26.03.2015 Views

Paskaidrojuma raksts... - Mālpils

Paskaidrojuma raksts... - Mālpils

Paskaidrojuma raksts... - Mālpils

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Apstiprināti ar Mālpils novada pašvaldības<br />

2013. gada 24. aprīļa sedes lēmumu Nr.5/6.<br />

Rīgas plānošanas reģiona<br />

Mālpils novada<br />

teritorijas plānojums<br />

2013. līdz 2024. gadam<br />

(3 sējumos)<br />

I. sējums<br />

<strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong><br />

Domes priekšsēdētājs<br />

A.Lielmežs<br />

Projekta vadītāja<br />

I.Pivare<br />

Mālpils<br />

2013


SATURA RĀDĪTĀJS<br />

1 IEVADS ........................................................................................................................................... 6<br />

1.1 Teritorijas plānojuma sastāvs ........................................................................................................... 6<br />

1.2 Plānojuma izstrādes process ............................................................................................................. 7<br />

1.3 Augstākstāvošu plānošanas dokumentu nosacījumi. ........................................................................ 8<br />

1.4 Latvijas nākotnes telpiskā struktūra ............................................................................................... 10<br />

1.4.1 Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas)........................................................................ 14<br />

1.5 Kaimiņu pašvaldību teritorijas plānojumi. ..................................................................................... 17<br />

1.5.1 Ogres novada teritorijas plānojums............................................................................................ 17<br />

1.5.2 Ropažu novada teritorijas plānojums ......................................................................................... 18<br />

2 MĀLPILS NOVADA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS .............................................................. 20<br />

3 APDZĪVOJUMA STRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA UN CIEMU ROBEŽAS ................................... 21<br />

3.1 Apdzīvojuma karkasā tiek noteikta sekojoša centru hierarhija: ..................................................... 21<br />

3.1.1 Ceļu tīklam, vērtējot no apdzīvojuma struktūras attīstības viedokļa, ir sekojoša nozīme: ........ 21<br />

3.2 Apkalpes un darījumu centri .......................................................................................................... 21<br />

3.2.1 Kā nozīmīgs dažāda spektra pakalpojumu saņemšanas centrs un darījumu centrs vēsturiski ir<br />

izveidojies Mālpils ciems. ....................................................................................................................... 21<br />

3.2.2 Turpmākajā novada apdzīvojuma struktūrā Mālpils ciems tiek noteikts kā apkalpes un<br />

darījumu vietējā līmeņa centrs, kas sniedz sekojošus pakalpojumus: ..................................................... 21<br />

3.2.3 Sidgunda tiek noteikta kā ciems ar būtisku nozīmi apkārtējās teritorijas apkalpē, kas sniedz<br />

pakalpojumus: ......................................................................................................................................... 22<br />

3.2.4 Upmalas tiek noteiktas kā vietējais centrs ar ierobežotu nozīmi apkārtējās teritorijas apkalpē,<br />

kuros sniegtie pakalpojumi aprobežojas ar atsevišķu darījumu pakalpojumu (mazumtirdzniecība)<br />

nodrošināšanu. ........................................................................................................................................ 22<br />

3.3 Ciemu robežas ................................................................................................................................ 22<br />

4 DABAS TERITORIJAS, DABAS RESURSI, AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS<br />

UN KULTŪRVĒSTURISKIE PIEMINEKĻI ............................................................................... 23<br />

4.1 Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums ................................................................................................. 23<br />

4.2 Augšņu un reljefa raksturojums ..................................................................................................... 23<br />

4.3 Zemes dzīļu izmantojamie resursi .................................................................................................. 24<br />

4.3.1 Būvmateriālu un to izejvielu atradnes ........................................................................................ 24<br />

4.3.2 Kūdras atradnes .......................................................................................................................... 26<br />

4.3.3 Dzeramie pazemes ūdeņi ........................................................................................................... 27<br />

4.3.4 Perspektīvie resursi un maz izplatītie, problemātiskie resursi ................................................... 28<br />

4.4 Virszemes ūdeņu sistēmas raksturojums ........................................................................................ 28<br />

4.4.1 Virszemes ūdeņu sateces baseini un ūdenstilpju izvietojums. ................................................... 28<br />

4.4.2 Ūdeņu piesārņojums ................................................................................................................... 29<br />

4.5 Meži un purvi ................................................................................................................................. 30<br />

4.6 Aizsargājamās dabas teritorijas ...................................................................................................... 31<br />

4.7 Kultūras mantojums ....................................................................................................................... 32<br />

4.7.1 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. .................................................................................. 32<br />

4.7.2 Kultūras mantojuma saglabāšana ............................................................................................... 32<br />

4.7.3 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ................................................................................... 33<br />

4.7.4 Arheoloģijas, arhitektūras un mākslas pieminekļi un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas)...... 33<br />

4.7.5 Mālpils novada nozīmes kultūrvēsturiskās vides un dabas objekti ............................................ 38<br />

4.7.6 Piemiņas vietas .......................................................................................................................... 42<br />

4.8 Ainavas jēdziens ............................................................................................................................. 48<br />

4.8.1 Mālpils novada ainavas analīze.................................................................................................. 49<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 2


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

4.8.2 Ainavu telpas un to veidojošie elementi .................................................................................... 49<br />

4.8.3 Kultūrvēsturiskās ainavas telpa .................................................................................................. 50<br />

4.8.4 Apbūves ainavas telpa ................................................................................................................ 51<br />

4.8.5 Ceļu (tranzīta) ainavas telpa ....................................................................................................... 51<br />

4.8.6 Ūdens ainavas telpa .................................................................................................................... 51<br />

4.8.7 Mežu (lauku) ainavas telpa ........................................................................................................ 52<br />

4.8.8 Teritorijas apsaimniekošanas priekšnosacījumi: ........................................................................ 52<br />

5 APDZĪVOJUMS ............................................................................................................................ 53<br />

6 TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀ IZMANTOŠANA ......................................................................... 55<br />

6.1 Lauksaimniecībā izmantojamās zemes .......................................................................................... 55<br />

6.2 Meliorētās zemes ............................................................................................................................ 55<br />

6.3 Mežsaimnieciskās teritorijas .......................................................................................................... 56<br />

6.4 Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde ........................................................................................... 56<br />

6.5 Zivsaimniecības teritorijas ............................................................................................................. 57<br />

6.6 Mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas ............................................................... 57<br />

6.7 Darījumu un rekreācijas apbūves teritorijas ................................................................................... 57<br />

6.8 Sabiedriskās apbūves teritorijas. Izglītības, kultūras, sporta, zinātnes un sociālās infrastruktūras<br />

teritorijas un objekti .................................................................................................................................. 58<br />

6.9 Rūpnieciskās (ražošanas) apbūves objektu teritorijas .................................................................... 58<br />

6.10 Satiksmes infrastruktūras objektu teritorijas .................................................................................. 58<br />

6.10.1 Autoceļu infrastruktūra .............................................................................................................. 58<br />

6.10.2 Dzelzceļa infrastruktūra ............................................................................................................. 59<br />

6.10.3 Pasažieru pārvadājumi ............................................................................................................... 59<br />

6.10.4 Lidlauks ..................................................................................................................................... 60<br />

6.11 Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu teritorijas .................................................................... 60<br />

6.11.1 Sakari ......................................................................................................................................... 60<br />

6.11.2 Siltumapgāde.............................................................................................................................. 60<br />

6.11.3 Ūdensapgāde .............................................................................................................................. 61<br />

6.11.4 Sadzīves notekūdeņu kanalizācija .............................................................................................. 61<br />

6.11.5 Gāzes apgāde ............................................................................................................................. 62<br />

6.11.6 Internets ..................................................................................................................................... 62<br />

6.11.7 Elektroapgāde ............................................................................................................................ 62<br />

6.12 Pārējās teritorijas ............................................................................................................................ 62<br />

6.13 Valsts aizsardzības teritorijas un objekti, civilās aizsardzības objekti. .......................................... 63<br />

6.14 Riska teritorijas un objekti ............................................................................................................. 63<br />

6.15 Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas un teritorijas, kurām būvniecībai nepieciešama īpaša<br />

inženiertehniskā sagatavošana................................................................................................................... 63<br />

7 TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶI, UZDEVUMI UN PRINCIPI .......................................... 65<br />

7.1 Mālpils novada teritorijas attīstības mērķi ..................................................................................... 65<br />

7.2 Mālpils novada teritorijas attīstības uzdevumi ............................................................................... 65<br />

7.3 Teritorijas plānojuma izstrādāšanas principi .................................................................................. 66<br />

7.4 Novada attīstības vīzija .................................................................................................................. 67<br />

8 TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI UN IESPĒJAS ......................................... 68<br />

8.1 Teritorijas attīstības iespēju priekšnoteikumi ................................................................................. 68<br />

8.2 Dabas pamatnes teritorijas un kultūrvēsturiskais mantojums. Pašreizējās situācijas analīze ......... 69<br />

8.3 Tehniskās infrastruktūras, vides un teritorijas labiekārtošanas jomas SVID analīze ..................... 70<br />

9 TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI .............................................................................. 72<br />

9.1 Lauku zemes ................................................................................................................................... 73<br />

9.2 Mežu teritorijas .............................................................................................................................. 74<br />

9.2.1 Mālpils novadā mežu teritorijās tiek noteiktas aizsargājamās mežu teritorijas: ........................ 74<br />

9.3 Ūdeņu teritorijas ............................................................................................................................. 74<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 3


9.4 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas ............................................................................................... 77<br />

9.5 Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas ....................................................................................... 77<br />

9.6 Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas ................................................................................... 77<br />

9.7 Publiskās apbūves teritorijas .......................................................................................................... 78<br />

9.8 Rūpniecisko objektu objektu apbūves teritorijas ............................................................................ 78<br />

9.9 Transporta infrastruktūras teritorijas .............................................................................................. 78<br />

9.10 Tehniskās apbūves teritorijas ......................................................................................................... 79<br />

9.11 Dabas apstādījumu teritorijas ......................................................................................................... 80<br />

9.12 Kapsētu teritorijas .......................................................................................................................... 80<br />

9.13 Kultūras pieminekļu teritorijas. Mālpils novada vērtīgo ainavu teritorijas .................................... 80<br />

9.14 Riska teritorijas un objekti, būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas .................................................... 80<br />

9.15 Aizsargjoslas .................................................................................................................................. 80<br />

10 MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪŠANAS KĀRTĪBA ..................... 82<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 4


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

TEKSTĀ LIETOTI SAĪSINĀJUMI<br />

AS<br />

CSP<br />

ES<br />

HES<br />

LAD<br />

LVM<br />

LR<br />

VVD LRVP<br />

MK<br />

MND<br />

SIA<br />

VAS<br />

LVĢMC<br />

VKPAI<br />

VZD<br />

Akciju sabiedrība<br />

Centrālā statistikas pārvalde<br />

Eiropas Savienība<br />

Hidroelektrostacija<br />

Lauku atbalsta dienests<br />

Latvijas valsts meži<br />

Latvijas Republika<br />

Valsts vides dienests Lielrīgas reģionālā vides pārvalde<br />

Ministru Kabinets<br />

Mālpils novada dome<br />

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību<br />

Valsts akciju sabiedrība<br />

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra<br />

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija<br />

Valsts zemes dienests<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 5


1 IEVADS<br />

Mālpils novada teritorijas plānojums ir Mālpils novada administratīvās teritorijas plānojums,<br />

kurā attēlota novada teritorijas pašreizējā izmantošana un noteikta teritorijas plānotā un atļautā<br />

izmantošana, kā arī noteikti aprobežojumi zemes izmantošanā un noteikumi teritorijas apbūvei.<br />

Izstrādājot Mālpils novada teritorijas plānojumu, tika ņemti vērā augstāk stāvošo plānošanas<br />

dokumentu – Rīgas reģiona teritorijas plānojums (2007. – 2019.) un Rīgas reģiona plānojuma<br />

pamatnostādnes un risinājumi.<br />

Mālpils novada administratīvās teritorijas plānojums ir vietējās nozīmes pašvaldības<br />

teritorijas plānojums, kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana un noteikta atļautā<br />

izmantošana ar izmantošanas aprobežojumiem ilgtermiņa perspektīvā uz 12 gadiem.<br />

Mālpils novada teritorijas plānojuma 2013. – 2024. gadam (turpmāk tekstā Plānojums)<br />

izstrāde uzsākta saskaņā ar Mālpils novada domes 26.01.2011. lēmumu ( protokols Nr. 1/9),<br />

atbilstoši 06.10.2009. Ministru kabineta (turpmāk MK) noteikumiem Nr. 1148 "Vietējās<br />

pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" un turpināta saskaņā ar 16.10.2012. MK<br />

noteikumi Nr. 711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem ”<br />

Mālpils novada teritorijas plānojums izstrādāts ņemot vērā:<br />

1) Mālpils novada attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kas ir pamats<br />

vienota Mālpils novada teritorijas plānojuma izstrādāšanai;<br />

2) Valsts institūciju un pašvaldību plānošanas dokumentus, kuri attiecas uz plānojamo<br />

teritoriju;<br />

3) Valsts institūciju iesniegtos nosacījumus un citu iestāžu informāciju teritorijas<br />

plānojuma izstrādei;<br />

4) Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojumu, nacionālās programmas un nozaru<br />

attīstības plānus;<br />

5) Pašvaldību, kuras robežojas ar Mālpils novadu, teritorijas plānojumus un attīstības<br />

programmas;<br />

6) kultūrvēsturisko teritoriju, kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas<br />

noteikumus;<br />

Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas izstrādājot detālplānojumus, uzsākot jebkura<br />

zemes gabala sadalīšanu, apvienošanu, transformāciju, robežu pārdalīšanu, zemes dzīļu<br />

izmantošanu, kā arī būvniecību, inženierkomunikācijas teritoriju labiekārtošanu un citu<br />

saimniecisko darbību veikšanu novada teritorijā.<br />

Teritorijas plānojums ir izdots kā pašvaldības saistošie noteikumi, kas stājas spēkā līdz ar<br />

pieņemšanas lēmuma publicēšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.<br />

1.1 Teritorijas plānojuma sastāvs<br />

Mālpils novada teritorijas plānojums sastāv no:<br />

Saskaņā ar 16.10.2012. MK noteikumiem Nr. 771 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas<br />

attīstības plānošanas dokumentiem” 19. punktu:<br />

Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam ir šādas sastāvdaļas:<br />

1) <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>;<br />

2) Grafiskā daļa;<br />

3) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 6


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Teritorijas plānojuma paskaidrojuma <strong>raksts</strong><br />

Saskaņā ar 16.10.2012. MK noteikumiem Nr. 771 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas<br />

attīstības plānošanas dokumentiem” 20. punktu- Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā<br />

ietver spēkā esošā teritorijas plānojuma, lokālplānojumu un detālplānojumu izvērtējumu,<br />

teritorijas plānojuma projekta risinājumu aprakstu un tā atbilstību ilgtspējīgas attīstības<br />

stratēģijai<br />

Grafiskā daļa<br />

Saskaņā ar 16.10.2012. MK noteikumiem Nr. 771 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas<br />

attīstības plānošanas dokumentiem” 23. punktu:<br />

27. Grafiskajā daļā ietilpst:<br />

27.1. topogrāfiskā karte (plāns), kas izmantota vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sagatavošanai;<br />

27.2. karte (plāns), kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana;<br />

27.3. karte (plāns), kurā parādīta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, nosakot:<br />

27.3.1. plānoto maģistrālo inženiertehnisko komunikāciju un satiksmes infrastruktūras izvietojumu;<br />

27.3.2. aizsargjoslas (aizsardzības zonas) un riska teritorijas, kuru attēlošana iespējama izvēlētajā kartes<br />

(plāna) mērogā;<br />

27.3.3. teritorijas, kurām izstrādājami detālplānojumi;<br />

27.4. citas kartes (plāni), kas nepieciešamas atsevišķu plānoto (atļauto) izmantošanas veidu un<br />

izmantošanas aprobežojumu attēlošanai, norādot administratīvo teritoriju robežas.<br />

Karšu sa<strong>raksts</strong>.<br />

1. Mālpils novada topogrāfija. M 1:10 000.<br />

Pašreizējā situācija.<br />

2. Mālpils novada pašreizēja situācija. M 1:10 000.<br />

3. Mālpils ciema pašreizējā situācija. M 1:5 000.<br />

4. Upmalas un Sidgunda ciemu pašreizējā situācija. M 1:5 000.<br />

Plānotā (atļautā) izmantošana.<br />

5. Mālpils novada plānota (atļautā) izmantošana. M 1:10 000.<br />

6. Mālpils ciema plānota (atļautā) izmantošana. M 1:5 000.<br />

7. Upmalas un Sidgunda ciemu plānota (atļautā) izmantošana. M 1:5 000.<br />

Tematiskas kartes.<br />

8. Mālpils ciema inženierkomunikācijas. M 1: 5 000.<br />

9. Mālpils novada apdzīvojumu un ceļu karte. M 1:50 000.<br />

10. Mālpils novada vērtīgās ainavas. Mālpils novada nozīme kultūrvēsturiskie, dabas un apskates<br />

objekti. M 1:50 000.<br />

11. Mālpils novada pašvaldības funkciju īstenošanas teritorijas karte. M 1:50 000.<br />

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi<br />

Saskaņā ar 16.10.2012. MK noteikumiem Nr. 771 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas<br />

attīstības plānošanas dokumentiem” 26. punktu.<br />

1.2 Plānojuma izstrādes process<br />

Mālpils novada teritorijas plānojums, saskaņā ar 13.10.2011. likums "Teritorijas attīstības<br />

plānošanas likums", būs Mālpils novada ilgtermiņa plānošanas dokuments ar 12 gadu<br />

perspektīvu. Tajā rakstiski un grafiski tiks parādītas novada administratīvās teritorijas attīstības<br />

iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta novada teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā)<br />

izmantošana, kā arī tiks detalizētas likumā noteiktās plānošanas līmeņu prasības.<br />

Teritorijas plānojums veidots ar sabiedrības līdzdalību, ievērojot izteiktos Mālpils novada<br />

iedzīvotāju, zemes īpašnieku un uzņēmēju ieteikumus un pastāvošās tiesības. Tāpat izstrādes<br />

procesā ņemti vērā institūciju un kaimiņu pašvaldību nosacījumi un ieteikumi, kas tika saņemti,<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 7


pēc nosacījumu pieprasījuma, lai Mālpils novada plānojums būtu saskaņots ar visu citu nozaru<br />

un līmeņu plānojumiem un attīstības programmām.<br />

Turpmākie teritorijas izmantošanas noteikumi un aprobežojumi ir noteikti, pamatojoties<br />

uz nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības programmām un plānojumiem, saņemtajiem<br />

nosacījumiem, kā arī sabiedrības ieteikumiem un pausto viedokli.<br />

Teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas process organizēts pamatojoties uz<br />

16.10.2012. MK noteikumiem Nr. 771 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības<br />

plānošanas dokumentiem” noteikto sabiedriskās apspriešanas organizēšanas kārtību.<br />

Atbilstoši iepriekšminētajiem noteikumiem Mālpils novada iedzīvotāji tika iesaistīti<br />

teritorijas plānojuma procesā. Uzsākot darbu pie plānojuma izstrādes, tika pieņemti<br />

priekšlikumi, ieteikumi un veikta to apkopošana. Aktuālo informāciju par plānojuma izstrādes<br />

gaitu publicēja laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumus par teritorijas plānojuma izstrādes<br />

uzsākšanu un sabiedriskās apspriešanas pasākumu organizēšanu un priekšlikumu iesniegšanas<br />

kārtību tika ievietoti laikrakstos „Latvijas Vēstnesis” un Mālpils novada informatīvajā<br />

izdevumā „Mālpils Vēstis”.<br />

1.3 Augstākstāvošu plānošanas dokumentu nosacījumi.<br />

Nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti<br />

„Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”. Saeima 2005. gada 26. oktobra sēdē<br />

apstiprināja ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā<br />

vietā”. Par izaugsmes mērķi ir izvirzīta ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu<br />

paaugstināšana, un tas sasniedzams, aktīvi izmantojot valsts iedzīvotāju uzkrāto zināšanu<br />

potenciālu.<br />

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadam<br />

Prioritāri jāizpilda ilgtermiņa uzdevumi, kuri prasa daudzu nozaru vienotu darbību un kuru<br />

izpilde ir nepieciešama izaugsmes scenārija īstenošanai. Dažādu nozaru un izaugsmes virzienu<br />

detalizētās attīstības programmās jāparedz konkrēti kritēriji, pasākumi un instrumenti izvirzītā<br />

mērķa īstenošanai.<br />

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija (LIAS) izstrāde notika, ņemot vērā starptautiskos dokumentus,<br />

kā arī citu Eiropas valstu formulētās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un to principus. Stratēģija<br />

parāda valsts un sabiedrības tālākos uzdevumus ceļā uz vienotu mērķi – līdzsvarotu un<br />

ilgtspējīgu valsts attīstību, norāda veidus, kā veiksmīgi reaģēt uz globālajām pārmaiņām, to<br />

radītos izaicinājumus pārvēršot arvien jaunās iespējās.<br />

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (LIAS) tika veidota, apzinoties, ka laikā līdz 2030. gadam<br />

Latvija neizbēgami pārdzīvos lielas, ar globāliem procesiem saistītas pārmaiņas.<br />

Izejas punkti stratēģijas izstrādē:<br />

1) demogrāfiskās izmaiņas – iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās;<br />

2) globalizācija ekonomikā un inovatīvās / radošās ekonomikas attīstība;<br />

3) darba tirgus dinamika un prasība pēc jaunām kompetencēm un iemaņām;<br />

4) klimata pārmaiņas;<br />

5) augošs pieprasījums enerģētikā un enerģētiskā drošība;<br />

6) bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un dabas kā dzīves vides apdraudētība;<br />

7) demokrātiskās pārstāvniecības institūciju krīze un jaunu publiskās līdzdalības<br />

formu attīstība;<br />

8) globālās vidusšķiras attīstība un relatīvo nabadzības risku pieaugums;<br />

Urbanizācija, aglomerācija un reģionālā pozicionēšanās. ANO un Eiropas Savienības<br />

dalībvalstis ir vienojušās par ilgtspējības modeli kā atbildi uz šīm globālajām pārmaiņām. Arī<br />

LIAS piedāvātie principi, mērķi un risinājumi izriet no šā ilgtspējības modeļa.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 8


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Latvija 2030 paredz 7 prioritātes un atbilstoši tām 11 attīstības virzienus un 11 mērķus,<br />

mērķiem atbilst prioritārās ilgtermiņa rīcības virzieni un iespējamie risinājumi.<br />

1.1. attēls. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam telpiskā struktūra<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 9


1.4 Latvijas nākotnes telpiskā struktūra<br />

Telpiskās attīstības perspektīva 1<br />

Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta<br />

un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus<br />

Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu.<br />

Saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas<br />

Sasniedzamības uzlabošana - sasniedzamība un<br />

mobilitātes iespējas;<br />

Transporta infrastruktūras plānošana<br />

Integrētas sabiedriskā transporta sistēmas veidošana<br />

Autoceļu tīkla attīstība<br />

Dzelzceļa transporta attīstība<br />

Cauruļvadu transporta attīstība<br />

Sakaru, masu mediju un datu pārraides pieejamības<br />

nodrošināšana<br />

Ārējās sasniedzamības uzlabošana<br />

Iekšējās sasniedzamības uzlabošana<br />

(286) Valsts iekšējās sasniedzamības uzlabošanai, reģionālās<br />

attīstības sekmēšanai un reģionu iedzīvotāju mobilitātes<br />

veicināšanai jāuzlabo reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī<br />

sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte ar mērķi samazināt<br />

ceļā pavadīto laiku. Jāsamazina brauciena ilgums sabiedriskajā<br />

transportā, ceļojot no nacionālas un reģionālas nozīmes centriem<br />

uz Rīgu, kā arī jānodrošina iespējas 45 minūšu laikā no jebkuras<br />

apdzīvotas vietas nokļūt tuvākajā nacionālas vai reģionālas<br />

nozīmes centrā pa līdzenu un satiksmes drošības tehniskajiem<br />

Apdzīvojums kā ekonomiskās attīstības, cilvēku<br />

dzīves un darba vide;<br />

Attīstības centru izaugsme<br />

Pilsētu un lauku mijiedarbība<br />

Attīstības centru funkcionālais tīkls<br />

Galvaspilsētas Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles attīstība<br />

Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru konkurētspēja<br />

valsts un starptautiskā mērogā<br />

Novadu nozīmes attīstības centru attīstība<br />

Pilsētvides attīstība<br />

Pilsētu un lauku sadarbības sekmēšana<br />

Attīstības centru savstarpējā mijiedarbība un sadarbība<br />

Integrēta un ilgtspējīga teritoriju attīstības plānošana un<br />

īstenošana<br />

Nacionālo interešu telpas– unikālas<br />

specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas<br />

visas valsts<br />

attīstībai.<br />

Izcili dabas, ainavu un kultūrvēsturisko<br />

teritoriju areāli<br />

Rīgas metropoles areāls<br />

Lauku attīstības telpa<br />

Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un<br />

Latvijai tipiskās unikālās dabas un<br />

kultūrvēsturiskās ainavas, kas veido<br />

priekšnoteikumus iedzīvotāju dzīves vides<br />

kvalitātei, jāīsteno pasākumi lauku<br />

teritoriju dzīvotspējas saglabāšanai,<br />

jānodrošina valsts atbalsts<br />

daudzfunkcionālām un produktīvām lauku<br />

teritorijām, kultūrainavas saglabāšanai un<br />

veidošanai.<br />

1 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 10


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

līdzekļiem aprīkotu autoceļu, tai skaitā asfaltētu. Lai to panāktu,<br />

ir jāuzlabo to autoceļu kvalitāte, kas savieno kādreizējos pagastu<br />

administratīvos centrus ar novadu centriem, reģionālas un<br />

nacionālas nozīmes centriem. Lai panāktu plašāku sabiedriskā<br />

transporta izmantošanu, ir jāpilnveido dažādu transporta veidu<br />

maršrutu sasaiste, piemēram, attīstot “Park & ride” sistēmu.<br />

Iekšzemes pasažieru pārvadājumos pilnvērtīgi jāizmanto esošā<br />

dzelzceļa tīkla potenciāls, jāsaglabā esošais dzelzceļa tīkls un<br />

jāplāno tā uzlabošana.<br />

(287) Jārada priekšnoteikumi plašākai informācijas un<br />

komunikāciju tehnoloģiju pieejamībai un izmantošanai visā<br />

valsts teritorijā, kas ļaus labāk īstenot pakalpojumu un<br />

informācijas pieejamību elektroniskajā vidē, vienlaicīgi<br />

samazinot transporta pieprasījumu un transporta ietekmi uz vides<br />

kvalitāti.<br />

(288) Lai uzlabotu ārējo un iekšējo sasniedzamību, teritorijas<br />

attīstības plānošanas dokumentos ir jāiekļauj tās teritorijas, kas<br />

nepieciešamas nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras<br />

attīstībai, kā arī jānosaka reģionālas un vietējas nozīmes<br />

transporta infrastruktūras attīstībai rezervējamās teritorijas. Lai<br />

uzlabotu pārvietošanās efektivitāti, drošību un komfortu, par<br />

pirmo prioritāti infrastruktūras saglabāšanā un attīstības<br />

plānošanā ir jāizvirza esošās infrastruktūras atjaunošana un<br />

rekonstrukcija.<br />

(289) Lai nodrošinātu tālredzīgu transporta infrastruktūras un<br />

pakalpojumu plānošanu Rīgas un Pierīgas teritorijai,<br />

nepieciešams izstrādāt un konsekventi īstenot Rīgas un Pierīgas<br />

mobilitātes plānu, un izvērtēt nepieciešamību izstrādāt reģionāla<br />

līmeņa mobilitātes plānus arī citiem reģioniem.<br />

Integrētas sabiedriskā transporta sistēmas veidošana<br />

(290) No teritorijas attīstības viedokļa ir svarīgi, lai sabiedriskā<br />

transporta sistēmu funkcionētu savstarpēji saskaņoti. Ir jārada<br />

ērta un vienota sabiedriskā transporta sistēma, panākot dažādu<br />

transporta veidu savstarpēju saskaņotību un atbilstošu<br />

Novadu nozīmes attīstības centru attīstība<br />

(348) Turpmākai novadu nozīmes attīstības centru<br />

(mazpilsētu, lielo ciemu) sekmīgai attīstībai nepieciešams<br />

nodrošināt visa veida infrastruktūras attīstību un tās kvalitātes<br />

uzlabošanu, pamata (izglītības, veselības, sociālo u.c.)<br />

pakalpojumu un kvalitatīvu mājokļu pieejamību, kultūras un<br />

brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī uzņēmējdarbības<br />

aktivitāti, radot darba iespējas iedzīvotājiem, tostarp attīstības<br />

centram piegulošajās lauku teritorijās.<br />

Pilsētvides attīstība<br />

(349) Īstenojot ilgtspējīgu pilsētplānošanu, pilsētvides<br />

attīstībai nepieciešams komplekss atbalsts. Jāveic pasākumi<br />

pilsētas degradēto teritoriju revitalizācijai, pilsētu telpiskās un<br />

vizuālās identitātes saglabāšanai un attīstībai (pilsētas centrālo<br />

daļu sakārtošana), laikmetīgas kultūrtelpas attīstībai, publiskās<br />

infrastruktūras sakārtošanai, pilsētu zaļo zonu un publiskās telpas<br />

uzturēšanai, mobilitātes sekmēšanai starp dažādām pilsētas<br />

(420) Ainavu plānošana un dabas<br />

aizsardzība. Īstenojot Eiropas ainavu<br />

konvenciju, nodrošināt ainavu plānošanas<br />

un dabas aizsardzības jautājumu<br />

integrēšanu nozaru politikās, likumdošanā<br />

un teritorijas attīstības plānošanā. Jānosaka<br />

Latvijai tipiskās un unikālās ainavas,<br />

jāveic to inventarizācija un jāizstrādā<br />

priekšlikumi ainavu apsaimniekošanai un<br />

procesu monitoringam.<br />

(421) Sabiedrības izglītošana un<br />

iesaiste. Izglītot un iesaistīt sabiedrību<br />

dabas un kultūrvēsturisko ainavu<br />

apsaimniekošanā.<br />

(422) Teritorijas plānojumos noteikt<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 11


sabiedriskā transporta komforta līmeni. Saskaņojot sabiedriskā<br />

transporta maršrutus un to apkalpošanas laika grafikus, ir<br />

jāsamazina kopējais ceļā pavadītais laiks.<br />

(291) Starp nacionālas un reģionālas nozīmes centriem<br />

jānodrošina sabiedriskais transports, kas kursē gan ekspreša, gan<br />

parastajā režīmā, sniedzot iespējas lauku teritoriju iedzīvotājiem<br />

nokļūt pakalpojumu sniegšanas vietās. Sabiedriskā transporta<br />

maršrutu plānošanā jāņem vērā ne tikai kvantitatīvais rādītājs –<br />

iedzīvotāju skaits, bet arī iedzīvotāju tiesības saņemt līdzvērtīgus<br />

sabiedriskā transporta pakalpojumus visos reģionos.<br />

(292) Valsts atbalstam sabiedriskā transporta uzturēšanai jābūt<br />

tādā līmenī, kas nodrošina vismaz minimālās mobilitātes prasības<br />

– iespēju katru dienu ar sabiedrisko transportu nokļūt novada<br />

centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darba vietās, valsts un<br />

pašvaldību institūcijās, it īpaši mazāk apdzīvotajās lauku<br />

teritorijās.<br />

Autoceļu tīkla attīstība<br />

(293) Valsts autoceļu kvalitāte jāceļ līdz tādam līmenim, kas<br />

nodrošina ērtu, ātru un drošu pārvietošanos, samazina<br />

nepieciešamo ceļojuma laiku pa starptautiskas un nacionālas<br />

nozīmes autoceļiem. Jānodrošina visu valsts reģionālo autoceļu<br />

ieklājums ar melno segumu, kā arī ievērojami jāpalielina ar<br />

melno segumu ieklāto vietējo valsts un pašvaldību autoceļu<br />

īpatsvars, savienojot apdzīvotās vietas lauku teritorijās.<br />

(295) Ievērojami pieaugošā satiksmes intensitāte prasa uzlabot<br />

autoceļu un ielu infrastruktūru Rīgas metropoles reģionā. Rīgas<br />

pilsētas un Rīgas metropoles reģiona teritoriju plānojumos<br />

jāparedz un jānodrošina teritorijas nozīmīgu transporta<br />

infrastruktūras objektu izbūvei. Lai mazinātu transporta kaitīgo<br />

ietekmi uz pilsētu iedzīvotāju drošību un veselību, ir jāizbūvē<br />

apvedceļi tām pilsētām un apdzīvotām vietām, ko šķērso<br />

ievērojamas tranzīta plūsmas.<br />

Dzelzceļa transporta attīstība<br />

(296) Nākotnē par prioritāti jākļūst dzelzceļa transporta<br />

attīstībai, jo tas ir perspektīvākais sauszemes transporta veids gan<br />

no drošības, gan vides kvalitātes viedokļa, un jāpalielina valsts<br />

atbalsts un investīcijas arī pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā.<br />

