20.03 stud - Dienas Bizness - Db.lv

arhivs.db.lv

20.03 stud - Dienas Bizness - Db.lv

2

Cīnies par stipendiju!

Tu esi tikko iestājies augstskolā, esi studiju vidusposmā vai

gatavojies izlaidumam? Tu noteikti kal nākotnes karjeras

plānus, prāto, ko darīt pēc augstskolas pabeigšanas, varbūt

tu jau strādā, varbūt esi pat izveidojis savu uzņēmumu vai

domā par to? Tādā gadījumā laikraksta Dienas bizness jaunais

projekts — Studentu klubs ir domāts tieši tev!

Studentu klubs — tas ir šis pielikums, ko tu turi rokās (un tas

šogad nebūt nav vienīgais pielikums — būs vēl!), tā ir interneta

lapa www.db.lv/studentuklubs/, un tas ir arī KONKURSS!

Studenta kluba konkurss

Konkursa mērķis:

Bakalaura studiju programmas nodrošina teorētisko zināšanu

un pētniecības prasmju apguvi kādā konkrētā nozarē. Iegūtās

zināšanas ir labs pamats, lai uzsāktu darba gaitas vai turpinātu

studijas augstāka līmeņa programmā. Taču teorētiskās zināšanas

savu patieso vērtību atklāj tikai tad, kad tās prot un var īstenot

praktiskā dzīvē.

Konkursa mērķis ir veicināt studentu iegūto teorētisko iemaņu

pielietojumu praksē, analizējot un pētot Latvijas tautsaimniecībai

nozīmīgus un aktuālus jautājumus, kā arī izstrādājot un prezentējot

konkrētus risinājumus.

Aicinām piedalīties klātienes studentus!

Neatkarīgi no tā, kādi būs oficiālie konkursa rezultāti un kādu

balvu saņemsiet, droši varam apsolīt, ka dalība konkursā būs

izaicinājums, kas paplašinās Jūsu izpratni par biznesu, papildinās

Jūsu prasmes un vairos Jūsu pašapziņu, kā arī nenoliedzami

sniegs pārliecinošus pierādījumus potenciālajiem darba devējiem

par Jūsu spējām gūt sekmes biznesā.

Konkursu organizē laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar

KPMG Baltics un Grindex.

GALVENĀ BALVA konkursa uzvarētājiem — 1000 LS

(katram komandas dalībniekam!) vienreizēja mācību stipendija

no Hansabankas!

Vērtīgas balvas arī pārējiem finālistiem!

Par konkursu

● Konkurss notiks divās kārtās no aprīļa līdz maija vidum. Konkursa

tematika būs saistīta ar aktuāliem Latvijas ekonomiskās

attīstības jautājumiem.

● Pirmajā kārtā tiks novērtēta komandas spēja atrast un iegūt

vajadzīgo informāciju, tiks novērtēts komandas darbs un noteikta

komandas spēja analizēt iegūto informāciju.

● Cīņu par balvām turpinās piecas komandas, kuras būs savākušas

lielāko punktu skaitu pirmajā kārtā. Konkursa pirmās kārtas

uzdevumi komandām tiks izziņoti pēc 10. aprīļa, kad būs saņemti

visu ieinteresēto komandu pieteikumi.

● Otrā kārta būs praktiskais darbs. Komandām uz dotā biznesa

situācijas pamata būs jāsagatavo praktiski piemērojams projekts:

jāveic situācijas analīze, jāpiedāvā risinājums un jāizveido 15 minūšu

prezentācija, kas klātienē jāprezentē žūrijai. Uzvarētāju noteiks

pēc lielākās iegūto punktu summas, kas saņemta abās kārtās.

Konkursa noteikumi

● Konkursā var piedalīties Latvijā studējošo augstskolu dienas

bakalaura programmu studentu komandas.

● Vienas komandas sastāvā ir 4 DALĪBNIEKI. Dalībniekiem jābūt

no vienas augstskolas, bet tie var būt no dažādām fakultātēm

vai kursiem.

● Komandu piesaka, aizpildot un nosūtot konkursa pieteikuma

anketu internetā pēc adreses www.db.lv/studentuklubs/

● Katra komanda var pieteikties tikai vienu reizi, dalībnieki var

piedalīties tikai vienas komandas sastāvā.

● Pieteikumu anketa jānosūta līdz 10. APRĪLIM.

● Konkurss notiks divās kārtās.

● Piecas komandas, kuras būs saņēmušas augstāko novērtējumu

pirmajā kārtā, tiks uzaicinātas cīnīties par galvenajām balvām un

piedalīties konkursa otrajā kārtā, kas notiks maijā.

● Žūrijas lēmums ir galīgs un neapstrīdams.

● Konkursā nepiedalās studenti, kas ir KPMG Baltics, Grindex,

Hansabankas un Dienas biznesa darbinieki.

Nepaliec malā –

uzzini vairāk!

Saņem stipendiju!

Konkurss

sadarbībā ar

Tehniskās

karjeru un

Darba un karjeras

iespēju Latvijā netrūkst,

liecina sarunas

ar asociācijām,

kas pārstāv prioritarās jomas.

Pat vēl vairāk, tās sola

arī labu atalgojumu. Pretī

tiek prasīta izglītība un pieredze.

Signe Knipše

signek@db.lv

Jāstrādā ar galvu.

«Arvien vairāk tiek pieprasīti augsti

kvalificēti speciālisti, kuri strādā

ar galvu, un viņi, ticiet man, būs

labi apmaksāti, nopelnot vairāk

par grāvju racējiem Īrijā,» pauž

Māris Balodis, Mašīnbūves un metālapstrādes

nozares uzņēmumu

asociācijas direktora vietnieks.

Ko par attīstības iespējām saka nozaru

pārstāvji, — piedāvājam ieskatu

trijās perspektīvās nozarēs.

«Ir vairāki apliecinājumi, gan

nopietni, gan ne gluži, kas ļauj apgalvot,

ka manis pārstāvētā nozare

ir perspektīva,» stāsta Juris Borzovs,

Latvijas Informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas asociācijas

(LIKTA) valdes loceklis, Rīgas

Informācijas tehnoloģiju institūta

valdes priekšsēdētājs.

«Pirmkārt, informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas (IKT) nozare

pasaulē jau desmitiem gadu attīstās

straujāk nekā tautsaimniecība

vidēji. Pat augsto tehnoloģiju akciju

tirgus sabrukums gadu tūkstoša

sākumā tikai uz dažiem gadiem pazemināja

attīstības tempu, kas tagad

ir atgriezies iepriekšējā līmenī.

Otrkārt, IKT, līdzīgi ceļiem un

transportam, ir infrastruktūras nozare,

kas apkalpo citas nozares, bet

darāmā te vēl milzīgi daudz.

Treškārt, tā nu sanāk, ka uzplaukstošās

profesijas pārsvarā izvēlas

vīrieši, IKT studentu kopā jau

ilgāku laiku ir vairāk nekā 75% vīriešu,»

viņš teica.

J. Borzovs prognozē, ka nākamajos

5 – 10 gados IKT nodarbināto

skaits Latvijā pieaugs par 10 tūkstošiem,

tādējādi sasniedzot Eiropas vidējo

rādītāju. Latvija tuvosies Eiropas

vidējiem rādītājiem gan mazo

uzņēmumu skaita ziņā (tam būtu

vismaz jātrīskāršojas), gan to datorizācijas

ziņā (pašlaik vairākumā mazo

uzņēmumu datoru nav vispār).

Šiem mazajiem uzņēmumiem būs

nepieciešami IKT konsultanti un

datorsistēmu uzturētāji, aptuveni

vērtējot — kādi 8 tūkstoši. «Praktiski

ikviens darba devējs pastāvīgi žēlojas,

ka nespēj atrast kvalificētu un

pieredzējušu darbinieku. Latvijā vēl

nav novērots bezdarbs IKT nozarē

un nav nekādu pazīmju, ka tas tuvotos.

Ikviens var izpausties sev piemērotākajā

virzienā — veidot akadēmisku

vai profesionālu karjeru,

bet pēdējo taisīt, kāpjot pa administratīvām

kāpnēm vai padziļinot

prasmes,» stāsta J. Borzovs.

Jo košāk, jo labāk

Vaicāts par priekšnosacījumiem, lai

varētu veidot veiksmīgu karjeru šajā

nozarē, J. Borzovs teic, ka tie ir tādi

paši kā jebkurā citā nozarē. «Teicama

angļu un citu valodu prasme

(jo angļu valoda ir profesijas darba

valoda, bet pārējās jāprot, lai sazinātos

ar klientiem), teicama sazināšanās

prasme (lai uzzinātu, kas klientam

nepieciešams), teicama spēja

strādāt komandā, kā arī to vadīt (jo

ir un būs darbi, ko vienatnē nav iespējams

paveikt), desmitiem konkrētu

produktu un sistēmu izstrādes

tehnoloģiju prasme, uzņēmuma

vadīšanas prasme, darba pieredze,

spēja pastāvīgi apgūt jaunas

prasmes, atbildība un uzticamība.

Protams, nav domājams, ka visa šo

spēju, īpašību un prasmju buķete

vienādi augstā mērā piemistu vienam

cilvēkam. Tomēr, jo vairāk —

jo labvēlīgākas karjeras iespējas.

