Slimnīcas Ziņas, decembris, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...
19.02.2015 • Views
Share Embed Flag

Slimnīcas Ziņas, decembris, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

Slimnīcas Ziņas, decembris, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

Slimnīcas Ziņas, decembris, 2010 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
stradini.lv

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

START NOW

<strong>2010</strong>. gada <strong>decembris</strong> Nr. 3 (29)<br />

Augsti valsts apbalvojumi<br />

Uzsāk veco ēku demontāžu<br />

Sociālā darba dienestam – 10<br />

Māsas – doktorantes<br />

E-veselības projekts

SATURS I Slimnīcas Ziņas<br />

3<br />

4<br />

5<br />

6<br />

7<br />

8<br />

9<br />

10<br />

11<br />

12<br />

14<br />

16<br />

17<br />

18<br />

19<br />

20<br />

21<br />

22<br />

23<br />

24<br />

25<br />

26<br />

27<br />

27<br />

IEVADRAKSTS<br />

Simtgades gadu aizvadot, A. A. Veinbergs<br />

AKTUALITĀTES<br />

Valdes lēmumi<br />

Sarežģītie laiki..., M. Dzenītis<br />

Karjera<br />

Publicētas <strong>2010</strong>. gada kardiopulmonālās reanimācijas vadlīnijas, A. Kalēja<br />

Medicīnas tehnoloģiju departamenta jaunumi, U. Jaspers<br />

SLIMNĪCAS ATTĪSTĪBA<br />

Cik tālu esam?, A. Rozenbergs<br />

Stradiņa slimnīcā sāk veco ēku demontāžu, J. Matīss<br />

Autotransporta iebraukšana un novietošana slimnīcas teritorijā un tās tuvumā<br />

LEPOJAMIES<br />

Piešķir Ministru kabineta balvu profesoram Rafailam Rozentālam<br />

Stradiņa slimnīcas darbinieces saņem valsts apbalvojumus par ieguldījumu veselības aprūpē<br />

VIEDOKLIS<br />

Vecumdienas uz trim kājām, P. Strautiņš<br />

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE<br />

Stradiņa slimnīcā atklāj jaunas mācību telpas RSU studentiem un pasniedzējiem<br />

Ikgadējais pasākums<br />

Jeļena Reste - gada doktorants <strong>2010</strong><br />

MĀSU SLEJA<br />

Oftalmoloģijas māsu sanāksme Parīzē, V. Bērziņa, L. Pogule<br />

Māsas – doktorantes<br />

IN MEMORIAM Ilga Bisenieka (29.04.1923. –14.11.<strong>2010</strong>.)<br />

SDD - 10 GADI<br />

Slimnīcas Sociālā darba dienestam – 10, D. Cešeiko<br />

NUMURA INTERVIJA<br />

A. A. Veinbergs: Izvirzīt mērķi un censties to sasniegt!, I. Stibe<br />

NOTIKUMI<br />

Stradiņa slimnīcai dāvina bezvadu interneta pieslēgumu<br />

Latvijas kardiologi operē tiešraidē<br />

Reģionālās mutes veselības veicināšanas konferences <strong>2010</strong>. gadā, A. Paeglītis<br />

Starptautiska konference par Parkinsona slimību<br />

Stradiņa slimnīcas urologi apmāca Liepājas kolēģus<br />

Infekciju uzraudzības dienests īsteno projektu Latvijas slimnīcās, L. Grudule<br />

Krūts slimību centrs aicina sievietes savlaicīgi vērsties pie ārsta<br />

Acu ārsti stāsta par biežākajiem redzes pasliktināšanās iemesliem un to ārstēšanas iespējām<br />

Asinsvadu ķirurgi uzstājas Eiropas Asinsvadu ķirurģijas kongresā un Ķīnas asinsvadu un<br />

endovaskulārajā konferencē<br />

Stradiņa slimnīcā veikta 1500. nieres transplantācija<br />

Starptautisks seminārs par magnētisko rezonansi un datortomogrāfiju kardioloģijā, K. Kupčs<br />

Prezentē e-veselības projektu asinsvadu ķirurģijai<br />

JAUNI PAKALPOJUMI<br />

Jaunā gamma kamera ar datortomogrāfu, A. Buša, M. Ratniece<br />

Fluorescences video angiogrāfija - jaunas iespējas Stradiņos un Latvijā, R. Bricis<br />

Jaunas iespējas ekstrakorporālā asiņu attīrīšanā, V. Liguts<br />

Kolonoskopijas īslaicīgā narkozē<br />

Dermatologs pieņem vakaros<br />

PIEREDZE<br />

Veiksmīgs komandas darbs kritiskā situācijā, V. Ratobiļskis<br />

Neiroloģijas klīnikas un „Zentiva” konkurss „Laikam ir nozīme”, A. Millers<br />

Barības vada protēze, L. Sosāre<br />

Uroģenitālas hlamidiozes kontroles problēmas, Dz. Ozoliņš,<br />

PERSONĪBA<br />

Daina Kurme: Ķirurgam jāvar izdarīt viss, I. Lapsa<br />

Normunds Skroderis - izcila ārsta paraugs, I. Lapsa<br />

ESI VESELS<br />

Iepazīstina ar iedzīvotāju sirds veselības audita rezultātiem<br />

Izdos Mutes veselības kalendāru 2011<br />

Sirds lietošanas instrukcija jeb 10 likumi, kas jāievēro<br />

SVEICAM<br />

LABIE VĀRDI<br />

2 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I IEVADRAKSTS<br />

Simtgades gadu<br />

aizvadot<br />

Simtgades gads tūlīt noslēgsies. Esam gan cītīgi strādājuši, gan<br />

sarīkojuši sev svētkus.<br />

Man ir prieks, ka tieši šogad – 100.jubilejas gadā - esam bijuši liecinieki<br />

tik nozīmīgam notikumam kā Stradiņa slimnīcas attīstības<br />

projekta īstenošanai ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē. Slimnīcas<br />

attīstība nu jau ir neapturama.<br />

Slimnīcas dzimšanas dienā – <strong>2010</strong>. gada 10. februārī – svinīgi un simboliski ielikām pamatakmeni<br />

jaunajai slimnīcai. 28.oktobrī līdz ar 30.korpusa nojaukšanu uzsākām ēku demontāžu, lai atbrīvotu<br />

vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Šobrīd demontāžas darbi rit pilnā sparā. Plānots, ka<br />

de montāža ilgs līdz 2011.gada februārim. Noslēdzies arī metu konkurss par slimnīcas ēku kompleksa<br />

attīstības arhitektonisko vīziju, šobrīd norit sarunu procedūra par skiču projekta izstrādi ar metu<br />

konkursa uzvarētājiem. Uzsākts darbs arī pie administratīvās organizācijas plāna un tel pu programmas<br />

izstrādes. Pēc skiču konkursa sekos tehniskā projekta izstrāde un būvniecība. Sav laicīgi<br />

pabeidzot demontāžas darbus un pārvietojot inženiertehniskos tīklus, jaunās ēkas celtnie cību<br />

iecerēts uzsākt 2012.gadā. Paredzēts, ka A korpuss varētu tikt uzcelts un aprīkots trīs gadu laikā.<br />

Vēlreiz gribu atgādināt, ka Stradiņa slimnīcai ir nepieciešamas šīs pārmaiņas, lai nodrošinātu pacientiem<br />

ārstēšanu un aprūpi cilvēka cienīgos apstākļos. Slimnīcas ēkas ir simtgadīgas. Ik dienu<br />

slimnīcā notiek avārijas – plīst ūdensvadi, traucēta elektrības padeve. Protams, būvniecība un teritorijas<br />

labiekārtošana radīs neērtības, bet es lūdzu būt saprotošiem, jo ieguvēji no jaunā korpusa<br />

būs visi – gan pacienti, gan darbinieki.<br />

Šogad augstus valsts apbalvojumus saņēmuši vairāki mūsu darbiniekiem. Rīgas pils Ģerboņu<br />

zā lē notikušajā Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta pasniegšanas svinīga<br />

jā ceremonijā tika godinātas arī trīs Stradiņa slimnīcas darbinieces - 18.nodaļas vadītāja, onko<br />

loģe, ķīmijterapeite Vija Bērziņa, 39.Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas<br />

no daļas virsmāsa Mārīte Daukste un 5.nodaļas ķirurģijas māsa Zita Stolse. Ministru kabineta<br />

gadskārtējo balvu saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Stradiņa slimnīcas Latvijas<br />

Transplantācijas centra vadītājs medicīnas zinātņu doktors Rafails Rozentāls. Decembra vidū<br />

tiksimies slimnīcas darbinieku apbalvošanas pasākumā “Gada balva <strong>2010</strong>”, lai pateiktos arī citiem<br />

kolēģiem par pašaizliedzīgu darbu Stradiņa slimnīcā.<br />

Apaļu jubileju šogad svinēja arī mūsu alma mater – Rīgas Stradiņa universitāte. Priecājos, ka sadarbībā<br />

ar Rīgas Stradiņa universitāti izdevies iekārtot modernu darba vidi studentiem un pa sniedzējiem<br />

– svinīgi atklātas jaunas un labiekārtotas telpas RSU Iekšķīgo slimību katedras propedeitikas<br />

klīniskajai bāzei vienā no mūsu slimnīcas simtgadīgajiem korpusiem, tādējādi simtgadīgajās<br />

ēkās ienesot jaunu dzīvību.<br />

Pārmaiņas sagaida arī slimnīcas vadību. Man kā valdes priekšsēdētājam ir līgums ar Veselības ministriju<br />

līdz 2011.gada 17.janvārim. Esmu nolēmis vairs nekandidēt uz šo amatu. Līdz ar to nākamā<br />

gada 17.janvāris būs mana pēdējā darba diena kā valdes priekšsēdētājam. Turpināšu darbu<br />

Radioloģijas institūtā kā ārsts-radiologs.<br />

Atstājot šo amatu, slimnīcai es novēlu turpināt iesākto, attīstīties visos pamatvirzienos – diagnostikā,<br />

ārstēšanā, kā arī izglītībā un zinātnē, neskatoties uz pārejošām grūtībām. Gribu pateikt<br />

lielu paldies Jums, kolēģi, par līdzšinējos sadarbību. Novēlu īstenot idejas un virzīties uz priekšu!<br />

A.A.Veinbergs<br />

valdes priekšsēdētājs<br />

<strong>2010</strong>. gada decembrī<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

3

AKTUALITĀTES<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Valdes lēmumi<br />