(297) Latvijai kopā ar Poliju, Lietuvu un Igauniju jāīsteno<br />

daļām un piepilsētu, t.sk. iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem.<br />

Pilsētu un lauku sadarbības sekmēšana<br />

(350) Pilsētu un lauku sadarbību stiprina katras<br />

teritorijas īpašo priekšrocību (dabas, kultūras, ekonomiskā,<br />

sociālā potenciāla) izmantošana, novēršot nevajadzīgu<br />

savstarpējo konkurenci. Būtiski ir nodrošināt pakalpojumu<br />

(izglītības, veselības, sociālos, kultūras, izklaides u.c.) un darba<br />

vietu pieejamību un sasniedzamību lauku iedzīvotājiem, kā arī<br />

rekreācijas un dzīvošanas iespējas pilsētas iedzīvotājiem, attīstot<br />

kvalitatīvu un savstarpēji savienojošu transporta infrastruktūru,<br />

īpaši uzlabojot ceļu kvalitāti, elektroniskos sakarus un<br />

sabiedrisko infrastruktūru, tā radot dzīvošanai pievilcīgu vidi<br />

lauku teritorijās.<br />

Attīstības centru savstarpējā mijiedarbība un sadarbība<br />

(351) Mijiedarbības un sadarbības sekmēšanai starp<br />

attīstības centriem turpmāk jānodrošina to funkcionālā<br />

papildinātība dažādās jomās (t.sk. izglītības, kultūras, zināšanu,<br />

sociālajā, veselības u.c. jomās) atbilstoši to hierarhijai attīstības<br />

centru tīklā, kā arī jānostiprina un jāattīsta dzīvotspējīgu preču un<br />

pakalpojumu noieta tirgus. Lai to īstenotu, ir jāuzlabo mobilitāte,<br />

veidojot kvalitatīvu transporta infrastruktūru, jāattīsta<br />

uzņēmējdarbība, īpaši mazie un vidējie, t.sk. klastera tipa<br />

uzņēmumi, kā arī jānosaka attīstības centru līmeņiem<br />

56 Klasteri ir nozaru, uzņēmumu grupa, kurus vieno kopējas<br />

izejvielas, ražošanas ķēdes vai citi faktori ar mērķi koordinēt<br />

ražošanu.<br />

atbilstošs pakalpojumu minimālais grozs, nodrošinot valsts<br />

un pašvaldību pakalpojumu pieejamību pēc „vienas pieturas<br />

aģentūras” principa.<br />

Integrēta un ilgtspējīga teritoriju attīstības plānošana un<br />

īstenošana<br />

(352) Lai sekmētu pilsētu un lauku teritoriju<br />

integrēšanos savstarpēji papildinošos tīklos, jāievēro integrēta<br />

pieeja attīstības un atbalsta plānošanā un īstenošanā. Definējot<br />

savu lomu funkcionālajos tīklos, katrai pilsētai ir jāfokusējas uz<br />

savām priekšrocībām un jāveic pasākumi fiziskās, ekonomiskās<br />

prasības un nosacījumus sabiedrībai<br />

nozīmīgām dabas un kultūrainavu un<br />

rekreācijas teritorijām, kas nodrošina<br />

piekrastes, ūdensmalu, dabas un kultūras<br />

pieminekļu publisku pieejamību un paredz<br />

ainaviski nozīmīgu vietu aizsardzību.<br />

(400) Lai paaugstinātu Rīgas<br />

metropoles areāla telpisko pievilcību, celtu<br />

tā konkurētspēju un uzlabotu<br />

funkcionalitāti, tam ir jāizstrādā integrēts<br />

plānojums, ievērojot šādus principus:<br />

(401) areāla iekšējās telpiskās<br />

struktūras veidošana ar pakārtotu<br />

daudzcentru (policentrisku) sistēmu un<br />

efektīvām transporta un komunikāciju<br />

saitēm;<br />

(402) areālā esošo pilsētu<br />

stiprināšana, nosakot to specializāciju,<br />

lomu un vietu, atslogojot Rīgu no tai<br />

netipiskām funkcijām;<br />

(403) kompaktas pilsētas<br />

apbūves modeļa īstenošana, maksimāli<br />

izmantojot neapbūvētās un degradētās<br />

teritorijas, izvairoties no apbūves<br />

izplešanās;<br />

(404) urbanizācijas procesu<br />

organizēšana, veicot jauno Pierīgas<br />

dzīvojamās apbūves ciemu perspektīvas<br />

izvērtēšanu, konsolidēšanu par<br />

apdzīvojuma centriem ar kompaktu<br />

apbūvi, noteiktu pakalpojumu klāstu,<br />

augstu labiekārtojuma pakāpi, pietiekamu<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 12


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

starptautiskā dzelzceļa projekts „Rail Baltica”.<br />

(298) Lai dzelzceļa transporta potenciāls tiktu izmantots efektīvi<br />

un racionāli arī iekšzemes vajadzībām, ir jāpalielina tā loma,<br />

atjaunojot slēgtās dzelzceļa līnijas vietās, kur tas ir ekonomiski<br />

pamatoti un var dot būtisku ieguldījumu teritoriju attīstībai.<br />

Nepieciešams plānveidīgi īstenot Latvijas dzelzceļa tīkla<br />

elektrifikāciju, lai mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu un<br />

padarītu dzelzceļa izmantošanu videi draudzīgāku.<br />

Cauruļvadu transporta attīstība<br />

(305) Turpmākajos gados Latvijā un Eiropā viens no<br />

svarīgākajiem energoresursiem būs dabas gāze.<br />

Sakaru, masu mediju un datu pārraides nodrošināšana<br />

(306) Tādēļ jānodrošina tāds informācijas pārraides tīklu<br />

pārklājums, kas rada stabilu un nepārtrauktu piekļuvi internetam<br />

un citām informācijas sistēmām visā valsts teritorijā. Izveidojot<br />

ātras darbības platjoslas tīklus, internets kļūs ātrāks un piedāvās<br />

jaunus, interaktīvus pakalpojumus. Jebkurai mājsaimniecībai ir<br />

jābūt pieejamam augstas kvalitātes interneta pieslēgumam par<br />

samērīgu pakalpojuma izmantošanas cenu, neatkarīgi no<br />

izmantojamās tehnoloģijas. Lai veicinātu interneta lietotāju<br />

skaita pieaugumu, ir nepieciešams kvalitatīvs mobilais internets.<br />

un sociālās infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai, atsevišķu<br />

pilsētas daļu sasaistes uzlabošanai un degradēto teritoriju<br />

atjaunošanai. Vienlaikus plānojot un īstenojot attīstību lauku<br />

teritorijās, jāparedz pasākumi lauku ekonomikas dažādošanai un<br />

pieejamo izaugsmes resursu efektīvākai izmantošanai, tādā veidā<br />

sekmējot dzīves kvalitātes uzlabošanos. Lai to panāktu, ir<br />

jānodrošina arī nozaru attīstības prioritāšu savstarpēja<br />

koordinācija un sasaiste ar teritoriju attīstības prioritātēm,<br />

apvienojot fiziskos, sociālos, infrastruktūras, kultūras un vides<br />

aspektus, kā arī paredzot ietekmi uz apkārtējām teritorijām.<br />

(354) Lai nodrošinātu kvalitatīvu teritoriju attīstības<br />

plānošanu, ir jāstiprina cilvēkresursu kapacitāte visos pārvaldes<br />

līmeņos – nacionālajā, reģionālajā, vietējā, savukārt tās<br />

īstenošanai būtiski ir nodrošināt plašākas un daudzveidīgākas<br />

iespējas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu<br />

ieviešanai. 2<br />

inženiertehnisko nodrošinājumu un labu<br />

sasniedzamību;<br />

(405) izvairīšanās no<br />

nepārtrauktas apbūves joslas veidošanas<br />

un apbūvēto teritoriju mehāniskas<br />

sapludināšanas;<br />

(406) apbūves izplešanās<br />

ierobežošana, strikti nodalot urbānās<br />

attīstības teritorijas no vēl neapbūvētajām,<br />

mazskartajām dabas teritorijām un nosakot<br />

kritērijus un prasības jaunu apbūves<br />

teritoriju veidošanai. Rīgas aglomerācijā<br />

jaunu apbūvi ar lielu blīvumu teritoriju<br />

zonējumā pieļaut tikai eksistējošo ciemu<br />

robežās;<br />

(407) trokšņa stratēģiskā<br />

kartēšana un rīcības plāna īstenošana<br />

trokšņa pārsnieguma samazināšanai .<br />

2 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 13


1.4.1 Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) 3 .<br />

Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums ir apstiprināts Rīgas plānošanas<br />

reģiona attīstības padomes sēdē 2007. gada 2. februārī. Tas ir ilgtermiņa teritorijas attīstības<br />

plānošanas dokuments. Telpiskā plānojuma izstrādes mērķis ir telpiskā redzējuma izveide<br />

reģiona attīstības stratēģijā nosprausto ekonomisko un sociālo mērķu īstenošanai, kas tiek<br />

skatīti teritoriālā (telpiskā) griezumā.<br />

Saskaņā ar "Teritorijas plānošanas likumu" sākot ar 2009. gada 1. augustu rajonu pašvaldību<br />

teritorijas plānojumi ir nodoti plānošanas reģionam, lai nodrošinātu rajonu plānojumos<br />

ietvertās informācijas izmantošanu turpmākās plānošanas procesā. Rajonu teritorijas<br />

plānojumi ir iekļauti plānošanas reģiona teritorijas plānojumā pielikuma veidā.<br />

Ar 2008. gada 22. aprīļa lēmumu Nr. 4 ir apstiprināts Rīgas rajona teritorijas plānojums 2008.-<br />

2019. gadam un izdoti saistošie noteikumi Nr. 2 „Par Rīgas rajona teritorijas plānojuma 2008.<br />

-2020. gadam grafisko daļu un teritorijas izmantošanas noteikumiem”.<br />

Reģiona teritorija (telpa) tiek skatīta atsevišķi akcentējot apdzīvojumu, infrastruktūru un lauku<br />

vidi. Šie ir galvenie komponenti, kas veido un ietekmē teritorijas attīstību. Ir izvēlēti trīs<br />

prioritāri telpiskās struktūras pilnveidošanas virzieni:<br />

1) saliedēts un policentrisks apdzīvojums;<br />

2) augstas kvalitātes infrastruktūra un satiksme;<br />

3) dinamiski lauku areāli un kvalitatīva vide.<br />

Rīgas pilsētas tuvumā esošās vietējās pašvaldības savā darbībā vēsturiski un ekonomiski<br />

orientētas uz Rīgu. Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums veidots tā, lai<br />

sekmētu Rīgas reģiona Attīstības stratēģijā (līdz 2025. gadam) un Attīstības programmā<br />

(2005. – 2011. gadam) izvirzītos attīstības politikas mērķus – nodrošināt reģiona vienotu<br />

attīstīšanos un konkurētspēju; ilgtspējīgu attīstību; augstas dzīves kvalitātes īstenošanu.<br />

Rīgas reģionā attīstības ilgtspējība tiek apliecināta, lai:<br />

1) nodrošinātu augstu un stabilu ekonomikas pieaugumu, pietiekamu darba vietu<br />

daudzumu un dažādību;<br />

2) samazinātu sociālo noslāņošanos un nodrošinātu visiem līdzvērtīgas sociālās<br />

iespējas;<br />

3) nodrošinātu vides aizsardzības prasību ievērošanu;<br />

4) ieviestu dabas resursu, it īpaši neatjaunojamo resursu, taupīgas izmantošanas<br />

principu.<br />

Rīgas reģionā ar telpiskās attīstības līdzekļu palīdzību ir jāpanāk, ka (citēti tieši uz Stopiņu<br />

novadu attiecināmie virzieni):<br />

1) Rīgas reģions pilnvērtīgi pilda Latviju telpiski vienojošā reģiona, ziemeļudienvidu,<br />

rietumu-austrumu virzienu krustpunkta un nozīmīgāko vārtu lomu;<br />

2) reģionu spēcina aktīva apdzīvojuma centru sistēma, kas spēj papildināt/bagātināt<br />

Rīgas potenciālu un aktivizēt attīstību pieguļošos lauku areālos;<br />

3) reģiona saiknes ar ārpasauli starptautiskā un nacionālā līmenī, kā arī nozīmīgāko<br />

centru savstarpējās saiknes un to saiknes ar lauku areāliem, nodrošina ceļu un<br />

pārvadu tīkls, kurā galvenās plūsmas saista radiāli uz Rīgu centrētas un reģiona<br />

centrus savstarpēji sasaistošas satiksmes maģistrāles;<br />

4) reģiona piepilsētu areālos, vispirms Pierīgā, attīstības prioritāte ir pilsētas<br />

šodienas un rītdienas vajadzību apmierināšana.<br />

Ieteikts šāds reģiona telpiskās struktūras modelis:<br />

3 http://www.rpr.gov.lv Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums – II Perspektīva<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 14


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

1) Apdzīvojuma sistēma – saliedēta un policentriska,<br />

2) Infrastruktūra un sasniedzamība – augstas kvalitātes infrastruktūra un laba<br />

sasniedzamība,<br />

3) Lauku telpa – dinamiski lauku areāli un kvalitatīva vide.<br />

Šajās jomās izvirzīti šādi galvenie mērķi un uzdevumi:<br />

Apdzīvojums:<br />

1) attīstīt esošos apdzīvojuma centrus, bagātinot to funkcijas atbilstoši vietas un<br />

apkārtējo teritoriju resursiem un teritoriālā izvietojuma noteiktiem<br />

priekšnosacījumiem, veicinot/panākot jaunas apbūves izvietošanu/<br />

koncentrēšanos pastāvošajos apdzīvojuma centros cciemos, lai racionāli<br />

izmantotu/taupītu resursus (t.sk. pašvaldību finanšu) un areālā saglabātu<br />

neapbūvētās teritorijas ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanai un rekreācijai, kā arī<br />

nacionālas/reģionālas nozīmes infrastruktūras attīstībai;<br />

2) veicināt laukos viensētu un to grupu pastāvēšanu/saglabāšanos kā teritorijas<br />

relatīvi vienmērīgas apdzīvotības garantu.<br />

Infrastruktūra un sasniedz<br />

1) attīstīt vienotu ilgtspējīgu reģiona transporta sistēmu, nodrošinot dzelzceļa vadošo<br />

lomu, stiprinot dzelzceļa tīkla kapacitāti un infrastruktūras kvalitāti, kā arī uzlabot<br />

autoceļu infrastruktūru;<br />

2) uzlabot vietējo sasniedzamību – attīstīt telpiski līdzsvarotu un vienlīdzīgi<br />

pieejamu sabiedriskās satiksmes un informācijas komunikāciju tīklu visā reģionā,<br />

tā palielinot lauku teritoriju sasniedzamību;<br />

3) stiprināt Rīgas reģiona transporta sistēmas sasaisti ar citu reģionu sistēmām.<br />

Lauku telpa:<br />

1) saglabāt laukos cilvēkresursus, nodrošinot lauku apdzīvotību un vides kvalitāti;<br />

2) attīstīt un racionāli izmantot esošo infrastruktūru, jaunu attīstību plānojot vietās ar<br />

esošu infrastruktūru;<br />

3) racionāli izmantot dabas resursus un kultūras mantojumu, saglabājot, uzturot un<br />

izmantojot kultūrainavu, kultūras un dabas mantojumu rekreācijai, kultūras<br />

4) tūrisma un ilgtspējīga tūrisma attīstībai, kā arī, rekultivējot degradētas<br />

kultūrainavas;<br />

5) saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, izmantot dabas vides kvalitāti kā vērtīgu<br />

resursu, kurš jāpārvalda un jāizmanto ilgtspējīgā veidā. 4<br />

Mālpils novads atrodas ziemeļos no rietumu – austrumu koridora attīstība zonas un līdz ar to<br />

novada teritorija netiks sadalīta ar lielajām automaģistrālēm, kas ietekmēs apdzīvojuma<br />

struktūru, kas raksturīgs Pierīgas pašvaldību lielākajā daļā.<br />

4 http://www.rpr.gov.lv Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums – II Perpektīva<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 15


1.2. attēls. Rīgas reģiona transporta shēma. 5<br />

Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums piedāvā sekojošus risinājumus ,kas skar<br />

Mālpils novada teritoriju:<br />

1) Lai novērstu lauku iedzīvotāju migrāciju uz sasniedzamākiem centriem un<br />

ārvalstīm, sekmētu Rīgas un Vidzemes reģionu vāji attīstīto starpmaģistrālo<br />

perifērijas teritoriju abiem reģioniem vitāli svarīgs, kopīgs attīstības jautājums ir<br />

dzelzceļa līnijas Rīga - Ērgļi saglabāšana un rekonstrukcija.<br />

2) Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek noteikti kā prioritāte maršrutos ar lielu<br />

pasažieru plūsmu. Kvalitatīvi, ātri un ērti pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu<br />

aizstāj autotransporta (autobusu, mikroautobusu) pasažieru pārvadājumus<br />

maršrutos paralēli dzelzceļa līnijām. Savukārt autotransports un velotransports<br />

kalpo kā pasažieru pievedējs dzelzceļa stacijām.<br />

Plānojums piedāvā sekojošu rīcības plānu, kuru risinājums svarīgs Mālpils novada attīstībai:<br />

1) Noteikt reģiona prioritātes reģionālo (lauku) autoceļu sakārtošanai. Veikt lobija<br />

darbu pastāvīga, progresīvi pieaugoša finansējuma nodrošināšanai valsts<br />

reģionālo (lauku) autoceļiem saskaņā ar reģiona prioritātēm.<br />

2) Reģiona pašvaldībām kopīgi vienojoties, izveidot Rīgas plānošanas reģiona<br />

sabiedriskā transporta maršrutu tīkla aģentūru.<br />

3) Izstrādāt savstarpēji saskaņotu starptautiskā, nacionālā un reģionālā līmeņa velo<br />

maršrutu tīkla plānojumu.<br />

Plānojums paredz vadlīnijas apdzīvoto vietu plānošanai Pierīgas areālā 6:<br />

(1) Pierīgas areālā esošo pašvaldību plānojumos par prioritāti uzskatāma teritoriju rezervācija<br />

valsts, reģiona un Rīgas attīstībai/nepieciešamo norišu darboties spējas nodrošināšanai un zaļo<br />

teritoriju saglabāšanai. Tostarp:<br />

5 http://www.rpr.gov.lv Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums – II Perspektīva<br />

6 http://www.rpr.gov.lv Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums – II Perspektīva<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 16


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

1) tehniskajai infrastruktūrai (dzelzceļi, ceļi, enerģijas pārvadi, krātuves,<br />

transformēšanas punkti);<br />

2) vides infrastruktūrai (ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu saimniecība u.c.);<br />

3) veicina mājokļu ciemu izpēti un tās rezultātiem atbilstošu nodrošināšanu ar<br />

tehnisko un vides infrastruktūru, pakalpojumiem un darba vietām, rekreācijas<br />

iespējām.<br />

(4) Paredzēt pasākumus, kas nepieļauj vairāku apdzīvoto vietu apbūves saplūšanu. Īpaša uzmanība<br />

veltāma, lai novērstu vienlaidus lineāras apbūves joslu izveidošanos gar valsts galvenajiem autoceļiem.<br />

(5) Sezonas apdzīvoto vietu – vasarnīcu un dārzkopju ciemu – iespējas pārtapt par pastāvīgi<br />

apdzīvotām vietām izvērtēt plānošanas procesā izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Neatbalstīt šo<br />

pārtapšanu, ja detālplānojuma izstrādes rezultātā nav iespējams paredzēt un sekojoši nodrošināt vidi<br />

nepiesārņojošas, centralizētas infrastruktūras – ūdensvada, kanalizācijas, kā arī normatīviem atbilstoša<br />

platuma ielu tīkla attīstības iespējas un sociālās infrastruktūras attīstību.<br />

1.3. attēls. Attīstāmās teritorijas Rīgas reģiona plānojumā.<br />

1.5 Kaimiņu pašvaldību teritorijas plānojumi.<br />

1.5.1 Ogres novada teritorijas plānojums<br />

Pašreizējās robežas Ogres novads ieguvis 2009. gada 1. jūlijā. Novadā ietilpst Ogres pilsēta un<br />

Ogresgala pagasts (no 12.12.2002. līdz 30.06.2010. Ogres novads) Krapes, Ķeipenes,<br />

Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagasts. Novada<br />

administratīvais centrs ir Ogre.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 17


Robeža Mālpils novadam ar Ogres novadu ir Mālpils novada dienvidu daļā, kur tas robežojas<br />

ar Ogres novada Suntažu pagastu.<br />

Spēkā esoša ir Ogres novada attīstības programma 2011. - 2017. gadam, apstiprināta ar Ogres<br />

novada domes 2011. gada 20. janvāra lēmumu (protokols Nr. 1., 1. Par.)<br />

Ogres novada vīzija:<br />

1) Ogres novads - Pierīgas uzņēmējdarbības, inovāciju, izglītības un sporta attīstības<br />

centrs.<br />

2) Konkurētspējīga, radoša un kvalitatīva pārvalde Latvijas centrā.<br />

3) Harmoniska, sociāli stabila un videi draudzīga dzīves vide cilvēkam laukos un<br />

pilsētā.<br />

4) Moderna un attīstīta novada satiksmes un komunikāciju infrastruktūra.<br />

5) Aktīva un pasākumiem bagāta novada kultūras un tūrisma dzīve.<br />

6) Unikālās dabas vērtības – Daugavas, Ogres, Ogres upes, Zilie kalni un meži –<br />

cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanai.<br />

Ar Ogres novada teritorijas plānojumam 2012. - 2024. g., ir izstrādāta galīgā redakcija.<br />

Novada plānojums tiek izstrādāts laika posmam līdz 2024. gadam un balstīts uz 2011. gada<br />

20. janvārī Ogres novada domes apstiprināto “Ogres novada attīstības programmu 2011. –<br />

2017. gadam”.<br />

Attīstības programmā Ogres novads definēts kā novads cilvēka un dabas harmonijai. Ar šādu<br />

vīziju novada teritorijā plānots attīstīt dažādas nozares, nenosaucot<br />

nevienu konkrēti, tomēr pamatā pilsētā koncentrējoties uz zināšanām bāzētas produkcijas<br />

ražošanu un pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību.<br />

Lauku teritorija ir atvērta daudzveidīgai lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas un<br />

pārstrādes uzņēmumu intensīvai un padziļinātai attīstībai, kā arī alternatīvo lauksaimniecības<br />

nozaru attīstībai. Paredzēts, ka tūrisma un atpūtas pakalpojumu attīstība nākotnē veidos<br />

pievilcīgu vidi kā pilsētā, tā lauku teritorijā.<br />

Saskaņā ar apstiprinātā attīstības plāna politiku, novadā paredzēta uz zināšanām bāzētas<br />

produkcijas ražošanas un pakalpojumu ar lielāku pievienoto vērtību attīstība pilsētā un<br />

daudzveidīgas lauksaimnieciskās darbības, mežsaimniecības un lauku tūrisma attīstība laukos<br />

1.5.2 Ropažu novada teritorijas plānojums<br />

Ropažu novada teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam 2009. gada grozījumu paredz:<br />

1) „Kopīgo interešu teritorijas” – teritorijas kaimiņu pašvaldību un Ropažu novada<br />

pierobežā, kuru attīstība var ietekmēt nekustamā īpašuma izmantošanu kaimiņu<br />

pašvaldībā un Ropažu novadā.<br />

2) kopīgo interešu teritorijas nosaka abpusēji vienojoties pašvaldībām.<br />

3) kopīgo interešu teritorijas var būt paredzētas Rīgas rajona teritorijas plānojumā.<br />

4) nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz<br />

zemes, kas atzīta kā kopīgo interešu teritorija, atļauta esošā un atļautā plānotā<br />

teritorijas izmantošana.<br />

5) kopīgo interešu teritorijas nosacījumi stājas spēkā, ja kopīgo interešu teritorijas<br />

un būvprojektu saskaņošana notiek abpusēji.<br />

6) sniegt informāciju pašvaldībām par pagasta pierobežas objektiem, kuru<br />

aizsargjoslas<br />

7) ievērtējamas vietējā teritorijas plānojumā vai paredzēti izvietot pašvaldību robežu<br />

tuvumā un būtiski varētu ietekmēt teritorijas izmantošanu.<br />

Būvprojektu saskaņot, ja tas atrodas:<br />

1) 50 m joslā no blakus pagasta robežas, piegulošā nekustamā īpašuma zemes<br />

gabalā, kam ir tieša robeža ar pagastu,<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 18


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

2) esošā vai paredzamā objekta ekspluatācija saistīta ar aizsargjoslu izveidošanu, kas<br />

ietekmē pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu izmantošanu.” 7<br />

Mālpils novadam ar Ropažu novada pašvaldību kopīgās interešu teritorijas un aktivitātes:<br />

1) novadu pierobežas zona, kur attīstoties apbūvei nepieciešami arī pievedceļi, kam<br />

nepieciešama pašvaldību sadarbība un sapratne šo jautājumu risināšanā.<br />

2) Valsts reģionālās nozīmes autoceļa Rīga Ērgļi attīstība.<br />

Ropažu novada pašvaldības teritorijas attīstības dokumentos nav izstrādāta īpaša politika<br />

attiecībā uz kaimiņu pašvaldībām vai definētas konkrētas intereses. Nepieciešams veikt<br />

atbilstošas darbības, lai noslēgtu ilglaicīgas sadarbības līgumu par pašvaldībām interesējošiem<br />

jautājumiem. Vēlams paredzēt saskaņot attīstības projektus pašvaldību pierobežās.<br />

7 Ropažu novada teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam 2009.gada grozījumu, <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong><br />

MĀLPILS NOVADA DOME 19


2 MĀLPILS NOVADA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS<br />

Mālpils novads atrodas Vidzemes dienviddaļā, Latvijas Republikas Rīgas reģiona galējā<br />

austrumu daļā. Starp Ropažu, Siguldas Amatas un Ogres novadiem. Attālums no Rīgas - 60<br />

km, no Siguldas - 20 km, no Cēsīm - 45 km, no Ogres - 40 km. Rietumos Mālpils novads<br />

robežojas ar Ropažu novadu, ziemeļos - ar Siguldas novadu, austrumos - ar Amatas, dienvidos<br />

- ar Ogres novadu.<br />

Novada kopējā platība ir 22090,8 ha jeb 220,9 km 2 (VZD dati), iedzīvotāju skaits uz 2011.<br />

gada 1. jūlijā ir 3995 cilvēki (CSP dati) savukārt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes<br />

datiem uz 2011.1.19 3943 un vidējais iedzīvotāju blīvums – 18.2 cilvēki / km2. 8<br />

Mālpils novada administratīvais centrs ir Mālpils ciems (2171 iedzīvotāji), kurā atrodas<br />

novada dome, Pirmsskolas izglītības iestāde „Māllēpīte”, Mālpils vidusskola, Mūzikas un<br />

mākslas skola, Mālpils internātpamatskola, Mālpils profesionālā vidusskola, Mālpils<br />

Tautskola., pasta nodaļa, sociālās aprūpes centrs, ambulance ar ģimenes ārstu prakses vietām,<br />

bibliotēka, sabiedriskais interneta pieejas punkts, kultūras centrs, sporta komplekss ar<br />

peldbaseinu , pašvaldības policijas un valsts policijas iecirknis, bankas filiāle. Mālpils ciemā ir<br />

pieejami dažāda veida citi pakalpojumi, piemēram, veikali, aptiekas un sadzīves pakalpojumi.<br />

Otra lielākā apdzīvotā vieta ir Sidgunda (459 iedzīvotāji).<br />

No 3990 Mālpils novada iedzīvotājiem 2703 iedzīvotāji ir darbaspējīgā vecumā, 575 ir līdz<br />

darbaspējas vecumam un 712 ir virs darbaspējas vecuma<br />

1400<br />

1200<br />

1000<br />

800<br />

600<br />

400<br />

200<br />

0<br />

vīrieši<br />

sievietes<br />

līdz darbaspējīgā virs<br />

darbaspējas<br />

vecumam<br />

vecumā darbaspējas<br />

vecuma<br />

2.1. attēls. Mālpils iedzīvotāju darbaspējīgā vecuma struktūra.<br />

8 www.csb.gov.lv/ 2011 gada dati<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 20


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

3 APDZĪVOJUMA STRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA UN<br />

CIEMU ROBEŽAS<br />

Nekustamā īpašuma tirgus attīstība un Rīgas relatīvais tuvums veicina Mālpils novada<br />

teritorijas veidošanos par dzīvesvietai pievilcīgu teritoriju.<br />

Mālpils ciema attīstība ir prognozējama kā galvenā un visplašākā spektra pakalpojumu<br />

sniedzēja vieta. Mālpils attīstīsies kā apkalpes un darījumu vietēja līmeņa centrs, kur sniegtos<br />

pakalpojumus saņem gan pašvaldības teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, gan citu pašvaldību<br />

iedzīvotāji.<br />

Sidgundā un Upmalās pastāvošie pakalpojumi tiek saglabāti un to attīstība tiek paredzēta<br />

atbilstoši ciemā dzīvojošo iedzīvotāju skaitam un tā apkalpotās teritorijas iedzīvotāju skaitam,<br />

ekonomiskajam potenciālam.<br />

Apdzīvojuma karkass<br />

Mālpils novada apdzīvojuma karkasa turpmākā attīstība tiek noteikta, ievērojot esošo<br />

apdzīvojuma struktūru un tās attīstības iespējas reģionālā kontekstā. Plānotā apdzīvojuma<br />

struktūra nav pretrunā ar vispārējo pašreizējo Rīgas reģiona apdzīvojumu, kurā Mālpils<br />

novadam ir loma kā ekonomiski attīstītai teritorijai ar vienu izteiktu centru.<br />

