SOLI PA SOLIM LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI - DNB
20.03.2015 • Views
Share Embed Flag

SOLI PA SOLIM LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI - DNB

SOLI PA SOLIM LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI - DNB

SOLI PA SOLIM LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI - DNB

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
dnb.lv

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

START NOW

zzzz<br />

<strong>SOLI</strong> <strong>PA</strong> <strong>SOLI</strong>M<br />

LĪDZ MĀJAS ATJAUNOŠANAI<br />

OTRAIS <strong>PA</strong>PILDINĀTAIS IZDEVUMS<br />

Foto: Talsi, Darba iela 19a<br />

NĒ!<br />

2010<br />

1

Saturs<br />

Ievads 3<br />

1. Terminu skaidrojums 4<br />

2. Mājas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā 7<br />

3. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums 13<br />

3.1. Mājas (ēkas) energoaudits 13<br />

3.2. Tehniskā apsekošana 15<br />

4. Lēmums par renovācijas uzsākšanu 17<br />

5. Renovācijas finansējuma izvēle 20<br />

5.1. Iekšējie finanšu līdzekļi 20<br />

5.1.1. Uzkrājumi 20<br />

5.1.2. Mērķa maksājumi 20<br />

5.2. Ārējie finanšu līdzekļi 21<br />

5.2.1. Bankas aizdevums 21<br />

5.2.2. Pašvaldību atbalsta programmas . 23<br />

5.2.3. Trešās puses finansējums . 24<br />

5.3. ERAF aktivitāte «Daudzdzīvokļu māju<br />

siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» 26<br />

6. Tāme 31<br />

7. Būvniecības uzņēmuma izvēle 32<br />

8. Būvniecības līgums 38<br />

9. Būvniecība 40<br />

9.1. Būvniecības iesniegums—uzskaites karte 42<br />

9.2. Plānošanas un arhitektūras uzdevums 42<br />

9.3. Būvprojekts 43<br />

9.4. Tehniskais projekts 43

9.5. Būvatļauja 45<br />

9.6. Būvdarbi 45<br />

9.7. Būves pieņemšana ekspluatācijā 46<br />

9.8. Fasādes vienkāršota renovācija 48<br />

9.9. Inženiertīklu renovācija 47<br />

9.10. Būvuzraudzība un autoruzraudzība daudzdzīvokļu<br />

māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumos 48<br />

10. Materiālu izvēle 52<br />

11. Risinājumi fasāžu siltināšanai 53<br />

11.1. Apmestā fasāde 54<br />

11.2. Ventilējamā fasāde 55<br />

11.3. Pagraba siltināšana 57<br />

11.4. Bēniņu siltināšana 57<br />

11.5. Lēzenu savietotu jumtu siltināšana 58<br />

11.6. Logi 58<br />

12. Apdrošināšana 61<br />

12.1. Būvuzņēmēju/būvnieku civiltiesiskās<br />

atbildības apdrošināšana 61<br />

12.2. Būvniecības apdrošināšana 62<br />

12.3. Finansiālo saistību (būvniecības garantiju) apdrošināšana 63<br />

12.4. Būvniecības speciālista profesionālās<br />

atbildības apdrošināšana 63<br />

13. Kur iesniegt projektu daudzdzīvokļu mājas siltināšanai<br />

un ERAF līdzfinansējuma saņemšanai? 64<br />

14. Labie piemēri 65<br />

15. Pielikums Nr. 1. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola paraugs 69<br />

16. Pielikums Nr. 2. Sadarbības memorands 72

Godātais lasītāj!<br />

Jau vairāk kā gadu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem<br />

ir iespēja renovēt savu māju ar būtisku valsts un Eiropas savienības<br />

atbalstu, iesniedzot pieteikumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā<br />

Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes „Daudzdzīvokļu mājas<br />

siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros. Līdzfinansējumu 50 vai<br />

pat 60% apmērā no kopējās mājas kopīpašuma renovācijas summas var<br />

piesaistīt, ja mājas kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki, pieņemot lēmumu ar<br />

50% + 1 balss vairākumu, ir nolēmuši uzlabot mājas energoefektivitāti<br />

un veikt mājas renovāciju.<br />

Jau renovēto māju siltumenerģijas patēriņš 2009./2010. gada apkures<br />

sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, parāda līdz pat 40 % ietaupījumu.<br />

Turklāt, siltumenerģijas un līdz ar to arī finansiālais ietaupījums nav<br />

vienīgais ieguvums; mājas dzīvokļa īpašnieki līdz ar mājokļa renovāciju<br />

pagarina tās mūžu, uzlabo vizuālo izskatu, kā arī uzlabo mikroklimatu<br />

telpās.<br />

Bukletā „Soli pa solim līdz mājas atjaunošanai” dosim ieteikumus mājas<br />

renovācijas procesa organizēšanai. Šis ir jau otrais buklets. Šoreiz papildināts<br />

sadarbībā ar kampaņas „Dzīvo siltāk” partneriem. Ar kampaņas ietvaros<br />

parakstīto Sadarbības memorandu var iepazīties 72. lpp.<br />

Eiropas Savienības finansējums mājokļu siltināšanai piedāvā iespēju<br />

veidot dzīvi labāku. Izmantojiet šo iespēju un tas būs ieguldījums Jūsu<br />

nākotnē!<br />

3

zzzz<br />

1. Terminu skaidrojums<br />

Būvju tehniskā apsekošana — būvju, to daļu, kā arī iebūvēto<br />

būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu<br />

komplekss.<br />

Dzīvoklis — daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās mājas daļas<br />

nošķirta dzīvošanai paredzēta telpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis<br />

ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un kam ir piederīgas tā sienas,<br />

iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules,<br />

dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi<br />

saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu<br />

kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa esošās un ar to funkcionāli<br />

saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis, mākslinieka<br />

darbnīca).<br />

Dzīvokļa īpašums — katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar<br />

attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu.<br />

Dzīvojamā māja — ēka, kas nodota ekspluatācijā kā dzīvojamā<br />

māja.<br />

Daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas<br />

inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca<br />

vai neapdzīvojamā telpa, un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un<br />

būves.<br />

Dzīvojamo māju tehniskā uzturēšana — organizatorisku un<br />

tehnisku pasākumu savstarpēji saistīts komplekss, kas pasargā mājas,<br />

to elementus un inženierietaises no priekšlaicīgas nolietošanās, kā arī<br />

nodrošina to izmantošanu paredzētiem mērķiem visu kalpošanas laiku.<br />

4

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana — dzīvojamās mājas pārvaldīšanas<br />

darbību nodrošināšana, kas ietver lēmumu pieņemšanu.<br />

Dzīvojamās mājas pārvaldnieks — persona, kas dzīvojamās mājas<br />

īpašnieka uzdevumā pārvalda dzīvojamo māju.<br />

Ēkas fasādes vienkāršotā renovācija — ēkas (kas nav valsts<br />

aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares renovācija un logu<br />

nomaiņa, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšana, jumta<br />

ieseguma nomaiņa.<br />

Energoapgāde — enerģētikas jomā veicama komerc darbība, kurai ir<br />

nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas<br />

ražošanu, elektro enerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi,<br />

uzglabāšanu, pār vadi, sadali vai tirdzniecību.<br />

Ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo<br />

konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un<br />

karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu.<br />

Energoaudits — ēku un būvju apsekošanas un iegūto rezultātu<br />

analīzes procedūra, kuras mērķis ir noteikt enerģijas plūsmu ēkā un<br />

izvērtēt enerģijas taupīšanas iespējas, vienlaikus paredzot nepieciešamos<br />

pasākumus ne pamatotu enerģētisko zudumu novēršanai.<br />

Iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs<br />

atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai<br />

pakalpojumu līgumus, ja iepirkuma priekšmeta līgumcena pārsniedz<br />

noteikto limitu.<br />

Rekonstrukcija — būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās<br />

daļas ap jo mu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa,<br />

nemainot ap jomu.<br />

1. Terminu skaidrojums<br />

5

1. Terminu skaidrojums<br />

Renovācija — būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai<br />

atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elemen tus vai<br />

konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu<br />

ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.<br />

Valsts atbalsta instrumenti — veidi, kādos valsts vai pašvaldība<br />

sniedz palīdzību juridiskām vai fiziskām personām (parasti paredzot<br />

noteikta apjoma finansējumu) noteiktās nozarēs, noteiktā veidā un<br />

noteiktu mērķu sasniegšanai.<br />

6

2. Mājas pārņemšana<br />

dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā<br />

Mājas pārņemšana pārvaldīšanā ir dzīvokļu īpašnieku atbildības<br />

uzņemšanās par mājas kopīpašumu. Nereti tikai pēc mājas pārņemšanas<br />

pārvaldīšanā dzīvokļu īpašnieki apzinās ieguvumus — iespēju kontrolēt<br />

mājas maksājumu plūsmu, lemt par tās izmantošanu, kā arī izvēlēties<br />

komunālo pakalpojumu sniedzējus u. c.<br />

Turklāt likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 8. pants nosaka, ka visu<br />

dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties mājas kopīpašumā esošās<br />

daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Dzīvokļu īpašnieki ne vienmēr<br />

ēku kopumā uztver par savas kopējās atbildības objektu. Tāpēc arī<br />

pārvaldnieka izvēle un mājas pārņemšana pārvaldīšanā ir pir mais solis,<br />

lai dzīvokļu īpašnieki sāktu apzināties savus pienākumus un atbildību un<br />

pēc tam jau lemtu par mājas renovāciju.<br />

Svarīgākos lēmumus dzīvokļu īpašnieki pieņem, sasaucot kopsapulci.<br />

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir tiesīga izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir<br />

saistīts ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Lēmums tiek pieņemts ar noteiktu<br />

dzīvokļu īpašnieku balsu skaitu, proti, ne mazāk kā 50% + 1 balss (kvorums).<br />

Katram dzīvokļu īpašniekam kopsapulcē ir tik balsu, cik dzīvokļu ir viņa<br />

īpašumā, bet ne vairāk kā 50% no dzīvokļu īpašnieku skaita.<br />

Plašāku informāciju par kopsapulces sasaukšanas kārtību, par lēmuma<br />

pieņemšanas procedūru, kā arī par apspriežamajiem jautājumiem un<br />

pieņemamajiem lēmumiem var atrast Ekonomikas ministrijas mājaslapā<br />

www.em.gov.lv>Darbības jomas>Mājokļi.<br />

Kārtību, kādā organizējama dzīvojamās mājas pārvaldīšana un citi ar<br />

to saistītie jautājumi pēc mājas privatizācijas, nosaka li kuma «Par valsts un<br />

7

2. Mājas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā<br />

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» 50., 51. un 51. 1 pants. Šie panti<br />

skaidro kārtību, kādā organizējama dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un lēmumu<br />

pieņemšana. Likums arī nosaka dzīvokļu īpašnieku pienākumus<br />

un atbildību.<br />

Šī likuma 51. pants nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas<br />

tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku<br />

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces<br />

iniciators var būt dzīvojamās mājas valdītājs, pašvaldība vai tās pilnvarota<br />

persona, mājas apsaimniekošanas uzņēmums, šīs mājas dzīvokļa īpašnieks vai<br />

arī vairāki īpašnieki. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja<br />

dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu<br />

pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu iepriekšējam mājas valdītājam par<br />

dzīvojamās mājas pārņemšanu un ir ievēroti šādi nosacījumi:<br />

1) dzīvokļu īpašnieku sabiedrība izveidota vai dzīvokļu īpašnieku<br />

savstarpējs līgums noslēgts, ievērojot likumā noteikto kārtību;<br />

2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pro tokols<br />

par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldī ša nas<br />

un apsaimniekošanas pienākumu nodošanu konkrētajai dzīvokļu<br />

īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu<br />

pilnvarotai personai, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūti<br />

un apliecība par reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā vai dzīvokļu<br />

īpašnieku savstarpējs līgums;<br />

3) visi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai savstarpēju<br />

līgumu noslēgušie dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši šā likuma 41.<br />

pantā paredzēto pirkuma līgumu ar privatizācijas komisiju;<br />

4) dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai savstarpēju līgumu<br />

noslēguši dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā<br />

mājā esošo privatizācijas objektu skaita.<br />

8

2009. gadā likumā, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, tika iestrādāta<br />

dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūra, nesasaucot<br />

dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (51. 1 pants).<br />

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, pa rakstot<br />

dzīvojamās mājas nodošanas—pieņemšanas aktu.<br />

Lai sāktu mājas pārņemšanu, vispirms ir jāveic sagatavošanas darbi:<br />

• jāsagatavo un jāprecizē dzīvokļu īpašnieku saraksts;<br />

• jānosaka kopsapulces norises vieta un laiks;<br />

• jāsagatavo kopsapulces darba kārtība;<br />

• rakstiski jāinformē dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki<br />

(tostarp arī kon krētā valsts vai pašvaldības institūcija, ja<br />

mājā ir neprivatizēti dzīvokļi, kas atrodas atbilstoši valsts vai<br />

pašvaldības īpašumā), kā arī dzīvojamās mājas līdzšinējais<br />

pārvaldnieks (ja iniciators nav pārvaldnieks) par sapulces sasaukšanas<br />

dienu, tās darba kārtību, norises vietu, laiku, kā arī<br />

par sapulcē dzīvokļa īpašnieka reģistrēšanai nepieciešamajiem<br />

dokumentiem;<br />

• dzīvokļu īpašniekiem redzamā vietā jāizvieto sludinājumi par<br />

sapulces norisi;<br />

• jāsagatavo priekšlikumi par dzīvojamās mājas turpmākās<br />

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas veidu, lēmumu pieņemšanas<br />

procedūru.<br />

Rakstveida lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros, t. i., ja iepriekšē<br />

jā kopsapulcē nav izdevies savākt kvorumu (51. 1 pants), kopsapulces<br />

ierosinātājs katram dzīvokļa īpašniekam nosūta ierakstītā vēstulē vai<br />

izsniedz pret parakstu uzaicinājumu pieņemt lēmumu par dzīvojamās<br />

mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un par šo tiesību nodošanu ar<br />

dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai, balsojot<br />

2. Mājas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā<br />

9

2. Mājas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā<br />

«par» vai «pret» lēmuma pieņemšanu. Uzaicinājumam pievieno šādus<br />

dokumentus:<br />

1) lēmuma projektu par pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu<br />

īpašnieku pilnvarotajai personai. Pieņemamais lēmums for mulējams<br />

skaidri un nepārprotami;<br />

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektu;<br />

3) balsošanas biļetena veidlapu, kurā paredzēta arī iespēja izteikt<br />

dzīvokļa īpašnieka atšķirīgo viedokli;<br />

4) citus dokumentus, kuriem var būt nozīme lēmuma pieņemšanā.<br />

Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļi daudzdzīvokļu mājā var<br />

būt dažādi (sk. shēmu), un tie ir atkarīgi gan no mājas lieluma, tās dzīves<br />

cikla ilguma, gan citiem faktoriem.<br />

Kārtība, kādā mājas tiek nodotas dzīvokļu īpašniekiem<br />

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce pieņem lēmumu<br />

pārņemt māju savā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā<br />

50% +1 balss 50% +1 balss<br />

Izveido dzīvokļu īpašnieku<br />

kooperatīvo sabiedrību (DzĪKS)<br />

vai dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzīB)<br />

VAI<br />

Noslēdz kopīpašuma pārvaldīšanas<br />

pilnvarojuma līgumu ar<br />

Noslēdz apsaimniekošanas<br />

līgumu ar citu apsaimniekotāju<br />

par mājas fizisku uzturēšanu bez<br />

lēmuma pieņemšanas tiesībām<br />

Sabiedrība vai biedrība<br />

pati apsaimnieko māju<br />

uz pilnvarojuma<br />

līguma pamata<br />

Apsaimniekošanas<br />

uzņēmumu<br />

Citu DzĪKS<br />

Privātpersonu<br />

10

Pastāv iespēja pilnvarot gan kādu no sava vidus būt par ēkas<br />

pārvaldnieku, gan namu apsaimniekošanas uzņēmumu, gan veidot savu<br />

dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB) vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo<br />

sabiedrību (DzĪKS), attiecīgi pilnvarojot izvēlēto fizisko vai juridisko<br />

personu. Tātad dzīvokļu īpašnieki var izvēlēties — vai nu slēgt līgumu ar<br />

pārvaldnieku (fizisku personu vai juridisku personu), vai dibināt dzīvokļu<br />

īpašnieku biedrību vai kooperatīvo sabiedrību un slēgt līgumu ar to.<br />

Dibinot biedrību vai kooperatīvo sabiedrību, par mājas pārvaldnieku<br />

attiecīgi kļūst biedrība vai sabiedrība, taču tas nevar būt kavēklis dzīvokļu<br />