22.06.<strong>2010</strong>.<br />

• Atbalstīts jauna maksas pakalpojuma<br />

– nūjošanas – ieviešana Fizikālās<br />

medicīnas un rehabilitācijas centrā, kas<br />

veicinātu ve selīga dzīvesveida popularizēšanu.<br />

Nodro šināta fizioterapeitu apmācība<br />

nūjošanā.<br />

11.08.<strong>2010</strong>.<br />

• Noteikts, ka medicīnas preču un medikamentu<br />

iepirkumi slimnīcā notiek<br />

cen tralizēti, veicot pasūtījumus slimnīcas<br />

Aptiekā, lai nodrošinātu pārskatāmu un<br />

kontrolējamu. Apstiprināts Mēneša limits<br />

medikamentu patēriņam slimnīcas<br />

struktūrvienībās ar <strong>2010</strong>.gada 1.oktobri.<br />

1.09.<strong>2010</strong>.<br />

• Ar <strong>2010</strong>.gada 1.oktobri, ņemot vērā<br />

nepieciešamību atbrīvot 35.korpusu,<br />

slēgtas 29.nodaļas 24 gultas. Lai nodrošinātu<br />

programmas „Černobiļas AES<br />

avārijas likvidētāju un arodslimnieku<br />

ārstēšana stacionārā” izpildi, 12 terapijas<br />

profila gultas programmas nodrošināšanai<br />

izvietotas šādi: 9.Endokrinoloģijas nodaļā<br />

– 4 gultas, 1.Acu mikroķirurģijas nodaļā –<br />

8 gultas.<br />

• Atbalstīta VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā<br />

universitātes slimnīca” pretendēšana konkursā<br />

par valsts nozīmes pētniecības<br />

cen tra izveidi Sabiedrības veselības un<br />

klīniskās medicīnas jomā.<br />

18.09.<strong>2010</strong>.<br />

• Atbalstīts priekšlikums 14.nodaļā palielināt<br />

intensīvās aprūpes gultu skaitu<br />

līdz 8 (astoņām) gultām.<br />

• Konceptuāli atbalstīta slimnīcas dalība<br />

projektā sirds-asinsvadu slimību<br />

Eiropas uzskaites tīkla izveidošanai “Creation<br />

of European Network in Orphan<br />

Cardiac Diseases”. Saņemts uzaicinājums<br />

iesaistīties projektā kopā ar Krakovas Jāņa<br />

Pāvila II slimnīcu un Kauņas Medicīnas<br />

universitātes slimnīcu.<br />

27.10.<strong>2010</strong>.<br />

• Atbalstīts Maksas pakalpojumu nodaļas<br />

projekts par veselības kartes iz veidošanu,<br />

nodrošinot klientiem atlaides uz<br />

maksas pakalpojumiem un citas priekšrocības.<br />

Sadarbībā ar Komunikācijas nodaļu<br />

izstrādāts kartes dizains. Lēmums<br />

turpināt darbu pie projekta ieviešanas.<br />

• Atbalstīta dalība Eiropas Komisijas<br />

ap maksātā pētniecības projektā PRO-<br />

HIBIT ,,Infekciju kontroles pasākumi<br />

nozokomiālo infekciju samazināšanai”,<br />

par projekta vadītāju iecelts Infekciju<br />

uzraudzības dienesta vadītājs prof.Uga<br />

Dumpis.<br />

Sarežģītie laiki...<br />

Modris Dzenītis<br />

Finanšu direktors, valdes loceklis<br />

Karjera<br />

Tuvojas gadumija, un<br />

nu jau jaunā valdība<br />

nākusi klajā ar ikgadējo<br />

paziņojumu par līdzekļu<br />

samazinājumu veselības<br />

aprūpei un slimnīcām.<br />

Jau <strong>2010</strong>.gads daudziem<br />

no mums nav bijis viegls,<br />

taču tas, ar kādiem „pārsteigumiem”<br />

mūs izbrīnīs<br />

nākamais, nav zināms.<br />

<strong>2010</strong>.gadā slimnīcas<br />

Fi nan šu departaments<br />

daudz strādājis<br />

pie slimnīcas resursu uzskai tes sistēmas<br />

pilnveidošanas. Šajā gadā esam tikušies ar<br />

daudzu struktūrvienību darbiniekiem un<br />

snieguši Jums nepieciešamo informāciju un<br />

datus. 2011.gadam vēlamies kļūt par Jūsu<br />

partneri un atbalstu, kas palīdzētu saprast,<br />

cik efektīvi strādā Jūsu struktūrvienība un<br />

kā vēl varētu uzlabot finanšu rādītājus un<br />

sniegumu.<br />

2011.gads nepārprotami būs gads, kad<br />

Latvijā atlikušajām slimnīcām būs jāpierāda<br />

sava veiktspēja un efektivitāte. Nepietiks<br />

vien ar to, ka varam pacientu vienkārši<br />

izārstēt – tas būs jādara iespējami ātri un<br />

finansiālā ziņā efektīvi. To, ka esam kļuvuši<br />

efektīvāki, neapstrīdami pierāda fakts, ka ar<br />

samazinātiem resursiem šogad esam varējuši<br />

palīdzēt ievērojami lielākam pacientu skaitam<br />

nekā pērn.<br />

Bez tam nav aiz kalniem laiks, kad Latvijas<br />

pacientiem ārstnieciskās palīdzības saņemšanai<br />

kļuvusi pieejama visa Eiropa ar<br />

savu attīstīto veselības aprūpes sistēmu. Bet<br />

tas vienlaicīgi nozīmē, ka Stradiņa slimnīca<br />

ir kļuvusi pieejama arī pacientiem no Eiropas.<br />

Un Stradiņi ar pamatotu lepnumu<br />

var piedāvāt augstas klases medicīnisko<br />

palīdzību gandrīz ikvienā ārstniecības jomā,<br />

turklāt par konkurētspējīgām cenām. Tas ir<br />

mūsu trumpis, kas nešaubīgi iespēju robežās<br />

būtu izmantojams šobrīd un nākamajā gadā.<br />

Tajā pat laikā, protams, jāatzīst, lai cik labu<br />

ārstniecības pakalpojumu Stradiņi šobrīd<br />

spēj nodrošināt, diemžēl mēs nevaram<br />

piedāvāt to, ko bieži pacienti sagaida no jebkura<br />

pakalpojuma sniedzēja – labu servisu,<br />

komfortablus apstākļus. Tieši tam mums tik<br />

ļoti nepieciešams ir jaunais slimnīcas korpuss,<br />

pie kura tapšanas slimnīca šobrīd cītīgi<br />

strādā.<br />

Bet vairāk par jauno korpusu šobrīd, manuprāt,<br />

nepieciešams nenogurstoši pilnveidot<br />

un uzlabot pašu galveno – komunikāciju<br />

un attiecības ar mūsu pacientiem. Lai<br />

neļaujamies pašapmierinātībai par 2009.<br />

gadā iegūto titulu “Gada balva medicīnā<br />

- “Mana slimnīca””. Ir jāpiepūlas, lai šādu<br />

titulu iegūtu, taču ļoti smagi jāstrādā, lai<br />

to nosargātu. Pēdējos mēnešos pacientu<br />

sūdzības bijušas nevis par ārstēšanas vai<br />

aprūpes jautājumiem, bet gan par attieksmes<br />

un komunikācijas problēmām.<br />

Natālija Auziņa<br />

kļuvusi par<br />

Torakālās<br />

ķirurģijas centra<br />

3.operāciju bloka<br />

virsmāsu<br />

Ināra Ādamsone<br />

kļuvusi par<br />

31.Hroniskās<br />

hemodialīzes<br />

nodaļas<br />

vadītāju<br />

Tādēļ 2011.gadā šiem jautājumiem visi ko pā<br />

veltīsim pastiprinātu uzmanību. „IEJŪTĪBU,<br />

PIEKLĀJĪBU un LAIPNĪBU nevar nopirkt par<br />

naudu, tādēļ STRADIŅI Jums to dāvina!”<br />

Zem šāda moto aicinu parakstīties ikvienu<br />

Stradiņu darbinieku! Es parakstos!<br />

Nobeigumā pateicos ikvienam Stradiņu darbiniekam<br />

par ieguldīto darbu, pašatdevi un<br />

kalpošanu mūsu Latvijai un tās tautai šajā<br />

sarežģītajā laikā!<br />

4 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I AKTUALITĀTES<br />

Publicētas <strong>2010</strong>. gada kardiopulmonālās<br />

reanimācijas vadlīnijas<br />

<strong>2010</strong>. gada oktobrī tika publicētas jaunās<br />

kardiopulmonālās reanimācijas (KPR) vadlīnijas<br />

nākamajiem pieciem gadiem, kas<br />

tiks apspriestas un analizētas Eiropas Atdzīvināšanas<br />

padomes 10.kongresā Portugālē<br />

šī gada 2.- 4.decembrī. Tam sekos jauno<br />

vadlīniju ieviešana Latvijā, tradicionāli<br />

sadarbojoties profesionālajām asociācijām,<br />

augstskolām un instruktoriem, bet vēlos jau<br />

šobrīd „Slimnīcas Ziņu” auditorijai uzsvērt<br />

būtiskāko un visām ārstniecības personām<br />

svarīgāko informāciju.<br />

Ja 2005.gada vadlīniju moto bija: „Vienkāršot,<br />

vienkāršot un vēlreiz vienkāršot”, tad <strong>2010</strong>.<br />

gada vadlīnijās uzsvars tiek likts uz KPR kā<br />

atdzīvināšanas algoritmu pamatelementu<br />

– 1) nekavēties ar KPR uzsākšanu. Ja pacients<br />

bezsamaņā un elpošana 10 sekunžu<br />

laikā izvērtēta kā nepietiekama, nekavējoties<br />

jāuzsāk KPR. Daži komentāri: a) pirmajās<br />

minūtēs pēc sirdsdarbības apstāšanās reizēm<br />

var novērot gārdzošas, virspusējas ieelpas,<br />

ko nedrīkst sajaukt ar normālu elpošanu - tās<br />

uzskatāmas par sirdsdarbības apstāšanās<br />

apstiprinājumu; b) pulsa pārbaude uz<br />

a.carotis vai citām artērijām tiek uzskatīta<br />

Novembra sākumā Medicīnas tehnoloģiju departaments<br />

(MTD) realizēja divus apjo mīgus<br />

projektus, kas prasīja nopietnu sa gatavošanos<br />

un plānošanu, lai pēc iespējas mazāk traucētu<br />

slimnīcas darbu.<br />

Līdz ar celtniecības darbu uzsākšanu un veco<br />

ēku nojaukšanu, 5. novembrī tika veikta<br />

slimnīcas skābekļa tvertnes pārvietošana, kas<br />

nodrošina ar skābekli visas slimnīcā esošās<br />

struktūrvienības. Pārvietošanas darbi tika<br />

uzsākti agri no rīta un, kopā ar SIA „VANĪ”, SIA<br />

„AGA” un SIA „NMS-Elpa” darbiniekiem, līdz<br />

dienas beigām atbildīgais uzdevums bija pabeigts<br />

veiksmīgi un bez starpgadījumiem.<br />

Otrs nozīmīgs MTD projekts bija slimnīcas<br />

vecās SIEMENS HICOM zvanu centrāles nomaiņa<br />

uz modernāku un mūsu slimnīcas<br />

vajadzībām atbilstošāku. Telefonu centrāles<br />

nomaiņai tika izvēlēts laiks, kad vismazāk<br />

tiktu traucēts slimnīcas darbs, 6.novembris,<br />

nakts no piektdienas uz sestdienu. Cen trāles<br />

nomaiņas darbi tika uzsākti pirms divpadsmitiem<br />

naktī un ilga visu nakti, līdz pat<br />

sestdienas pēcpusdienai. Mūsu Me dicīnas<br />

Tehnoloģiju departamenta (MTD) speciālisti<br />

kopā ar SIA „Baltic Premier Partners” darbiniekiem<br />

nakts laikā veica telefona centrāles<br />

nomaiņu, kā arī pārslēdza lielāko daļu radiotelefonu<br />

bāzes staciju (kopumā 65 stacijas).<br />

Pilnā apjomā telefonu centrāle tika<br />

iedarbināta 6.novembrī plkst. 12.00. Centrāles<br />

pārslēgšanas laikā slimnīcā tika nodrošināti<br />

mobilie sakari.<br />

par neprecīzu metodi, kurā kļūdās ne tikai<br />

neprofesionāli, bet arī profesionāļi, tāpēc tā<br />

netiek rekomendēta; c) ja palīdzības sniedzējs<br />

neprot vai baidās elpināt, viņš var izdarīt tikai<br />

netiešo sirds masāžu; 2) KPR nepārtrauktība,<br />

piemēram, turpinot KPR defibrilatora uzlādes<br />

laikā un atsākot tūlīt pēc izlādes, nekavējot<br />

laiku ritma un asinsrites pārbaudei, 3) veikt<br />

KPR kvalitatīvi.<br />

Atsevišķa sekcija KPR kvalitātei bija veltīta arī<br />

6.Eiropas neatliekamās medicīnas kongresā,<br />

kas šī gada oktobrī notika Stokholmā. Ieraksti<br />

no reanimācijas zāles pierāda, ka netiek<br />

ievērota krūšu kurvja kompresiju un ieelpu<br />

attiecība, reanimācijas procesā reģistrēti nepamatoti<br />

pārtraukumi u.c.<br />

Jaunajās vadlīnijās uzsvērta atdzīvināšanas<br />

komandas līdera (par līderi var kļūt jebkura<br />

ārstniecības persona, jo kādam ir jāuzņemas<br />

situācijas vadība, t.sk. izsaucot palīdzību, un<br />

jādod precīzas komandas līdz reanimatologa<br />

ierašanās brīdim) loma KPR nepārtrauktības<br />

nodrošināšanā. Vēlos atgādināt, ka pamata<br />

atdzīvināšanas algoritms attiecas uz jebkuru<br />

ārstniecības personu arī ārpus darba, ja<br />

Līdz ar telefonu centrāles nomaiņu ir paredzamas<br />

vairākas izmaiņas esošajā zvanu<br />

centrāles konfigurācijā. Turpmāk izejošie<br />

zva nu uz pilsētas un Latvijas fiksētajiem tālruņu<br />

numuriem būs pieejami tikai nodaļu<br />

vadītājiem un virsmāsām. Reģistratūrām tiks<br />

saglabāta esošā sistēma un būs pieejami<br />

zvani gan uz pilsētas un Latvijas fiksētajiem<br />

tālruņu numuriem, gan mobilajiem telefoniem.<br />

Nodaļām, lai veiktu zvanus uz mobilajiem<br />

telefoniem, iesakām izmantot nodaļai<br />

izsniegto mobilo tālruni. Tām nodaļām,<br />

kurām nav izsniegti mobilie telefoni, lūdzam,<br />

rakstīt MTD iesniegumu par šāda telefona<br />

nepieciešamību.<br />

Anita Kalēja<br />

Ārstniecības departamenta direktore<br />

jāuzsāk reanimācijas pasākumi<br />

kaimiņiem, radiniekiem,<br />

draugiem u.tml.<br />

Atceramies, ka vispirms<br />

jā pārliecinās par savu un<br />

pacienta drošību; ja nepieciešams,<br />

pacients jānovieto<br />

reanimācijas pasākumu<br />

veikšanai ērtā vie tā.<br />

Bezsamaņa un gārdzoša<br />

vai reta elpošana jāuztver<br />

kā sirds apstāšanās pazīme<br />

- nekavējoties jāsauc palīgā<br />

un jāuzsāk sirds netiešā<br />

masāža vismaz 100 reizes minūtē, novietojot<br />

rokas uz krūšu kaula lejasdaļas. Krūšu<br />

kurvis jāiespiež vismaz 5 cm dziļumā. Pēc 30<br />

krūšu kurvja kompresijām jāveic divas ieelpas<br />

(kopumā ne ilgāk par 5 sekundēm) un<br />

jāturpina sirds netiešā masāža, šādi darbojoties<br />

divas minūtes, kad atkārtoti jāizvērtē<br />

pacienta stāvoklis. Atdzīvināšanu pārtrauc,<br />

ja pacients atgūst samaņu, ierodas palīdzība<br />

vai palīdzības sniedzēja spēki ir izsīkuši, tāpēc<br />

savlaicīgi atcerieties izsaukt palīgus un - lai<br />

veicas!<br />

Medicīnas tehnoloģiju departamenta jaunumi<br />

Uldis Jaspers<br />

Medicīnas tehnoloģiju departamenta direktors<br />

Nozīmīgu atbalstu centrā<br />

les nomaiņas saga tavošanās<br />

procesā sniedza<br />

MTD un dispečeru dienesta<br />

darbinieki. Liels paldies<br />

visiem iesaistītajiem! Īpašu<br />

paldies par paveikto darbu<br />

gribētos izteikt visiem<br />

MTD IT daļas darbiniekiem<br />

– Albertam Son da ram,<br />

Viesturam Kras ti ņam,<br />

Jānim Šņorem, Igoram Jegorovam,<br />

Kazimiram Prikulim,<br />

Jānim Lūsim.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

5

SLIMNĪCAS ATTĪSTĪBA I Slimnīcas Ziņas<br />

Cik tālu esam?<br />

Ne reizi vien ir dzirdēts<br />

jautājums par to, kad tad<br />

beidzot sāks būvēt to Jauno<br />

Slimnīcu? Jautājums ir<br />

gluži pamatots, jo kopš<br />

2007. gada augusta<br />

starp tautiskā plenēra ir<br />

pagājuši vairāk nekā trīs<br />

gadi.<br />

Kas tad ir padarīts šajā laikā,<br />

lai nākamajā, t.i., jau<br />

2011. gadā varētu sākt celt<br />

jaunās slimnīcas 1.korpu su<br />

jeb kā jau ierasts to saukt<br />

slimnīcas darbinieku vidū – „pirmo čūsku”:<br />

2007. gads<br />

Izstrādāta slimnīcas attīstības koncepcija<br />

divās redakcijās, kuru galvenie punkti ir 2<br />

jauni korpusi ar kopējo platību 130 000 kv.m.;<br />

kopā 1032 gultas, no kurām 72 intensīvās<br />

terapijas gultas (šobrīd atvērtas ir 839 gultas);<br />

kopējais darbinieku skaits apmēram 4000<br />

(šobrīd slimnīcā strādā nedaudz vairāk kā<br />

2900 darbinieku).<br />

2008.gads<br />

Šis gads iezīmējās ar vairākiem rekonstrukcijas<br />

darbiem un jaunu struktūrvienību atvēršanu,<br />

kā, piemēram, 19.decembrī svinīgi tika atklāts<br />

Šūnu transplantācijas centrs, pabeigta<br />

slimnīcas aptiekas renovācija, pabeigta Ambulatoro<br />

pakalpojumu centra rekonstrukcija,<br />

turpinājās darbs pie 9. korpusa rekonstrukcijas<br />

utt. Protams, ka nozīmīgs notikums bija<br />

arī slimnīcas rekonstrukcijas un attīstības projekta<br />

uzsaukšana Valsts sekretāru pilnsapulcē<br />

2008.gada 31.jūlijā. 2008.gada decembrī sākās<br />

jaunās slimnīcas publiskā apspriešana.<br />

2009. gads<br />

Krīzes gads. Tiek pārtraukti, pārsūdzēti, apstrī<br />

dēti vairāki iepirkumi, kas saistās ar struktūrvienību<br />

pārcelšanu un celtniecības un<br />

re montdarbiem. Nopietnas attīstības problēmas<br />

radīja finanšu ministra rīkojums 2009.<br />

gada martā pārtraukt iespēju apgūt Valsts<br />

galvoto aizdevumu (VGA) un tikai <strong>2010</strong>.<br />

gada 11.janvārī tika saņemta atļauja turpināt<br />

apgūt VGA, Ministru prezidenta rezolūcija<br />

Nr.111-1/9-IP 4.punkts, Latvijas Republikas<br />

Finanšu ministra E.Repšes parakstīšanas datums<br />

11.01.<strong>2010</strong>). Tomēr visi iepirkumi, kuri<br />

bija noslēgti līdz tam, turpinājās, kā rezultātā<br />

<strong>2010</strong>.gads sākas jau daudz pozitīvāk.<br />

<strong>2010</strong>. gads<br />

Slimnīcas dzimšanas dienā - <strong>2010</strong>. gada 10.<br />

februārī - svinīgi tika ielikts pamatakmens<br />

slimnīcas jaunajiem korpusiem un slimnīcas<br />

darbiniekiem, Veselības ministrijai un visai<br />

sabiedrībai tika prezentēts jaunais slimnīcas<br />

modelis, kurā atrodas tikai 2 jaunceltnes un<br />

atjaunoti kultūrvēsturiski pieminekļi. Jaunajā<br />

maketā 15. korpusa vairs nav. Tiek atvērts 9.<br />

korpuss (Onkoloģijas klīnika).<br />

Pēc vairāk nekā 2 gadu „konkursēšanas”<br />

<strong>2010</strong>.gada 29. aprīlī ar būvkompāniju „Skonto<br />

Būve” tiek noslēgts līgums par slimnīcas<br />

inženiertehnisko tīklu pārnešanu un<br />

demontāžu, 1.korpusa būvlaukuma sagatavošanai.<br />

<strong>2010</strong>.gada 28.oktobrī Paula Stradiņa Klī niskajā<br />

universitātes slimnīcā uzsāka ēku de montāžu,<br />

lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa<br />

būvlaukumam. Pasākumā laikā „Skonto būve”<br />

ekskavators veica 30.korpusa nojaukšanu.<br />

Pasākumā piedalījās arī veselības ministrs<br />

Didzis Gavars.<br />

Lai būtu iespējama ēku demontāža un būvlaukuma<br />

sagatavošana, uz citām tel pām<br />

jau pārvietotas vairākas slimnīcas struktūr<br />

vienības un nodaļas. Klīniskās imuno loģijas<br />

centrs pārvietots no 19. uz 37.korpusu,<br />

Radionukleīdā nodaļa, kur veic scintigrāfijas,<br />

pārvietota uz 108.korpusa pagrabstāvu, 29.<br />

nodaļa (arodslimību un terapeitiskā nodaļa,<br />

Černobiļas AES avārijā cietušo ārstēšana)<br />

pārvietota daļēji uz 1.nodaļu un 9.nodaļu.<br />

Pārmaiņas skar arī studentus un rezidentus<br />

- RSU un LU mācību telpas pārvietotas<br />

uz 21.korpusu. Atrašanās vietu mainījis arī<br />

Darba analīzes un statistikas departamenta<br />

Medicīnas informātikas dienests, kā arī<br />

Medicīnas tehnoloģiju departaments. Pārvietota<br />

arī skābekļa iekārta. Darbus plānots<br />

pabeigt 2011.gada februārī.<br />

Š.g. 27.oktobrī beidzot tiek saņemta atļauja<br />

no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) slēgt<br />

līgumu ar Austrijas kompāniju „Solve consulting”<br />

par administratīvās organizācijas<br />

plāna un telpu programmas izstrādi. Līgums<br />

noslēgts š.g. novembrī, darbu plānots pabeigt<br />

Aldis Rozenbergs<br />

Attīstības biroja vadītājs<br />

līdz nākamā gada maijam. Tāpat ir noslēdzies<br />

Metu konkurss, kur par uzvarētājiem tiek<br />

pasludināta apvienība SIA „Nams” (Latvija),<br />

JKMM (Somija) un Oliver (Izraēla). Šī apvienība<br />

gada laikā izstrādās 1.korpusa skiču projektu,<br />

lai pēc tam slimnīca varētu izsludināt<br />

pagaidām vērienīgāko konkursu par 1.korpusa<br />

tehnisko projektu un celtniecību ar kopējo<br />

platību 90 000 kv.m.<br />

Šajā gadā turpinājās slimnīcas teritorijas<br />

sakārtošanas darbi, kā, piemēram, asfaltēšana,<br />

slimnīca stāvvietas paplašināšana, jaunas<br />

stāvvietas izbūve Liepājas ielā, skābekļa stacijas<br />

pārvietošana utt.<br />

„Visjūtīgākais” jautājums vienmēr ir finanses.<br />

Visi augstākminētie darbi tiek veikti tikai<br />

un vienīgi par VGA (Valsts galvotā aizdevuma)<br />

un ERAF (Eiropas Reģionālas attīstības<br />

fonda) līdzekļiem. Lieki piebilst, ka šos<br />

līdzekļus drīkst izmantot tikai un vienīgi<br />

slimnīcas attīstības darbiem, kas ir saistīti ar<br />

struktūrvienību pārcelšanu, renovāciju un<br />

jaunu objektu celtniecību. ERAF līdzekļus 25%<br />

apmērā drīkst izmantot aparatūras iegādei.<br />

Ja valsts galvotā aizdevuma un ERAF nauda<br />

netiek iztērēta paredzētajam mērķim – jauno<br />

korpusu būvniecībai un iekārtošanai –, tā tiek<br />

pazaudēta, jo pacientu ārstniecībai diemžēl to<br />

nav iespējams novirzīt.<br />

Reāli jaunās slimnīcas 1.korpusa jeb „čūskas”<br />

celtniecība varētu sākties nākamā gada<br />

rudenī, celtniecības laiks 2 gadi, apmēram 1<br />

gads ēkas iekārtošanai (aparatūra, mēbeles,<br />

laboratorijas, utt.), tātad 2014. gads būs<br />

slimnīcas jaunā korpusa dzimšanas dienas<br />

gads.<br />

Ar gaišām domām pavadīsim <strong>2010</strong>.gadu<br />

un jauniem sapņiem, cerībām un plāniem<br />

sagaidīsim Jauno 2011.gadu. Lai mums visiem<br />

viss izdodas!<br />

6 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I SLIMNĪCAS ATTĪSTĪBA<br />

Stradiņa slimnīcā<br />

sāk veco ēku demontāžu<br />

Jānis Matīss<br />

Saimniecības departamenta direktors<br />

Ēku demontāža paredz vairāku vienstāvu un<br />

trīsstāvu ēku, garāžu, kā arī pussabrukušu<br />

ēku nojaukšanu, lai atbrīvotu vietu jaunā korpusa<br />

būvlaukumam. Pirmajā kārtā paredzēts<br />

nojaukt ap 30 ēkām ar kopējo platību<br />

11 000 m2. Plānots, ka ēku demontāžas darbi<br />

ilgs līdz 2011.gada februārim. 30.korpusā,<br />

kuru nojauc pirmo, pirms tam atradās<br />

to pogrāfiskās anatomijas katedra, vēlāk arī<br />

fizikālās medicīnas prakse un protēžu laboratorija.<br />

Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs<br />

Ar nolds Atis Veinbergs uzsver: „Slimnīcas<br />

ēkas ir simtgadīgas. Ik dienu slimnīcā notiek<br />

avārijas - plīst ūdensvadi, traucēta elektrības<br />

padeve. Stradiņa slimnīcai ir nepieciešamas<br />

šīs pārmaiņas, lai nodrošinātu pacientiem<br />

ārstēšanu un aprūpi cilvēka cienīgos apstākļos.<br />

Protams, būvniecība un teritorijas labiekārtošana<br />

radīs neērtības, bet es lūdzu būt<br />

saprotošiem, jo ieguvēji no jaunā korpusa<br />

būs visi - gan pacienti, gan darbinieki.”<br />

Kopumā Stradiņa slimnīcas izstrādātais slimnīcas<br />

ēku kompleksa rekonstrukcijas pro jekts<br />

ietver daļēju ēku nojaukšanu, divu jau nu<br />

korpusu būvniecību, vēsturiskā manto juma<br />

- Šmēlinga arhitektūras pieminekļu - restaurēšanu,<br />

izvietojot tur mācību un zinātnes<br />

parku. Jaunajos korpusos paredzēts plašs<br />

ne atliekamās medicīniskās palīdzības centrs,<br />

38 moderni operāciju bloki, kā arī ķirurģijas,<br />

trans plantoloģijas, internās medicīnas, neiro<br />

loģijas un kardioloģijas centri. Tāpat tiks<br />

no drošināta arī onkoloģiskā palīdzība, pla šas<br />

diagnostikas iespējas, dzemdību un ginekoloģiskā<br />

aprūpe un rehabilitācija. Vēl lielāku<br />

pacientu skaitu paredz aptvert konsultatīvā<br />

poliklīnika un ambulatorās pieņemšanas.<br />

Autotransporta iebraukšana un novietošana<br />

slimnīcas teritorijā un tās tuvumā<br />

Izveidotas 3 autostāvvietas, kuras ērtības labad<br />

nosauksim šādi: „Liepāja”, „Ventspils” un<br />

„Teritorija”. Autostāvvietu izveidē ieguldīti<br />

Ls 196.660. Katrai paredzēti savi nosacījumi.<br />

Jaunā stāvvietu sistēma tiks ieviesta pakāpeniski<br />

: „Liepāja” plāno uzsākt darbu<br />

no <strong>2010</strong>.gada decembra mēneša, savukārt<br />

„Ventspils” un „Teritorija” noteikumi stāsies<br />

spēkā pēc jauno slimnīcas iebrauktuvju<br />

rekonstrukcijas pabeigšanas – orientējoši<br />

2011.gada februārī vai martā.<br />

Stāvvieta „Teritorija” būs pieejama tikai slimnīcas<br />

darbiniekiem, sadalījums pēc struktūrvienībās<br />

strādājošo skaita. Mēneša maksa<br />

– 20 Ls. Iebraukšana slimnīcas teritorijā līdz<br />

30 min būs bez maksas, piemēram, pacienta<br />

atvešanai vai aizvešanai. Ja teritorijā<br />

pavadītais laiks pārsniegs 30 minūtes, būs<br />

jāmaksā 3 Ls stundā.<br />

Stāvvieta „Ventspils” galvenokārt paredzēta<br />

slimnīcas darbiniekiem. Mēneša maksa – 15<br />

Ls. Stundas likme 1.00 Ls. Šajā stāvvietā arī<br />

apkārtējo māju iedzīvotājiem tiek piedāvāta<br />

autotransporta novietošana naktīs un<br />

brīvdienās, cena 15 Ls mēnesī.<br />

Stāvvieta „Liepāja” paredzēta gan darbi niekiem,<br />

gan pacientiem, gan citiem inte re sentiem.<br />

Mēneša maksa darbiniekiem būs 10 Ls,<br />

pārējiem – 25 Ls mēnesī. Atsevišķi izveidots arī<br />

cenrādis īslaicīgai automašīnas novietošanai:<br />

1 stunda - 0.50 Ls, 3 stundas - 1.00 Ls, 8 stundas<br />

- 1.50 Ls, 12 stundas - 2.00 Ls, 24 stundas<br />

- 3.00 Ls, 7 dienas (nedēļa) - 10.00 Ls, naktis +<br />

brīvdienas mēneša cena - 15.00 Ls.<br />

Finanšu departaments slimnīcas darbinieku<br />

ēr tībai piedāvā: uz rakstiska iesnieguma pamata<br />

ikmēneša maksājumu par stāvvietu, veikt<br />

automātiski, ieturot to no darbinieka al gas.<br />

„Teritorija” (130 vietas)<br />

Sadalījums pēc struktūrvienībās<br />

strādājošo skaita<br />

Mēneša cena darbiniekiem - 20.00 Ls<br />

30 min - bez maksas<br />

Stundas likme - 3.00 Ls<br />

„Ventspils” (160 vietas)<br />

Mēneša cena darbiniekiem - 15.00 Ls<br />

Stundas likme - 1.00 Ls<br />

Naktis + brīvdienas mēneša cena - 15.00 Ls<br />

„Liepāja” (260 vietas)<br />

Mēneša cena darbiniekiem - 10.00 Ls<br />

Mēneša cena pārējiem - 25.00 Ls<br />

Līdz 1 stundaI - 0.50 Ls<br />

1-3 stundas - 1.00 Ls<br />

3-8 stundas - 1.50 Ls<br />

8-12 stundas - 2.00 Ls<br />

12-24 stundas - 3.00 Ls<br />

7 dienas (nedēļa) - 10.00 Ls<br />

Naktis + brīvdienas mēneša cena - 15.00 Ls<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