Informācija par atalgojumu nereti

ir konfidenciāla, tāpēc par to

grūti uzzināt. Tomēr vairāki pētījumi

liecina, ka vidējā alga nozarē apmēram

četrkārt pārsniedz tautsaimniecības

vidējo, vienlaikus apmēram

trīskārt atpaliekot no attiecīgā atalgojuma

ES. Ir skaidrs, ka tuvākajos

desmit gados šīs atšķirības ies mazumā,

par savu nozari saka J. Borzovs.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Atbalsta

Piedalies

konkursā

un cīnies par

stipendiju,

ko nodrošina

Plašāka

informācija

www.db.lv

• D I E N A S B I Z N E S S •


3

nozares sola labu darbu,

atalgojumu. Ko vēl vēlēties!?

FAKTI

Elektrotehnika un elektronika

● Uzņēmumi: 80 ražotāji

● Eksportē: 80% saražotās produkcijas

● Strādājošie: 6000

● Izaugsmes temps: 25 % gadā

● Vidējais atalgojums: 250 – 1000 Ls

FAKTI

Mašīnbūve un metālapstrāde

● Uzņēmumi: >1000

● Strādājošie: 33000

● Eksports uz 116 pasaules valstīm

● Izaugsme: vidēji par 20 % ik gadu

● Pieprasījums pēc inženieriem un

speciālistiem (IV, V kategorija)

(2006 — 2010): ~ 4 tūkst.

Dati: Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju

asociācija

Foto: Ritvars Skuja, Db

Gudrs ventilis. «Inženieri ir spējīgi pārkvalificēties par ekonomistiem, grāmatvežiem, mārketinga

speciālistiem. Pretējā virzienā tas ventilis nedarbojas,» tehniskās izglītības priekšrocības uzsver elektronikas

uzņēmuma SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs un asociācijas LEtERA prezidents Normunds Bergs.

«Industrijā par to vien, ka darbiniekam

ir kāds grāds, nemaksā neko.

Maksā par prasmēm un pieredzi.

Maksā tik, cik darba devējs var atļauties

un par cik darba ņēmējs piekrīt

strādāt. Aptuveni lēšot, maģistra līmeņa

darbinieks ar 3 gadu pieredzi

varētu būt piecsimt līdz tūkstoš latu

mēnešalgas (pirms nodokļu nomaksas)

vērts, bet maģistra līmeņa vadītājs

ar 7 līdz 10 gadu pieredzi būs jau

vairāku tūkstošu vērtībā.

Vajag kā ēst

«Elektronika ir visur. Gludeklī, televizorā,

radio, nemaz nerunājot

par automašīnām un televizoru. Ja

mēs gribam iekļauties pasaules apritē,

zināšanas šai jomā mums ir vajadzīgas,»

saka Normunds Bergs,

elektronikas uzņēmuma SAF Tehnika

valdes priekšsēdētājs un asociācijas

LEtERA prezidents.

Latvijā nozari pārstāv vairāk

nekā 80 ražošanas uzņēmumi. Pēdējo

triju gadu laikā šis bijis viens

no straujāk augošajiem ražošanas

sektoriem Latvijā — vidēji par

25% gadā, kas gandrīz divkārt apsteidzot

vidējo apstrādes nozaru izaugsmes

tempu.

Vidēji šajā nozarē uz rokas speciālisti

saņem atalgojumu no 250

līdz 1000 latiem mēnesī. Atalgojums

ir konkurētspējīgs ar pieaugošu

tendenci.

Telekomunikācijas speciālists,

mehatroniķis, elektronikas inženieris,

elektroinženieris — šo profesiju

pārstāvji ir ļoti pieprasīti.

Kvalificētu speciālistu trūkums noteic

viņu lielu novērtējumu un pieprasījumu

gandrīz visos elektrotehnikas

un elektronikas uzņēmumos

Latvijā un Eiropas valstīs, norāda

LEtERA izpilddirektore Inese

Cvetkova.

Konkurence šajā darba tirgus

segmentā pašlaik ir ļoti niecīga.

«Darba tirgus ir izgrābts tukšs,» par

situāciju saka Normunds Bergs.

Bet agrāk vai vēlāk prasības augs,

viņš uzskata, minot piemēru, ka uzņēmums

SAF Tehnika trūkumu

Latvijas darba tirgū aizpilda ar meitasuzņēmumu

Zviedrijā. «Redzot

šos cilvēkus un zināšanas, rodas

prasības arī pret Latvijas izglītības

sistēmu un darba ņēmējiem,» teic

N. Bergs, piebilstot, ka, ilgstoši pastāvot

strādnieku un zināšanu trūkumam,

nozare iznīkst, tāpat kā

«zeme pati nevar aparties».

Ir un būs vajadzīgas

«Mašīnbūves un metālapstrādes

nozare turpina attīstīties vidēji par

20 % ik gadu. Augoša tendence ir

arī darba iespējām un atalgojumam,»

norāda Māris Balodis, asociācijas

direktora vietnieks.

Vidēji šajās nozarēs speciālisti

FAKTI

Informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas

● Izaugsmes temps: straujāks nekā tautsaimniecībā

vidēji

● Vidējā alga nozarē: ~ četrkārt pārsniedz

tautsaimniecībā vidējo

● Pieprasījums pēc speciālistiem

(5 –10 gados) 8 - 10 tūkst.

Dati: LIKTA

PERSPEKTĪVAS

Valsts definētās perspektīvās jomas

● Dabaszinātnes

● Inženierzinātnes

● Tehnoloģijas

● Farmācija, ķīmija

Dati: IZM

saņem 200 līdz 1000 latus mēnesī

uz rokas.

«Tuvākā un tālākā nākotnē atalgojums

būs tikai un vienīgi ar pieaugošu

tendenci, jo nozarē ik dienu

notiek lielas pārmaiņas. Arvien

vairāk tiek pieprasīti augsti kvalificēti

speciālisti, kuri strādā ar galvu,

un šādi speciālisti, ticiet man, būs

labi apmaksāti, nopelnot vairāk par

grāvju racējiem Īrijā,» uzsver asociācijas

pārstāvis.

• D I E N A S B I Z N E S S •


4

Darbs nav problēma, jādomā

par karjeru savā nozarē

Darbu atrast nav

problēma, atzīst

studenti un pasniedzēji

studenti parasti

sāk strādāt jau mācību

laikā, un tikai neliela daļa

darbu sāk meklēt pēc studijām.

Grūtāk ir atrast pietiekami

atalgotu darbu savā jomā,

motivēti un pārdomāti

veidot karjeru.

Signe Knipše

signek@db.lv

Foto: Eva Šavdine, Db

Spraudziņa. «Karjeras dienas ir spraudziņa, pa kuru ielūkoties,

kas notiek uzņēmumā,» saka personāla atlases uzņēmuma CV–Online komunikāciju

un mārketinga vadītājs Jānis Vanags.

Inta Jaunzeme, LU Studentu servisa

direktora vietniece informācijas

un konsultāciju jautājumos, uzskata,

ka studenti nepietiekami motivēti

domā par karjeru. «Apjaust

mērķi un to, kā pie tā var nokļūt.

Tad arī studijas būs motivētākas,»

viņa saka.

Sāk strādāt par agru

Pasniedzēji ir neapmierināti, ka

studenti darba gaitas sāk jau pirmā

kursa pirmajā semestrī. Tas pamatīgi

iedragā studiju kvalitāti, jo īpaši,

ja darba gaitas nav saistītas ar jomu,

ko jaunietis studē, norāda

RTU mācību prorektors Elmārs

Beķeris.

«Diemžēl,» par situāciju saka arī

studenti. Nesen veiktajā pētījumā

par studentu veselības apdrošināšanu

atklājās, ka mazāk nekā trešajai

daļai darbs ir pilnībā saistīts ar

studijām, min Katrīne Pļaviņa,

Latvijas Studentu apvienības

(LSA) pārstāve. Protams, LSA

priecātos, ja šis skaitlis būtu lielāks.

Bet studentiem ir jāizvēlas starp

akadēmisko zināšanu aprobēšanu

un iztikas sagādāšanu. Visbiežāk

cieš pirmais, viņa piebilst.

Uztur dialogu

Augstskolas no savas puses — citas

vairāk, citas mazāk — cenšas, lai

studenti aiziet strādāt attiecīgajā

specialitātē.

«Katrai fakultātei ir sadarbības

partneri industrijā. Tiek slēgti līgumi

starp universitāti un uzņēmumiem,

kur viens no līgumu veidiem

ir stipendiju piešķiršana konkrētu

studiju programmu labākajiem

studentiem. Dažkārt līgumos

ir ietverts nosacījums, ka stipendiātam

pēc studiju beigšanas ir jāturpina

darbs konkrētajā uzņēmumā.

Uzņēmumi mēdz izsludināt dažādus

konkursus, kuru uzvarētāji saņem

ne tikai naudas balvu, bet tam

seko arī darba piedāvājums. Nepārtraukti

plūst darba piedāvājumi,

kas tieši domāti konkrētu studiju

programmu studējošajiem. Dažkārt

darba devēji ar mācībspēku starpniecību

meklē piemērotus darbiniekus

vai praktikantus — to, kā

darba devēji atrod studentus, stāsta

RTU pārstāvji: mācību prorektors

Elmārs Beķeris un Studiju daļas vadītāja

Jolanta Priede.