īpašnieku biedrībai vai sabiedrībai pēc tam slēgt līgumu par konkrētiem<br />

darbiem vai par visu mājas apsaimniekošanas darbu kompleksu ar kādu<br />

apsaimniekošanas uzņēmumu. Tomēr jānorāda, ka šāds apsaimniekošanas<br />

līgums nevar ietvert apsaimniekošanas uzņēmuma tiesības pieņemt<br />

lēmumu dzīvokļu īpašnieku vietā, izņemot gadījumus, ja dzīvokļu<br />

īpašnieki šādam pārpilnvarojumam ir piekrituši pārvaldīšanas līgumā ar<br />

biedrību.<br />

Tātad pirmais solis pretī mājas renovācijai ir dzīvojamās mājas<br />

pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un pārvaldnieka<br />

izvēle.<br />

2. Mājas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā<br />

11

2. Mājas pārņemšana dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā<br />

Pārvaldīšanas tiesību īstenošanas shēma<br />

Pušu pienākumi un tiesības<br />

Pārvaldnieka<br />

pienākumi<br />

un tiesības<br />

Līguma<br />

laušanas kārtība<br />

Dzīvokļu<br />

īpašnieku<br />

pienākumi<br />

un tiesības<br />

Mājas pārvaldīšanas līgums<br />

Maksājumi mājas<br />

atjaunošanai<br />

(uzkrājumi)<br />

Maksājumi par<br />

pakalpojumiem<br />

Uzskaite un finanses<br />

Norēķini ar<br />

pakalpojumu<br />

sniedzējiem<br />

Finanšu<br />

atskaite<br />

Atceries!<br />

• dzīvokļu īpašnieki ir pakalpojumu<br />

pasūtītāji un diktē noteikumus mājas<br />

pārvaldniekam.<br />

• jo precīzāk līgumā tiks noteikti<br />

pārvaldnieka pienākumi, jo labāk<br />

varēsiet kontrolēt mājas pārvaldīšanu<br />

un naudas izlietošanu.<br />

12

3. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums<br />

Pārņemot māju pārvaldīšanā vai arī pirms lēmuma pieņemšanas par<br />

mājas renovāciju, ir jānovērtē tās tehniskais stāvoklis. Sākotnēji ir jāveic būves<br />

un inženierkomunikāciju vispārīga vizuālā apskate. Detalizētākam mājas<br />

novērtējumam un tehniskā stāvokļa analīzei ir jāveic mājas energoaudits un<br />

tehniskā apsekošana.<br />

Vispārīgo vizuālo apskati izdara ēkas pārvaldnieks, tās laikā fiksējot<br />

un novērtējot redzamos būves bojājumus. Mājas vizuālo apskati ieteicams<br />

veikt divas reizes gadā, bet, ja notikušas dabas katastrofas — plūdi, vētras<br />

vai stipras vētras, tad apsaimniekotājam jāveic mājas ārkārtas apsekošana.<br />

Pēc vizuālās apskates ēkas pārvaldniekam ir jāapkopo rezultāti un<br />

jāsagatavo apsekošanas akts, ieteicama ir arī fotofiksācija.<br />

3.1. Mājas (ēkas) energoaudits<br />

Mājas energoaudits ir procedūra, kas ietver ēkas energoefektivitātes<br />

novērtējumu saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi un<br />

enerģijas taupīšanas iespēju piedāvājumu. Aprēķina metode aprakstīta<br />

Ministru ka bineta 2009. gada 13. janvāra noteikumos nr. 39 «Ēkas<br />

energoefektivitātes aprēķina metode».<br />

Metode nosaka divu veidu ēkas energoefektivitātes novērtējumus:<br />

aprēķināto (īpašību) un izmērīto (ekspluatācijas). Ēkas aprēķinātās<br />

energo efektivitātes novērtējums (īpašību) balstās uz teorētiskiem<br />

aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas,<br />

karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām. Ēkas<br />

izmērītās energo efek tivitātes novērtējums (ekspluatācijas) veicams,<br />

pamatojoties uz piegā dā tās un eksportētās enerģijas izmērītajiem<br />

daudzumiem.<br />

13

3. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums<br />

Energoaudita aprēķinos tiek ņemta vērā ēkas norobežojošo konstruk<br />

ciju siltumvadītspēja, enerģijas patēriņš apkures, karstā ūdens sagatavošanas,<br />

gaisa kondicionēšanas, ventilācijas un iebūvētās apgaismes<br />

sistēmas vajadzībām, ņemts vērā arī ēkas novietojums, iekšējais<br />

mikroklimats un ārējie klimatiskie apstākļi. Pēc ēkas energoaudita tiek<br />

sagatavoti ieteikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.<br />

Pēc ēkas energoefektivitātes novērtējuma var veikt aprēķinu, lai<br />

salīdzinātu un atrastu ekonomiski izdevīgākos risinājumus.<br />

Ēkas energoefektivitātes novērtēšanu veic energoauditors. Energo ­<br />

auditors ir persona, kura saņēmusi tās kompetenci apliecinošu sertifikātu<br />

ēku energoefektivitātes jomā. Energoauditors ir atbildīgs par ēkas energoefektivitātes<br />

novērtējuma objektivitāti un aprēķinu rezultātu pareizību.<br />

Sertificēto energoauditoru sarakstu var atrast Ekonomikas ministrijas<br />

mājaslapā www.em.gov.lv >Darbības jomas >Mājokļi >Energoefektivitāte<br />

> Energoauditoru reģistrs.<br />

Būtiski, lai energoauditors izdarītu savu darbu kvalitatīvi. Energoaudita<br />

pārskats ir būtisks dokuments, kas parāda mājas «vājākās»<br />

vietas siltumnoturībā. Speciālists veic mājas apsekošanu un aprēķina<br />

ēkas siltuma bilanci (patēriņš, zudumi). Ieteikums, sastādot īstenojamo<br />

pasākumu plānu, energoauditoram modelēt situ ācijas atbilstoši reāli<br />

plānotajiem renovācijas pasā ku miem.<br />

Papildus energoauditam ir pieejams vēl cits pakalpojums — ēkas<br />

termogrāfija. Ar termogrāfijas palīdzību, izmantojot objektu radīto<br />

infrasarkano starojumu, var iegūt objekta (ēkas vai to elementu) virsmas<br />

temperatūru attēlojumu. Termogrāfiju veic ar speciālu kameru. Tā gan<br />

apsaimniekotājam, gan iedzīvotājiem sniedz informāciju par siltuma<br />

zudumiem attēla veidā un palīdz atklāt norobežojošo konstrukciju<br />

14

audīt izpildīto darbu kvalitāti.<br />

siltumnoturības vājās vietas,<br />

t. sk. slēptos defektus. Termogrāfiskajā<br />

apsekošanā<br />

tiek apsekotas ēkas fasādes,<br />

jumts, bēniņi, pagrabs un<br />

apkures un karstā ūdens<br />

apgādes cauruļvadi. Ar termogrāfijas<br />

palīdzību var pār­<br />

Ēkas termogrāfisko analīzi var iekļaut ēkas energoauditā, kā arī to var<br />

veikt atsevišķi un piedāvāt kā uzskates līdzekli.<br />

3.2 Tehniskā apsekošana<br />

Būvju, to skaitā ēku, tehniskās apsekošanas darbu kārtību un saturu nosaka<br />

2001. gada 16. oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 444 «Notei kumi<br />

par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 «Būvju tehniskā apsekošana»».<br />

Būvju tehniskā apsekošana ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto<br />

būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu<br />

komplekss. Būvi apseko pirms būves renovācijas, rekonstrukcijas<br />

vai restaurācijas darbu projektēšanas, lai noteiktu būves bojājumu<br />

apjomu, kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim, spēkā esošajiem<br />

būvnormatīviem un Latvijas nacionālajiem standartiem.<br />

Mājas tehnisko apsekošanu pasūta ēkas pārvaldnieks vai ēkas īpašnieks,<br />

noslēdzot līgumu ar ēkas apsekotāju. Būves apseko attiecīgajā jomā sertificēta<br />

fiziskā persona (Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistrs) vai<br />

Būvkomersantu reģistrā (http://buvkomemersanti.bema.gov.lv) reģistrēta<br />

juridiskā persona, kura nodarbina sertificētu speciālistu, kurš ir atbildīgs par<br />

tehniskās apsekošanas kvalitatīvu izpildi.<br />

3. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums<br />

15

3. Mājas tehniskā stāvokļa novērtējums<br />

Apsekošanas rezultātus apsekotājs apkopo tehniskās apsekošanas<br />

atzinumā, kura ieteicamais saturs noteikts LBN 405-01 pielikumā, un<br />

tam jāsniedz vispārīgas ziņas:<br />

1) par būvi;<br />

2) par situāciju;<br />

2) par teritorijas labiekārtojumu;<br />

4) par būves daļu tehnisko stāvokli;<br />

5) par iekšējiem inženiertīkliem un iekārtām;<br />

6) par ārējiem inženiertīkliem.<br />

Atzinumam ieteicams pievienot šādus apsekošanas gaitā izstrādātos<br />

materiālus:<br />

• konstrukciju apsekošanas kartogrammas (novietne, stāvu plāni,<br />

grie zumi, fasādes);<br />

• uzmērījumu skices, atsevišķu būves daļu, būvizstrādājumu vai elementu<br />

(grunts, būvkonstrukcijas, inženierkomunikācijas, apdare)<br />

detalizētus apsekošanas zīmējumus;<br />

• fotoattēlus ar aprakstiem un komentāriem (būve, tās fragmenti,<br />

detaļas un raksturīgākie bojājumi, atsegumu detaļas);<br />

• specializēto dienestu sastādītos aktus un citus dokumentus (monito<br />

ringa rezultāti, laboratorijas analīzes, ekspertu atzinumi).<br />

Svarīgi, lai tiktu apsekotas tās daļas, kas tiks renovētas, ja mājas<br />

pārvaldnieks/pilnvarotā persona plāno renovēt māju ERAF aktivitātes<br />

«Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» ietvaros.<br />

16

4. Lēmums par renovācijas uzsākšanu<br />

Lai izskaidrotu dzīvokļu īpašniekiem mājokļu renovācijas ieguvumus,<br />

mājas pārvaldniekam ir pieejama tehniskā dokumentācija (energoaudita<br />

pārskats, tehniskās apsekošanas atzinums un projekts), kura ietver<br />

informāciju par ēkas tehnisko stāvokli, kā arī ir apzināts veicamo darbu<br />

saraksts, kas sniegtu maksimāli lielāko siltumenerģijas ietaupījumu, un<br />

to izmaksas.<br />

Likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 8. pantā noteikts, ka visu dzīvokļu<br />

īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā<br />

esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Lai risinātu šos jautājumus,<br />

ēkas apsaimniekotāja pienākums ir sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci<br />

atbilstoši likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 27. pantam, kas paredz, ka<br />

par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un<br />

apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku<br />

kopsapulce.<br />

Kopsapulces laikā pārvaldnieks, pamatojoties uz tehniskā apsekojuma<br />

un energoaudita rezultātiem, informē dzīvokļu īpašniekus<br />

par renovācijas iespējām un iespējamiem risinājumiem, tai skaitā<br />

par:<br />

• ēkas tehniskā stāvokļa apsekojuma rezultātiem,<br />

• ēkas energoaudita rezultātiem,<br />

• plānotajiem renovācijas darbiem, ieguvumiem un izmaksām,<br />

• finanšu līdzekļu piesaistes iespējām.<br />

Lai iedzīvotāji labāk izprastu renovācijas procesu un tā gaitu, kā<br />

arī gūto ietaupījumu un pieredzi, ir ieteicams pieaicināt citu māju<br />

pārvaldniekus, kas jau ir īstenojuši mājokļa renovācijas projektus.<br />

17

4. Lēmums par renovācijas uzsākšanu<br />

Nav jāatgādina, ka renovācija ir saistīta ar lieliem izdevumiem.<br />

Lai šos izdevumus segtu, bieži vien ir jārod iespēja piesaistīt papildu<br />

līdzfinansējumu (par finansējuma veidiem — skat. 5. nodaļā).<br />

Dzīvokļa īpašnieka pienākumus pārvaldīšanas izdevumu segšanā<br />

no saka likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 12. pants. Panta pirmā<br />

daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam<br />

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas<br />

dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus,<br />

kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas<br />

darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto<br />

atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda<br />

atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Tomēr<br />

jāmin, ka ne visi izdevumi energoefektivitātei ir vērtējami kā obligātie<br />

pārvaldīšanas izdevumi, bet gan kā citi pārvaldīšanas izdevumi. Tādēļ<br />

augstākminētā panta otrā daļa paredz, arī citu pārvaldīšanas izdevumu<br />

segšanas kārtību. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam<br />

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku<br />

kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas<br />

darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un<br />

attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un<br />

attiecas uz:<br />

1) dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu, iekārtu vai komunikā ciju<br />

nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;<br />

2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par<br />

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.<br />

Panta trešā daļa paredz, ka, pieņemot šā panta otrajā daļā minēto<br />

lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopsapulce izvērtē dokumentus, kas pamato<br />

attiecīgo darbību izmaksu efektivitāti atbilstoši šā panta otrās daļas 1. un<br />

18

2. punktā noteiktajam. Tātad, piemēram, lēmuma par energoefektivitātes<br />

pasākumiem pieņemšanas obligāts priekšnoteikums ir dokumentu<br />

(tāmju utt.) nodošana izvērtēšanai dzīvokļu īpaš niekiem. Tāpat jāmin,<br />

ka šis pants rada likumisku pienākumu par energoefektivitātes pasākumu<br />

maksāt arī tiem, kuri ir balsojuši «pret» vai nav piedalījušies balsošanā.<br />

Ja tiek izteikts priekšlikums renovācijai piesaistīt banku kredītus,<br />

tad par konsultantiem uz kopsapulci iespējams uzaicināt kredītiestāžu<br />

pārstāvjus, kas izskaidro visu par banku kredītu izsniegšanas kārtību, to<br />

procentu likmēm, atmaksas termiņiem un nepieciešamo dokumentāciju<br />

aizdevuma apstiprināšanai.<br />

Lai varētu sākt mājas renovāciju, tai ir jāpiekrīt vismaz 50% + 1 no<br />

dzīvokļu īpašniekiem. Ja plānots ņemt kredītu bankā, būtu jāiepazīstas<br />

ar konkrētās bankas kreditēšanas nosacījumiem. Banku piedāvājumi<br />

ir atšķirīgi. Vairāk par to lasiet nākamajā bukleta nodaļā «Renovācijas<br />

finansējuma izvēle». Šajā nodaļā varēsiet iepazīties arī ar Eiropas Savienības<br />

fondu sniegtajām iespējām.<br />

Lai lēmumam būtu juridisks spēks, kopsapulces norise ir jāprotokolē.<br />

Tādēļ kopsapulces sākumā ir jāizvēlas protokolētājs un sapulces vadītājs.<br />

Protokolā jāreģistrē visi dzīvokļu īpašnieki, kas ieradušies uz kopsapulci.<br />

Pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā nākamais solis ir finanšu<br />

avota izvēle.<br />

4. Lēmums par renovācijas uzsākšanu<br />

19

5. Renovācijas finansējuma izvēle<br />

Kā iegūt finanšu līdzekļus dzīvojamo namu renovācijai? Ir dažādas<br />

metodes, kas balstās uz divām iespējām — iekšējo finanšu vai ārējo finanšu<br />

piesaisti.<br />

5.1. Iekšējie finanšu līdzekļi<br />

5.1.1. Uzkrājumi<br />

Finanšu līdzekļus var uzkrāt dažādiem mērķiem, kas saistīti ar<br />

ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu, piemēram, jumta remontam vai<br />

renovācijai, kāpņu telpu atjaunošanai utt. Taču uzkrāšana prasa ilgu<br />

laiku, un ar uz krājumiem vien var būt par maz, lai paveiktu uzreiz visus<br />

renovācijas darbus. Uzkrājumu veidošanu uzsākot, ne vienmēr jānosaka<br />

to izmantošanas mērķis nākotnē, bet, lai uzkrājumus izmantotu, lēmums<br />

ir jāpieņem kopsapulcē. Uzkrājumus var veidot no:<br />

• apsaimniekošanas maksas, paredzot noteiktu summu, kas papildus<br />

apsaimniekošanas maksai tiek iekasēta no dzīvokļu īpašniekiem,<br />

piemēram, 0,10 Ls/m 2 ;<br />

• komercdarbībai izmantotās nedzīvojamās platības, iekasējot atskai<br />

tī jumu no saņemtās nomas maksas (piemēram, ēkā atrodas<br />

skaistum kopšanas salons vai uz ēkas ir izvietotas reklāmas).<br />

5.1.2. Mērķa maksājumi<br />

Par šāda veida maksājumu lemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kur<br />

apsaimniekotājs kopīgi ar iedzīvotājiem izšķiras par konkrētu darbu<br />

veikšanu ēkā (piemēram, inženierkomunikāciju remonts). Tad katrs<br />

dzīvokļa īpašnieks atbilstoši sev piederošajai daļai iemaksā noteiktu<br />

summu ēkas kopējā kontā. Nosakot termiņu, līdz kuram dzīvokļu<br />

īpašniekiem šī summa jāiemaksā, ir iespējams precīzi kontrolēt naudas<br />

plūsmu ēkas kopējā kontā un plānot renovācijas darbus.<br />

20

Iekšējo finanšu līdzekļu uzkrāšana ir ilgstoša, jo situācija gan<br />

būvniecībā, gan valsts noteiktajos tarifos (par gāzi, elektrību, ūdeni) ir<br />

mainīga. Šie faktori var ietekmēt iecerēto mērķu sasniegšanu, bet iekšējās<br />

finansēšanas priekšrocības ir finansiālas neatkarības saglabāšana. Turklāt,<br />

renovācijai izmantojot tikai iekšējos finansēšanas avotus, apjomīgiem<br />

darbiem var nepietikt ar esošo naudas summu, lai īstenotu visas ieceres<br />

ēku tehniskā un energoefektivitātes stāvokļa uzlabošanai.<br />

Lai iekšējās finansēšanas modelis varētu sekmīgi un ekonomiski<br />

izdevīgi darboties, ir jāņem vērā šādi apsvērumi:<br />

1) vajadzīgajam naudas daudzumam ir jābūt pieejamam tieši<br />

tajā brīdī un tieši tādā apmērā, kā to prasa renovācijas darbu<br />

plāna izpilde. Tas ir svarīgi, jo būvniecības, tostarp renovācijas,<br />

izmaksas var palielināties. Ja šādu līdzekļu nebūs, darbi tiks<br />

kavēti vai tie nemaz netiks sākti, un cerētā ieguvuma vietā radīs<br />

tikai zaudējumus;<br />

2) ļoti uzmanīgi jāizvērtē investīciju ieguldījuma lietderīgais<br />

pamato jums — jo par pieņemtā lēmuma sekām būs atbildīgi<br />

tikai paši īpašnieki un kļūdaina lēmuma pieņemšana radīs jaunus<br />

izdevumus, nevis ietaupījumu.<br />

5. Renovācijas finansējuma izvēle<br />

5.2. Ārējie finanšu līdzekļi<br />

5.2.1. Bankas aizdevums<br />

Šobrīd trīs bankas — AS SEB banka, AS DnB NORD Banka un<br />

AS Swedbank — piedāvā saviem klientiem finansēt ēku renovācijas<br />

pasākumus. Šāda aizdevuma mērķis ir daudzdzīvokļu māju kopīpašumā<br />

esošo daļu remonts, rekonstrukcija, atjaunošana un energoefektivitātes<br />

palielināšana. Šiem mērķiem kredīti tiek izsniegti ar nomaksas termiņu<br />

līdz 15 gadiem un ir iespējams projektu finansējums līdz pat 100<br />

procentiem. Šāda finansējuma priekšrocība ir tā, ka dzīvokļi nav jāieķīlā<br />

21

5. Renovācijas finansējuma izvēle<br />

un par pamatu kredīta izsniegšanai kalpo regulāra finanšu plūsma par<br />

apsaimniekošanas pakalpojumiem bankas kontā. Lai saņemtu aizdevumu<br />

bankā, ir vajadzīga dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Lai saņemto kredītu<br />