7

LEPOJAMIES I Slimnīcas Ziņas<br />

Piešķir Ministru kabineta balvu profesoram<br />

Rafailam Rozentālam<br />

13.novembrī Ministru ka bineta gadskār tējo<br />

balvu saņē ma Lat vijas Zi nātņu akadēmi jas<br />

īste nais lo cek lis, Stradiņa slim nī cas Latvijas<br />

Trans plan tācijas cent ra vadī tājs medicīnas<br />

zināt ņu doktors Rafails Ro zen tāls, kuram balva<br />

piešķirta par nie ru trans plantācijas metožu<br />

izstrādāšanu un ieviešanu Latvijas medicīnas<br />

praksē. Sirsnīgi sveicam!<br />

Rafails Rozentāls 1960. gadā beidzis Rīgas<br />

Medicīnas institūtu (RMI). Pēc RMI beigšanas<br />

strādājis par ķirurgu Dagdas slimnīcā un<br />

Republikas bērnu klīniskajā slimnīcā. No<br />

1962.-1965. gadam mācījies RMI ķirurģijas<br />

aspirantūrā. 1967. gadā aizstāvējis medicīnas<br />

zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu<br />

“Kapilāru asinsrites izmaiņas hipotermijas<br />

ap stākļos un tās kombinācijā ar mākslīgo<br />

asinsriti”. No 1967.-1974.gadam strādājis<br />

par RMI zinātnisko līdzstrādnieku. 1972.<br />

ga dā aizstāvējis medicīnas zinātņu doktora<br />

disertāciju par tēmu “Izolēta aknu<br />

perfūzija un tās izmantošana akūtas aknu<br />

mazspējas ārstēšanā”. No 1974.-1976. gadam<br />

RMI eksperimentālās ķirurģijas nodaļas<br />

vadītājs. No 1976. gada RMI nieru transplantācijas<br />

nodaļas vadītājs un Latvijas<br />

Nie ru transplantācijas centra vadītājs. No<br />

1980. gada – profesors. No 1992. gada – habilitētais<br />

medicīnas doktors. No 1991. gada<br />

R. Rozentāls vada RMI zinātniskos grantus<br />

orgānu transplantācijas jomā. No 1997.<br />

gada LZA korespondētājloceklis. 1998.gadā<br />

ievēlēts par RSU (LMA) Valsts profesoru<br />

transplantācijas specialitātē.<br />

Galvenie darba virzieni – nieres trans plantātu<br />

monitorings, transplantātu funk cionālo spēju<br />

novērtējums, nieres trans plantācija gados<br />

vecākiem slimniekiem, imūnsupresīvās<br />

terapijas blakusefekti, transplantācija cukura<br />

diabēta gadījumā, orgānu transplantācijas likumiskie<br />

aspekti.<br />

Kopā publicējis 355 zinātnisko darbu, t. sk. 6<br />

monogrāfijas. Ir 10 izgudrojumu autors. Katru<br />

gadu piedalās ar ziņojumiem 2-3 starptautiskos<br />

kongresos.<br />

R. Rozentāls aktīvi veic pedagoģisko darbu –<br />

vadījis 3 habilitēto doktoru un 10 medicīnas<br />

doktoru sagatavošanu, Latvijas Medicīnas<br />

akadēmijā vada rezidentu – transplantologu<br />

apmācību un piedalās rezidentu – ķirurgu un<br />

nefrologu apmācībā, lasa lekcijas studentiem<br />

par transplantācijas tēmu.<br />

R. Rozentāls ir Latvijas Nieru fonda un Latvijas<br />

transplantologu asociācijas prezidents,<br />

apvienības Balttransplant dibinātājs un pir -<br />

mais prezidents, dažādu starptautis ku apvienību<br />

biedrs: Starptautiskā transplan tā cijas<br />

biedrība, Starptautiskā orgānu sa gata vošanas<br />

biedrība, Eiropas orgānu trans plantācijas<br />

biedrība, Eiropas nefrologu aso ciācija, Ņujorkas<br />

zinātņu akadēmija, Nacionālais Nieru<br />

fonds(ASV), Hroniskas nieru mazspējas Centrā<br />

lās un Austrumeiropas Padomes loceklis.<br />

Stradiņa slimnīcas darbinieces saņem valsts<br />

apbalvojumus par ieguldījumu veselības aprūpē<br />

No kreisās: Mārīte Daukste, Vija Bērziņa un Zita Stolse<br />

Trešdien, 17.novembrī, Rīgas pils Ģerboņu<br />

zālē notiks Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura<br />

ordeņa un tā goda zīmju un Atzinības krusta<br />

un tā goda zīmes pasniegšanas svinīgā ceremonija,<br />

kuras laikā tiks godinātas arī trīs<br />

Stradiņa slimnīcas darbinieces - onkoloģe,<br />

ķīmijterapeite Vija Bērziņa, medicīnas māsas<br />

Mārīte Daukste un Zita Stolse. Sirsnīgi<br />

sveicam!<br />

Ceremonijas laikā par Atzinības krusta kavalieri<br />

tiks iecelta Stradiņa slimnīcas 18.nodaļas<br />

vadītāja, onkoloģe, ķīmijterapeite Vija<br />

Bērziņa, kas augsto apbalvojumu saņems<br />

par 48 pašaizliedzīgu darba mūža gadu<br />

ieguldījumu veselības aprūpē un ārstniecībā<br />

un ķīmijterapijas attīstībā Latvijā.<br />

Atzinības krusta kavaliera apbalvojumu<br />

saņems arī 39.Sirds ķirurģijas anestezioloģijas<br />

un intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa<br />

Mārīte Daukste, kam apbalvojumu piešķirs<br />

par godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu<br />

medicīnas māsas profesijā un jauno<br />

medicīnas māsu profesionālajā izglītībā.<br />

Ar Atzinības krusta Zeltītu goda zīmi par<br />

ilggadēju godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu<br />

veselības aprūpē tiks apbalvota Stradiņa<br />

slimnīcas medicīnas māsa, ķirurģijas māsa<br />

Zita Stolse.<br />

8 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I VIEDOKLIS<br />

Vecumdienas uz trim kājām<br />

Pēteris Strautiņš<br />

DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts<br />

Latvijas ekonomika šobrīd no krīzes atkopjas<br />

straujāk nekā bija gaidīts, un varam<br />

būt puslīdz droši, ka caurmēra ienākumi<br />

turpmākajos gados pieaugs. Tas notiks<br />

daudz lēnāk nekā četru gadu periodā<br />

pēc pievienošanās ES, bet notiks. Taču tas<br />

nenozīmē, ka nākotnē varam paļauties uz valsti<br />

kā visu iedzīvotāju labklājības garantētāju<br />

visos viņu dzīves posmos.<br />

Pirmkārt, jāapzinās, ka demogrāfiskās situācijas<br />

dēļ valstij būs ierobežotas spējas<br />

nodrošināt šobrīd strādājošo un jo īpaši<br />

šobrīd gados jaunāko cilvēku vecumdienas.<br />

Šo problēmu pie tik zemas dzimstības kā<br />

patlaban līdz galam nespētu atrisināt nekāds<br />

ekonomikas pieaugums. Ja gados vecāku<br />

cilvēku attiecība pret strādājošajiem būs<br />

augsta, tad, paļaujoties tikai uz tajā brīdī<br />

strādājošo nodokļu maksājumiem, viņi būs<br />

nolemti ja ne absolūtajai, tad relatīvajai<br />

nabadzībai noteikti. Tātad, pat ja par valsts<br />

pensiju 2030. gadā vai 2040. gadā varēs<br />

nopirkt no mūsdienu pensionāra viedokļa<br />

visnotaļ pieklājīgu preču un pakalpojumu<br />

daudzumu, tad tas tomēr būs maz, salīdzinot<br />

ar tā brīža strādājošo ienākumiem. To,<br />

kā cilvēks uztver savu materiālo stāvokli,<br />

ietekmē ne tikai viņa absolūtā, bet arī relatīvā<br />

pirktspēja. Turklāt tādas izmaksas kā mājokļa<br />

īre mēdz pieaugt līdz ar vispārējo labklājības<br />

līmeni.<br />

Varam būt puslīdz droši,<br />

ka caurmēra ienākumi<br />

turpmākajos gados<br />

pieaugs<br />

Dzimstība Latvijā ir bijusi zema jau apmēram<br />

20 gadus, tātad mūsu valsts demogrāfiskā<br />

kaite jau ir ielaista dziļi. Tieši tagad jau sāk<br />

samazināties darbaspējīgo iedzīvotāju skaits,<br />

bet uzkrājumi nākotnes pensijām ir izveidoti<br />

ļoti nelieli, savukārt pensionēšanās vecumu<br />

plānots sākt paaugstināt tikai no 2016.<br />

gada un tikai pakāpeniski. Apvienojumā ar<br />

joprojām samērā ierobežoto ekonomikas<br />

potenciālu tas nozīmē, ka arī šajā desmitgadē<br />

valstij veidot uzkrājumus tās pensiju sistēmas<br />

fondētajā daļā būs ļoti grūti.<br />

Šajā situācijā ir skaidrs, ka valsts iedzīvotājiem<br />

par savu vecumdienu nodrošinājumu būs<br />

jārūpējas pašiem. Viens veids, kā to darīt, ir<br />

laist pasaulē vairāk bērnu. Esmu pārlieci nāts<br />

- ja mūsu valsts iedzīvotāji skaidri apzinātos<br />

šeit aprakstītās dilemmas, dzimstība Latvijā<br />

būtu ievērojami augstāka. Ne pārāk senā<br />

pagātnē bērni bija galvenais vecumdienu<br />

nodrošinājums, un šāda attieksme<br />

arī nodrošināja, ka dzimstība pārsniedza<br />

mirstību.<br />

Taču nebūtu pareizi savu vecumdienu nodrošināšanas<br />

pienākumu uzkraut tikai bērniem.<br />

Pilnībā nenoraidot arī valsts pen siju<br />

sistēmas nozīmi - tā, lai gan nebūs īpaši<br />

dāsna, būs vismaz papildus drošības garants,<br />

šodienas ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem<br />

ir iespēju robežās jādomā pašiem par savu<br />

vecumdienu nodrošinājumu tīri materiālā<br />

izteiksmē. Lai ķeblītis stabili stāvētu, tam<br />

nepieciešamas vismaz trīs kājas. Tāpat materiāli<br />

nodrošinātām vecumdienām vajag<br />

vismaz trīs atbalsta punktus — kārtīgi pildītas<br />

saistības pret valsti, bērnus un pašu veidotus<br />

uzkrājumus.<br />

Lai ķeblītis stabili stāvētu,<br />

tam nepieciešamas vismaz<br />

trīs kājas.<br />

Vai par šādu nodrošinājumu var kalpot<br />

nekustamais īpašums? Zināmā mērā jā. Taču<br />

jāsaprot, ka no tā „izņemt” naudu varēsiet,<br />

tikai pārdodot, un, ja tā ir jūsu galvenā<br />

mājvieta, tad — tikai pārvācoties uz zemākas<br />

kvalitātes mājokli. Ja būs iespēja pārdot<br />

piederošus papildus īpašumus, šādas dilemmas<br />

nebūs. Taču, ja vien neesat šādus<br />

īpašumus mantojis, tie vispirms ir jānopērk,<br />

un diez vai būtu prātīgi pūliņus investīciju<br />

veidošanā koncentrēt tieši nekustamo īpašumu<br />

lauciņā. Pretēji līdz 2007. gada sākumam<br />

populārai pilsētas leģendai, to cena<br />

vienmēr neiet tikai uz augšu. Nekustamais<br />

īpašums ir drošs tādā ziņā, ka to nevar nozagt,<br />

un tas var celt dzīves kvalitāti, taču kā<br />

finansiāls ieguldījums nekustamais īpašums<br />

ir uzskatāms par pašu drošāko risinājumu.<br />

Pat situācijā, kad iet uz augšu tirgus kopumā,<br />

atsevišķi rajoni vai nekustamo īpašumu tipi<br />

var zaudēt vērtību. Vēl jāpiebilst, ka Latvijā<br />

esoša nekustamā īpašuma vērtība un jūsu<br />

ienākumi būs pakļauti līdzīgiem makroekonomiskajiem<br />

riskiem, labāk būtu šos riskus<br />

diversificēt.<br />

Nav tādas lietas kā<br />

vienlaikus augsts<br />

un garantēts<br />

ienesīgums<br />

Nebūtu pareizi savu<br />

vecumdienu nodrošināšanas<br />

pienākumu uzkraut tikai<br />

bērniem<br />

Tāpēc gan no likviditātes aspekta (cik viegli<br />

un ātri var nepieciešamības gadījumā pārdot),<br />

gan risku un potenciālā ienesīguma variēšanas<br />

iespēju viedokļa nekas nevar aizstāt<br />

finanšu ieguldījumus. To daudzveidība ir<br />

ār kārtīgi plaša, taču tajā spēsiet orientēties<br />

samērā viegli, ja atcerēsieties pamatprincipu<br />

— nav tādas lietas kā vienlaikus augsts<br />

un garantēts ienesīgums. Tas ir domāšanas<br />

veids, kas ārstiem varētu būt labi pazīstams,<br />

piemēram, izvērtējot medikamentu efektivitātes<br />

un blakņu riska attiecības. Ir tāda<br />

efektīvo tirgu teorija, kas saka, ka tirgū visas<br />

acīmredzamās iespējas gūt augstu (ar riska<br />

koriģēto) ienesīgumu ir izmantotas un papildus<br />

informācijas iegūšanas izmaksas atbilst<br />

gūstamajam papildus ienesīgumam. Mācība<br />

— tāpat kā finansisti necenšas paši izprast<br />

pilnīgi visu, kas saistās ar viņu veselību, uzticoties<br />

ārstiem, tāpat ārstiem nevajadzētu<br />

tērēt savu dārgo laiku, lai pašiem tiktu<br />

skaidrībā, kur šobrīd ir izdevīgāk ieguldīt<br />

un kādu uzkrājumu veidu izvēlēties. Ne jau<br />

tāpēc, ka finansisti droši zinātu pareizo atbildi,<br />

efektīvo tirgu teorija attiecas arī uz<br />

viņiem, taču viņi ir mācīti sabalansēt riskus<br />

un iespējas.<br />

Būšu priecīgs, ja novērtēsiet manis pārstāvētās<br />

DnB NORD Bankas piedāvājumu<br />

uzkrājumu veidošanas jomā, taču pats galvenais<br />

ir - tiešām kaut ko darīt lietas labā.<br />

Bankas speciālisti ar prieku sniegs Jums padomu,<br />

palīdzot izvēlēties atbilstošāko uzkrājumu<br />

veidu. Lai uzzinātu vairāk, kā arī pieteiktos<br />

konsultācijai bankā, lūdzu, piezvaniet<br />

67077118. Vai uzdodiet savu jautājumu elektroniski,<br />

nosūtot to savai kolēģei uz e-pastu<br />

dzintra.klavina@stradini.lv.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

9

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE I Slimnīcas Ziņas<br />

Stradiņa slimnīcā atklāj jaunas mācību telpas<br />

RSU studentiem un pasniedzējiem<br />

4.oktobrī Paula Stradiņa Klīniskajā uni versitātes<br />

slimnīcā sadarbībā ar Rīgas Stradiņa<br />

universitāti svinīgi atklātas jaunas un labiekārtotas<br />

telpas RSU Iekšķīgo slimību katedras<br />

propedeitikas klīniskajai bāzei.<br />

Telpas izvietotas vienā no Stradiņa slimnīcas<br />

vēsturiskajām ēkām. Stradiņa slimnīcas<br />

val des priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs<br />

uzsver: „Atklājot šeit mācību telpas,<br />

simtgadīgajās ēkās tiek ienesta jauna dzīvība.<br />

Studenti un rezidenti ir mūsu nākotne.”<br />

Stradiņa slimnīcas izglītības un zinātnes<br />

direktors asoc.prof. Dainis Krieviņš pateicas<br />

slimnīcas vadībai un saimniecības departamentam,<br />

ar kuru atbalstu tik ātri izdevies<br />

iekārtot modernu darba vidi studentiem un<br />

pasniedzējiem.<br />

Jeļena Reste - gada doktorants <strong>2010</strong><br />

Stradiņa slimnīcas vadītājs A.Veinbergs, RSU rektors<br />

prof. J.Gardovskis, RSU prof. A.Lejnieks, Stradiņa<br />

slimnīcas izglītības un zinātnes direktors prof. D.Krieviņš<br />

atklāj jaunās telpas<br />

RSU rektors prof. Jānis Gardovskis: „Stradiņa<br />

slimnīca ir mūsu stratēģiskais partneris.<br />

Esam priecīgi, ka līdz ar slimnīcas attīstības<br />

plāniem vēsturiskajās ēkās tiek iekārtotas<br />

telpas izglītības un zinātnes nolūkam. Paldies<br />

slimnīcai par atbalstu, nodrošinot mūsu<br />

studentus un pasniedzējus ar jaunām un<br />

labiekārtotām telpām.”<br />

Prof. Aivars Lejnieks, RSU Iekšķīgo slimību<br />

katedras vadītājs: „Medicīnas studentu skaits<br />

pieaug. Studentu apmācībai jānotiek ne tikai<br />

universitātē, bet arī sadarbībā ar slimnīcām.<br />

Pateicamies Stradiņa slimnīcai par iespēju<br />

iekārtot jaunas telpas mūsu studentiem<br />

un pasniedzējiem. Studentu apmācībai arī<br />

turpmāk jānotiek gan mācību telpās, gan<br />

slimnīcas klīniskajās nodaļās.”<br />

Ikgadējais<br />

pasākums<br />

Slimnīcas Attīstības fonds dāvina slimnīcas<br />

darbiniekiem ikgadējo pa sākumu<br />

Latvijas Nacionālajā operā. Šoreiz skatīsimies<br />

P.Čaikovska operu “Pīķa dāma”<br />

2011.gada 7.aprīlī plkst.19.00.<br />

12.novembrī, RSU Aulā tika pasniegtas Gada<br />

balvas <strong>2010</strong>.<br />

Rīgas Stradiņa universitātei ir noturīgas tradīcijas<br />

– kvalitatīvi strādāt un izteikt atzinības<br />

par ieguldīto darbu. Viena no atzinībām, kas<br />

iegūlusi noturīgo Rīgas Stradiņa universitātes<br />

tradīciju klāstā, ir Gada balvu pasniegšana.<br />

Balva nominācijā Gada doktorants <strong>2010</strong><br />

šogad tika piešķirta studiju programmas<br />

„Medicīna” doktorantei Jeļenai Restei –<br />

par teicamām un izcilām sekmēm doktora<br />

studijās, aktīvu piedalīšanos pedagoģiskajā<br />

darbā Aroda un vides veselības katedrā,<br />

par dalību zinātniskajos projektos un starptautiskos<br />

kongresos, kā arī par pārliecinošu<br />

pieteikumu zinātnē starptautiskā mērogā.<br />

Apsveicam!<br />

Jeļena Reste ir arodslimību speciāliste un<br />

strādā Aroda un radiācijas medicīnas centra<br />

ambulatorā daļā.<br />

10 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I MĀSU SLEJA<br />

Oftalmoloģijas māsu<br />

sanāksme Parīzē<br />

Šā gada 4.- 6. septembrī Parīzē notika Eiropas<br />

Oftalmoloģijas māsu un tehniķu biedrības<br />

(ESONT - European Society of Ophthalmic<br />

Nurses and Technicians) sanāksme.<br />

ESONT dibināta 2003. gadā, un tā darbojas<br />

Eiropas Kataraktas un refraktīvo ķirurgu biedrības<br />

(ESCRS - European Society of Cataract<br />

and Refractive Surgeons) paspārnē. ESONT<br />

sanāksmes regulāri tiek organizētas ikgadējo<br />

ESCRS kongresu laikā. ESONT uztur interneta<br />

lapu www.escrs.org/ESONT/ un divreiz gadā<br />

izdod savu avīzi.<br />

IN MEMORIAM<br />

Ilga Bisenieka<br />

(29.04.1923. –<br />

14.11.<strong>2010</strong>.)<br />

<strong>2010</strong>. gada 14. novembrī mūžībā aizgāja<br />

Stradiņa slimnīcas ilggadējā galvenā<br />

māsa Ilga Bisenieka.<br />

Ilga Bisenieka dzimusi 1923. gada 29.<br />

aprīlī Valkas rajonā, Bērzpilī. 1943. ga dā<br />

pēc Valmieras valsts ģimnāzijas beigšanas<br />

viņa iestājās māsu skolā Stradiņa<br />

slimnīcā un 1944. gadā uzsāka<br />

sa nitāres palīdzes darbu. Pēc māsu<br />

sko las beigšanas 1946. gadā I.Bisenieka<br />

strādāja par medicīnas māsu 7. nodaļā,<br />

pēc pusgada – kļuva par nodaļas vecāko<br />

māsu. 1955. gadā viņa pārņēma<br />

slim nīcas galvenās māsas amatu.<br />

Ilga Bisenieka nostrādājusi Stradiņa<br />

slim nīcā visu darba mūžu – kopumā<br />

48 gadus (1944. – 1992.), no kuriem 29<br />

gadus (1955. – 1984.) pildījusi slimnīcas<br />

galvenās māsas pienākumus.<br />

I.Biseniekai piemita labas organizato ra<br />

spējas. Viņa piedalījusies dažādu konferenču<br />

un pieņemšanu rīkošanā, nosūtīta<br />

komandējumos ārpus Latvijas.<br />

Septiņus gadus viņa vadīja televīzijas<br />

raidījumu „Veselība”, veidojot sižetus no<br />

Stradiņa slimnīcas, piemēram, no profesora<br />

Stradiņa darbavietām slimnīcā.<br />

Ilgus gadus I.Bisenieka strādājusi par<br />

medmāsu Dailes teātrī.<br />

ESONT programmas komitejas loceklis Stīvens<br />

Selinds (Stephens Selindhs, Zvied rija),<br />

sadarbojoties ar Latvijas Acu ārstu asociācijas<br />

prezidenti profesori Gunu Laganovsku, uzaici<br />

nāja ESONT pasākumos piedalīties arī oftalmoloģijas<br />

māsas no Latvijas. Kā pirmās<br />

Lat vijas pārstāves uz ESONT sanāksmi aizbrauca<br />

Stradiņa slimnīcas 1. Oftalmoloģijas<br />

nodaļas virsmāsa Vita Bērziņa un medicīnas<br />

māsa Līga Pogule.<br />

ESONT konferences programmas ietvaros<br />

kat ru gadu tiek organizēts simpozijs par kādu<br />

aktuālu tematu. Šogad tas bija veltīts refraktīvās<br />

ķirurģijas problēmām, raugoties no<br />

māsu viedokļa. Simpozija laikā no tiek brīvo<br />

referātu un e-rakstu sesijas, kā arī dažādi<br />

mā cību kursi un praktiskās no darbības, kas<br />

dod iespēju oftalmoloģijas mā sām paaugstināt<br />

kvalifikāciju un uzlabot pacientu ap rū pi.<br />

Īpaša vērība referātos tika pievērsta kva li fi cētu<br />

māsu lomai, piemēram, pilnīgai māsu kon<br />

trolētai pēckataraktas pacientu aprūpei u.c.<br />

Šobrīd trīs Stradiņa slimnīcas māsas iestājušās<br />

un mācās doktorantūrā: Infekciju<br />

uzraudzības dienesta māsa Agita Melbārde-<br />

Kelmere, Latvijas Kardioloģijas centra māsas<br />

Dace Kancāne un Sigita Sakne.<br />

Šajā numurā par savu doktorantūras darba<br />

tēmu piekrita pastāstīt Infekciju uzraudzības<br />

dienesta māsa Agita Melbārde-Kelmere. Darba<br />

tēma – „Asinsrites infekcijas un to kontrole<br />

daudzprofila slimnīcas intensīvās terapijas<br />

nodaļās”. Darba zinātniskais vadītājs ir<br />

LU asoc.prof. Uga Dumpis.<br />

Nozokomiālās infekcijas ir viens no pacientu<br />

nāves iemesliem. Nozokomiālās asinsrites<br />

infekcijas ir viens visbiežākajiem<br />

nā ves iemesliem ASV (aiz sirds-asinsvadu slimībām,<br />

onkoloģiskām sasalimšanām, cerebrovaskulārām<br />

slimībām).<br />

Slimnīcas vidē visuzskatāmāk var novērot<br />

re zistento mikroorganismu izplatīšanos. Par<br />

nozokomiālām infekcijām tiek uzskatītas<br />

infekcijas, kas rodas 48 stundas pēc hospitalizācijas<br />

un nav novērotas pacientam<br />

iestāšanās slimnīcā brīdī. Biežākie nozo komiālo<br />

infekciju veidi ir: ķirurģiskās brūces<br />

in fekcijas (1 mēneša periodā pēc operatīvas<br />

iejaukšanās), urīnceļu infekcijas, elpceļu infekcijas,<br />

septicēmija un asinsvadu katet ru<br />

infekcijas. No šīm infekcijām- nozoko miā la<br />

bakterē mi jas ga dījumi tiek no vēroti vis mazāk<br />

(apmēram 5 %), to mēr šajos gadī ju mos ir<br />

augstāka pacientu mirstība (vairāk kā 50 %).<br />

Visbiežākie nozokomiālo asinsrites infekciju<br />

izsaucēji ir St. Coagulasis neg., St. Aureus,<br />

Enterococcus, E.Coli , Candida spp, Klebsiella<br />

pneumoniae, Enterobacter spp.. Bieži vien šie<br />

izsaucēji ir rezistenti pret antibakteriālo terapiju<br />

un šai rezistencei ir tendence pieaugt.<br />

Sarunās ar S.Selin<br />

du ESONT tika<br />

iepa zīstināts<br />

ar paš rei zē jo<br />

stā vokli oftalmo<br />

lo ģijas māsu<br />

izglītībā Latvijā.<br />

Māsas – doktorantes<br />

Vita Bērziņa<br />

Oftalmoloģijas klīnikas 1. nodaļas virsmāsa<br />

Līga Pogule<br />

Oftalmoloģijas klīnikas 1. nodaļas medicīnas māsa<br />

Pasākuma noslēguma<br />

vakars<br />

tika orga ni zēts<br />

uz ku ģī ša brau<br />

cienā pa Sēnu.<br />

Nefor mā lā gai<br />

sotnē no ri sinājās<br />

saru nas<br />

starp dažādu vals tu kolēģēm, apmainoties<br />

viedokļiem par dar ba specifiku, hobijiem u.c.<br />

2011.gada septembrī ESONT konference tiks<br />

organizēta Vīnē. Cerams, ka nākamgad tajā<br />

piedalīsies kuplāks oftalmoloģijas māsu<br />

skaits no Latvijas, līdzīgi kā no citām valstīm.<br />

Hospitalizētie pacienti paras<br />

ti ir ar nopietnām sli mībām<br />

un tādēļ daudz uzņēmīgāki<br />

pret organismiem<br />

ar samazinātu jutību<br />

pret antibiotikām. Rezis<br />

tentu mikroorganis mu<br />

cirkulāciju slimnīcās veici<br />

na arī citi riska faktori<br />

(in vazīvas manipulācijas,<br />

ope rācijas, liels pacientu<br />

skaits, personāla roku higiēnas<br />

neievērošana). To<br />

iz platību var ierobežot, uzlabojot infekciju<br />

kontroles pasākumus. Viena no riska grupām<br />

ir intensīvās terapijas pacienti. Šo pacientu<br />

aprūpē tiek pielietoti gan centrālie, gan perifērie<br />

katetri, urīnkatetri, drenas, zondes.<br />

Šiem pacientiem ir vajadzība pēc intensīvas<br />

medikamentu un dažādu šķidrumu ievades,<br />

mākslīgās plaušu ventilācijas un citām in vazīvām<br />

manipulācijām, kas palielina risku saslimt<br />

ar asinsrites infekcijām.<br />

Agita Melbārde-Kelmere<br />

Doktorantūras studiju ietvaros plānotie uzdevumi:<br />

1) Reģistrēt datus par asinsvadu<br />

in fekcijām un to izsaucējiem intensīvās tera<br />

pijas nodaļās; 2) Apkopot informāciju<br />

par asinsvadu infekciju riska faktoriem un<br />

iz vērtēt to nozīmi; 3) Salīdzināt asinsvadu<br />

in fekciju izplatību, riska faktorus un to ietek<br />

mi uz hospitalizāciju (hospitalizācijas<br />

lai ku, pielietoto ārstēšanu u.c. faktoriem)<br />

in tensīvās terapijas pacientiem; 4) Ieviest<br />

pastāvīgus infekciju kontroles pasākumus<br />

intensīvās terapijas nodaļās un novērtēt to<br />

ietekmi- roku apstrādes uzraudzība, roku<br />

higiēnas intervence, procedūras par asinsvadu<br />

katetru ievades un aprūpes pamatnoteikumiem<br />

izveide un uzraudzība.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

11

SDD - 10 GADI I Slimnīcas Ziņas<br />

Slimnīcas Sociālā darba dienestam – 10<br />

Dina Cešeiko<br />

SDD vadītāja, mg.soc. zin.<br />

„Viscildenākais mērķis un cildenākā cerība, kāda vien var iedvesmot cilvēku, ir paveikt kaut ko<br />