3.1 Apdzīvojuma karkasā tiek noteikta sekojoša centru hierarhija:<br />

Apkalpes un darījumu vietējā līmeņa Mālpils<br />

centrs<br />

Vietēji centri ar būtisku nozīmi Sidgunda<br />

apkārtējās teritorijas apkalpē<br />

Vietējie centri ar ierobežotu nozīmi Upmalas<br />

apkārtējās teritorijas apkalpē<br />

Apdzīvojuma pamatvienības Viensētas un viensētu grupas visā<br />

novada teritorijā<br />

3.1.1 Ceļu tīklam, vērtējot no apdzīvojuma struktūras attīstības viedokļa, ir sekojoša nozīme:<br />

1) galvenā attīstības ass – valsts autoceļš P8 Inciems – Sigulda - Ķegums un tai<br />

pieguļošā teritorija 0,5 - 3 km platumā abpus ceļam;<br />

2) karkasa pakārtotās asis – autoceļiem V71 Mālpils – Bukas, V61 Mālpils – Vite un<br />

tiem pieguļošās teritorijas 0,5 - 2 km platumā abpus ceļam.<br />

3.2 Apkalpes un darījumu centri<br />

3.2.1 Kā nozīmīgs dažāda spektra pakalpojumu saņemšanas centrs un darījumu centrs<br />

vēsturiski ir izveidojies Mālpils ciems.<br />

3.2.2 Turpmākajā novada apdzīvojuma struktūrā Mālpils ciems tiek noteikts kā apkalpes un<br />

darījumu vietējā līmeņa centrs, kas sniedz sekojošus pakalpojumus:<br />

1) sociālos pakalpojumus: izglītības (vidusskola, pirmskolas izglītības iestāde,<br />

interešu izglītība, arodizglītība), kultūras (muzejs, bibliotēka, kultūras nams),<br />

sporta (stadions, sporta halle, peldbaseins), medicīnas (ambulance un ģimenes<br />

ārstu prakses vietas, aptieka), sociālās aprūpes un palīdzības, pasta pakalpojumus;<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 21


2) darījumus: finanses un kredītiestādes, mazumtirdzniecības, tūrisma, sabiedriskās<br />

ēdināšanas pakalpojumus;<br />

3) infrastruktūra: ūdensapgādes, kanalizācijas, gāzes apgādes, siltumapgādes, sakaru<br />

nodrošinājuma pakalpojumus.<br />

3.2.3 Sidgunda tiek noteikta kā ciems ar būtisku nozīmi apkārtējās teritorijas apkalpē, kas<br />

sniedz pakalpojumus:<br />

1) izglītības pakalpojumus (pamatskola);<br />

2) atsevišķus sociālos pakalpojumus noteiktās dienās un stundās (bibliotēka,<br />

ārstniecības pakalpojumi, pasta pakalpojumi);<br />

3) darījumus– mazumtirdzniecība, tūrisms;<br />

4) infrastruktūras (ūdensvads, kanalizācija) nodrošinājums.<br />

3.2.4 Upmalas tiek noteiktas kā vietējais centrs ar ierobežotu nozīmi apkārtējās teritorijas<br />

apkalpē, kuros sniegtie pakalpojumi aprobežojas ar atsevišķu darījumu pakalpojumu<br />

(mazumtirdzniecība) nodrošināšanu.<br />

3.3 Ciemu robežas<br />

Mālpils novada teritorijas plānojumā tiek noteiktas sekojošu ciemu robežas Mālpils,<br />

Sidgundas un Upmalu ciemiem saskaņā ar šo saistošo noteikumu II. sējumu „Grafiskā daļa”<br />

karti „Mālpils novada plānotā (atļautā) izmantošana ar aizsargjoslām”<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 22


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

4 DABAS TERITORIJAS, DABAS RESURSI,<br />

AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN<br />

KULTŪRVĒSTURISKIE PIEMINEKĻI<br />

Mālpils novada fiziski ģeogrāfiskie dabas pamatnes raksturlielumi – augšņu resursi, reljefs,<br />

meži, purvi, virszemes ūdeņi, pazemes dabas resursi, augšņu auglība - kopā veidojot zemes kā<br />

dabas resursa vērtību, paši par sevi arī ir dabas resursi, kuru atražošanas process ne vienmēr ir<br />

iespējams. Tāpēc dabas resursu ilgtspējīga izmantošanas nodrošināšana ir ne vien ētiska un<br />

filozofiska nepieciešamība, bet arī ekonomiski pamatota rīcība.<br />

Vienlaicīgi vides un dabas resursus ietekmē dažāda veida antropogēnās slodzes, kuru ietekmes<br />

rezultātā veidojas vides piesārņojums.<br />

Mālpils novada teritorijas plānojuma grozījumu ietvaros tiek izvērtēti dabas pamatnes<br />

raksturlielumi, kuru:<br />

1) kapacitāte tiek izmantota Mālpils novada tālākai attīstībai saskaņā ar Mālpils<br />

novada attīstības programmu un Rīgas reģiona teritorijas plānojumu (2007;2011);<br />

2) pastāvēšanai ir kādi iekšēji vai ārēji draudi;<br />

3) noteiktu aizsargājamās un saglabājamās dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas un<br />

objektus;<br />

4) veiktu dabas pamatnes pastāvēšanu apdraudošo faktoru analīzi;<br />

5) noteiktu iespējamos pasākumus dabas pamatnes tālākai uzturēšanai.<br />

4.1 Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums<br />

Mālpils novads atrodas lēzeni paugurainās Viduslatvijas zemienes dabas apvidū -<br />

Viduslatvijas nolaidenuma ziemeļu malā, robežojoties ar Vidzemes augstieni.<br />

Pamatiežus klāj 10 - 20 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko veido galvenokārt akmeņaina,<br />

sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas mālsmilts vai smilšmāls, vietām ar brūna un<br />

tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem.<br />

Ģeomorfoloģiski novadā zemes virsmas formu nosaka lēzeni un zemi drumlinu vaļņi, orientēti<br />

ZZR - DDA virzienā, līdz pat 4 km garumā un 50 - 300 m platumā. To reljefu sarežģī Sudas -<br />

Mergupes ledāja kušanas ūdeņu noteces leja.<br />

Klimats ir mēreni vēss, ļoti mitrs. Nokrišņu daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500<br />

mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā temperatūra ir 5,6 - 5,8 o C, janvārī: no - 6,0 līdz - 6,5 o C,<br />

jūlijā: 17 o C. Bezsala periods ir vidēji 130 dienas. Sniega segas biezums līdz 25 cm, tā<br />

pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.<br />

Mālpils novada teritorija daļēji robežojas ar Daugavas - Gaujas baseinu robežšķirtni, novads<br />

atrodas Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas.<br />

Novada teritorijā atrodas Lielās Juglas baseins. Lielā Jugla sākas Mālpils novada Sidgundā,<br />

satekot Sudai un Mergupei. Zaubes upīte un Jāņupīte ir Mergupes kreisā krasta pietekas,<br />

Vanagupīte - labā krasta pieteka, Dūņupe, Teiļupīte ir Sudas labā krasta pietekas. Upju<br />

relatīvais kritums ir 1,9 - 3,5 m/km. Novada ziemeļdaļā teritoriju šķērso Tumšupe.<br />

4.2 Augšņu un reljefa raksturojums<br />

Novada teritorijā pārsvarā ir izplatītas velēnu podzolaugsnes un pseidogleja augsnes, kuras<br />

pazeminājumos nomaina velēnu gljelaugsnes un velēnpodzolētās glejaugsnes. Vidējā augsnes<br />

auglība ir 42 balles.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 23


Reljefa vidējās augstuma atzīmes svārstās no 95 - 105 m vjl. ziemeļu, ziemeļrietumu daļā līdz<br />

75 - 80 m vjl. novada dienvidaustrumu daļā. Reljefa pazeminājums 64 m vjl. ir novada<br />

dienvidrietumu daļā no Sidgundas uz Ropažu pusi.<br />

Nogruvuma, karsta pazīmes nav konstatētas. Saskaņā ar LVĢMC informāciju karsta<br />

veidošanās varētu notikt novada ziemeļu daļā, Salaspils svītas ģipšaino nogulumu izplatības<br />

zonā.<br />

Applūstošas teritorijas – Lielās Juglas, Mergupes un Sudas palienu pļavas, kur daļēji vērojami<br />

arī pārpurvošanās procesi.<br />

Saskaņā ar LVĢMC datiem novadā konstatēti pārpurvošanās procesi. Pārpurvošanās procesu<br />

izpausmes vērojamas reljefa pazeminājumos, kur zemes virspusē atsedzas ūdens vāji<br />

caurlaidīgi nogulumi, līdz ar to ūdens notece ir apgrūtināta. Procesa iedarbībai pakļautas<br />

pārsvarā starppauguru, nevienmērīgas akumulācijas ieplakas un reljefa pazeminājumi upju<br />

palienēs. Dažviet neapdomīgi veiktu būvdarbu rezultātā veidojas pārmitri apstākļi un sākas<br />

minerālgrunts pārpurvošanās.<br />

Ūdens vai vēja erozijas pazīmes konstatētas atsevišķās vietās.<br />

Procesi, kas saistīti ar upju ģeoloģisko darbību, norisinās upju ielejās. To darbība galvenokārt<br />

izpaužas krastu noārdīšanā, mainot upes šķērsprofilu. Erozijas procesi saistīti ar gultnes<br />

izskalošanu, izskalotā materiāla akumulēšanu upes ielejā lejpus straumei, kā rezultātā<br />

izlīdzinās upes garenprofils.<br />

Kopumā novada inženierģeoloģiskos apstākļus var raksturot kā labvēlīgus jebkura veida<br />

saimnieciskajai darbībai, izņemot teritorijas, kur vērojami pārpurvošanās procesi.<br />

4.3 Zemes dzīļu izmantojamie resursi<br />

Mālpils novada teritorijas zemes dzīļu resursus veido galvenokārt izmantojamie resursi - tādi,<br />

kuri ir izpētīti un apzināti, un kuru ieguvi var uzsākt salīdzinoši ātri. Tie ir būvmateriāli un to<br />

izejvielas, kūdra, pazemes dzeramie ūdeņi.<br />

4.3.1 Būvmateriālu un to izejvielu atradnes<br />

Mālpils novadā, saskaņā ar LVĢMC datu bāzi, ir konstatētas trīs veidu būvmateriālu un to<br />

izejvielu rezerves un izpētes teritorijas – smilts, grants un ģipšakmens.<br />

Smilts atradne<br />

Atrodas pie Grīnvaldu viensētas 2 km attālumā no Mālpils ciema un tajā ir konstatēti A<br />

kategorijas smilts, smilts - grants un aleirīta krājumi 303 tūkst. m 3 apjomā, kurus var izmantot<br />

būvniecībā un ceļu būvē.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 24


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

4.1. tabula. Smilts atradnes raksturojošie rādītāji (LVĢMC dati).<br />

Atradnes Nr.<br />

Nosaukums<br />

Veids<br />

Derīgā izrakteņa<br />

izmantošana<br />

Krājumu<br />

sadalījums<br />

kategorijās, t.m 3<br />

A<br />

N<br />

Renulometriskais<br />

sastāvs:<br />

Frakcija %/ saturs<br />

(no-līdz-vid.)<br />

2168 Grīnvaldi<br />

Platība<br />

Smilts Būvniecībai ceļu<br />

būvei<br />

Smiltsgrants<br />

Būvniecībai<br />

būvei<br />

ceļu<br />

71,67 0,00 >5%/ 0,00-44,90-<br />

19,58<br />

203,44 0,00 Rm %/ 0,35-3,70-<br />

2,44<br />

Aleirīts Ceļu būvei 27,60 0,00<br />

Saskaņā ar Latvijas LVĢMC datu bāzi, Mālpils novadam tuvākajā apkaimē atrodas vairākas<br />

smilts-grants ieguves vietas - Garkalnes novadā, Siguldas novadā, Ropažu novadā, Ogres<br />

novadā, kuru salīdzinoši netālais novietojums ļauj izmantot smilts - grants krājumus Mālpils<br />

novada vajadzībām. To īpašumtiesības privātas, derīgā izrakteņa izmantošana - būvniecībā un<br />

ceļu būvē.<br />

Ģipšakmens<br />

Ir viens no vērtīgākajiem Latvijas zemes dzīļu resursiem, kuri ir saistīti ar augšdevona<br />

Salaspils svītas nogulumiem. Ģipšakmens atradnes perspektīvais laukums Jūdaži šķērso<br />

Mālpils novada ziemeļu daļu 5 - 1,6 km platā joslā, no Mores uz Allažu pusi, un tajā ir<br />

konstatēti P kategorijas ģipšakmens krājumi. Detāli pētītas ģipšakmens atradnes Liepmeži un<br />

Zvejnieki. Zvejnieku atradne atrodas Mālpils un Siguldas novadu robežzonā, tai ir elipsveida<br />

2,7 km *0,3 - 0,5 km, 120 ha liela kopējā platība, no kuras 54 ha atrodas Mālpils novada<br />

teritorijā. Lielāko atradnes daļu klāj jaukts, pārpurvots mežs.<br />

4.2. tabula. Ģipšakmens atradnes raksturojošie rādītāji (LVĢMC dati).<br />

Atradnes<br />

Nr.<br />

Nosaukums<br />

Derīgā<br />

izmantošana<br />

Prognozētais krājumu<br />

apjoms, milj. m 3<br />

Ca SO 4 *2 saturs<br />

LVĢMC<br />

302 JŪDAŽI Saistviela<br />

ražošanai<br />

būvģipsim,<br />

cementa<br />

ražošanai<br />

P-37,94 78,59 %<br />

LIEPMEŽI<br />

Būvģipsim,<br />

cementa<br />

ražošanai<br />

N-0,77 70,53 - 93,13%<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 25


ZVEJNIEKI<br />

Būvģipsim,<br />

cementa<br />

ražošanai<br />

N-9,27 64 - 96,02 %<br />

4.3.2 Kūdras atradnes<br />

Mālpils novadā saskaņā ar LVĢMC datu bāzi ir konstatētas kūdras atradnes zemā, pārejas un<br />

augstā tipa purvos. Kūdras izmantošana iespējama gan enerģētikā kā kurināmais, gan<br />

mēslojumam un pakaišiem lauksaimniecībā.<br />

4.3. tabula. Kūdras atradnes raksturojošie rādītāji (LVĢMC dati).<br />

Atradnes Nr. /<br />

Pases Nr.<br />

Nosaukums<br />

Derīgā<br />

izrakteņa<br />

Izmantošana<br />

Iegulas tips<br />

Sadalīšanās pakāpe<br />

Pelnainība / dabiskais<br />

mitrums<br />

Vidējais %<br />

16752 Kazāku (daļa) Mēslojums Zemais 29/6/89<br />

16750 Ķeviešu<br />

(Lielais)<br />

Mēslojums<br />

Pakaiši<br />

Augstais<br />

mazsadalījusies<br />

28/2/91<br />

12/2/93<br />

Enerģētika<br />

16749 Salas Mēslojums<br />

Pakaiši<br />

Augstais 38/3/88<br />

16748 Bērnaukles Enerģētika Kopējais 48-21/ 9-2/91-84<br />

16746 Noriņu Enerģētika<br />

Pakaiši<br />

16745 Satakas Mēslojums<br />

Pakaiši<br />

16744 Sidraburgas Mēslojums<br />

Pakaiši<br />

16742 Kārdes Mēslojums<br />

Pakaiši<br />

Kopējais 46-7/8-3/95-87<br />

Augstais 39/2/90<br />

Kopējais 30-20/3-2/90-89<br />

Kopējais 42-7/6-1/93-84<br />

16740 Vēžu Mēslojums Augstais 40/2/91<br />

16739 Ērmaņu 9 Pakaiši Pārejas 17/3/91<br />

16731 Lielkangaru 10 Pakaiši<br />

Enerģētika<br />

Augstais 16/1/93<br />

9 Daļa purva atrodas Siguldas novada Allažu pagastā<br />

10 Daļa purva atrodas Ropažu novadā<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 26


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Atradnes Nr. /<br />

Pases Nr.<br />

Nosaukums<br />

Derīgā<br />

izrakteņa<br />

Izmantošana<br />

Iegulas tips<br />

Sadalīšanās pakāpe<br />

Pelnainība / dabiskais<br />

mitrums<br />

Vidējais %<br />

16693 Strautnieku Mēslojums Augstais 32/2/89<br />

16691 Kociņu Pakaiši Augstais 20/1/92<br />

16689<br />

Salasanīšu,<br />

Gravas<br />

Mēslojums Kopējais 32/7/88<br />

16688 Klūgu<br />

Pakaiši<br />

Enerģētika<br />

Kopējais 22/4/88<br />

16686 Būņas Mēslojums Augstais 38/2/89<br />

16682 Eiņu Enerģētika Augstais 37/3/91<br />

16679 Sēravotu Enerģētika Augstais 44/3/90<br />

16677 Nr. 16677 11 Mēslojums Kopējais 36/7/85<br />

16676<br />

Airīšu<br />

(Senmāču) 12<br />

Mēslojums<br />

Pakaiši;<br />

Enerģētika<br />

Kopējais 19/2/91<br />

Kopējie novada kūdras resursi ir 24254 tūkst. m 3 jeb 3739,7 tūkst. t. pie nosacītā mitruma<br />

40%. Lielākās kūdras krājumu atradnes ir Torfa, Klūgu, Bērnaukles, Noriņu un Ķeviešu purvi.<br />

Pēc LVĢMC informācijas perspektīvākie tālākai izpētei ir Klūgu un Torfa purvi, kuros ir<br />

piemērota kūdra pakaišiem un augsnes mēslošanai.<br />

4.3.3 Dzeramie pazemes ūdeņi<br />

Mālpils novada teritorija atrodas Baltijas artēziskā baseina centrālajā daļā. Šeit<br />

hidroģeoloģisko griezumu veido ūdeni saturošu un vāji caurlaidīgu slāņu mija, to kopējais<br />

biezums 900 – 1000 m. Novada teritorija ir vairāki sēravoti, kuru ķīmiskais sastāvs nav pētīts.<br />

Pazemes saldūdeņi ir galvenais dzeramā ūdens apgādes avots Mālpils novadā. Mālpils novada<br />

pazemes ūdeņi tiek izmantoti no Daugavas- Pļaviņu, Gaujas, Burtnieku un Arukilas ūdens<br />

kompleksa. Ūdens resursi tiek izmantoti dzeramā ūdens un saimnieciskā ūdens vajadzībām.<br />

Novada teritorijā atrodas 51 pazemes ūdensgūtnes, kuras izurbtas galvenokārt laika periodā no<br />

1953. – 1985. gadam un to dziļums svārstās no 20 līdz 190 m.<br />

11 Daļa purva atrodas Siguldas novadā<br />

12 Daļa purva atrodas Siguldas novadā<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 27


Sāļūdeņi sastopami Ķemeru - Pērnavas ūdens horizonta kompleksā (430-610 m dziļumā), pēc<br />

ķīmiskā sastāva šie ir hlorīdu- nātrija vai sulfāta – hlorīdu – kalcija - nātrija tipa sāļūdeņi ar<br />

paaugstinātu līdz 34,6 mg/l broma saturu un temperatūru no +12 līdz +16,5 O C.<br />

Stagnanto ūdens zonu pārstāv kembrija - ordovika ūdens komplekss, kas satur hlorīdu - nātrija<br />

tipa sālsūdeņus ar mineralizācijas pakāpi 110 g/l, līdz 200 mg/l broma saturs, ar augstu - līdz<br />

30 O C temperatūru, tie atrodas vidēji 93 - 980 m dziļumā. Pašlaik sāļūdeņi netiek izmantoti,<br />

bet nākotnē tie varētu tikt izmantoti balneoloģijā.<br />

4.3.4 Perspektīvie resursi un maz izplatītie, problemātiskie resursi<br />

Maz izplatīto un problemātisko resursu grupā ir brūnogles, limonītu dzelzsrūdas, dzelzs –<br />

mangāna konkrēcijas.<br />

Mālpils novada teritorijā prognozējama bromu saturošo sāļūdeņu resursu ieguves<br />

balneoloģiskām vajadzībām iespēja. Mālpils novada teritorijā nav prognozējama citu,<br />

perspektīvo, maz izplatīto un problemātisko resursu ieguves atradņu atrašanās iespēja.<br />

(Latvijas zemes dzīļu resursi, Valsts ģeoloģijas dienests, Rīga, 2001).<br />

4.4 Virszemes ūdeņu sistēmas raksturojums<br />

4.4.1 Virszemes ūdeņu sateces baseini un ūdenstilpju izvietojums.<br />

Mālpils novada virszemes ūdeņu sistēma ir daļa no Baltijas jūras Daugavas lielbaseina (kods<br />

41). Mālpils novadā virszemes ūdeņu sistēmu veido Daugavas labā krasta pietekas Lielās<br />

Juglas baseins. Lielā Jugla sākas Sidgundā, satekot Sudai un Mergupei un šķērso novada<br />

dienvidrietumu daļu.<br />

Mālpils novada ziemeļdaļā atrodas Suda, kura iztek no Sudas – Zviedru purva. Tās pietekas<br />

Teiļupīte, Gaiļurga un Dūņupe ir lielākās ūdensteces.<br />

Novada dienvidaustrumu daļā Mergupe ar tās pietekām Zaubi, Vanagupīti un Jāņupīti ir<br />

lielākās ūdensteces. Lielās Juglas pietekas ir Irbupīte un Tumšupes augštece novada ziemeļu<br />

daļā. Lai gan dabiskās ūdensteces ir tikai piecas, tomēr Mālpils novada virszemes ūdensteču<br />

sistēma ir samērā sarežģīta, jo teritorijā atrodas strauti un meliorācijas sistēmas novadgrāvji,<br />

kuru tīkls ir ļoti blīvs. Mālpils novada teritorijā esošie virszemes ūdeņi – ūdensteces un<br />

ūdenstilpes kopā aizņem 24,7 ha (ūdens virsma). Virszemes ūdenstilpes ir galvenokārt<br />

mākslīgi veidotas – dīķi un dzirnavu ūdenskrātuves. Lielākie no tiem ir Centra ūdenskrātuve<br />

Mālpils ciemā (36 ha), Žiburtu dīķi (17 ha), Bīriņu dīķis (11 ha), Brūnu ūdenskrātuve (10 ha),<br />

Vites dīķis (8,9 ha) un citas – mazākas ūdenskrātuves ar platību 0,7 līdz 8 ha. Dabiskās<br />

ūdenstilpes atrodas purvos un aizņem ļoti nelielas platības – līdz 1 ha.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 28


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

4.4. tabula. Virszemes ūdensteces un ūdenstilpes.<br />

Ūdensteces vai ūdenstilpes nosaukums<br />

Lielā Jugla<br />

Suda<br />

Tumšupe<br />

Dūņupe<br />

Mergupe<br />

Zaube<br />

Teiļupīte<br />

Jāņupīte<br />

Vanagupīte<br />

Centra ūdenskrātuve (Sudas uzpludinājums)<br />

Vites dīķis<br />

Bīriņu dīķis<br />

Žīburtu dīķi<br />

Brūnu HES ūdenskrātuve<br />

Raksturojošie rādītāji<br />

62 km<br />

38 km<br />

49 km<br />

13 km<br />

53 km<br />

29 km<br />

6 km<br />

Līdz 10 km<br />

Līdz 10 km<br />

36 ha<br />

8,9 ha<br />

11 ha<br />

17 ha<br />

10 ha<br />

4.4.2 Ūdeņu piesārņojums<br />

Visu virszemes ūdeņu piesārņojuma stāvoklis vērtējams kā vāji piesārņots (LVĢMC dati).<br />

Saskaņā ar MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 118 „Noteikumi par virszemes un pazemes<br />

ūdeņu kvalitāti” Lielā Jugla, Suda, Mergupe un Zaube ir noteiktas par lašveidīgo zivju resursu<br />

prioritārajiem ūdeņiem, Dūņupe – par karpveidīgo zivju resursu prioritārajiem ūdeņiem.<br />

Publiskie ūdeņi<br />

Lielās Juglas ūdeņi saskaņā ar LR „Civillikumu” ir publiskie ūdeņi.<br />

Hidroresursi<br />

Mergupe, Suda un Lielā Jugla ir nozīmīgi hidroresursi – uz tām atrodas 3 mazās<br />

hidroelektrostacijas – Mālpils, Brūnu, Rikteres HES.<br />

Brūnu HES ūdenskrātuves normālais uzstādinājuma līmenis 79,70m. B. S., augstākais<br />

uzstādinājums līmenis 80,20m.B.S., zemakais uzstādinājums līmenis 79,20m, B. S.<br />

Mālpils HES ūdenskrātuves normālais uzstādinājuma līmenis 82,80m. B. S., augstākais<br />

uzstādinājums līmenis 83,00m.B.S., zemakais uzstādinājums līmenis 82,60m, B. S.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 29


Rikteres HES ūdenskrātuves normālais uzstādinājuma līmenis 67,50m. B. S., augstākais<br />

uzstādinājums līmenis 68,00m.B.S., zemākais uzstādinājums līmenis 67,00m, B. S.<br />

4.5 Meži un purvi<br />

Mālpils novada teritorija un līdz ar to meža zemju veģetācija ietilpst Viduslatvijas<br />

ģeobotāniskajā rajonā.<br />

Meži 50.4 % no novada teritorijas, jeb 11072.5 ha 13 . Mālpils novada teritorijas aizņem mežu<br />

zemes, kuras pēc plānotās atļautās izmantošanas atrodas gan lauksaimnieciskās izmantošanas,<br />

gan mežsaimnieciskās, gan apbūves teritorijās.<br />

Novada ziemeļdaļā iekultivētas zemes mijas ar nelielām mežaudzēm, ko veido egļu vēris un<br />

priežu – egļu damaksnis. Dienviddaļā mežu masīvi ir lielāki, tiem raksturīgi slapjaiņi –<br />

slapjais mētrājs un damaksnis. Purvaiņu meži sastopami Mergupes pazeminājumā. Meliorētās<br />

mežu zemes aizņem āreņi un kūdreņi. Ir sastopami arī priežu sili, vietām ar virsājiem vai<br />

priežu mētrāja puduriem.<br />

Visi novada mežu masīvi veido nozīmīgu ainavas sastāvdaļu kā telpiskās struktūras vertikālais<br />

elements, pastiprinot viegli viļņoto pauguru vertikālās dimensijas izteiksmību. Dominē tuvi un<br />

tāli skati, kurus norobežo mežs.<br />

Novada ziemeļdaļā mežos atrodas Klūgu un Kaltēnu purvi, vidusdaļā – Noriņu, Ērmaņa purvi,<br />

dienviddaļā – Bērnaukles, Kazāku, Ķeviešu (Lielais), Noriņu, Kārdes, Torfa purvi. Purvu tipi:<br />

zemie, pārejas un augstie purvi. Mazāki purvi izkaisīti visā novada teritorijā un tie aizņem<br />

nelielas platības: no 9 -100 ha.<br />

Pašreiz viens no purviem tiek rūpnieciski izmantots – Ķeviešu (Lielajā) purvā atrodas SIA „<br />

COMPAQPEAT” kūdras izstrādnes karjers, kura daļu plānots rekultivēt kā lauksaimnieciski<br />

izmantojamu teritoriju.<br />

Purvi un to platības Mālpils novadā<br />

Purva nosaukums Tips Platība<br />

Airīšu Augstais 385 ha<br />

4.5. tabula.<br />

Bērnaukles<br />

Pārejas<br />

Zemais<br />

Augstais<br />

55 ha<br />

55 ha<br />

92 ha<br />

202 ha<br />

Lielkangaru * Augstais 986 ha<br />

Noriņu Augstais 165 ha<br />

Ērmaņa Augstais 83 ha<br />

Eiņu Zemais 54 ha<br />

Kapurgu Zemais 135 ha<br />

13 http://www.zm.gov.lv/ dati uz 01.01.2010<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 30


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Purva nosaukums Tips Platība<br />

Klūgu<br />

Zemais<br />

Augstais<br />

82 ha<br />

108 ha<br />

190 ha<br />

Kazāku Zemais 52 ha<br />

Ezeru Zemais 54 ha<br />

Kārdes*<br />

Augstais<br />

Zemais<br />

149 ha<br />

78 ha<br />

Kopā: 227 ha<br />

Sidraburgas Augstais 40 ha<br />

Elmu Zemais 14 ha<br />

Ķības Zemais 31 ha<br />

Būņas Zemais 34 ha<br />

Siksnas Zemais 32ha<br />

Anīšu Pārejas 28 ha<br />

Jauntiļas Zemais 26 ha<br />

Salasanīšu Zemais 26 ha<br />

Gobas Zemais 23 ha<br />

*- robežojas vai tikai daļēji atrodas novada teritorijā.<br />

4.6 Aizsargājamās dabas teritorijas<br />

Saskaņā ar LR likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” Mālpils novadā atrodas<br />

atsevišķas aizsargājamas dabas teritorijas un dabas pieminekļi.<br />

1) Dižkoki. Mālpils novadā atrodas viens dižkoks – ID 2044, parastais ozols,<br />

Quercus robur L. Mālpilī, Mālpils muižas parkā.<br />

2) Mikroliegums. Mālpils novadā kā mikroliegumu teritorijas ir noteikta dabiska<br />

meža biotopa- mistrots skuju- lapu koku meža biotops, kurš atrodas atsevišķā<br />

mežu kvartālā (informācija uz 26.07.2012). Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek<br />

noteiktas tikai īpaši retu sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzībai. Līdzīgi kā<br />

īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos ir aizliegtas vai ierobežotas<br />

darbības, kas apdraud retās sugas vai biotopa pastāvēšanu. Mikroliegumi parasti<br />

platības ziņā ir mazāki kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (0,1 – 20 ha,<br />

putniem līdz 200 ha). Mikroliegumu veidošanu nosaka LR „Sugu un biotopu<br />

aizsardzības likums”, LR „Meža likums” un tiem pakārtotie normatīvie akti.<br />

Nozīmīgākie no tiem ir 18.12.2012. MK noteikumi Nr. 940 „ Noteikumi par<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 31


mikroliegumu izveidošnas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikrolirgumu un to<br />

buferzonu noteikšanu”.<br />

3) Novadā atrodas arī aizsargājamo augu atradnes Mergupe un Lodziņi Lielās Juglas<br />

sākumposmā pirms Rikteres HES un gar Mergupes krastiem, kurai nav noteikts<br />

aizsargājamas teritorijas statuss.<br />

4.7 Kultūras mantojums<br />

4.7.1 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi.<br />

Kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka:<br />

1) LR likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, spēkā esošs no 11.03.1992. un<br />

no tā izrietošie normatīvie akti:<br />

2) MK 26.08.2003. noteikumi Nr. 474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti,<br />

aizsardzību, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta<br />

statusa piešķiršanu” .<br />

3) MK 15.07.2003. noteikumi Nr. 392 „Kultūras pieminekļa aizsargjoslas<br />

(aizsardzības zonas) noteikšanas metodika”.<br />

4) MK 26.03.2003. noteikumi Nr. 473 „Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami<br />

valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts<br />

aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta”.<br />

Kultūras pieminekļi LR var būt valsts, pašvaldības, kā arī fizisko un citu juridisko personu<br />