varētu nomaksāt, tiek palielināta apsaimniekošanas maksa.<br />

Procentu likmes katram aizņēmējam tiek noteiktas individuāli, iz vērtējot<br />

dažādus rādītājus, piemēram, aizņēmēja finansiālos rādītājus, re novējamās<br />

mājas naudas plūsmu, parādu apjomu renovējamā mājā u. c.<br />

Par procentu likmēm<br />

Klients var izvēlēties, kuru aizdevuma procentu likmi — fiksēto vai<br />

mainīgo — izmantot.<br />

Fiksētā likme parasti ir nedaudz lielāka par tā brīža mainīgo likmi, bet<br />

ilgākā laika posmā nav iespējams prognozēt mainīgās likmes pārmaiņas.<br />

Fiksētā likme tiek noteikta uz laiku līdz pieciem gadiem un šajā<br />

periodā paliek nemainīga. Ja kredīts tiek izsniegts uz desmit gadiem,<br />

tad pēc pieciem gadiem likme tiek pārskatīta, atbilstoši tā brīža vidējām<br />

kredītu likmēm.<br />

Mainīgā likme sastāv no norādītā termiņa un valūtas starpbanku<br />

aizņemšanās procentu likmes (RIGIBOR, EURIBOR), pie kuras ir<br />

pieskaitīta noteikta nemainīgā daļa — bankas papildu likme (piemēram,<br />

trīs mēnešu EURIBOR + X %).<br />

Starpbanku piedāvātās procentu likmes svārstās atkarībā no valūtas<br />

tirgus procentu likmju pārmaiņām, tāpēc tās var gan palielināties,<br />

gan samazināties. Starpbanku piedāvātās procentu likmes var atrast<br />

Latvijas Bankas mājaslapā www.bank.lv, kā arī laikrakstā «Dienas<br />

Bizness».<br />

22

Kredītiem uz ilgāku termiņu (5—10 gadiem) parasti iesaka izvēlēties<br />

fiksēto likmi, jo tad klients katru gadu neizjūt likmes svārstības un var<br />

rēķināties ar konkrētiem izdevumiem ilgākā laika posmā.<br />

Lai varētu saņemt aizdevumu mājas renovācijai, ir nepieciešams sagatavot<br />

un bankā iesniegt šādus dokumentus:<br />

• īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus;<br />

• aizņēmēja juridiskos dokumentus;<br />

• pilnu informāciju par renovējamo ēku, kā arī par mājas dzīvokļu<br />

īpašniekiem;<br />

• finanšu dokumentus;<br />

• veicamo renovācijas darbu aprakstu un tāmi;<br />

• iedzīvotāju lēmumu par aizdevuma ņemšanu;<br />

• parakstītu kopsapulces protokolu.<br />

Plašāka informācija par aizdevuma nosacījumiem ir pieejama banku<br />

mājaslapās:<br />

• www.dnbnord.lv>Privātpersonām>Kredīti>Daudzdzīvokļu māju<br />

re no vā cijas kredīts;<br />

• www.swedbank.lv>pakalpojumi uzņēmumiem>uzņēmumu fi nan sēšana>kre<br />

dīti> Kredīts daudzdzīvokļu māju renovācijai un ener goefektivitātes<br />

uzlabošanai;<br />

• www.seb.lv/renovacija.<br />

5.2.2. Pašvaldību atbalsta programmas<br />

Pamatojoties uz «Ēku energoefektivitātes likuma» 5. pantu, valsts<br />

vai pašvaldības var sniegt palīdzību energoaudita veikšanai, kā arī ēku<br />

renovācijai vai rekonstrukcijai saskaņā ar energoaudita atzinumu.<br />

Latvijas pašvaldībās darbojas dažādas pašvaldību atbalsta programmas,<br />

kas palīdz iedzīvotājiem īstenot ēku renovācijas pasākumus un sedz daļu<br />

izdevumus.<br />

5. Renovācijas finansējuma izvēle<br />

23

5. Renovācijas finansējuma izvēle<br />

5.2.3. Trešās puses finansējums<br />

Tas ir finansējums, ko energoefektivitātes projektos nodrošina trešās puses<br />

uzņēmums. Uzņēmums var būt energoservisa kompānija (ESKO), kas<br />

uzņemas daļu riska, lai uzlabotu energoefektivitāti ēkās, un samaksa par<br />

tās sniegtajiem pakalpojumiem tiek segta (vai vismaz daļēji tiek segta) no<br />

gūtajiem enerģijas ietaupījumiem. Energoservisa kompānija darbojas kā<br />

ārējais finanšu avots, lai īstenotu ēkas renovācijas projektu un palielinātu<br />

ēkas energoefektivitāti. Nauda tiek atmaksāta, izmantojot finanšu ienākumu<br />

plūsmu no enerģijas izmaksu ietaupījumiem, kas sedz projekta investīciju<br />

izmaksas.<br />

Energoservisa līgums jeb sadarbība ar ESKO ir veids, kā iedzīvotāji var<br />

sākt mājas renovāciju, neieguldot savus finanšu līdzekļus un neuzņemoties<br />

arī projekta tehnisko un vadīšanas risku. Tas nozīmē, ka ESKO jāpārņem<br />

trīs tehniskā riska veidi:<br />

• risks, ka renovācijas rezultāti var nebūt tādi, kā iepriekš plānots;<br />

• risks, ka projekts neiekļausies paredzētajā budžetā, sevišķi tad, ja<br />

ra dīsies tehniskas grūtības īstenošanas gaitā;<br />

• risks, ka uzstādītās siltuma iekārtas netiks pareizi darbinātas un<br />

apkoptas.<br />

Dzīvokļu īpašniekiem, kas negribīgi investē līdzekļus energoefekti vitā<br />

tes pasākumos, energoservisa līgums var kļūt par pārliecinošu stimulu,<br />

lai projekts tiktu īstenots.<br />

Ēkas apsaimniekotājam jāslēdz līgums tikai ar ESKO kompāniju, kas<br />

uzņemas turpmākos darbus un pati slēdz līgumus ar projektētājiem, būvniekiem<br />

un citiem renovācijas procesā iesaistītajiem uzņēmumiem.<br />

Energoservisa līguma projekti parasti ir kompleksi, tiem nepieciešama<br />

rūpīga sagatavošanās un atbilstošas speciālās zināšanas un iemaņas.<br />

24

Turklāt, lai projektu varētu veiksmīgi sagatavot un īstenot, viens no<br />

svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir enerģijas patēriņa un izmaksu<br />

reģistrēšana. Nepie ciešamais sagatavošanās laiks līdz līguma noslēgšanai<br />

un projekta īstenošanas sākumam ir aptuveni 6—12 mēneši.<br />

ESKO līguma darbības laiks un atmaksāšanas periods tiek noteikts<br />

pēc ener goaudita pārskata rezultātiem, kur katram energoefektivitātes<br />

pasākumam tiek izvērtēta potenciāli sasniedzamā ekonomija un atmaksāšanās<br />

laiks. Parasti ESKO līguma darbības laiks atbilst ēkas renovācijas projekta<br />

atmaksāšanās laikam.<br />

Ja līguma darbības laiks tiek noteikts un ir pieņemams klientam,<br />

tad parasti visu izšķir jautājums par to, kāds ir pasākumu maksimālais<br />

apjoms, ko iespējams apmaksāt, un vai tas ļauj iegūt atvieglojumus klienta<br />

budžetā (klienta daļa ietaupījumos). Dažkārt klients var atteikties no savas<br />

daļas, vai, ja veicami arī ēkas korpusa atjaunošanas darbi, ir jānosaka, cik<br />

daudz savu līdzekļu klients var ieguldīt, lai īstenotu šos pasākumus, kuru<br />

atmaksāšanās periods var būt ilgāks nekā līguma darbības laiks.<br />

Maksājums ESKO ir nosacīts, un tas var atšķirties līguma darbības<br />

laikā un mainīties atkarībā no gūtā enerģijas ietaupījuma apmēra<br />

vai no enerģijas ta rifa izmaiņām, jo, mainoties tarifam, mainās arī<br />

energoefektivitātes projekta atmaksāšanās laiks. Ja ESKO nespēj panākt<br />

garantētos ietaupījumus, tās pienā kums ir samaksāt klientam summu<br />

garantēto ietaupījumu naudas vērtības ap mērā par visu maksājumu<br />

periodu. Savukārt, ja enerģijas izmaksas izdodas samazināt tā, ka tās<br />

pārsniedz garantētos ietaupījumus, līgumā tiek paredzēts, ka «papildu<br />

enerģijas izmaksu samazinājums» tiek sadalīts starp ESKO un kli en tu,<br />

kalpojot par stimulu ESKO un klientam palielināt līgumā paredzētos<br />

ietaupījumus.<br />

5. Renovācijas finansējuma izvēle<br />

25

5. Renovācijas finansējuma izvēle<br />

Klienta galvenās intereses energoservisa līgumā ir tajā garantētais<br />

enerģijas un ekspluatācijas izmaksu ietaupījums un līdz ar to — budžeta<br />

atvieglojumi.<br />

5.3. ERAF aktivitāte «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības<br />

uzlabošanas pasākumi»<br />

Aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju<br />

energo efektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un<br />

energoresursu efektīvu izmantošanu.<br />

Finansējuma saņemšanas nosacījumus nosaka 2009. gada 10. februāra<br />

Ministru kabineta noteikumi nr. 138 „Noteikumi par darbības<br />

programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti<br />

“Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””.<br />

Šim Eiropas Savienības fondu finansējumam var pieteikties daudzdzīvokļu<br />

dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas<br />

starpniecību.<br />

Projektu iesniegumus finansējuma saņemšanai var iesniegt par<br />

daudzdzīvokļu mājām, kas nodotas ekspluatācijā no 1944. līdz 1993.<br />

gadam. Daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā esošā neapdzīvojamo telpu<br />

platība nepārsniedz 25% no dzīvojamās mājas kopējās platības. Šai<br />

mājai ir jābūt sadalītai dzīvokļu īpašumos, un vienam īpašniekam nevar<br />

piederēt vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita. Savukārt<br />

pēdējais nosacījums neattiecas uz valsts un pašvaldības īpašumā esošajiem<br />

dzīvokļiem.<br />

Līdzfinansējums tiek piešķirts energoaudita, tehniskās apsekošanas un<br />

būvprojekta sagatavošanai, būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšanai<br />

un būvdarbiem dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās — ēku<br />

ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšanai un nomaiņai,<br />

26

pagraba pārsegumu siltināšanai, siltumapgādes sistēmas renovācijai,<br />

ventilācijas sistēmas renovācijai vai rekonstrukcijai, ēkas strukturālo daļu<br />

atjaunošanai, kas nepieciešama energoefektivitātes darbu veikšanai, un<br />

citiem renovācijas darbiem, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir<br />

iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi.<br />

Pēc renovācijas siltumenerģijas ietaupījumam ēkā jābūt vismaz 20%<br />

gadā no siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.<br />

Dzīvokļu īpašnieki no kopējām attiecināmajām izmaksām var atgūt<br />

50%, bet, ja 10% no dzīvokļu īpašniekiem ir maznodrošinātas vai<br />

trūcīgas personas statuss, tad — 60% (vienas mājas siltināšanai maksimāli<br />

pieļaujamais atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt 35 latus uz vienu<br />

dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru; tādējādi kopējās<br />

attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt 70 latus uz kvadrātmetru).<br />

Kopējais programmā pieejamais ERAF finansējums ir 44 337 186 lati.<br />

Attiecināmās izmaksas iedalās tiešajās un netiešajās attiecināmajās<br />

izmaksās.<br />

Tiešās attiecināmās izmaksas:<br />

• Energoaudita, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes<br />

un būvprojekta sagatavošanas izmaksas (nepārsniedzot 10% no<br />

attiecināmajām tiešajām izmaksām);<br />

• Projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas (nepārsniedzot<br />

5% no attiecināmajām tiešajām izmaksām);<br />

• Būvdarbu izmaksas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu<br />

īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās:<br />

• ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un<br />

nomaiņa,<br />

• pagraba pārseguma siltināšana,<br />

5. Renovācijas finansējuma izvēle<br />

27

5. Renovācijas finansējuma izvēle<br />

• kāpņu telpas remonts, ja tiek veikti energoefektivitātes darbi<br />

kāpņu telpā (nepārsniedzot 5% no attiecināmajām tiešajām<br />

izmaksām),<br />

• siltumapgādes sistēmas renovācija,<br />

• ventilācijas sistēmas renovācija vai rekonstrukcija,<br />

• citi renovācijas darbi, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir<br />

iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi,<br />

• ēkas strukturālo daļu atjaunošana, kas nepieciešama projekta iesniegumā<br />

iekļauto ēkas energoefektivitātes pasākumu veikšanai;<br />

• Projekta attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja<br />

projekta ie snie dzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem<br />

nodokļu politikas jomā.<br />

Netiešās attiecināmās izmaksas:<br />

• Informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas (nepārsniedzot<br />

1% no attiecināmajām tiešajām izmaksām);<br />

• Neparedzētie izdevumi (nepārsniedzot 5% no attiecināmajām<br />

tiešajām izmaksām), kurus var izmantot būvdarbu veikšanai<br />

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā<br />

esošajās daļās.<br />

Iesniedzamie dokumenti ir pamatdokumenti, lai saņemtu ERAF<br />

līdzfinansējumu:<br />

• projekta iesnieguma veidlapa,<br />

• dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols/-i (kopija) (skatīt<br />

Pielikumu Nr. 1, 69.lpp.), kurā ir iekļauts lēmums par dzīvojamās<br />

mājas renovāciju, norādītas renovācijas darbu izmaksas un<br />

pilnvarotā persona, kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu un<br />

veikt citas ar finansējuma saņemšanu saistītas darbības;<br />

• pilnvarojuma līgums (kopija);<br />

28

• būves inventarizācijas lieta (kopija);<br />

• dzīvojamās mājas energoaudita pārskats;<br />

Kopš 2010. gada 1. janvāra ēkas energoaudita pārskatu izstrādā sertificēts<br />

ener goauditors, kurš atbilst normatīvajos aktos par energoauditoriem noteiktajām<br />

prasībām.<br />

• būvvaldē saskaņots būvprojekts tehniskā projekta stadijā par visiem<br />

projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem (kopija) vai būvvaldē<br />

saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem<br />

vienkāršotas renovācijas gadījumā (kopija);<br />

• būves tehniskās apsekošanas atzinums (kopija);<br />

• būvniecības izmaksu tāme.<br />

5. Renovācijas finansējuma izvēle<br />

29

7. Būvniecības uzņēmuma izvēle<br />

Kā uzsākt projekta īstenošanu aktivitātē "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"?<br />

