<br />

kokapstrādes<br />

cehā<br />

Strādnieks,<br />

iekārtu operators<br />

metālapstrādes<br />

cehā<br />

Audumu vai<br />

trikotāžas<br />

ražošanas<br />

iekārtu operatoru<br />

BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C D Kopā A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Liepāja Ventspils Kuldīgas rajons<br />

Nē 789 664 289 175 1 918 385 228 117 63 792 177 118 185 34 514<br />

Drīzāk nē 124 197 53 57 430 53 25 11 6 95 59 69 49 13 189<br />

Atkarīgs no apst. 139 152 7 17 315 43 38 16 0 96 31 83 69 0 184<br />

Drīzāk jā 63 121 72 21 277 82 17 0 9 108 76 76 61 30 244<br />

Jā 37 90 55 19 201 93 89 38 0 221 14 14 26 0 54<br />

Nav atbildes 17 0 0 0 17 0 5 0 0 5 0 0 0 0 0<br />

Nē 825 729 340 189 2 084 426 292 150 63 931 193 132 253 44 623<br />

Drīzāk nē 116 159 24 61 360 76 21 17 6 120 87 72 74 19 253<br />

Atkarīgs no apst. 115 111 11 18 254 27 26 5 9 66 22 90 35 0 146<br />

Drīzāk jā 35 95 66 13 210 53 9 0 0 62 42 39 15 14 110<br />

Jā 61 129 34 0 224 74 54 10 0 138 13 27 13 0 53<br />

Nav atbildes 17 0 0 9 25 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0<br />

Nē 832 647 283 174 1 935 502 274 135 67 979 217 176 270 45 708<br />

Drīzāk nē 122 214 50 45 430 71 30 4 10 114 86 84 65 12 248<br />

Atkarīgs no apst. 88 204 35 41 368 20 26 16 0 62 47 73 42 19 181<br />

Drīzāk jā 45 82 53 21 201 18 22 7 0 47 7 28 13 0 47<br />

Jā 66 77 55 0 198 37 50 19 0 107 0 0 0 0 0<br />

Nav atbildes 17 0 0 9 25 7 0 0 0 7 0 0 0 0 0<br />

Nē 891 749 315 192 2 148 422 310 117 63 912 183 146 260 58 647<br />

Drīzāk nē 95 133 38 58 325 63 15 4 6 87 60 56 58 6 180<br />

Auto mehāniķis<br />

Atkarīgs no apst. 45 137 34 8 224 12 0 18 9 39 43 49 14 0 106<br />

Drīzāk jā 55 117 53 23 248 55 23 5 0 83 50 103 24 13 190<br />

Strādnieks jūras<br />

produktu<br />

apstrādes cehā<br />

Jā 69 88 34 0 191 105 54 38 0 196 20 6 34 0 61<br />

Nav atbildes 13 0 0 9 22 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0<br />