tādu, pat necilu, kas citus darītu laimīgākus un labākus.”<br />

Džons Laboks<br />

Šie vārdi tika veltīti Sociālā<br />

darba dienestam 5<br />

gadu jubilejā. Tos arvien<br />

turam savas darbības pamatā!<br />

Sagai dot un aizvadot<br />

Stradiņa slimnīcas<br />

simtgadi, mēs lepojamies,<br />

ka varam strādāt un<br />

turpināt darbu šajā ārstniecības<br />

iestādē. Nu jau 10 gadus slimnīcas<br />

struktūrvienība - Sociālā darba<br />

die nests (SDD) sniedz sociālā darba pakalpo<br />

jumu personālam, pacientiem, pacientu<br />

piederīgajiem un citiem interesentiem. Ar<br />

so ciālā darba misijas apziņu un vēlmi strādāt<br />

pozitīvu pārmaiņu virzienā SDD veic savu<br />

pienesuma daļu pacientu apmierinātībā par<br />

saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.<br />

Pasaulē medicīnas sociālajam darbam ir se na<br />

vēsture. Tā pirmsākumi meklējami 19.gadsimta<br />

sākumā. Latvijā sociālais darbs ir<br />

salīdzinoši jauna profesija. Legālu statusu tā<br />

ieguva 1996.gadā, kad tika ierakstīta profesiju<br />

klasifikatorā, un jau no 2000.gada sociālā<br />

darba pakalpojums pieejams arī Stradiņa<br />

slimnīcā. Līdz ar to mūsu valstī aizsākās izpratne<br />

par medicīnas sociālā darba nozīmi<br />

kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma<br />

nodrošināšanā. Par to jāpateicas tā laika valdes<br />

priekšsēdētājam Mārim Pļaviņam, kurš,<br />

stažējoties ārzemēs, izprata klīniskā sociālā<br />

darba nozīmi pacientu veselības aprūpē.<br />

Viņš atbalstīja sociālā darba studentes Vizmas<br />

Pakalniņas diplomdarba ieceri slimnīcā<br />

izveidot Sociālā darba dienestu.<br />

Kavējoties atmiņās par dienesta darbības<br />

uzsākšanu, Vizma Pakalniņa (Sociālā darba<br />

dienesta vadītāja no 2000.gada līdz 2008.<br />

gadam) atceras, ka sākotnēji darbs nebija<br />

viegls, jo slimnīcā vajadzēja sākt veidot izpratni<br />

par sociālo darbu un tā nozīmi - kura<br />

pacientu problēmu daļa ir sociālā un kura ir<br />

kādu citu apstākļu radīta. Ar laiku praktiskā<br />

sociālo darbinieku darbība nodaļās atviegloja<br />

personālu no pacientu sociālo jautājumu<br />

risināšanas. Šis darbības virziens ir saglabāts<br />

arī šodien.<br />

Stradiņa slimnīca ir valstī vadošā ārstniecības<br />

iestāde, tāpēc slimnīca par notiekošajiem<br />

procesiem un darbībām nes lielu atbildību<br />

valsts un iedzīvotāju priekšā. Ikvienam darbiniekam,<br />

kas iesaistīti pacientu veselības<br />

aprūpes procesā, ir jāattaisno uzticība, ko<br />

mums ir devusi valsts, un tie mūsu pacienti,<br />

kuri izvēlējušies Stradiņa slimnīcu par vietu,<br />

kur uzlabot un atgūt savu veselību. Raugoties<br />

no kvalitātes aspektiem, slimnīcā pieejams<br />

sociālā darba pakalpojums ir organizācijas<br />

kvalitātes rādītājs.<br />

Sociālais darbs slimnīcā šodien<br />

Tas pamatā ir krīzes sociālais darbs. Tā ir cīņa<br />

gan ar veselības aprūpes sistēmas sekām,<br />

gan sociālās sfēras nepilnībām. Valstī esošā<br />

sociāli ekonomiskā situācija nosaka arvien<br />

pieaugošo pieprasījumu pēc sociālā darba<br />

pakalpojuma valstī kopumā un arī Stradiņa<br />

slimnīcā. Ar 2009.gadu risināto sociālo gadījumu<br />

skaits ievērojami pieaudzis. Ja<br />

2009. gadā kopā tās bija 854 klientu lietas,<br />

tad šogad jau -1047. Par dažādiem jautājumiem<br />

sniegtas vairāk nekā 2000 konsultācijas.<br />

Sociālie gadījumi kļūst arvien<br />

komplicētāki, jo paralēli klientu sociālajām<br />

problēmām vēl pievienojas turpmākās veselības<br />

aprūpes problemātika. Darbs šādos<br />

apstākļos no sociālā darbinieka prasa aug-<br />

SDD vadītāja Dina Cešeiko, sociālais darbinieks Inese Novade, Rīgas domes sociālais darbinieks Lauma Eglīte.<br />

12 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I SDD - 10 GADI<br />

Sociālā darbinieka darba process<br />

stu profesionalitāti un lielu personīgo ie -<br />

guldījumu. Sociālais darbinieks kā konsultants<br />

tiek pie aicināts dažādās prob lēmsituācijās.<br />

Tās saistītas ar pacientu un<br />

viņu tuvi nieku paaugstinātu emocionālo<br />

sprie dzi, informācijas, uztveres un izpratnes<br />

grū tībām, medicīnas personāla un pacientu<br />

konfliktsituācijām, ētikas pārkāpumiem,<br />

pa cientu materiālajām problēmām, aprūpes<br />

problēmām pēc izrakstīšanās no slimnīcas,<br />

pacientu personas datu trūkums,<br />

dzīvesvietas trūkums un citas problēmas.<br />

Veicot SDD darba analīzi, secinām, ka ikdienā<br />

lielu darba daļu aizņem pacientu<br />

psi hosociālo un materiālo jautājumu ri sināšana,<br />

bet vislielāko darba daļu sastāda<br />

pacientu turpmākās aprūpes problemātika.<br />

Sociālais darbinieks slimnīcā:<br />

• Informē par sociālās palīdzības un sociālo<br />

pakalpojumu saņemšanas iespējām.<br />

• Informē par sociālās un veselības aprūpes<br />

pakalpojumu sniedzējiem un par iespējām<br />

pakalpojumus saņemt mājās vai aprūpes<br />

institūcijās.<br />

• Veic klientu sociālo novērtēšanu, apzina<br />

vajadzības, novērtē resursus, vai klients pats<br />

saviem spēkiem spēj risināt savas sociālās<br />

problēmas.<br />

• Plāno vecu, vientuļu, maznodrošinātu,<br />

bezpajumtnieku un citu pacientu<br />

turpmā ko aprūpes pakalpojumu, iepriekš<br />

noskaidro jot pašvaldību iespējas klientiem<br />

sniegt ma teriālu atbalstu pakalpojuma<br />

saņemšanai<br />

• Organizē guļošu pacientu turpmāko<br />

ap rūpi mājās un īslaicīgās sociālās aprūpes<br />

institūcijās.<br />

• Sadarbībā ar Rīgas sociālo dienestu<br />

un Rīgas nakts patversmes Mobilo brigādi<br />

organizē bezpajumtnieku pārvešanu uz Dienas<br />

centru un nakts patversmēm, iepriekš<br />

noskaidrojot iespējas klienta uzņemšanai<br />

kādā no iestādēm.<br />

• Informē Rīgas pilsētas un Latvijas novadu<br />

Bāriņtiesas par gadījumiem, kad bērnu<br />

dzemdē nepilngadīga dzemdētāja, ja ārstniecības<br />

personām radušās aizdomas, ka<br />

bērnam turpmākā aprūpe dzīvesvietā varētu<br />

būt apdraudēta.<br />

• Organizē krīzes situācijā nonākušu<br />

dzem dētāju un jauno ģimeņu iespējas uzturēties<br />

krīzes centros, iepriekš piesaistot<br />

materiālo pabalstu no pašvaldībām.<br />

• Koordinē transporta pakalpojumu klientiem,<br />

kuri veselības traucējumu dēļ pastāvī gi<br />

ar sabiedrisko transportu pārvietoties nespēj.<br />

• Pacientu personības noskaidrošanā sadarbojas<br />

ar valsts un pašvaldību policiju.<br />

• Piedalās citu aktuālu sociālo jautājumu<br />

risināšanā.<br />

Tātad sociālo darbinieku praktiskā darbība<br />

slimnīcā aptver plašu darba apjomu, kā rezultātā<br />

iezīmējas ne tikai būtiskākās klientu<br />

sociālās problēmas, bet arī problēmas citās<br />

sistēmās. Lai uzlabotu situāciju slimnīcā,<br />

kas saistīta ar pacientu turpmākās veselības<br />

un sociālās aprūpes jautājumiem, slimnīcu<br />

sociālie darbinieki vien šo problēmu atrisināt<br />

nevar. Te ir nepieciešama ministriju vēlme<br />

sadarboties un risināt šo būtisko aktualitāšu<br />

kopumu valsts iedzīvotāju dzīves kvalitātes<br />

un kopējās labklājības interesēs.<br />

Problēmu risināšanu atvieglo laba sasvstarpējā<br />

komunikācija. Paldies slimnīcas valdei,<br />

medicīnas personālam, Garīgās ap rūpes<br />

dienestam, psihologam, Rīgas domes<br />

Labklājības departamentam, Rīgas un pašvaldību<br />

sociālajiem dienestiem un citām<br />

institūcijām, ar kurām ikdienā veicam starpprofesionālo<br />

sadarbību.<br />

Pavisam drīz noslēgsies gads un kāds dzīves<br />

posms būs jau vēsture. Ar cerībām, ka dzīves<br />

grūtības un dažāda veida pārbaudījumi mūs<br />

stiprina, SDD kolektīva vārdā novēlu labu<br />

izdošanos ikdienas gaitās!<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

13

NUMURA INTERVIJA I Slimnīcas Ziņas<br />

Izvirzīt mērķi un censties to sasniegt!<br />

Intervēja Ieva Stibe<br />

Saruna ar valdes priekšsēdētāju Arnoldu Ati Veinbergu<br />

Ir pagājuši 4 gadi valdes priekšsēdētāja<br />

amatā. Ar ko visvairāk lepojaties? Par<br />

ko ir vislielākais gandarījums?<br />

No pirmās dienas esmu bijis klāt slimnīcas<br />

attīstības projektam, kas paredz divu jauno<br />

korpusu izbūvi un R.G.Šmēlinga projektēto<br />

ēku rekonstrukciju. Tas aizsākās 2006.gada<br />

aprīlī ar starptautisku plenēru, tad vēl<br />

biju Stradiņa slimnīcas medicīnas direktors,<br />

2006.gada augustā kļuvu par valdes<br />

priekšsēdētaju. Šo četru gadu laikā attīstības<br />

projekts neatlaidīgi virzīts uz priekšu. Šogad<br />

uzsākta ēku demontāža, nākamgad skiču<br />

un tehniskā projekta izstrāde, 2012.gadā<br />

sāksies būvniecība. Par to ir gandarījums. Lepojos<br />

arī ar kolēģu paveikto – attīstītas jaunas<br />

diagnostikas un ārstniecības metodes,<br />

aizstāvētas disertācijas, kolēģu darbs at zinīgi<br />

novērtēts starptautiskā mērogā, mums<br />

ir sava sirdsmāsiņa, dr.Hauss (red. J.Baško),<br />

MK bal vas laureāti, augstā valsts apbalvojuma<br />

Atzinības krusta kavalieri un iedzīvotāju<br />

bal sojuma rezultātā iegūta Gada balva<br />

medicīnā 2009 kategorijā “Mana slimnīca”.<br />

Lepojos, ka ir izdevies saglabāt slimnīcas<br />

kori. Šo četru gadu laikā notikuši arī vairāki<br />

vērienīgi pasākumi. 2008.gadā ar vēsturisku<br />

izstādi un plaši apmeklētu zinātnisku konferenci<br />

Rīgas Kongresu namā atzīmējām 50<br />

gadus ar profesora Paula Stradiņa vārdu.<br />

Šogad krāšņi svinējām Stradiņa slimnīcas<br />

100.jubileju. Organizētas arī ārstu un māsu<br />

konfe rences, veltītas simtgadei. Slimnīcā<br />

viesojies arī valsts prezidents Valdis Zatlers.<br />

Atsaucot atmiņā 2007. gada septembra<br />

interviju ar Jums “Slimnīcas Ziņās”, lietas,<br />

par kurām toreiz runājāt nākotnes<br />

formā, šodien ir īstenotas – 9.korpusa<br />

renovācija un bunkura izbūve<br />

lineārajam paātrinātājam,<br />

Endoskopiju nodaļas remonts, Klīniskās<br />

imunoloģijas centra pārvietošana, 19.<br />

un 20.Neiroloģijas nodaļu izvietošana<br />

vienuviet, Insulta vienības izveide.<br />

Minējāt toreiz arī e-veselības attīstību<br />

– arī tas ir paveikts, jo nesen asinsvadu<br />

ķirurgi prezentēja elektronisko datu<br />

uzkrāšanas un apmaiņas programmu,<br />

notiek laboratoriju informācijas<br />

sistēmas (LIS) ieviešana, paredzēts<br />

izsludināt radioloģijas informācijas<br />

sistēmas (RIS) konkursu. Teicāt, ka<br />

nepieciešama elektroniska dokumentu<br />

aprite, un tagad kolēģi lieto EDUS.<br />

Tas viss ir izdarīts. Man ir gandarījums, ka<br />

esam spējuši lietas sakārtot un virzīt uz<br />

priekšu. Bet tas ir bijis komandas darbs.<br />

Kapteinis nevar bez komandas virzīt kuģi<br />

pareizajā virzienā.<br />

Priecājos, ka restaurētajā 9.korpusā nodrošināti<br />

cilvēka cienīgi apstākļi onkoloģijas<br />

pa cientiem un klīnikas darbiniekiem, aktīvi<br />

strādā jaunizveidotais Krūts slimību centrs.<br />

Izveidots Šūnu transplantācijas centrs,<br />

kur tiek veikti gan vietēja, gan starptautiska<br />

mēroga pētījumi. Nesen Šūnu transplantācijas<br />

centrs uzsācis sadarbību ar<br />

Tartu universitātes Medicīnas fakultāti. Tā<br />

ir nākotnes medicīna. Mūsu kolēģi aktīvi<br />

strādā arī citos starptautiska mēroga projektos:<br />

sadarbībā ar Grodņas slimnīcu Baltkrievijā<br />

īstenots pretvēža projekts, Infekciju<br />

uzraudzības dienests ar Norvēģijas<br />

finanšu instrumenta atbalstu īsteno infekciju<br />

kontroles projektu Latvijas slimnīcās.<br />

Ko lēģi iesaistās un vada arī vairākas valsts<br />

pētījumu programmas medicīnā. Sadarbībā<br />

ar slimnīcas Izglītības un zinātnes departamentu<br />

uzlaboti apstākļi studentiem, rezidentiem,<br />

pasniedzējiem. Teritorija ir sakop-<br />

tāka. Iesākts darbs pie slimnīcas parka<br />

re konstrukcijas.<br />

Vai tagad, atskatoties uz šiem 4 gadiem,<br />

Jūs kaut ko darītu citādi?<br />

Domāju, ka, ņemot vērā finansējuma sa mazinājumu,<br />

nebija iespējams rīkoties citādi.<br />

Nevarējām attīstīt visas idejas, ko bijām iecerējuši.<br />

Tomēr, neskatoties uz samazināto<br />

finansējumu, mums izdevies saglabāt labākos<br />

darbiniekus, veikt vairāku nodaļu remontu<br />

un, protams, nepārtraukt palīdzības<br />

sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem.<br />

Vai tagad, zinot grūtības, ar kurām<br />

saskārāties, Jūs būtu uzņēmies šo<br />

atbildību?<br />

Uzskatu, ka tas bija izaicinājums tajā laikā.<br />

Un savu izvēli es ne mirkli nenožēloju. Kopā<br />

ar atjaunināto administrācijas komandu un<br />

klīniku, institūtu un centru vadītājiem izde<br />

vies daudz ko realizēt, attīstīt. Pateicos<br />

kolēģiem par sadarbību, idejām, uzdrīkstēšanos.<br />

Līdzīgi kā iepriekšējā valdība<br />

strādāja krīzes apstākļos, arī es vadīju slimnīcu<br />

krīzes laikā.<br />

Kāpēc nolēmāt atkārtoti nekandidēt uz<br />

valdes locekļa amatu?<br />

Stradiņa slimnīcā esmu kopš 1993.gada –<br />

sākotnēji radioloģijas institūtā kā ārsts radiologs<br />

un institūta vadītājs, tad no 1999.<br />

gada kā medicīnas direktors un no 2006.<br />

gada kā valdes priekšsēdētājs. Īpaši pēdējie<br />

gadi ir „prasījuši savu”. Man kā valdes priekšsēdētājam<br />

ir līgums ar Veselības ministriju<br />

līdz 2011.gada 17.janvārim, tā būs mana<br />

pē dējā diena šajā amatā. Savu lēmumu Vese<br />

lības ministrijai darīju zināmu dienu pēc<br />

demontāžas uzsākšanas – 29.oktobrī. Mēr ķi,<br />

ko izvirzīju, esmu sasniedzis. Līdzīgi kā kalnos<br />

kāpēji izvirza mērķi sasniegt virsotni, tā<br />

arī es biju izvirzījis mērķi. Slimnīcas attīstība<br />

nu jau ir neapturama, jo rit demontāžas<br />

darbi, lai atbrīvotu vietu jaunā korpusa<br />

būvlaukumam. Tāpēc tieši šobrīd pieņēmu<br />

šādu lēmumu. Vienlaikus ir gan padarīta<br />

14 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas INUMURA INTERVIJA<br />

darba sajūta, gan pār liecība, ka lietu virzība<br />

vairs nav apturama un mūsu slimnīcu gaida<br />

pozitīvas pārvērtības. Protams, būvniecība<br />

un teritorijas labiekārtošana radīs neērtības,<br />

bet es lūdzu būt saprotošiem, jo ieguvēji no<br />

jaunā korpusa būs visi – gan pacienti, gan<br />

darbinieki.<br />

Gribu uzsvērt, ka tas ir manis paša lēmums,<br />

neviens to politiski vai kā citādi nav ietekmējis.<br />

Par to, kurš nāks manā vietā, jālemj<br />

slimnīcas kapitāla daļu turētājam – Veselības<br />

ministrijai.<br />

Runājot par slimnīcas būvniecību,<br />

esat re dzējis daudz citu slimnīcu, kuru<br />

piemēram sekot.<br />

Slimnīcas, kas atstājušas iespaidu, ir Ž.Pompidū<br />

slimnīca Parīzē, Francijā, arī Šveices un<br />

Holandes slimnīcas. Redzot ārzemju kolēģu<br />

pieredzi, saprotu, ka līdz ar modernām ēkām<br />

ļoti svarīgi ir modernizēt pacientu ārstēšanas<br />

procesu – ieviest slimnīcas informācijas<br />

sistēmu, pacientu elektronisko vēsturi, medikamentu<br />

uzskaiti. Daudzās jomās mūsu<br />

kolēģu sasniegumi ir samērojami ar pasaules<br />

pieredzi, tomēr atpaliekam e-veselības<br />

un infrastruktūras ziņā. Domāju, ka mūsu<br />

jaunā slimnīca nelīdzināsies konkrēti nevienai<br />

no manis minētajām, mums vienkārši<br />

būs labāka.<br />

Ko darīsiet tālāk?<br />

Pavisam no slimnīcas neaizeju. Turpināšu<br />

strā dāt par ārstu radiologu. Esmu iecelts<br />

par projekta vadītāju komandai, kas lems<br />

par jaunā korpusa telpu programmu un<br />

ad ministratīvās organizācijas plānu. Kopā<br />

ar kolēģiem A.Kalēju, G.Aleksandroviču,<br />

A.Rozenbergu, I.Limanoviču un R.Muciņu<br />

tiksimies ar klīniku, centru un institūtu<br />

vadītājiem, lai lemtu par slimnīcas jaunā<br />

korpusa attīstību medicīniskā ziņā – telpu<br />

izvietojumu, nepieciešamajām medicīnas<br />

iekārtām.<br />

Tas ir bijis komandas darbs.<br />

Kapteinis nevar bez<br />

komandas virzīt kuģi<br />

pareizajā virzienā<br />

Ārpus darba vairāk laika veltīšu ģimenei,<br />

īpaši mazbērniem – Annai (8), Martai (6),<br />

Jānim (4) un Tomam (20). Esmu nolēmis<br />

rūpīgāk pievērsties arī savas lauku mājas<br />

apkārtnes iekārtošanai, dārza izveidei. Būs<br />

vairāk laika arī hobijiem – tenisam, kalnu<br />

slēpošanai, grāmatu lasīšanai, kas šobrīd<br />

diemžēl atstāta novārtā. Aktīvāk iesaistīšos<br />

sabiedriskās aktivitātēs. Esmu korporācijā<br />

„Talavija”, kura šogad decembrī svin 110<br />

gadu jubileju.<br />

Kā kļuvāt par radiologu? Vai Jūsu<br />

dzimtā ir ārsti?<br />

Mans tēvs bija radiologs terapeits. Mani<br />

in teresēja tehnoloģijas, kā arī tas, ka diagnostika<br />

ir pamats veiksmīgai ārstēšanai. Lai<br />

strādātu par internistu, nepieciešamas citas<br />

īpašības – saskarsmē ar pacientu svarīgas ir<br />

komunikācijas prasmes, daudz jārunā. Man<br />

vairāk patīk tā tehniskā puse. Viena no manām<br />

meitām arī izvēlējusies radiologa diagnosta<br />

specialitāti.<br />

Vai Jums ir savi korifeji medicīnā?<br />

Runājot par savu specialitāti, jāmin prof.<br />

Jevgeņijs Nemiro, dr. Baldūrs Apinis, dr. Valts<br />

Raits.<br />

Dzīvojam laikmetā, kuru raksturo<br />

strauja tehnoloģiska attīstība, arī<br />

medicīnā. Vai Jūs kā ārsts sekojat šīm<br />

tendencēm?<br />

Regulāri iepazīstos ar jaunāko radioloģijā,<br />

kas ir cieši saistīta ar citām klīniskajām nozarēm.<br />

Piemēram, diagnostiskā radio loģija<br />

mūsdienās nav tikai diagnostika, paplašinās<br />

radioloģijas pielietošana ārstēšanā.<br />

Ja neizvēlētos kļūt par radiologu, vai<br />

varat iedomāties sevi citā profesijā?<br />

Kad mācījos pamatskolā, mani interesēja<br />

ģeogrāfija un ģeoloģija. Apmeklēju Pionieru<br />

nama ģeoloģijas pulciņu. Tāpēc arī<br />

vēlāk dzīves laikā sāku aktīvi nodarboties ar<br />

alpīnismu.<br />

Cik virsotnes pieveiktas?<br />

Pieveiktas kādas 10 virsotnes, augstākā no<br />

tām Ļeņina smaile, kuras augstums ir 7134 m.<br />

Tagad tā pārdēvēta tadžiku dziednieka, filosofa<br />

un zinātnieka Abduali ibn Sino vārdā.<br />

Veselības nozarei atkal vadības maiņa.<br />

Ko novēlat jaunajam ministram Jurim<br />

Bārzdiņam?<br />

Jaunajam ministram novēlu izturību. Pozitīvi,<br />

ka nozares vadību uzņemas profesionālis ar<br />

zināšanām gan ārstniecībā, gan uzņēmuma<br />

vadībā, kā arī ar ilgstošu praktisku pieredzi<br />

veselības aprūpē. J.Bārzdiņš kā Liepājas<br />

slimnīcas vadītājs ir bijis labs sadarbības<br />

partneris mūsu slimnīcai – kopā īstenoti<br />

teleradioloģijas un citi projekti. Domāju, ka<br />

sadarbība būs veiksmīga arī turpmāk.<br />

Ko novēlat slimnīcas darbiniekiem?<br />

Neskatoties uz pārejošām grūtībām, slimnīcai<br />

es novēlu attīstīties visos pamatvirzienos<br />

– diagnostikā, ārstēšanā, kā arī izglītībā<br />

un zinātnē. Un atcerēties, ka pacientam jābūt<br />

pirmajā vietā. Uzmundrinoša, izskaidrojoša<br />

komunikācija ar pacientu bieži vien ir notei<br />

coša veiksmīga ārstēšanas rezultāta sasniegšanā.<br />

Vēlos pateikt lielu paldies gan administrācijas<br />

komandai, saimniecības un tehniskajiem departamentiem,<br />

gan visiem ārstiem, māsām<br />

un sanitāriem par līdzšinējo sadarbību.<br />

Ma nuprāt, šobrīd slimnīcas administrācijā<br />

strādā ļoti spējīgi kolēģi.<br />

Mūsu slimnīcā atsevišķas medicīnas nozares<br />

ir sasniegušas ļoti augstu līmeni, atzītu gan<br />

Baltijas valstīs, gan pasaulē. Ceru, ka tuvāko<br />

gadu laikā arī pārējās klīnikas un centri,<br />

kuru attīstība nav bijusi tik strauja, ies uz<br />

priekšu. Lielā mērā struktūrvienību attīstība<br />

ir atkarīga no to vadītāja. Tāpēc kolēģiem<br />

novēlu īstenot idejas un virzīties uz priekšu!<br />

Pēdējā laika spilgtākais kultūras dzīves<br />

notikums: JRT izrāde „Ziedonis un<br />

Visums”<br />

Pēdējā laika iespaidīgākais muzikālais<br />

priekšnesums: A.Nelsons un Birmingemas<br />

simfoniskā orķestris LNO, Rihards<br />

Zaļupe un brāļi Petrauski<br />

Jaukākā līdz šim saņemtā<br />

Ziemassvētku dāvana: kalendārs ar<br />

mazbērnu fotogrāfijām katram mēnesim<br />

Vieta, kur atgriezties: ASV. 3 nedēļas<br />

= 13 000 km. Čikāga – Sanfrancisko –<br />

Florida – Čikāga. Neaprakstāms dabas<br />

skaistums!<br />

Favorīts sportā: tenisisti Ernests Gulbis<br />

un Rodžers Federers<br />

Mīļākais deserts: peldošās salas ar<br />

vaniļas mērci<br />

Dzīves moto: izvirzīt mērķi un censties<br />

to sasniegt!<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

15

NOTIKUMI<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Stradiņa slimnīcai dāvina<br />