Renovācijas darbu<br />

veikšana<br />

Līguma projekta par<br />

projekta īstenošanu<br />

sagatavošana<br />

Lēmums<br />

Līgums ar banku (ja nepieciešams)<br />

Parakstīts Līgums ar Latvijas Investīciju un<br />

attīstības aģentūru par līdzfinansējuma<br />

saņemšanu mājokļa renovācijai<br />

Lēmums par projekta apstiprināšanu/vai<br />

atzinums par nosacījumu izpildi<br />

Projekta iesnieguma<br />

sagatavošana<br />

Projekta iesniegums Latvijas Investīciju un<br />

attīstības aģentūrā Rīgā, Pērses ielā 2<br />

Saruna ar banku<br />

Banku piedāvājumu izvērtēšana<br />

Sarunas ar banku un speciālistiem<br />

Mājā<br />

caurvējš,<br />

nav iespējas regulēt<br />

siltumpatēriņu,<br />

liels rēķins...<br />

Risinājums?!!<br />

Iedzīvotāju<br />

informēšana<br />

un<br />

lēmuma<br />

pieņemšana<br />

Iecere par renovāciju<br />

Kopsapulces protokols, kurā atspoguļots:<br />

- lēmums par renovāciju<br />

- lēmums par renovācijas kopējo summu<br />

- lēmums par pilnvaroto personu<br />

Parakstīts pilnvarojuma līgums<br />

Lēmums par:<br />

- pilnvaroto personu ēkas renovācijas procesa<br />

organizēšanai<br />

- mājas energoaudita un tehniskās<br />

apsekošanas atzinuma sagatavošanu<br />

- vienkāršotās renovācijas projekta vai<br />

būvprojekta sagatavošanu<br />

- tāmes sastādīšanu<br />

Informācijas sniegšana par:<br />

- renovācijas ieguvumiem<br />

- kopsapulces protokola projektu<br />

- pilnvarojuma līguma projektu

6. Tāme<br />

Tāme ir viens no galvenajiem dokumentiem, jo tajā tiek atspoguļoti<br />

praktiski visi veicamie būvdarbi un palīgdarbi. Šis dokuments<br />

jāsagatavo pēc iespējas detalizētāks, precīzi atspoguļojot visus darbus<br />

un izmantojamos materiālus, kā arī norādot atalgojuma un nodokļu<br />

izmaksas. Tāme jāsagatavo saskaņā ar 2006. gada 19. decembra Ministru<br />

kabineta noteikumiem Nr. 1014 «Noteikumi par Latvijas Republikas<br />

būvnormatīvu LBN 501-06 «Būvizmaksu noteikšanas kārtība»». Lai<br />

pietiektos ERAF aktivitātei «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības<br />

uzlabošanas pasākumi», tāme jāsastāda saskaņā ar šīs aktivitātes īstenošanu<br />

regulējošo 2010. gada 10. februāra Ministru kabineta noteikumu nr. 138<br />

9. pielikumu.<br />

31

7. Būvniecības uzņēmuma izvēle<br />

Mājas pārvaldniekam (finansējuma saņēmējam), uzsākot mājas renovāciju,<br />

liela uzmanība būtu jāpievērš būvdarbu veicēja izvēlei. Vienlaikus<br />

ļoti svarīgi ir apzināties paredzamajiem būvdarbiem pieejamo finanšu<br />

līdzekļu apjomu, ko dzīvokļu īpašnieki ir gatavi ieguldīt renovācijas<br />

darbos. No paredzamās būvdarbu līgumcenas būs atkarīga arī iepirkuma<br />

procedūras izvēle.<br />

Lai izvēlētos būvdarbu veicēju, finansējuma saņēmējam būtu ie teicams<br />

rīkot iepirkuma procedūru (cenu aptauju) arī gadījumos, ja to<br />

neparedz normatīvie akti iepirkumu jomā. Iepirkuma procedūras rīkošana<br />

ļautu piedalīties lielākam skaitam uzņēmēju, no kuriem iespējams<br />

izvēlēties piemērotāko. Organizējot jebkuru iepirkumu par būvdarbiem,<br />

ļoti svarīgi ir precīzi un nepārprotami izstrādāt prasības potenciālajiem<br />

pretendentiem, kā arī sniegt visu vajadzīgo informāciju par paredzamajiem<br />

būvdarbiem.<br />

Lai izvēlētos būvuzņēmējus, iepirkuma dokumentācijā būtu svarīgi<br />

noteikt galvenos nosacījumus, lai potenciālais būvdarbu veicējs varētu<br />

vispār piedalīties šajā iepirkumā, jeb tā sauktos atlases kritērijus.<br />

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu atlases kritēriji var būt uzņēmuma<br />

maksātspēja, nodokļu parādu neesamība. Atlases kritēriji ir arī<br />

būvuzņēmēja pieredze un finansiālā stabilitāte, t. i., vai šis būvuzņēmējs<br />

vispār prot un spēj izpildīt paredzamos būvdarbus. Par to var pārliecināties<br />

iepirkuma dokumentos, pieprasot iesniegt būvuzņēmēja pieredzes sarakstu,<br />

kā arī atsauksmes no citiem pasūtītājiem par pieredzes sarakstā<br />

norādītajiem objektiem, kuri pēc apjoma un rakstura ir līdzīgi plānotajiem<br />

būvdarbiem. Vienlaikus var noteikt arī minimālo līdzīga rakstura objektu<br />

skaitu. Par būvuzņēmēja finansiālo stāvokli var pārliecināties, pieprasot<br />

32

iesniegt uzņēmuma finanšu datus, piemēram, gada pārskatu kopijas par<br />

pēdējiem gadiem, kā arī noteikt minimālās prasības uzņēmuma finanšu<br />

apgrozījumam būvdarbu jomā. Lai pārliecinātos, vai uzņēmēja rīcībā<br />

ir pietiekami finanšu resursi plānoto būvdarbu veikšanai, var pieprasīt<br />

iesniegt kredītiestādes apliecinājumu, ka uzņēmēja rīcībā ir vai būs pieejami<br />

finanšu resursi (piemēram, kredītlīnija) noteiktā apjomā (nosakot apjomu<br />

procentu veidā no piedāvātās līgumcenas utt.), ja uzņēmējs uzvarēs rīkotajā<br />

iepirkumā.<br />

Nedrīkst aizmirst, ka iepirkuma dokumentācijai jāpievieno tehniskais<br />

projekts un/vai tehniskā specifikācija. No minētajiem dokumentiem un<br />

to kvalitātes lielā mērā būs atkarīgs būvdarbu rezultāts, jo, tieši pamatojoties<br />

uz šiem dokumentiem, būvuzņēmējs sagatavos savu piedāvājumu un<br />

izvēlēsies būvdarbu tehnoloģiju un izmantojamos materiālus. Svarīgi ir<br />

jau tehniskajā projektā noteikt, lai būvdarbos tiktu izmantoti augstvērtīgi<br />

un kvalitatīvi materiāli, precīzi definējot to raksturojošos parametrus,<br />

kā arī lai tie atbilstu pasūtītāja prasībām un vajadzībām. Ja iepirkumā<br />

vai līguma izpildes laikā būvuzņēmējs vēlas piedāvāt citus materiālus<br />

u. tml., svarīgi ir noteikt jau iepirkuma dokumentos, ka var piedāvāt<br />

tikai ekvivalentus materiālus, kuri pēc galvenajiem parametriem (precīzi<br />

nosakot tos) nav sliktāki par tehniskajā projektā paredzētajiem. Viena no<br />

būtiskajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir paredzamo būvdarbu apjomi,<br />

kuriem jābūt precīziem un pietiekamiem, lai varētu izpildīt paredzamos<br />

būvdarbus. Balstoties uz šiem tehniskajā projektā noteiktajiem būvdarbu<br />

apjomiem, būvuzņēmējam būtu jāsagatavo un jāiesniedz savs finanšu<br />

piedāvājums (tāme) saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra<br />

noteikumiem nr. 1014 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu<br />

LBN 501-06 «Būvizmaksu noteikšanas kārtība»». Iepirkumu dokumentos<br />

būtu jānosaka, ka pasūtītājs pieņems izskatīšanai tikai atbilstoši<br />

7. Būvniecības uzņēmuma izvēle<br />

33

7. Būvniecības uzņēmuma izvēle<br />

iepriekšminētā būvnormatīva prasībām sagatavotas tāmes, jo pretējā<br />

gadījumā pretendentu finanšu piedāvājumi būs grūti salīdzināmi, turklāt<br />

pasūtītājs nevarēs pārliecināties, vai uzņēmējs ir iekļāvis visus vajadzīgos<br />

izdevumus, kuri nepieciešami būvdarbu veikšanai.<br />

Vēl iepirkuma dokumentos būtu jānosaka piedāvājuma izvēles<br />

kritērijs, kas varētu būt — saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums vai<br />

tikai cena. Izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, papildus<br />

cenas kritērijam var izvēlēties tādus papildu kritērijus kā veikto būvdarbu<br />

izpildes termiņi, renovētās ēkas ekspluatācijas izmaksas, būvdarbu veicēja<br />

profesionālās darbības apdrošināšana utt. Galvenais nosacījums, lai<br />

šie izvēlētie vērtēšanas kritēriji būtu objektīvi un saistīti ar paredzamo<br />

iepirkuma priekšmetu (būvdarbu raksturu) un lai to vērtēšana būtu<br />

precīzi noteikta iepirkuma dokumentos.<br />

Lai samazinātu pasūtītāja risku līguma izpildes laikā, būtu vēlams<br />

līgumā paredzēt papildu nodrošinājumus, piemēram, līguma izpildes<br />

garantijas veidā kādā saprātīgā procentuālā apjomā no piedāvātās kopējās<br />

līgumcenas, kuru izsniedz banka vai apdrošināšanas sabiedrība. Šāda<br />

garantija ļautu pasūtītājam nodrošināties gadījumos, ja būvuzņēmējs<br />

nepilda vai nepienācīgi pilda līgumsaistības. Var paredzēt, ka šī garantija<br />

ir vēl spēkā arī būvuzņēmēja veikto būvdarbu garantijas perioda laikā,<br />

kas ļautu izvairīties no situācijas, ka būvuzņēmējs izvairās vai nepilda<br />

līgumā paredzētās saistības būvdarbu garantijas laikā.<br />

Nobeigumā jāuzsver, ka tieši būvuzņēmēja izvēle ir pats svarīgākais<br />

posms visā projekta realizācijā, jo tieši no tā, cik kvalificēts un pieredzējis<br />

būs būvuzņēmējs, ir atkarīgs gala rezultāts un izpildīto darbu kvalitāte,<br />

kā arī panāktais siltumenerģijas ietaupījums.<br />

34

Atgādinām, ka uzņēmums ar valsts vai pašvaldību kapitāldaļām<br />

vadās pēc Publisko iepirkumu likuma prasībām, bet, īstenojot mājokļa<br />

renovācijas projektu ERAF aktivitātes ietvaros, dzīvokļu īpašnieku<br />

korporatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku biedrība vai cita veida<br />

juridiska persona vadās pēc 2008. gada 5. februāra MK noteikumiem nr.<br />

65 «Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību<br />

pasūtītāja finansētiem projektiem».<br />

Iepirkuma shēma nākamajā atvērumā. ⇒<br />

7. Būvniecības uzņēmuma izvēle<br />

35

IEPIRKUMU PLĀNOŠANA<br />

2008. gada 5. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 65<br />

“Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas<br />

kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”<br />

Pasūtītājs — jebkura persona, kura saskaņā ar atbildīgās institūcijas lēmumu saņem<br />

Eiropas Savienības politiku instrumentu, kā arī valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu<br />

līguma izpildei, izņemot finansējumu, kas tiek pieškirts kā kompensācija.<br />

Pakalpojuma līgums<br />

Būvdarbu līgums<br />

lielāka kā — 50 000 lati<br />

(bez PVN)<br />

lielāka kā — 120 000 lati<br />

(bez PVN)<br />

Iepirkuma procedūra jāveic<br />

saskaņā ar MK noteikumu<br />

IV nodaļu.<br />

Pakalpojuma līgums<br />

Būvdarbu līgums<br />

Mazāka kā — 50 000 lati<br />

(bez PVN)<br />

Mazāka kā — 120 000 lati<br />

(bez PVN)<br />

Ieteicams aptaujāt vairākus<br />

potenciālos darbu veicējus,<br />

lai izvēlētos izdevīgāko<br />

piedāvājumu<br />

36

2006. gada 6. aprīļa<br />

Publisko iepirkumu likums<br />

Pasūtītājs — valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai<br />

tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiska persona, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:<br />

a) ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav<br />

komerciāla vai rūpnieciska rakstura,<br />

b) atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas<br />

personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem<br />

atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē.<br />

Pakalpojuma līgums<br />

lielāka kā — 20 000 lati (bez PVN)<br />

Būvdarbu līgums<br />

lielāka kā — 120 000 lati (bez PVN)<br />

Pakalpojuma līgums<br />

Būvdarbu līgums<br />

No 3000 līdz 20 000 latiem<br />

(bez PVN)<br />

No 10 000 līdz 120 000 latiem (bez PVN)<br />

Atklāts konkurss<br />

(sludinājums tiek publicēts<br />

Iepirkumu uzraudzības biroja<br />

mājas lapā)<br />

«Mazais» iepirkums<br />

(sludinājumu publicē<br />

Iepirkumu uzraudzības biroja<br />

mājas lapā)<br />

Pakalpojuma līgums<br />

Līdz 3 000 latiem (bez PVN)<br />

Var slēgt līgumu bez<br />

iepirkuma izsludināšanas.<br />

(12 mēnešu laikā vairāku<br />

identisku pakalpojumu summa<br />

nedrīkst pārsniegt 3 000 latus)<br />

37

8. Būvniecības līgums<br />

Korekts līgums par būvniecību ir veids, kā pasūtītājs var sevi pasargāt<br />

no negodīga būvkomersanta.<br />

Līgumā precīzi jādefinē līguma priekšmets, kā arī jānorāda līguma<br />

summa ar nodokļiem un, ja nepieciešams, šīs līguma summas īpašie<br />

apmaksas noteikumi, tādi kā avanss vai tas, ka tiek maksāts ik nedēļu,<br />

kā arī soda procenti. Svarīgs līguma punkts ir izpildes termiņš, precīzi<br />

nosakot darbu sākšanas un beigšanas datumus, arī starptermiņus. Līgumā<br />

nepieciešams noteikt, ka būvfirmai ir jābūt reģistrētai Būvkomersantu<br />

reģistrā un ka atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir jābūt sertificētam,<br />

iekļaujot viņa rekvizītus šajā līguma sadaļā.<br />

Būvniecības līgumā precīzi jānosaka darbības, kuras ir jāveic, lai līgumā<br />

izdarītu izmaiņas. Piemēram, ja rodas papildu darbi, tad ir jāsagatavo<br />

akts, kāpēc tie ir izveidojušies, klāt pievienojot tāmi, ko apstiprinājis<br />

pasūtītājs.<br />

Līgumā būtu jāparedz arī tas, kādā veidā tiks nodots būvlaukums (parasti<br />

to nodod ar aktu). Jāvienojas par būvdarbu uzsākšanas datumu un kārtību,<br />

kādā tas tiks darīts, un jānosaka, kas un kādas atļaujas sakārto.<br />

Būvniecības līgumā ir jāatrunā darbu pieņemšanas—nodošanas<br />

kārtība, t. i., jāapraksta procedūra, kādā veidā tiek iesniegts pieņemšanas—<br />

nodošanas akts, precīzi nosakot termiņus un atrunājot situāciju, ja<br />

būvdarbi ir veikti nekvalitatīvi.<br />

Latvijas normatīvie akti nosaka, ka būvniecības garantijas termiņš<br />

nedrīkst būt mazāks kā divi gadi. Līdz ar to līgumā, ja plānots, ka<br />

garantijas termiņš ir divi gadi, var to neatrunāt, pretējā gadījumā to<br />

nepieciešams precīzi noteikt. Līgumā noteikti precīzi jāapraksta, kāda<br />

38

procedūra jāievēro garantijas laikā pie defektu novēršanas, proti, cik ilgā<br />

laikā būvuzņēmējam ir jāreaģē uz izsaukumu, cik ātri jānovērš bojājums.<br />

Pasūtītājam vēlams paredzēt rīcību gadījumos, ja būvuzņēmējs neierodas<br />

uz izsaukumu, un to, kā pasūtītājs var rīkoties, pieaicinot citus izpildītājus.<br />

Līgumā jānosaka, ka šajā gadījumā pēc līguma izpildes pabeigšanas no<br />

būvuzņēmēja pasūtītājs saņem neatsaucamu garantijas laika bankas<br />

garantiju vai garantijas laika apdrošināšanas polisi.<br />

8. Būvniecības līgums<br />

Atgriežoties pie samaksas kārtības, līgumā jāparedz avansa/garantijas<br />

laika/garantijas nauda kā saistību izpildes nodrošinājums. Tādējādi<br />

nosakot, kādā veidā tiks dzēsts avanss un kā notiks garantijas naudas<br />

ieturēšana un izmaksa pēc būvdarbu pabeigšanas. Pasūtītājam noteikti<br />

jāatrunā visi noteikumi, kā un kad tiek veiktas termiņu izmaiņas un<br />

kura no pusēm nes atbildību par izmaiņu sekām, kā arī jānosaka soda<br />

sankcijas.<br />

Attiecīgi līgumā ir precīzi jāapraksta situācijas, kurās tiks lietots<br />

līgumsods un kurās — zaudējumu segšana. Lielākoties līgumsodu<br />

piemēro, ja kāda no pusēm nav izpildījusi savas saistības noteiktā<br />

termiņā, bet zaudējumus piestāda tad, kad kāda no pusēm nodarbojas ar<br />

kaitniecību vai ir bojājusi otras vai trešās puses mantu un ietekmējusi vai<br />

aizkavējusi saimnieciskās darbības veikšanu.<br />

Līgumam pielikumā nepieciešams pievienot būvniecības tāmi un<br />

laika jeb kalendāro grafiku.<br />

39

9. Būvniecība<br />

Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumi nr. 112 «Vispārīgie<br />