īpašumā.<br />

Fiziskām un juridiskām personām jānodrošina savā īpašumā (valdījumā) esošo kultūras<br />

pieminekļu saglabāšanu. Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina<br />

to lietotāji.<br />

Kultūras pieminekļa īpašnieka (lietotāja) pienākums ir ievērot likumus un citus normatīvos<br />

aktus, kā arī VKPAI norādījumus par kultūras pieminekļu izmantošanu un saglabāšanu.<br />

Kultūras pieminekļu prioritārā izmantošana – zinātnes, izglītības un kultūras mērķiem.<br />

Kultūras pieminekļu izmantošana saimnieciskajā darbībā pieļaujama tikai tad, ja tā nekaitē<br />

piemineklim, nesamazina tā vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību.<br />

Visa veida saimnieciskā darbība piemineklī, pieminekļa teritorijā un pieminekļa<br />

aizsardzības zonās veicama tikai ar VKPAI atļauju.<br />

4.7.2 Kultūras mantojuma saglabāšana<br />

Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai Mālpils novadā noteiktas:<br />

1) Valsts aizsargājamai pieminekļa teritorijai (Mālpils muižas apbūvei). Skat. tabulu<br />

4.6. ;<br />

2) Valsts aizsargājamiem arheoloģijas, arhitektūras un mākslas pieminekļiem un to<br />

aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijām. Skat. tabulu 4.7.;<br />

3) Objektiem ar Mālpils novada pašvaldības noteiktu kultūrvēsturiskās vērtības<br />

līmeni. Skat. tabulu 4.9. Mālpils novada vēsturisko objektu izvērtējums”;<br />

4) Piemiņas vietām.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 32


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

4.7.3 Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi<br />

Kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka LR likumdošana – (1992.02.12., ar<br />

grozījumiem) LR likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un no tā izrietošie<br />

normatīvie akti.<br />

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) robežas<br />

ir noteiktas Mālpils novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē.<br />

Individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem nosakāmas<br />

tālākajā teritorijas plānojuma īstenošanas gaitā, atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu<br />

prasībām.<br />

Kultūras pieminekļa teritorija (Mālpils muižas apbūve) un teritorijas ap kultūras<br />

pieminekļiem.<br />

1) Maksimāli saglabāt kultūrvēsturisko vidi, saglabāt teritorijas vēsturisko<br />

plānojuma sistēmu un struktūru, zemesgabala lielumu un vēsturiskās robežas,<br />

apbūves mērogu, ēku izvietojuma principus un galvenās skatu līnijas.<br />

2) Saglabāt apbūves raksturu, ēku apjomu, proporcijas un mērogu, jumtu<br />

ģeometriju, raksturīgos celtniecības materiālus, fasāžu apdari, logu dalījumus,<br />

durvju ailu izmērus u.c.<br />

3) Saglabāt raksturīgo ainavisko vidi – reljefu, apstādījumu un labiekārtojuma<br />

vēsturisko raksturu.<br />

4) Labiekārtojuma elementi, vēsturiskās vides raksturam atbilstošas mazās<br />

arhitektūras formas - celiņi, kāpnes, lapenes, skulptūras, dekoratīvas vāzes un citi<br />

ārtelpas elementi.<br />

5) Pieminekļu teritorijās var noteikt vidi degradējošus objektus, kuru tālākā attīstība<br />

nav pieļaujama . Jebkuras būves nojaukšana pieminekļa teritorijā vai aizsargjoslas<br />

(aizsardzības zonas) teritorijā saskaņojama ar VKPAI.<br />

6) Īpašnieka pienākums ir pirms pieminekļa restaurācijas, renovācijas vai<br />

rekonstrukcijas veikt pieminekļa kultūrvēsturisko izpēti un/ vai kultūrvēsturisko<br />

inventarizāciju. Būvprojekts jāakceptē VKPAI un darbu veikšanai jāsaņem<br />

VKPAI rakstveida atļauja.<br />

4.7.4 Arheoloģijas, arhitektūras un mākslas pieminekļi un to aizsargjoslas (aizsardzības<br />

zonas).<br />

1) Kultūras pieminekļus aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst<br />

pārvietot un pārveidot tikai izņēmuma gadījumos ar VKPAI atļauju.<br />

2) Kultūras pieminekļus saglabā , savlaicīgi veicot konservācijas, restaurācijas un<br />

renovācijas darbus.<br />

3) Arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo detaļu aizstāšana ar jaunām<br />

detaļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja saglabāt pieminekli, vai arī<br />

tad, ja pārveidojuma rezultātā nesamazinās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.<br />

4) Uz arhitektūras pieminekļa fasādēm un jumtiem aizliegts izvietot reklāmas<br />

objektus un tehniskas iekārtas, kuras izmaina ēkas siluetu un raksturu no skatu<br />

punktiem publiskajā ārtelpā.<br />

5) Nosakot arhitektūras pieminekļa izmantošanas veidu, jāņem vērā: pieminekļa<br />

pašreizējās funkcijas atbilstība sākotnējai, pieminekļa plānojums, telpiskās<br />

struktūras, konstruktīvo risinājumu, fasāžu un interjeru dekoratīvās apdares<br />

saglabāšana, pieminekļa teritorijas un kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšana.<br />

6) Aizliegts atsavināt pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī<br />

sadalīt zemi, ja tādejādi tiek apdraudēts pieminekļa veselums un saglabāšana.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 33


7) Pirms celtniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu<br />

saimniecisko darbu uzsākšanas, šo darbu veicējiem jānodrošina kultūras vērtību<br />

apzināšana paredzamo darbu zonā.<br />

8) Arheoloģijas pieminekļu teritorijās būvniecība nav atļauta, nav atļauta zemes<br />

transformācija un smagās tehnikas pārvietošanās.<br />

9) Īpašnieka pienākums ir pirms pieminekļa restaurācijas, renovācijas vai<br />

rekonstrukcijas projekta izstrādes veikt pieminekļa kultūrvēsturisko izpēti un/ vai<br />

kultūrvēsturisko inventarizāciju. Restaurācijas darbi, renovācijas un<br />

rekonstrukcijas darbu būvprojekti jāakceptē VKPAI un darbu veikšanai jāsaņem<br />

VKPAI rakstveida atļauja.<br />

VALSTS AIZSARGĀJAMO KULTŪRAS PIEMINEKĻU SARAKSTS.<br />

4.6. tabula. (VKPAI dati)<br />

Valsts<br />

aizsardz.<br />

Nr.<br />

Pieminekļu<br />

vērtības<br />

grupa<br />

Pieminekļu<br />

veids<br />

Nosaukums Atrašanās vieta Datējums<br />

6702 Valsts<br />

nozīmes<br />

Arhitektūra<br />

Mālpils<br />

muižas<br />

apbūve<br />

Mālpils ciems,<br />

Sudas upes<br />

kreisajā krastā<br />

18. - 20.<br />

gs.<br />

6703 Valsts<br />

nozīmes<br />

6704 Valsts<br />

nozīmes<br />

Arhitektūra Kungu māja Mālpils ciems 18. gs. 20.<br />

gs.<br />

Arhitektūra Parks Mālpils ciems 19. gs.<br />

pirmā<br />

puse<br />

8488 Valsts<br />

nozīmes<br />

Arhitektūra<br />

Mālpils<br />

luterāņu<br />

baznīca<br />

Mālpils ciems 1766. g.,<br />

1850. g.,<br />

1924. g.<br />

2120 Vietējās<br />

nozīmes<br />

Arheoloģija<br />

Mālpils<br />

pilskalns<br />

(Vīnakalns)<br />

Mālpils ciems,<br />

Sudas upes<br />

kreisajā krastā uz<br />

Z no Klabažu<br />

mājām<br />

2121 Valsts<br />

nozīmes<br />

Arheoloģija Idiņu senkapi Mālpils novadā,<br />

pie Idiņu mājām<br />

2122 Vietējās<br />

nozīmes<br />

Arheoloģija<br />

Jaunaudriņu<br />

senkapi<br />

Mālpils novadā,<br />

pie<br />

Jaunaudriņiem<br />

2123 Vietējās<br />

nozīmes<br />

Arheoloģija<br />

Mālpils<br />

baznīcas<br />

viduslaiku<br />

kapsēta<br />

Mālpils ciemā<br />

pie baznīcas<br />

2124 Valsts<br />

nozīmes<br />

Arheoloģija<br />

Mālpils<br />

viduslaiku<br />

pils<br />

Mālpils ciemā<br />

pie Sprīdīšiem<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 34


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

2125 Valsts<br />

nozīmes<br />

Arheoloģija<br />

Sidgundas<br />

pilskalns<br />

(Veckalns)<br />

Sidgundas ciemā<br />

2126 Vietējas<br />

nozīmes<br />

Arheoloģija<br />

Vecrubenīšu<br />

senkapi<br />

Mālpilnovadā<br />

novadā pie<br />

Vecrube-nīšiem<br />

4206<br />

Valsts<br />

nozīmes<br />

Māksla<br />

Obelisks<br />

G. Taubem<br />

1775<br />

VKPAI 16.12.2004. g. ar rīkojumu Nr. 38 apstiprināta Mālpils muižas apbūves (aizsardzības<br />

Nr. 6702) teritorija.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 35


Mālpils muižas apbūves aizsardzības teritorijā esošie kultūrvēsturiskie objekti Valsts aizsardzības Nr.<br />

6702<br />

Mālpils muižas apbūves aizsardzības teritorijā esošie kultūrvēsturiskie objekti<br />

4.7. tabula<br />

Nr.<br />

Nosaukums<br />

1 Mālpils pilskalns<br />

(Vīnakalns)<br />

Valsts<br />

aizsardz.<br />

Nr.<br />

Veids<br />

Atrašanā vieta,<br />

īpašnieks<br />

2120 Arheoloģija Mālpils, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

Datējums<br />

2 Mālpils muižas kungu<br />

māja (dzīvojamā māja)<br />

6703 Arhitektūra Pils iela 6, Mālpils.<br />

Privātīpašums,<br />

KMAAB un Mālpils<br />

nov. dome<br />

3 Parks 6704 Arhitektūra Mālpils. Privātīpašums,<br />

KMAAB un Mālpils<br />

nov. dome<br />

4 Obelisks baronam 6702 Māksla Mālpils, Mālpils<br />

Gustavam<br />

muižas parkā.<br />

Vilhelmam fon Taubem<br />

Privātīpašums un<br />

KMAAB<br />

5 Muižas vārtu stabi 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums un<br />

KMAAB<br />

6 Stallis - vāgūzis 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums un<br />

KMAAB<br />

7 Klēts 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums un<br />

KMAAB<br />

8 Dārza māja/oranžērija 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums un<br />

KMAAB<br />

9 Pārvaldnieka māja 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums un<br />

KMAAB<br />

10 Smēde 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums un<br />

KMAAB<br />

11 Cietums 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums un<br />

KMAAB<br />

12 Dārznieka māja (drupas) 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums un<br />

KMAAB<br />

13 Sarga māja (drupas) 6702 Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums un<br />

KMAAB<br />

14 Kalpu māja/bijušais alus<br />

brūzis Klabažas<br />

15 Kūts/saimniecības ēka<br />

(tikai sienas) Klabažas<br />

6702 Arhitektūra Klabažas, Mālpils,<br />

Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

6702 Arhitektūra Klabažas, Mālpils,<br />

Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

18.gs.<br />

20.gs. s.<br />

19.gs.<br />

puse<br />

1775.g.<br />

19.gs.b.<br />

19.gs.b.<br />

19. gs. b.<br />

19. gs. b.<br />

pirmā<br />

Par senāko Mālpils teritorijas apdzīvotību liecina trīs senkapu vietas un divi pilskalni, kurus<br />

šodien pazīstam kā Vīnkalniņu Sudas upes krastā un Veckalnu Sidgundā. Saglabājušās<br />

vēsturiskas liecības par notikumiem 12. gadsimtā – Livonijas Indriķa hronikā minēta Sidgunda<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 36


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

(Sidegunde), bet senākais lēnis Vidzemē 1207.-1209. gadā tika izdots „Lībju” kungam<br />

Maneģintam, kuram pašreizējā novada teritorijā piederējusi Idoves pils.<br />

13. gadsimtā Mālpils teritorija tika iekļauta Livonijas valstī. Senākais vietas nosaukums<br />

„Lemburga” radies no lībiešu izcelsmes vārdiem: lembit – virsaitis un urga - strauts, upe. Tā kā<br />

vācu valodā lehm nozīmē – māls un burg – pils, cietoksnis, tad no tulkojuma, vieta ieguva –<br />

Mālu pils, Mālpils vārdu.<br />

16.-17. gadsimtā Mālpils teritorijā bija 7 muižas. Mālpils centra veidošanās sākumi meklējami<br />

ap 1760. gadu, kad tika uzcelta Mālpils muižas kungu māja un uzsākta muižas apbūve.<br />

Mālpils vēsturisko centru no jaunās apbūves, kuru izveidoja pēc eksperimentālā paraugciemata<br />

projekta 20. gs. 70. – 80. gados, atdala vēsturiskais, brīvā plānojuma muižas parks.<br />

Pirmā skolas ēka Mālpilī tika uzcelta 1693. gadā, bet 20. gadsimta sākumā novadā darbojās 7<br />

skolas. 1872. gadā dibināts Mālpils koris, kurš piedalījās Pirmajos Vislatvijas dziesmu svētkos.<br />

Savā vēsturiskajā vietā līdz mūsdienām saglabājusies Mālpils luterāņu baznīca.<br />

Mālpils luterāņu baznīca būvēta 1766. gadā, vēlākajos gados vairākkārt pārbūvēta un<br />

restaurēta. 1902. gadā veikto pārbūvi nopostīja 1917. gadā, vēlāk no 1923. līdz 1925. gadam<br />

baznīcu atjaunoja. 1935. gadā dievnamā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta tika veikts<br />

remonts. 1874. gadā lietais baznīcas zvans pašreiz atrodas Turaidas muzejrezervāta krājumā.<br />

Blakus baznīcai atrodas viduslaiku kapsēta.<br />

.<br />

Mālpils pilskalns (Vīnakalns) atrodas Sudas upes (Centra ūdenskrātuves) krastā starp Pils ielu<br />

un Sudas upi (Centra ūdenskrātuvi). Laiks, kad Vīnakalns bijis apdzīvots datējams ar 5. – 9.<br />

gs. Pašlaik Vīnakalns apaudzis ar kokiem, uz tā neatrodas apbūve un nekādiem citiem mērķiem<br />

tas netiek izmantots. Privātīpašums.<br />

4.1. attēls. Mālpils pilskalns (Vīnkalns)<br />

Mālpils muižas apbūve . Muižas ēkas celtas galvenokārt barona Vilhelma fon Taubes laikā,<br />

18. gs. otrajā pusē un kopā ar Mālpils muižas parku veido vienotu kompleksu. Saglabājusies<br />

muižas apbūves centrālā daļa, aptuveni 250 x 120 m lielā teritorijā. Galvenā ir kungu māja ar<br />

parādes pagalmu, ap kuru izvietotas saimniecības ēkas. Kungu māja būvēta 1760. gadā,<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 37


klasicisma stilā, pēc 1905. gada postījumiem laikā no 1907. – 1911. gadam atjaunota pēc<br />

Vilhelma Bokslafa projekta. Kopumā muižas kompleksā ietilpušas 38 ēkas, no kurām pašlaik<br />

saglabājušās 18. Vissliktākajā tehniskajā stāvoklī ir bijusī oranžērija. Muižas parks 21,7 ha<br />

platībā, izveidots barona Morica fon Grotes (1836. – 1884. g.) laikā. Koku vecums ir vidēji 150<br />

gadi. Bez vietējām koku sugām – ozoliem, kļavām, ošiem, liepām, gobām, eglēm un bērziem<br />

stādījumos ir arī eksoti – sudraba kļava, kalnu kļava, Kolorado egle, Eiropas lapegle, Pelēkais<br />

riekstkoks, Holandes liepa u.c. Parkā atrodas piemiņas obelisks baronam Gustavam Vilhelmam<br />

fon Taubem un daļēji saglabājusies dīķu sistēma, kuru veido 4 dīķī 0.64 ha kopplatībā.Mālpils<br />

viduslaiku pils (1386. g.) rakstu avotos minēta ap 1413. gadu, bijusi regulāra plānojuma<br />

saimniecības pils ar baznīcu ziemeļaustrumu daļā. Pēc 1626. gada Polijas karaspēks atkāpjoties,<br />

pili nodedzināja, un to vairs neatjaunoja. Mūra sienas slikti saglabājušās. Pašvaldības īpašums.<br />

Sidgundas pilskalns – Veckalns atrodas divu upju – Sudas un Mergupes satekā. Pašlaik<br />

pilskalns ir apaudzis ar kokiem, uz tā neatrodas apbūve. Privātīpašums.<br />

4.7.5 Mālpils novada nozīmes kultūrvēsturiskās vides un dabas objekti<br />

4.2. attēls. Mālpils viduslaiku pilskalns<br />

Mālpils novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024. gadam izstrādes laikā tika noteikti Mālpils<br />

novada kultūrvēsturiskās un dabas vērtības. Tie ir objekti, kas nav iekļauti spēkā esošajā valsts<br />

aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un kuriem nav piešķirta valsts nozīme apstiprinot<br />

tos ar likumdošanas aktiem, bet ir svarīga nozīme Mālpils novada mērogā.<br />

Objekti un teritorijas ar Mālpils novada pašvaldības noteiktu kultūrvēsturiskās vērtības līmeni.<br />

Tabula Nr. 4.9. „Mālpils novada vēsturisko objektu izvērtējums” ir noteikti objekti ar sekojošu<br />

novada pašvaldības noteiktu kultūrvēsturiskās vērtības līmeni:<br />

1) Novada nozīmes kultūrvēsturisks objekts - NNKO<br />

2) Kultūrvēsturiski vērtīgs objekts – KVO<br />

3) Vēsturiski objekti, vēsturiskas būves – V<br />

4) Uzskaites objekts – U<br />

Novada nozīmes kultūrvēsturiskie objekti – NNKO ir pēc savas kultūrvēsturiskās vērtības<br />

pielīdzināmi valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem un to saglabāšana un<br />

aizsardzība jāīsteno pēc analogiem principiem.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 38


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Kultūrvēsturiski vērtīgi objekti – KVO, ir objekti, kuru kultūrvēsturiskā vērtība sastāv no<br />

vairākiem aspektiem – vides, ainavas, vēstures, mākslas, arhitektūras, reģionālo tradīciju u.c.,<br />

kuri saglabājami vai daļēji saglabājami (restaurējami, renovējami, rekonstruējami). To<br />

nojaukšana vai pārvietošana pieļaujama izņēmuma gadījumos, noteiktajā kārtībā.<br />

Vēsturiski objekti, vēsturiskas būves – V, ir visas par 50 gadiem vecākas būves (ēkas) Mālpils<br />

novada teritorijā, vēsturiskas industriālās būves un teritorijas ar apbūvi līdz 1940. gadam.<br />

Saglabājami, daļēji saglabājami vai nojaucami noteiktajā kārtībā.<br />

Uzskaites objekti – U, ir vēsturiska fona apbūvi veidojoša būve vai ēka, interesantas vietas,<br />

vēsturiskas vietas, nostāstu vietas, dabas objekti, objekti ar perspektīvu kultūrvēsturisku<br />

vērtību, objekti ar precizējamu kultūrvēsturisku vērtību.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 39


Novada nozīmes kultūrvēsturisko, vides un dabas objektu saglabāšanas prasību raksturojums<br />

Objekta<br />

kultūrvēsturiskās<br />

vērtības līmenis<br />

Novada nozīmes<br />

kultūrvēsturisks<br />

objekts<br />

NNKO<br />

Prasības objektu saglabāšanā un<br />

izmantošanā<br />

1. Kultūrvēsturiski vērtīgus objektus aizliegts<br />

iznīcināt. Par NNKO saglabāšanu atbild<br />

objekta īpašnieks vai valdītājs.<br />

2. atļauta NNKO konservācija, restaurācija,<br />

renovācija, rekonstrukcija<br />

3. rekonstruējot būves ar augstu kultūrvēsturisku<br />

vērtību , saglabāt ēku arhitektonisko vērtību –<br />

apjomu proporcijas, stilistiku, raksturīgās<br />

būvdetaļas, fasāžu apdari un dekoratīvos<br />

elementus. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes<br />

apdari,<br />

4. likvidējot raksturīgos funkcionālos un<br />

dekoratīvos elementus - (portālu, dzegu,<br />

verandu, logu apmaļu u.c.) , nomainīt<br />

vēsturiskos logus ar asimetriskiem vai<br />

vienkāršotiem plastmasas konstrukcijas<br />

logiem, kuru izskats neatbilst fasādes<br />

raksturam, proporcijām un dalījumam.<br />

5. Ēkām saglabājami tradicionālie būvmateriāli<br />

un būvkonstrukcijas.<br />

6. saglabāt vēsturiskās vides kompozīciju un<br />

mērogu<br />

7. veikt kultūrvēsturisko inventarizāciju,<br />

8. veikt kultūrvēsturisko izpēti<br />

9. veikt arhitektoniski - māksliniecisko izpēti<br />

10. veikt foto fiksāciju , atsevišķu elementu<br />

uzmērījumus materiālus nododot pašvaldības<br />

arhīvā/ speciālistu rīcībā,<br />

11. sniegt informāciju pašvaldības un valsts<br />

institūcijām par kultūrvēsturiskiem<br />

atklājumiem un atradumiem darbu procesā.<br />

12. Kultūrvēsturiski vērtīgu ēku nojaukšana<br />

pieļaujama tikai tad, ja to tehniski nav<br />

iespējams saglabāt. Lēmumu par būves<br />

nojaukšanu pieņem MND tikai pēc slēdziena<br />

par ēkas tehnisko stāvokli un atzinumiem par<br />

būves demontāžas ietekmi uz vēsturisko vidi.<br />

13. Ja būve atrodas Valsts aizsargājamā<br />

14. kultūras pieminekļa aizsardzības joslas<br />

(zonas) teritorijā, nojaukšanai jāsaņem VKPAI<br />

atļauja.<br />

4.8. tabula<br />

Prasības<br />

būvprojekta<br />

izstrādei<br />

Būvvalde nosaka<br />

prasības APU,<br />

ietverot<br />

kultūrvēsturisko<br />

aspektu.<br />

Būvniecības ieceres<br />

vai APU noteikumi<br />

saskaņojami novada<br />

pašvaldībā (lēmums).<br />

Būvniecības ieceri<br />

nepieciešams<br />

saskaņot ar<br />

pašvaldības kultūras<br />

mantojuma<br />

speciālistu.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 40


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Kultūrvēsturiski<br />

vērtīgs objekts<br />

KVO<br />

Vēsturiski<br />

objekti,<br />

Vēsturiskas<br />

būves V<br />

1. Saglabāt vēsturisko raksturu, ēkas mērogu,<br />

apjoma proporcijas, vērtīgākos fasādes<br />

funkcionālos un dekoratīvos elementus,<br />

elementu stilistiku, īpaši no publiskās ārtelpas<br />

redzamajā daļā.<br />

2. saglabāt vēsturiskās vides ainavu un raksturu.<br />

3. būves atļauts pārbūvēt, uzlabojot to<br />

arhitektonisko kvalitāti, ja nepieciešams<br />

nojaukt – uzlabojot vides kvalitāti.<br />

4. Pirms par 50 gadiem vecāku ēku nojaukšanas,<br />

jāveic to arhitektoniski – mākslinieciskā<br />

inventarizācija.<br />

5. vēsturiski vērtīgu elementu neatjaunošanas<br />

gadījumā, tos nodot pašvaldības muzejā , veikt<br />

foto fiksāciju, vērtīgu detaļu uzmērījumus<br />

(materiālus nodod pašvaldības<br />

arhīvā/speciālistu rīcībā saglabāšanai).<br />

6. nodrošināt informāciju par dabu norisi<br />

7. pēc Būvvaldes ieskatiem<br />

1. pieļaujama nojaukšana – vietā ceļot jaunus,<br />

vidē iederīgus objektus.<br />

2. pieļaujama nojaukšana - uzlabojot vides<br />

kvalitāti<br />

3. Pirms par 50 gadu vecākas ēkas nojaukšanu,<br />

veikt tās arhitektoniski – māksliniecisko<br />

inventarizāciju.<br />

4. par 50 gadiem jaunākas būves nojaukšana<br />

pieļaujama bez papildus izpētes.<br />

5. Pēc Būvvaldes ieskatiem pieļaujama pārbūve,<br />

nojaukšana, uzlabojot vides kvalitāti. Veikt<br />

izvērtējumu no kultūrvēsturiskā un vides<br />

aspekta.<br />

6. Pamatojoties uz arhitektoniski –<br />

mākslinieciskās inventarizācijas / izpētes<br />

slēdzieniem, var izskatīt jautājumu par būves<br />

iekļaušanu NNKO vai KVO sarakstā<br />

Būvvalde nosaka<br />

prasības APU,<br />

ietverot<br />

kultūrvēsturisko<br />

aspektu.<br />

Nepieciešamības<br />

gadījumā saskaņo ar<br />

MND. Būvniecības<br />

ieceri saskaņot ar<br />

pašvaldības kultūras<br />

mantojuma<br />

speciālistu<br />

Būvvalde nosaka<br />

prasības APU,<br />

ietverot<br />

kultūrvēsturisko<br />

aspektu. Būvieceri<br />

saskaņot ar<br />

pašvaldības<br />

kultūras mantojuma<br />

speciālistu<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 41


Uzskaites<br />

objekts<br />

U<br />

1. veikt vietas foto fiksāciju (nodod pašvaldības<br />

arhīvā/ speciālistu rīcībā),<br />

2. pieļaujama pārbūve, uzlabojot arhitektūras<br />

kvalitāti,<br />

3. pieļaujama nojaukšana – vietā ceļot jaunus,<br />

vidē iederīgus objektus,<br />

4. pieļaujama nojaukšana - uzlabojot vides<br />

kvalitāti<br />

5. veikt ainaviskās vides izvērtējumu, saglabāt<br />

ainavas daļu, kokus, fonu, skatu punktus<br />

6. vēsturiski vērtīgu elementu neatjaunošanas<br />

gadījumā, tos nodot pašvaldības muzejā<br />

saglabāšanai<br />

7. nodrošināt informāciju par darbu norisi un<br />

citas pēc Būvvaldes ieskatiem<br />

Būvvalde nosaka<br />

prasības APU,<br />

ietverot<br />

kultūrvēsturisko<br />

aspektu.<br />

Būvniecības ieceri<br />

saskaņot ar<br />

pašvaldības kultūras<br />

mantojuma<br />

speciālistu, pēc<br />

Būvvaldes ieskatiem<br />

Mālpils novada nozīmes kultūrvēsturiskajiem un dabas objektiem aizsardzība un izmantošana<br />

regulējas pašvaldības līmenī. Pēc Mālpils novada teritorijas plānojuma apstiprināšanas objektu<br />

kultūrvēsturiskās vērtības līmeni nosaka vai novērtē atkārtoti šādos gadījumos:<br />

1) atbilstoši VKPAI ierosinājumam;<br />

2) atbilstoši Mālpils novada pašvaldības lēmumam;<br />

3) atbilstoši objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumam pašvaldībā vai<br />

VKPAI.<br />

To veic ar pašvaldības lēmumu apstiprināta ekspertu komisija, kurā iekļauj divus neatkarīgus<br />

speciālistus – ekspertus un pašvaldības pārstāvi /speciālistu. Ekspertu komisijas darbu<br />

apmaksā novērtējuma ierosinātājs. Kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšana un objektu<br />

atkārtota novērtēšana nav Mālpils novada teritorijas plānojuma grozījumi. Pašvaldība var lemt<br />

par atbalsta programmu izveidi kultūrvēsturisko objektu īpašniekiem / valdītājiem, kuri<br />

saglabā un uztur saimnieciski neizmantojamus, novadam nozīmīgus kultūrvēsturiskus<br />

objektus.<br />

4.7.6 Piemiņas vietas - P<br />

1) Piemiņas vietas teritorijas robežas precizē topogrāfiskajā uzmērījumā un fiksē<br />

topogrāfiskajā plānā.<br />

2) Jānodrošina piemiņas vietu sabiedriska pieejamība.<br />

3) Piemiņas vietās atļauts izbūvēt un izveidot labiekārtojuma un vides dizaina<br />

elementus, atbilstoši piemiņas vietas mērķim un labiekārtojuma projektam.<br />

4) Piemiņas vietās atļauts būvēt to specifikai atbilstošas būves, vietas un laukumus<br />

piemiņas pasākumu rīkošanai, apsaimniekošanai nepieciešamās palīgēkas. Šo<br />

būvju izvietojumu un parametrus nosaka piemiņas vietas labiekārtojuma projektā.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 42


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Mālpils novada vēsturisko objektu izvērtējums<br />