«Diezgan bieži darba devēji izrāda

iniciatīvu, iesūta savas prasības,»

min arī Ventspils augstskolas sabiedrisko

attiecību speciāliste Laima

Sīle. Piemēram, marta sākumā

kāds starptautisks uzņēmums izteica

vēlmi piesaistīt apmēram 20 jaunos

speciālistus gan no vadībzinību

nozares, gan tulkus. Par IT fakultātes

absolventiem savukārt interesējās

Hanza Elektronika, kas Ventspilī

plāno atvērt ražotni. Pašlaik tiek

jau risinātas sarunas, ko absolventi

varētu darīt no maija, kad tiks beigtas

studijas, līdz oktobrim, kad atvērs

ražotni.

Diemžēl ne visās augstskolās ir

izveidojies labs dialogs starp nozares

lietpratējiem no darba devēju

vidus un augstskolas personālu, —

saka studentu pārstāvji, iztiekot bez

sūdzībām par konkrētām skolām

un studiju programmām.

Prakse, prakse, prakse

Viens no veidiem, kā studējošie atrod

darbu, ir saistīts ar studiju programmās

paredzēto praksi. Lūk, ko

par to stāsta Rīgas Ekonomikas

augstskola (REA). «Pēc pirmā un

otrā kursa studenti strādā vasaras

praksi vismaz vienu mēnesi. Uzņēmumus,

vadoties pēc savām interesēm,

viņi atrod paši. Pēc pirmā kursa

augstskola iesaka strādāt valsts

VIEDOKLIS

Uz konsultācijām nāk reti

Zanda Šteinberga,

Profesionālās karjeras izvēles

Valsts aģentūras (PKIVA) Rīgas reģionālā

centra vadītāja:

U

z

EJU MEKLĒT!

Kur un kā studenti atrod darbu

● prakses vieta kļūst par darba vietu

● karjeras dienās

● augstskolas karjeras centrā

● sludinājumos augstskolās

● augstskolu intranetā

● augstskolas datu bāzē

● mācībspēki iesaka studējošos darbam

uzņēmumos

● kļūst par uzņēmēju

Dati: Latvijas augstskolas

pārvaldē, bet pēc otrā kursa — privātajā

sektorā. Šī pieredze palīdz

studentiem vieglāk izvēlēties jomu,

kurā strādāt pēc augstskolas absolvēšanas,»

min Gita Grinberga, REA

pārstāve.

Arī citas augstskolas norāda, ka

pēc prakses studējošie nereti turpina

darbu tajā pašā uzņēmumā. Biznesa

augstskolā

Apjaust mērķi

un to, kā pie tā

var nokļūt. Tad arī studijas

būs motivētākas.

konsultācijām par karjeras

plānošanu studenti nāk reti.

Iespējams, viņi nezina. Varbūt,

ka karjera vairs nav jāplāno.

Varbūt patiešām — plāns ir skaidrs.

Parametrs, vai es esmu izvēlējies

īsto vietu, kur mācīties, ir: vai mana

interese par attiecīgo jomu aug

augumā ar katru semestri un gadu.

Ja interese aug, tad par tālākās karjeras

mērķiem un plānošanu vislabāk

runāt ar savas jomas profesionāļiem.

Ja interese plok, tad jāmeklē cēlonis.

Nevajag samierināties:

«Esmu sācis pirmo kursu, kā nu pametīšu.

Jāpabeidz jau vien būs. Tad

varēs kaut ko mainīt.»

Intereses zudumam var būt vairāki

iemesli.

Iespējams, studentam ir grūti iekļauties

konkrētajā grupā, bet varbūt

izvēlēta nepareizā joma. Šādā

situācijā ir vērts nākt uz konsultāciju

Profesionālās karjeras izvēles

valsts aģentūrā.

KARJERAS DIENAS

Karjeras dienas Latvijas augstskolās

Augstskola

Datums

Latvijas Universitāte

30. marts

Rīgas Tehniskā universitāte 22. – 23. marts

Rīgas Ekonomikas augstskola 31. marts

Rīgas Juridiskā augstskola 31. marts

Ventspils augstskola aprīļa sākumā

Biznesa augstskola Turība aprīļa sākumā

Vidzemes augstskola

rudenī

Banku augstskola

rudenī

Dati: BA, BAT, LU, REA, RTU, CV–Online

Turība šī tendence

īpaši izteikta

tūrisma un viesmīlības

nozares

uzņēmumos.

Ventspils

augstskolā — jo

īpaši tulkiem.

Dažas

augstskolas ne tikai palīdz atrast

darbu, bet mudina kļūt par uzņēmējiem.

«Telpa, darba vieta. Var dibināt

uzņēmumus,» par nesen izveidoto

biznesa inkubatoru saka

Ventspils augstskolas sabiedrisko

attiecību speciāliste Laima Sīle.

Biznesa inkubators jau vairākus gadus

ir arī REA. Turība šogad izsludinās

biznesa plānu konkursu, kura

uzvarētājam tiks palīdzēts uzsākt

savu biznesu.

Latvijā nu jau vairākus gadus

augstskolas rīko iespēju jeb karjeras

dienas. «Tā ir spraudziņa, pa kuru

ielūkoties, kas notiek uzņēmumā,»

saka personāla atlases uzņēmuma

CV–Online komunikāciju

un

mārketinga vadītājs

Jānis Vanags.

Uzņēmumiem tā

ir iespēja parādīt

sevi potenciālajiem

darba ņēmējiem.

Sākumā šādu

pasākumu rīkošanā aktīvāki bija

nelielo un specializēto augstskolu

studenti, bet pēdējos gados tos rīko

arī Latvijas lielākās augstskolas.

Jolanta Priede, RTU Studiju

daļas vadītāja, norāda: «Šo dienu

mērķis ir panākt, lai, studijas beidzot,

studenti būtu ne tikai nodar-

Inta Jaunzeme,

LU Studentu servisa direktora vietniece

informācijas un konsultāciju jautājumos

• D I E N A S B I Z N E S S •


5

atbalstītāji

bināti, bet strādātu tieši savā studētajā

nozarē.»

Studenti karjeras dienas vērtē

atzinīgi un saka «re, kur labi!», bet

Intai Jaunzemei, LU Studentu servisa

direktora vietniecei informācijas

un konsultāciju jautājumos, ir

mazliet cita pieredze.

«Ir grūti pārliecināt studentus

sagatavoties karjeras dienām, lai viņi

tās izmantotu kā iespēju iegūt

pieredzi un darbu.»

Karjeras centri

Vēl jaunāka tendence par karjeras

dienām Latvijas augstskolās ir karjeras

centri. Somijā 90. gadu sākumā

tie veidojās, jo valstī bija liels bezdarbs,

saka Inta Jaunzeme. Latvijā

tie vērsti, lai sadarbība ar uzņēmējiem

būtu efektīvāka, norāda gan tās

augstskolas, kurās šādi centri jau ir,

gan tās, kuras vēl tikai plāno.

Piemēram, Banku augstskolā

karjeras centrs ir jau vairākus gadus

,un tā vadītāja atzīst, ka absolventi

un sadarbības partneri darbiniekus

meklē tieši tur. Mazajās augstskolās

karjeras centri nodarbojas arī ar

studentu praksēm.

Par centra izveidi domā arī Latvijas

lielākās augstskolas. RTU norāda,

ka centrs varētu koordinēt ar

praksi saistītos procesus un veicināt

sadarbību starp uzņēmumiem un

universitāti. Arī LU topošā centra

pārstāve Inta Jaunzeme cer ar tā palīdzību

uzturēt sakarus ar darba devējiem

un studentiem palīdzēt attīstīt

karjeras plānošanas prasmi.

• D I E N A S B I Z N E S S •


6

Darba devēji: studentiem

Foto: Ritvars Skuja, Db

Darbaspēks netiek līdzi. Būvsabiedrības RBS Skals

personāla vadītāja Dace Upeniece: «Saistībā ar būvniecības apjomu

straujo pieaugumu ir izveidojusies situācija, ka nozarē trūkst gan kvalificēts,

gan nekvalificēts darbaspēks.»

Studenti studiju laikā ir

labi apguvuši teorētisko

bagāžu, taču praktiskās

iemaņas, uzsākot

darba gaitas, ir jāpilnveido

– tā par jaunajiem speciālistiem

izsakās lielākā daļa

Db aptaujāto darba devēju.

Sandra Dieziņa

bizness@db.lv

Uzņēmēji studentu darbu studiju

laikā vērtē dažādi, tomēr atzīst, ka

tas ļauj iegūt lielāku profesionālo

pieredzi, kā arī palīdz veidot turpmāko

karjeru.

Darbaroku trūkst

Kā stāsta būvsabiedrības RBS Skals

personāla vadītāja Dace Upeniece,

saistībā ar būvniecības apjomu

straujo pieaugumu ir izveidojusies

situācija, ka nozarē trūkst gan kvalificēts,

gan nekvalificēts darba–

spēks. Tāpēc uzņēmums ir ieinteresēts

piesaistīt perspektīvus jauniešus,

kas strādā zemākās pozīcijās un

pēc tam kļūst par darbu vadītājiem

vai projektu vadītājiem. «Jāsaka, ka

tad, ja students strādā, viņš pats labāk

saprot, kādas zināšanas augstskolā

jāapgūst. Pie mums strādājošie

studenti strādā nozarē, ko studē, un

tā ir gan prakse, gan papildu nauda.

Tas, vai students ir spējīgs strādāt

studiju laikā un vai ir gatavs darbam

pēc studiju beigšanas, ir atkarīgs galvenokārt

no paša jaunieša – cik atbildīgs

un ieinteresēts viņš ir, cik aktīvi

pats piedalās jaunu iemaņu apgūšanā,»

norāda D. Upeniece.