būvnoteikumi» (turpmāk — VBN) nosaka prasības visu veidu būvju<br />

projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai un būvdarbu<br />

veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību.<br />

Atbilstoši VBN dzīvojamo māju renovācijai var lietot:<br />

• vispārīgo kārtību;<br />

• vienkāršotās rekonstrukcijas vai renovācijas kārtību;<br />

• vienkāršoto inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūves,<br />

rekonstrukcijas vai renovācijas kārtību.<br />

Lai sāktu būvniecību, ir jāizdara vairāki secīgi darbi (vispārīgā<br />

būvniecības procesa secība attēlota shēmā).<br />

40

Pašvaldības teritorijas plānojums<br />

un detālplānojums (arī attiecīgie<br />

apbūves noteikumi)<br />

Būvniecības ierosinātājs<br />

Būvniecības iesniegums —<br />

uzskaites karte<br />

9. Būvniecība<br />

Publiskās apspriešanas<br />

Tehniskie noteikumi<br />

Plānošanas un arhitektūras<br />

uzdevums<br />

Skiču projekts<br />

Projektēšanas iepirkuma<br />

procedūras<br />

Skiču projekta saskaņošana<br />

Tehniskais projekts<br />

Būvprojekta saskaņošana<br />

Būvprojekta ekspertīze<br />

Būvprojekta akcepts<br />

Līgums par autoruzraudzību,<br />

autoruzraudzības žurnāls<br />

Būvuzrauga saistību žurnāls<br />

Darbu veikšanas projekts<br />

Segto darbu pieņemšanas akts<br />

Nozīmīgāko konstrukciju<br />

pieņemšanas akti<br />

Būves inventarizācijas lieta<br />

Atzinumi par būves pieņemšanu<br />

ekspluatācijā<br />

Būvatļauja<br />

Būvdarbi<br />

Akts par būves pieņemšanu<br />

ekspluatācijā<br />

Būves ekspluatācija<br />

Būvdarbu iepirkuma procedūra<br />

Būvdarbu žurnāls<br />

Civiltiesiskās atbildības<br />

apdrošināšanas polise<br />

Būvdarbu vadītāja saistību raksts<br />

Ierosina pasūtītājs vai būvētājs,<br />

komisijai uzrāda pasūtītājs<br />

Pieņem pašvaldības<br />

izveidota komisija<br />

Vispārējās būvniecības process<br />

Saistītie dokumenti<br />

41

9. Būvniecība<br />

9.1. Būvniecības iesniegums—uzskaites karte<br />

Lai sāktu renovācijas būvdarbus, vispirms būves ierosinātājam<br />

būv valdē jāpiesaka būvniecības iecere, iesniedzot būvniecības iesnie<br />

gumu—uz skai tes karti. Tās veidlapa ir dota VBN 1. pielikumā.<br />

Būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks,<br />

lietotājs vai to pilnvarota persona. Būvvalde 30 dienu laikā pēc<br />

būvniecības iesnieguma—uzskaites kartes reģistrācijas dienas izskata<br />

konkrētās būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas<br />

plānojumam un detālplānojumam, ja tāds ir izstrādāts, kā arī vietējiem<br />

apbūves noteikumiem. Ja būvniecības iecere atbilst visiem nosacījumiem<br />

un būvvalde pieņem pozitīvu lēmumu, tā izsniedz plānošanas un<br />

arhitektūras uzdevumu. Ja būvniecības iecere neatbilst normatīvo aktu<br />

izvirzītajām prasībām, būvvalde vai nu ar pamatotu rakstisku atteikumu<br />

noraida būvniecības ieceri, vai arī pieņem lēmumu par būvniecības<br />

publiskās apspriešanas rīkošanu (vai nerīkošanu).<br />

9.2. Plānošanas un arhitektūras uzdevums<br />

Plānošanas un arhitektūras uzdevums un tehniskie noteikumi ir<br />

pamatdokumenti, lai varētu sākt būvprojektēšanu. Plānošanas un<br />

arhitektūras uzdevumā ir norādīti būvobjekta galvenie parametri:<br />

• apbūves laukuma raksturojums;<br />

• būvprojektēšanas nosacījumi;<br />

• tehniskie noteikumi pieslēgumiem pie inženierkomunikācijām;<br />

• norādes par institūcijām, no kurām saņemami tehniskie noteikumi.<br />

Izskatot būvniecības iesniegumu—uzskaites karti, būvvalde izlemj<br />

un plānošanas un arhitektūras uzdevumā norāda, cik būvprojektēšanas<br />

stadijās būvprojekts izstrādājams.<br />

42

Pēc šo dokumentu saņemšanas un inženierizpētes darbiem, ja tādi ir<br />

nepieciešami, var sākt būvprojektēšanas sagatavošanas darbus.<br />

9.3. Būvprojekts<br />

Būvprojektu var izstrādāt vienā vai divās stadijās. Parasti tam ir divas<br />

stadijas — vispirms tiek sagatavots skiču projekts, un pēc tā akceptēšanas<br />

būvvaldē tiek izstrādāts būves tehniskais projekts. Būvprojektus patstāvīgi<br />

sagatavot un vadīt drīkst tikai sertificēti speciālisti.<br />

Būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešami pagaidu būvēm, ja<br />

to būvapjoms, būvvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē,<br />

mazēkām lauku apvidū, ja to būvapjoms un būvvieta ir saskoņoti<br />

būvvaldē, un sezonas būvēm — nekapitālām, galvenokārt lauksaimniecībā<br />

izmantojamām būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona.<br />

9.4. Tehniskais projekts<br />

Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem<br />

normatīvajiem aktiem, kā arī apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam<br />

plānošanas un arhitektūras uzdevumam, pašvaldību vai citu institūciju<br />

izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.<br />

Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu<br />

elementu stip rība, stingrība, noturība, energoefektivitāte, aizsardzība pret<br />

sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības,<br />

tā arī ekspluatācijas laikā.<br />

Pastāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja<br />

tās ir saņēmušas attiecīgu būvprakses sertifikātu kādā no projektēšanas<br />

darbu veidiem, kā arī būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos<br />

noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām, kuras nodarbina<br />

sertificētu speciālistu projektēšanas jomā.<br />

9. Būvniecība<br />

43

9. Būvniecība<br />

Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti:<br />

1) situācijas plāns mērogā M 1:2000 — 1:10000;<br />

2) zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā M 1:500 — 1:1000;<br />

3) būves inventarizācijas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;<br />

4) plānošanas un arhitektūras uzdevums.<br />

Tehniskajā projektā ir jāietver šādas daļas:<br />

• vispārīgā daļa: būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie doku<br />

menti un materiāli; zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes<br />

ma te riā li; paskaidrojuma raksts ar būves tehniskajiem rādītājiem<br />

un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši<br />

Būvju kla si fikā ci jai, kā arī ar vides pieejamības risinājumiem;<br />

• arhitektūras daļa: teritorijas sadaļa; arhitektūras sadaļa, tai skaitā<br />

būves telpu grupu lietošanas veida eksplikācija, kuru pievieno<br />

konkrētā stāva plānam; iekārtas izvietojums (sabiedrisko ēku<br />

projektiem);<br />

• inženierrisinājumu daļa: būvkonstrukcijas; ūdensapgāde un<br />

kana li zācija; apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana; elektro<br />

apgāde; siltumapgāde; gāzes apgāde; telekomunikācijas,<br />

sig nalizācijas sis tēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas;<br />

vides aizsardzības pasākumi; citi inženierrisinājumi; būvizstrādājumu<br />

un būvmateriālu specifikācijas;<br />

• ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem):<br />

iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums; būvdarbu<br />

apjomi; izmaksu aprēķins (tāme);<br />

• būvdarbu organizācija (kalendārais darbu veikšanas grafiks, ģenerālplāns<br />

u. c.);<br />

44

• ugunsdrošības pasākumu pārskats sabiedriski nozīmīgām būvēm<br />

(apraksts, kas ietver būves ugunsdrošības raksturlielumus;<br />

uguns drošības prasības būvkonstrukcijām un plānošanas risi nājumiem,<br />

ugunsaizsardzības sistēmas u. c.);<br />

• energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivi tātes<br />

likums.<br />

9. Būvniecība<br />

9.5. Būvatļauja<br />

Lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs būvvaldē iesniedz būvatļaujas<br />

pieprasījumu, akceptētu būvprojektu, zemes gabala īpašuma tiesības<br />

vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus dokumentus,<br />

sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un sertificēta būvuzrauga, ja tāds<br />

ir pieaicināts, saistību rakstu (saistību rakstus aizpilda divos eksemplāros,<br />

un viens no tiem glabājas pie saistību raksta iesniedzēja), līguma par<br />

autoruzraudzību kopiju un autoruzraudzības žurnālu, ja paredzēta<br />

būvdarbu autoruzraudzība, būvdarbu žurnālu, apdrošinātāja izsniegtu<br />

būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas<br />

polises kopiju.<br />

9.6. Būvdarbi<br />

Būvdarbus drīkst veikt Būvkomersantu reģistrā reģistrēts būvuzņēmējs.<br />

Nelielu ēku, piemēram, ģimenes māju un nelielu saimniecības ēku<br />

būvdarbus drīkst veikt arī privātpersona kā būvētājs. Būvētājam nav<br />

nepieciešams būvprakses sertifikāts, ja viņš veic darbus, kam nav vajadzīga<br />

būvatļauja, vai savām vajadzībām būvē, rekonstruē, renovē vai nojauc<br />

tā īpašumā esošu būvi, kura nav augstāka par diviem stāviem un kuras<br />

apbūves laukums nav lielāks par 400 m 2 un būvtilpums — par 2000 m 3 .<br />

45

9. Būvniecība<br />

Būvdarbu kvalitātes kontrolei un uzraudzībai pasūtītājs ir tiesīgs<br />

pieaicināt būvuzraugu un autoruzraugu.<br />

9.7. Būves pieņemšana ekspluatācijā<br />

Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumi nr. 299<br />

«Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā» nosaka kārtību,<br />

kādā pieņem ekspluatācijā jaunuzbūvētas, rekonstruētas, renovētas vai<br />

restaurētas būves, būvkompleksus vai būves kārtas.<br />

Pēc pasūtītāja (būvētāja) rakstiska pieprasījuma institūcijas, kuras ir<br />

izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā<br />

pēc iesnieguma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par<br />

būves gatavību ekspluatācijai, tās atbilstību akceptētajam būvprojektam<br />

un normatīvo aktu prasībām.<br />

Būves pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs vai būvētājs<br />

(turpmāk — pasūtītājs). Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā,<br />

pasūtītājs attiecīgajā būvvaldē iesniedz dokumentus.<br />

Būvi pieņem ekspluatācijā vietējās pašvaldības domes izveidota<br />

pieņemšanas komisija, sastādot aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā.<br />

9.8. Fasādes vienkāršota renovācija<br />

Būvniecības iesniegums—uzskaites karte un būvatļauja nav<br />

nepieciešama, veicot ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras<br />

piemineklis) fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu, nemainot<br />

to dalījumu, fasādes un jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu.<br />

Pasūtītājs VBN 3.2. 1 apakšnodaļā noteiktajā kārtībā aizpilda ēkas fasādes<br />

vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti (VBN 2. 2 pielikums) un<br />

papildus vienkāršotas ēkas renovācijas dokumentiem iesniedz būvvaldē:<br />

46

• atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu fasādes krāsu risinājumu<br />

(krāsu pasi) un galvenos konstruktīvos mezglus;<br />

• būvdarbu organizācijas shēmu;<br />

• uzsākot ēkas fasādes siltināšanas būvdarbus, — apdrošinātāja<br />

izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās<br />

apdrošināšanas polises kopiju un, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem<br />

būvobjektam nepieciešama būvuzraudzība, — līguma kopiju par<br />

būvuzraudzību, kā arī būvuzrauga un atbildīgā būvdarbu vadītāja<br />

sais tību rakstus.<br />

9. Būvniecība<br />

9.9. Inženiertīklu renovācija<br />

Līdzīgi kā vienkāršoto fasādes renovāciju var veikt vienkāršotu<br />

inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju<br />

vai renovāciju. Tad pasūtītājs konkrētajam tīklu īpašniekam pieprasa<br />

tehniskos noteikumus un vienojas ar sertificētu projektētāju par tehniskās<br />

shēmas izstrādi saskaņā ar tehnisko noteikumu un normatīvo aktu<br />

prasībām. Tehniskajai shēmai ir šādas daļas:<br />

• īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;<br />

• dokumenti un materiāli saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem;<br />

• paskaidrojuma raksts, kam, ja nepieciešams, pievienojami<br />

aprēķini;<br />

• inženiertīklu pievada novietojuma attēlojums mērogā M 1:250 —<br />

M 1:1000 situācijas plānā vai topogrāfiskajā plānā;<br />

• iekšējo inženiertīklu izvietojums būves inventarizācijas plānā.<br />

Projektētājs tehnisko shēmu saskaņo ar inženiertīklu izbūves ie rosinātāju,<br />

konkrēto inženierkomunikāciju īpašnieku un, ja ne pie ciešams,<br />

ar citiem inženiertīklu turētājiem un trešajām personām, kuru īpašuma<br />

tiesības tiek skartas. Izstrādāto tehnisko shēmu inženiertīklu izbūves<br />

ierosinātājs iesniedz būvvaldē.<br />

47

9. Būvniecība<br />

Būvvalde 10 darbdienu laikā izskata tehnisko shēmu un pieņem<br />

lēmumu par plānotās izbūves saskaņošanu vai sniedz pamatotu rakstisku<br />

atteikumu. Būvvalde ir tiesīga noteikt papildu nosacījumus plānotajai<br />

izbūvei atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Saskaņotās<br />

tehniskās shēmas de rīguma termiņš ir viens gads.<br />

Inženiertīklu pievadu izbūvi drīkst veikt konkrētajā jomā sertificēta<br />

persona vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta persona, bet iekšējos<br />

inženiertīklus drīkst izbūvēt būvētājs, ja normatīvajos aktos nav noteikts<br />

citādi.<br />

Izbūvētie inženiertīklu pievadi tiek pieņemti ekspluatācijā ar konkrētā<br />

sadales tīkla īpašnieka izsniegtu atzinumu par inženiertīkla gatavību<br />

ekspluatācijai. Izbūvētie iekšējie inženiertīkli tiek pieņemti ekspluatācijā<br />

ar konkrētā tīkla īpašnieka izsniegtu apliecinājumu vai — dažkārt —<br />

ar sadales tīkla īpašnieka atzinumu, kā tas ir noteikts konkrēto jomu<br />

reglamentējošos normatīvajos aktos.<br />

Pēc inženiertīklu pievada izbūves pabeigšanas būvvaldē jāiesniedz saskaņots<br />

inženiertīklu pievada novietojuma ģeodēziskais uzmērījums (digitālā veidā,<br />

Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā). Inženiertīklu izbūves<br />

ierosinātājs pēc inženiertīklu pievadu izbūves pabeigšanas ir tiesīgs sākt pievada<br />

ekspluatāciju, ja konkrētā sadales tīkla īpašnieks ir izsniedzis atzinumu par<br />

inženiertīklu pievada gatavību ekspluatācijai.<br />

9.10. Būvuzraudzība un autoruzraudzība daudzdzīvokļu<br />

māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumos<br />

Būvniecības likums nosaka, ka pasūtītājam vai būvētājam ir tiesības,<br />

bet VBN paredzētajos gadījumos pienākums būvniecības laikā uzaicināt<br />

būvprojekta autoru (autorus) sekot būv projekta realizācijas gaitai —<br />

veikt autoruzraudzību.<br />

48

Ja būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem,<br />

attiecīgajam būvētājam jāpieaicina būvuzraugs būvdarbu un būv iz strādājumu<br />

kvalitātes uzraudzīšanai.<br />

Būvuzraugs ir pasūtītāja pārstāvis. Viņam jābūt objektīvam, viņš<br />

nedrīkst būt saistīts ar būvuzņēmēju. Tāpēc, izvēloties būvuzraugu, pasūtītājam<br />

ir jābūt pārliecinātam, ka viņam var pilnībā uzticēties. Nevajag<br />

pieņemt darbā būvuzņēmēja piedāvāto būvuzraugu.<br />

Veicot ēku siltināšanu, būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt<br />

pasūtītāja tiesības un intereses būvdarbu procesā, kā arī nepieļaut<br />

būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptēta būvprojekta<br />

un patvaļīgas atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā<br />

noteiktajām darbu tehnoloģijām.<br />

Būvuzrauga pienākums ir pārbaudīt, vai būvlaukumā būvuzņēmēja<br />

rīcībā ir noteiktā būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija,<br />

nepieļaut būvdarbu uzsākšanu, ja nav saņemta būvatļauja, pārbaudīt, vai<br />

pirms būvdarbu uzsākšanas ir veikti visi noteiktie būvdarbu sagatavošanas<br />

darbi, pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam,<br />

darbu veikšanas projektam.<br />

Būvuzrauga pienākums ir arī pārbaudīt būvdarbos izmantojamo<br />

būvizstrādājumu atbilstības deklarācijas un citus atbilstību apliecinošus<br />

dokumentus, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam, izdarīt<br />

ierakstus būvdarbu žurnālā par būvobjekta pārbaudēs konstatētiem<br />

trūkumiem.<br />

Būvuzraugam jāierodas būvlaukumā pēc autoruzrauga, kā arī<br />

būvinspektora vai būvvaldes citas amatpersonas pirmā uzaicinājuma,<br />

jāpiedalās būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu<br />

pieņemšanā, un viņš drīkst pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti<br />

9. Būvniecība<br />

49

9. Būvniecība<br />

atbilstoši būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām<br />

prasībām.<br />

Būvuzraugs ir atbildīgs par būvdarbu norises uzraudzību kopumā<br />

atbilstoši būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām<br />

prasībām un noslēgtajam būvuzraudzības līgumam, lai būvdarbos<br />

tiktu izmantoti kvalitatīvi un būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi.<br />

Būvuzraugs ir atbildīgs arī par pasūtītājam vai būvuzņēmējam<br />

nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies būvuzrauga bezdarbības vai<br />

vainas dēļ. Ja būvuzraugs nepilda šos noteikumus vai būvuzraudzības<br />

līgumu, pasūtītājam ir tiesības lauzt būvuzraudzības līgumu un<br />

ierosināt būvuzrauga būvprakses sertifikāta anulēšanu institūcijai, kura<br />

to izdevusi.<br />

VBN nosaka, ka būvvaldei jāpieprasa autoruzraudzība restaurējamām<br />

un rekonstruējamām ēkām, kā arī daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkām.<br />

Autoruzraudzības mērķis ir nodrošināt būvprojekta autora<br />

tiesības īstenot būvprojekta autentisku realizāciju dabā, nepieļaujot<br />

būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētā būvprojekta,<br />

kā arī saistošo normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu<br />

gaitā. Autoruzraudzību veic visā būvdarbu laikā saskaņā ar pasūtītāja<br />

un būvprojekta autora līgumu par autoruzraudzību. Autoruzraudzības<br />

līgumā norāda autoruzraugu, kas var būt pats būvprojekta autors vai viņa<br />

pilnvarots pārstāvis — attiecīgi sertificēts speciālists vai arī speciālistu<br />

grupa. Autoruzrauga pienākums ir pārbaudīt arhitektūras risinājumu<br />

atbilstību būvprojektam, laikus pārbaudīt būvizstrādājumu un materiālu<br />

atbilstību būvprojektam un nepieļaut neatbilstošu konstrukciju,<br />

tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu iestrādāšanu<br />

būvē, ja tie nav pilnvērtīgi aizstājēji būvprojektā paredzētajiem.<br />

Autoruzrauga pienākums ir piedalīties komisijas darbā, pieņemot<br />

50

ūvobjektu ekspluatācijā, iesniegt pasūtītājam, būvvaldei vai Valsts<br />

darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu pārtraukt būvdarbus,<br />

ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas<br />

Latvijas būvnormatīvu vai darba aizsardzības normatīvo aktu prasības,<br />

ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses<br />

sertifikātu, tā anulēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto<br />

atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos.<br />

9. Būvniecība<br />

Būvprojekta autors vai viņa pilnvarotā persona, ar kuru noslēgts<br />

autoruzraudzības līgums, atbild par attiecīgā būvprojekta autentisku<br />

īstenošanu atbilstoši būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos<br />

noteiktajām prasībām. Autoruzraugs ir atbildīgs par pasūtītājam vai<br />

būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies autoruzrauga<br />

bezdarbības vai vainas dēļ.<br />

Attiecīgi sertificētu un pieredzējušu būvuzraugu pieaicināšana,<br />

kā arī autoruzraudzība sekmē kvalitatīvu mājokļu energoefektivitātes<br />

paaugstināšanu dzīvojamās mājās, nodrošinot piešķirtajam finansējumam<br />

adekvātu rezultātu.<br />

51

10. Materiālu izvēle<br />

Gandrīz visi ēkas siltināšanas procesā izmantojamie materiāli ir reg lamentētās<br />

sfēras būvizstrādājumi. Tas nozīmē, ka šo materiālu apritē, tai skaitā<br />

atbilstības apliecināšanā pastāv noteikta kārtība, ko reglamentē Ministru<br />

kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumi nr. 181 «Būvizstrādājumu atbilstības<br />

novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā», Latvijas būvnormatīvi un attiecīgie<br />

tehniskie noteikumi — harmonizētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie<br />

apstiprinājumi. Visiem siltumizolācijas materiāliem, kā arī logiem un citiem<br />

reglamentētās sfēras būvizstrādājumiem ir jābūt ar CE marķējumu<br />

(izņēmums — stikla šķiedras sietiem apmetuma javas stiegrošanai, ja tie nav<br />

siltināšanas sistēmu sastāvdaļa, jāatbilst standar tam LVS 203-2:2005 «Stikla<br />

materiāli būvniecībai — Stikla šķiedras sieti apmetuma javas stiegrošanai.<br />

Tehniskie noteikumi.») un tiem pievienotām atbilstības deklarāciju kopijām.<br />

Minerālvatei (akmens vatei, stikla vatei) ir jābūt deklarētai atbilstoši standartam<br />

LVS EN 13162 «Siltumizolācijas izstrādājumi ēkām. Rūpnieciski ražotie<br />

minerālvates (MW) izstrādājumi. Specifikācija» un siltumvadītspējas klasei<br />

λ D<br />

, kā tas noteikts Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 «Ēku norobežojošo<br />

konstrukciju siltumtehnika». Putu polistirola loksnēm deklarācijā norāda de klarēto<br />

siltumvadītspējas klasi λ D<br />

, ugunsreakcijas klasi, kā arī atbilstību standartam<br />

LVS EN 13163 «Siltumizolācijas izstrādājumi ēkām. Rūpnieciski ražotie<br />

uzputota polistirola (EPS) izstrādājumi. Specifikācija». Logiem deklarācijā<br />

norāda deklarēto siltumvadītspējas klasi λ D<br />

un atbilstību standartam LVS EN<br />

14351-1 «Logi un durvis. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi.<br />

1. daļa: Logi un gājēju zonas ārdurvju bloki bez ugunsizturības un/vai dūmu<br />

necaurlaidības raksturlielumiem». Deklarācijas izdošanas pamatam jebkurā<br />

gadījumā ir jābūt Eiropas Savienībā paziņotā (notificētā) atbilstības novērtēšanas<br />

iestādē izdotam atbilstības apliecinājumam, uz kuru deklarācijā ir jābūt atsaucei.<br />

Materiālu atbilstības deklarācijām jābūt pieejamām būvlaukumā.<br />

52

11. Risinājumi fasāžu siltināšanai<br />

Kad, pamatojoties uz energoaudita rezultātiem, ir pieņemts lēmums<br />

par fasādes siltināšanu, atliek izvēlēties, kāds no fasāžu siltināšanas<br />

tehniskiem risinājumiem tiks izmantos. Šobrīd pieejami ir divu veidu<br />

risinājumi: tā sauktās ventilējamās fasādes un apmestās fasādes. Galvenā<br />

atšķirība risinājumos — ventilējamās fasādes tiek veidotas no diviem<br />

atsevišķiem slāņiem, t. i., no siltumizolācijas materiāla un apdares kārtas,<br />

starp kuriem brīvi cirkulē gaiss, bet apmestās fasādes veido vienu veselu<br />

sistēmu, kurā apdares kārta balstās tieši uz siltumizolācijas materiālu.<br />

Gan vienā, gan otrā gadījumā pasūtītājam jāņem vērā, ka fasāžu<br />

siltināšana ir gana komplicēts būvniecības process, tāpēc tā projektēšana būtu<br />

jāuztic profesionālim. Turklāt, lai konkrētai ēkai piemērotu pat standartizētus<br />

risinājumus, ir jārēķinās ar trīs būvnormatīvu prasību izpildi:<br />

• LBN 003-01 «Būvklimatoloģija» (apstiprināti ar 2001. gada 23. augusta<br />

Ministru kabineta noteikumiem Nr. 376);<br />

• LBN 002-01 «Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika»<br />

(apstiprināti ar 2001. gada 27. novembra Ministru kabineta<br />

noteikumiem Nr. 495);<br />

• LBN 201-07 «Būvju ugunsdrošība» (apstiprināti ar 2007. gada<br />

11. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 866.<br />

Arī visbiežāk uzdotais jautājums: «Ar ko labāk siltināt — ar putuplastu<br />

vai minerālvati?» — nebūtu apskatāms kā gaumes lieta. Atbilde nosakāma<br />

katrai konkrētajai ēkai, gan matemātiski aprēķinot būvizmaksas, gan ņemot<br />

vērā iepriekš minēto būvnormatīvu prasības un ierobežojumus. Noteikti<br />

jāņem vērā tas, ka nosiltinātā fasāde sastāv no vairākiem pilnīgi atšķirīgiem<br />

materiāliem, un tikai tad, ja tiem ir ideāla saderība un to iestrāde ir veikta<br />

atbilstoši tehniskajām prasībām, varēsim iegūt gaidīto rezultātu. Siltināšana<br />

53

11. Risinājumi fasāžu siltināšanai<br />

nav fasādes kosmētiskais remonts, tāpēc šajā gadījumā par defektu jāuzskata<br />

arī neiegūta maksimālā iespējamā siltumefektivitāte. Kļūmes gadījumā<br />

nosiltinātā ēka varbūt būs ieguvusi jaunu un skaistu fasādi, bet galvenais<br />

uzdevums — būtiski uzlabot sienu siltumpretestību — tā arī netiks sasniegts.<br />

Iespējams, šis defekts arī netiks fiksēts, jo iedzīvotāji tā arī nezinās, par cik<br />

procentiem viņu apkures rēķins būtu bijis mazāks, ja siltināšanas darbi būtu<br />

veikti vislabākajā kvalitātē.<br />

11.1. Apmestā fasāde<br />

Visefektīvākie ir standartizētie jeb tipveida fasādes siltināšanas<br />

paņēmieni. Eiropas Savienībā ir izstrādātas Eiropas tehnisko ap stiprinājumu<br />

vadlīnijas ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG<br />

004. Uz šo vadlīniju pamata siltumizolācijas sistēmu ražotāji var saņemt<br />

sava izstrādājuma (kom plekta) Eiropas tehnisko apstiprinājumu ETA.<br />

Atbilstības apliecinājums šādam ETA ļauj to marķēt ar CE zīmi un brīvi<br />

izplatīt visās ES dalībvalstīs. ETA precīzi reglamentē ne tikai iebūvējamo<br />

materiālu tehniskās īpašības un to kontroles metodes, bet arī to iebūvēšanas<br />

tehnoloģiju un darbu uzraudzības kārtību. Uz ETAG 004 pamata<br />

izdotie ETA nosaka stingras prasības siltināšanas sistēmu novērtēšanai<br />

un pārbaudei, kā arī izvirza būtiskas prasības sistēmu ražotājiem un<br />

izplatītājiem ne tikai attiecībā uz atsevišķu materiālu īpašībām, bet visai<br />

pārbaudāmai sistēmai kopumā. Gan ETAG 004, gan uz tā pamata izdotais<br />

ETA satur pilnu informāciju par sistēmas un tās atsevišķu sastāvdaļu<br />

tehniskajām īpašībām, kā arī detalizētu instrukciju sistēmas instalācijai<br />

un darbu veikšanas tehnoloģijai, pēc kuras var vadīties gan celtnieks, gan<br />

būvuzraugs, gan arī pats pasūtītājs.<br />

Fasāžu siltināšanas sistēma, kas apliecināta atbilstībai ETA (gan<br />

sistēma kopumā, gan atsevišķie tās komponenti), ir testēta, paredzot 25<br />

gadu ekspluatācijas laiku. Materiāliem tiek veiktas dažādas pārbaudes,<br />

54

piemēram, ugunsdrošība, ūdens un tvaiku absorbcija, salizturība,<br />

triecienizturība, drošība lietošanā un siltuma saglabāšana.<br />

Protams, katrs pasūtītājs, neuzticoties projektētājam un būvuzraugam,<br />

var pats rūpīgi iepazīties ar minētajiem būvnormatīviem un rūpīgi sekot<br />

līdzi darbu izpildei. Pasūtītājs var iepazīties ar piegādāto materiālu<br />

tehnisko dokumentāciju un pieņemt lēmumu par to saderību, bet pat<br />

šādā gadījumā vēlams, lai izvēlētie materiāli būtu jau pārbaudīti kā<br />

vienota sistēma. Šobrīd visuzticamākais pārbaudes kritērijs ir sistēmas<br />

sertifikācija atbilstoši uz ETAG 004 pamata izdotam ETA. Šī sertifikācija<br />

uzliek par pienākumu sistēmas ražotājam nodrošināt pircēju arī ar pilnīgu<br />

instrukciju materiālu montāžai, kas tad arī varēs kalpot par rokasgrāmatu<br />

gan celtniekam, gan būvuzraugam, gan pašam pasūtītājam. Atbilstības<br />

apliecināšana ETAG 004 šobrīd vēl nav obligāta prasība valsts noteiktajos<br />

būvnormatīvos, bet pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt to, lai būvnieks izmantotu<br />

tikai un vienīgi sertificētu sistēmu.<br />

11. Risinājumi fasāžu siltināšanai<br />

Apmestās fasādes kārtas šķērsgriezumā.<br />

Pamatne<br />

Līmēšanas java<br />

Siltumizolācijas materiāls<br />

Stiprināšanas dībeļi<br />

Armēšanas java<br />

Stiklšķiedras siets<br />

Armēšanas java un grunts<br />

Dekoratīvais apmetums<br />

55

11. Risinājumi fasāžu siltināšanai<br />

11.2. Ventilējamā fasāde<br />

Otrs risinājums fasādes siltināšanai ir izmantot piekārto ventilējamo<br />

fasādes sistēmu. Ventilējamās fasādes konstrukcijas princips ir praktiski<br />

viens dažādiem apdares veidiem: ķieģeļiem, metāla kasetēm, betona<br />

piekaramajiem paneļiem un fibrocementa plāksnēm.<br />

Tās galvenais elements ir gaisa sprauga starp aizsargājošo ekrānu un<br />

siltinājumu, kas gaisa spiediena svārstību rezultātā nodrošina ūdens tvaiku un<br />

atmosfēras mitruma izgarošanu no konstrukcijas virsmām. Gaisa sprauga arī<br />

samazina siltuma zudumus, jo gaisa temperatūra tajā ir aptuveni par 3—4<br />

grādiem augstāka nekā ārpus ēkas. Visiem šiem risinājumiem pamatā ir stat ņu<br />

metode vai statņu aizvietošana ar speciāliem stiprinājumiem.<br />

Ventilējamas piekārtas fasādes ir labi risinājumi mūsu klimatiskajai<br />

joslai vairāku iemeslu dēļ:<br />

• apdares plātnes ir rūpnieciski ražotas, tāpēc nodrošina kvalitatīvāku<br />

izskatu ēkas mūža garumā;<br />

• fasādēs ir mazāks mitruma uzkrāšanās risks;<br />

• darbus var veikt neatkarīgi no gadalaika.<br />

Ventilējamās fasādes kārtas šķērsgriezumā.<br />

Esošā siena<br />

L veida stiprinājums + L vai Z veida horizontāla vadula<br />

Elastīgs siltumizolācijas aizpildījums<br />

Cietas vai puscietas pretvēja minerālvates plāksnes<br />

ar gaisa caurlaidības rādītāju, ne augstāku par<br />

35*10 –6 m 2 /s Pa<br />

H veida vertikālais profils/gaisa šķirkārta<br />

Piekaramās fasādes apdares plāksnes<br />

56

11.3. Pagraba siltināšana<br />

Ēku cokoliem viens no veidiem ir izmantot apmetamu minerālvates<br />

plāksni vai putupolistirolu, un šīs plāksnes apmest ar plāno apmetumu.<br />

Ļoti būtiski ir ievērot materiālu piegādātāju rekomendācijas un izveidot<br />

pareizu cokola un sienas izolācijas salaiduma mezglu.<br />

Pagrabu pārsegumu siltumnoturības uzlabošanai daži no risinājumiem<br />

ir:<br />

• siltināt ar speciāli tam paredzētām minerālvates lamellām vai<br />

putupolistirolu, kuru līmē klāt ar parastu fasādes līmjavu un pēc<br />

tam vienkārši apmet ar javu, kurā iestrādāts stiklašķiedras siets;<br />

• piestiprināt pie griestiem siltumizolācijas plāksnes ar dībeļiem vai<br />

atsevišķām konstrukcijām.<br />

11.4. Bēniņu siltināšana<br />

Neapdzīvojamu bēniņu augšējie pārsegumi lielākoties ir ar zemām<br />

siltumtehniskajām īpašībām.<br />

Viens no variantiem ir siltināt, izmantojot beramo vati, kura<br />

tiek iestrādāta ar speciālu pūšanas ierīci. Jāatceras, ka biezumu šim<br />

izolācijas materiālam ieteicams izvēlēties ne mazāku par 200—250 mm.<br />

Ieteicams, lai šo siltināšanas procedūru veiktu beramās vates iestrādes<br />

darbuzņēmējs.<br />

Energoauditors var arī ieteikt pasūtītājam bēniņos ieklāt parastos<br />

lokšņu vai ruļļu siltumizolācijas materiālus (piemēram putupolistirolu<br />

vai minerālvati), kuru biezums tiks uzrādīts energoauditora slēdzienā,<br />

ņemot vērā siltumizolācijas materiālu siltumtehniskās īpašības.<br />

11. Risinājumi fasāžu siltināšanai<br />

57

11. Risinājumi fasāžu siltināšanai<br />

11.5. Lēzenu savietotu jumtu siltināšana<br />

Ēkām, kurām nav bēniņu telpas un augšējais pārsegums kalpo kā jumts<br />

un reizē kā siltumizolācijas slānis, siltumnoturības paaugstināšanai ieteicams<br />

izvēlēties savietotu jumtu siltumizolācijas risinājumu ar cietajām minerālvates<br />

plāksnēm vai speciāli šim nolūkam paredzētām putupolistirola loksnēm,<br />

pārklātām ar ruberoīdu. Virsējai siltumizolācijas loksnei tieši virsū var uzkausēt<br />

jaunu gumijotā bitumena ruļļveida segumu.<br />

Vēršam uzmanību, ka šie nav vienīgie risinājumi. Aicinām izstāstīt<br />

projektētājam savas vēlmes un finansiālās iespējas.<br />

11.6. Logi<br />

Logi un durvis ir katras būves neatņemama sastāvdaļa. Tie pieder pie būvju<br />

norobežojošo konstrukciju kategorijas, tāpēc tiem tiek izvirzītas attiecīgas<br />

drošuma prasības — mehāniskā izturība, pietiekama siltumizolācija, vēja<br />

slodzes un lietus izturība, speciālos gadījumos arī uguns izturība, pretuzlaušanas<br />

noturība. Tajā pašā laikā svarīgas ir tādas logu īpašības kā gaismas caurlaidība,<br />

starojuma caurlaidība, gaisa caurlaidība, skaņas izolācija, vēdināšanas iespējas<br />

u. c. Jāņem vērā, ka logi un durvis ir tie ārējo norobežojošo konstrukciju<br />

elementi, kuri rada vislielākos siltuma zudumus.<br />

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš logu siltumizolācijas īpašībām<br />

(minimālās prasības nosaka LBN 002-01), gaisa caurlaidībai un<br />

ventilācijai. Pārsvarā visās agrāk (līdz pakešlogu plašai lietošanai)<br />

projektētajās ēkās gaisa pieplūde tika paredzēta caur neblīvumiem logos,<br />

neizbūvējot speciālas pieplūdes ventilācijas sistēmas. Tagad, projektējot<br />

ēkas ar mūsdienīgajiem pakešlogiem, bez gaisa pieplūdes ventilācijas<br />

sistēmām praktiski nevar iztikt.<br />

Svarīgi būtu to atcerēties, nomainot vecos logus agrāk celtajās<br />

ēkās — vispareizāk būtu reizē ar logu nomaiņu izbūvēt gaisa pieplūdes<br />

58

sistēmu vai sliktākajā gadījumā — obligāti uzstādīt logus ar iebūvētām<br />

mikroventilācijas sistēmām. Pretējā gadījumā no kondensāta parādīšanās<br />

uz loga un, iespējams, pelējuma parādīšanās uz telpu sienām izvairīties<br />

būs neiespējami.<br />

Katrā konkrētā gadījumā, domājot, no kāda materiāla iz gata<br />

votus logus un durvis izvēlēties, ir jāņem vērā visas logiem un<br />

durvīm minētās prasības, katras konkrētās būves funkcionālās un ekspluatācijas<br />

īpatnības, logu un durvju izmēri un citas pasūtītāja vēlmes<br />

un iespējas.<br />

Katram materiālam — plastmasa, koks, alumīnijs vai koka un<br />

alumīnija kombinācija — ir savas priekšrocības, savas izmantošanas<br />

iespējas, ierobežojumi un reizē arī trūkumi, dažādi cenu līmeņi. Pirms<br />

materiālu izvēles durvīm vai logiem ir jānoskaidro prasības, kādām tiem<br />

jāatbilst, jāņem vērā to ekspluatācijas apstākļi, noslodzes intensitāte (jo<br />

