2003.gads

hipo.lv

2003.gads

Hipotïku banka ievie‰

jaunu pakalpojumu –

termi¿noguld¥jumu “Åbele”

Banka uzsÇk valstiskÇs

NelauksaimnieciskÇs uz¿ïmïjdarb¥bas

att¥st¥bas programmas ¥steno‰anu

Hipotïku banka atjauno aizdevumu

pieteikumu pie¿em‰anu

Lauksaimniec¥bÇ izmantojamÇs zemes

iegÇdes kreditï‰anas programmai

Padomes un valdes zi¿ojums

3

Gundega ·ulca

Padomes priek‰sïdïtÇja

Inesis Feiferis

Valdes priek‰sïdïtÇjs

Pasaulï

Pïdïjos divos gados pasaules ekonomikai bija

rakstur¥ga liela nestabilitÇte un nenoteikt¥ba. 2001.

gadÇ sÇkusies lejupsl¥de skÇra daudzas att¥st¥bas

valstis. Kaut gan ‰¥s lejupsl¥des sekas globÇlajÇ vidï

vïl nav piln¥bÇ pÇrvarïtas, tomïr arvien vairÇk rÇd¥tÇju

liecina par globÇlÇs ekonomikas atvese∫o‰anÇs sÇkumu

2003. gada otrajÇ pusï.

LïnÇkai ekonomiskajai att¥st¥bai bija rakstur¥ga samïrÇ

zema inflÇcija, kas daudzu valstu centrÇlajÇm bankÇm

∫Çva krasi pazeminÇt procentu likmes l¥dz vïsturiski

zemÇkajam l¥menim gan ASV un eiro zonas valst¥s,

gan JapÇnÇ. Stimulïjo‰a fiskÇlÇ politika, savukÇrt,

veicinÇja tautsaimniec¥bas att¥st¥bu.

Pasaules ekonomikas att¥st¥bas vÇjinljanÇs ietekmïja

ar¥ CentrÇlÇs un Austrumeiropas valstu ekonomisko

att¥st¥bu, taãu negat¥vo tendenãu izpausme ‰o valstu

grupÇ nebija tik izteikta kÇ vairÇkumÇ att¥st¥to valstu.

ÅrïjÇ piepras¥juma samazinljanos un eksporta

pieauguma tempa kritumu nedaudz kompensïja

iek‰ïjÇ piepras¥juma kÇpums, ko noteica gan Çrvalstu

invest¥cijas, gan procentu likmju un banku sektora

att¥st¥bas izrais¥tais kreditï‰anas pieaugums. VairÇkÇs

valst¥s iek‰ïjÇ piepras¥juma kÇpumu bappletiski veicinÇja

reÇlo darba algu palielinÇjums un stimulïjo‰a fiskÇlÇ

politika. Iek‰ïjo un Çrïjo izaugsmes faktoru

nesabalansït¥ba vairÇkÇs CentrÇlÇs un Austrumeiropas

valst¥s ievïrojami pasliktinÇja teko‰Ç konta saldo,

tÇpïc, aizkavïjoties globÇlÇs ekonomiskÇs vides

atlab‰anai, kÇ ar¥ turpinoties tautsaimniec¥bas

stagnÇcijai ES att¥st¥tÇkajÇs valst¥s, ‰o valstu

ekonomiskÇ izaugsme var samazinÇties.

LatvijÇ

øemot vïrÇ situÇciju ES valst¥s, viens no bappletiskÇkajiem

Latvijas tautsaimniec¥bas Çrïjiem riskiem ir lïna

Eiropas valstu ekonomiskÇ atvese∫o‰anÇs, kas var

samazinÇt Çrïjo piepras¥jumu. Tomïr pïdïjo gadu

att¥st¥ba liecina, ka ES valstu tautsaimniec¥bas lejupsl¥de

visai nenoz¥m¥gi ietekmï Latvijas eksportu un

ekonomisko izaugsmi un ar to saist¥to banku

rentabilitÇti un to akt¥vu kvalitÇti.

Pïdïjo gadu laikÇ ekonomiskÇ situÇcija LatvijÇ ir

bijusi labvïl¥ga tautsaimniec¥bas att¥st¥bai, kuras

izaugsmi veicinÇja gan iek‰ïjÇ, gan ÇrïjÇ piepras¥juma

kÇpums, neskatoties uz noz¥m¥gÇko tirdzniec¥bas

partnervalstu zemo ekonomisko aktivitÇti. Strauji

pieaugot invest¥ciju apjomam, teko‰Ç konta negat¥vais

saldo pasliktinÇjÇs, sal¥dzinot ar iepriek‰ïjiem

periodiem. Tirdzniec¥bas nosac¥jumu uzlabo‰anÇs un

eiro kursa kÇpums ietekmïja pozit¥vi ienÇkumus no

eksporta, tomïr importa pieauguma temps bija

straujÇks, liecinot par augstu iek‰zemes piepras¥juma

kÇpuma tempu.

AugstÇ iek‰zemes un ÇrïjÇ piepras¥juma ietekmï

Latvijas tautsaimniec¥ba 2003. gadÇ turpinÇja strauji

att¥st¥ties. Par to liecinÇja iek‰zemes kopprodukta

pieaugums 7,2% apmïrÇ.

Patïri¿a cenu gada inflÇcija novembr¥ veidoja 3,6%.

2003. gada 11 mïne‰os valsts konsolidïtÇ kopbudÏeta

fiskÇlais defic¥ts bija tikai 5,3 miljoni latu, nodok∫u

ie¿ïmumu pieaugums joprojÇm bija stabils. PievienotÇs

vïrt¥bas nodok∫a un akc¥zes nodok∫a ie¿ïmumi 2003.

gada 11 mïne‰os bija attiec¥gi par 21,1% un 20,5%

lielÇki nekÇ iepriek‰ïjÇ gada atbilsto‰ajÇ periodÇ.

Liels fiskÇlais pÇrpalikums bija sociÇlÇs apdro‰inljanas

budÏetÇ. TajÇ pat laikÇ 2003. gada beigÇs LatvijÇ bija

90 600 bezdarbnieku jeb 8,6% no ekonomiski akt¥viem

iedz¥votÇjiem.

Lai veicinÇtu invest¥ciju pieplappledumu, LatvijÇ tiek

mazinÇts nodok∫u slogs. ·ajÇ procesÇ ¥pa‰i svar¥ga

loma ir uz¿ïmumu ienÇkuma nodok∫a pakÇpeniskai

samazinljanai, kas palielinÇs uz¿ïmumu pe∫¿u pïc

nodok∫iem, ∫aujot vairÇk l¥dzek∫us novirz¥t raÏo‰anas

att¥st¥bai un kred¥tsaist¥bu izpildei.

MakroekonomiskÇ stabilitÇte un ekonomiskÇ izaugsme

pïdïjo gadu laikÇ nodro‰inÇja labus priek‰noteikumus

banku sektora att¥st¥bai.

Latvijas finan‰u un banku sektors pïdïjos gados ir

strauji audzis, ko apliecina gan kvantitat¥vie rÇd¥tÇji,

gan pakalpojumu kvalitÇtes izaugsme. Latvijas banku

sistïmas restrukturizÇcija ir pabeigta, un bankas

strÇdÇ br¥vas konkurences apstÇk∫os, stingri ievïrojot

finan‰u regulatora noteiktÇs pras¥bas.

2003. gada laikÇ Latvijas finan‰u tirgapple banku skaits

nav main¥jies, no 23 tirgus dal¥bniecïm viena ir

Çrvalstu bankas noda∫a (Nordea Bank Finland Plc

More magazines by this user
Similar magazines