Nr.<br />

Objekta nosaukums<br />

Muižas, muižu apbūves<br />

Vērtības<br />

līmenis<br />

Veids<br />

Objekta atrašanā<br />

vieta, īpašnieks<br />

4.9. tabula<br />

Datējums<br />

Mālpils muižas apbūves<br />

vēsturiskās ēkas ārpus<br />

VKPAI noteiktajai<br />

aizsardzības teritorijai<br />

1 Magazīna V Mālpils, Mālpils nov.<br />

2 Dzirnavas Sudas HES V Mālpils, Mālpils nov.<br />

3 Krogs Šopas V Mālpils, Mālpils nov.<br />

4 Laidars NNKO Mālpils, Mālpils nov.<br />

5 Alus pagrabs Pagrabmāja V Mālpils, Mālpils nov.<br />

6 Kalpu māja Gundegas V Mālpils, Mālpils nov.<br />

7 Šķūnis V Mālpils, Mālpils nov.<br />

Rikteres muižas apbūve KVO 16.gs.<br />

8 Rikteres muižas parks<br />

Arhitektūra Sidgunda, Mālpils<br />

NNKO<br />

nov. Mālpils novada<br />

dome<br />

9 Pārvaldnieka māja Svilpes<br />

Sidgunda, Mālpils<br />

NNKO<br />

nov.<br />

10 Muižas magazīna Svilpes<br />

Sidgunda, Mālpils<br />

NNKO<br />

nov.<br />

11 Dārznieka māja Dārznieki<br />

Sidgunda, Mālpils<br />

V<br />

nov.<br />

12 Vagara māja Vagari V Sidgunda, Mālpils<br />

nov.<br />

13 Kalpu māja Pumpuri V Sidgunda, Mālpils<br />

nov.<br />

14 Kūts/stallis Pumpuri V Sidgunda, Mālpils<br />

nov.<br />

15 Klēts Viesturi V Sidgunda, Mālpils<br />

nov.<br />

16 Kalēja māja Ziediņi V Sidgunda, Mālpils<br />

nov.<br />

17 Smēde Ziediņi V Sidgunda, Mālpils<br />

nov.<br />

18 Rija Imantas V Sidgunda, Mālpils<br />

nov.<br />

19 Moderniecība Vagari 2 V Sidgunda, Mālpils<br />

nov.<br />

20 Pirts Avoti V Sidgunda, Mālpils<br />

nov.<br />

21 Jaunās dzirnavas Rikteres V Vēsture Sidgunda, Mālpils<br />

HES<br />

nov.<br />

22 Rikteres vecās dzirnavas<br />

(drupas)<br />

Buku muižas apbūve<br />

V Vēsture Sidgunda uz Rikteres<br />

strauta, Mālpils nov.<br />

KVO<br />

23 Buku muižas kungu māja NNKO Arhitektūra Bukas, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

17. gs.<br />

19. gs.b.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 43


24 Saimniecības ēka NNKO Arhitektūra Bukas, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

25 Medību namiņš NNKO Arhitektūra Bukas, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

26 Buku muižas parks NNKO Arhitektūra Bukas, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

Vibrokas muižas apbūve<br />

V<br />

27 Parks ar liepu aleju NNKO Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.<br />

28 Klēts NNKO Arhitektūra Mālpils, Mālpils nov.<br />

Vites muižas apbūve<br />

(18.gs. pievienota Mālpils<br />

muižai)<br />

V<br />

29 Kungu māja ar aleju KVO Vite, Mālpils nov.<br />

30 Klēts V Vite, Mālpils nov.<br />

31 Kalpu māja+smēde V Vite, Mālpils nov.<br />

32 Vites dzirnavas V Vēsture,<br />

arhitektūra<br />

33 Mācītājmuiža V Arhitektūra,<br />

vēsture<br />

Eļmi muižas apbūve<br />

(mazā muiža)<br />

V<br />

Arhitektūra,<br />

vēsture<br />

Vite, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

Mergupes, Mālpils,<br />

Ev.lut. draudze<br />

34 Dzīvojamā māja V Eļmi, Mālpils nov.<br />

35 Kūts V Eļmi, Mālpils nov.<br />

36 Kniediņu muiža U Mālpils nov.<br />

37 Dravantas (pusmuiža) U Mālpils nov.<br />

Vēsturiskās ēkas un<br />

viensētas<br />

38 Mālpils jaunā kapliča U Arhitektūra Mālpils kapsētā,<br />

Mālpils, Mālpils nov.<br />

Mālpils novada dome<br />

39 Mālpils vecā kapliča ar<br />

zvanu 1775. g.<br />

40 Skulmes, Martas, Oto un<br />

Valentīna Skulmes<br />

memoriālā māja<br />

NNKO<br />

NNKO<br />

Arhitektūra,<br />

vēsture,<br />

māksla<br />

Arhitektūra,<br />

vēsture<br />

Mālpils kapsētā,<br />

Mālpils, Mālpils nov.<br />

Mālpils novada dome<br />

Skulmes, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

41 Ģērķēni KVO Vēsture Ģērķēni, Mālpils nov.<br />

42 Ādmiņi - Mālpils vecā<br />

pagstmāja, tēlnieces<br />

Martas Liepiņas-Skulmes<br />

dzimtās mājas<br />

NNKO<br />

Vēsture,<br />

arhitektūra<br />

Ādmiņi, Mālpils nov.<br />

Mālpils novada dome<br />

19. gs.b.<br />

19. gs.s.<br />

17. gs.<br />

1994. g.<br />

ap 1775. g.<br />

1902. g.<br />

19. gs. otrā<br />

puse, 1877. g.<br />

43 Pienotavas komplekss V Vēsture Mālpils, Mālpils nov. 1938. g.<br />

44 Aptiekas māja Viesturi KVO Arhitektūra,<br />

vēsture<br />

45 Sidgundas pamatskola NNKO Vēsture,<br />

arhitektūra<br />

46 Sidgundas bijusī<br />

pagastmāja<br />

47 Sidgundas bijusī<br />

nabagmāja (sociālā māja)<br />

V<br />

V<br />

Vēsture,<br />

arhitektūra<br />

Vēsture,<br />

arhitektūra<br />

Viesturi,<br />

Mālpils nov.<br />

Sidgunda,<br />

nov.<br />

Sidgunda,<br />

nov.<br />

Sidgunda,<br />

nov.<br />

Mālpils,<br />

Mālpils<br />

Mālpils<br />

Mālpils<br />

19. gs.b.<br />

19. gs.b.<br />

19. gs.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 44


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Kapsētas<br />

48 Mālpils kapsēta<br />

18 vēsturiskās kapu vietas<br />

- kapu pieminekļi, akmens<br />

krusti un plāksnes, čuguna<br />

krusti; 43 ievērojamāko<br />

mālpiliešu kapa vietas<br />

KVO Vēsture Mālpils, Mālpils nov.<br />

Mālpils novada dome<br />

ap 1775.g.<br />

49 Torņkalna kapsēta KVO Māksla,<br />

Vēsture<br />

50 Rūķīšu kapsēta KVO Māksla,<br />

Vēsture<br />

Karavīru apbedījumu<br />

vietas(3 lielākās, kopā<br />

15)<br />

51 I Pasaules kara karavīru<br />

kapi (Strēlnieku kapi)<br />

52 II Pasaules kara karavīru<br />

kapi<br />

(Sarkanās armijas karavīru<br />

kapi)<br />

53 II. Pasaules kara vācu<br />

karavīru kapi<br />

Skulptūras, pieminekļi,<br />

piemiņas akmeņi<br />

54 Ūdensgariņš Burbulis,<br />

autors<br />

Indulis Ranka<br />

55 Improvizācija, autors<br />

Ojārs Feldbergs<br />

Mālpils, Mālpils nov.<br />

Pie Sidgundas,<br />

Mālpils nov.<br />

P Vēsture Mālpils kapsēta,<br />

Mālpils, Mālpils nov.<br />

Mālpils novada dome<br />

P Vēsture pretī Mālpils kapsētai,<br />

Mālpils, Mālpils nov.<br />

Mālpils novada dome<br />

P Vēsture pie Sauliešiem,<br />

Sidgunda, Mālpils<br />

nov.<br />

U Māksla pie Mālpils<br />

profesionālās VSK,<br />

Mālpils, Mālpils nov.<br />

Mālpils novada dome<br />

U Māksla pie Mālpils<br />

profesionālās VSK,<br />

Mālpils, Mālpils nov.<br />

Mālpils novada dome<br />

56 Viļņos, autors Ojārs Breģis U Māksla pie Mālpils<br />

profesionālās VSK,<br />

Mālpils, Mālpils nov.<br />

Mālpils novada dome<br />

57 Liesmojošās stabules,<br />

autors<br />

Raitis Bēcis<br />

58 Ūdenskritums, autors Juris<br />

Švalbe<br />

U Māksla pie Mālpils<br />

profesionālās VSK,<br />

Mālpils, Mālpils nov.<br />

Mālpils novada dome<br />

U Māksla Akmeņkalns, Mālpils,<br />

Mālpils nov. Mālpils<br />

novada dome<br />

59 Zivs, autors Igors Dobičins U Māksla Akmeņkalns, Mālpils,<br />

Mālpils nov. Mālpils<br />

novada dome<br />

60 Foboss, autors Gvido Buls U Māksla Akmeņkalns, Mālpils,<br />

Mālpils nov. Mālpils<br />

novada dome<br />

1933. g. 11.<br />

jūnijs<br />

1944. g.<br />

1977. g.<br />

1977. g.<br />

1977. g.<br />

1977. g.<br />

1987. g.<br />

1987.g.<br />

1987.g.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 45


61 Pārkārtošanās, autors<br />

Raitis Bēcis<br />

62 Piemiņas akmens<br />

Sidgundai 800 (autori<br />

Dzintra Jansone-<br />

Skribnovska, Sandris<br />

Skribnovskis)<br />

63 Skulptūra Sērojošā<br />

sieviete, autore Ēvī<br />

Upeniece<br />

64 Piemineklis mežkopim<br />

Rūdolfam Gackim,<br />

autors Igors Dobičins<br />

65 Piemiņas akmens Martai<br />

Liepiņai Skulmei, autors<br />

Ojārs Feldbergs<br />

66 Piemiņas akmens 1949.<br />

gada 25. marta<br />

represētajiem Mālpils<br />

novada iedzīvotājiem<br />

(akmeņkaļu brigāde Anša<br />

Līdaka vadībā)<br />

67 Piemiņas akmens 1949.<br />

gada 25. marta<br />

represētajiem Mālpils<br />

novada iedzīvotājiem<br />

(akmeņkalis Agris<br />

Grīnbergs)<br />

U Māksla Akmeņkalns, Mālpils,<br />

Mālpils nov.<br />

U<br />

Vēsture,<br />

māksla<br />

Veckalns,<br />

Mālpils nov.<br />

Sidgunda,<br />

U pie Mālpils jaunās<br />

kapličas, Mālpils,<br />

Mālpils nov. Mālpils<br />

novada dome<br />

P Māksla, pie Aniņiem, Mālpils<br />

vēsture nov.<br />

P<br />

Māksla,<br />

vēsture<br />

pie Ādmiņiem, Mālpils<br />

nov. Mālpils novada<br />

dome (PIE 40)<br />

P Vēsture pie Sauliešiem,<br />

Sidgunda, Mālpils nov.<br />

Mālpils novada dome<br />

P Vēsture pie Šopām, Mālpils,<br />

Mālpils nov. Mālpils<br />

novada dome<br />

1987.g.<br />

2006.g.<br />

1994.g.<br />

1997.g.<br />

1990.gada<br />

13.maijs<br />

1989.gada<br />

25.marts<br />

1989. gada 25.<br />

marts<br />

68 Piemiņas akmens vācu<br />

karavīriem. II. Pasaules<br />

kara vācu karavīru kapi<br />

69 Piemiņas akmens<br />

Panfilova divīzijai<br />

70 Piemiņas plāksne I pas.k.<br />

22 kritušajiem<br />

Mālpiliešiem<br />

(Eduards Kuravs)<br />

71 Granīta piemineklisplāksne<br />

pirmajā pasaules<br />

karā kritušajiem<br />

strēlniekiem Mālpils kapos<br />

72 Piemiņas akmens 1941.<br />

gada 4. jūlijā kritušajiem<br />

mālpiliešiem: Lāčplēša<br />

kara ordeņa kavalierim<br />

Jānim Runikam,<br />

aizsargiem Pēterim<br />

Purviņam un Eduardam<br />

Ploriņam, Mālpils kapos<br />

Interesantas vietas/mājas<br />

P<br />

Vēsture,<br />

māksla<br />

II Pasaules kara vācu<br />

karavīru kapos, pie<br />

Sauliešiem, Sidgunda<br />

P Vēsture Mālpils nov. 1974. g.<br />

KVO Vēsture Mālpils luterāņu<br />

baznīcā, Alejas iela 1,<br />

Mālpils, Mālpils nov.<br />

Ev.lut. Draudze<br />

P Vēsture 1.pas.k.brāļu kapos,<br />

Mālpils kapos, Mālpils,<br />

Mālpils nov. Mālpils<br />

novada dome<br />

U Vēsture 1.pas.k.brāļu kapos,<br />

Mālpils kapos, Mālpils,<br />

Mālpils nov. Mālpils<br />

novada dome<br />

ap 1920. g.<br />

1967.g. 9.<br />

maijs<br />

atkārtoti<br />

uzstādīts<br />

1996. gadā<br />

73 Krievkalni - bijušais<br />

pareizticīgo lūgšanu nams<br />

V<br />

Vēsture,<br />

arhitektūra<br />

Krievkalni, Mālpils nov.<br />

74 Alfa, neuzcelts atpūtas<br />

komplekss<br />

U<br />

Vecsliseri, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

1985.g.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 46


75 Bijušais lauksaimniecības<br />

lidlauks<br />

76 Mergupsalas, bijušais<br />

Dinamo atpūtas komplekss<br />

dīķu sistēma, skaisti<br />

Mergupes krasti ar iežu<br />

atsegumiem, blakus uz<br />

Mergupes kanāla<br />

Briežkalni - bijušās Briežu<br />

dzirnavas<br />

MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

U<br />

aiz Bukām, Mālpils nov.<br />

U Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

77 Sīlīši U Mālpils nov.<br />

78 Aniņi U Mālpils nov.<br />

79 Gravas U netālu no Sidgundas,<br />

Mālpils nov.<br />

80 Zvejnieku/mednieku māja U uz Jāņupītes, Mālpils<br />

nov. Privātīpašums<br />

Bijušo skolu vietas<br />

81 Ķikutu skolas vieta<br />

Kniediņos<br />

82 Draudzes skolas vieta<br />

Kūlīšos<br />

83 Bauguļu skolas vieta<br />

Bauguļos<br />

84 Proģimnāzijas vieta<br />

Punduros<br />

Bijušās Dzirnavas<br />

U Vēsture Mālpils nov. 1872.-1944.<br />

U Vēsture Mālpils nov. 1910.g.<br />

U Vēsture Mālpils nov.<br />

U Vēsture Mālpils nov.<br />

85 Briežu dzirnavas U Vēsture Briežkalni, Mergupes<br />

krastā, Mālpils nov.<br />

86 Melderīši U Vēsture Mālpils nov.<br />

Bijušie krogi<br />

87 Zaķu krogs U Mālpils (centrs), Mālpils<br />

nov.<br />

88 Baznīckrogs U Mālpils, Mālpils nov.<br />

89 Liepukrogs V Vēsture, Kalnaliepas, Mālpils,<br />

arhitektūra Mālpils nov.<br />

90 Mālkrogs ( Mālupes) V Vēsture,<br />

arhitektūra<br />

Mālupes,<br />

Mālpils nov.<br />

91 Kraukļu kroga vieta U Vēsture Mālpils nov.<br />

92 Auzu kroga vieta U Vēsture Mālpils nov.<br />

93 Zvirgzdu kroga vieta U Vēsture Mālpils nov.<br />

Nostāstu vietas<br />

94 Vilkači U Vēsture Mālpils nov.<br />

95 Ķešānu pilskalns U Vēsture Mālpils nov.<br />

HES<br />

Mālpils,<br />

96 Brūnu HES V Vēsture Brūnas, Mālpils nov.<br />

Privātīpašums<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 47


Mālpils novada vēsturisko objektu izvērtējums<br />

4.9. tabula turpinājums<br />

Nr. Objekta nosaukums<br />

Kultūrvēsturiskais<br />

Objekta atrašanā Autors,<br />

Veids<br />

vērtības līmenis<br />

vieta, īpašnieks datējums<br />

1 Krusta kalna krusts KVO Māksla Mālpils kapi<br />

2 Piemineklis R. Fuksa<br />

ģimenei<br />

NNKO Māksla Mālpils kapi Augusts<br />

Folcs<br />

3 Jēkaba un Magrētas<br />

Šmitu kapa vieta<br />

20.gs.s.<br />

NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs.s.<br />

4 Meijeru dzimtas kapi NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs.<br />

5 Gusta Šmita dzimtas NNKO Māksla Mālpils kapi<br />

kapi<br />

6 Lasmaņu dzimtas kapi NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs. I puse<br />

7 Senākais krusts NNKO Māksla Mālpils kapi 1777.g.<br />

8 Jēkaba un Marijas NNKO Māksla Mālpils kapi<br />

Kalcenau ģimenes kapi<br />

9 Barona Gustava<br />

Vilhelma fon Taubes<br />

kapa vieta<br />

10 Piemineklis Ulrihu<br />

ģimenei<br />

11 Villy Strauss kapa<br />

vieta<br />

12 "Kalna Lapu" Lūkinu<br />

dzimtas kapi<br />

13 "Raušu" Lūkinu<br />

dzimtas kapi<br />

14 Valentīna Skulmes<br />

kapa vieta<br />

15 A. Šmita dzimtas kapu<br />

vieta<br />

16 "Sēļu" Birjānu dzimtas<br />

kapu vieta<br />

17 Piemineklis Modrim<br />

Gackim<br />

18 Jūlija Paegles kapa<br />

vieta<br />

19 Piemineklis Harijam<br />

Rubļevskim<br />

20 Andreja Liepiņa<br />

Ģimenes kapi<br />

21 Ērģeles<br />

22 Zvans<br />

NNKO<br />

Māksla,<br />

vēsture<br />

Mālpils kapi<br />

NNKO Māksla Mālpils kapi Augusts<br />

Folcs<br />

19.gs.b.<br />

NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs.s.<br />

NNKO Māksla Mālpils kapi 1897.g.<br />

NNKO Māksla Mālpils kapi 1892.g.<br />

NNKO<br />

Māksla,<br />

vēsture<br />

Mālpils kapi<br />

Ojārs<br />

Feldbergs<br />

20.gs.b.<br />

NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs.s.<br />

NNKO Māksla Mālpils kapi 1914.g.<br />

KVO Māksla Mālpils kapi Igors<br />

Dobičins<br />

20.gs.b.<br />

NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs. I puse<br />

KVO Māksla Mālpils kapi Solveiga<br />

Vasiļjeva<br />

20.gs.b.<br />

NNKO Māksla Mālpils kapi 20.gs.I puse<br />

NNKO<br />

NNKO<br />

Māksla<br />

Māksla<br />

Mālpils<br />

baznīca<br />

Mālpils<br />

baznīca<br />

luterāņu<br />

luterāņu<br />

1874.g.<br />

4.8 Ainavas jēdziens<br />

Ainava ir zemeslodes dzīvais apvalks, vides telpa, kurā mēs visi dzīvojam. Katra cilvēka<br />

uztverē ainavas jēdziens asociējas ar kaut ko citu. Vienam ainava ir atklātas ziedošas pļavas,<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 48


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

kalni un lejas, citam tie ir skaisti iekopti dārzi, vēl kādam pilsētvide ar nepārtraukto transporta<br />

plūsmu un kādu biklu koku, kas tajā visā it kā kļūdas pēc nejauši iespraudies. Un visiem ir<br />

taisnība, ainava ir vide ap mums- mainīga un tajā pašā laikā pastāvīga. Tā ir cilvēka un<br />

apkārtējas vides nepārtraukta mijiedarbība.<br />

Teritorijas plānojums ir izstrādāts ņemot par pamatu ainavas jēdziena skaidrojumu Eiropas<br />

ainavu konvencijā: „ainava nozīmē teritoriju tādā nozīmē, kā to uztver cilvēki, un kas ir<br />

izveidojusies dabas un/vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā ” (LR likums Par<br />

Eiropas ainavu konvenciju, kas Latvijā ir spēkā no 19.04.2007.)<br />

Eiropas ainavu konvencija paver jaunu skatījumu uz ainavas jēdzienu, atgādinot, ka ainava<br />

nav tikai aizsargājami dabas elementi, kas rada piesardzību par saimnieciskas darbības<br />

ierobežojumiem un aizliegumiem, bet tā cilvēka radītās vides un dabas mijiedarbība. Cilvēks<br />

ar savu saimniecisko darbību var pilnveidot un dažādot ainavu. Īpaši svarīgi tas ir degradētajās<br />

ainavu teritorijās. Mūsdienās ainava pati par sevi vairs nepastāv, tā ir atkarīga no cilvēka<br />

vajadzībām, un tā kā cilvēks tās apmierina. Apzinoties, ka pārmaiņas lauksaimniecībā,<br />

mežsaimniecībā, rūpnieciskās ražošanas un minerālu ieguves paņēmienos, reģionālajā un<br />

pilsētplānošanā, transportā, infrastruktūrā, tūrismā un rekreācijā, kā arī vispārējās<br />

pārmaiņas pasaules ekonomikā daudzos gadījumos paātrina ainavu pārveidošanos (Eiropas<br />

ainavu konvencija).<br />

4.8.1 Mālpils novada ainavas analīze<br />

Mālpils novada ainavas analīze ir veikta apsekojot Mālpils novadu dabā un analizējot dažāda<br />

mēroga novada kartogrāfisko materiālu un airofoto materiālu. Ainavu telpas izdalītas ņemot<br />

vērā teritorijas bioloģisko daudzveidību, ainavu estētisko kvalitāti, kultūrvēsturisko mantojumu<br />

un vietas sociālekonomiskās attīstības nozīmi.<br />

Teritorijas plānojumā (2012.-2024.) iezīmētas novada ainaviskās telpas identitāti veidojošās<br />

teritorijas. Mālpils novadu ainavisko telpu veidojošas ainavas tiek analizētas izvērtējot 5 veidu<br />

ainavu telpas<br />

1) Kultūrvēsturiskās ainavas telpa<br />

2) Apbūves ainavas telpa<br />

3) Ceļu ainavas telpa<br />

4) Ūdens ainavas telpa<br />

5) Mežu ainavas telpa.<br />

Kartogrāfiskajā materiālā tiek izdalīta tikai kultūrvēsturiskās ainavas telpa, kurā veicot<br />

saimniecisko darbību jāizvērtē katras konkrētās saimnieciskās (būvniecības, mežistrādes,<br />

lauksaimniecības un jaunu apstādījumu ierīkošanas) darbības ietekme uz ainavu.<br />

4.8.2 Ainavu telpas un to veidojošie elementi<br />

4.10. tabula<br />

Ainavu telpa Ainavu telpu raksturojošie, veidojošie elementi<br />

1 Kultūrvēsturiskās<br />

ainavas telpa<br />

2 Apbūves ainavas<br />

telpa<br />

Muižu parki<br />

Kultūrvēsturiskie objekti<br />

Kapsētas<br />

Kultūras un vēstures pieminekļu ainavas<br />

Blīvi apdzīvotās vietas (Mālpils, Upmalas Sidgunda)<br />

Viensētu grupas<br />

Ražošanas objektu teritorijas<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 49


3 Ceļu (tranzīta)<br />

ainavas telpa<br />

4 Ūdens ainavas<br />

telpa<br />

5 Mežu (lauku)<br />

ainavas telpa<br />

Viensētu apbūve<br />

Ceļu trases<br />

Dzelzceļa trases koridors<br />

Vertikālās dominantes, kas piesaista skatu, esot kustībā<br />

Lauces starp ceļu un mežu masīviem ar skatu līnijām<br />

Pamestā dzelzceļa līnijas nospiedumi ainavā<br />

Skatu punkti, kas veidojas no ceļu augstākajiem<br />

punktiem<br />

Upju baseinu un dabīgo ūdenstilpju ainavas,<br />

Meliorācijas grāvju veidotās ainavas<br />

Mākslīgo ūdenstilpju apkārtējā vide<br />

Avoti<br />

Gravas<br />

Ppurvi<br />

Meži kā robeža ainavu telpā. Visi novada mežu masīvi<br />

veido nozīmīgu ainavas sastāvdaļu kā telpiskās<br />

struktūras vertikālais elements, pastiprinot viegli viļņoto<br />

pauguru vertikālās dimensijas izteiksmību.<br />

Meži kā fons, kas izceļ vai aizsedz visas iepriekš minētās<br />

ainavu telpas<br />

Ievērojami koki, dižkoki<br />

Reti koki<br />

Ievērojami akmeņi<br />

Interesanti dabas veidojumi<br />

Dažādi tūrisma un izklaides objekti dabā<br />

takas<br />

4.8.3 Kultūrvēsturiskās ainavas telpa<br />

Mālpils novads ir bagāts ar kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, interesantām nostāstu vietām<br />

un dabas objektiem, kas veidi novada identitāti veidojošo ainavu. Kultūrvēsturiskā ainava<br />

nav jāuztver tikai kā vēstures liecību ainava, bet kā vide, kas veido novada identitāti ar<br />

dažādu kultūras pasākumu vidi veidojošu elementu nospiedumu ainava, ar interesantiem<br />

tūrisma un dabas objektiem, kas iekļauti apkārtējā vidē un papildina kultūras dzīvi novadā.<br />

Kultūrvēsturiskās ainavas ir atzīmētas kartē, kā ainavas kur nepieciešams izvērtēt kā jaunas<br />

būves vai stādījumi iekļausies apkārtējā vidē, vai tie neaizsegs vai nedominēs pār esošajām<br />

kultūrvēsturiskajām vērtībām (sk. Tabulu 3.10. )<br />

Daudz negatīvu aspektu kultūrvidē ienesusi padomju laiku darbība. Lielās platībās veiktā<br />

meliorācija un rūpniecisko un saimniecisko objektu celtniecība līdz tam tradicionāli koptā,<br />

harmoniskā vidē stipri izmainīja vēsturisko kultūrainavu. Veicot meliorācijas darbus ainavas<br />

bieži tika ievērojami vienkāršotas un zaudēja vides daudzveidībai nozīmīgus elementus.<br />

Vietām ainavu degradē pus sabrukušās bijušās kopsaimniecības ražošanas ēkas.<br />

1) kultūrainavā nav atbalstāma LIZ apmežošana;<br />

2) nav pieļaujama enerģētiskās koksnes plantāciju ierīkošana; kultūrainavā nav<br />

ieteicama vēja ģeneratoru būvniecība.<br />

3) Atbalstāma graudaugu sējumu vai ilggadīgo zālāju veidošana, vēlams veidot<br />

mozaīkveida sējumu un zālāju struktūru.<br />

4) Ieteicams pirms meliorācijas grāvju tīrīšanas (izciršanas) izvērtēt vai nav<br />

iespējams atstāt lielākos kokaugu sējeņus, kā ainavu veidojošos elementus.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 50


4.8.4 Apbūves ainavas telpa<br />

MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Mālpils novada apbūves ainavu raksturojošie elementi ir viensētu, vai viensētu grupu<br />

lauku apbūve un 3 ciematu apbūve, kas mijas ar kultūrvēsturiskajām ainavām. Mālpils<br />

ciema arhitektūra spilgti raksturo padomju laika ciematvidi lauku teritorijās, kur<br />

centrālais elements ir pagastmāja, kultūras centrs, ap kuru koncentrējās 3 līdz 4 stāvu<br />

dzīvojamā apbūve, kam pieguļ mazdārziņu teritorijas. Šī mazdārziņu un daudzdzīvokļu<br />

māju blakus pastāvēšana rada ainaviski sadrumstalotu un pārblīvētu ainavu telpu, kura<br />

ir ļoti jūtīgs elements, kas draud pāraugt vidi degradējošā elementā, ja mazdārziņi tiek<br />

pamesti, nekopti vai ja tie pārtop par mājvietu cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas.<br />

Īpaši svarīgi ir sekot šo mazdārziņu ainavas attīstībai, lai tā nesāktu dominēt par<br />

kultūrvēsturiskajām ainavām (muižas parks un vēsturiskā apbūve), kas ļoti cieši līdzās<br />

pastāv mūsdienu apbūves ainavām.<br />

4.8.5 Ceļu (tranzīta) ainavas telpa<br />

Līdz 21 gadsimta sākumam (2009) Mālpils novada ceļu ainavas veidoja divi nozīmīgi<br />

satiksmes elementi autoceļi un dzelzceļš. Par tranzīta ainavām tiek apzīmētas ainavas, kas tiek<br />

uztvertas kustībā. Līdz ar transporta evolūciju mainās arī ceļu ainavu nozīmīgums un vērtība.<br />

Ja 20 gs sākumā pa ceļiem pārsvarā pārvietojās ar kājām vai zirgu transportu, tad mūsdienās<br />

tas ir auto ar vidējo ātrumu 70 km/h un ātrāk. Līdz ar mainās prasības ceļu ainavām, vairs<br />

nevar tikt veidoti kultūrainavām tik raksturīgie šaurie līkumotie ceļi ar blīvām koku alejām,<br />

tas neatbilst mūsdienu prasībām. Ceļu ainavas ir visvairāk pakļautas industrializācijas<br />

attīstībām, jo šeit galvenais faktors ir drošība, un viss pārējais ir pakārtots. Protams,<br />

sociālekonomiskā situācija valstī un transporta politika nosaka to, ka ne visi ceļi tiek regulāri<br />

pārbūvēti atbilstoši jaunākajām prasībām. Līdz ar to Mālpils novadā ir saglabājušies ainaviski<br />

nozīmīgi ceļi ar interesantām skatu perspektīvām uz mežu masīviem, kas mijas ar laucēm un<br />

lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, ir saglabājušies ceļu posmi pie vēsturiskām ēkām, vai<br />

ēku vietām ar stādītām lielu (vecu) koku alejām. Tāpat kā vērtība ir atzīmējami līkumotie ceļu<br />

posmi, kas vijas pa pauguraino reljefu. Protams, no transporta loģistikas viedokļa, ceļiem būtu<br />

jābūt, platiem, iespējami iztaisnotiem bez izteiktiem līkumiem vai vertikāliem kāpumiem un<br />

kritumiem un ideālā variantā nožogotiem, lai nepieļautu meža zvēru nokļūšanu uz ceļa. Šī<br />

teritorijas plānojuma mērķis ir panākt kompromisu starp ceļu būves attīstības vajadzībām un<br />

novada unikālās ainavas saglabāšanu.<br />

Līdz ar dzelzceļa likvidēšanu pārveidojas arī ceļa (tranzīta) ainavas telpa, tā zaudē savu<br />

nozīmi un atstāj ainavā vairs tikai atsevišķus nospiedumus (uzbērumi, caurtekas, sakaru<br />

kabeļu stabi u.c. dzelzceļa infrastruktūras objekti, kas nav demontēti), kuriem nepieciešams<br />

laiks lai harmoniski iekļautos apkārtējā vidē. Varbūt tie pat nav objekti, bet robežas starp<br />

īpašumiem, vai to izmantošanu, kas līdz ar dzelzceļa likvidāciju kļūst neloģiskas.<br />

4.8.6 Ūdens ainavas telpa<br />

Mālpils novada ūdens ainavu telpu veido upes, kas tek cauri novada teritorijai daudzie<br />

meliorācijas grāvji, kas smalkās rūtīs sadala lauksaimniecībā izmantojamās zemes un dīķi, kas<br />

piešķir īpašu romantiku lauku ainavai. Lielās Juglas, Mergupes un Sudas palienu pļavas<br />

vērojama palienes pļavu ainava- mitrās, regulāri pārplūstošās Sedas palienes pļavas, kas,<br />

lauksaimniecības darbības pārtraukšanas rezultātā, pakāpeniski aizauga ar krūmiem.<br />

Neatņemama ainavas sastāvdaļa ir Mergupe. Upes posms Mālpils novada teritorijās ir<br />

cilvēka darbības maz skarts, tai ir raksturīgas kāpas un ieplakas, vairākas upes veidotas terases<br />

un vietām izteikts stāvkrasts, upīšu un strautu ietekas, kā arī avoti.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 51