īpaši durvīm) un pasūtītāja finansiālās iespējas.<br />

Salīdzinot logu izmantojamību, ieteicamākie varianti būtu:<br />

• plastmasas logi — rūpniecībā izmantojamas telpas, veikali,<br />

sabiedriskas būves, skolas, bērnudārzi, dzīvokļi;<br />

• koka logi — individuālas dzīvojamās mājas, dzīvokļi, prestižas<br />

sabiedriskas celtnes, vēsturiskas celtnes u. c.;<br />

• alumīnija logi — rūpnieciskas un biroju ēkas, sabiedriskas būves,<br />

veikali u. c.;<br />

• koka + alumīnija logi — individuālās dzīvojamās mājas, prestižas<br />

sabiedriskas būves u. c.<br />

Kad ir izvēlēts materiāls, tad kā galvenais kritērijs logu izgatavotāja<br />

izvēlē nekādā gadījumā nedrīkst būt cena. Lai gan tieši cena bieži vien<br />

ir noteicošais kritērijs daudzos gadījumos — izsoles, konkursi utt.,<br />

11. Risinājumi fasāžu siltināšanai<br />

59

11. Risinājumi fasāžu siltināšanai<br />

izvēloties konkrētas firmas piedāvājumu logu izgatavošanai un montāžai,<br />

salīdziniet to ar citu piedāvājumu, ņemot vērā:<br />

• logu un durvju montāžas darbu apjomu (montāža, montāžas šuves,<br />

tvaika un hidroizolācija, ailes iekšējā un ārējā apdare, palodzes<br />

garantijas),<br />

• logu siltumizolācijas koeficientu,<br />

• mikroventilācijas esamību,<br />

• pieredzi līdzīgos objektos,<br />

• rekomendācijas no iepriekšējiem objektiem.<br />

Lai PVC logiem nodrošinātu tādu pašu kalpošanas mūža ilgumu<br />

kā koka logiem vai pat to pārsniegtu, sistemātiski tiek strādāts pie<br />

izejmateriālu un pārstrādes iekārtu uzlabošanas, nemitīgi tiek pilnveidota<br />

logu profilu ražošanas tehnoloģija. Liela uzmanība tiek pievērsta<br />

ekoloģijas, atmosfēras izturības, siltuma, skaņas izolācijas, logu apkopes<br />

jautājumiem, iespējām veidot dažādu ģeometrisko formu logus.<br />

Logu ražošanā izmanto dažādu firmu PVC profilus, kuri atšķiras<br />

pēc dizaina, kameru skaita, ir svina savienojumus nesaturoši profili<br />

t. s. green line profili. Ideāli mūsu klimatam ir PVC piecu kameru<br />

profilu sistēmas.<br />

60

12. Apdrošināšana<br />

12.1. Būvuzņēmēju/būvnieku civiltiesiskās<br />

atbildības apdrošināšana<br />

Latvijā ir spēkā būvuzņēmēju un būvētāju civiltiesiskās atbildības<br />

obligātā apdrošināšana, un tas nozīmē, ka būvuzņēmēji un būvētāji<br />

nedrīkst bez civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas uzsākt tādus būvdarbus,<br />

kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja.<br />

Šīs obligātās apdrošināšanas ieviešanas mērķis ir aizsargāt ar būvniecību<br />

nesaistītās personas (trešās personas) no iespējamiem būvniecības darbu<br />

rezultātā radītiem zaudējumiem.<br />

Saskaņā ar šo apdrošināšanu, ja būvuzņēmējs vai būvētājs būvdarbu<br />

laikā savas darbības vai bezdarbības dēļ nodara kaitējumu trešās personas<br />

dzīvībai, veselībai vai mantai, apdrošinātājs atlīdzinās trešajai personai<br />

minētajā sakarā nodarītos zaudējumus.<br />

Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos par šo obligāto apdrošināšanu<br />

ir noteikts:<br />

1) minimālais atbildības limits;<br />

2) pašriska apmērs (zaudējumu daļas apmērs, kuru neatlīdzina ap drošinātājs)<br />

nedrīkst būt lielāks par 20 procentiem no apdrošināša nas<br />

līgumā noteiktā atbildības limita;<br />

3) būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana,<br />

kurai jābūt spēkā līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā vai līdz<br />

brīdim, kad būvi savā pārvaldīšanā pārņem pasūtītājs.<br />

61

12. Apdrošināšana<br />

Minimālais atbildības limits<br />

Gada polise<br />

Tā ir uz visiem objektiem,<br />

kuros tiks veikti būvniecības<br />

Minimālais<br />

darbi gada laikā — 10%<br />

atbildības limits<br />

no būvuzņēmēja gada<br />

apgrozījuma, bet ne mazāk kā<br />

Projekta polise<br />

Vienam konkrētam būvobjektam,<br />

kurā noteiktā laika posmā tiks<br />

veikti būvdarbi — 10% no līguma<br />

(līgumu) kopējās summas, bet ne<br />

mazāk kā<br />

Būvuzņēmējam 50 000 latu 10 000 latu<br />

Būvētājam 5000 latu<br />

Savu civiltiesisko atbildību būvuzņēmējs un būvētājs var apdrošināt<br />

arī brīvprātīgi, un šādā gadījumā viņš var vienoties ar apdrošinātāju<br />

par apdrošināšanas līguma noteikumiem, t. sk. par atbildības limita<br />

apmēru, par apdrošināšanas aizsardzības apmēru, piemēram, izvēlēties<br />

apdrošināt savu atbildību par darbinieku veselībai nodarīto kaitējumu,<br />

kā arī par atlīdzināmo zaudējumu veidu, piemēram, var vienoties par<br />

būvuzņēmējam/būvētājam radušos tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.<br />

12.2. Būvniecības apdrošināšana<br />

Ar šo brīvprātīgo apdrošināšanu var apdrošināt:<br />

• celtniecības un montāžas darbus saskaņā ar būvniecības līgumu un tāmi;<br />

• celtniecībai paredzētos būvmateriālus;<br />

• būvlaukuma aprīkojumu un pagaidu inženiertehniskās komunikācijas;<br />

• būvobjektā atrodošās būvniecības darbu veikšanai nepieciešamās<br />

iekārtas, mašīnas un instrumentus.<br />

Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus, kas būvuzņēmējam vai būvniekam<br />

radušies saistībā ar bojāto daļu atjaunošanu, nomaiņu vai remontu ie priekš<br />

minēto objektu bojājuma vai zuduma gadījumā, kas iestājies, pie mēram,<br />

ugunsgrēka, dabas stihiju, trešo personu prettiesiskas rīcības u. c. rezultātā.<br />

62

12.3. Finansiālo saistību (būvniecības garantiju)<br />

apdrošināšana<br />

Šī brīvprātīgā apdrošināšana darbojas kā garantija būvniecības<br />

darbu pasūtītājam, ka tas necietīs materiālus zaudējumus gadījumā,<br />

ja būvuzņēmējs neizpildīs vai nepienācīgi izpildīs savas no iepirkuma<br />

procedūras nolikuma vai būvniecības līguma izrietošās saistības.<br />

Apdrošinātājs atlīdzina iepirkuma organizētājam iepirkuma nolikumā<br />

paredzēto naudas summu, ja par uzvarējušo atzītā būvuzņēmēja vainas<br />

dēļ netiek noslēgts būvniecības līgums.<br />

Apdrošinātājs atlīdzina būvniecības darbu pasūtītājam faktiskos<br />

zaudējumus, kas tam radušies, ja būvuzņēmējs vai būvnieks savas vainas<br />

dēļ nav izpildījis būvniecības līgumā paredzētos darbus, tajā skaitā<br />

garantijas periodā paredzētos apkopes darbus.<br />

12.4. Būvniecības speciālista profesionālās atbildības<br />

apdrošināšana<br />

Saskaņā ar šo apdrošināšanu, ja arhitekti, inženieri vai citi būvniecības<br />

speciālisti, pieļaujot kļūdu savās profesionālajās darbībās, nodara<br />

kaitējumu trešās personas (tajā skaitā klienta) dzīvībai, veselībai vai<br />

mantai, tad apdrošinātājs atlīdzinās trešajai personai minētajā sakarā<br />

nodarītos zaudējumus.<br />

Par apdrošināšanas gadījumu tiek uzskatīta jebkura reāla vai<br />

iespējami notikusi nolaidība, kļūda vai neizdarība apdrošinātās profesijas<br />

praktizēšanā, par kuru vēlāk var tikt celta prasība vai izvirzīta pretenzija.<br />

Informāciju par Latvijas apdrošināšanas kompānijām un to sniegta jiem<br />

pakalpojumiem var atrast Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā<br />

www.fktk.lv.<br />

12. Apdrošināšana<br />

63

13. Kur iesniegt projektu daudzdzīvokļu<br />

mājas siltināšanai un ERAF līdzfinansējuma<br />

saņemšanai?<br />

Projekta iesniegumu ERAF aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības<br />

uzlabošanas pasākumi» var iesniegt Latvijas Investīciju un at tīstības<br />

aģentūras (LIAA) Klientu apkalpošanas nodaļā Pērses ielā 2 (1. stāvā)<br />

Rīgā. Tālrunis 67039499, e-pasts: jautajumi@liaa.gov.lv. Informācija:<br />

www.liaa.gov.lv sadaļā «ES fondi».<br />

64

14. Labie piemēri<br />

Adrese Kurzemes prospekts 14,<br />

Rīga, 464. sērija<br />

Pārvaldīšanas forma Dzīvokļu īpašnieku biedrība<br />

Renovācijas darbi 1. Bēniņu siltināšana ar ekovati<br />

(200 mm)<br />

2. Fasādes siltināšana ar<br />

akmensvati (100 mm)<br />

3. Cokolstāva siltināšana ar<br />

ekstrudēto putuplastu (100 mm)<br />

4. Koplietošanas telpu logu<br />

un durvju nomaiņa<br />

5. Termoregulatoru uzstādīšana<br />

pie katra radiatora<br />

6. Siltuma skaitītāju uzstādīšana<br />

pie katra radiatora<br />

Kopējā platība, 2343 m 2<br />

aprēķina platība<br />

Dzīvokļa īpašumu skaits 45 dzīvokļi<br />

Enerģijas patēriņš 260 kWh/m 2 gadā<br />

pirms renovācijas<br />

Renovācijas kopējās 95 000 Ls<br />

izmaksas<br />

Izmaksas uz 1 kopējās 40,55 Ls<br />

platības m 2<br />

Publiskais finansējums —<br />

(valsts, pašvaldības,<br />

ERAF)<br />

Aizdevuma apmērs,<br />

termiņš<br />

Aizdevuma atmaksa<br />

Enerģijas ietaupījums<br />

vidēji apkures sezonā 57,7%<br />

95 000 Ls, fiksētā likme uz 5<br />

gadiem 7,411%, 11 gadi<br />

0,40 Ls/m 2 mēnesī<br />

Pirms<br />

Pēc<br />

2.0<br />

1.5<br />

1.0<br />

0.5<br />

1.35<br />

0.56 0.25<br />

0.65<br />

1.60<br />

1.21<br />

0.0<br />

Pirms Pēc Pirms Pēc<br />

(t. sk.<br />

kredīts)<br />

Pirms (aps.<br />

maksa., apkure)<br />

Pēc (aps.<br />

maksa., apkure,<br />

kredīts)<br />

Maksa par apkuri Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums<br />

65

14. Labie piemēri<br />

Adrese<br />

Pārvaldīšanas forma<br />

Renovācijas darbi<br />

Kopējā platība, aprēķina<br />

platība<br />

Dzīvokļa īpašumu skaits<br />

Enerģijas patēriņš pirms<br />

renovācijas<br />

Renovācijas kopējās<br />

izmaksas<br />

Izmaksas uz 1 kopējās<br />

platības m 2<br />

Publiskais finansējums<br />

(valsts, pašvaldības, ERAF)<br />

Aizdevuma apmērs,<br />

termiņš<br />

Aizdevuma atmaksa<br />

Enerģijas ietaupījums<br />

vidēji apkures sezonā<br />

Brīvības iela 33/35, Ventspils,<br />

speciālais projekts<br />

Pārvaldīšanas līgums ar<br />

pašvaldības SIA<br />

1. Ēkas fasādes, gala sienu,<br />

pagraba un bēniņu, siltināšana<br />

2. Durvju bloku nomaiņa<br />

3. Karstā ūdens regulatora<br />

nomaiņa ar elektroniski<br />

vadāmo ar temperatūras<br />

pazeminājumu<br />

4. Siltumapgādes cauruļvadu<br />

izolācijas nomaiņa apkures un<br />

karstā ūdens cauruļvadiem ēkas<br />

pagrabā<br />

1563,7 m 2<br />

35 dzīvokļi<br />

155 kWh/m 2 gadā<br />

53 427,88 Ls<br />

32,34 Ls<br />

26 713,94 Ls<br />

15 434 Ls, mainīga likme 7,2%,<br />

12 gadi<br />

0,24 Ls/m 2 mēnesī<br />

39%<br />

Pirms<br />

Pēc<br />

2.0<br />

1.5<br />

1.0<br />

0.5<br />

0.69<br />

0.48 0.40 0.49<br />

1.09 0.97<br />

0.0<br />

Pirms Pēc Pirms Pēc<br />

(t. sk.<br />

kredīts)<br />

Pirms (aps.<br />

maksa., apkure)<br />

Pēc (aps.<br />

maksa., apkure,<br />

kredīts)<br />

Maksa par apkuri Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums<br />

66

Adrese<br />

Pārvaldīšanas forma<br />

Renovācijas darbi<br />

Kopējā platība,<br />

aprēķina platība<br />

Dzīvokļa īpašumu<br />

skaits<br />

Enerģijas patēriņš<br />

pirms renovācijas<br />

Renovācijas kopējās<br />

izmaksas<br />

Izmaksas uz 1 kopējās<br />

platības m 2<br />

Publiskais finansējums<br />

(valsts, pašvaldības,<br />

ERAF)<br />

Aizdevuma apmērs,<br />

termiņš<br />

Aizdevuma atmaksa<br />

Enerģijas ietaupījums<br />

vidēji apkures sezonā<br />

Rīgas iela 14, Ropažu novads, 103. sērija<br />

Dzīvokļu īpašnieku biedrība<br />

1. Bēniņu siltināšana<br />

ar ekovati (200 mm)<br />

2. Fasādes siltināšana ar ekstrudēto<br />

putuplastu (100 mm)<br />

3. Cokolstāva siltināšana<br />

ar akmensvati (100 mm)<br />

4. Koplietošanas telpu logu<br />

nomaiņa<br />

1132 m 2<br />

12 dzīvokļi<br />

210,8 kWh/m 2 gadā<br />

47 837 Ls<br />

42,26 Ls<br />

23 919 Ls<br />

23 919 Ls, fiksētā likme uz 1 gadu<br />

4,124%, 15 gadi<br />

0,22 Ls/m 2 mēnesī<br />

31,5% (nepilna sezona pēc<br />

renovācijas)<br />

Pirms<br />

Pēc<br />

14. Labie piemēri<br />

2.0<br />

1.5<br />

1.0<br />

0.5<br />

1.08<br />

0.74<br />

0.30 0.40<br />

1.38<br />

1.14<br />

0.0<br />

Pirms Pēc Pirms Pēc<br />

(t. sk.<br />

kredīts)<br />

Pirms (aps.<br />

maksa., apkure)<br />

Pēc (aps.<br />

maksa., apkure,<br />

kredīts)<br />

Maksa par apkuri Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums<br />

67

14. Labie piemēri<br />

Adrese<br />

Pārvaldīšanas forma<br />

Renovācijas darbi<br />

Kopējā platība, aprēķina<br />

platība<br />

Dzīvokļa īpašumu skaits<br />

Enerģijas patēriņš pirms<br />

renovācijas<br />

Renovācijas kopējās<br />

izmaksas<br />

Izmaksas uz 1 kopējās<br />

platības m 2<br />

Publiskais finansējums<br />

(valsts, pašvaldības, ERAF)<br />

Aizdevuma apmērs,<br />

termiņš<br />

Aizdevuma atmaksa<br />

Klaipēdas iela 84, Liepāja,<br />

103. sērija<br />

Dzīvokļu īpašnieku biedrība<br />

1. Jumta siltināšana ar ekovati<br />

(100 mm)<br />

2. Fasādes siltināšana ar<br />

akmensvati (100 mm)<br />

3. Cokolstāva siltināšana ar<br />

ekstrudēto putuplastu (100 mm)<br />

4. Koplietošanas telpu logu<br />

un durvju nomaiņa<br />

5. Pagraba pārseguma siltināšana<br />

ar ekovati (100 mm)<br />

6. Siltumapgādes sistēmas renovācija<br />

3839,80 m 2<br />

60 dzīvokļi<br />

184 kWh/m 2 gadā<br />

124 180 Ls<br />

32,34 Ls<br />

62 090 Ls<br />

62 090 Ls, mainīga likme 4,1%,<br />

15 gadi<br />

0,24 Ls/m 2 mēnesī<br />

Pirms<br />

Pēc<br />

Enerģijas ietaupījums<br />

vidēji apkures sezonā<br />

39%<br />

2.0<br />

1.88<br />

1.5<br />

1.224<br />

1.16<br />

1.0<br />

0.5<br />

0.66<br />

0.40 0.50<br />

0.0<br />

Pirms Pēc Pirms Pēc<br />

(t. sk.<br />

kredīts)<br />

Pirms (aps.<br />

maksa., apkure)<br />

Pēc (aps.<br />

maksa., apkure,<br />

kredīts)<br />

Maksa par apkuri Maksa par apsaimniekošanu Kopējais maksājums<br />

68

15. Pielikums Nr. 1<br />

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols Nr.<br />

Vieta<br />

20____. gada ____. _____________<br />

Sapulcē piedalās:<br />

Dzīvojamās mājas ar adresi Pilsēta, _____________ ielā Nr. _____ dzīvokļu/neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu Nr.:<br />