Nē 858 795 308 207 2 168 505 269 124 56 954 250 227 305 58 840<br />

Drīzāk nē 124 128 38 28 318 63 25 8 6 102 101 80 58 12 251<br />

Atkarīgs no apst. 97 148 14 23 282 7 28 11 9 54 6 54 13 6 79<br />

Drīzāk jā 61 82 54 23 219 38 22 9 0 69 0 0 8 0 8<br />

Jā 12 63 61 0 137 34 58 30 7 128 0 0 7 0 7<br />

Nav atbildes 17 8 0 9 33 9 0 0 0 9 0 0 0 0 0<br />

Nē 791 724 278 187 1 980 421 309 123 63 915 193 159 253 58 663<br />

Drīzāk nē 74 63 32 56 224 60 9 17 6 92 93 55 65 12 225<br />

Celtnieks<br />

Atkarīgs no apst. 84 132 18 8 242 14 28 5 0 47 42 59 30 0 131<br />

Drīzāk jā 71 80 70 30 252 69 6 5 9 88 30 66 28 6 130<br />

Jā 132 225 77 9 443 93 43 31 0 168 0 21 14 0 35<br />

Nav atbildes 17 0 0 0 17 0 7 0 0 7 0 0 0 0 0<br />

Nē 787 631 287 207 1 912 418 254 110 48 831 148 54 158 27 387<br />

Drīzāk nē 62 120 52 26 259 50 9 15 6 79 73 20 35 6 134<br />

Palīgstrādnieks<br />

Atkarīgs no apst. 71 162 16 8 257 56 26 17 7 106 67 138 63 7 275<br />

Drīzāk jā 111 108 36 30 286 71 12 6 9 97 61 109 97 37 305<br />

Jā 93 203 84 10 389 62 95 33 7 197 0 34 29 0 63<br />

Nav atbildes 45 0 0 9 54 0 7 0 0 7 7 6 7 0 20<br />

Bezdarbnieku kopskaits:<br />

1 169 1 224 475 289 3 157 656 402 181 77 1 317 357 361 390 77 1 184<br />

129


6.5. attēla datu tabula (turpinājums).<br />

Strādnieks,<br />

iekārtu operators<br />

kokapstrādes<br />

cehā<br />

Strādnieks,<br />

iekārtu operators<br />

metālapstrādes<br />

cehā<br />

Audumu vai<br />

trikotāžas<br />

ražošanas<br />

iekārtu operatoru<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

BEZDARBNIEKU TIPS<br />

A B C D Kopā A B C D Kopā A B C D Kopā<br />

Liepājas rajons Saldus rajons Talsu rajons<br />

Nē 299 223 297 37 855 110 181 246 49 587 241 277 213 12 743<br />

Drīzāk nē 55 31 45 9 139 9 17 38 8 73 26 0 16 7 49<br />

Atkarīgs no apst. 74 71 37 0 183 6 32 0 6 44 0 21 25 0 45<br />

Drīzāk jā 43 49 58 0 150 24 47 34 0 104 6 19 11 0 36<br />

Jā 50 102 36 0 188 6 33 10 2 51 43 63 48 0 155<br />

Nav atbildes 8 7 2 0 17 0 0 0 0 0 51 99 54 14 218<br />

Nē 300 254 273 37 863 116 228 287 58 689 266 307 259 12 844<br />

Drīzāk nē 79 39 70 9 196 9 33 6 3 51 24 0 10 7 40<br />

Atkarīgs no apst. 81 43 36 0 161 15 10 17 3 45 0 0 7 0 7<br />

Drīzāk jā 18 67 61 0 146 3 5 18 0 26 0 6 0 0 6<br />

Jā 52 74 32 0 158 12 33 0 2 47 23 54 57 0 134<br />

Nav atbildes 0 7 2 0 9 0 0 0 0 0 55 112 34 14 215<br />

Nē 326 343 314 45 1 029 115 253 280 52 700 272 321 286 12 890<br />

Drīzāk nē 94 60 71 0 224 19 29 23 5 75 18 0 0 0 18<br />

Atkarīgs no apst. 60 41 49 0 150 16 12 12 6 46 0 11 6 0 18<br />

Drīzāk jā 30 7 29 0 66 6 6 13 2 28 6 0 0 0 6<br />

Jā 19 25 11 0 55 0 9 0 0 9 12 40 26 7 85<br />

Nav atbildes 0 7 2 0 9 0 0 0 0 0 61 106 49 14 229<br />

Nē 294 287 309 37 927 112 202 272 59 645 226 307 247 18 797<br />

Drīzāk nē 67 69 53 9 197 6 15 9 1 31 14 0 7 0 21<br />

Auto mehāniķis<br />

Atkarīgs no apst. 98 70 78 0 247 14 43 5 5 66 6 6 6 0 18<br />

Drīzāk jā 18 9 28 0 55 15 14 6 0 34 9 11 0 0 20<br />

Strādnieks jūras<br />

produktu<br />

apstrādes cehā<br />

Jā 52 41 5 0 98 9 36 36 0 81 64 47 65 0 176<br />

Nav atbildes 0 7 2 0 9 0 0 1 0 1 49 108 42 14 213<br />

Nē 332 306 311 45 994 117 184 225 58 584 258 273 225 13 769<br />

Drīzāk nē 74 60 42 0 176 26 27 40 1 94 12 0 0 0 12<br />

Atkarīgs no apst. 55 38 46 0 139 5 30 9 6 50 11 23 11 5 50<br />

Drīzāk jā 31 33 47 0 111 8 38 27 0 72 0 22 6 0 28<br />

Jā 37 40 28 0 105 1 30 27 0 58 32 49 66 0 147<br />

Nav atbildes 0 7 0 0 7 0 0 0 0 0 55 112 60 14 241<br />

Nē 313 253 258 28 851 118 174 271 57 620 231 237 176 18 663<br />

Drīzāk nē 63 31 36 0 130 22 8 3 5 38 7 6 0 0 13<br />

Celtnieks<br />

Atkarīgs no apst. 42 55 62 0 159 3 8 30 0 41 8 14 6 0 28<br />

Drīzāk jā 39 33 45 0 118 13 44 1 1 60 21 27 35 0 83<br />

Jā 73 104 58 18 254 0 75 22 2 99 50 93 97 0 240<br />

Nav atbildes 0 7 14 0 21 0 0 0 0 0 51 103 52 14 219<br />

Nē 295 200 173 28 696 128 170 201 39 538 172 184 114 18 488<br /