Views
3 years ago

Ceļā uz stabilu Baltijas jūras ekosistēmu - Marmoni

Ceļā uz stabilu Baltijas jūras ekosistēmu - Marmoni

Edgars Bojārs

Edgars Bojārs (Baltijas Vides Forums-Latvija, BEF-LV) sadarbībā ar Andu Ruskuli (BEF-LV), Daci Striguni (BEF-LV), Andri Urtānu (Dabas aizsardzības pārvalde), Vivi Fleming-Lehtinen (Somijas Vides institūts, SYKE), Eija Rantajärvi (SYKE), Merle Kuris (Baltijas Vides Forums-Igaunija, BEF-EE), Lauri Klein (BEF-EE), Georg Martin (Tartu Universitātes Igaunijas Jūras institūts), Johan Näslund (AquaBiota), Frida Fyhr (AquaBiota) Fotoattēli: Tartu Universitātes Igaunijas Jūras institūts, Eiropas Parlaments, Heiko Kruusi Dizains: Heiko Kruusi Ceļā uz stabilu Baltijas jūras ekosistēmu Tiesiskais ietvars jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringam, stāvokļa novērtēšanai un ziņošanai Norāde Brošūra ir sagatavota LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības programmas projekta “Inovatīvas pieejas jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringam un dabas vērtību aizsardzības stāvokļa novērtēšanai Baltijas jūrā” (projekta akronīms – MARMONI) ietvaros. Par publikācijas saturu ir atbildīgs tikai un vienīgi Baltijas Vides Forums, un tajā paustie apgalvojumi nav uzskatāmi par Eiropas Komisijas viedokli. Sagatavots ar Eiropas Kopienas finanšu instrumenta LIFE, Latvijas Vides aizsardzības fonda un Igaunijas Vides investīciju centra atbalstu. Ievads: Baltijas jūras ekosistēmas bioloģiskā daudzveidība Baltijas jūra ir viena no lielākajām iesāļūdens (zema sāļuma) ūdenstilpēm pasaulē. Tās nelielo sāļumu nosaka lielā saldūdens ieplūde no daudzajām upēm, kā arī vājā ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru. Vidējais Baltijas jūras sāļums sasniedz tikai piekto daļu no Atlantijas okeāna sāļuma, īpaši zems tas ir jūras ziemeļu un austrumu daļā. No vienas puses, zemais sāļums rada nelabvēlīgus dzīves apstākļus tipiskajām sāļūdens sugām. No otras puses, tieši iesāļūdens nodrošina vidi unikālam jūras un saldūdens sugu sastāvam. Dažās Baltijas jūras daļās var novērot, ka kopā dzīvo tipiskas jūras zivju sugas (piemēram, plekste) un saldūdens zivju sugas (līdaka). Taču ne tikai zivis atspoguļo Baltijas jūras bioloģisko unikalitāti. Pavasara un rudens migrāciju laikā miljoniem putnu pārlido jūru, iezīmējot Rietumpalearktikas migrācijas ceļu, kas savieno Ziemeļeirāziju ar Āfriku. Daudzas putnu sugas ierodas šeit pārziemot no Ziemeļeirāzijas - Skandināvijas un Krievijas tundras, jo Baltijas jūra pat ziemas laikā nodrošina patvērumu. Baltijas jūras seklie ūdeņi klāj dažādas zemūdens pļavas, kurās uzturas daudzveidīgas augu un bezmugurkaulnieku sugas. Īpaši nozīmīga jūras ekosistēmas daļa ir akmeņainās zemūdens pļavas jeb rifi. Rifiem ir būtiska loma zivju atražošanā, sniedzot patvērumu ikriem un zivju mazuļiem. Tie kalpo arī kā „restorāns” jūras putniem. Savukārt gliemeņu loma nav tikai nodrošināt pārtiku putniem - tās ir dabiskas ūdens attīrīšanas iekārtas. Gada laikā Baltijas jūrā sastopamās ziemeļu ēdamgliemenes izfiltrē ūdens daudzumu, kas ir līdzvērtīgs visai Baltijas jūrai! 2012 Diemžēl šim stāstam ir arī ēnas puse. Trauslajai Baltijas jūras ekosistēmai ir jāsadzīvo apmēram ar 90 miljoniem cilvēku, kuri mīt jūras sateces baseinā, ieskaitot 15 miljonus piekrastes joslā. Reģions ir ekonomiski attīstīts, un dažādas cilvēka darbības nelabvēlīgi ietekmē jūru. Zvejniecība tradicionāli ir bijusi nozīmīga aktivitāte Baltijas

Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas ...
Baltijas jūras reģiona attīstības vīzija šodienas skatījumā
BONUS – Baltijas jūras pētniecības un attīstības programma
iepazīsim dabas bagātības baltijas jūras valstīs - Parks And Benefits
Uzņēmēji roku rokā ar pašvaldībām jeb kā ceļo Jūsu ... - LIKTA
Augi jūras krastā - Piekrastes biotopu aizsardzība un ...
rīgas jūras līča piekrastes teritorijas noteikšana - Rīgas Plānošanas ...
Baltijas jūras stratēģija - Rīgas Plānošanas Reģions
Teritoriālā kohēzija Eiropā un Baltijas jūras reģionā - Valsts ...
Baltijas jūras reģiona apskats - Swedbank
eiropas kultūras mantojuma dienas 2012 baltijas jūras ... - Alūksne
Eiropas Jūras dienai veltīta konference - Marmoni
kādi vārdi latviešu meteoroloģijas leksikā ir cēlušies no baltijas jūras ...
„Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte ...
Pētījums „Baltijas jūras reģiona valstu pieredzes analīze un ...
Valsts reģionālās attīstības aģentūra Centrālā Baltijas jūras reģiona ...
Kontakti Jauni jūras resursu izmantošanas veidi Partneri - s.pro ...
aizsargājamās jūras teritorijas “rīgas līča rietumu piekraste” dabas ...
Jūsu iespējas, jūsu privilēģija - Jēzus Kristus ir ceļš
Pasīvās ēkas aktīvai sabiedrībai - Baltijas Vides Forums
Rīgas enerģētikas aģentūras darba plāns 2011.gadam
Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata ... - Jūrmala
4. jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju 2007- 2018.gadam ...
Rīgas enerģētikas aģentūras atskaite par 2008.gada 3.ceturksni
ārvalstu prakse zivju resursu aizsardzības jomā - Sabiedrības ...
Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija 2000.-2020.gadam