Patlaban RBS Skals strādā vairāk

nekā 10 studenti, kas darbu apvieno

ar mācībām. D. Upeniece

klāsta, ka uzņēmumā strādājošajiem

gan dienas nodaļas, gan vakara nodaļas

studentiem ir iespēja ar savas

nodaļas vadītāju saskaņot individuālu

darba grafiku, lai neciestu

mācības, jo uzņēmumu interesējot

kvalificēti un izglītoti speciālisti. Atkarībā

no izvēlētās specialitātes studentiem

tiekot piedāvāts projekta

vadītāja asistenta vai darba vadītāja

palīga darbs. Pēc mācību beigšanas

studenti jau varot pretendēt uz augstākām

pozīcijām. Speciāliste atzīst,

ka pērn bijis vienīgais gadījums,

kad puisis jau pārbaudes laikā atzinis,

ka viņš nevarot apvienot darbu

ar mācībām un turpinājis studijas.

Gaida praksi

Darba devēji uzņēmumos cer sagaidīt

tādus studentus un tādus

augstskolu absolventus, kuri būtu

pēc iespējas labāk sagatavoti praktiskā

darba uzsākšanai. SEB Unibankas

Personāla pārvaldes vadītāja

Liene Ozolkāja uzsver, ka ir svarīgi,

lai augstskolā iegūtu gan teorētisko

bāzi, gan praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas

darbā. «Būtiski, lai studenti

ne tikai iepazītos ar to, kādi ir

pakalpojumi un produkti banku jomā,

bet arī paši tos pamēģinātu un

spētu izvērtēt un saskatīt produktu

priekšrocības», viņa norāda. Pēc speciālistes

paustā, pēdējos gados vērojama

tendence, ka daudz vairāk uzmanības

augstskolas pievērš komunikāciju

prasmju, pārdošanas, pārliecināšanas

un prezentēšanas prasmju

attīstībai, tomēr no uzņēmuma

viedokļa vēlētos vēl lielāku akcentu

minēto prasmju attīstībai.

Līdzīgu viedokli par praktiskās

pieredzes lomu pauda arī SIA Merks

ražošanas direktors Jānis Šperbergs,

sakot, ja cilvēks esot tendēts mācīties,

tad rezultāts neizpaliekot. Caur viņa

rokām esot gājuši daudzi jaunie speciālisti,

un rets esot bijis gadījums,

kad, pēc viņa teiktā, neesot trāpīts desmitniekā.

Tiesa gan, J. Šperbergs uzsver,

ka jaunos speciālistus uzreiz nevarot

laist būvlaukumā, bet vispirms

esot jādod sapratne par rasējumiem

un citām tehniskām lietām. «Sākumā

jaunais speciālists varētu strādāt kā

būvlaukuma inženieris, taču ne kā vadītājs,»

piebilst ražošanas direktors.

Nav vienota uzskata

Studiju un darba apvienošanu uzņēmēji

vērtē atšķirīgi. Pēc SEB Uni-

• D I E N A S B I Z N E S S •


7

jābūt ar iniciatīvu bagāžā

bankas Personāla pārvaldes vadītājas

teiktā, pēdējā laikā esot vērojama

tendence, ka studenti uzsāk darbu

jau pirmajos kursos, kaut gan studiju

sākumā vairāk vajadzētu fokusēties

tieši uz mācībām un mācību

praksi, tomēr jāapzinās, ka bieži

vien tā studentiem ir tīri praktiska

nepieciešamība. Ja students izvēlējies

apvienot mācības un darbu, svarīgi,

lai studenta izvēlētā specialitāte

un darba vieta ir saistītas, kas

nodrošina iegūto teorētisko zināšanu

piemērošanu reālā darba vidē,

teic L. Ozolkāja.

Profesionālā pieredze ir ļoti svarīga

lieta, tāpēc uzņēmums pozitīvi

vērtē un atbalsta tos studentus, kas

spēj apvienot darbu ar mācībām,

klāsta piena pārstrādes a/s Valmieras

Piens sabiedrisko attiecību vadītāja

Laima Priede. Visciešākā sadarbība

Valmieras Pienam izveidojusies ar

Latvijas Lauksaimniecības universitāti

(LLU), pēc kuras absolvēšanas

studenti esot darbam gatavi,

droši apgalvo L. Priede . Tiesa gan,

ir jāapgūst konkrētajam uzņēmumam

raksturīgas specifiskas lietas,

bet galvenais esot tas, ka studiju laikā

ir labi apgūta teorētisko zināšanu

un praktisko iemaņu bāze. Pozitīvi

viņa vērtē arī faktu, ka studiju

laikā LLU studentiem ir obligāta

prakse, kas diemžēl neesot visās

augstākajās mācību iestādēs.

Jāiegūst iemaņas. SEB Unibankas Personāla pārvaldes vadītāja

Liene Ozolkāja: «Ir svarīgi, lai augstskolā iegūtu gan teorētisko

bāzi, gan praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas darbā.»

L. Priede vēl piebilst, ka šajā

akadēmiskajā gadā darbu sācis arī

Valmieras Piena Fonds (VPF), kas

ar stipendijām atbalsta spējīgus un

centīgus studentus no LLU un Rīgas

Tehniskās universitātes.

Palīdz veidot karjeru

Vairāku uzņēmumu pārstāvji norāda,

ka darbs studiju laikā veicina

studentu izaugsmi. SIA Lattelekom

meitasuzņēmuma SIA C1 personāla

konsultane Marina Ramata uzskata,

ka darbs uzņēmumā palīdz

jauniešiem veidot tālāku karjeru, jo

prasības kompānijā esot augstas –

«tā ir laba skola, jo mums ir augsti

standarti.» Lielākā daļa studentu

uzņēmumā savu darba dzīvi sākot

ar operatora amatu, un, tā kā daudzi

studenti mācās, tad viņiem ir

izdevīgs darbs maiņās, ko iespējams

savienot ar mācībām. M. Ramata

stāsta, ka pirms darba uzsākšanas

C1 jaunajiem darbiniekiem

ir 1.5 mēnešu ilga iekšējā apmācība,

kur tiek sniegtas visas nepieciešamās

zināšanas. «Mūsu darbiniekiem

nav problēmu apieties ar datoru,

ir pienācīgā līmenī angļu valodas

zināšanas, tā ka viņi ir konkurētspējīgi,»

piebilst M. Ramata.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Vairāk pozitīvā nekā negatīvā

studiju apvienošanā ar darbu sa–

skata arī SIA DHL Latvia personāla

daļas vadītāja Žanna Upeniece.

Pie plusiem viņa min to, ka studentiem

uzņēmumā ir iespējas strādāt

uz pusslodzi, kas apmierinot gan

studentus, gan darba devēju, un ieguvums

esot abpusējs. «Turklāt, ja

students strādā un redz reālo darba

vidi, iespējams, ka viņš ir prasīgāks

students, jo apzinās, ko viņam vēl

vajadzētu apgūt,» tā Ž.Upeniece.

Darba devējam gan jārēķinās ar to,

ka studējošajiem jauniešiem būs jāpiešķir

mācību atvaļinājums, turklāt

reizēm darba vietu un darba

laiku studenti izmantojot mācībām

– šīs abas lietas speciāliste min kā

nelielus trūkumus studiju apvienošanā

ar darbu.

Grib lielāku iniciatīvu

Darba devēji arī sagaidītu lielāku

iniciatīvu un ieinteresētību no jaunajiem

speciālistiem. Augļu un dārzeņu

pārstrādes uzņēmuma Spilva

ražošanas un iepirkuma direktors

Zigurds Erciņš uzsver, ka lielākoties

viss ir atkarīgs no studenta paša un

tā, vai students patiesi vēlas apgūt

ko jaunu. «Ir studenti ar augstu atbildības

sajūtu un ir studenti bez tās.

Ir studenti, kas cītīgi mācās teoriju

un vēlāk praksē cenšas vilkt paralēles

un ir studenti, kuri to nedara.

Galvenais ir iniciatīva, un bieži vien

studentiem tās nav. Mācībspēki to

varētu attīstīt,» klāsta speciālists. Ja

jaunais speciālists parāda ieinteresētību

un centību, uzņēmums noteikti

izstrādās pievilcīgu karjeras izaugsmes

piedāvājumu, viņš piebilst.

Arī SEB Unibankas Mārketinga

pārvaldes vadītājs Ronalds Platkājis

uzskata, ka liela loma laba darbinieka

darbā ir cilvēka kā indivīda un

personības rakstura īpašības, kas ir

noteicoši, strādājot ar sadarbības partneriem,

klientiem un savstarpējā ikdienas

komunikācijā ar kolēģiem.

«Daļa no zināšanām ir augstskolu

pienesums studentu kā personību izaugsmē,

bet jauniešiem ir jāapzinās,

ka nozīmīga loma arī ir dažādām ārpusstudiju

aktivitātēm, piemēram,

gan sabiedriskās organizācijās, gan

hobiji, gan dažādās augstskolas piedāvātajās

ārpus studiju aktivitātēs,

kas pilnveido cilvēku personību. Ir

pozitīvi jāvērtē situācija, ka augstskolas

iespēju robežās pielāgo studiju

formu un laikus, kas nodrošina

studiju apvienošanu ar darbu. Ikdienas

darbā esmu novērojis, ka kolēģu,

īpaši jau studentu attieksme pret darbu

un degsme pierādīt varēšanu, pirmkārt,

jau pašam sev ir priekšnosacījums,

lai tālāk pilnveidotu un

nodrošinātu sekmīgu karjeras izaugsmi,»

uzsver SEB Unibankas Mārketinga

pārvaldes vadītājs.