bezvadu interneta pieslēgumu<br />

Stradiņa slimnīcas pacienti un darbinieki<br />

saņēmuši dāvanu - bezmaksas bezvadu interneta<br />

pieslēgumu slimnīcas teritorijā. Dāvanu<br />

slimnīcas 100 gadu jubilejā sarūpējusi SEB<br />

banka ar Freewifi.lv tehnoloģisko atbalstu.<br />

Tagad ikviens slimnīcas pacients un darbinieks<br />

var droši un bez maksas piekļūt WIFI<br />

internetam no sava portatīvā datora vai<br />

mobilā telefona. Bezvadu internets sniegs<br />

iespēju pacientiem, atrodoties slimnīcā,<br />

sazināties ar ģimeni, draugiem, saņemt e-<br />

pastus, veikt finanšu pārskaitījumus u.tml.<br />

„Uzturēšanās Stradiņa slimnīcā nebūs<br />

šķērslis ierastās komunikācijas turpināšanai<br />

interneta vidē,” uzsver Stradiņa slimnīcas valdes<br />

priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs,<br />

29.augustā notika Latvijas kardiologu komandas<br />

paraugoperācijas tiešā translācija<br />

no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes<br />

slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra<br />

Invazīvās kardioloģijas laboratorijas uz<br />

Eiropas Kardiologu biedrības kongresu<br />

Stokholmā, kur konferenču zālē operācijas<br />

norisi vēroja aptuveni tūkstotis kardiologu<br />

un kardioloģijas māsu no visas pasaules.<br />

Translācijas laikā notika diskusija par<br />

„izveseļošanās noris daudz straujāk, ja pacienti<br />

saņem ģimenes un draugu atbalstu,<br />

ko virtuāli iespējams iegūt gan ar Skype, gan<br />

citu sociālo mediju starpniecību.”<br />

Par bezvadu interneta pieslēgumu priecājas<br />

arī Stradiņa slimnīcas dzemdību nodaļas<br />

paciente - jaunā māmiņa Evija: „Kad ierados<br />

dzemdību nodaļā, pamanīju uz durvīm<br />

norādi par to, ka šeit pieejams bezvadu<br />

internets. Tas patiešām ir liels ieguvums<br />

- pēcdzemdību periodā varu no palātas<br />

sazināties ar ģimeni, draugiem. Arī mans vīrs<br />

novērtē šo pakalpojumu, jo var uzturēties<br />

palātā kopā ar mums un vienlaikus risināt<br />

steidzamus darba jautājumus, izmantojot<br />

savu datoru.”<br />

Latvijas kardiologi operē tiešraidē<br />

operācijas norisi starp Latvijas kardiologiem<br />

operāciju zālē un ekspertiem Stokholmā.<br />

LU asoc. prof. Andrejs Ērglis norāda: “Tas ir<br />

milzīgs mūsu kardiologu profesionalitātes<br />

novērtējums, jo no mums mācījās desmitiem<br />

tūkstoši kardiologu no visas pasaules. Esmu<br />

gandarīts un no sirds laimīgs, ka kopā ar savu<br />

komandu un kolēģiem varu pārstāvēt Latviju<br />

pasaulē.”<br />

Starptautiska konference par<br />

Parkinsona slimību<br />

28.oktobrī notika starptautiska konference<br />

par Parkinsona slimību, ko organizēja<br />

Neiroloģijas attīstības fonds sadarbībā<br />

ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes<br />

slimnīcu, Rīgas Stradiņa universitāti un<br />

Kustību traucējumu apvienības Eiropas<br />

pārstāvniecību.<br />

Konferences laikā lekcijas par Parkinsona<br />

slimības simptomiem, diagnostiku,<br />

ārstēšanu un komplikācijām lasīja eksperti<br />

no Anglijas, Austrijas, Igaunijas un Latvijas.<br />

Dienas kārtībā iekļautas arī klīnisku<br />

gadījumu video sesijas.<br />

Parkinsona slimība ir viena no samērā bieži<br />

sastopamām saslimšanām, kas saistīta ar<br />

palidonigroretikulāro struktūru patoloģiju<br />

un izraisa kustību traucējumus. Pirmie<br />

slimības simptomi biežāk parādās vidēja<br />

vecuma pacientiem, bet pēdējos gados<br />

saslimšana piemeklējusi arī jaunākus - 40 un<br />

50 gadus vecus cilvēkus. Pasaules Veselības<br />

organizācija uzskata Parkinsona slimību<br />

par nopietnu veselības aprūpes problēmu.<br />

Eiropā vien no slimības cieš apmēram 1.2<br />

miljoni cilvēku un tai ir tendence ik gadu<br />

pieaugt.<br />

Jaunā māmiņa, izmantojot Skype, sazinās ar tuviniekiem<br />

Reģionālās<br />

mutes veselības<br />

veicināšanas<br />

konferences<br />

<strong>2010</strong>. gadā<br />

Andis Paeglītis<br />

Zobārstniecības un sejas ķirurģijas<br />

centra vadītājs<br />

Šogad organizētas četras mutes veselības<br />

veicināšanas programmas konferences, viena<br />

konference katrā Latvijas vēsturiskajā<br />

novadā - Zemgalē (Jēkabpilī), Vidzemē<br />

(Alūksnē), Latgalē (Līvānos) un Kurzemē<br />

(Tukumā).<br />

Reģionālās mutes veselības veicināšanas<br />

konferences organizē Latvijas Mutes<br />

veselības centru tīkls (MVC) sadarbībā ar<br />

Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centru,<br />

un to mērķis ir informēt zobārstus,<br />

medicīnas darbiniekus, sociālos darbiniekus,<br />

pedagogus, masu mediju pārstāvjus un citus<br />

interesentus par problēmām, to cēloņiem<br />

un iespējamajiem risinājumiem mutes un<br />

vispārējās veselības veicināšanā katrā Latvijas<br />

novadā.<br />

Atbilstoši konferenču tematikai, lekcijas<br />

šogad snieguši dažādu nozaru medicīnas<br />

speciālisti – dr. med., asoc. prof. Egita Senakola<br />

un dr. med., asoc. prof. Anda Brinkmane,<br />

dr. med., doc. Guntars Selga, valsts profesors<br />

Anatolijs Danilāns, zobārstes dr. Ingrīga<br />

Krasta un dr. Inga Rendeniece, mutes, sejas<br />

un žokļu ķirurģe un plastikas ķirurģe dr. Ina<br />

Freimane, dr. Uģis Klētnieks.<br />

Tāpat arī konferencēs piedalījušies LR<br />

Veselības ministrijas, Veselības norēķinu centra,<br />

Veselības ekonomikas centra pārstāvji un<br />

pašvaldību vadītāji.<br />

16 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I NOTIKUMI<br />

Stradiņa slimnīcas urologi apmāca Liepājas kolēģus<br />

16. novembrī Stradiņa slimnīcas Uroloģijas<br />

cen tra vadītājs dr. med. Egils Vjaters un Pē teris<br />

Vaganovs iepazīstināja Liepājas Reģio nālās<br />

slimnīcas kolēģus ar laparoskopiskas uroloģiskas<br />

operācijas tehniku, kā arī veica divas<br />

laparoskopiskas nieru operācijas.<br />

Dr.med. Egils Vjaters norāda: „Laparoskopiskas<br />

operācijas ir tehniski ļoti sarežģītas,<br />

un ir nepieciešams ilgs laiks, lai apgūtu<br />

šādu operāciju tehniku. Tomēr pacientam<br />

pēc šādas ārstēšanas ir ievērojami mazāka<br />

operācijas trauma, īsāks rehabilitācijas periods,<br />

un pacients ātrāk spēj atgriezties darbā.”<br />

Infekciju uzraudzības dienests<br />

īsteno projektu Latvijas slimnīcās<br />

Kopš 2008. gada slimnīcā tiek ieviests Norvēģijas<br />

valdības divpusējā finanšu instrumenta<br />

līdzfinansētais projekts „Koordinētas<br />

mikrobioloģijas laboratoriju un infekciju<br />

kon troles personāla darbības algoritma ieviešana<br />

multirezistento nozokomiālo pato gēnu<br />

ierobežošanai Latvijas reģionālajās slimnīcās”.<br />

Projektā sadarbojas Paula Stradiņa Klīniskā<br />

universitātes slimnīca, Daugavpils reģionālā<br />

slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Rīgas<br />

Austrumu klīniskā universitātes slimnīca,<br />

Vid zemes slimnīca un Ziemeļkurzemes reģio<br />

nālā slimnīca. Šo slimnīcu sadarbības<br />

un projekta mērķis ir veicināt laboratorijas<br />

un infekciju kontroles personāla sadarbību<br />

kat rā no slimnīcām un savstarpēji starp<br />

tām, lai samazinātu slimnīcā iegūto infekciju<br />

gadījumu skaitu un veiktu efektīvus pasākumus<br />

to ierobežošanai un ārstēšanai.<br />

Krūts slimību centrs aicina sie vie tes savlaicīgi<br />

vērsties pie ārsta<br />

Oktobrī visā pasaulē atzīmēja Krūts veselības<br />

mē nesi. Stradiņa slimnīcas Krūts slimību<br />

centrs aicina sievietes savlaicīgi vērsties<br />

pie ārsta, lai laikus diagnosticētu slimību<br />

vai tās pārmantojamību, kā arī iepazīties ar<br />

labdabīgām un ļaundabīgām krūts slimībām<br />

īpaši izveidotajā mājas lapā www.krutsvezis.lv.<br />

Pacientēm ar aizdomām par onkoloģisku<br />

patoloģiju Stradiņa slimnīcas Krūts slimību<br />

centrā iespējams saņemt ārsta konsultāciju<br />

ārpus rindas vienas nedēļas laikā un veikt<br />

visus nepieciešamos izmeklējumus vienas<br />

dienas laikā. Pēc konsīlija, kur piedalās<br />

multidisciplināra ārstu komanda, pacientiem<br />

tiek sniegtas rekomendācijas un izvēlēta<br />

turpmākās ārstēšanas taktika.<br />

Latvijā katrs divdesmitais krūts vēža gadījums<br />

ir pārmantots. Stradiņa slimnīcā visām krūts<br />

Stradiņa slimnīcas Uroloģijas centrā laparoskopiskas<br />

operācijas tiek veiktas kopš 2005.<br />

gada. Visplašāk laparoskopiski operē nieru<br />

ļaundabīgus audzējus, kā arī labdabīgas<br />

nieru slimības. Šādas operācijas ir veiktas<br />

vairāk nekā 150 reižu, un ir kļuvušas<br />

par standarta palīdzības veidu Stradiņa<br />

slimnīcā. Liepājas slimnīcā līdz šim šādas<br />

operācijas nav veiktas. Iegādātais laparoskops<br />

un Stradiņa slimnīcas kolēģu pieredze<br />

ļaus ie viest moderno metodi arī Liepājas<br />

reģionālajā slimnīcā, tādējādi nodrošinot<br />

pakalpojuma pieejamību Kurzemes reģiona<br />

iedzīvotājiem.<br />

Projekta budžets ir 383 570 eiro, no kuriem<br />

85% jeb 326 035 eiro finansē Norvēģijas<br />

valdības divpusējais finanšu instruments<br />

savukārt pārējā daļa 57 535 eiro apmērā tiek<br />

finansēta no valsts budžeta. Projektu plānots<br />

pabeigt 2011. gada aprīlī.<br />

Projekta praktiskā norise<br />

Projekta laikā tiek apkopota informācija<br />

par infekciju gadījumiem un antibiotiku lietošanu<br />

lielākajās Latvijas slimnīcās, tādā<br />

vei dā rodas priekšstats par kopējo situāciju<br />

valstī. Savukārt vienotu sistēmu ieviešana<br />

visās slimnīcās nodrošina vienādu infekciju<br />

kontroles kvalitāti visās slimnīcās, tādā veidā<br />

samazinot infekciju pārnēsāšanas risku no<br />

vie nas slimnīcas uz citu.<br />

Projektā reģionālās slimnīcas tiek apmācītas<br />

vēža pacientēm tiek veikts krūts vēža jeb<br />

BRCA pārmantotības tests. Pārmantotības<br />

gadījumā krūts vēža risku iespējams precizēt<br />

pārējām veselajām ģimenes sievietēm<br />

(māsām, mātēm, mazmeitām, māsīcām u.c.),<br />

un paaugstināta riska gadījumā piedāvāt<br />

īpašus profilaktiskus pasākumus.<br />

Krūts slimību centrs piedalījās arī Rozā lentītes<br />

solidaritātes dienas komandu atjautības<br />

sacensībās, kuras Latvijā jau otro gadu pēc<br />

kārtas organizē onkoloģisko pacientu atbalsta<br />

biedrība “Dzīvības koks”. Šogad visi<br />

saziedotie līdzekļi tiks novirzīti onkoloģisko<br />

pacientu rehabilitācijas nometnēm.Stradiņa<br />

slimnīcas komanda ierindojās 5.vietā 14 komandu<br />

konkurencē. Godam tika noskrieta<br />

distance, minētas krustvārdu mīklas, mestas<br />

šautriņas un metamie kauliņi, vērtas krelles<br />

un “sacerētas” tautasdziesmas.<br />

Līga Grudule<br />

Projektu vadības nodaļa<br />

lietot Whonet programmu – tajā iespējams<br />

ievadīt datus par infekcijām un to jutību<br />

pret dažādām antibiotikām. Attiecīgi visās<br />

slimnīcās tiek veidota arī zināšanu bāze par<br />

to, kādu ārstēšanu piemērot konkrētām<br />

infekcijām, kā arī izvērtēt un nolemt, kur<br />

jāuzlabo ārstēšanas metodes, lai tās būtu<br />

efektīvākas.<br />

Infekciju kontroles personāls slimnīcās<br />

tiek apmācīts par to, kā rīkoties infekciju<br />

gadījumos – kā izolēt pacientus, kā<br />

pasargāt citus pacients no inficēšanās, kādas<br />

higiēnas normas jāievēro medicīniskajam<br />

personālam, lai samazinātu inficēšanās un<br />

inficēšanas risku.<br />

Projekta pasākumos slimnīcu pārstāvji tiek<br />

iepazīstināti ar aktualitātēm infekciju kontroles<br />

un mikrobioloģijas jomā.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

17

NOTIKUMI<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Acu ārsti stāsta par biežākajiem redzes<br />

pasliktināšanās iemesliem un to ārstēšanas iespējām<br />

Biežākais redzes paslikti<br />

nāšanās iemesls cilvēkiem<br />

vecumā pēc 50<br />

ga diem ir vecuma ma kulas<br />

deģenerācija (VMD).<br />

„Ve cuma makulas deģe nerācija<br />

ir lēni prog re sējoša,<br />

neatgriezenis ka slimība,<br />

kas skar tīkle nes centrālo<br />

rajonu, izrai sot būtisku re -<br />

dzes pasliktināšanos, un<br />

var no vest līdz aklumam.<br />

Slimības sākuma stadijā<br />

var nebūt specifisku simptomu, tāpēc<br />

cilvēkiem vecumā no 40-64 gadiem ir ieteicama<br />

regulāra un pilnīga acu izmeklēšana<br />

ik pēc 2-4 gadiem, un cilvēkiem, kas ir<br />

vecāki par 64 gadiem, tā nepieciešama ik<br />

pēc 1-2 gadiem,” stāsta Stradiņa slimnīcas<br />

Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja profesore<br />

Guna Laganovska.<br />

Ja vecuma makulas deģenerācija rodas abās<br />

acīs, pacienta spējas, piemēram, lasīt, skaitīt<br />

naudu, noteikt laiku, atpazīt sejas un vadīt<br />

transportlīdzekli, ir traucētas. Līdz ar to pacienta<br />

dzīves kvalitāte būtiski pasliktinās. Ja<br />

parādās sūdzības par attēla kropļošanos vai<br />

pleķu parādīšanos acu priekšā, nekavējoties<br />

jāvēršas pie ārsta.<br />

VMD parasti ir sastopama divās formās -<br />

sausā un mitrā. Sausajā formā ir nedaudz<br />

pazemināta centrālā redze, ir grūtības<br />

lasīt, kropļojas burti. Ja vecuma makulas<br />

deģenerācija ir mitrā formā, tad redze strauji<br />

pasliktinās, cilvēks var redzēt pelēcīgi melnus<br />

pleķus. Cilvēkam novecojot, dažādās<br />

ķer meņa vietās var nosēsties vielmaiņas gala<br />

produkti, piemēram, holesterīns, lipīdi.<br />

Mitrās vecuma makulas deģenerācijas gadījumā<br />

šīs vielas nosēžas tīklenē, tajā it kā<br />

izurbinot caurumus, un tīklenē nepareizajos<br />

slāņos sāk krāties šķidrums.<br />

Asinsvadu ķirurgi uzstājas<br />

Eiropas Asinsvadu ķirurģijas<br />

kongresā un Ķīnas asinsvadu un<br />

endovaskulārajā konferencē<br />

Stradiņu asinsvadu ķirurgi kopā ar prof.Fransu Molu un<br />

kompānijas pārstāvjiem, kas ražo stenta protēzes<br />

Stradiņa slimnīcas asinsvadu ķirurgi asoc.<br />

prof. Dainis Krieviņš, Kaspars Ķīsis un Mārcis<br />

Gediņš kopā ar Eiropas Asinsvadu ķirurģijas<br />

asociācijas prezidentu prof. Fransu Molu<br />

(Frans Moll) no Nīderlandes uzstājās Eiropas<br />

Asinsvadu ķirurģijas kongresā, lai prezentē tu<br />

jauna veida aortas aneirismas ārstēšanu ar<br />

stenta protēzēm – metodi, ar kuru Stradiņa<br />

slimnīcas ārstiem ir vislielākā pieredze<br />

pasaulē.<br />

Par sasniegumiem, pētot jauno stenta protēzi,<br />

prof.Dainis Krieviņš ziņoja arī Ķīnas<br />

asinsvadu un endovaskulārajā konferencē.<br />

Jaunā tehnoloģija nodrošina, ka bez vaļējas<br />

vēdera dobuma operācijas pacientu ar vēdera<br />

aortas aneirismu var izārstēt minimāli<br />

invazīvā veidā - ar speciālu protēzi, ko ievieto<br />

caur perifērajiem asinsvadiem.<br />

Stradiņa slimnīcas asinsvadu ķirurgs, asoc.<br />

prof. Dainis Krieviņš uzsver: „Stradiņa slimnīcas<br />

asinsvadu ķirurgu, invazīvo radiologu<br />

un anesteziologu komandai šobrīd ir<br />

vis lielākā pieredze pasaulē aortas aneirismu<br />

ārstēšanā ar jaunās paaudzes stenta<br />

protēzēm. Pie mums šo metodi apgūt braukuši<br />

arī ASV un Eiropas vadošo klīniku ārsti.<br />

Tagad varam dalīties pieredzē ar kolēģiem arī<br />

Eiropas Asinsvadu ķirurģijas kongresā.”<br />

Oftalmoloģijas klīnikā pieejama īpaša lasīšanas<br />

iekārta, ko ikviens pacients, kuram<br />

kon statēta vecuma makulas deģenerācija,<br />

var bez maksas izmantot, lai, piemēram, lasītu<br />

laikrakstus, grāmatas vai apskatītu ģimenes<br />

fotogrāfijas.<br />

Vecuma makulas deģenerācijas ārstēšanas<br />

iespējas tiek intensīvi pētītas, un jau vairākus<br />

gadus arī pacientiem Latvijā ir iespējams<br />

saņemt vismūsdienīgāko VMD „mitrās” formas<br />

ārstēšanu, veicot injekcijas acs ābolā.<br />

Stradiņa<br />

slimnīcā veikta<br />

1500. nieres<br />

transplantācija<br />

13. novembrī Stradiņa slimnīcas Latvijas<br />

Trans plantācijas centrā tika veikta 1500.<br />

nieres transplantācija.<br />

Niere tika pārstādīta 49 gadu vecam vīrietim<br />

no atbilstoša vecuma miruša donora. Nieres<br />

pārstādīšanu veica Latvijas Transplantācijas<br />

centra 2. Nieres transplantācijas nodaļas<br />

va dītājs dr. Jānis Bicāns, ārsti Sergejs Truškovs,<br />

Jānis Jušinskis, anestezioloģe Ieva Kružavņaka,<br />

anestēzijas māsa Valērija Boldina<br />

un operāciju māsa Solvita Anstrauta.<br />

Dr. Jānis Bicāns: „Pēdējo 20-25 gadu laikā<br />

transplantācijā notiek strauja attīstība, un<br />

se višķi tā vērojama orgānu transplantācijā.<br />

Nieru terminālās mazspējas ārstēšanā nieru<br />

transplantācija nodrošina visefektīvākos<br />

me dicīniskos un ekonomiskos rezultātus.”<br />

Centrā ir izveidots reģistrs, kas dod iespēju<br />

sekot līdzi nieru slimības pacientu dzīvei<br />

un stāvoklim, sākot ar to iekļaušanu<br />

„gai dīšanas sarakstā”, transplantācijas<br />

un pēc transplantācijas periodā. Nieru<br />

transplantātu 10 gadu dzīvildze sasniedz<br />

55%, kas atbilst pasaules standartiem. Pirmā<br />

nieru transplantācija Latvijā veikta 1973.<br />

gadā Latvijas Transplantācijas centrā.<br />

Pēc ziņojuma ar Ķīnas asinsvadu ķirurģijas asociācijas<br />

prezidentu profesoru Zaping Jing<br />

18 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I NOTIKUMI<br />

Starptautisks seminārs par magnētisko rezonansi<br />

Dr. med. Kārlis Kupčs<br />

un datortomogrāfiju kardioloģijā Diagnostiskās radioloģijas institūta virsārsts<br />