4.8.7 Mežu (lauku) ainavas telpa<br />

Mālpils novada ainava raksturojas kā mežiem bagāta teritorija. Estētiski un kultūrvēsturiski<br />

nozīmīgie ainavu elementi – ozolu alejas, muižu un vecsaimniecību ēkas un parki, laukakmens<br />

mūra ēkas un to drupas, viensētu apstādījumi – ir raksturīgi tieši Ziemeļvidzemei. Ozolu alejas<br />

ir nozīmīga apkārtējās ainavas dominante.<br />

Izmaiņas ainavu struktūrā saistītas arī ar mežsaimniecisko darbību, kā rezultātā<br />

palielinās mežu fragmentācija. Nākotnē sagaidāma lauksaimniecībā izmantojamo zemju<br />

pakāpeniska apmežošanās, kā rezultātā meža ainavu matricā izzudīs lauksaimniecības zemju<br />

plankumi<br />

4.8.8 Teritorijas apsaimniekošanas priekšnosacījumi:<br />

1) veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos;<br />

2) veicināt Mālpils ciemata mazdārziņu teritorijas estētisku sakārtošanu un vienotu<br />

apsaimniekošanu;<br />

3) saudzējamās koku alejās veikt sistemātisku apsekošanu un kopšanas darbus veikt<br />

ar mērķi saglabāt alejas;<br />

4) sakārtot apbūvei piegulošo parku un mežu teritorijas Mālpils novadā;<br />

5) Mālpils, Upmalu un Sidgundas ciema, teritorijā, kur pieejama centralizēta<br />

kanalizācija un ūdensapgāde, veicināt savrupmāju blīvāku apbūvi;<br />

6) veikt kultūrvēsturisko pieminekļu apzināšanu un izpēti, izstrādājot stratēģiju to<br />

saglabāšanai, atjaunošanai un izmantošanai;<br />

7) sekmēt nozīmīgāko objektu, kuriem ir kultūrvēsturiska vērtība iekļaušanu valsts<br />

nozīmes kultūras pieminekļu aizsardzības sarakstā;<br />

8) kultūras pieminekļu īpašniekiem, zemes īpašniekiem vai lietotājiem ievērot<br />

likumdošanā noteiktās prasības kultūras pieminekļu apsaimniekošanā un<br />

aprobežojumus aizsargjoslās.<br />

Izmantot ainaviski vērtīgas dabas teritorijas un ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas<br />

pieminekļus ilgtspējīga tūrisma attīstībai.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 52


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

5 APDZĪVOJUMS<br />

Mālpils novada 220 km 2 lielajā teritorijā atrodas 3 ciemi un 344 viensētas, kurās kopumā<br />

dzīvo 4341 iedzīvotājs, 1326 mājsaimniecībās jeb 3 % no Rīgas reģiona iedzīvotājiem<br />

(pašvaldības dati).<br />

Iedzīvotāju vidējais blīvums ir 18.2 cilvēki / km2. 14<br />

Esošā Mālpils novada apdzīvojuma struktūras raksturojumam šī darba ietvaros klasificēti šādi<br />

apdzīvoto vietu tipi:<br />

1. tips. Mālpils ciems. (20. gs. Otrajā pusē – perspektīvais ciemats). Apdzīvotās vietas<br />

raksturo darījumu, sabiedriskās un dzīvojamās apbūves koncentrācija ar augstu<br />

blīvumu, kā arī ražošanas uzņēmumu klātbūtne. Dzīvojamā apbūve veidojusies<br />

galvenokārt padomju periodā un sastāv no 2 – 4 stāvu daudzdzīvokļu un 1 – 2<br />

stāvu vienģimenes ēkām. Dzīvojamās ēkas papildina padomju laikā spēkā esošā<br />

būvnormatīva sanitārām normām atbilstošā attālumā izvietoto palīgsaimniecību<br />

apkalpojošo ēku (kolektīvo garāžu un kūtiņu) apbūve. Sabiedrisko apbūvi veido<br />

ikdienas apkalpes iestādes un pakalpojumu uzņēmumi. Ražošanas uzņēmumi<br />

parasti atrodas bijušo ciematu t.s. ražošanas zonā. Šī tipa apdzīvotās vietas<br />

raksturo spēja darboties kā vietējas nozīmes centriem, piedāvājot samērā plašu<br />

ikdienā nepieciešamo pakalpojumu klāstu.<br />

2. tips. Sidgunda, Upmalas, ciemi. Apdzīvotās vietas raksturo dzīvojamās apbūves<br />

koncentrācija ar mazu blīvumu, atsevišķām darījumu un sabiedriskās apbūves<br />

ēkām un būvēm. Ražošana pārstāvēta, galvenokārt, ar lauksaimnieciskās<br />

ražošanas uzņēmumiem. Dzīvojamā apbūve, galvenokārt, sastāv no 1 – 2 stāvu<br />

vienģimenes ēkām, ar atsevišķām daudzdzīvokļu 2 – 3 stāvu ēkām un<br />

atsevišķām viensētām.<br />

3. tips. Viensētu grupas. Viensētu grupas veidojas, ja vairākas viensētas izvietojas relatīvi<br />

tuvu viena otrai. Viensētu grupu apbūvē var būt iekļautas arī ražošanas ēkas.<br />

Viensētu grupās ieskaitāmas bijušo ciemu Bukas un Vite teritorijas.<br />

4. tips. Viensētas. Viensētas ir raksturīga Latvijas lauku apvidus apbūve – dzīvojamā ēka<br />

ar saimniecības ēkām. Raksturīga ap pagalmu grupētu pusotrstāva vai divstāvu<br />

dzīvojamo un dažādas izmantošanas saimniecības ēku apbūve, kuru papildina<br />

piemājas teritorijas ar sakņu un augļu dārziem.<br />

Mālpils novada apdzīvojuma struktūru veido hierarhiska centru struktūra ar Mālpils ciemu kā<br />

galveno centru, kurā ir pieejams ļoti plašs piedāvāto pakalpojumu skaits un Sidgundu,<br />

Upmalām, kā Mālpilij pakārtotiem centriem, kuros pieejamo pakalpojumu klāsts ir ierobežotā<br />

skaitā, un blīva viensētu apbūve.<br />

Augsta iedzīvotāju koncentrācija ir visās apdzīvotajās vietās, kā arī gar galvenajiem<br />

autoceļiem pieguļošajās teritorijās novada dienvidu un centrālajā daļā. Salīdzinoši retāka ir<br />

iedzīvotāju koncentrācija novada ziemeļu un austrumu daļā.<br />

Pastāvošā apdzīvojuma struktūra novada teritorijā izveidojusies 20. gs. Otrajā pusē, kad 1972.<br />

gadā Mālpils ciems tika izveidots kā lauku eksperimentālais paraugciemats un tajā tika<br />

koncentrēti gan mājokļi, gan plaša spektra pakalpojumu sniegšanas iespējas.<br />

Apdzīvojuma asis veidojušās radiāli no Mālpils ciema uz Buku, Vites un Sidgundas pusi ar<br />

viensētām abpus autoceļiem Sigulda – Inciems – Ķegums; Mālpils – Vite; Sidgunda – Ropaži<br />

aptuveni 1-2 km platā joslā.<br />

14 www.csb.gov.lv/ 2011 gada dati<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 53


Mālpils ciems ir pašvaldības teritorijas administratīvais centrs. Tajā dzīvo 2293 iedzīvotāji.<br />

Mālpils ir novada administratīvais centrs un šeit tiek sniegti pakalpojumi sekojošās<br />

institūcijās:<br />

(1) pašvaldības pakalpojumi: novada dome (t.sk., būvvalde, bāriņtiesa, dzimtsarakstu<br />

nodaļa) pamatskola un vidusskola, Mākslas un mūzikas skola, pirmskolas izglītības<br />

iestāde, Sociālais dienests, pašvaldības policija, kultūras iestādes (bibliotēka, internets),<br />

Mālpils sporta komplekss ar peldbaseinu;<br />

(2) Mālpils arodvidusskola, Mālpils internātpamatskola;<br />

(3) valsts pakalpojumi: pasta nodaļa, policijas iecirkņa inspektors;<br />

(4) privāti un cita veida pakalpojumi: 9 veikali, 2 ģimenes ārsta prakses vietas, 2<br />

zobārstniecības prakses, 1 aptieka, tirgus laukums, Evaņģēliski luteriskā baznīca, Romas<br />

katoļu draudze, Baptistu draudze, Mālpils kapsēta<br />

Mālpils ciems kalpo kā vietējā līmeņa centrs – šeit tiek sniegti ikdienā nepieciešamie<br />

pakalpojumi izglītībā, veselības un sociālā aprūpē un kultūras jomā, kā arī sakaru,<br />

apdrošināšanas, tirdzniecības un banku pakalpojumi.<br />

Mālpils ciema apbūves struktūra ir kompakta, to telpiski divās daļās sadala Mālpils muižas<br />

parks (21 ha). Uz ziemeļiem no parka atrodas darījumu un pārvaldes teritorijas, daudzstāvu un<br />

mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas un ražošanas teritorijas. Uz dienvidiem no parka<br />

atrodas Mālpils muižas apbūve, pienotava, daudzstāvu dzīvojamā apbūve, t.sk. kopmītnes,<br />

izglītības iestāžu (vidusskola, profesionālā vidusskola un internātpamatskola) apbūve un<br />

mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas. Samērā lielu teritoriju aizņem Centra dīķi (Sudas<br />

upes uzpludinājums), kas telpiski papildina apbūves teritorijas, padarot ciema ainavu<br />

gleznainu.<br />

Zeme Mālpils ciema perifērijā netiek intensīvi izmantota apbūvei.<br />

Sidgundas ciemā dzīvo 472 cilvēki. Tajā atrodas pamatskola, bibliotēka.<br />

Ciema apbūve veidojusies gar valsts reģionālo autoceļu Inciems - Sigulda – Ķegums, tai ir<br />

lineāra struktūra. Apbūve ir dispersa, atsevišķās teritorijās zeme apbūvei netiek izmantota<br />

intensīvi. Ziemeļdaļā atrodas ražošanas zona, no tās uz dienvidiem – jauktas mazstāvu un<br />

daudzstāvu apbūves teritorijas. Pāri Sudai uz Vites pusi atrodas lauksaimnieciskās ražošanas<br />

teritorija (bijusī vistu ferma) un noliktavas.<br />

Sidgundas apbūves telpiskajā struktūrā nozīmīga ir Sudas upes un Mergupes sateka, kur sākas<br />

Lielā Jugla un tai pieguļošās zaļās teritorijas. Starp Mergupi un Lielo Juglu atrodas parks.<br />

Upmalās (Niči) ciemā dzīvo 78 iedzīvotāji, šeit nav pieejami pakalpojumi un tā, galvenokārt,<br />

iedzīvotājiem kalpo kā dzīvesvieta. Upmalu apbūves telpiskā struktūra ir samērā reta un<br />

izvietota lineāri gar valsts reģionālo autoceļu Inciems - Sigulda – Ķegums. Dzīvojamās<br />

apbūves teritorijas ir galvenokārt padomju laika tipveida mazstāvu daudzdzīvokļu mājas.<br />

Apdzīvotā vietā (viensētu grupā) - Vitē dzīvo 51 iedzīvotājs, šeit nav pieejami publiskie<br />

pakalpojumi. Vites apbūves telpiskā struktūra ir lineāra, izvietota gar autoceļu V73 Sidgunda-<br />

Vite – Kniediņi. Lauksaimnieciskās ražošanas teritorijas no dzīvojamās apbūves atdala<br />

Mergupe. Dzīvojamās apbūves teritorijas ir galvenokārt viensētu grupas.<br />

Apdzīvotā vietā (viensētu grupā) - Bukās dzīvo 30 iedzīvotāji, šeit nav pieejami<br />

pakalpojumi un tā galvenokārt iedzīvotājiem kalpo kā dzīvesvieta. Buku apbūves struktūra ir<br />

kompakta, tā veidojusies ap Buku muižas veco apbūvi, un bez tās sastāv no dažām 3 stāvu<br />

daudzdzīvokļu mājām.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 54


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

6 TERITORIJAS PAŠREIZĒJĀ IZMANTOŠANA<br />

Mālpils novada teritorija ir 22093 ha, no tiem: 11072.5 ha – meži; 8652.8 ha –<br />

lauksaimniecībā izmantojamā zeme 15<br />

6.1. attēls. Mālpils novada zemju sadalījums pa nekustāmā īpašuma lietošanas mērķu grupām<br />

(VZD dati uz 01.01.2011.).<br />

6.1 Lauksaimniecībā izmantojamās zemes<br />

Lauksaimniecībā izmantojamo zemju sadalījums pēc zemes lietošanas veidiem ir: 8650,8 ha<br />

jeb 54% tiek izmantoti tieši lauksaimniecībā, 6059,9 ha jeb 38 % ir meži un krūmāji, zem<br />

ūdeņiem ir 351,7 ha jeb 2 %, pagalmi un ceļi ir 340,6 ha jeb 2 %, purvi – 66,7 ha (1%),<br />

pārējās zemes ir 474,9 ha jeb 3 %.<br />

Bez tam arī pārējās nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupās 139,4 ha tiek klasificēti kā<br />

lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Līdz ar to kopumā visā Mālpils novadā 8790,2 ha jeb<br />

40% no novada kopplatības ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, no kurām 7122,4 ha jeb<br />

81% zemju ir meliorētas. Zeme tiek izmantota kā ganības, pļavas, tīrumi un lauksaimniecisko<br />

ražotņu vajadzībām.<br />

Ar lauksaimniecisko ražošanu saistītie uzņēmumi – zemnieku saimniecības, kuru galvenā<br />

ekonomiskā darbība ir lauksaimniecība, kopumā lauksaimniecībā izmanto 7021,7 ha zemes,<br />

piemājas saimniecības – 1446,3 ha zemes. Teritorijas izmantošanā, bet ne tirgum ražotās<br />

produkcijas ražošanā, ievērojams īpatsvars ir piemājas saimniecībām, kuras galvenokārt<br />

izmanto zemi lauksaimnieciskajai ražošanai (ganībām, pļavām, tīrumiem), lai papildinātu<br />

ģimenes iztikas avotus.<br />

6.2 Meliorētās zemes<br />

Mālpils novadā 80% lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir meliorētas. Platību<br />

nosusināšanas objekti izbūvēti laikā no 1950. līdz 1993. gadam. Meliorācijas objektu projektu<br />

15 http://www.zm.gov.lv/ dati uz 01.01.2010<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 55


dokumentācija un drenāžas nospraudumu materiāli ir ZMNĪ pārziņā. Tehniskās<br />

dokumentācijas glabātuve atrodas Rīgas sektora biroja telpās Rīgas ielā 113, Salaspilī.<br />

Meliorācijas likums dod skaidrojumu, ka meliorācijas sistēma ir specializētu būvju un ierīču<br />

kopums zemes ūdens režīma regulēšanai. Saskaņā ar Meliorācijas likumā pastāv dažādas<br />

sistēmas atkarībā no to piederības: 1) valsts meliorācijas sistēma 2) pašvaldības meliorācijas<br />

sistēma 3) koplietošanas meliorācijas sistēma, 4) viena īpašuma meliorācijas sistēma.<br />

Mālpils novads, saskaņā ar 2012. gadā nosacījumos sniegto valsts sabiedrības ar ierobežotu<br />

atbildību „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” informāciju:<br />

1) atrodas Lielās Juglas, ŪSIK 4123452:01 un Mazās Juglas, ŪSIK 4123454 upju<br />

sateces baseinā.<br />

2) kā promtekas kalpo valsts nozīmes ūdensnotekas Jāņupīte, ŪSIK 412345282:01;<br />

Dūņupe, ŪSIK 412345262:01; Tumšupe, ŪSIK 41234524:01, Irbupīte, ŪSIK<br />

4123452592:01, Teiļupe, ŪSIK 412345264:01, Suda, ŪSIK 41234526:01,<br />

Vanagupīte, ŪSIK 41234526:01, Mergupe, ŪSIK 41234528:01.<br />

3) valsts nozīmes ūdensnoteku kopējais garums 95,40 km, to skaitā regulētas 29,5<br />

km. 80% ūdensnoteku piesērējušas, nepieciešama to pārtīrīšana.<br />

Mālpils novadā meliorāciju sistēmas veido sekojošas būves – atklātie novadgrāvji, drenāžas<br />

sistēmas, akas. Kopumā novadā ir 7122,4 ha meliorētas zemes, t.sk. lauksaimniecībā<br />

izmantojamā zemju mērķu grupā – 7097,9 ha ir meliorētās zemes. Pēc LAD (2005. gadā)<br />

sniegtajiem datiem, Mālpils novada teritorijā 7420 ha nosusināts ar drenāžu un 239 ha<br />

nosusināts ar vaļējiem grāvjiem.<br />

Virszemes atklātās meliorācijas būves – novadgrāvji Mālpils novadā veido sarežģītu ūdens<br />

novadīšanas sistēmu, nosusinot mitrās platības gan lauksaimniecības zemēs, gan mežu zemēs.<br />

Dabiskās ūdensteces (Suda, Mergupe un Lielā Jugla un to pietekas) ir daļa no meliorācijas<br />

sistēmas apakšbaseina.<br />

6.3 Mežsaimnieciskās teritorijas<br />

Ar mežsaimniecību saistītās teritorijas izvietojas vienmērīgi visā novada teritorijā. Galvenais<br />

īpatsvars mežu izmantošanā ir saimnieciskie meži. Mežu, kā dabas pamatnes raksturlieluma<br />

apskats dots sadaļā Dabas pamatne.<br />

Viena no meža zemju lielākajām apsaimniekotājām ir VAS Latvijas valsts meži,<br />

Rietumvidzemes mežsaimniecība. Tuvāka informācija par LVM īpašumos esošo meža zemju<br />

apsaimniekošanu nav pieejama. LVM Rietumvidzemes mežsaimniecībā atrodas esošs mistrotu<br />

skuju – lapu koku meža biotops –mikroliegums, aizliegta mežsaimnieciskā darbība.<br />

6.4 Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde<br />

Karjeru izstrādes teritorijas statuss pašlaik ir kūdras rūpnieciskās izstrādes karjeram, kas<br />

atrodas Ķeviešu (Lielajā) purvā. Apsaimniekotājs – SIA „СOMPAQPEAT”.<br />

Grants karjers – „Grīnvaldi” un „Grantnieki” apsaimniekotājs SIA „ Saulkalne S”<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 56


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

6.5 Zivsaimniecības teritorijas<br />

Mālpils novadā nav rūpnieciskai zivsaimniecību darbībai izmantotas teritorijas. Pašlaik<br />

atrodas vairāki dīķi, kuri tiek izmantoti tūrismam, makšķerēšanai un zivju resursu<br />

atjaunošanai.<br />

6.6 Mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas<br />

Dzīvojamās apbūves – savrupmāju – ģimenes dzīvojamo ēku un daudzstāvu dzīvojamo<br />

ēku apbūves teritorijas koncentrētas Mālpils novada lielākajās apdzīvotajās vietās<br />

Mālpilī, Sidgundā, Upmalās, kā arī Vitē un Bukās.<br />

Vislielākās daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas ir Mālpilī, kur 3 – 5 stāvu ēkas<br />

veido kompaktu apbūves kvartālu. Sidgundā, Upmalās, Bukās ir atsevišķas daudzstāvu<br />

apbūves teritorijas, kur atrodas 2 – 3 stāvu ēkas.<br />

Savrupmāju – ģimenes dzīvojamo ēku stāvu skaits ir 1 – 2 stāvi un to apbūves teritorijas<br />

aizņem samērā lielu daļu Mālpilī, Sidgundā, Upmalās.<br />

Pārējā novada lauku teritorijā esošās dzīvojamās apbūves veids klasificējamas kā<br />

viensētu un savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas.<br />

6.7 Darījumu un rekreācijas apbūves teritorijas<br />

Darījumu apbūves teritorijas atrodas galvenokārt Mālpilī un nodrošina dažāda veida<br />

pakalpojumu – veikalu, sadzīves pakalpojumu, kafejnīcu, degvielas uzpildes u.c. pakalpojumu<br />

sniegšanu novada iedzīvotājiem un viesiem. Sidgundā atrodas veikali.<br />

Ārpus ciemu teritorijās ir izvietojušās viesu mājas, kuras sniedz naktsmītnes pakalpojumus, kā<br />

arī ar atpūtu, tūrismu un rekreāciju saistītus pakalpojumus.<br />

6.1. tabula. Darījumu objekti (pašvaldības dati.)<br />

Darbības veids, vieta<br />

Degvielas uzpildes stacija Mālpilī<br />

Profils<br />

Degvielas tirdzniecība<br />

Mālpilī dizaina viesnīca „Mālpils muiža”.<br />

Novadā ir 2 viesu mājas: „Sprīdīši” un „Tāles” .<br />

Brīvdienu māja „Upeskrasti”.<br />

Skolas brīvlaikos iespējams izīrēt Mālpils profesionālās<br />

vidusskolas internātpamatskolas internātu.<br />

Viesu nams „Aleks”<br />

10 veikali Mālpilī (pārtika, rūpniecības preces)<br />

Tirgus<br />

Rekreācija<br />

Mazumtirdzniecība<br />

2 kafejnīcas Mālpilī Ēdināšana<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 57


Darbības veids, vieta<br />

Profils<br />

2 veikali Sidgundā Mazumtirdzniecība<br />

1 aptieka Mālpilī Mazumtirdzniecība<br />

Sadzīves pakalpojumi (3 frizētavas, apavu remonts) Mālpilī<br />

Frizētava Sidgundā<br />

Apdrošināšana (aģenti), Ergo filiāle<br />

Sadzīves pakalpojumi<br />

Finanšu pakalpojumi<br />

6.8 Sabiedriskās apbūves teritorijas. Izglītības, kultūras, sporta, zinātnes un<br />

sociālās infrastruktūras teritorijas un objekti<br />

Sabiedriskās nozīmes – izglītības, zinātnes, sociālās un veselības aprūpes, pasta, bibliotēku,<br />

pašvaldības pārvaldes objektu – apbūves teritorijas koncentrētas galvenokārt Mālpilī un<br />

Sidgundā.<br />

Izglītības objekti un to apbūves teritorijas atrodas Mālpilī- Mālpils internātskola, vidusskola<br />

un Mālpils profesionālā vidusskola, Mūzikas un mākslas skola, pirmsskolas izglītības iestāde,<br />

un Sidgundā- pamatskola.<br />

Kultūras objekti un to apbūves teritorijas atrodas Mālpilī- bibliotēka un kultūras centrs,<br />

estrāde un Sidgundā- bibliotēka. „Skulmēs” atrodas V.Skulmes muzejs. „Podiņos” ir izveidots<br />

skulptūru dārzs.<br />

Sociālās infrastruktūras objekti atrodas Mālpilī- 2 ģimenes ārsta prakses vietas, ambulance un<br />

sociālais dienests.<br />

Novadā kapsētu teritorijas atrodas 3 vietās (2 darbojošās un 1 nedarbojošās).<br />

6.9 Rūpnieciskās (ražošanas) apbūves objektu teritorijas<br />

Lielākās rūpnieciskās apbūves teritorijas atrodas Mālpils ciema ziemeļdaļā, Upmalās un<br />

Sidgundā.<br />

Rūpniecības objektu novada teritorijā ir salīdzinoši daudz – 3 kokzāģētavas, katlu māja<br />

(siltumenerģētisko ražotņu apbūves teritorijas), mehāniskās darbnīcas u.c. Sidgundā un Vitē ir<br />

neizmantotu bijušo ražotņu un noliktavu ēkas un būves.<br />

6.10 Satiksmes infrastruktūras objektu teritorijas<br />

Satiksmes infrastruktūras objekti – esošie autoceļi, ceļi, ielas, dzelzceļš (likvidēts), lidlauks,<br />

sabiedriskās garāžas Mālpils novadā aizņem salīdzinoši nelielas teritorijas. Garāžas atrodas<br />

Mālpilī, Pirts – Nītaures – Enerģētiķu ielu kvartālā.<br />

6.10.1 Autoceļu infrastruktūra<br />

Visus jautājumus, kuri ir saistīti ar autoceļu izmantošanu, uzturēšanu u.c. jautājumiem<br />

reglamentē LR likumi „Par autoceļiem”, „Aizsargjoslu likums”, MK noteikumi satiksmes<br />

nozares jomā un Satiksmes ministrijas normatīvie akti.<br />

Mālpils novada teritorijā autoceļu struktūru veido:<br />

1) Valsts reģionālie autoceļi;<br />

2) Valsts vietējieautoceļi<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 58


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

3) Pašvaldības ceļi;<br />

4) māju un komersantu ceļi;<br />

5) ielas.<br />

Novadā reģistrēto ceļu kopējais garums ir 223,5 km, no kuriem 90,5 km ir valsts autoceļi.<br />

Pašvaldības ielu kopgarums ir 39,73 km<br />

6.2. tabula. Autoceļi (VAS „Latvijas valsts ceļi”).<br />

Apzīmējums Nosaukums Posma segums<br />

Valsts autoceļi<br />

P8<br />

P3<br />

V65<br />

V59<br />

V60<br />

V61<br />

V62<br />

V66<br />

V63<br />

V71<br />

V72<br />

V73<br />

V84<br />

Inciems – Sigulda – Ķegums<br />

Garkalne – Alauksts<br />

Pādes – Tūžas<br />

Mālpils – Peļņi<br />

Mālpils – Zaube – Kliģene<br />

Mālpils – Vite<br />

Glāznieki – Vatrāne<br />

Sidgunda – Ropaži<br />

Vite – Viršukalns<br />

Bukas – Mālpils<br />

Mālpils – Slieķi<br />

Sidgunda – Vite – Kniediņi<br />

Inčukalns – Kalējbūņas<br />

Asfaltbetons<br />

Asfaltbetons<br />

Asfaltbetons<br />

Grants<br />

6.10.2 Dzelzceļa infrastruktūra<br />

Mālpils novada teritorijā atradās valsts nozīmes viensliežu dzelzceļa līnija Rīga – Ērgļi un<br />

pieturvietas – Kārde un Sidgunda. Dzelzceļš tika izmantots pasažieru pārvadājumiem un<br />

kravu pārvadājumiem. 2009. gadā tika pieņemts lēmums dzelzceļa līnijas slēgšanu un sliežu<br />

ceļi ir pilnībā demontēti.<br />

6.10.3 Pasažieru pārvadājumi<br />

Maršrutā Mālpils - Rīga - Mālpils autobusi darba dienās kursē vidēji 8 reizes, bet brīvdienās<br />

vidēji 7 reizes. Savukārt maršrutā Mālpils – Sigulda autobusu intensitāte ir vidēji 6 reizes<br />

dienā. Maršruts Sigulda – Mālpils caur Allažiem kursē 5 reizes dienā, bet caur Jūdažiem 4<br />

reizes dienā. Autobuss Mālpils – Ogre kursē 1 reizi dienā.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 59


6.10.4 Lidlauks<br />

Novada teritorijā (pie Bukām, 12 km attālumā no Siguldas un 4 km no Mālpils) atrodas<br />

bijušais vietējas nozīmes lauksaimniecības lidlauks. Tas ir LR nesertificēts lidlauks (EVMP).<br />

Skrejceļa augstums ir 93m virs jūras līmeņa, kas ir nedaudz augstāk par Latvijas vidējo virsas<br />

augstumu (87 m virs jūras līmeņa). Lidlauka skrejceļa garums ir aptuveni 400 metru ar asfalta<br />

segumu 20 m platumā. Lidlauks paredzēts izmantošanai mazajā aviācijā un tā tālākai attīstībai<br />

un nepieciešamas apjomīga investīciju piesaiste.<br />

6.11 Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu teritorijas<br />

Maģistrālās elektropārvades un sakaru līnijas, ar tām saistītās būves, maģistrālie gāzes<br />

cauruļvadi, maģistrālie siltumapgādes, ūdensapgādes un notekūdeņu cauruļvadi, ūdens<br />

ņemšanas iekārtas un notekūdeņu attīrīšanas ierīces un būves aizņem salīdzinoši nelielas<br />

teritorijas.<br />

Jebkurā administratīvā struktūrā infrastruktūras uzdevums ir optimāli nodrošināt dažāda veida<br />

pakalpojumus: sākot no ikdienā lietoto komunālo pakalpojumu – ūdens, elektrības, sakaru<br />

u.tml. Nodrošināšanas līdz ekonomisko attīstību veicinošo – cauruļvadu transporta, sakaru<br />

pastāvēšanai.<br />

Mālpils novada teritorijā 2012. gadā tika apzināti sekojoši infrastruktūras veidi:<br />

1) komunālās apgādes infrastruktūra;<br />

2) siltumapgādes;<br />

3) ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra;<br />

4) elektroapgāde;<br />

5) sakaru līnijas;<br />

6) gāzes transporta cauruļvadi.<br />

6.11.1 Sakari<br />

Mobilos un telekomunikāciju sakarus nodrošina visi Latvijā pieejamie telefonu raidītāju<br />

operatori<br />

Novada teritorijā atrodas sekojošas telekomunikāciju pakalpojumus nodrošinošas iekārtas un<br />

būves:<br />

1) automātiskās telefona centrāles;<br />

2) gaisvadu sakaru līnijas (arī radiolinki);<br />

3) apakšzemes sakaru līnijas, t.sk. optiskie kabeļi.<br />

Telekomunikāciju pakalpojumi tiek nodrošināti visās apdzīvotajās vietās un viensētās, kuras<br />

atrodas gaisvadu un apakšzemes telekomunikāciju līnijām pieguļošā teritorijā.<br />

Katram infrastruktūras veidam ir atšķirīgas valdījuma tiesības – būves pieder gan valstij un<br />

pašvaldībai, gan privātām struktūrām. Līdz ar to arī atšķirīgas katras nozares<br />

apsaimniekošanas principi un attīstības iespējas.<br />

Interneta pakalpojumi izmantojot SIA Lattelekom sakaru (ciparu) līniju ir pieejami visā<br />

pašvaldības teritorijā.<br />

6.11.2 Siltumapgāde<br />

Centralizēta apkure. Mālpilī atrodas centrālā katlu māja, kas nodrošina siltumapgādi visā<br />

Mālpils ciemata esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, un sabiedriskās ēkas ciema centrā.<br />

Vietējā apkure (krāsnis/ lokālās apkures sistēmas) atrodas Mālpils ciema mazstāvu apbūves<br />

kvartālos, pārējos ciemos – Sidgundā, Upmalās, apdzīvotās vietās Vitē, Bukās un viensētās.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 60


6.11.3 Ūdensapgāde<br />

MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Centralizēta. Dzeramā ūdens iegūšanai tiek izmantoti pazemes ūdeņi no Daugavas – Pļaviņu,<br />

Gaujas, Burtnieku un Arukilas ūdens kompleksiem.<br />

Mālpils centralizētā ūdensapgādes sistēma aptver daudzstāvu dzīvojamās mājas, rūpnieciskās<br />

teritorijas, sabiedriskās un darījumu apbūves teritorijas centrā un Strēlnieku – Mergupes ielu,<br />

Skolas – Ozolu ielu mazstāvu apbūves kvartālus. Mālpilī atrodas 6 artēziskie urbumi un<br />

ūdenstornis, patēriņš 86 tūkst m 3 / gadā (pašvaldības dati).<br />

Sidgundas centralizētā ūdensapgādes sistēma apgādā daudzstāvu dzīvojamās apbūves kvartālu<br />

un daļu no mazstāvu apbūves teritorijām. Sidgundā atrodas 2 artēziskie urbumi un<br />