• D I E N A S B I Z N E S S •


Pasaulē rullē

8

DEBORA

PĀVILA

Sorainen Law Offices,

juriste, LU Juridiskā

fakultāte,

pasniedzēja

● Vecums: 25 gadi

● Kur mācījās: Oksfordas Universitāte,

Lincoln koledža, Lielbritānija

● Kad: 2004. – 2005. mācību gadā

● Ko studēja: Eiropas tiesības un Starptautisko

strīdu risināšanu, ieguva maģistra

grādu (Magister Juris)

● Studiju izdevumi: Lielbritānijas valdības

Chevening stipendija sedza mācību maksu,

ceļa naudu un ikmēneša izdevumus.

«Reizēm, ejot pa Oksfordu, pēkšņi attapos,

ka esmu šeit!? Jutos kā izredzētā.

Skolas augstie standarti, pirmkārt, bija jūtams

pasniedzējos. Ne tikai ar to, ka viņiem

ir visā pasaulē zināms vārds, bet arī — ko

un kā viņi dara. Šķita, ka jo izcilāks profesors,

jo vienkāršāks un atvērtāks ar studentiem.

Otrkārt, vispārējais studentu līmenis krietni

atšķīrās no Latvijas Universiātes (LU). Ne tāpēc,

ka studenti būtu gudrāki, bet daudz,

daudz motivētāki un ieinteresētāki. Pie

mums uz semināriem labi ja piektā daļa atnāk,

kaut ko palasījuši. Tur visi ir izstudējuši

obligāto literatūru, lielākā daļa — papildu literatūru

plus apsvēruši paši savu viedokli; šādiem

semināriem ir liela pievienotā vērtība.

Treškārt, kvalitāti uztur tradīcijas. Koledža,

kurā mācījos, ir dibināta 15. gs., pati Oksforda

— vēl vecāka. Šķiet, ka pieredze ir gadsimtiem

ilgi summējusies — kā tiek pa–

sniegts, mācīts un kā atprasīts.

Studijas bija saspringtas, bet ne uz spēku

izsīkuma robežas. No vienas puses, bija grūtāk,

nekā studējot Latvijā, no otras puses,

tur visu laiku varēju veltīt studenta dzīvei —

mācībām un izklaidei, kas arī sit augstu vilni.

Bet citu pienākumu tur nav. Neviens nestrādā,

jo mācības ar darbu apvienot nevar.

Konkurence studiju grupa ir diezgan liela

— ja trūkst pašpārliecības, tad ir grūti izturēt.

Lai gan katrs reizi pa reizei žēlojas, ka nevar

to vai citu, no otras puses, labi apzinās pašvērtību.

Varu teikt, ka gada laikā ar mani notika milzīgas

pārmaiņas. Apvārsnis ir daudz, daudz

plašāks, un smadzenes strādā tik efektīvi, it

kā ilgstoši būtu lietojusi labus vitamīnus.

Skolu varu ieteikt visiem. Īpaši tiem, kam

izglītības process ir svarīgāks par diplomu.

JURIS

STACĒVIČS

Studē maģistrantūrā

RTU Būvniecības

fakultātes Siltuma,

gāzes un

ūdens tehnoloģiju

institūtā, strādā AS Rīgas siltums

Pasaulē labākās universitātes

pēc akadēmiskā

un pētniecības

snieguma ir

Savienotajās Valstīs, liecina

pasaulē vērā ņemtais Šanhajas

universitātes veidotais

reitings.

Signe Knipše

signek@db.lv

Jebkurš tops jāvērtē piesardzīgi, arī

šis, uzsver tā veidotāji. Šis tops veidots,

izmantojot vairākus parametrus:

cik absolventu un pasniedzēju

● Vecums: 25 gadi

● Kur mācījās: Karaliskajā Tehnoloģiskajā

institūtā Stokholmā, kas ir viena no prestižākajām

tehniskajām augstskolām Eiropā.

● Kad: vienu semestri 2005. gadā

● Ko studēja: inženiertehniskos

priekšmetus

● Studiju izdevumi: finansēja Erasmus

programma

Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiskajā institūtā

nokļuvu «pēc paša vēlēšanās» iegūt pieredzi

— kopā ar draugu pieteicāmies Erasmus

apmaiņas programmā.

Mācījos trīs kursus — divus specialitātē par

siltuma koģenerāciju (tie notika angliski) un

zviedru valodu. Paralēli mācībām notika mācību

ekskursijas.

Ielēkt Stokholmas augstskolas studiju procesā

bija grūti. Trūkst zināšanu bāzes, jo pie

mums reāli diplomu nopērk. Neko šeit nemāca.

Tam nav nedz naudas, nedz vēlēšanās.

Arī tehnisko nodrošinājumu nevar salīdzināt.

Tur laboratorijā bija koģenerācijas gāzes

stacija!!! Bija arī perfekta bibliotēka.

Zviedru studenti nestrādā, viņiem tam

neatliek laika.

INESE

VOIKA

Sabiedrība par atklātību

Delna, padomes

locekle

● Kur mācījās: Hārvardas Kenedija valdības

skolā, ASV, Bostona

● Ko studēja: valsts pārvaldi, ieguva maģistra

grādu Mid-career(profesionālajā) programmā

● Kad mācījās: 2004. – 2005. gadā

● Izdevumi: studiju gads maksāja 70 tūkst.

ASV dolāru. Tajā ietilpa mācības plus dzīvošana.

Lielāko daļu sedza Fulbraita stipendija,

daļu — Kenedija valdības skolas stipendija

un daļu — studenta kredīts.

ir kļuvuši par Nobela prēmijas laureātiem

vai ieguvuši Field Medals,

cik bieži zinātniskos žurnālos ir atsauces

uz universitātē veiktiem pētījumiem,

cik daudz rakstu ir publicēti

žurnālos Nature un Science. Papildus

tam saraksta veidotāji centās

vērtēt katras valsts lielākās universitātes,

kopumā pārbaudot vairāk nekā

divus tūkstošus mācību iestāžu.

Saraksta veidotāji atzīst, ka būtu

ļoti grūti izveidot visaptverošu

visas pasaules universitāšu reitingu.

Pirmkārt, tādēļ, ka universitātes

dažādās valstīs ir tik atšķirīgas, un

otrkārt, tehnisku grūtību dēļ, t.i.,

kā iegūt starptautiski salīdzināmus

Biju pirmā no Latvijas, kas studēja Hārvarda

universitātes Kenedija valdības skolā. Domāju,

ka skolas izcilību veido pasniedzēji, metodes,

pieeja augsta līmeņa darītājiem un domātājiem,

kā arī studiju biedri.

Galvenā mācību metode ir case study —

problēmu risināšana, izmantojot reālus notikumus.

Tas ļauj mācīties par to, kas notiek

tagad. No pasniedzējiem šī interaktīvā metode

prasa lielu meistarību: ne tikai izraisīt

diskusijas, bet procesu novadīt tā, lai studentam

beigās «saslēgtos bilde».

Hārvardā bieži jo bieži ir iespēja dzirdēt

augsta līmeņa amatpersonas un profesionāļus,

kas tiek uzaicināti lasīt vieslekcijas u.tml.

Es to sauktu par «savstarpējā noderīguma

principu» — lektoram un skolai liels gods,

studentiem iespēja dzirdēt informāciju no

pirmavota. Piemēram, lai komentētu kādā

kursā apspriesto case par Igauniju, bija pieaicināts

bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Tomass

Hendriks Ilvess!

Hārvardu izvēlas cilvēki, kas zina, ko grib

sasniegt, var motivēt savu izvēli un atrod

naudu mācībām šai izcilajā skolā un diezgan

dārgo dzīvi Bostonā. Latvijā noteikti ir daudzi,

kas pelnījuši un var tur mācīties.

Ir tik liels pašatlases process, ka Hārvarda

meklē, kā uzrunāt un iedrošināt tos, kas būtu

pelnījuši tur mācīties. Šogad saņēmu vēstuli,

kurā Kenedija skola mani aicināja ieteikt

studijām divus cilvēkus no Latvijas. Ieteikums

nenodrošina priekšrocību, bet tiek uzrunāti

labākie.

MARIKA

BAŠENA

Arhitekte Jura Pogas

arhitektu birojā

● Vecums: 27 gadi

● Studē Arhitektūras un pilsētplānošanas

fakultātē profesionālā bakalaura programmas

pēdējā kursā

● Kur studēja: Milānas Politehniskajā

augstskolā (Politecnico di Milano). Tā tiek dēvēta

par arhitektu «meku».

● Kad: 2005. gada pavasara semestri

● Ko studēja: arhitektūru

● Studiju izdevumi: finansēja Erasmus

programma

Itālijā studenti nestrādā. No vienas puses —

tas ir labi, no otras puses — viņu pieeja

projektēšanai ir daudz teorētiskāka. Mēs sākām

agrāk strādāt, līdz ar to praktiskāk pieejam

lietām. Turklāt salīdzinājumā ar Itāliju

un citām Eiropas valstīm, kur būvniecības attīstības

temps ir ārkārtīgi lēns, pie mums šī

joma aug un attīstās un līdz ar to vairāk iespēju

arī arhitektiem. Bija sajūta, ka viņi ir atvērti

jaunajam — gatavi runāt, runāt, runāt

— un no otras puses — tradīcijas ir ļoti dziļas.

Milānā bija daudz vairāk kontaktstundu,

vairāk un garākas lekcijas; itāļiem patīk runāt.