___________________________________________________________________________________________īpašnieki;<br />

Par sapulces vadītāju ievēlēts ________________________ (vārds, uzvārds);<br />

Par sapulces sekretāru ievēlēts _______________________ (vārds, uzvārds);<br />

Darba kārtība:<br />

1. Par dzīvojamās mājas renovācijai nepieciešamiem pasākumiem energoefektivitātes paaugstināšanai, un šo<br />

pasākumu izmaksām;<br />

2. Par pilnvarojuma līguma projekta apstiprināšanu;<br />

3. Par pilnvarojumu dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un nodrošināt renovācijas darbus un atlīdzību pilnvarniekam;<br />

4. Par turpmāko kopsapulču sasaukšanas un lēmumu noformēšanas kārtību.<br />

5. Par dzīvokļu īpašnieku pārstāvi dokumentu glabāšanai.<br />

Piezīme:<br />

Jautājumi 1-4 obligāti iekļaujami darba kārtībā. Šādu jautājumu izlemšanas nepieciešama lai pretendētu uz Eiropas Savienības<br />

struktūrfondu līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamā mājā.<br />

Piezīme:<br />

Kopsapulcē vienlaikus var tikt izlemti šādi papildus jautājumi, kas var būt nepieciešami kredītiestādei, lemjot par kredīta piešķiršanu<br />

energoefektivitātes pasākumu veikšanai, ja attiecīgie pasākumi mājā tiks finansēti aizņemoties līdzekļus no kredītiestādes:<br />

6. Par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas izmaiņām (gadījumos, kad energoefektivitātes pasākumi atzīstami par<br />

nepieciešamajiem izdevumiem);<br />

7. Par papildus ikmēneša maksājumu un tā apmēru (gadījumos, kad energoefektivitātes pasākumi nav atzīstami par<br />

nepieciešamiem izdevumiem);<br />

8. Par pārvaldnieka maiņas nosacījumiem pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas (ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā<br />

persona aizņēmuma saņemšanai);<br />

9. Par pārvaldnieka maiņas nosacījumiem pēc kredītiestādes iniciatīvas (ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona<br />

aizņēmuma saņemšanai);<br />

Par 1.jautājumu uzstājas _____________________ un ziņo, ka sapulcē piedalās ______ dzīvokļu īpašnieki, kas kopā pārstāv<br />

_____ no visiem dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi sapulce ir (nav) lemttiesīga. _____________________ informē par šādu pasākumu<br />

kopumu, kas veicams dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas renovācijai (energoefektivitātes pasākumu īstenošanai)*:<br />

- būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas kartes sagatavošana;<br />

- būvuzraudzība, autoruzraudzība;<br />

- ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un nomaiņa (piem. gala sienu siltināšana; visu sienu<br />

siltināšana) Uzskaitot veicamos darbus, saskaņā ar enerogaudita pārskatā norādīto.*<br />

*īpašnieki kopsapulces protokolā norāda tikai tos pasākumus, kurus attiecīgajā ēkā realizēs (Šajā sadaļā dotais uzskaitījums ir<br />

informatīvs).<br />

Minēto aktivitāšu plānotās izmaksas saskaņā ar iepriekš veiktajiem aprēķiniem (tāmi) ir ______LVL.<br />

Noklausījusies ziņojumu un apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj veikt augstāk<br />

norādīto pasākumu kopumu dzīvojamās mājas Pilsēta, adrese, kopīpašuma daļas renovācijai, kā arī apstiprināt veicamo pasākumu<br />

kopējās izmaksas, kas nepārsniedz* ______LVL.<br />

*precīzas izmaksas tiek noteiktas noslēdzot līgumu ar konkrētu būvdarbu veicēju.<br />

Par 2.jautājumu uzstājas ____________________ un ierosina akceptēt kopsapulcē izskatāmā pilnvarojuma līguma projekta<br />

69

nosacījumus (pielikums protokolam) un piedāvāt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē izvēlētai personai noslēgt pilnvarojuma līgumu,<br />

saskaņā ar akceptētā līguma projekta nosacījumiem, par pasākumu kopuma organizēšanu dzīvojamās mājas Pilsēta, adrese,<br />

kopīpašuma daļas renovācijai (energoefektivitātes pasākumu īstenošanai).<br />

Noklausījusies ziņojumu un apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj akceptēt<br />

pilnvarojuma līguma projekta nosacījumus (pielikums protokolam).<br />

Par 3.jautājumu uzstājas ___________________ un ierosina saskaņā ar akceptētajiem pilnvarojuma līguma projekta nosacījumiem<br />

pilnvarot ______________________________ (vārds, uzvārds (fiziskai personai) vai nosaukums un atbildīgās amatpersonas vārds,<br />

uzvārds (juridiskai personai)) dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un nodrošināt dzīvojamās mājas renovācijas darbus. Ar šo<br />

pilnvarojumu pilnvarniekam uzticēt veikt šādas darbības:<br />

- pasūtīt būvprojektu vai apliecinājuma karti (vienkāršotas renovācijas gadījumā) energoefektivitātes pasākumu veikšanai;<br />

- pieprasīt un saņemt dzīvojamās mājas inventarizācijas (kadastra) lietas kopiju, kā arī tehniskās apsekošanas atzinumu<br />

(piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja pilnvarnieks nav dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai tā rīcībā nav attiecīgo<br />

dokumentu);<br />

- pieprasīt aizdevumu kredītiestādē ______ Ls/EUR apmērā uz ______ gadiem ar kredītiestādes noteikto procentu likmi,<br />

līgumsodu un citiem obligātajiem maksājumiem tajā skaitā komisijas maksām (piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja<br />

aizņēmums tiek ņemts kredītiestādē);<br />

- pieprasīt un saņemt izziņu no kredītiestādes par aizdevuma piešķiršanu saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada<br />

10.februāra noteikumu Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma<br />

3.4.4.1.aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” pielikumā Nr.4 norādīto paraugu; (piezīme<br />

– šo uzdevumu uzdod, ja aizņēmums tiek ņemts kredītiestādē);<br />

- pieprasīt un saņemt izziņu no kredītiestādes par konta atlikumu – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas remontdarbu<br />

uzkrājuma fondu saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumu Nr.138 “Noteikumi par darbības<br />

programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības<br />

uzlabošanas pasākumi” pielikumā Nr.5 norādīto paraugu; (piezīme – šo uzdevumu uzdod, ja attiecīgie uzkrājumi mājā<br />

ir veidoti);<br />

- iesniegt projekta iesniegumu un citus nepieciešamos dokumentus atklātai projektu iesniegumu atlasei Eiropas<br />

Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai un projekta īstenošanai saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada<br />

10.februāra noteikumiem Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma<br />

3.4.4.1.aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”;<br />

- organizēt pretendentu atlasi, atbilstoši šādiem kritērijiem (piezīme – var tikt iekļauti papildus nosacījumi pretendenta<br />

atlasei piem. – piedāvājums ar zemāko cenu, piedāvājums ar noteiktu garantijas laiku, u.c.); un normatīvajiem aktiem<br />

iepirkumu procedūras jomā, kā arī ar būvdarbu veikšanu saistītos pasākumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;<br />

Noteikt PILNVARNIEKAM atlīdzību Ls ___ mēnesī un paredzēt, ka maksājumus veic Ī<strong>PA</strong>ŠNIEKI šādā kārtībā (proporcionāli dzīvokļa<br />

īpašumu skaitam mājā, proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam).<br />

Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj:<br />

- pilnvarot ____________________________________ (vārds, uzvārds (fiziskai personai) vai nosaukums un atbildīgās<br />

amatpersonas vārds, uzvārds (juridiskai personai)) dzīvokļu īpašnieku vārdā organizēt un nodrošināt renovācijas darbus<br />

dzīvojamās mājas Pilsēta, adrese, kopīpašuma daļā (piezīme- var vēlreiz uzskaitīt kādus pasākumus minētā persona ir<br />

pilnvarota veikt). Izvēloties pretendentu būvdarbu veikšanai, Pilnvarniekam jāievēro šādi papildus nosacījumi.......<br />

- noteikt atlīdzību PILNVARNIEKAM Ls ___ apmērā, ko īpašnieki sedz _________________ kārtībā.<br />

Par 4.jautājumu uzstājas ___________________ un ierosina turpmāk sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci par renovācijas<br />

darbu gaitu dzīvojamā mājā reizi __________ (piem. ceturksnī - katra ceturkšņa ____________________). Sapulcēs pieņemtos<br />

lēmumus fiksēt sapulču protokolos, kuri tiek sastādīti 2 (vai 3) eksemplāros un glabājas pa vienam pie pilnvarotās personas<br />

(kopīpašuma pārvaldnieka), un dzīvokļa īpašnieka, kurš saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu ir pilnvarots uzglabāt augstāk<br />

minētos dokumentus.<br />

Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj turpmāk sasaukt dzīvokļu kopsapulci par<br />

renovācijas darbu gaitu dzīvojamā mājā reizi ceturksnī - katra ceturkšņa ____________________. Sapulcēs pieņemtos lēmumus<br />

fiksēt sapulču protokolos, kuri tiek sastādīti 2 (vai 3) eksemplāros un glabājas pa vienam pie kopīpašuma pārvaldnieka, (pilnvarotās<br />

personas, ja šajā protokolā noteiktās darbības nav uzticētas pārvaldniekam) un dzīvokļa īpašnieka, kurš saskaņā ar dzīvokļu<br />

īpašnieku lēmumu ir pilnvarots uzglabāt augstāk minētos dokumentus.<br />

70

Par 5.jautājumu uzstājas ___________________ un ierosina pilnvarot dzīvokļa Nr.__ īpašnieku saņemt un uzglabāt vienu šī<br />

protokola eksemplāru, kā arī parakstītā pilnvarojuma līguma vienu eksemplāru.<br />

Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj pilnvarot dzīvokļa Nr. īpašnieku saņemt un<br />

uzglabāt vienu šī protokola eksemplāru, kā arī parakstītā pilnvarojuma līguma vienu eksemplāru.<br />

Kopsapulcē papildus izlemjamie jautājumi, ja energoefektivitātes pasākumi mājā tiks finansēti aizņemoties līdzekļus no kredītiestādes:<br />

Par 6.jautājumu uzstājas ___________________un ierosina palielināt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu<br />

no _______Ls/EUR/kv.m. līdz _______Ls/EUR/kv.m. no dzīvokļa platības, novirzot attiecīgo palielinājumu protokola 3. punktā minētā<br />

aizdevuma atmaksai un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu veikšanai kredītiestādei. Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas<br />

maksājumus veikt, iemaksājot attiecīgās naudas summas (biedrības vai pārvaldnieka nosaukums) norādītajā kredītiestādes<br />

kontā. Nesamazināt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu līdz aizdevuma pilnīgai atmaksai.<br />

Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj palielināt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas<br />

maksu no _______Ls/EUR/kv.m. līdz _______Ls/EUR/kv.m. no dzīvokļa platības, novirzot attiecīgo palielinājumu protokola<br />

3.punktā minētā aizdevuma atmaksai un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu veikšanai kredītiestādei.<br />

Par 7.jautājumu uzstājas ___________________un ierosina atmaksāt aizdevuma pamatsummu, procentus un citus no aizdevuma<br />

izrietošos maksājumus, nosakot ikmēneša maksājumu. Papildus maksājumu novirzot protokola 3 punktā minētā aizdevuma<br />

atmaksai un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu veikšanai kredītiestādei.<br />

Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj noteikt ikmēneša papildus maksājumu<br />

_______Ls/EUR/kv.m. no dzīvokļa platības (papildus pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai) aizdevuma pamatsummas,<br />

procentu un citu no aizdevuma izrietošo maksājumu segšanai kredītiestādei.<br />

Par 8.jautājumu uzstājas ___________________un ierosina noteikt sekojošu kārtību maksājumu saistību pārņemšanai gadījumos,<br />

kad pārvaldnieka maiņa notiek pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku ierosinājumu (piezīme – jautājums iekļaujams, ja pārvaldnieks<br />

ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona aizņēmuma saņemšanai):<br />

Ja dzīvokļu īpašnieki nolemj mainīt pārvaldnieku (pārvaldnieka nosaukums), viņi apņemas nekavējoties par to rakstiski informēt<br />

kredītiestādi un gadījumā, ja jaunais pārvaldnieks neuzņemas saistības, kas izriet no aizdevuma līguma, dzīvokļu īpašnieki piekrīt<br />

un viņiem ir pienākums slēgt pārjaunojuma līgumu ar banku noslēgtajam aizdevuma līgumam, uzņemoties saistības, kas izriet no<br />

aizdevuma līguma ___________ (vienošanās var paredzēt kārtību kādā īpašnieki pārņem saistības piem. katrs uzņemas saistības<br />

par summu, kas proporcionāla katram dzīvokļa īpašniekam piederošā dzīvokļa īpašuma lielumam).<br />

Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj akceptēt (noraidīt) šajā punktā noteikto<br />

kārtību maksājumu saistību pārņemšanai pret kredītiestādi.<br />

Par 9.jautājumu uzstājas ___________________un ierosina noteikt sekojošu kārtību maksājumu saistību pārņemšanai gadījumos,<br />

kad pārvaldnieka maiņa notiek pēc kredītiestādes iniciatīvas (piezīme – jautājums iekļaujams, ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku<br />

pilnvarotā persona aizņēmuma saņemšanai);<br />

Pārvaldnieka maiņa var notikt, ja tas nepilda aizdevuma līguma, kas noslēgts ar kredītiestādi, saistības (precīzi nosacījumi<br />

iekļaujami pēc vienošanās ar kredītiestādi).<br />

Dzīvokļu īpašnieki piekrīt, ka pārvaldnieka maiņas gadījumā jaunais pārvaldnieks ir tiesīgs pārņemt iepriekšējā pārvaldnieka<br />

saistības pret kredītiestādi, kā arī piekrīt, ka visi šīs sapulces Protokola lēmumi attiecas arī uz jaunā pārvaldnieka pārjaunoto<br />

aizdevumu un dzīvokļu īpašnieku attiecībām ar jauno pārvaldnieku.<br />

Apspriedusies, sapulce, balsojot _____ “par”, _____ “pret” un _____ atturoties, nolemj akceptēt (noraidīt) šajā punktā noteikto<br />

kārtību saistību pārņemšanai pret kredītiestādi.<br />

Sapulces vadītājs: _____________________________________________________<br />

paraksts, tā atšifrējums<br />

Sapulces sekretārs: ____________________________________________________<br />

paraksts, tā atšifrējums<br />

Sapulces dalībnieki:<br />

dzīvokļu/neapdzīvojamo telpu/mākslinieku darbnīcu īpašnieki:<br />

__________________________________________________________________________________________________,<br />

dzīvokļa/neapdzīvojamās telpas/mākslinieku darbnīcas Nr., īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods, adrese<br />

71

15. Pielikums Nr. 2<br />

Ekonomikas ministrijas, nozaru asociāciju<br />

un uzņēmumu Sadarbības memorands<br />

Rīgā<br />

2010. gada 25. februārī<br />

Ar šo sadarbības Memorandu Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Artis Kampars un zemāk<br />

parakstījušies nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvji un uzņēmumi vienojas par kopīgu sadarbību mājokļu<br />

renovācijas tirgus attīstībā.<br />

Sadarbības memoranda mērķis ir sekmēt efektīvas un atklātas sadarbības veidošanu starp Memoranda<br />

parakstītājiem.<br />

Par Memoranda galveno uzdevumu uzskatāma informācijas pieejamības nodrošināšana par mājokļu<br />

renovācijas procesu, tai skaitā:<br />

- veicināt nozaru asociāciju savstarpējo sadarbību/izglītošanos, lai nodrošinātu informācijas apriti<br />

par aktualitātēm nozarē;<br />

- nodrošināt informācijas pieejamību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas<br />

jautājumos;<br />

- nodrošināt informācijas pieejamību dzīvokļu īpašniekiem par finansējuma avotiem mājokļu renovācijai;<br />

- informēt par mājokļu renovācijas ieguvumiem;<br />

- izglītot par kvalitatīviem renovācijas procesa nosacījumiem;<br />

- informēt par būvmateriālu kvalitātes standartiem un to iestrādes tehnoloģijām;<br />

- veicināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, informējot sabiedrību par nozarē aktuālo informāciju.<br />

Parakstot šo Memorandu, puses apņemas realizēt Memorandā iekļautos uzdevumus savstarpējas koleģialitātes<br />

un izpratnes gaisotnē, respektējot viedokļu un interešu dažādību, kā arī gādājot par Latvijas valsts ilglaicīgas<br />

attīstības perspektīvu un kopējo Eiropas Savienības energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.<br />

Memorandam aicinām pievienoties arī citas nevalstiskās organizācijas, iesniedzot Ekonomikas ministrijai<br />

pievienošanās vēstuli.<br />

Ekonomikas ministrs<br />

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra<br />

Latvijas Būvinženieru savienība<br />

Tehnisko ekspertu asociācija<br />

Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija<br />

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība<br />

Latvijas logu un durvju ražotāju asociācija<br />

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija<br />

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija<br />

Latvijas Energoefektivitātes asociācija<br />

AS „DnB NORD Banka”<br />

AS „SEB banka”<br />

AS „Swedbank”<br />

Rīgas Tehniskā universitāte<br />

Rīgas enerģētikas aģentūra<br />

Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra<br />

Vidzemes reģionālā enerģētikas aģentūra<br />

Liepājas pilsētas Dome<br />

Latvijas būvnieku asociācija<br />

Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienība<br />

Artis Kampars<br />

Valdis Blome<br />

Mārtiņš Straume<br />

Ainārs Cars<br />

Mārtiņš Artiņš<br />

Egīls Dzelzītis<br />

Ivars Brants<br />

Ģirts Beikmanis<br />

Andris Akermanis<br />

Māris Sproga<br />

Ivars Kapitovičs<br />

Ingus Grasis<br />

Daniils Ruļovs<br />

Ingars Eriņš<br />

Maija Rubīna<br />

Mārtiņš Prīsis<br />

Andis Krauklis<br />

Mārtiņš Tīdens<br />

Viktors Puriņš<br />

Laimdota Šnīdere<br />

72

74 IEGULDĪJUMS TAVĀ IEGULDĪJUMS NĀKOTNĒ! TAVĀ NĀKOTNĒ!<br />

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKO

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!