CeÄ¼Ä uz stabilu Baltijas jÅ«ras ekosistÄmu - Marmoni
CeÄ¼Ä uz stabilu Baltijas jÅ«ras ekosistÄmu - Marmoni
CeÄ¼Ä uz stabilu Baltijas jÅ«ras ekosistÄmu - Marmoni
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Līdz 2015. gada beigām valstis izstrādā pasākumu programmu laba vides stāvokļa<br />
sasniegšanai vai saglabāšanai. Gada laikā pēc izstrādes programma ir jāsāk īstenot.<br />
Piemērojoties izmaiņām, katrus sešus gadus pēc sākotnējās izstrādes dalībvalstis pārskata<br />
sākotnējo novērtējumu, laba vides stāvokļa definējumu, mērķus vides jomā, monitoringa<br />
programmu un pasākumu programmu.<br />
3. Kas ir Jūras stratēģijas<br />
pamatdirektīva?<br />
Kas nosaka Jūras stratēģijas pamatdirektīvas unikalitāti starp daudzām citām starptautiskajām<br />
iniciatīvām? Šī Direktīva ir pirmais Eiropas Kopienas ietvara dokuments, kas<br />
vērsts tieši <strong>uz</strong> jūras vides aizsardzību un saglabāšanu kopumā. Vēl vairāk, tas ir pirmais<br />
Eiropas Savienības mēģinājums iekļaut ekosistēmu pieeju cilvēka aktivitātēs jūras vidē,<br />
nodrošinot Eiropas jūru līdzsvarotu aizsardzību un izmantošanu.<br />
Direktīva ir noteikta kā Eiropas integrētās jūrlietu politikas vides pīlārs, kura mērķis ir<br />
attīstīt jūru ilgtspējīgu izmantošanu.<br />
Direktīva iepazīstina ar jūras reģionu koncepciju, viens no tajā minētajiem reģioniem<br />
ir arī <strong>Baltijas</strong> jūra.<br />
Lai gan Direktīvas ieviešana ir katras ES dalībvalsts atbildība, tām attiecīgā jūras reģiona<br />
ietvaros ir jāsadarbojas un savstarpēji jākoordinē direktīvas ieviešana. Jāņem vērā arī<br />
reģionālās jūras konvencijās iekļautās prasības, piemēram, Helsinku Konvencija <strong>Baltijas</strong><br />
jūras reģionā.<br />
Šī Direktīva ir ambicioza politiskā iniciatīva un tiecas <strong>uz</strong> visu Eiropas jūru laba ekoloģiskā<br />
stāvokļa sasniegšanu jau līdz 2020. gadam.<br />
Direktīvas ieviešana ir organizēta vairākos loģiskos soļos:<br />
2012. gada 15. jūlijs ir pirmais atskaites punkts ES dalībvalstīm. Lai iegūtu vispārēju<br />
pārskatu par stāvokli jūras reģionā, katra valsts sagatavo sākotnējo novērtējumu par jūras<br />
ūdeņu vides stāvokli, slodzēm un cilvēku darbību ietekmi <strong>uz</strong> vidi.<br />
Precīzi ekoloģiskie mērķi tiek izteikti laba vides stāvokļa veidā, kas nosaka, kādus<br />
ES dalībvalstis vēlas redzēt savus jūras ūdeņus nākotnē. Izmērāmu vides mērķu un ar<br />
saistītu rādītāju (indikatoru) virknei ir jāpalīdz izsekot laba vides stāvokļa sasniegšanas<br />
progresu.<br />
Otrs atskaites punkts ir 2014. gada 15. jūlijs, līdz kuram ES dalībvalstis izstrādā un īsteno<br />
monitoringa programmu, kas ļauj sekot līdzi būtiskām tendencēm jūras ekosistēmā.<br />
2012 Laba vides<br />
stāvokļa noteikšana<br />
(9. pants)<br />
SĀKUMS:<br />
2012 Sākotnējais<br />
novērtējums<br />
(8. pants)<br />
2012 Mērķu<br />
un indikatoru<br />
noteikšana<br />
vides jomā<br />
(10. pants)<br />
Pirmais cikls<br />
Ã<br />
2016<br />
Pasākumu<br />
programmas<br />
īstenošana<br />
(13. pants)<br />
Sākotnējā<br />
novērtējuma<br />
pārskatīšana<br />
(8. pants)<br />
2014 Monitoringa programmas<br />
izveidošana un<br />
īstenošana (11. pants)<br />
Ã<br />
à à Ã<br />
ÀÀÀ<br />
2015 Pasākumu<br />
programmas izveidošana<br />
(13. pants)<br />
Laba vides<br />
stāvokļa<br />
pārskatīšana<br />
(9. pants)<br />
à Ã<br />
Tālākie cikli<br />
3. attēls.<br />
Jūras stratēģijas<br />
pamatdirektīvas<br />
ieviešanas soļi<br />
Mērķu<br />
vides jomā<br />
pārskatīšana<br />
(10. pants)<br />
Monitoringa<br />
programmas<br />
pārskatīšana<br />
un turpināšana<br />
(11. pants)<br />
à à Ã<br />
Pasākumu<br />
Pasākumu<br />
programmas<br />
pār-<br />
programmas<br />
īstenošana<br />
skatīšana<br />
(13. pants)<br />
(13. pants)<br />
14 15
Change language