Projektēšana notiek daudz kolektīvāk, t.i.,

gari runājot. Mēs strādājam daudz individuālāk.

Ar RTU studiju bagāžu Milānas skolā jutos

ļoti labi un stabili. Nekas no «necilas universitātes,

nabadzīgas valsts» kompleksa. Viņiem

ar karotīti lej iekšā, mēs esam tendēti

vairāk meklēt paši, urbties internetā.

Aizbraucu ar ļoti sliktām itāļu valodas zināšanām,

no sākuma runāju angliski, bet drīz

vien varēju pāriet uz itāļu valodu. Domāju,

ka, braucot uz citu valsti studēt, ir jāprot valoda.

Ja tās nav, tad esi atdalīts no tās zemes

kultūras. It īpaši Itālijā, kur runāšanai ir tik liela

nozīme! Vēl no viņiem var mācīties vieglāku

pieeju — darbam un dzīvei.

Milānā tobrīd biju vienīgā no Latvijas, bet kopā

bija ap 700 studentu no citām valstīm.

Radās apjauta, ka pasaule ir maza.

datus? Šis pasaules universitāšu

tops veidots, izmantojot rūpīgi atlasītus

kritērijus un starptautiski salīdzināmus

datus.

Tiktāl par metodiku. Tuvāk pie

lietas, tas ir, pie satura.

ASV pašas labākās

Beidzamajos divos gados pirmais

desmitnieks nav mainījies, notikušas

tikai pārbīdes. Izņēmums ir

ASV Jeilas universitāte, kas no desmitnieka

izkrita 2004. gadā un

neatgriezās tajā arī 2005. gadā. No

Krievijas augstskolām 2005. gada

reitingā iekļuvušas divas: Lomonosova

Maskavas valsts universitāte

• D I E N A S B I Z N E S S •


9

Amerikas universitātes

AKADĒMISKAJĀ LĪGĀ

Pasaulē labākās universitātes*

Universitāte

Valsts

1 Hārvarda universitāte (Harvard University) ASV

2 Stenforda universitāte (Stanford University) ASV

3 Kembridžas universitāte (University Cambridge) Lielbritānija

4 Kalifornijas universitāte Bērkilijā(University California - Berkeley) ASV

5 Masačūsetsas tehnoloģiskais institūts (Massachusetts Institute of Technology — MIT) ASV

6 Kalifornijas tehnoloģiskais institūts (California Institute of Technology) ASV

7 Prinstonas universitāte (Princeton University) ASV

8 Oksfordas universitāte (University Oxford) Lielbritānija

9 Kolumbijas universitāte (Columbia University) ASV

10 Čikāgas universitāte (University Chicago) ASV

11 Jeilas universitāte (Yale University ) ASV

12 Korneli universitāte (Cornell University) ASV

13 Kalifornijas universitāte Sandjego (University California - San Diego) ASV

14 Tokijas universitāte (Tokyo University) Japāna

15 Pensilvānijas universitāte (University Pennsylvania) ASV

16 Kalifornijas universitāte Losandželosā (University California - Los Angeles) ASV

17 Kalifornijas universitāte Sanfrancisko (University California - San Francisco) ASV

18 Viskonsinas universitāte Madisonā (University Wisconsin - Madison) ASV

19 Mičiganas universitāte Anarboro (University Michigan - Ann Arbor) ASV

20 Vašingtonas universitāte Sietlā (University Washington - Seattle) ASV

*novērtētas pēc vairākiem kritērijiem par akadēmisko un pētniecisko sniegumu, ieskaitot, cik

absolventu un pasniedzēju ir ieguvuši Nobela prēmiju u.tml.

Dati: JiaoTong universitāte, Šanhaja

Foto: AP

Tomēr. The Economists atzīst, ka ASV labākās mācību iestādes (attēlā — Hārvarda) ir spējušas paņemt

labāko no Eiropas izglītības, it īpaši no britu — Oksfordas un Kembridžas — un vācu pētniecības universitāšu

tradīcijām.

— 67. vietā un Sanktpēterburgas

valsts universitāte 343. vietā. 100 labāko

Eiropas universitāšu saraksta

augšgalā ir britu akadēmiskās institūcijas.

ASV universitātēs nodarbināti

ap 70 % Nobela prēmijas ieguvēju,

viņi ir autori apmēram 30 % publikāciju

zinātnes un tehnikas jomā,

liecina 2001. gadā veikta aptauja.

Kāpēc ASV augstākās mācību iestādes

ir tik veiksmīgas?

Izdevums Economist min dažus

veiksmes iemeslus. Pirmkārt, šīs

zemes universitātes ir naudīgas.

Amerikā uz vienu studentu tiek tērēts

divreiz vairāk nekā vidēji

OECD valstīs (apm. 22 tūkst. pret

10 tūkst. — 2001. gadā). Bieži jo

bieži ar dāsnu žestu universitātes

atceras absolventi un filantropi.

Tomēr veiksmes galvenais iemesls

esot augstākās izglītības sistēmā,

norāda Economist.

Pirmkārt, Savienotajās Valstīs

federālajai valdībai ir ierobežota

teikšana pār universitātēm.

Otrais princips ir konkurence.

Universitātes konkurē cita ar citu,

par studentiem, profesoriem, basketbola

zvaigznēm un labākajām

skolas telpām. Profesori konkurē

par pētniecības grantiem.

Trešais princips — universitātei

jābūt lietderīgai. ASV ir labi attīstīta

saite starp akadēmisko pasauli

un ražošanu. ASV universitātes nopelna

vairāk nekā miljardu autoratlīdzībās

un licencēs. Vairāk nekā

170 universitātēs ir biznesa inkubatori

un desmitiem ir privāti investīciju

fondi.

EIROPAS LABĀKĀS UNIVERSITĀTES

Universitāte Vieta pasaules topā Valsts

1 Kembridžas universitāte 3 Lielbritānija

2 Oksfordas universitāte 8 Lielbritānija

3 Londonas Imperiālkoledža 23 Lielbritānija

4 Londonas universitātes koledža 26 Lielbritānija

5 Šveices federālais tehnoloģiskais institūts Cīrihē 27 Šveice

6 Utrehtas universitāte 41 Nīderlande

7 Karolinska institūts Stokholmā 45 Zviedrija

8 Parīzes universitāte 46 Francija

9 Edinburgas universitāte 47 Lielbritānija

10 Minhenes universitāte 51 Vācija

11 Minhenes tehniskā universitāte 52 Vācija

12 Mančestras universitāte 53 Lielbritānija

13 Kopenhāgenas universitāte 57 Dānija

13 Cīrihes universitāte 57 Šveice

15 Upsalas universitāte 60 Zviedrija

16 Bristoles universitāte 64 Lielbritānija

17 Šefīldas universitāte 65 Lielbritānija

18 Maskavas valsts universitāte 67 Krievija

19 Oslo universitāte 69 Norvēģija

20 Heidelbergas universitāte 71 Vācija

Dati: JiaoTong universitāte, Šanhaja

• D I E N A S B I Z N E S S •


10, 11

Naudas dēļ vien pieņemt

Daudzi studenti uzsāk

patstāvīgu darbu

studiju laikā, taču

pirmo darbavietu

karjeras konsultanti iesaka

izvēlēties nevis peļņas, bet

vērtīgu zināšanu un pieredzes

iegūšanas dēļ.

Jana Gavare

jana@db.lv ☎ 7084450

Izvēli par labu vienam vai otram darbam

studiju laikā visvairāk ietekmē

mācību programma, prakse, līdzdalība

dažādos projektos, studiju biedri

un pasniedzēji. Izvēloties strādāt, studentus

vada gan vēlme nodrošināt sevi

materiāli, gan apliecināt savas spējas,

saka Banku augstskolas (BA)

Karjeras centra vadītāja Dzintra

Atstāja. «Bet tas, kad tiek izvēlēts

mērķtiecīgs karjeras ceļš, ir ļoti individuāli.

Vienam tas ir zināms jau pamatskolā,

citam nav skaidrs pat

augstskolas pēdējā kursā. Mēs esam

pilnībā atbildīgi par to, lai studiju laikā

studentu ievirzītu tai sfērā, kas viņam

patīk, padodas un kur viņš būs

īstajā vietā. Tādēļ arī studiju un mācību

prakses programma ir izveidota

tā, lai studentu mērķtiecīgi vadītu.»

Ir vērts izmantot mācību prakses

iespēju, jo tā var dot labu impulsu

efektīvam karjeras startam, uzsver

personālatlases kompānijas CV

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Labs impulss. CV Market

Latvija direktors Vladimirs Korickis:

«Ir vērts izmantot mācību

prakses iespēju, jo tā var dot labu

impulsu efektīvam karjeras startam.»

Foto: Eva Šavdine, Db

Dažādas vēlmes. Banku

augstskolas Karjeras centra vadītāja

Dzintra Atstāja: «Izvēloties

strādāt, studentus vada gan vēlme

nodrošināt sevi materiāli, gan apliecināt

savas spējas.»

Market Latvija direktors Vladimirs

Korickis. «Pēdējo kursu studentiem

bieži ir izcilas teorētiskās zināšanas,

bet trūkst zināšanu par reāliem apstākļiem,

kuros viņiem būs jādarbojas

patstāvīgi, uzņemoties atbildību.

Ja cilvēks vēl nav galīgi izlēmis, kur

specializēties, tad prakse dod lielisku

iespēju iepazīt, izprast un izvēlēties

sev vispiemērotāko virzienu tālākajai

attīstībai.»