8. un 9. novembrī Stradiņa slimnīcas Diagnostiskās<br />

radioloģijas institūtā noti ka<br />

starp tautisks seminārs par MR un CT izmek<br />

lējumiem kardioloģijā. Seminārā pieda<br />

lījās apmēram 25 radiologi un kardiologi<br />

no Baltijas valstīm, kuri veic radioloģiskus<br />

izmeklējumus kardioloģijā.<br />

Viens no semināra vieslektoriem bija profesors<br />

Rainers Rienmullers no Grācas Universitātes<br />

klīnikas, Austrijā, kurš dalījās ar<br />

savu lielo pieredzi un nolasīja vairākas lekcijas<br />

par sirds izmeklējumiem CT un MR.<br />

Prezentē e-veselības projektu asinsvadu ķirurģijai<br />

29. oktobrī Stradiņa slimnīcā notika projekta<br />

“ANGIO - e-Veselības projekts asinsvadu<br />

ķirurģijai Latvijā” noslēguma konference, kuras<br />

laikā Stradiņa slimnīcas asinsvadu ķirurgi<br />

prezentēja ieviesto programmatūru un tās<br />

pielietojumu pacientu aprūpē.<br />

Projekta laikā, sadarbojoties Paula Stradiņa<br />

Klīniskajai universitātes slimnīcai, Latvijas<br />

Asinsvadu ķirurgu biedrībai un Landspitali<br />

slimnīcai Īslandē, tika nodrošināta jauna<br />

programmatūras risinājuma ieviešana Paula<br />

Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas<br />

Prof. Rienmullers ir Starpdisciplinārā kardioloģijas<br />

diagnostikas centra dibinātājs un<br />

vadītājs Grācas universitātes klīnikā, kas izveidots<br />

2000. gadā un ir atzīts par Austrijas<br />

ekselences centru. Profesors ir piedalījies<br />

Eiropas kardioloģijas radioloģijas asociācijas<br />

(ESCR) dibināšanā un bijis pirmais tās prezidents.<br />

Viņš ir liela starptautiska mēroga<br />

autoritāte, vairāku zinātnisku rakstu un<br />

mācību grāmatu autors. Jau 1984. gadā<br />

viņš aizstāvējis disertāciju par sirds slimību<br />

klīnisko izvērtēšanu da tor tomogrāfijā.<br />

Asinsvadu ķirurģijas centrā. Programmatūra<br />

nodrošina elektroniski lietojamas un uzglabājamas<br />

pacientu slimību vēstures, to pārlūkošanas<br />

un analizēšanas sistēmu. Paralēli<br />

darbam pie programmatūras izstrādes un<br />

pielāgošanas asinsvadu ķirurģijas centra<br />

darbības specifikai, iegādātas arī nepieciešamās<br />

datortehnikas iekārtas risinājuma<br />

pilnvērtīgam ieviešanas atbalstam.<br />

Projekta īstenošana paredz vairākus būtiskus<br />

ieguvumus pacientiem:<br />

Jāatzīmē, ka profesors<br />

Rienmullers ļoti augsti<br />

novērtēja mūsu pašu<br />

spe ciālistu kompetenci<br />

šajā visnotaļ sarežģītajā<br />

un salīdzinoši jaunajā<br />

ra dioloģijas nozarē. Pateicoties<br />

modernām tehnoloģijām,<br />

sirds izmeklējumu<br />

indikācijas CT un<br />

MR paplašinās, un notikušais<br />

seminārs ir spilgts<br />

apliecinājums tam, ka arī<br />

mūsu speciālisti lieliski<br />

pārvalda un ir apguvuši<br />

šīs izmeklēšanas metodes un par savu<br />

profesionalitāti bez kautrēšanās varam<br />

stāstīt ārzemju kolēģiem.<br />

- ievērojami pieaug pakalpojumu drošība,<br />

pacientu datu aizsardzība;<br />

- paaugstinās pacienta ārstēšanās efektivitāte,<br />

jo iespējams ātri iegūt savlaicīgu,<br />

strukturētu un precīzu informāciju par<br />

ārstēšanas gaitu, iepriekšējo ārstēšanos;<br />

- ievērojami uzlabojas darba organizācija,<br />

plānošana, līdz ar to pakalpojumi kļūst pieejamāki,<br />

samazinās ārstēšanās laiks;<br />

- uzlabojas iespēja pacientam saņemt plašāku<br />

informāciju sev saprotamā formā par<br />

savu slimību, ārstēšanas iespējām, profilaksi.<br />

Protams, ieguvēji būs arī mediķi:<br />

- iespējams saņemt ātru un precīzu informāciju<br />

par pacienta veselības stāvokli, slimības<br />

vēsturi, ārstēšanas gaitu;<br />

- uzlabojas darba plānošanas iespējas;<br />

- samazinās “papīrdarbs”;<br />

- iespējama precīza darba analīze dažādos<br />

etapos;<br />

- lielākas iespējas veikt pētnieciskos darbus.<br />

“Šobrīd projekta ietvaros izstrādātais programmatūras<br />

risinājums ir veiksmīgi ieviests un<br />

ir uzsākta tā pilnvērtīga izmantošana Stradiņa<br />

slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centrā,” informē<br />

Asinsvadu ķirurģijas centra vadītājs dr. med.<br />

Edvīns Lietuvietis. Viņš turpina: “Pateicoties<br />

iespējai informāciju sagatavot elektroniskā<br />

formā, šis risinājums nodrošina efektīvāku pacientu<br />

aprūpi un samazina veselības aprūpes<br />

speciālistu administratīvā darba apjomu.”<br />

Projekts īstenots ar Eiropas Ekonomikas<br />

zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas<br />

valdības divpusējā finanšu instrumenta<br />

līdzfinansējumu.<br />

Māsu diena slimnīcā<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

19

JAUNI PAKALPOJUMI<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Jaunā gamma kamera ar datortomogrāfu<br />

Latvijā pirmo Siemens Gamma kameru ar<br />

da tortomogrāfu (attēlā), Stradiņa slimnīca<br />

sa ņēma šī gada augustā un šī iekārta ir jau<br />

kļu vusi populāra. Jaunā aparatūra papildus<br />

funk cionālām izmaiņām organismā, ļauj spriest<br />

arī par anatomiskām struktūrām, kas ar<br />

veco gamma kameru nebija iespējams. Rezultātā<br />

šī anatomiskā informācija tiek sa vienota<br />

vienā attēlā ar funkcionālo atradi, kas ir<br />

daudz nozīmīgāka tālākā ārstēšanas procesā.<br />

Par šīm jaunajām iespējām sevišķi pateicīgi<br />

ir onkoloģijas pacienti: jaunā gamma kame<br />

ra tiek izmantota gan primāra, gan metastātiska<br />

vēža diagnostikā. Kā informēja<br />

Fluorescences video angiogrāfija - jaunas<br />

iespējas Stradiņos un Latvijā<br />

Šā gada novembrī par<br />

ERAF līdzekļiem Stradiņa<br />

slimnīcā iegādāts jauns<br />

ope rāciju mikroskops neiroķirurģijā,<br />

kas ļauj bū tiski<br />

uzlabot pacientu dro šību<br />

galvas smadzeņu asinsvadu<br />

patoloģiju operāciju<br />

laikā.<br />

Fluorescences video angio<br />

grāfijai tiek lietots indocianīns<br />

intravenozi un<br />

mikroskopa gaisma pārslēgta<br />

no parastās uz infrasarkano<br />

ar vienu pieskārienu. Metode ļauj<br />

ātri 2-3 min. laikā pārbaudīt, vai ir saglabāta<br />

asins plūsma veselajos asinsvados un pilnīgi<br />

izslēgta patoloģiska asins plūsma.<br />

Gada laikā slimnīcā tiek ārstēti vairāk nekā<br />

simts pacienti ar intrakraniālām aneirismām<br />

un artetiovenozām malformācijām, galvenokārt<br />

izmantojot endovazālu vai direktu ķirurģiju<br />

vai kombinējot abas metodes. Līdz<br />

šim ķirurgi varēja tikai apskaust radiolo gus<br />

par iespēju operācijas laikā tieši kontro lēt<br />

ārsts radiologs dr.med.doc.Ēriks Reinholds,<br />

scintigrāfijas metode ļauj agrīni vizualizēt<br />

un diagnosticēt funkcionālās izmaiņas cilvēka<br />

ķermenī, kas savukārt nodrošina sekmīgāku<br />

ārstniecības procesu. Metode nav<br />

pa cientam kaitīga un ir nesāpīga. Ar šīs<br />

me todes palīdzību iespējams veikt dažādu<br />

orgānu izmeklējumus: nieru dinamisko<br />

scin tigrāfiju - noteikt nieru funkciju pacientiem<br />

ar visdažādākajām slimībām; vairogdziedzera<br />

statisko scintigrāfiju - noteikt mezglu<br />

funkcionālo aktivitāti; epitēlijķermenīšu<br />

scintigrāfiju; visa skeleta scintigrāfisko izmek<br />

lēšanu gan onkoloģisko slimību, gan<br />

kaulu un locītavu slimību gadījumos; plaušu<br />

scintigrāfiju, sirds miokarda scintigrāfiju, limfātiskās<br />

sistēmas scintigrāfiju. Katra orgāna<br />

izmeklēšanai tiek pielietots atšķirīgs<br />

preparāts.<br />

Kā pastāstīja dr. med. Maija Ratniece, šobrīd<br />

īpaši efektīva ir krūts audzēja papildizmeklēšana,<br />

jo gamma starojums ļauj noteikt,<br />

vai un pa kuriem limfvadiem audzējs<br />

izplatās tālāk organismā – uz padusi, videni<br />

vai citā virzienā. Pacientei ievada preparātu,<br />

kam klāt ir radioaktīva viela tehnēcijs 99m.<br />

Tad liek kādu laiku uzgaidīt, kamēr šķīdums<br />

uzkrājas un sāk izplatīties limfātiskā sistēmā.<br />

Paciente tiek noguldīta izmeklēšanas gultā,<br />

ap kuru rotē gudrā aparatūra – tiek izdarīts<br />

izmeklējums ar gamma kameru un pēc<br />

tam CT uzņēmums. Kā iepriekš minēts, abi<br />

asins plūsmu un varēja izmantot tikai netiešu<br />

sava darba kvalitātes pārbaudi. Tagad<br />

operāciju drošība ir pieaugusi bez paaugstināta<br />

riska pacientiem.<br />

Anta Buša<br />

Maija Ratniece<br />

attēli tiek apvienoti un ir iespējams iegūt<br />

daudz precīzāku informāciju par vēža šūnu<br />

izplatību. Pateicoties tehnēcijam, gamma<br />

starojumā kļūst redzama precīza limfmezgla<br />

lokalizācija, kas ļauj redzēt, kādos limfmezglos<br />

šis preparāts uzkrājies un kā tas virzās<br />

tālāk. Tas arī ir audzēja metastāžu izplatības<br />

ceļš. Šis precizējums ļauj ķirurgam operācijas<br />

laikā likvidēt šo slimo limfmezglu un apturēt<br />

šīs ļaunās slimības tālāko izplatību.<br />

Bet tikpat labi jaunā gamma kamera tiek<br />

pie lietota arī citu onkoloģisku saslimšanu<br />

gadījumos (vairogdziedzera, prostatas, krūšu<br />

dziedzeru, nieru), lai spriestu par tā izplatību<br />

skeletā.<br />

Kā atzīmēja dr.med Maija Ratniece, jaunā<br />

ie kārta pavērs iespējas uzlabot un pilnveidot<br />

esošos izmeklējumus un ieviest jau nus.<br />

Papildus pašreiz iegūstamai informā cijai par<br />

sirds muskuļa asinsapgādi, būs ie spējams<br />

precīzāk noteikt asinsvadu lokālos bojājumus<br />

aterosklerozes gadījumos. Aparatūra palīdzēs<br />

neiroloģijas slimniekiem precizēt tādu<br />

grūti apstiprināmu saslimšanu kā Parkinsona<br />

slimība.”<br />

Pacienti var pieteikties uz šo pakalpojumu,<br />

piezvanot pa tālruni 67069449 - Paula<br />

Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas<br />

Ra dionuklīdās diagnostikas reģistratūrā, kas<br />

izvietojusies 32.korpusa pagraba stāvā.<br />

Raimonds Bricis<br />

Neiroķirurģijas klīnikas virsārsts<br />

Mūsdienās medicīnas uzdevums ir pēc iespējas<br />

kvalitatīvi, droši un ātri ārstēt pacientus,<br />

pie tam darot to izmaksu ziņā<br />

efektīvi. Fluorescences video angiogrāfija<br />

izslēdz ne skaidrības par vēlamo un esošo<br />

smadzeņu asinsvadu stāvokli, ir ātra un<br />

droša un aizstāj dārgas un laikietilpīgas<br />

intraoperatīvas iz meklēšanas, kā, piemēram,<br />

angiogrāfija.<br />

20 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I JAUNI PAKALPOJUMI<br />

Jaunas iespējas ekstrakorporālā<br />

asiņu attīrīšanā<br />

Intensīvā terapijā plaši lieto dažādas ekstrakorporālas<br />

asiņu attīrīšanas metodes. Pēdējo<br />

gadu laikā šīs metodes ir piedzīvojušas ievē<br />

rojamu tehnoloģisku progresu. Pašreiz ir<br />

ra dītas jau 3.paaudzes ierīces (piemēram,<br />

Prismaflex), kurām programmatūra tiek nepār<br />

traukti uzlabota, un ar vienu un to pa šu<br />

ierīci var veikt gan nepārtraukto nieru aizstājterapiju,<br />

gan aknu aizstājterapiju, gan<br />

hemoperfūziju, gan totālu plazmas apmaiņu,<br />

kā arī specifisku sepša terapiju un cit rāta<br />

antikoagulāciju. Tādas iekārtas ir arī Intensīvās<br />

terapijas un reanimācijas (divas ierīces),<br />

kā arī Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un<br />

in tensīvās terapijas nodaļās (viena ierīce).<br />

Jaunākā Prismaflex versija pirmo reizi tika<br />

prezentēta š.g. septembrī, bet jau kopš novembra<br />

sākuma tā ir pieejama arī mūsu<br />

slimnīcā.<br />

Šeit vēl ir jāatzīmē, ka Stradiņa slimnīca ir<br />

Baltijas līderis nepārtraukto nieru un aknu<br />

aizstājterapijas metožu pielietošanā smagi<br />

sli majiem pacientiem. Šajā sakarā oktobrī<br />

tiku uzaicināts piedalīties 2 dienu seminārā<br />

Barselonā kopā ar vadošiem Krievijas,<br />

Poli jas, Izraēlas, Turcijas, Ēģiptes u.c. valstu<br />

šīs nozares speciālistiem. Tur redzētais un<br />

dzir dētais, ļauj secināt, ka esam uz pareizā<br />

ceļa gan attiecībā par nepārtrauktās nieru<br />

aizstājterapijas uzsākšanas laiku, gan par<br />

te ra pijas metodes izvēli, gan par terapi jas<br />

devām utt., bet dažos jautājumos esam<br />

vie ni no līderiem (īpaši, alternatīvu anti -<br />

koagulācijas metožu lietošanā).<br />

Visām ārstēšanas metodēm ir pozitīvās un<br />

negatīvās īpašības. Ilgstoši pielietojot hemofiltrāciju,<br />

pacientam novēro ievērojamu fosfora<br />

zudumu. Bet fosforam ir svarīga nozīme<br />

cilvēka organismā, jo tas ir svarīgākais in tracelulārais<br />

anjons. Hipofosfatēmijas klī nis kās<br />

izpausmes ir dažādas: sākot no sirds mazspējas<br />

un aritmijām, vazo dila tā ci jas, el pošanas<br />

muskuļu vājuma ar elpo šanas mazspēju,<br />

līdz neiroloģiskiem traucēju miem<br />

(kram pji, apjukums un koma). Hipo fos fatēmija<br />

var radīt arī rabdomiolīzi, he mo līzi,<br />

diabētisko ketoacidozi, trombocītu un leikocītu<br />

disfunkciju. Hipofosfatēmiju ātri var<br />

no vērst, ja aizvietojošais un dializējo šais šķīdums<br />

satur fosfātus. Tāpēc ir radīts fosfo ru<br />

saturošs aizvietojošais šķīdums Phoxilium,<br />

un tas drīzumā būs pieejams arī mums.<br />

Intensīvās terapijas nodaļās lielākai daļai pacientu<br />

novēro smagu sepsi vai septisko šoku.<br />

Uzskata, ka cirkulējošie proiekaisuma un<br />

anti iekaisuma mediatori piedalās sep ša<br />

kom pleksajā kaskādē, kas noved pie šū nu un<br />

orgānu disfunkcijas un arī daudzos gadī jumos<br />

pie letāla iznākuma. Sepša sākuma fāze<br />

raksturojas ar ievērojamu proiekaisuma mediatoru<br />

(piem., IL - 6, TNF – α) atbrīvošanos.<br />

Tomēr šāda ilgstoša mediatoru aktivācija ir<br />

potenciāli kaitīga, radot oksidatīvo stresu<br />

un skābekļa piegādes traucējumus audiem,<br />

kā arī izraisot difūzu koagulopātiju. Klīniski<br />

tas izpaužas kā hiperdinamiskais šoks<br />

un multiorgānu mazspējas attīstība. Esošais<br />

iekaisums nekavējoši producē arī antiiekaisuma<br />

mediatorus (piem., IL – 10, IL<br />

– 4, IL – 1 receptora antagonistu), kurus uzskata<br />

par aizsargājošu mehānismu, lai novērstu<br />

pārmērīgo proiekaisuma mediatoru<br />

producēšanu. Taču ilgstoša antiiekaisuma<br />

mediatoru aktivizēšanās noved pie imunitātes<br />

pasliktināšanās, bet šis defekts spēlē<br />

galveno lomu mirstības izraisīšanā. Asiņu<br />

attīrīšanas metodes ir spējīgas samazināt šo<br />

pārmērīgo pro – un antiiekaisuma mediatoru<br />

atbrīvošanos agrīnā septiskā šoka fāzē<br />

Kolonoskopijas īslaicīgā narkozē<br />

Stradiņa slimnīcas Endoskopiju nodaļā visiem<br />

pacientiem (arī ambulatoriem pacientiem<br />

ar nosūtījumu) kolonoskopijas tiek<br />

veiktas īslaicīgā narkozē bez papildus samaksas.<br />

Kolonoskopiju nozīmē ārsts ar nolūku<br />

izmeklēt resno zarnu. Izmeklēšanu veic, caur<br />

anālo atveri ievadot taisnajā un resnajā zarnā<br />

endoskopu – lokanu caurulīti. Kolonoskopiju<br />

pacienti parasti panes labi, tomēr reizēm<br />

kolonoskopijas laikā pacients var just sāpes.<br />

Dermatologs pieņem arī vakaros<br />

Dr. Astrīda Našeniece, dermatologs, izmeklē un ārstē ādas slimību gadījumos:<br />

• ādas veidojumu izmeklēšana ar optisko dermatoskopu<br />

• ādas biopsija precīzas diagnostikas nolūkā<br />

• analīzes sēnīšu infekciju, putekļu ērcīšu noteikšanai<br />

• veic sejas masāžu ar šķidro slāpekli vulgāro piņņu gadījumā, ādas pazemināta tonusa,<br />

novecošanās gadījumā<br />

Pieteikšanās pa tālruni 67069280<br />

Pieņemšananas laiki Ambulatoro pakalpojumu centrā (poliklīnika), 38.korpuss, 19.kabinets<br />