ūdenstornis, patēriņš 10 tūkst m 3 /gadā (pašvaldības dati).<br />

Upmalās, Vitē, Bukās centralizētā ūdensapgāde nodrošina daļu no dzīvojamo ēku kvartāla,<br />

sabiedriskās ēkas un būves. Par patēriņa uzskaiti no LVĢMC – nav informācijas.<br />

Vietējā. Grodu akas (pazemes ūdengūtnes līdz 20 m dziļumam) atrodas pārējās apdzīvotās<br />

vietās.<br />

Artēziskie urbumi. Mālpils novadā artēziskie urbumi atrodas 51 vietās (LVĢMC dati),<br />

galvenokārt pie bijušajām lielfermām, no tiem neizmantotie ir daļēji tamponēti.<br />

Ūdenssaimniecības attīstība šī ziņojuma ietvaros netiek detalizēti pētīta.<br />

6.11.4 Sadzīves notekūdeņu kanalizācija<br />

Centralizēta kanalizācijas sistēma. Centralizēta kanalizācijas sistēma pastāv Mālpilī un<br />

Sidgundā.<br />

Mālpilī kanalizācijas sistēma savāc notekūdeņus no daudzstāvu dzīvojamām ēkām,<br />

sabiedriskās un darījumu apbūves teritorijas centrā un Strēlnieku – Mergupes ielu, Skolas –<br />

Ozolu ielu mazstāvu apbūves kvartāliem. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas BIO100 atrodas<br />

ciema dienvidaustrumu daļā, pēc attīrīšanas notekūdeņi tiek izvadīti Mergupē. Attīrīšanas<br />

veids – bioloģiskais ar mehāniskais ūdenstecē.<br />

Arī Sidgundā pastāv centralizēta kanalizācijas sistēma. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atrodas<br />

pie Rikteres dzirnavām un notekūdeņi tiek izvadīti Lielajā Juglā. Attīrīšanas veids –<br />

bioloģiskais.<br />

Centralizēti savāktais notekūdeņu kopējais daudzums 110 tūkst m 3 / gadā. Paliekošā<br />

piesārņojuma slodze vidē: suspendētās vielas 1,0442 t/g, ķīmiskās suspendētās vielas 5,94 t/g,<br />

nitrāti – 0,81 t/g, slāpeklis – 3,1 t/g.<br />

Vietējās kanalizācijas sistēmas. Nosēdakas – atrodas pārējās apdzīvotās vietās, ar novadi<br />

dabiskajās vai meliorācijas ūdenstecēs vai izvedamās, rada īslaicīgu punktveida piesārņojumu<br />

bez kumulatīvas ietekmes. Informācijas par vietējo kanalizācijas sistēmu radīto paliekošo<br />

piesārņojumu LVĢMC nebija pieejama.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 61


6.2. attēls. Mālpils ciema ūdensvadu un kanalizācijas sistēma.<br />

6.11.5 Gāzes apgāde<br />

Mālpils novadā sašķidrinātās gāzes apgādi nodrošina SIA „Latvijas propāna gāze”.<br />

6.11.6 Internets<br />

Interneta pakalpojumus Mālpils novada apdzīvotajās vietās nodrošina firma „Ogreland”, SIA<br />

„Lattelekom”. Publiskie interneta pieejas punkti ir Kultūras centrā, pašvaldības<br />

administrācijas ēkā.<br />

6.11.7 Elektroapgāde<br />

Mālpils novada teritorijā elektroapgādi nodrošina VAS Latvenergo meitas sabiedrības AS<br />

„Sadales tīkls” Centrālais reģions.<br />

Novadā ir 0,4 – 20 kV un elektro līnijas, kas nodrošina elektroapgādi visā novada teritorijā.<br />

Novadu šķērso AS „Latvijas elektriskie tīkli” pārvades tīkla 110kV gaisvadu elektrolīnija.<br />

6.12 Pārējās teritorijas<br />

Mālpils novadā uz austrumiem no Mālpils atrodas cieto sadzīves atkritumu izgāztuve<br />

izgāztuve „Vilkači”. Teritorija ir rekultivēta.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 62


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Mālpils novadā atrodas Rīgas reģiona īpaši svarīgo, paaugstināta riska un bīstamo objektu<br />

kategorijā klasificēts objekts- SIA „Mālpils Piensaimnieks”, kura avārijas varbūtība ir ticamareizi<br />

10 – 100 gados.<br />

Dzīvnieku kapsētas novadā nav, kritušos lopus pēc pieprasījuma savāc un utilizē uzņēmumi,<br />

kas nodarbojas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (t. sk. dzīvnieku līķu) savākšanu (SIA<br />

“Ekovide” Valmiera, Rūpniecības iela 1, LV – 4201) un nav nepieciešamības izveidot<br />

atsevišķu dzīvnieku kapsētu.<br />

Valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijas un posteņi Mālpils novadā nav.<br />

Pēc LVĢMC aģentūras datiem Mālpils novadā reģistrētas 2 piesārņotās vietas.<br />

6.3. tabula. Piesārņotās vietas (pēc LVĢMC datu bāzes datiem)<br />

Vietas nosaukums Vietas kategorija Darbības nozares<br />

Atkritumu<br />

Vilkači<br />

izgāztuve<br />

piesārņota vieta<br />

9000 – atkritumu apsaimniekošana. Teritorijas<br />

tīrīšana iemesls - gruntsūdens piesārņojums).<br />

DUS Virši<br />

piesārņota vieta<br />

5050 – automobiļu degvielas tirdzniecība,<br />

iemesls – naftas produkti gruntsūdenī)<br />

6.13 Valsts aizsardzības teritorijas un objekti, civilās aizsardzības objekti.<br />

Valsts aizsardzības teritorijas un objekti, civilās aizsardzības objekti Mālpils novadā<br />

neatrodas.<br />

6.14 Riska teritorijas un objekti<br />

Mālpils novadā atrodas Rīgas reģiona īpaši svarīgo, paaugstināta riska un bīstamo objektu<br />

kategorijā klasificēts objekts- SIA „Mālpils Piensaimnieks”, kura avārijas varbūtība ir ticamareizi<br />

10 – 100 gados.<br />

6.15 Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas un teritorijas, kurām būvniecībai<br />

nepieciešama īpaša inženiertehniskā sagatavošana.<br />

Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas ir teritorijas, kurās iespējami nogruvumi, karsta, erozijas<br />

procesi.<br />

Ūdens vai vēja erozijas pazīmes konstatētas atsevišķās vietās Mālpils novadā.<br />

Procesi, kas saistīti ar upju ģeoloģisko darbību, norisinās upju ielejās. To darbība galvenokārt<br />

izpaužas krastu noārdīšanā, mainot upes šķērsprofilu. Erozijas procesi saistīti ar gultnes<br />

izskalošanu, izskalotā materiāla akumulēšanu upes ielejā lejpus straumei, kā rezultātā<br />

izlīdzinās upes garenprofils.<br />

Teritorijas, kurām būvniecībai nepieciešama īpaša inženiertehniskā sagatavošana, ir īslaicīgi<br />

applūstošās teritorijas.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 63


Applūstošas teritorijas – Lielās Juglas, Mergupes un Sudas palienu pļavas, kuras applūst<br />

pavasara palu laikā un kur daļēji vērojami arī pārpurvošanās procesi.<br />

Saskaņā ar LVĢMC datiem novadā konstatēti pārpurvošanās procesi. Pārpurvošanās procesu<br />

izpausmes vērojamas reljefa pazeminājumos, kur zemes virspusē atsedzas ūdens vāji<br />

caurlaidīgi nogulumi, līdz ar to ūdens notece ir apgrūtināta. Procesa iedarbībai pakļautas<br />

pārsvarā starp pauguru, nevienmērīgas akumulācijas ieplakas un reljefa pazeminājumi upju<br />

palienēs. Dažviet neapdomīgi veiktu būvdarbu rezultātā veidojas pārmitri apstākļi un sākas<br />

minerālgrunts pārpurvošanās.<br />

Kopumā novada inženierģeoloģiskos apstākļus var raksturot kā labvēlīgus jebkura veida<br />

saimnieciskajai darbībai, izņemot teritorijas, kur vērojami pārpurvošanās procesi.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 64


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

7 TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶI, UZDEVUMI UN<br />

PRINCIPI<br />

7.1 Mālpils novada teritorijas attīstības mērķi<br />

Saistošo noteikumu Mālpils novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi mērķis<br />

ir radīt pamatu ilgstošai, stabilai pašvaldības teritorijas attīstībai un izveidot pašvaldības<br />

ilgtspējīgas attīstības instrumentu, kas noteiktu novada rīcībā esošo fizisko resursu – zemes<br />

un dabas pamatnes turpmākās izmantošanas un aizsardzības nosacījumus, ierobežojumus,<br />

vienlaicīgi līdzsvarojot valsts, sabiedrības un indivīda intereses teritorijas izmantošanas jomā<br />

un dotu papildus iespējas jebkuram attīstības impulsam un iniciatīvai Mālpils novada tālākai<br />

attīstībai.<br />

Mālpils novada teritorija Latvijā ir atpazīstama ar dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma<br />

dažādību, ar salīdzinoši zemu bezdarba līmeni un drošu dzīvesvietu novada iedzīvotājiem.<br />

Mālpils novadā ir attīstīta uzņēmējdarbība - lauksaimnieciskā un vispārīgā ražošana,<br />

augļkopība, tradicionālā un netradicionālā lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde<br />

un rūpnieciskā ražošana.<br />

Mālpils novadā ir optimāla un uzturēta inženiertehniskā infrastruktūra.<br />

Saglabāta tradicionālā Latvijas lauku ainava ar dominējošu viensētu struktūru.<br />

7.2 Mālpils novada teritorijas attīstības uzdevumi<br />

1) Izvērtēt novada teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai<br />

nepieciešamās prasības un ierobežojumus;<br />

2) Radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas<br />

nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai;<br />

3) Analizēt esošās apbūves teritorijas un, ņemot vērā ierobežojumus, ko nosaka<br />

inženierģeoloģiskie apstākļi, aizsargājamie dabas objekti, aizsargjoslas un<br />

teritoriju apgādes iespējas ar inženierkomunikācijām, izstrādāt priekšlikumus<br />

apbūves, ražošanas un noliktavu, darījumu iestāžu, sabiedrisko objektu<br />

izvietojumam un attīstībai;<br />

4) Izvērtēt visu atļauto zemes izmantošanas veidu apbūves teritorijas, lai veicinātu<br />

novada ekonomisko attīstību. Noteikt sabiedrisko un darījumu iestāžu apbūves<br />

teritorijas, apvienojot sabiedriskās nozīmes apbūves teritorijas un darījumu<br />

iestāžu apbūves teritorijas. Noteikt perspektīvās rūpniecības un darījumu iestāžu<br />

teritorijas, savrupmāju un daudzstāvu dzīvojamās apbūves zonas. Pārskatīt<br />

derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Paredzēt teritorijas inženierbūvju un objektu<br />

izvietošanai;<br />

5) Veicināt optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu un pakalpojumu<br />

pieejamību;<br />

6) Saglabāt dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, ainavisko un bioloģisko<br />

daudzveidību;<br />

7) Radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;<br />

8) Iekļauties visu līmeņu teritorijas plānošanas pasākumos.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 65


7.3 Teritorijas plānojuma izstrādāšanas principi<br />

Teritorijas plānojuma izstrāde veikta, ievērojot Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5.<br />

pantā un "Teritorijas attīstības plānošanas likuma" noteiktos pamatprincipus.<br />

Ilgtspējīgas attīstības princips<br />

Teritorijas plānojuma izstrādes procesā, lai veicinātu novada teritorijas ilgtspējīgu attīstību,<br />

veikta teritorijas kultūrvēsturiskā mantojuma, bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības<br />

apzināšana. Teritorijas plānojums veidots, lai mazinātu ietekmi uz vides jutīgām teritorijām,<br />

vienlaikus veicinot novada ekonomisko attīstību kopumā.<br />

Subsidaritātes princips<br />

Mālpils novada teritorijas plānojuma grozījumu projektā tiek risināti jautājumi atbilstoši<br />

savai kompetencei, vienlaicīgi ievērojot augstāka līmeņa teritorijas plānošanas dokumentu<br />

prasības.<br />

Atklātuma un sabiedrības līdzdalības princips<br />

Mālpils novada teritorijas plānojums ir publisks dokuments un kā tāds ir pieejams viesiem<br />

interesentiem.<br />

Novada iedzīvotāji tika iesaistīti teritorijas plānojuma izstrādes procesā, izmantojot dažādus<br />

saziņas līdzekļus. Iedzīvotāji savas intereses teritorijas izmantošanā varēja izteikt darba<br />

grupu apspriedēs, kā arī iesniedzot rakstveida iesniegumus. Rezultātā tika iegūta informācija<br />

par situāciju novadā un novada iedzīvotāju vēlmēm. Novada iedzīvotāji piedalījās teritorijas<br />

plānojuma izvērtēšanā, izsakot savus priekšlikumus teritorijas izmantošanas mērķa<br />

noteikšanā un tālākajā attīstībā.<br />

Daudzveidības princips<br />

Mālpils novada teritorijas plānojums nodrošina vides, kultūrvides, resursu un saimnieciskās<br />

darbības daudzveidību.<br />

Pēctecības princips<br />

Novada teritorijas plānojums izstrādāts, ņemot vērā jau iepriekš izstrādāto Mālpils novada<br />

teritorijas plānojuma projektu. Esošie materiāli tika izvērtēti, pamatojoties uz izmaiņām, ko<br />

radījuši Pierīgas reģiona attīstības ekonomiskie, sociālie procesi un zemes izmantošanas<br />

politika Latvijā.<br />

Kopsakarības princips<br />

Pašvaldības teritorijas plānojums veidots ar mērķi, noteikt prioritātes:<br />

1) novada attīstības veicināšanai;<br />

2) optimāla teritorijā esošo resursu izmantošanai;<br />

3) labvēlīgai apstākļu radīšanai novada iedzīvotāju uzņēmējdarbības attīstībai un<br />

dzīvei;<br />

4) dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai nākamajām<br />

paaudzēm.<br />

Konkurences princips<br />

Novada plānojums balstās uz attīstības programmā atklātajām teritorijas attīstības<br />

priekšrocībām un attīstības prioritātēm. Plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus<br />

uzņēmējdarbības attīstībai visā novada teritorijā.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 66


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

7.4 Novada attīstības vīzija<br />

Mālpils novads - izglītības, kultūras un sporta centrs ar pilnvērtīgu dzīves telpu un<br />

daudzveidīgiem pakalpojumiem un iespējām.<br />

Mālpils novada prioritāte ir novada iedzīvotājs, kuram apkārt tiek veidota pievilcīga un<br />

pieejama dzīves telpa ar nodrošinātiem pilnvērtīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem,<br />

drošību, tehnisko infrastruktūru, sakoptu un aizsargātu dabu, iespēju iesaistīties novada<br />

sabiedriskās aktivitātēs un procesos, neierobežotām mobilitātes un informācijas ieguves<br />

iespējām.<br />

Novads tiek mērķtiecīgi veidots kā izglītības, kultūras un sporta centrs. Tas veicina kopējo<br />

labklājības līmeņa celšanos novadā, jo šeit ir pieejami kvalitatīvi pakalpojumi ne tikai<br />

pašiem iedzīvotājiem, bet sekmē novada ekonomisko attīstību un veiksmīgu pozīciju<br />

apkārtējo novadu vidū. Līdz ar spēcīga minēto jomu centra veidošanos tuvākajā apkārtnē<br />

tiek piedāvātas arvien jaunas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas Mālpils<br />

iedzīvotājiem. Racionāli, efektīvi un ilgtspējīgi tiek izmantoti novada teritorijas dabas<br />

resursi, attīstīta tautsaimniecība un kopumā novads veidots par pilnvērtīgu dzīves telpu.<br />

Novads ir viegli sasniedzams gan no apkārtējiem novadiem un galvaspilsētas, kā arī tajā ir<br />

pārvietoties droši un viegli. Satiksmes infrastruktūra un inženiertehniskā infrastruktūra ir<br />

moderna, ilgtspējīga un kvalitatīva. Šeit darba vietas tiek nodrošinātas gan vietējiem, gan<br />

iedzīvotājiem no apkārtējiem novadiem. Tieši šādā dzīves telpā Mālpils novada iedzīvotājs<br />

jūtas droši, ir motivēts iesaistīties kopīgā novada tālākā attīstībā, veidošanā un vietējās<br />

identitātes saglabāšanā.<br />

Jaunieši vēlas atgriezties novadā pēc izglītības iegūšanas un pilnvērtīgi izmantot un attīstīt<br />

savu potenciālu. Novada iedzīvotāju skaits tiek saglabāts esošajā līmenī vai pat pakāpeniski<br />

pieaug. Novads ir piemērota vieta dzīvei ar ģimeni, kā arī pilnīgām vecumdienām.<br />

.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 67


8 TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI UN<br />

IESPĒJAS<br />

8.1 Teritorijas attīstības iespēju priekšnoteikumi<br />

Apkopojot informāciju par Mālpils novada teritorijas pašreizējo izmantošanu, tika secināts,<br />

ka bez daudzpusīgas teritorijas attīstību ietekmējošo visu nozaru un sektoru analīzes<br />

veikšanas būtu grūti definēt teritorijas plānoto un atļauto izmantošanu. Tāpēc, izmantojot<br />

SVID analīzes metodi, tika izvērtētas pašreizējās situācijas priekšrocības (stiprās puses) un<br />

tie aspekti, kuri ir vāji vai nepietiekami attīstīti (vājās puses).<br />

Pašreizējā situācija tiek izvērtēta dabas pamatnes teritorijām un kultūrvēsturiskajam<br />

mantojumam, detalizētāki izvērtējot ģeomorfoloģiskās uzbūves, reljefa, augsnes, fiziski<br />

ģeogrāfiskā raksturojuma, pazemes resursu un atradņu, virszemes ūdeņu, mežu, purvu,<br />

kultūras pieminekļu priekšrocības un trūkumus. Veicot zemes izmantošanas veidu<br />

izvērtējumu, tiek vērtētas lauksaimnieciskās zemes, mežsaimnieciskās zemes,<br />

ūdenssaimniecības, karjeru izstrādes, zivsaimniecības izmantošanas teritorijas, mazstāvu un<br />

daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, darījumu, sabiedriskās, rūpnieciskās ražošanas<br />

apbūves teritoriju priekšrocības un trūkumi. Atsevišķi tiek izvērtētas satiksmes un<br />

inženiertehniskās apgādes apbūves teritorijas un objekti.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 68


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

8.2 Dabas pamatnes teritorijas un kultūrvēsturiskais mantojums.<br />

Pašreizējās situācijas analīze<br />

STIPRĀS PUSES<br />

Labie kadri kultūras kolektīvu un kultūras<br />

dzīves vadīšanā<br />

Daudz kolektīvu, uz kuriem balstās kultūras<br />

dzīve<br />

Cilvēki ar dažādām prasmēm un talantiem<br />

Kultūrvēsturiskais mantojums<br />

Profesionālo mākslinieku dzimtu klātbūtne<br />

Mākslas darbu izstāžu kvalitāte<br />

Attīstīta kultūras infrastruktūra<br />

Attīstīta sporta materiāltehniskā bāze, t.sk.<br />

jauns sporta komplekss •<br />

Kultūras kolektīvu skates norisinās Mālpils<br />

kultūras namā<br />

Daudz iespēju kultūrā, sportā un izklaidē<br />

Piemērotas plašas telpas gan kultūrā, gan<br />

sportā<br />

IESPĒJAS<br />

ES līdzekļu piesaiste projektu īstenošanā<br />

Uzņēmējdarbības attīstīšana<br />

Piesaistīt kadrus un personības<br />

Izglītības iestāžu iesaistīšana vides objektu<br />

sakopšanā<br />

(Starptautiska) plenēra tradīcijas izvēršana<br />

Sociālo tīklu apgūšana<br />

VĀJĀS PUSES<br />

Finansējuma trūkums<br />

Vāja materiāltehniskā bāze<br />

Nepilnīga mājas lapa, nav interaktīva<br />

Trūkst piedāvājums tūrisma jomā, savu<br />

resursu efektīva izmantošana<br />

Brīvdabas estrādes pilnveidošanas<br />

nepieciešamība<br />

Nepietiekams līdzfinansējums atsevišķiem<br />

projektiem<br />

Novecojusi mājas lapa, Finanšu resursu<br />

ierobežotība tālākai attīstībai Sabiedriskās<br />

ēdināšanas pakalpojumu trūkums, kvalitāte<br />

Kultūras, sporta un izklaides iespēju<br />

vienlīdzīga pieejamība visiem iedzīvotājiem<br />

(pakalpojumi koncertēti Mālpilī)<br />

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu<br />

trūkums<br />

DRAUDI<br />

Demogrāfiskā situācija<br />

Iedzīvotāju migrācija starp novadiem<br />

Novada pievienošana Siguldai<br />

Tūrisma un kultūras kā prioritātes trūkums<br />

valstiskā līmenī<br />

Neatbilstoša valsts izglītības attīstības<br />

politika un sekošana citu Eiropas valstu<br />

modeļiem, kas vienlaicīgi var būt drauds,<br />

kas ietekmē Latvijas identitāti un unikalitāti<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 69


8.3 Tehniskās infrastruktūras, vides un teritorijas labiekārtošanas jomas<br />

SVID analīze<br />

STIPRĀS PUSES<br />

Attīstīta centra infrastruktūra (ielas, apkure,<br />

ūdensapgāde, ceļu infrastruktūra, atkritumu<br />

apsaimniekošana)<br />

Zemes reformas veiksmīga pabeigšana<br />

Stipro un lielo zemnieku attīstība un aizaugušo<br />

platību samazināšanās<br />

Mērķtiecīgs pašvaldības darbs attiecībā uz<br />

novada teritoriju sakārtošanu<br />

Kultūras un sporta būvju attīstība (vēlēšanās<br />

attīstīt)<br />

Ģeogrāfiskais novietojums<br />

Pieejami sabiedriskie pakalpojumi<br />

Attīstīta infrastruktūru (var normāli atbraukt un<br />

aizbraukt)<br />

Lauksaimniecība un lielsaimniecības<br />

Kompakts, ērti sasniedzams centrs<br />

Tiek apgūti Eiropas fondi (daļēji nomainītas<br />

siltumtrases)<br />

Darba kolektīvs, speciālisti ar atbilstošu<br />

izglītības līmeni un iestrādnēm (SIA „Norma-<br />

K”)<br />

Pieredze, strādājot ar šķeldu kā kurināmo<br />

Ir neliela pieredze ar ES fondu apguvi<br />

Viens no zemākajiem siltumtarifiem Latvijā<br />

Ir daudz atsaucīgu iedzīvotāju, kas atbalsta<br />

idejas ar saviem līdzekļiem, negaidot<br />

pašvaldības finansējumu<br />

Daudz ieguldīts bērnu un jauniešu aktivitāšu un<br />

iespēju radīšanā<br />

Ģeogrāfiskais novietojums netālu no Rīgas,<br />

starp lielajām šosejām<br />

Skolas, kultūras nama sasniedzamība<br />

Ceļu tīkls<br />

Rīgas tuvums<br />

VĀJĀS PUSES<br />

Iedzīvotāju skaita samazināšanās<br />

Nepietiekami naudas līdzekļi, lai uzturētu esošo<br />

infrastruktūru gan centrā, gan ārpus<br />

Zemes īpašnieku neviennozīmīgā attieksme pret<br />

saviem īpašumiem (finansiālo apstākļu un<br />

negribēšanas dēļ, ārzemju īpašnieku zemju<br />

neapsaimniekošana)<br />

Ražošanas attīstības sašaurināšanās (ar kuru<br />

daļēji saistīts iedzīvotāju skaita samazinājums)<br />

Daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošana (iekšējie<br />

tīkli, fasādes). Gan pašvaldības nespēja piedāvāt,<br />

gan iedzīvotāju kūtrums<br />

Sabiedrisko pakalpojumu daudzveidība un<br />

kvalitāte (komunikācijas un sapratnes uzlabošana<br />

starp iedzīvotājiem un pakalpojumu<br />

nodrošinātājiem)<br />

Demogrāfiskā situācija<br />

Pašvaldības un to darbinieku impulsīva<br />

strādāšana (tiek uzsākti virkne pasākumu, kuros<br />

tiek ieguldīti finanšu līdzekļi, bet projekti netiek<br />

attīstīti un izmantoti, „izdarām un pametam”)<br />

Cilvēku un pašvaldības iedzīvotāju<br />

ieinteresētības trūkums kopējā novada attīstībā<br />

Kvalitātes trūkums pakalpojumiem<br />

Nav īpaši liela uzņēmējdarbība novadā<br />

Infrastruktūras lielākās daļas sliktais tehniskais<br />

stāvoklis<br />

Nav pašvaldības dzīvojamā fonda<br />

Infrastruktūras kvalitāte (siltumtrases un<br />

ūdensapgādes infrastruktūras kvalitāte)<br />

Izglītības iestādes (vidusskola un pamatskola)<br />

popularitātes samazināšanās<br />

Siguldas tuvums (pievilina iedzīvotājus izmantot<br />

tur sniegtos pakalpojumus)<br />

Tarifu politika (politiskā ietekme)<br />

Pilnīgi nolietojies siltumavots<br />

Nav pilnībā izveidotas apsaimniekošanas<br />

sabiedrības daudzdzīvokļu mājās<br />

Nav karstais ūdens kā pakalpojums<br />

Siltumavota jaudas trūkums, lai nodrošinātu<br />

nepieciešamo<br />

Iedzīvotāju necenšanās šķirot sadzīves<br />

atkritumus<br />

Trūkstošā finansējuma dēļ pamesti 3 gadus<br />

atpakaļ sakoptie īpašumi<br />

Vecāku un bērnu kūtrums attiecībā un piedāvāto<br />

iespēju izmantošanu<br />

Nolietojušās komunikācijas (gan ēkās, gan<br />

ārpus)<br />

Iedzīvotāju zemā aktivitāte energoefektivitātes<br />

programmās un apsaimniekošanā<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 70


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

IESPĒJAS<br />

Uzņēmuma LAIKO pilnīgas darbības<br />

atjaunošana, kas attīsta ražošanu un liek attīstīt<br />

esošo infrastruktūru<br />

Ražošanas attīstība (nav pašvaldības funkcija,<br />

bet var stimulēt)<br />

Investīciju piesaiste<br />

Palielināt darba vietu skaitu, palielinot<br />

iedzīvotāju skaitu novadā<br />

Tradicionālās, ekoloģiskās lauksaimniecības<br />

attīstība<br />

Nodrošināt teritoriju pieejamību ražošanas<br />

attīstībai, būvniecībai<br />

Izmantot esošo saimniecību, lai pelnītu<br />

Sakārtot dzīvojamo fondu<br />

Sakārtot pašvaldības dzīvojamo fondu<br />

(nemaksātāju dzīvesvietas mainīšana – centra<br />

dzīvokļa mainīšana un citu dzīvesvietu, atstājot<br />

savu dzīvokli ar savu parādu pašvaldībai un<br />

piedāvāt dzīvot citur lētākā vietā Mālpils<br />

novadā)<br />

Karstā ūdens (pakalpojuma) atgūšana<br />

Apsaimniekošanas sakārtošana<br />

Esošā pakalpojuma klāsta uzlabošana (piem.<br />

saimniecības preču veikals, lai nav jādodas uz<br />

Siguldu)<br />

Investoru piesaiste<br />

Ceļu attīstība<br />

Visu novada resursu sliktā kvalitāte (ēkas, ceļu<br />

tīkls, tehniskā inženierinfrastruktūra u.c.)<br />

Rīgas tuvums (Mālpils novads atrodas labvēlīgā<br />

zonā, kur nemaksā tik lielus maksājumus zemju<br />

izmantošanā)<br />

Nav atkritumu šķirošanas laukumu<br />

Lielgabarīta atkritumu ekspluatācija<br />

Cilvēku maksātspēja laukos<br />

Cilvēku novecošanās laukos<br />

Gāzes vada neesamība<br />

Demogrāfiskā situācija<br />

DRAUDI<br />

Nodokļu politika, reģionālo reformu politiku<br />

Demogrāfiskā situācija (kas var novest pie<br />

Mālpils novada pievienošanās Siguldas<br />

novadam)<br />

Samazinātas valsts dotācijas pašvaldības ceļiem<br />

Iedzīvotāju emigrācija<br />

Finanšu pieejamība (gan pašvaldības resursi, gan<br />

iedzīvotāju)<br />

Iedzīvotāju nespēja norēķināties par<br />

komunālajiem pakalpojumiem(kam pamatā ir<br />

nodokļu politika, valdības politika, darba vietu<br />

trūkums)<br />

Pie pašreizējā stāvokļa, nevar garantēt, ka<br />

siltumapgādes pakalpojums ir sasniedzams un<br />

jauda pietiekama<br />

Komunikāciju atrašanās zem ceļiem<br />

Ceļu fonda pasliktināšanās<br />

Pievienošana Siguldas novadam<br />

Elektrības kvalitāte laukos (strāvas sprieguma<br />

maiņa)<br />

Pašvaldības ienākumu samazināšanās<br />

Demogrāfiskā situācija<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 71


9 TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI<br />

Teritorijas plānojums kā līdzeklis pašvaldības attīstības programmas izvirzīto prioritāšu<br />

izpildes nodrošināšanai, instruments, ar kura palīdzību tiek ievērotas pašvaldības intereses<br />

zemes izmantošanā, teritorijas izmantošanā nodrošināt vides aizsardzības prasību izpildi,<br />

instruments ar kura palīdzību ieinteresēt vietējo sabiedrību savas pašvaldības attīstībā.<br />

Teritorijas plānojums ir zemes izmantošanas plānojums, kurš nosaka perspektīvo zemes<br />

izmantošanu un tāpēc ir viens no būtiskākajiem dokumentiem, ar kuru regulē teritorijas<br />

attīstību.<br />

Teritorijas plānojums nosaka pašvaldības teritorijas organizāciju un zemes lietošanas veidu.<br />

Mālpils novada teritorijas izmantošana atbilstoši esošajai situācijai attēlota kartogrāfiskajā<br />

materiālā „Mālpils novada teritorijas pašreizējā izmantošana” un perspektīvā izmantošana<br />

„Mālpils novada teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”.<br />

Teritorijas plānojumā aprakstītā teritoriju atļautā un plānotā izmantošana ir veidota, ņemot<br />

vērā pašreizējo izmantošanu un iespējamās nākotnes perspektīvas. Plānojumā vairākām<br />

teritorijām ir noteikts atšķirīgs izmantošanas mērķis, nekā tas ir plānojuma izstrādes brīdī.<br />

Šajās teritorijās zemes īpašnieki var turpināt pirms plānojuma izstrādāšanas un spēkā<br />

stāšanās likumīgi uzsākto izmantošanu, taču jaunu būvniecību vai cita veida saimniecisko<br />

darbību drīkst uzsākt tikai atbilstoši attiecīgai teritorijai paredzētajām plānojuma prasībām,<br />

kas aprakstītas saistošajos noteikumos.<br />

Teritorijas plānojuma risinājumu pamatprincipi:<br />

1) Izvērtējot to, ka Rīgas plānošanas reģiona telpiskais plānojums definē – kas ir<br />

ciems atteikties no Vites un Buku ciemiem, kas nav atbilstoši ciemu statusam.<br />