Ir gadījumi, kad students, kurš

vēlējies izmēģināt sevi grāmatvedības

jomā, pēc mācību prakses atzinis,

ka tas nu ir darbs, ko viņš nekad

negribētu strādāt, stāsta Dz. Atstāja.

«Arī zināt, ko negrib darīt, ir solis uz

priekšu, un prakse dod lielisku pieredzi.

Lielākā daļa mūsu studentu

jau trešajā kursā ir atraduši savu darbavietu

un sākuši strādāt, un dienas

nodaļas studentu paliek ļoti maz.»

Liela loma kontaktiem

Prakse ir laba iespēja iegūt noderīgus

sakarus interesējošajā tirgus segmentā.

Nevar izslēgt iespēju, ka

darbs praktikanta statusā var iegūt

augstu novērtējumu no kompānijas

vadības puses un viņam tiek piedāvāts

pastāvīgs darbs. Jebkurā gadījumā

prakse, it īpaši pazīstamā uzņēmumā,

ir liels pluss jaunā cilvēka

CV, ko vēlāk augsti novērtēs darba

devēji, norāda V. Korickis.

Mācību prakses ir izdevīgas gan

studentam, gan darba devējam, kuri

var abpusēji pārliecināties, vai uzņēmums,

amats un cilvēks ir īstais,

uzskata Rīgas Ekonomikas augstskolas

(REA) prorektore Diāna Pauna.

«Ja savstarpējā «ķīmija» ir laba,

tad bieži vien students vēlāk tiek uzaicināts

darbā. Tāpēc daudziem studentiem

jau trešajā kursā, pēc divām

mācību praksēm, ir skaidrs, kurp viņi

ies strādāt.»

REA tiek rosināts prakses vietu

nākamajā gadā mainīt, pamēģinot

strādāt kādā citā industrijā, un tikai

kādi 5 % studentu mācību praksi abus

gadus strādā vienā vietā. «Ir vērts izmēģināt

pastrādāt gan dažādās nozarēs,

gan funkcijās, piemēram, vienu

gadu grāmatvedības nodaļā, citu —

mārketingā. Iesakām iet arī uz valsts

institūcijām, un pēdējo piecu gadu

laikā arvien vairāk absolventu sāk

strādāt valsts sektorā,» tā prorektore.

Interesanti, ka studentu intereses

par darbu sasaucas ar mācību kursā

apgūto vielu, novērojusi REA 2. kursa

studente Evita Medne. «Ja pēc pirmā

kursa daudziem bija interese par

mārketingu un organizatorisko darbu,

tad pēc finanšu kursa nākamajā

gadā intereses sasvērās par labu finanšu

analītiķu vai investīciju baņķieru

profesijai. Bieži rodas arī vēlme

līdzināties vieslektoriem — uzņēmumu

pārstāvjiem, kuri prot interesanti

pastāstīt par savu darbu.»

Domāt uz priekšu

Runājot par piepelnīšanās darbiem

studiju laikā, Evita Medne uzskata,

ka nav iespējams sekmīgi mācīties,

strādājot vairāk nekā pusslodzi. «Savukārt,

ja neesi iekšā darba procesā

katru dienu, tad nevar arī saprast,

vai tā būs īstā profesija. Reti kuram

piepelnīšanās kļūst par darbu turpmākajai

dzīvei.»

Izvēloties sākt strādāt studiju laikā,

ir jāņem vērā tas, vai varēs apvienot

darbu ar mācībām, norāda viesnīcas

Radisson SAS Daugava personāla

vadītāja Irēna Ļeoņenko. «Svarīgi

ir atrast darba vietu, kur jaunais

cilvēks varētu ne tikai nopelnīt naudu,

bet izpaust savu personību — tātad

ir jāņem vērā personīgās rakstura

īpatnības un kompānijas darbības

sfēra. Mūsu viesnīcā strādā daudzi

jauni cilvēki, kas apvieno mācības

ar darbu, un, neatkarīgi no tā,

kādā fakultātē viņi mācās, viens no

galvenajiem aspektiem, kam mēs

piešķiram nozīmi, ir tas, vai cilvēks

ir spējīgs strādāt apkalpojošā sfērā,

• D I E N A S B I Z N E S S •


pirmo darbu nav vērts

DARBS SAISTĪTS AR SPECIALITĀTI

Vai jūsu pašreizējais darbs (pēdējais darbs, ja šobrīd nestrādājat, bet esat

strādājis pēdējā gada laikā) ir saistīts ar jūsu specialitāti? % no respondentu skaita

Jā, pilnībā

Zināmā mērā tas ir saistīts ar manu

specialitāti

Darbs nav saistīts ar manu specialitāti

Grūti pateikt

Avots: Latvijas Studentu apvienība

vai viņš pēc savas būtības ir viesmīlīgs,

vai viņam nav grūti sniegt pakalpojumu

citiem.»

Lai sasniegtu ātrākus rezultātus

4.3

28.7

34.2

33.5

Personības loma. REA prorektore Diāna Pauna: «Tas, kad cilvēks

ir spējīgs izlemt par savu karjeru, ir atkarīgs gan no viņa personības, gan

pieredzes.»

īstermiņā, diemžēl studenti dažkārt

brīvajā laikā izvēlas darīt neatbilstošas

vai zemākas kvalifikācijas darbu

prozaisku apsvērumu dēļ – par to tiek

Foto: Eva Šavdine, Db

TRĪS PIEEJAS

Pieņemot lēmumus, kas būtu aktuāli ja ne uz visu mūžu, tad vismaz uz dažiem gadiem, ir svarīgi

izvērtēt visus «par» un «pret». Ir trīs veidi, kā izvēlēties savu nodarbošanos.

Zinātniskā pieeja

Izpildīt virkni testu, satikties ar psihologiem, grafologiem un astrologiem. Uzzināt, ka tevī dominē

labā smadzeņu puslode un tāpēc tu esi vairāk stratēģis nekā taktiķis, tavs rokraksts norāda uz

riebumu pret monotonu darbu, bet zvaigznes iesaka sākt nodarboties ar apģērbu dizainu. Specializētie

testi papildina kopējo bildi.

Ja trūkst ideju un tu nezini, kurā virzienā doties, tad šis ceļš tev derēs. Bet ir jāatceras, ka veiksmīga

testu izpildīšana vēl negarantē darba vietu izvēlētājā nozarē. Šī pieeja palīdz tikai noskaidrot

virzienu.

Pēc aprēķina

Svarīgi ir saprast, kas tev tiešām ir nepieciešams. Ja tev ir vajadzīgi augsti ienākumi un sociālais

statuss, tu vērtēsi darbu ne jau kā pašmērķi, bet gan kā mērķa sasniegšanas līdzekli. Šādi cilvēki

parasti ir disciplinēti un ar lielām darba spējām. Mērķis palīdz viņiem izturēt jebkuru slodzi un iet

uz jebkādiem upuriem nākotnes labā. Šajā gadījumā ir svarīgi izvērtēt visus «par» un «pret», jo

pretējā gadījumā pēc kāda laika vari saprast, ka esi pazaudējis vairāk nekā ieguvis.

Klausīt sirdsbalsij

Šajā gadījumā notikumu attīstība ir līdzīga Ziemassvētku pasakai. Piemēram, kāda meitene strādā

par grāmatvedi, zinot, ka pēc gada galvenā grāmatveža vieta viņai ir garantēta, bet mājās glezno

vai veido skulptūras. Šādu cilvēku, starp citu, ir daudz vairāk nekā liekas. Bet tikai daži no viņiem

vienā brīdī var sev atzīties, ka astoņas darba stundas birojā traucē nodarboties ar sirdslietu un

nolemj pārvērst hobiju par profesiju. Dažreiz iedziļināšanās iemīļotā lietā ir dzīves vajadzība. Dažiem

pietiek ar mākslas terapiju, dažiem palīdz tikai radikāla nodarbošanās maiņa.

Avots: Vladimirs Korickis, CV Market direktors

maksāts atalgojums un tas notiek uzreiz,

novērojis personālatlases kompānijas

CV—Online komunikāciju

un mārketinga vadītājs Jānis Vanags.

Gadās, ka studenti izvēlas pirmo

darbavietu pēc slavena nosaukuma,

ko ierakstīt CV, lai arī dažkārt darbs

tajā ir zem viņu zināšanu un spēju līmeņa,

stāsta BA Karjeras centra vadītāja.

«Taču, manuprāt, nav tik svarīgi,

kas tu esi bijis, cik tas, kas tu esi

šodien, kādas ir tavas zināšanas un

ko tu proti, tai skaitā atsauksmes par

tevi kā speciālistu. Nav svarīgi, kurā

uzņēmumā ir strādāts, galvenais

ir pamatot, kas bijis uzticēts, kas un

kādā kvalitātē izdarīts.»

Strādāt ar prieku

Gadās arī tā, ka studentam ir vairāki

darba piedāvājumi vienlaikus.

Dz. Atstāja iesaka uz papīra lapas uzrakstīt

visus plusus un mīnusus katram

no tiem — kas patīk, nepatīk,

priekšrocības, trūkumi, izaugsmes

iespējas, arī tādas lietas kā ceļā uz

darbu pavadītais laiks, kas nemaz

nav mazsvarīgas. «Jāapzinās, kādas

ir pašreizējās prioritātes, vai darbs ir

aktuāls tikai naudas dēļ, vai arī tas

tiks darīts ar prieku. Ja darbu nevar

darīt ar prieku, nemaz nav vērts tam

ķerties klāt.»