• Pirmdienās 16.00 - 19.00<br />

• Trešdienās 17.00 - 19.00<br />

Valdis Liguts<br />

Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnika<br />

Akūtā nieru un aknu aizstājterapijas dienesta vadītājs<br />

un spēj atjaunot imunoloģisko līdzsvaru,<br />

tādejādi iespējams, samazinot mirstību. Bet<br />

šiem iekaisuma mediatoriem ir liels molekulsvars<br />

un parastie hemofiltri tos nelaiž cauri.<br />

Šajā sakarā ir radīts speciāls sepša terapijas<br />

filtrs (septeX) ar augstu caurlaidību. Septex<br />

filtrs spēj izvadīt plazmas komponentus ar<br />

molekulāro svaru līdz 45 kDa. Pirmo reizi<br />

Baltijā tāds tika pielietots mūsu slimnīcā<br />

<strong>2010</strong>. gada oktobrī smagam pneimonijas pacientam<br />

ar leikopēniju un trombocitopēniju.<br />

Savukārt oXiris filtrs satur speciālu ar heparīnu<br />

apvalkotu membrānu, kura spējīga<br />

se lektīvi adsorbēt endotoksīnu (molekulsvars<br />

100 kDa), citokīnus un anatoksīnus.<br />

Kā zināms, tad endotoksīnu rada Gram (-)<br />

negatīvā mikroflora, kuru visbiežāk novēro<br />

difūza peritonīta gadījumā.<br />

Pēdējos gados ļoti daudziem pacientiem<br />

no vēro smagu trombocitopēniju (< 60.000)<br />

vai pat aktīvu asiņošanu, kuru dēļ nieru aizstājterapijas<br />

laikā nedrīkst lietot heparīnu.<br />

Šādiem stāvokļiem ir izveidots Evodial hemodializators,<br />

kuru var izmantot pat ilgstoši<br />

bez heparinizācijas (mūsu pieredze bija<br />

vismaz 12 stundas).<br />

Jaunas iespējas ir parādījušās arī mielomas<br />

slimniekiem. Ir radīts Theralite filtrs, kurš lieliski<br />

izvada brīvos vieglās ķēdes proteīnus<br />

(tie rada akūtu nieru bojājumu mielomas<br />

ga dījumā). Vienlaicīgi kombinējot šī filtra<br />

pielietošanu ar ķīmijterapiju, var pacientu atbrīvot<br />

no nepieciešamības uzsākt hroniskas<br />

hemodialīzes.<br />

Noslēgumā gribu teikt, ka, savlaicīgi un pareizi<br />

pielietojot šīs jaunākās tehnoloģijas,<br />

varam ievērojami uzlabot pacientu ilg termiņa<br />

prognozi un samazināt viņu turpmāko<br />

atkarību no nieru aizstājterapijas.<br />

Tāpēc procedūra ar īslaicīgu narkozi ir daudz<br />

vieglāk panesama un pacientam nesāpīga.<br />

Endoskopiju nodaļas reģistratūras tālrunis<br />

67069458.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

21

PIEREDZE<br />

I Slimnīcas Ziņas<br />

Veiksmīgs komandas darbs<br />

kritiskā situācijā<br />

Valērijs Ratobiļskis<br />

Neatliekamās medicīnas centra vadītājs<br />

Dežūras laikā 19.oktobrī<br />

NMC bija aprūpēti pavisam<br />

166 pacienti un<br />

izveidojās neparedzēta<br />

situācija attiecībā uz<br />

smagiem pacientiem ar<br />

vitālo funkciju traucējumiem,<br />

kuri jau bija intubēti<br />

ātrās palīdzības etapā<br />

vai bija nepieciešama elp -<br />

ceļu caurejamības nodrošināšana<br />

un mākslīgā plaušu<br />

ventilācija NMC etapā.<br />

Neiroloģijas klīnikas un „Zentiva” konkurss<br />

„Laikam ir nozīme”<br />

No šī gada marta sākuma līdz maija beigām<br />

Neiroloģijas klīnika sadarbībā ar farmācijas<br />

a/s „Zentiva” organizēja konkursu „Laikam ir<br />

nozīme”. Konkursa mērķis bija veicināt ātrāku<br />

un kvalitatīvāku pacientu apskati Stradiņa slim -<br />

nīcas Neatliekamās medicīnas centrā (NMC).<br />

Ir jau sen zināms, ka neiroloģijā, it sevišķi<br />

akūtu asinsrites traucējumu gadījumā galvas<br />

smadzenēs, visu nosaka laiks līdz uzsāktajai<br />

terapijai – Time is BRAIN; lai saglabātu pēc<br />

iespējas vairāk potenciāli bojātos neironus.<br />

Tika izvērtētas 422 slimnieku vēstures,<br />

kuri no 01.03 līdz 31.05 tika stacionēti 20.<br />

neiroloģijas nodaļā. Pacienti atkarībā no diagnozes<br />

tika iedalīti četrās grupās:<br />

- potenciāli i/v un/vai i/a trombolizējams<br />

pacients<br />

- akūti galvas smadzeņu asinsrites<br />

traucējumi (bez trombolīzes)<br />

- akūta vispārēja neiroloģiska patoloģija<br />

- nav akūta neiroloģiska patoloģija<br />

Katrai grupai bija vēlamais laiks, ko var<br />

Barības vada protēze<br />

Endoskopiju nodaļas ārsti<br />

palīdzējuši 6. nod. pacientam<br />

A. E. (41 g.), kuram pēc<br />

liela defekta izveidošanās<br />

barības vadā (skat. foto)<br />

endoskopiski ievietota barības<br />

vada protēze, tā nodrošinot<br />

pacientam iespē<br />

ju pilnvērtīgi uzņemt<br />

ēdienu. Fistula, kura bija<br />

endoskopiski nosegta ar<br />

protēzi, sadzija veiksmīgi,<br />

pacientam nebija nepieciešama<br />

atkārtota operācija,<br />

un pēc protēzes<br />

eva kuācijas no barības vada, slimnieks tika<br />

apmierinošā stāvoklī izrakstīts mājās.<br />

Tajā dienā NMC bija 7 smagi pacienti<br />

ar dažādām diagnozēm un vitālo funkciju<br />

traucējumiem, 3 no tiem intubēti ātrās<br />

palīdzības etapā un 4 NMC etapā. Pievakarē<br />

NMC vienlaicīgi atradās 4 intubēti pacienti<br />

– vienam no pacientiem veikta KPR. Šāda<br />

neparedzēta situācija izveidojusies sakarā ar<br />

vietu trūkumu vispārējā reanimācijā, kā arī ar<br />

to, ka NMC reanimācijas zālē vienlaicīgi var<br />

izvietot tikai 2 pacientus.<br />

Pateicoties mūsu slimnīcas dežūrējošo<br />

speciālistu profesionālai darbībai un izcilām<br />

organizatoriskām spējām, izdevās salīdzinoši<br />

pavadīt NMC, lai precizētu diagnozi un<br />

uzsāktu agrīnu terapiju. Ja pacients NMC<br />

etapā atradās ilgāk par vēlamo laiku, tad tika<br />

piemēroti punkti ārstam, kurš organizēja<br />

izmeklēšanas un terapijas taktiku. Ārsts, kurš<br />

ieguva vismazāko punktu skaitu, sadarbībā<br />

ar Neiroloģijas klīniku un a/s „Zentiva” <strong>2010</strong>.<br />

gada septembrī Ženēvā, varēja piedalīties<br />

Eiropas Neirologu savienības federācijas<br />

organizētājā 14. kongresā, nerūpējoties par<br />

ceļa, viesnīcas, kongresa dalības maksas<br />

izdevumiem.<br />

Defekts barības vadā<br />

Protēze barības vadā<br />

ātri atrisināt neparedzēto situāciju, sniegt<br />

augsti kvalificētu neatliekamo palīdzību un<br />

veiksmīgi nokoordinēt šo pacientu plūsmu.<br />

Tas bija īsts komandas darbs un es vēlreiz<br />

pārliecinājos, cik tas ir svarīgs ārkārtējās un<br />

kritiskās situācijās, glābjot cilvēku dzīvību.<br />

Gribu pateikties visiem saviem kolēģiem, kuri<br />

dežūrēja 19.oktobrī – NMC ārstu brigādei,<br />

NMC aprūpes personālam, dežurējošiem<br />

reanimatologiem, kardioreanimatologam,<br />

anesteziologiem un kardiologiem par sapratni<br />

un atsaucību.<br />

Apkopojot datus, tika izvērtēts arī kopējais<br />

dežūrneirologu kvalitātes rādītājs NMC.<br />

Vidēji NMC pacients pavada 3 stundas un 45<br />

minūtes, lai tiktu veikta agrīna diagnostika<br />

un terapija, un pacients stacionēts tālākai<br />

terapijai neiroloģijas nodaļā. Ļoti svarīgs<br />

rādītājs ir potenciāli trombolizējamu pacientu<br />

apskates laiks, kas vidēji bija 1 stunda un<br />

12 minūtes, kas, ņemot vērā lielo pacientu<br />

skaitu un NMC noslogojumu, sakrīt arī ar<br />

citu lielāko Eiropas klīniku rekomendēto<br />

izmeklēšanas (CT, CTA galvai, neirologa apskate,<br />

rentgens plaušām) laiku.<br />

Kopumā izvērtējot vēstures, vismazāko<br />

punktu skaitu ieguva dr.Guna Freimane, kura<br />

devās uz jau minēto kongresu.<br />

Šāda veida konkursu Neiroloģijas klīnika veica<br />

pirmo reizi, kas ir likumsakarīgi pēc Insulta<br />

vienības atklāšanas 2009.gada martā un<br />

vairākām nolasītām lekcijām Neatliekamās<br />

medicīniskās palīdzības dienesta ārstiem<br />

un feldšeriem Liepājā, Valmierā, Ventspilī<br />

un Daugavpilī. Tāpat ir notikušas tikšanās ar<br />

NMC vadītājiem, lai optimizētu un precīzāk<br />

izstrādātu kopīgus pamatprincipus ātrākai<br />

akūta insulta pacientu ārstēšanai. Zināms, ka<br />

ļoti svarīgs etaps, lai efektīvāka būtu akūta<br />

cerebrāla insulta terapija, ir prehospitālais<br />

etaps līdz insulta vienībai.<br />

Liels paldies ārstiem un NMC personālam un<br />

cerot uz tik pat veiksmīgu sadarbību nākotnē,<br />

lai pacients būtu efektīvāk izmeklēts un<br />

ārstēts.<br />

Sadzijis defekts barības vadā<br />

Andrejs Millers<br />

Neiroloģijas klīnikas vadītājs<br />

Linda Sosāre<br />

Endoskopiju nodaļas vadītāja<br />

22 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I PIEREDZE<br />

Uroģenitālas hlamidiozes<br />

kontroles problēmas<br />

Slimnīcas Centrālās laboratorijas darbinieki<br />

– vadītājs Dzintars Ozoliņš, Bioķīmijas<br />

nodaļas vadītāja Pārsla Gredzena un laboratorijas<br />

ārste Vita Ščepetova aktīvi piedalās<br />

Eiropas hlamidiozes un cilvēka papillomas<br />

vīrusa konferences sagatavošanā, kas notiks<br />

nākamgad 26.-27.maijā Jūrmalā. Minētie<br />

speciālisti ir konferences organizācijas komitejas<br />

locekļi.<br />

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu par to, kā<br />

Eiropā notiek uroģenitālās hlamidiozes kontrole,<br />

kādas ir problēmas un kādi varētu būt<br />

iespējamie risinājumi. Konferencē piedalīsies<br />

labākie Eiropas speciālisti, kuri izstrādās<br />

rekomendācijas par hlamidiozes diagnostiku<br />

un kontroli, ņemot vērā medicīniskos un<br />

finansiālos aspektus. Pilna informācija pieejama<br />

konferences mājas lapā www.cthpv.org<br />

Ievads. Chlamydia trachomatis izraisīta uroģenitāla<br />

slimība (parasti tiek saukta par<br />

hlamidiozi) ir biežākā bakteriāla seksuāli<br />

transmisīva slimība daudzās Eiropas valstīs.<br />

Hlamidioze parasti norit asimptomātiski<br />

un ne visai saprotamu iemeslu dēļ Eiropā<br />

izplatās, neskatoties uz lētu un vienkāršu<br />

ārstēšanu.<br />

Hlamidioze ir būtiska sabiedriska veselības<br />

problēma, jo nereti ilgākā laika periodā tā<br />

izraisa nopietnas sekas. Sievietēm hlamidioze<br />

var izraisīt iegurņa iekaisuma slimību,<br />

tubulāru neauglību un ektopisku grūtniecību.<br />

Hlamidiozes radītā neauglība rada būtiskas<br />

izmaksas veselības aprūpes sistēmā. Ja inficēšanās<br />

notiek grūtniecības laikā, tad tas<br />

var radīt priekšlaicīgu membrānu plīsumu,<br />

jaundzimušajiem ir maza ķermeņa masa un<br />

spontānus abortus.<br />

Eiropā diagnosticēto hlamidiozes gadījumu<br />

skaits turpina palielināties. To vismaz daļēji<br />

var skaidrot ar arvien plašāk lietotu laboratorisko<br />

izmeklēšanu un ar to, ka tiek izmantotas<br />

arvien jutīgākas metodes. Saslimstības<br />

rādītāji dažādās Eiropas valstīs ir ļoti atšķirīgi,<br />

bet šīs atšķirības galvenokārt veidojas izmantoto<br />

skrīninga programmu lielās dažādības<br />

dēļ. Jāuzsver, ka neskatoties uz pieaugušo<br />

laboratorisko izmeklējumu skaitu, daudzi<br />

hlamidiozes gadījumi paliek nediagnosticēti<br />

un tāpēc arī neārstēti.<br />

Augstākie saslimstības rādītāji ir starp jauniem<br />

cilvēkiem vecumā līdz 25 gadiem,<br />

un saslimšanas risks pieaug līdz ar lielāku<br />

seksuālo partneru skaitu, savukārt citi riska<br />

faktori ir neskaidri.<br />

Hlamidiozes kontroles programmu apskats<br />

Eiropā. Saskaņā ar Eiropas Slimību Kontroles<br />

un Profilakses centra (ECDC) datiem hlamidiozes<br />

kontroles aktivitātes tiek uzskaitītas<br />

29 Eiropas valstīs, tai skaitā 24 Eiropas<br />

Savienības valstīs. Ir skaidrs, ka hlamidiozes<br />

kontroles organizācija dažādās valstīs ir<br />

ļoti atšķirīga. Saskaņā ar ECDC izstrādāto<br />

klasifikāciju daudzās valstīs netiek veikta<br />

organizēta hlamidiozes kontrole.<br />

Hlamīdiju laboratoriskā diagnostika Eiropā<br />

parasti tiek veikta ginekoloģijas un seksuāli<br />

transmisīvo slimību klīnikās. Dažās valstīs to<br />

veic arī uroloģijas, ģimenes ārstu un ģimenes<br />

plānošanas klīnikās. Jāuzsver, ka daudzās<br />

Eiropas valstīs nav diagnostikas vadlīniju<br />

par izmeklēšanas veikšanu šajās atšķirīgajās<br />

iestādēs.<br />

Sešās Eiropas valstīs indivīdi bez klīniskiem<br />

simptomiem tiek laboratoriski izmeklēti uz<br />

hlamidiozi, ja viņi apmeklē medicīnas iestādi<br />

– tas ir tā saucamais oportūnistiskais<br />

skrīnings. Jāatzīmē, ka dažādās valstīs šīs<br />

oportūnistiskā skrīninga grupas tiek izraudzītas<br />

pēc dažādiem principiem. Piemēram,<br />

Islandē izmeklēšanu uz hlamidiozi ordinē<br />

sievietēm ar abortu anamnēzē, olšūnas un<br />

spermas donoriem; Igaunijā – grūtniecēm un<br />

personām, kas bieži maina seksa partnerus;<br />

Norvēģijā – sievietēm, kas vēlas veikt abortu<br />

vai kurām ir noticis spontāns aborts, jauniem<br />

cilvēkiem līdz 25 gadiem un kuri ir nesen<br />

mainijuši seksa partneri, personām, kuru<br />

partnerim ir seksuāli transmisīva slimība;<br />

Dānijā – ģimenes ārstu doktorātos personām<br />

bez klīniskiem simptomiem, kuri bieži maina<br />

seksa partnerus, un sievietēm līdz 26<br />

gadu vecuma pirms intrauterīnas spirāles<br />

ievietošanas vai histerosalpingogramas;<br />

Zviedrijā – dažādos apgabalos izmanto<br />

Dr. med. Dzintars Ozoliņš<br />

Centrālās laboratorijas vadītājs, laboratorijas ārsts<br />

atšķirīgas skrīninga programmas<br />

indivīdiem bez<br />

klīniskiem simpto miem;<br />

Latvijā – grūtniecēm un<br />

personām, kurām ir seksuāli<br />

transmisīvas sli mības.<br />

Pa pastu sūtītus aici<br />

nājumus izmeklēties<br />

uz hlamidiozi izmanto<br />

Nī derlandē, Norvēģijā un<br />

Dānijā. Vēl deviņas Eiropas<br />

valstis plāno ieviest<br />

oportūnistiska skrīninga<br />

prog rammas tuvākajā laikā.<br />

Diemžēl Latvijā kopš 2009.gada valsts vairāk<br />

neap maksā klīnicistu darbu ar pacienta,<br />

kuram ir seksuāli transmisīva slimība, kon -<br />

takt personām. Latvija vairāk neatbilst oportūnistiskā<br />

skrīninga prasībām.<br />

Hlamidiozes diagnostikas menedžments<br />

Hlamidiozes laboratorās diagnos tikas iespējas<br />

ir da žādas. Precīzākie diag nos tikas<br />

testi ir Nukleīn skābju amplifikācijas testi<br />

(NAAT), bet tie ir arī visdārgākie. Latvijā<br />

NAAT izmanto reti - mazāk par 10% no visu<br />

hlamidio zes laboratoro testu apjo ma, un tas<br />

ir fiksēts arī ECDC dokumentos. Vairāk nekā<br />

50% no visiem laborato rajiem hlamidiozes<br />

testiem NAAT tiek iz mantoti Lietuvā, Igaunijā,<br />

Francijā, Liel britānijā, Beļģijā, Maltā, Somijā,<br />

Zviedrijā, Nīderlandē, Dānijā, Islandē, Šveicē,<br />

Īrijā, Nor vēģijā, Luksemburgā, Lihtenšteinā,<br />

Tur cijā, Rumānijā, Grieķijā, Spānijā. Latvijā<br />

valsts apmaksā novecojošas hlamidiozes laboratorās<br />

diagnostikas metodes. Šo testu<br />

ticamības rādītāji ir visai zemi, tāpēc bieži<br />

vien ir nepieciešama atkārtota izmeklēšana.<br />

Kopumā, nereti, lai uzstādītu diagnozi vienam<br />

indivīdam tiek iztērēti ievērojami valsts<br />

līdzekļi, un ārsts bieži vien nav pārliecināts<br />

par diagnozes pareizību.<br />

2006.gadā Ripa ar līdzautoriem Hallandas<br />

apgabalā Zviedrijā atklāja jaunu Chlamydia<br />

trachomatis (nvCT) variantu. Šis mutējošajam<br />

celmam nebija DNS 377-p apgabala kriptiskajā<br />

plazmīdā, un tas radīja nopietnas<br />

laboratorās diagnostikas problēmas. Lielākie<br />

NAAT iekārtu un reaktīvu ražotāji šim faktam<br />

pievērsa nopietnu uzmanību, un ātri vien<br />

pilnveidoja diagnostikas sistēmas. 2009.<br />

gada maijā tika uzsākts INSTAND pētījums,<br />

kurā 128 laboratorijām tika piedāvāts testēt<br />

izmeklējamos materiālus, kas augstā<br />

koncentrācijā saturēja jauno Chlamydia trachomatis<br />

variantu. Apmēram 80% iegūto<br />

rezultāti bija pareizi. Tās laboratorijas, kuras<br />

nespēja noteikt mutanto celmu, izmantoja<br />

vai nu agrāk ražotās diagnostikas sistēmas<br />

vai arī atvērtās PCR sistēmas, lietojot tā<br />

saucamās „in-house” metodes. Jauno Chlamydia<br />

trachomatis variantu nav iespējams<br />

noteikt ar Latvijā valsts apmaksātajām laboratorajām<br />

hlamidiozes diagnostikas metodēm.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