Vites un Bukas turpmāk būs viensētu grupa. Paredzēts samazināt arī Mālpils,<br />

Sidgundas un Upmalu ciemu lielumu, jo nav pieprasījuma mazstāvu apbūves<br />

teritorijām<br />

2) Lai samazinātu iespējamās ietekmes uz vidi, plānojums paredz tādas apbūves<br />

attīstība, kas ļauj izmantot jau esošo infrastruktūru, vides resursus, samazināt<br />

piesārņojumu, kā arī videi draudzīgu, energoefektīvu materiālu un tehnoloģiju<br />

izmantošanu.<br />

3) Plānotas publiskās apbūves teritorijas apdzīvotajās vietās iekļauj sabiedriskās,<br />

komercapbūves un dzīvojamo apbūvi, tā paplašinot iespējas elastīgi izmantot<br />

esošo apbūvi komercdarbībai.<br />

4) Nodrošināt publisko objektu pieejamību ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar<br />

īpašām vajadzībām, paredzot īpašus nosacījumus autostāvietām.<br />

5) Paredzēta lauku viensētu - zemnieku sētu apbūve uz zemes gabala ne mazāka kā<br />

1 ha. Šāda apdzīvojuma struktūras attīstība nodrošinās ne tikai vides kvalitātes<br />

un aizsardzības prasības, bet arī tipiskās Latvijas lauku kultūrainavas<br />

saglabāšanu un teritorijas pievilcību citiem interesentiem.<br />

6) Saimnieciskās darbības attīstībai plānotas arī teritorijās, kurās tā jau kādreiz ir<br />

veikta un vide tajās ir degradēta.<br />

7) Izvirzīti nosacījumi vides kvalitātes saglabāšanai, īpašu uzmanību pievēršot<br />

ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanai.<br />

8) Apbūve gar ceļiem plānota tādā attālumā, lai nebūtu nepieciešams veikt<br />

papildus pasākumus trokšņu un piesārņojuma samazināšanai.<br />

9) Lauku vides attīstībā - lauku mozaīkveida ainavas saglabāšana un<br />

lauksaimniecībā izmantojamo zemju turpmāko izmantošanu. Plānojums paredz<br />

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 72


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

10) Jebkurā teritorijā atļauts ierīkot ūdenstilpni (bez līmeņa regulēšanas), ja dīķa<br />

virsmas laukums nepārsniedz 0,1 ha, VAS „ Zemkopības ministrijas nekustamie<br />

īpašumi” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. 16<br />

11) Dīķis ne lielāks kā 1 ha, var nebūt uzrādīts plānotās (atļautās) izmantošanas<br />

kartē kā virszemes ūdensobjekta teritorija Mālpils, Upmalu un Sidgundas ciemu<br />

teritorijās,<br />

12) Dīķis ne lielāks kā 1 ha, var nebūt uzrādīts novada plānotās (atļautās)<br />

izmantošanas kartē kā virszemes ūdensobjekta teritorija.<br />

13) Plānotie tūrisma veidi ir videi un vietējai sabiedrībai draudzīgākie, tas ir dabas<br />

un ekotūrisms.<br />

14) Attiecībā uz visu teritoriju ir izvērtēti arī paaugstināta riska objekti un teritorijas,<br />

savukārt nosacījumos ietvertas prasības un veicamie pasākumi iespējamo risku<br />

samazināšanai vai novēršanai.<br />

Teritorijas plānojuma atļautā izmantošana balstīta uz sekojošiem nosacījumiem:<br />

1) Uz esošo situāciju;<br />

2) Ievērojot likumdošanas un valsts institūciju izsniegtos nosacījumus;<br />

3) Izvērtējot ekonomiskos procesus Latvijā un Rīgas reģionā;<br />

4) Ievērojot esošo valsts mēroga - nacionālā plānojuma un reģiona plānojuma<br />

nosacījumus;<br />

5) Ievērojot novada attīstības nākotnes vīzijas;<br />

6) Ņemot vērā un Rīgas reģiona teritorijas plānojuma prasības;<br />

7) Institūciju sniegtos nosacījumus, atzinumus un sabiedriskās apspriešanas<br />

procesā saņemtos priekšlikumus, ņemot vērā novada iedzīvotāju vēlmes.<br />

Novada iedalījums funkcionālajās zonās atspoguļo lauku apvidus un ciemu funkcionālo<br />

un arhitektoniski telpisko organizāciju, nosaka teritorijas izmantošanas veidu, kā arī paredz<br />

specifiskus noteikumus un konkrētu pasākumu veikšanu.<br />

Katrai no izdalītajām zonām pašvaldības saistošajos noteikumos reglamentēta atļautā<br />

izmantošana un apbūves noteikumi.<br />

9.1 Lauku zemes<br />

Mālpils novadā kā lauku zemes tiek noteikti visas zemes vienības ar vai bez dzīvojamo<br />

māju uz tās, kur galvenais zemes izmantošanas veids ir lauksaimniecība un<br />

zivsaimniecība - nedzīvojamo ēku un būvju būvniecība lauksaimnieciskās izmantošanas<br />

funkciju nodrošināšanai; meliorācijas sistēmu un būvju ierīkošana un izbūve (t.sk. dīķu<br />

un polderu ierīkošana un izbūve), utt. Viensētas ierīkošana un nepieciešamo dzīvojamo<br />

un saimniecības ēku un būvju būvniecība. Pakārtotais zemes izmantošanas veids – citas<br />

šajā teritorijā atļautās izmantošanas.<br />

Visas lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas un objekti tiek noteikti grafiski, ar M 1:10<br />

000 mēroga noteiktību. Aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10000 mēroga noteiktību,<br />

iezīmējot aizsargjoslas ar platumu vismaz 20 m.<br />

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi.<br />

16 14.01.2010 „ meliorācijas likums 4. pants<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 73


Tiek noteikti vispārīgie nosacījumi zemes izmantošanai un apbūvei lauksaimniecībā<br />

izmantojamās teritorijās, apbūves prasības un citas prasības, t.sk. Minimālā zemes vienības<br />

platība – 1 ha, nosacījumi lopkopības fermu, vēja ģeneratoru izvietošanai, prasības LIZ<br />

transformācijai.<br />

Saskaņā ar iedzīvotāju iesniegumiem tiek mainīta plānotā (atļautā) izmantošana. Par zemju<br />

galveno izmantošanu- lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek noteikta atļautā<br />

izmantošana apdzīvotās vietās Vite un Bukas.<br />

Īpašas prasības piesārņojuma ierobežošanai lauksaimniecībā izmantojamās zemēs jāievēro<br />

mājdzīvnieku mītnēs, kūtsmēslu un skābbarības uzglabāšana jāievēro saskaņā ar MK<br />

noteikumiem Nr. 628 “Īpašas vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku<br />

novietnēs” (27.07.2004.);<br />

9.2 Mežu teritorijas<br />

Mālpils novadā kā mežu teritorijas tiek noteiktas visas esošās mežu zemes, kur<br />

pamatizmantošanas veids ir mežsaimniecība, bet pakārtotais zemes izmantošanas veids<br />

rekreācijas, savvaļas dzīvnieku dārzi, medību saimniecība, blakusizmantošana (ogu,<br />

sēņu ieguve, ārsniecības augu, ziemassvētku eglīšu, egļu zaru, meiju u.c ieguve) kā arī<br />

Visas mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas un objekti tiek noteikti grafiski, ar M1:10000<br />

mēroga noteiktību. Aizsargjoslas tiek parādītas ar M1:10000 mēroga noteiktību, iezīmējot<br />

aizsargjoslas ar platumu vismaz 20 m.<br />

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi.<br />

9.2.1 Mālpils novadā mežu teritorijās tiek noteiktas aizsargājamās mežu teritorijas:<br />

1) mikrolieguma Nr. 649 teritorija Rīgas Reģionālās virsmežniecības uzraugāmās<br />

teritorijas AS LVM Rietumvidzemes mežsaimniecības 115. kvartāla 7. nogabalā<br />

2,4 ha platībā;<br />

2) upju un mitrzemju aizsargjoslas;<br />

3) īpaši aizsargājamie mežu iecirkņi;<br />

4) īpaši aizsargājamie koki.<br />

VAS „Latvijas Valsts meži” uzrādītās kvartālu, nogabalu teritorijas un platības esošajām<br />

aizsargājamām zonām gar mitrzemēm, ūdeņiem, esošajiem dabiskajiem mežu biotopiem,<br />

īpaši aizsargājamiem meža iecirkņiem skatīt Mālpils novada teritorijas izmantošanas un<br />

apbūves noteikumi pielikumā Nr. 1.<br />

9.3 Ūdeņu teritorijas<br />

Mālpils novadā kā ūdeņu teritorijas tiek noteiktas visas publisko ūdeņu – Lielās Juglas<br />

upes, fizisko un juridisko personu tai skaitā valsts īpašumā vai valdījumā esošās<br />

dabiskās un mākslīgās virszemes ūdeņu teritorijas, zemes apūdeņošanas un<br />

meliorācijas sistēmas un to virszemes un pazemes sastāvdaļas, ūdenskrātuves, dambji,<br />

aizsprosti un krasta hidoraizsardzības būves.<br />

Visas ūdeņu teritorijas un objekti tiek noteikti grafiski, ar M 1:10 000 mēroga noteiktību.<br />

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas un ekspluatācijas ap meliorācijas būvēm un objektiem<br />

tiek parādītas ar M 1:10 000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu vismaz<br />

10 m.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 74


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Kā ūdenstilpes, kuras tiek izmantotas kā ūdens ņemšanai ugunsdzēsības vajadzībām tiek<br />

noteikta Centra ūdenskrātuve Mālpilī un visu HES uzpludinājuma ūdenskrātuves.<br />

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju<br />

izmantošanai, virszemes ūdensobjektu, purvu un meliorācijas sistēmu aizsargjoslas,<br />

aprobežojumi tajās,<br />

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas ir noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo<br />

ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, kā arī saglabātu apvidum<br />

raksturīgo ainavu.<br />

Uz novada attiecas „Aizsargjoslu likuma” 7. pants, kas nosaka ūdensteču un<br />

ūdenstilpju aizsargjoslu platumus lauku apvidos neatkarīgi no zemes piederības un<br />

izmatošanas veida.<br />

Ūdenstilpju un ūdensteču mērķis ir kalpot iedzīvotāju atpūtai, tūrismam,<br />

ugunsnelaimju likvidēšanai, bagātinot vietējo ainavu:<br />

5) virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzībā un apsaimniekošanā vadīties no LR<br />

likuma „Ūdens apsaimniekošanas likums” (12.09.2002.), kas veicina ilgtspējīgu<br />

un racionālu ūdens resursu lietošanu un 2004. gada 19. oktobra MK<br />

noteikumiem Nr. 858 „Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipa<br />

raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu<br />

noteikšanas kārtību”.<br />

6) Vispārīgās virszemes saldūdeņu kvalitātes prasības noteikt atbilstoši lietojuma<br />

mērķiem un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti<br />

noteiktajiem normatīviem, vadoties no 2002. gada 12. marta MK noteikumiem<br />

Nr. 118. „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”;<br />

7) Virszemes ūdeņu kvalitātes saglabāšana un uzlabošana, nodrošinot visu<br />

kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu;<br />

8) Mākslīgo ūdenskrātuvju saglabāšana un veidošana, veicinot zivsaimniecības un<br />

tūrisma attīstību;<br />

9) Ūdenstilpju izmantošanai zivsaimniecībā notiek saskaņā Zvejniecības likumu<br />

( 12.04.1995. ) un saistītiem normatīviem aktiem;<br />

10) Ugunsnelaimes gadījumā ikviena novada ūdenstilpe, neatkarīgi no tās<br />

piederības izmantojama kā ūdens ņemšanas vieta.<br />

11) Peldvietu iekārtošanā vadīties pēc 2008. gada 6. jūlija MK noteikumiem Nr. 608<br />

“Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un<br />

prasībām sabiedrības informēšanai", kas nosaka vispārīgās peldvietu<br />

iekārtošanas un higiēnas prasības, kuras jāievēro visās ūdenstilpēs un<br />

ūdenstecēs.<br />

12) Upju apkārtnei jābūt pieejamai sabiedrībai, nodrošinot iespēju kājāmgājējiem<br />

vai velosipēdistiem brīvi pārvietoties gar krastu (tauvas joslas platums<br />

publiskām ūdens tecēm – 10 metri).<br />

Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”<br />

nosaka prasības:<br />

1)lai novērtētu meliorācijas sistēmu stāvokli, nepieciešams veikt meliorācijas sistēmu<br />

inventarizāciju.<br />

2) veicot Mālpils novada teritorijas plānojuma izstrādi, jāievēro sekojoši nosacījumi:<br />

3) jānodrošina meliorācijas sistēmu saglabāšana, ekspluatācija, uzturēšana, tām jākalpo<br />

sākotnēji paredzētajam mērķim - optimāla mitruma režīma nodrošināšanai augsnē, liekā<br />

ūdens aizvadīšanai.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 75


4) nepieciešams veikt ūdensnoteku pārtīrīšanu reizi 10 gados.<br />

Plānojot jebkādu būvniecību meliorētā zemē, jāizņem tehniskie noteikumi ZMNĪ.<br />

Lai nodrošinātu iepriekšminēto, ievērojami sekojoši likumdošanas akti:<br />

13) -2010. gada 16. marta MK noteikumi Nr. 261 „Meliorācijas sistēmu un<br />

hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība;<br />

14) -2010. gada 3. augusta MK noteikumi Nr. 714 „Meliorācijas sistēmas<br />

ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi";<br />

15) -2012. gada 2. maija MK noteikumi Nr. 306 „Noteikumi par ekspluatācijas<br />

aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku<br />

lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs" ;<br />

16) -2010. gada 13. jūlija MK noteikumi Nr. 623 «Meliorācijas kadastra noteikumi";<br />

-2010. gada 6. jūlija MK noteikumi Nr. 612 „Kārtība, kādā nosakāmi un<br />

atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu<br />

vai izmantošanas tiesību ierobežošanu";<br />

17) -2010. gada 10. augusta MK noteikumi Nr. 755 «Koplietošanas meliorācijas<br />

sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales<br />

un norēķinu kārtība";<br />

18) -2005. gada 23. augusta MK noteikumi Nr. 631 "Par Latvijas būvnormatīvu<br />

LBN 224 - 05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves".<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 76


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

9.4 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas<br />

Mālpils novadā kā derīgo izrakteņu ieguves teritorijas tiek noteiktas smilts - grants<br />

atradņu teritorijas, esošās kūdras izstrādes teritorijas purvos un ģipšakmens atradnes<br />

teritorija Ķešānos - Liepmežos un Zvejnieku detālās izpētes atradnei, kur galvenais<br />

zemes izmantošanas veids tiek noteikts ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, bet<br />

pakārtotais zemes izmantošanas veids ir citas – lauksaimniecība, mežsaimniecība,<br />

viensētu apbūve - šajā teritorijā atļautās izmantošanas<br />

Visas derīgo izrakteņu ieguvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M 1:10 000<br />

mēroga noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10 000 mēroga<br />

noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu vismaz 20 m.<br />

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju<br />

izmantošanai, un prasības jaunas apbūves uzsākšanai- normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.<br />

9.5 Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas<br />

Mālpils novadā kā mazstāvu apbūves teritorijas tiek noteikti visas zemes vienības un<br />

izbūves teritorijas ar vai bez dzīvojamās māju uz tā, kur primārais zemes<br />

izmantošanas veids ir vienģimenes vai divģimeņu 1 - 2 stāvu ēku dzīvojamā apbūve, bet<br />

sekundārais zemes izmantošanas veids - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.<br />

Visas mazstāvu apbūvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M 1:10 000 un M<br />

1:2 000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10000 un M<br />

1:2000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20 m un 10 m.<br />

Tiek mainīta plānotā ( atļautā ) izmantošana no mazstāvu dzīvojamā apbūves teritorijas uz<br />

lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas apdzīvotās vietās Vite un Bukas.<br />

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju<br />

izmantošanai, un prasības jaunu apbūves teritoriju izmantošanas uzsākšanai- pēc<br />

detālplānojuma izstrādes.<br />

9.6 Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas<br />

Mālpils novadā kā daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas tiek noteiktas visas<br />

zemes vienības ar vai bez dzīvojamās mājas uz tā un izbūves teritorijas, kur primārais<br />

zemes izmantošanas veids ir 2 - 4 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūve ar īres<br />

vai privātiem dzīvokļiem, bet sekundārais zemes izmantošanas veids - citas šajā<br />

teritorijā atļautās izmantošanas.<br />

Visas daudzstāvu apbūvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M 1:10000 un<br />

M 1:2000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10000 un<br />

M 1:2000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20 m un 10<br />

m.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 77


Visas esošās daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas tiek noteiktas kā rekonstruējamas.<br />

No jauna netiek noteiktas daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas<br />

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju<br />

izmantošanai, un prasības jaunu apbūves teritoriju izmantošanas uzsākšanai- pēc<br />

detālplānojuma izstrādes.<br />

9.7 Publiskās apbūves teritorijas<br />

Mālpils novadā kā publiskās apbūves teritorijas tiek noteiktas visas zemes vienības un<br />

izbūves teritorijas, kur galvenais zemes izmantošanas veids ir komerciāla rakstura, bet<br />

pakārtotais zemes izmantošanas veids - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.<br />

Visas darījumu un rekreācijas apbūvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar<br />

M1:10 000 un M1:2 000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar<br />

M1:10 000 un M1:2 000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi<br />

vismaz 20 m un 10m<br />

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju<br />

izmantošanai, un prasības jaunu apbūves teritoriju izmantošanas uzsākšanai- pēc<br />

detālplānojuma izstrādes.<br />

Kā mazā lidlauka teritorija tiek noteikts lidlauks pie Bukām. Mazā lidlauka pie Bukām<br />

teritorija tiek noteikta izmantot gaisa satiksmei un ar to saistīto ēku un būvju izbūvei.<br />

9.8 Rūpniecisko objektu objektu apbūves teritorijas<br />

Mālpils novadā kā rūpniecisko objektu apbūves teritorijas tiek noteikti visas zemes<br />

vienības un izbūves teritorijas ar vai bez apbūves, kur galvenais zemes izmantošanas<br />

veids ir rūpnieciska rakstura iestāde vai ražojoša rakstura iestāde, bet pakārtotais<br />

zemes izmantošanas veids - citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas.<br />

Visas rūpnieciskai ražošanas apbūvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar<br />

M1:10 000 un M1:2 000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar<br />

M1:10 000 un M1:2 000 mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi<br />

vismaz 20m un 10m<br />

Jaunas rūpniecisko objektu objektu teritorijas tiek noteiktas.<br />

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju<br />

izmantošanai, un prasības jaunu apbūves teritoriju izmantošanas uzsākšanai- pēc<br />

detālplānojuma izstrādes.<br />

9.9 Transporta infrastruktūras teritorijas<br />

Mālpils novadā transporta infrastruktūras apbūves teritorijas nozīmē ceļu, ielu,<br />

gājēju, velosipēdistu, autotransporta satiksmes organizācijas laukumu izbūve;<br />

transportlīdzekļu novietņu ierīkošana un izbūve; sliežu ceļu izbūve; tiltu, estakāžu,<br />

tuneļu, pazemes ceļu būvniecība, utt.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 78


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Kā arī satiksmes un sakaru ēku būvniecība –pasažieru staciju ēkas (neatkarīgi no<br />

transporta veida); satiksmes vadības ēkas; garāžu ēkas (pazemes, virszemes,<br />

daudzstāvu, ar atsevišķām bloķētām telpām);.<br />

Visas satiksmes infrastruktūras apbūvei izmantojamās teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M<br />

1:10 000 un M 1:5 000 mēroga noteiktību. Teritorijās esošās un satiksmes infrastruktūras<br />

objektu aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10000 un M 1:5000 mēroga noteiktību, iezīmējot<br />

aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20 m un 10 m<br />

Autoceļu V84, P8, V71 -V59 līdz Skulmēm tiek noteikti kā ceļu posmi, kurus rekonstruējot<br />

vai veicot kapitālā remonta darbus, jāizbūvē veloceliņi.<br />

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju<br />

izmantošanai, un prasības jaunu apbūves teritoriju izmantošanas uzsākšanai- pēc<br />

detālplānojuma izstrādes. Tiek noteikta ielu klasifikācija, ielu sarkanās līnijas, autoceļu<br />

aizsargjoslas un aprobežojumi tajās, dzelzceļu kustības drošības prasības, dzelzceļa<br />

ekspluatācijas aizsargjoslas un aprobežojumi tajās, pasažieru pārvadājumu maršruti, prasības<br />

automašīnu un velosipēdu novietošanai, prasības ielu un ceļu izbūvei.<br />

Teritorijas plānojuma kartē plānotā atļautā izmantošana uzrādīta demontētā dzelzceļa trase ar<br />

aizsargjoslām, saskaņā ar VAS „Latvijas dzelzceļš” izsniegtajiem nosacījumiem no<br />

22.02.2011. NR. DNR -2/453-2011 :<br />

„Izstrādāt aizsargjoslu plānu, norādot dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslu atbilstoši<br />

Aizsargjoslu likuma prasībām, apdzīvotās vietās ekspluatācijas aizsargjoslas platumu<br />

noteikt 50 m no malējās sliedes, bet ne mazāk kā dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platums<br />

attiecīgajā pusē, bet ārpus apdzīvotām vietām ekspluatācijas aizsargjoslu noteikt 100 m no<br />

galvenā ceļa malējās sliedes”.<br />

9.10 Tehniskās apbūves teritorijas<br />

Mālpils novadā tehniskās apbūves teritorijas nozīmē apbūves teritoriju, valsts,<br />

pašvaldības un privāto inženierkomunikāciju infrastruktūras būvniecībai -<br />

ūdensapgādes sistēmu būvniecība; elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu<br />

būvniecība; siltumapgādes, gāzes apgādes sistēmu un naftas produktu cauruļvadu<br />

būvniecībai kā arī transporta un noliktavu uzņēmumiem un iestādēm.<br />

Visas tehniskās apbūves teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M 1:10 000 un M 1:2 000<br />

mēroga noteiktību. Teritorijās esošās un pašu inženiertehnisko infrastruktūras objektu<br />

aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10000 un M 1:2 000 mēroga noteiktību, iezīmējot<br />

aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20 m un 10 m<br />

Mālpils ciemā tiek noteikti ūdensvada un kanalizācijas sistēmas perspektīvie pieslēguma<br />

areāli:<br />

1) apbūves kvartāli, kuri ietilpst kapsētu aizsargjoslās Siguldas - Torņkalna ielu<br />

kvartālos un Mālpils kapsētai pieguļošās apbūves teritorijās;<br />

2) rūpnieciskās ražošanas teritorijai kvartālā starp Vibrokas un Rūpniecības ielām;<br />

3) mazstāvu apbūves teritorijās starp Pilskalna un Dzirnavu ielām;<br />

4) mazstāvu apbūves teritorijās starp Sudu un Lejciema ielu.<br />

Visi Mālpilī un Sidgundā esošie ūdensvadu - kanalizācijas un siltumtīklu inženiertehniskie<br />

tīkli tiek noteikti kā rekonstruējami.<br />

Mālpils novadā tiek noteikta perspektīvā gāzes vada Sigulda - Mālpils izbūves trase paralēli<br />

autoceļam P - 8 Sigulda - Mālpils.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 79


Visa Mālpils novada teritorija tiek noteikta kā nodrošināma ar interneta pieejamību.<br />

Tiek noteikti galvenie un pakārtotie teritorijas izmantošanas veidi, prasības teritoriju<br />

izmantošanai, un prasības jaunu apbūves teritoriju izmantošanas uzsākšanai- pēc<br />

detālplānojuma izstrādes. Tiek noteiktas elektronisko sakaru, elektrotīklu, siltumtīklu,<br />

ūdensvadu un kanalizācijas tīklu, ģeodēzisko punktu, gāzes vadu un būvju, notekūdeņu<br />

attīrīšanas iekārtu, virszemes un pazemes ūdensgūtņu aizsargjoslas un aprobežojumi tajās.<br />

9.11 Dabas apstādījumu teritorijas<br />

Kā dabas apstādījumu teritorijas Mālpils novadā tiek noteiktas teritorijas, kurā ietilpst<br />

gan publiskas, gan privātas zaļumvietas, kurām ir kultūrvēsturiska, estētiska vai<br />

ekoloģiska nozīme. Kā arī kuras veido dabas teritorijas, dabas pieminekļi, zaļie<br />

stādījumi, ūdensbaseinu aizsargjoslu daļas ciemos, kur apbūve nav galvenais zemes<br />

izmantošanas veids, bet izmantošana ir saistīta ar dabas resursu izmantošanu,<br />

rekreāciju un vides aizsardzību.<br />

Visas dabas pamatnes teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M 1:10 000 un M 1:2000 mēroga<br />

noteiktību. Aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10 000 un M 1:2 000 mēroga noteiktību,<br />

iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20 m un 10 m.<br />

Apbūves noteikumos tiek noteiktas prasības zemes izmantošanai dabas pieminekļu teritorijā<br />

un pārējās dabas pamatnes teritorijās.<br />

9.12 Kapsētu teritorijas<br />

Kā kapsētu teritorijas Mālpils novadā tiek noteiktas teritorijas kur primārais izmantošanas<br />

veids ir darbojošās un nedarbojošas kapsētas un būves to funciju nodrošināšanai.<br />

Visas kapsētu teritorijas tiek noteiktas grafiski, ar M 1:10 000 un M 1:2 000 mēroga<br />

noteiktību. Teritorijās esošās aizsargjoslas tiek parādītas ar M 1:10 000 un M 1:2 000<br />

mēroga noteiktību, iezīmējot aizsargjoslas ar platumu attiecīgi vismaz 20 m un 10 m.<br />

9.13 Kultūras pieminekļu teritorijas. Mālpils novada vērtīgo ainavu<br />

teritorijas<br />

Kā Mālpils novada vērtīgās ainavas ir noteikta ainavu telpa ar augstvērtīgu ainavisko un<br />

kultūrvēsturisko vērtību, tās uzrādītas tematiskajā kartē Nr. 10. „Mālpils novada vērtīgās<br />

ainavas. Mālpils novada nozīme kultūrvēsturiskie, dabas un apskates objekti. M 1:50 000.”<br />

9.14 Riska teritorijas un objekti, būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas<br />

Ja LR normatīvie akti nenosaka citādi, Mālpils novadā riska teritorijas un objekti tiek<br />

noteikti saskaņā ar LR likuma „Ķīmisko vielu likums” prasībām.<br />

Mālpils novadā atrodas Rīgas reģiona īpaši svarīgo, paaugstināta riska un bīstamo objektu<br />

kategorijā klasificēts objekts- SIA „Mālpils Piensaimnieks”, kura avārijas varbūtība ir<br />

ticama- reizi 10 - 100 gados.<br />

Būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas tiek noteiktas Lielās Juglas un Sudas palienu pļavas.<br />

9.15 Aizsargjoslas<br />

“Aizsargjoslu likums” (05.02.1997) nosaka vides un dabas resursu aizsardzības<br />

aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas, sanitārās aizsargjoslas un drošības aizsargjoslas.<br />

Vides un dabas resursu aizsargjoslu uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās<br />

negatīvās iedarbības ietekmi uz attiecīgajiem objektiem.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 80


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt komunikācijas un līnijbūvju objektu<br />

efektīvu un drošu darbību un attīstības iespējas.<br />

Sanitāro aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt sanitārās prasības objektos ar paaugstinātām<br />

sanitārām prasībām.<br />

Drošības aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt paaugstināta riska objektu un to tuvumā esošo<br />

objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un<br />

cilvēku drošību.<br />

Detalizēta informācija par Mālpils novada teritorijā noteiktajām aizsargjoslām un teritorijas<br />

izmantošanas aprobežojumiem apkopota Mālpils novada teritorijas izmantošana un apbūves<br />

noteikumos un grafiskajā daļā kartēs:<br />

Mālpils novada plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana ar aizsargjoslām”,<br />

Mālpils ciema plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana ar aizsargjoslām”,<br />

Upmalas ciema plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana ar aizsargjoslām”,<br />

Sidgundas ciema plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana ar aizsargjoslām”,<br />

Kartēs attēlotas aizsargjoslas, kas lielākas par 10 m.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 81


10 MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMA<br />

GROZĪŠANAS KĀRTĪBA<br />

Pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas un<br />

izmantošanas aprobežojumu izmaiņas izstrādā kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma<br />

grozījumus šādā kārtībā:<br />

1) vietējās pašvaldības dome pieņem lēmumu par vietējās pašvaldības teritorijas<br />

plānojuma grozījumu izstrādi, apstiprina izstrādes vadītāju un darba uzdevumu.<br />

Darba uzdevumā norāda: pamatojumu, institūcijas, no kurām saņemami<br />

nosacījumi un atzinumi, pasākumus sabiedrības informēšanai par attiecīgajiem<br />

grozījumiem;<br />

2) paziņojumu par grozījumu uzsākšanu ievieto vietējās pašvaldības mājas lapā un<br />

publicē vietējā laikrakstā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;<br />

3) grozījumu sabiedrisko apspriešanu organizē MK noteikumi Nr. 771 "Noteikumi<br />

par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” noteiktajā<br />

kārtībā;<br />

4) izstrādāto vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu redakciju,<br />

institūciju nosacījumus, atzinumus un sabiedriskās apspriešanas materiālus<br />

izstrādes vadītājs iesniedz izskatīšanai vietējās pašvaldības domē. Vietējās<br />

pašvaldības dome pieņem vienu no MK noteikumi Nr. 771 "Noteikumi par<br />

pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 87. punktā<br />

minētajiem lēmumiem;<br />

5) vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus apstiprina MK noteikumi<br />

Nr. 771 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas<br />

dokumentiem” noteiktajā kārtībā.<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 82


MĀLPILS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2013. – 2024.<br />

I sējums. <strong>Paskaidrojuma</strong> <strong>raksts</strong>.<br />

Mālpils novada teritorijas plānojums 2013. - 2024. gadam izstrādāts Eiropas Sociālā fonda<br />

finansētā projekta „Mālpils novada teritorijas plānojuma un attīstības programmas izstrāde”<br />

ietvaros.<br />

(Darbības programma 2007. - 2013.gadam: Cilvēkresursi un nodarbinātība; Prioritāte: 1.5.<br />

Administratīvās kapacitātes stiprināšana; Pasākums: 1.5.3. Plānošanas reģionu un vietējo<br />

pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana. Aktivitāte:<br />

1.5.3.2. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes<br />

paaugstināšana)<br />

Mālpils novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam izstrādātājs SIA „NAGLA IF”.<br />

Kontakti: Grīvas prospekts 4-17 Ogre, LV – 5001, Latvija.<br />

Tel.: +371 65022417<br />

MĀLPILS NOVADA DOME 83

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!