Spriedums - Satversmes tiesa

īvība nav neierobežota (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra
sprieduma lietā Nr. 2006-07-01 13.14. punktu). Savukārt „tiesu varai ir
pienākums izvērtēt, vai likumdevējs ievērojis šīs rīcības brīvības robežas”
(Satversmes tiesas 2006. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-10-03
16. punkts).
Satversmes tiesa jau iepriekš uzsvērusi: ja likumdevējs ir izšķīries veidot
tādu pensiju sistēmu, kurā pensijas apmērs ir atkarīgs no personas līdzdarbības
pensijas kapitāla uzkrāšanā, tad Satversmes 109. pants prasa, lai valsts
turpmākā rīcība attiecībā uz šo pensiju sistēmu atbilstu tiesiskas valsts
principiem (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra sprieduma lietā
Nr. 2010-21-01 16. punktu).
Tātad likumdevēja rīcības brīvības apjomam, pieņemot lēmumus sociālo
tiesību jomā, ir jāatbilst Satversmes normām un principiem. Līdz ar to
izskatāmās lietas ietvaros ir jāpārbauda:
1) vai likumdevējs, izmantojot savu rīcības brīvību, ir rīkojies
tiesiski, proti, atbilstoši Satversmes normām un principiem, un vai pensiju
sistēmas darbības noteikumi mainīti ar pienācīgu pamatojumu, proti, vai
konkrētais regulējums ir vērsts uz sabiedrībai nozīmīgu interešu īstenošanu un
konstitucionāli nozīmīgu vērtību aizsardzību;
2) vai ir ievērots tiesiskās paļāvības princips un sociāli atbildīgas
valsts princips.
II
16. Satversmes tiesa jau vairākos nolēmumos ir analizējusi Latvijā
pastāvošo pensiju sistēmu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 19.
marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 1. punktu, 2009. gada
21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 23. punktu, 2010. gada
1. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-21-01 17. punktu un 2011. gada
17. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-20-0106 6.2. punktu).
28