23

PERSONĪBA I Slimnīcas Ziņas<br />

Daina Kurme: Ķirurgam jāvar izdarīt viss<br />

Ieva Lapsa<br />

Daina Kurme ir vienīgā sieviete Neiroķirurģijas<br />

klīnikas ārstu kolektīvā. Strādājot klīnikā gandrīz<br />

no tās pirmsākumiem, viņa par prioritāti<br />

izvēlējusies zinātnisko darbu. Taču kā pārliecinātai<br />

ķirurģei aizņemtajā ikdienā liela<br />

vieta vienmēr ir bijusi arī praktiskam darbam,<br />

veicot ne tikai patstāvīgas operācijas, bet<br />

piedaloties arī nozīmīgās operācijās kopā ar<br />

spilgtām Latvijas neiroķirurģijas personībām.<br />

Novembra sākumā ārste nosvinēja 70 gadu<br />

jubileju. Sirsnīgi sveicam!<br />

Vai vienmēr zinājāt, ka kļūsiet par<br />

ārsti? Kā izlēmāt par labu ķirurģijas<br />

specialitātei?<br />

Strādāt medicīnā nebija mans lielais sapnis.<br />

Man bija daudz citu interešu, taču pagrieziena<br />

punkts radās, kad man tuvs cilvēks –<br />

mana krustmāmiņa saslima ar barības vada<br />

vēzi. Bezpalīdzība cīņā ar smagu slimību lika<br />

saprast, ka gribu strādāt medicīnā. Kad biju<br />

pirmajā kursā, krustmātei nozīmēja operāciju<br />

un viņa ļoti vēlējās, lai es tajā piedalos – esmu<br />

blakus. Profesors Mačabeli toreiz veica jaunu<br />

veida operāciju, izveidojot barības vadu no<br />

resnās zarnas. Nostāvēju klāt visu operācijas<br />

laiku un man par pārsteigumu šis process<br />

šķita ļoti interesants, cilvēka iekšējie orgāni<br />

izskatījās pat skaisti. No tā brīža man ķirurģija<br />

ļoti iepatikās, bet diezgan ilgi šaubījos, vai<br />

varēšu to veikt, jo gribēju arī ģimeni un<br />

bērnus. Tomēr vēlme bija un pamazām izlēmu,<br />

ka ķirurģija ir mana īstā vieta.<br />

1965. gadā pēc ārsta diploma saņemšanas<br />

sāku strādāt par ķirurģi Saulkrastu zonālajā<br />

slimnīcā. Mūsu laikā nevienā medicīnas nozarē<br />

nebija rezidentūras un praktiskā ārsta ikdiena<br />

sākās ar pirmo darba dienu. Praktiskās<br />

iemaņas darbā tika iegūtas studiju gados,<br />

voluntējot lielākajās Rīgas klīnikās un vēlāk,<br />

papildinot zināšanas dažādos kursos. Pēc 5<br />

gadu ķirurga prakses zonālajā slimnīcā sapratu,<br />

ka vēlos paplašināt savas zināšanas<br />

un prasmi, tāpēc startēju uz Rīgas Medicīnas<br />

institūta ķirurģijas ordinatūru. Liktenis tomēr<br />

bija lēmis citādi un es nokļuvu neiroķirurģijā.<br />

Kā nonācāt līdz darbam Stradiņa<br />

slimnīcā?<br />

slimnīcas, sapratu, ka esmu tikpat kā metusi<br />

lielāko kūleni savā dzīvē. Docents Puriņš bija<br />

lielisks neiroķirurgs un centra vadītājs, gaišs<br />

cilvēks, kas izveidoja un saliedēja spēcīgu<br />

Neiroķirurģijas centra kolektīvu, kurā viņa<br />

vadībā katram pacientam centāmies izdarīt<br />

pilnīgi visu, kas ir iespējams un meklēt ceļus,<br />

kā veikt vēl vairāk.<br />

Jūs minējāt, ka īpaši bijāt ieinteresēta<br />

zinātniskajā darbā. Kā sākās Jūsu kā<br />

zinātnieces gaitas?<br />

Kad divus gadus biju nostrādājusi kā ordinatore,<br />

docents Puriņš piedāvāja strādāt<br />

zi nātnē, papildus darbojoties praktiski Neiroķirurģijas<br />

centrā, jo man, kā sievietei,<br />

šis variants būšot vieglāks. Jāsaka, ka bija<br />

tie ši pretēji, man bija divreiz grūtāk. Mani<br />

kolēģi „auga” – strādāja praktiski, visu laiku<br />

operēja, bet man vajadzēja daudz laika veltīt<br />

literatūras meklējumiem un pētnieciskajiem<br />

darbiem. Līdz ar to nevarēju kļūt par „lielu”<br />

ķirurgu, taču darbs zinātnē man ļoti daudz<br />

deva. Disertācijas darbs bija sarežģīts – pētīju<br />

galvas smadzeņu traumas biomehāniku, bazālo<br />

asinsvadu mehānisko īpašību izmaiņas<br />

letālu galvas smadzeņu traumu gadījumos.<br />

Pēc profesora Jāņa Kupča ieteikuma sākām<br />

analizēt, kā sitiena vieta un ass virziens ietekmē<br />

smadzeņu bojājumus traumas gadījumos,<br />

piemēram, sapratām, kāpēc jāmeklē<br />

sasituma perēkļi pieres daivās, ja sitiens bijis<br />

pa pakausi. Izstrādājām praktiskas shēmas,<br />

kur meklēt sasitumu perēkļus, hematomas.<br />

Pierādījām arī galvas smadzeņu<br />

ba zālo artēriju mehānisko īpašību izmaiņas<br />

pēc traumas, kas ir svarīgs faktors traumas<br />

patoģenēzē. Disertāciju veiksmīgi aizstāvēju<br />

1982. gadā Tartu universitātē.<br />

Jūs esat cieši saistīta ar neiroķirurģijas<br />

attīstību. Kādās operācijās esat<br />

piedalījusies?<br />

Man ir bijusi iespēja piedalīties un arī pašai<br />

veikt dažāda rakstura operācijas. Kā viena<br />

no intersantākajām bija asistēšana pirmajā<br />

mikrovaskulārajā operācijā 1976. gadā,<br />

kad profesors Jānis Kupčs izveidoja ekstraintrakraniālu<br />

anastomozi galvas smadzenēs,<br />

savienojot divus asinsvadus, kas mazāki<br />

par 1 mm. Operācijas laikā toreiz tika uzliktas<br />

16 mikrošuves, operācija ilga 9 stundas.<br />

Vēlāk asistēju pie šīm operācijām arī profesoram<br />

I.Aksikam, kas tālāk tās attīstīja un<br />

uzlaboja. Sākotnēji piedalījos arī I.Aksika<br />

mik rovaskulārajās operācijās, atdalot trijzaru<br />

nervu no komprimējošiem asinsvadiem<br />

un tādējādi atbrīvojot pacientus no mokošām<br />

sāpēm sejā. Daudz laika pavadīju sākumā<br />

asistējot, pēc tam pastāvīgi veicot šuntēšanas<br />

operācijas sakarā ar hidrocefāliju, ko<br />

Latvijā ieviesa profesors R.Ķikuts.<br />

Kāda šobrīd ir Jūsu ikdiena?<br />

Pēdējos gados no aktīvās neiroķirurģijas<br />

esmu pārgājusi uz konsultatīvu darbu Ambulatoro<br />

pakalpojumu centrā. Sadarbojos<br />

ar kolēģi Gunāru Naudiņu, apspriežam<br />

sarežģītākos diagnostikas gadījumus. Operējamos<br />

pacientus nosūtām tālākai izvēr tēšanai<br />

klīnikas speciālistiem. Jāpiebilst, ka<br />

mū su darbu ievērojami atvieglo ļoti laba sadarbība<br />

ar radiologiem un vertebrologiem,<br />

ļaujot atrisināt daudzas pacientu problēmas<br />

bez lieka laika zuduma.<br />

Ambulatorās ķirurģijas ietvaros gan dr. Naudiņš,<br />

gan es veicam perifēro nervu dekompresijas<br />

operācijas, galvenokārt, atbrīvojot<br />

n.medianus karpālajā kanālā.<br />

Šīs operācijas dod lielu atvieglojumu pacientiem<br />

ar nerva nospiedumu. Savlaicīgi veicot<br />

ope rāciju, pacientiem izzūd tirpšanas sajūtas un<br />

pilnībā atjaunojas plaukstu un pirkstu funkcijas.<br />

Jūsu darbs ir smags un nogurdinošs,<br />

īpaši sievietei. Kur rodat tam spēku?<br />

Dabā – ceļojumos, pastaigās, dārza darbos,<br />

agrāk – arī slēpojot. Iespēju robežās daudz<br />

lasu, apmeklēju koncertus, teātrus, izstādes.<br />

Katrs ārsts un jo sevišķi ķirurgs ir personība,<br />

kam daudz jāstrādā ar sevi, lai būtu fiziski<br />

un garīgi spēcīgs. Ķirurgam pie operāciju<br />

galda jebkurā situācijā jāprot mobilizēties un<br />

jāvar izdarīt visu, kas nepieciešams. Tas prasa<br />

spēku, bet dod arī gandarījumu, redzot sava<br />

darba augļus.<br />

60. gadu beigās Stradiņa slimnīcā attīstījās<br />

neiroķirurģijas nozare un docents Ilmārs Puriņš<br />

meklēja ordinatoru. Mani bija ieteicis<br />

kāds no kursa kolēģiem. Par neiroķirurģiju<br />

toreiz vēl neko daudz nezināju. Apdomāju<br />

piedāvājumu, bet nolēmu, ka nevaru to pieņemt,<br />

jo specialitāte šķita pārāk sarežģīta<br />

un grūta. Kad devos pie doc. Puriņa, lai atteiktos,<br />

ienākot slimnīcā par savu izvēli jutos<br />

ļoti pārliecināta. Taču dažu stundu laikā docents<br />

ar spilgtiem piemēriem un aizrautību<br />

mani pārliecināja par neiroķirurģiju kā vienu<br />

no perspektīvākajām medicīnas nozarēm,<br />

par nozari, kurai „nav griestu”. Iznākot no<br />

Neiroķirurģijas klīnikas ārsti<br />

24 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I PERSONĪBA<br />

Normunds Skroderis - izcila ārsta paraugs<br />

Ieva Lapsa<br />

Dr. Skroderis pieder „vecajai gastroenterologu<br />

gvardei”, kas pacienta ārstēšanā atdod<br />

sevi visu. Viņš vienmēr skaidri zinājis savu<br />

mērķi – būt par labu praktisku ārstu gastroenterologu<br />

Latvijas labākajā slimnīcā,<br />

Stradiņos, un 50 darba gadu gaitā ar trenētu<br />

ārsta aci un profesionālu intuīciju, kas izkopta,<br />

ilgus gadus strādājot ambulatorajā<br />

darbā, palīdzējis tūkstošiem pacientu. Viņš ir<br />

džentlmenis, uz kuru var paļauties un no kura<br />

mācīties, Kolēģis ar lielo burtu, kurš vienmēr<br />

iesaistās un palīdz ar padomu un cilvēks, kurš<br />

dzīvē ir atradis savu īsto vietu.<br />

Pēc Gastroenteroloģijas centrā pavadītiem<br />

intensīviem darba gadiem dr. N.Skroderis<br />

dodas pelnītā atpūtā, lai savu laiku veltītu<br />

ģimenei un dārza darbiem lauku mājās.<br />

Darba gaitu sākums<br />

Normunds Skroderis Stradiņa slimnīcas Gastroenteroloģijas<br />

centrā strādājis no tā dibināšanas<br />

- 1968. gada un pārstāv „Latvijas<br />

gas troenteroloģijas pionieru paaudzi”. Šis<br />

gads ir pirmās modernās, t.s., fibroendoskopijas<br />

ēras sākums. Profesora Nikolaja Skujas,<br />

Latvijas gastroenteroloģijas tēva vadībā, tolaik<br />

divi jauni ārsti – Normunds Skroderis un<br />

Zigurds Zariņš – Līgo svētkos veica pirmo<br />

fleksiblo gastroskopiju Latvijā. Starp citu,<br />

Zviedrijā pirmais šāda veida izmeklējums<br />

tika veikts tikai 1969. gadā.<br />

Dr. N. Skroderis ienāca Stradiņa slimnīcā formāli<br />

kā metodists dietologs.<br />

Profesors N.Skuja mēģināja Skroderi „izga tavot”<br />

par organizatoru, bet šādu darbu viņš<br />

uztvēris kā lielas „zobu sāpes”. Profesors<br />

Ana tolijs Danilāns stāsta: „Šo darbu viņš vilka,<br />

vilka, līdz beidzot tika pie savas kārotās<br />

slimnieku ārstēšanas, dzīvības glābšanas –<br />

„dzīvas miesas”.”<br />

Zināšanas, pieredze un intuīcija. Radīts,<br />

lai būtu ārsts<br />

Praktiska ārsta darbs ir rūpes par citu cilvēku<br />

veselību, labsajūtu un laimi ar lielu atbildības<br />

sajūtu un maksimālu sevis visa atdevi. Dr.<br />

Skrodera atziņa „es instinktīvi izjūtu” pacientu<br />

būtībā ir gadu gaitā izstrādājusies psihologa<br />

atziņa. Psihiatrijas joma dakteri ir īpaši<br />

aizrāvusi. Viņš skatās ne tikai uz slimību, bet<br />

arī uz pacienta personību – „no pakauša līdz<br />

papēžiem” un vienmēr ir mācījis, ka jāārstē<br />

arī cilvēka dvēsele, nevis tikai konkrēta kaite.<br />

Prof. A.Danilāns: „Dr. Normundu Skroderi var<br />

saukt par Latvijas „arāju, kapātāju” ārst niecības<br />

lauka ziņā. Viņš nav cilvēks, kas „mīl nodoties”<br />

teorijas plašumiem, bet ir praktiķis ar<br />

neparastu īpašību, kuras daudziem ārstiem<br />

nav – ārsta intuīciju.”<br />

Kad pacients ienāk pa dr. N.Skrodera kabineta<br />

durvīm, viņam momentā rodas priekšstats,<br />

ar ko būs darīšana. Viņš prot pacientam<br />

pastāstīt, iedrošināt un iedvesmot, ka<br />

ārstēšanās ir nepieciešama un pacienti dr.<br />

Skro deri vērtē augstu.<br />

Dr. Ēvalds Ostrovskis: „Esmu bijis viņa pacients<br />

pašā studiju sākumā. Viņš slimnie kam<br />

izskaidro visus sīkumus gan par slimības<br />

bū tību, gan par to, kā ārstēties, izstāsta par<br />

diētu.” Docents Zigurds Zariņš piebilst: „ Ja<br />

man sāktu sāpēt vēders, es ietu pie dr. Normunda<br />

Skrodera.”<br />

Dr. Gunta Geldnere atceras: „1960. gadā, kad<br />

sāku strādāt Gulbenes slimnīcā, jau pirmajā<br />

darba dienās māsiņas, kuras visu zina, stāstīja,<br />

ka Lejasciemā strādājot gudrs un elegants<br />

ārsts Normunds Skroderis. Tāds viņš<br />

bijis tālāk arī visā dzīvē.”<br />

Dr. Anita Grietēna: „Man atmiņā palicis gadījums,<br />

kad dr. Skroderis ieteica – vaja dzētu<br />

visiem staigāt slimnīcā baltās kurpēs, jo tas<br />

rada tīrības un svētku sajūtu. Viņš vien mēr<br />

uz skatījis, ka slimnīcai būtu jābūt īpašai vietai,<br />

kur cilvēku saprot. Sabiedrība noraida<br />

dau dzus cilvēkus, bet mums, ārstiem, ir viņi<br />

jā saprot. Dr. Skroderis tāds bija attiecībā pret<br />

pacientiem – pacienti viņu ļoti cienīja. Pārsvarā<br />

tās bija kundzes, kuras vienmēr, nākot<br />

uz vizīti, bija saposušās. Viņām ļoti patika ar<br />

dakteri runāt.”<br />

Ārpus darba aizraušanās<br />

Dr.N.Skroderis ir ģimenes cilvēks: „Viņam ir<br />

sta bila ģimene, kā mēdz teikt – droša „atbalsta<br />

grupa,”” stāsta prof. Aldis Puķītis. Viņš<br />

bieži apmeklē operas izrādes, tāpēc vienmēr<br />

var pastāstīt par jaunumiem šajā jomā. Dr.<br />

A.Grietēna: „Es uztveru viņu kā indikatoru –<br />

ieklausos viņa vērtējumā, vai ir vērts iet uz<br />

operas izrādi.”<br />

Viņš ir Latvijas patriots, tas viņam ir ie audzināts<br />

raksturā.<br />

Dr. Skroderis vienmēr ir interesējies par tehniskām<br />

lietām, sākot no auto līdz dārzkopībai.<br />

Viņš ir kaislīgs dārznieks – daudz zina par<br />

augļukokiem, puķēm, Šīs zināšanas izmantojot,<br />

iekopis ļoti skaistu dārzu Ģipkā. Dr.<br />

Ēvalds Ostrovskis: „Kad tikko atnācu strādāt,<br />

viņš man uzdāvināja priekšrakstu – algoritmu<br />

par tulpju audzēšanu – par agrotehniku,<br />

mēslošanu, tulpju audzēšanu utt. Tas ir<br />

vienreizējs materiāls, ko esmu saglabājis.”<br />

Kolēģu novēlējumi dr. N.Skroderim:<br />

Novēlam Jums saglabāt savu īpašo auru un<br />

stāju un būt laimīgam.<br />

Bez medicīnas pasaulē ir daudz skaistu, aiz raujošu<br />

un interesantu lietu un notikumu. Baudiet<br />

tos, priecājieties un esiet vesels! Kā arī<br />

neaizmirstiet Stradiņus, uzturiet kontaktu ar<br />

kolēģiem gan skaistos brīžos, gan tad, ja kaut<br />

kas nospiež un nāciet uz gadu gaitā ierastajām<br />

otrdienas rīta konferencēm.<br />

Decembris <strong>2010</strong><br />

25

ESI VESELS I Slimnīcas Ziņas<br />

Iepazīstina ar iedzīvotāju sirds<br />

veselības audita rezultātiem<br />

19. augustā notika Latvijas vēsturē pirmā<br />

nacionālā šķērsgriezuma pētījuma par iedzīvotāju<br />

sirds un asinsvadu veselības stāvokli<br />

rezultātu prezentācija. No 6000 uz pētījumu<br />

uzaicinātajām personām atsaucās<br />

4198 cilvēku (69,97%), taču reāli ieradās 4022<br />

cilvēku. Analīzē tika iekļautas 3807 anketas,<br />

kuras datu bāzes veidošanas un ekspertīzes<br />

procesā tika atzītas par atbilstošām rezultātu<br />

analīzei.<br />

Paaugstinātu kopējā holesterīna līmeni<br />

novēroja 75,2% respondentu. Turklāt hiperholesterinēmijas<br />

izplatība 70% robežās sākas<br />

jau no 35 g.v. kā vīriešiem, tā sievietēm.<br />

Paaugstinātu asinsspiedienu konstatēja<br />

45,4% pētījuma dalībniekiem (53% vīriešu<br />

un 40% sieviešu). Normāls ķermeņa masas<br />

indekss bija tikai 28% aptaujāto iedzīvotāju,<br />

bet aptaukošanos novēroja – 30,6%. Paaugstināts<br />

glikozes līmenis asinīs bija 33,6%<br />

respondentu.<br />

LU asoc. prof. Andrejs Ērglis uzsver: “Šāds<br />

pētījums Latvijai ir vitāli nozīmīgs – tas<br />

uzskatāmi parāda situāciju sirds veselības<br />

jomā, ļauj noskaidrot galvenos riska faktorus<br />

un valstiski mērķtiecīgi plānot, kā tos<br />

samazināt, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju<br />

dzīves kvalitāti, darba spējas un dzīvildzi.<br />

Ar pārliecību varu teikt, ka šis pētījums ir<br />

nozīmīgākais notikums medicīnas auditēšanā<br />

Latvijas brīvvalsts laikā un tas ir<br />

unikāls Eiropas mērogā – mums pieejamie<br />

dati liecina, ka iepriekš līdzīgs pētījums veikts<br />

tikai 1964. gadā Vācijā.”<br />

Izdos Mutes<br />

veselības<br />

kalendāru 2011<br />

Turpinot 2007. gadā uzsākto tradīciju,<br />

Zob ārstniecības un sejas ķirurģijas centrs<br />

arī šogad izdos mutes veselībai veltītu kalendāru<br />

bērnu un jauniešu auditorijai. Šoreiz<br />

kalendārā tiks iekļautas 9. – 12. klašu skolēnu<br />

fotogrāfijas par tēmu „PASMAIDĪSIM!”.<br />

Kalendārs tiks izdots 5000 eksemplāru tirāžā<br />

un 2011. gada sākumā bez maksas izplatīts<br />

Latvijas novadu skolām un pirmsskolas izglītības<br />

iestādēm.<br />

Sirds lietošanas instrukcija jeb 10 likumi, kas jāievēro<br />

1. Mēriet asinsspiedienu!<br />

Normāls asinsspiediens ir līdz 120/80<br />

mmHg. Paaugstināts asinsspiediens - virs<br />

140/90 mmHg - var veicināt vai izraisīt koronāru<br />

sirds slimību, miokarda infarktu vai<br />

insultu.<br />

Lai mazinātu asinsspiedienu, jāievēro pareizs<br />

dzīvesveids, jāatmet smēķēšana, jāsamazina<br />

sāls patēriņš uzturā, kā arī pēc ārsta<br />

ieteikuma jālieto atbilstoši medikamenti.<br />

2. Mēriet pulsu!<br />

Paātrināta sirdsdarbības frekvence - virs 60<br />

sitieniem minūtē miera stāvoklī - vistiešākajā<br />

veidā saistīta ar hipertensijas, aterosklerozes<br />

un sirds un asinsvadu slimību rašanos.<br />

Sa mazinot sirdspukstu skaitu par 10 sitieniem<br />

minūtē, iespēja nomirt no sirds-asinsvadu<br />

slimībām samazinās par 26%. Lai samazinātu<br />

sirdspukstu skaitu un tādējādi<br />

pa ga rinātu mūža ilgumu, ieteicams regulāri<br />

sportot.<br />

3. Smēķēt - kategoriski aizliegts!<br />

Smēķēšanas rezultātā paātrinās sirdsdarbība,<br />

paaugstinās asinsspiediens, tiek bojātas<br />

artēriju sieniņas.<br />

Pārtraucot smēķēšanu, gada laikā kardiovaskulāro<br />

slimību un insulta risks samazinās<br />

divas reizes.<br />

4. Ziniet savu holesterīna skaitli!<br />

Jo augstāks kopējā holesterīna (virs 5<br />

mmol/l), triglicerīdu (virs 1,7 mmol/l) un<br />

ZBLH (virs 3 mmol/l) līmenis, jo lielāka varbūtība<br />

saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām.<br />

Samaziniet holesterīna līmeni, mainot uztura<br />

paradumus, samazinot svaru, nodarbojoties<br />

ar fiziskām aktivitātēm, kā arī lietojot<br />

kardiologa ieteiktos medikamentus<br />

holesterīna samazināšanai. Priekšstats, ka<br />

holesterīna līmeni var ievērojami samazināt<br />

tikai ar pareizu uzturu, ir maldīgs!<br />

5. Fiziskas aktivitātes - vismaz 30<br />

minūtes dienā!<br />

Iesakām aktīvi kustēties, ātri iet vai skriet<br />

lēnā tempā vismaz 4,8 km/h vismaz 30<br />

minūtes dienā! Atcerieties - dārza ravēšana<br />

vai malkas skaldīšana netiek pieskaitīta<br />

fiziskām aktivitātēm, kas veicinātu Jūsu<br />

sirds veselību, jo nenodrošina vienmērīgu<br />

elpošanu un slodzi Jūsu sirdij!<br />

6. Ēdiet mazāk!<br />

Liekais svars un aptaukošanās ir nozīmīgs<br />

koronārās sirds slimības, sirds kambaru disfunkcijas,<br />

hroniskas sirds mazspējas, insulta,<br />

aritmiju, kā arī cukura diabēta attīstības<br />

riska faktors. To, vai jums ir palielināts ķermeņa<br />

svars, var noteikt, aprēķinot ķerme<br />

ņa masas indeksu (ĶMI) un izmērot vidukļa<br />

apkārtmēru. Izmantojiet sekojošu<br />

for mulu:ĶMI = svars (kg) / augums (m2).<br />

Ja skaitlis, ko iegūstat, jeb indekss ir 18,5 -<br />

24,99, Jums ir normāla ķermeņa masa. Ja<br />

25 - 29,99, Jums ir lieka ķermeņa masa. Ja<br />

virs 30 - Jums ir aptaukošanās, kas ļoti nopietni<br />

apdraud Jūsu sirds veselību un dzīvību!<br />

Palielināts vidukļa apkārtmērs sievietēm ir<br />

virs 80 cm, vīriešiem - virs 94 cm.<br />

7. Ēdiet un dzeriet gudrāk!<br />

Uzturā vairāk lietojiet dārzeņus, augļus, treknas<br />

jūras zivis, pilngraudu produktus, liesu<br />

gaļu, piena produktus ar pazeminātu (!)<br />

tauku saturu. Izvairieties no treknas gaļas,<br />

pilnpiena un trekniem piena produktiem,<br />

kūkām, smalkmaizītēm un produktiem ar palielinātu<br />

cukura daudzumu. Samaziniet sāls<br />

patēriņu! Labāk ēdiet mazāk nekā par daudz!<br />

Lietojiet 6 - 8 glāzes šķidruma dienā! Ja lietojat<br />

alkoholu, tad - nelielos daudzumos!<br />

8. Smaidiet biežāk un atpūtieties<br />

vairāk!<br />

Stress, negatīvas emocijas, trauksme, dusmas<br />

un depresija atsaucas graujoši uz cilvēka<br />

organismu, tajā skaitā uz sirds veselību.<br />

Atrodiet sev hobiju, dodieties pie<br />

da bas, pavadiet laiku ar cilvēkiem, kuri Jūs<br />

po zitīvi ietekmē, un atpūtieties!<br />

9. Klausiet savam kardiologam!<br />

Atrodiet savu kardiologu, kuram Jūs uzticaties!<br />

Veiciet sirds veselības pārbaudi,<br />

gadījumā, ja kardiologs Jums nozīmē medikamentus,<br />

lūdzu, lietojiet tos apzinīgi!<br />

Atcerieties, ka nevienam citam ārstam nav<br />

tiesību samazināt medikamentu lietošanas<br />

devas vai mainīt medikamentu lietošanas<br />

kārtību, jo tas var kaitēt Jūsu sirds veselībai.<br />

10. Atpazīstiet sāpes!<br />

Ja Jums parādās sāpes krūtīs pie slodzes,<br />

nekavējoties zvaniet savam ārstējošajam<br />

kardiologam un lūdziet padomu, kā rīkoties.<br />

Savukārt, ja Jūs piemeklē spiedošas, žņaudzošas,<br />

plēsošas vai dedzinošas sāpes krūtīs,<br />

aizdusa, elpas trūkums, slikta dūša,<br />

gre mošanas traucējumi, galvas reiboņi, ģībšana,<br />

sirdsklauves, tirpšana miera stāvoklī,<br />

nekavējoties sauciet neatliekamo palīdzību,<br />

zvanot 113.<br />

26 Decembris <strong>2010</strong>

Slimnīcas Ziņas I SVEICAM<br />

Sveicam slimnīcas ilggadējos* darbiniekus<br />

apaļajās jubilejās!<br />

Septembris<br />

Novembris<br />

Decembris<br />

12.09.1940.<br />

Daina Trinīte<br />

Dispečers<br />

Diennakts dispečeru dienests<br />

22.09.1940.<br />

Terēza Pole<br />

Ārste ginekoloģe<br />

25. Ginekoloģijas nodaļa<br />

24.09.1950.<br />

Lidija Kulmane<br />

Medicīnas māsa<br />

2. operāciju bloks<br />

30.09.1960.<br />

Edgars Peļņa<br />

Virtuves strādnieks<br />

Virtuve<br />

Oktobris<br />

01.10.1960.<br />

Oļegs Sazonovs<br />

Ārsta epidemiologa palīgs<br />

Infekciju uzraudzības dienests<br />

06.10.1940.<br />

Dzidra Auzbiķe<br />

Klientu, pacientu reģistrētāja<br />

Ambulatoro pakalpojumu centra darba<br />

organizācijas un reģistrācijas nodaļa<br />

21.10.1950.<br />

Aldis Spudass<br />

Ārsts nefrologs<br />

31. Hroniskās hemodialīzes nodaļa<br />

02.11.1950.<br />

Astrīda Bačkina<br />

Radiologa asistente<br />

Invazīvās kardioloģijas laboratorija<br />

04.11.1950.<br />

Vera Vītola<br />

Apkopēja<br />

Agrīnās rehabilitācijas palātas (ARG)<br />

04.11.1950.<br />

Vija Kociņa<br />

Klientu, pacientu reģistrētāja<br />

Plānveida pacientu uzņemšanas dienests<br />

06.11.1940.<br />

Daina Kurme<br />

Ārste neiroķirurģe<br />

Neiroķirurģijas klīnikas ambulatorā daļa<br />

09.11.1950.<br />

Māra Pole<br />

Medicīnas māsa<br />

Sirds ķirurģijas operāciju bloks<br />

12.11.1950.<br />

Sarmīte Mežule<br />

Ārste ftiziopneimonoloģe<br />

14. Pulmonoloģijas nodaļa<br />

17.11.1950<br />

Evalds Ostrovskis<br />

Ārsts gastroenterologs<br />

10. Gastroenteroloģijas nodaļa<br />

09.12.1950.<br />

Juris Graudiņš<br />

Krāvējs<br />

Aptieka<br />

13.12.1940.<br />

Regīna Bērziņa<br />

Sterilizācijas tehniskā darbiniece<br />

Sterilizācijas daļa<br />

25.12.1950.<br />

Silvija Celmiņa<br />

Sterilizācijas tehniskā darbiniece<br />

Sterilizācijas daļa<br />

* Ar slimnīcas valdes lēmumu žurnālā tiek sveikti<br />

tie darbinieki, kas Stradiņa slimnīcā strādā 10 un<br />

vairāk gadus.<br />

LABIE VĀRDI<br />

Ieraksts Ambulatorās ķirurģijas<br />

centra pateicību grāmatā:<br />

Kaut ar nokavēšanos, gribu izteikt pateicību<br />

dr.G.Naudiņam par 17. maijā<br />

kar pālā kanāla operāciju, operācijas māsai<br />

I.Ieviņai, pēcoperācijas māsai Līgai<br />

Ģiertei, visiem par lielo laipnību, kas<br />

sasilda pacienta sirdi, kā arī reģistratūras<br />

meitenei Lācei.<br />

Paldies!!!<br />

Līcīte 15.11.<strong>2010</strong>.<br />

Paldies Endoskopiju nodaļai par procedūrām<br />

un laipno attieksmi. Paldies par<br />

to, ka rasta iespēja veikt kolonoskopijas<br />

un terapeitiskās endoskopijas īslaicīgā<br />

narkozē. Anesteziologa pakalpojumi ir<br />

bezmaksas (tie tiek apmaksāti no VNC)<br />

un slimniekiem nevajag uztraukties par<br />

sāpēm vai bailēm izmeklējuma laikā.<br />

Nodaļas pacienti<br />

Gribu pateikt paldies Anestezioloģijas<br />

nodaļai par sadarbību un profesionālo<br />

darbu. Ceru, ka negadīsies kādi apstākļi,<br />

kas varētu izjaukt mūsu sadarbību.<br />

Gribētu pateikt paldies arī mūsu otriem<br />

sadarbības partneriem - radiologiem,<br />

kuru profesionalitāti, toleranci<br />

var tikai apbrīnot. Es gribu pateikt lielu<br />

paldies arī visam mūsu Endoskopijas<br />

nodaļas kolektīvam par darbu un tām<br />

izmaiņām, kas notikušas nodaļā pēdējā<br />

gada laikā. Sevišķi jāuzteic kolēģu darbs<br />

Neatliekamās medicīnas centrā, kur, veicot<br />

endoskopiski asiņošanas apturēšanu,<br />

slimniekiem nav jāveic operācijas un pat<br />

tiek glābtas pacientu dzīvības.<br />

Ar cieņu,<br />

Endoskopiju nodaļas vadītāja<br />

L.Sosāre<br />

Decembris <strong>2010</strong>

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir vadošā daudzprofilu slimnīca<br />

Latvijā, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko<br />

palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēcdiploma izglītību un veic zinātniskus<br />

pētījumus. 2009. gadā slimnīca sniedza stacionāro medicīnisko aprūpi 43 592,<br />

ambulatori - vairāk nekā 200 000 pacientiem, tika veiktas 30 692 operācijas.<br />

Pacientu rīcībā ir 880 gultas.<br />

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca –<br />

izcilība ārstniecībā, izglītībā un zinātnē<br />

„Slimnīcas Ziņas”<br />

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas izdevums<br />

<strong>2010</strong>. gada <strong>decembris</strong><br />

Nr. 3 (29)<br />

Atbildīgie par izdevumu:<br />

Redkolēģija: G. Aleksandroviča, A. Buša, D. Cešeiko,<br />

A. Junkere, A. Kalēja, D. Krieviņš, I. Lapsa, I. Stibe, A. A. Veinbergs<br />

Komunikācijas nodaļa<br />

vadītāja Ieva Stibe<br />

Tālr. 67069729, e-pasts: ieva.stibe@stradini.lv<br />

Mākslinieki: Ieva Nagliņa, Rihards Delvers<br />

Drukāts tipogrāfijā Creative Cat uz videi draudzīga papīra.<br />

Izdevumā izmantotas Imanta Prēdeļa fotogrāfijas un Paula<br />

Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas nodaļas<br />

fotoarhīva materiāli.

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2025 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!