Tas, kad cilvēks ir spējīgs izlemt

par savu tālāko karjeru, ir atkarīgs

gan no viņa personības, gan pieredzes,

domā D. Pauna. «Arī kļūdīšanās

ir daļa no pasaules apgūšanas. Es personīgi

nezinu, kas ir «pareiza izvēle».

Mūsdienu sabiedrībā cilvēkam ir jābūt

gatavam darīt dažādus darbus.»

Savukārt CV Market direktors atgādina,

ka ir pagājuši tie laiki, kad

darbinieks varēja atnākt uz uzņēmumu,

vēl būdams praktikants, un

pēc tam nostrādāt tur 40 gadus līdz

pensijas vecumam. Tagad vidējais

darba laiks vienā uzņēmumā ir no 3

līdz 5 gadiem.

• D I E N A S B I Z N E S S •


12

Nejauša satikšanās, un

Foto: Ritvars Skuja, Db

Abiem labi.

«Mikrobioloģijas analīzes

ir ļoti dārgas, un, ja

man kā studentam būtu

jāveic šis darbs par personīgajiem

līdzekļiem,

es noteikti atteiktos,»

atzīst Ginta Andersone.

Savukārt Ainārs Tamisārs,

Četru baltu kreklu

direktors, stāsta, ka sadarbība

palīdzējusi uzsākt

darbību dārzeņu

cehā.

• D I E N A S B I Z N E S S •


13

sākās laba sadarbība

Ar nejaušu tikšanos sākās sadarbība,

no kuras ieguva

abas puses — studentei bija

iespējas izstrādāt maģistra

darbu par reālu uzņēmumu un pašai

nemaksāt par veicamajām analīzēm,

bet uzņēmumam — mācīties

no zinātnes, nevis pašu kļūdām.

Rudīte Spakovska

r.spakovska@db.lv ☎ 7084420

Kaut kā netīšām, man liekas, Jelgavas baltajos

kreklos, sākam runāt — es zināju, ka Gintai jāraksta

maģistra darbs, savukārt Ginta Andersone

meklēja savam darbam tēmu, tā sadarbības

sākumu raksturo Ainārs Tamisārs, Četru

baltu kreklu direktors. Krekli jau no pagājušā

gada piedāvā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem

savā cehā mizotus dārzeņus, un tieši

par šī ceha darbību rakstīts G. Andersones

maģistra darbs.

Tā esot iepazinušies un kopīgi izdomājuši

maģistra darba tēmu — Vakuumā iepakotu,

svaigu, veselu kartupeļu pusfabrikātu mikrobioloģiskā

drošība un kvalitāte . Pēc tam darbs ir arī

veiksmīgi aizstāvēts.

Redzēt rezultātus

Viss sākās ar to, ka es studēju Latvijas lauksaimniecības

universitātes Veterinārmedicīnas

fakultātē Pārtikas higiēnas nodaļā un tur

ir izveidota jauna profesionāla programma

pārtikas higiēnas speciālistiem. Šo specialitāti

izvēlējos mācīties tāpēc, ka mans mērķis bija

strādāt Pārtikas un veterinārajā dienestā,

stāsta G. Andersone. Jāpiebilst, ka pašlaik G.

Andersone tiešām strādā Pārtikas un veterinārajā

dienestā.

To, kādēļ izraudzījusies tieši šādu maģistra

darba tēmu, G. Andersone skaidro vienkārši:

«Ražošana uzņēmumā bija sākuma stadijā,

un man likās ļoti interesanti un pieņemami,

ka darbs nav «pa tukšo», tikai ķeksīša

dēļ.» Lielākais prieks ir tas, ka nestrādāju tikai

tāpēc, ka vajag, bija atbildības izjūta — ja

cilvēks man uzticas un es eju uz ražotni, ņemu

paraugus un veicu analīzes, beigās ir jāpanāk

rezultāti, un vēl jo vairāk, ja par analīzēm

maksā uzņēmējs, stāsta G. Andersone

Garāku realizāciju

«Bija doma — pagarināt realizācijas termiņu

tik ilgi, cik vien iespējams,» uzdevumu iezīmē

G. Andersone. Tādēļ maģistra darbā tika

noteikts mikrobioloģiskā piesārņojuma līmenis

kartupeļu pusfabrikātu ražošanas procesā,

tā cēloņi un iespējamie pasākumi situācijas

uzlabošanai.

Darbā izvirzītie uzdevumi ir izpētīt kartupeļu

pirmapstrādes veidus, — mizot ar rokām

vai ar mašīnām un kāda tam ir ietekme

uz kartupeļu brūnēšanu. Otrs uzdevums —

noteikt fizikāli ķīmisko un bakteriālo rādītāju

pārmaiņas uzglabāšanas laikā vakuumā iepakotiem

kartupeļiem un kā tos maina kartupeļu

apstrāde. Sākotnēji diemžēl bija tā, ka

uzņēmuma saražotajā produkcijā mikrobioloģiskie

rādītāji pārsniedza pieļaujamo normu,

klāsta bijusī studente. Maģistra darba izstrādes

gaitā veicot rūpīgu pirmapstrādi, tika panākts,

ka izejmateriāls atbilst normām. Pētījumi

parādīja: ja pieļaujamā robeža ir 5 tūkstoši

baktēriju, to skaits katru dienu aug un

jau trešajā dienā ir virs pieļaujamā līmeņa, kas

arī ir svarīgākais faktors, kas neļauj mizoto

kartupeļu realizācijas laiku pagarināt vēl ilgāk.

Neīstais aprīkojums

Pētījumā tika noskaidrots, ka optimālais

veids, kā mizot kartupeļus, no mikrobioloģiskā

viedokļa ir to darīt ar rokām, jo ar mašīnu

mizotie kartupeļi brūnējuši vairāk.

A. Tamisārs gan norāda, ka vaina slēpusies

nepareizajā kartupeļu mizošanas aparātā: «Bijām

nopirkuši nepareizo mašīnu, kas iekšpusē

ir kā smilšpapīrs un saplēš to kartupeli, bet

tagad mums ir mašīna, kas mizošanu veic ar

tādiem kā nažiem.»

Tomēr uzņēmums ir audzis no sākotnējiem

100 līdz 300 kg kartupeļu dienā, un lielu

daudzumu apstrādāšanai mašīna ir nepieciešama.

«Es tagad nevaru uzņēmumam, kas

apstrādā tūkstošiem tonnu, prasīt, lai ar rokām

mizo,» smejas G. Andersone.

Samaksāja par analīzēm

«Mikrobioloģijas analīzes ir ļoti dārgas, un, ja

man kā studentam būtu jāveic šis darbs par

personīgajiem līdzekļiem, es noteikti atteiktos,

jo izmaksas ir ļoti lielas,» atzīst G. Andersone.

Vienam paraugam šīs analīzes izmaksājot

ap četriem latiem.

«Analīzes nācās veikt vairākos variantos,

jo analizēti rādītāji divās uzglabāšanas temperatūrās

— 2 līdz 4 grādiem un 4 līdz 8.

4 līdz 8 grādi pētīti tāpēc, ka ne vienmēr

veikalā vai sabiedriskajā ēdināšanā var nodrošināt

zemu temperatūru. Tāpat ledusskapji tiek

virināti,» stāsta G. Andersone. Protams, mikrobi

augstākā temperatūrā vairojas ātrāk un

uzglabāšanas termiņš ir īsāks: viena — divas

dienas. «Tāpat uzņēmumam divreiz gadā jāveic

šīs analīzes, un tad mēs to darījām nevis

vienkārši tāpat, kā mums liekas nepieciešams,

bet sekojot zinātāja padomam,» atzīst A. Tamisārs.

Kopējās analīžu izmaksas bijušas mērāmas

latu simtos, bet reāli par daudz nesamaksājām,

vienkārši, ja nebūtu bijusi sadarbība

ar G. Andersoni, varbūt būtu veikuši nepareizās

analīzes, viņš uzsver.

Darbs ir izstrādāts konkrēti vienam ražotājam,

bet tas ir publiski pieejams un varētu

būt noderīgs citiem šīs nozares uzņēmumiem.

Tā kā Četri balti krekli turpina attīstīt

savu dārzeņu pirmapstrādes cehu, bet G. Andersone

domā par doktorantūru, sadarbība

varētu turpināties arī nākotnē.

Ietaupīja gadus

Ar šā maģistra darba palīdzību, «apejot» izmēģināšanas

periodu, Četri balti krekli esot

vinnējuši līdz pat trim gadiem. «Tā mēs būtu

gājuši lēnām, taustoties,» uzsver A. Tamisārs.

Attīstoties pārlēkt vēl pāris kļūdu gadiem palīdzējusi

arī vizīte pie dāņu attiecīgās nozares

uzņēmumiem.

Lielajiem uzņēmumiem, piemēram, Dānijā

ir savi zinātnieki un šādu pētījumu rezultāti

tiek turēti aizslēgtā skapī. Liels uzņēmums

diez vai šādi strādātu, bet mazam uzņēmumam

bez savas izpētes daļas tā ir iespēja,

atzīst Četru baltu kreklu direktors.

• D I E N A S B I Z N E S S •


14

Pirmie metieni

trešais jau sola

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Pats sev darba devējs. Par privāto biznesu Kaspars Vītols saka tā: «Tas process man ļoti iet pie

sirds. Neviens netraucē atnākt uz darbu un sev pateikt: šodien tu sāksi kaut ko jaunu. Es pat varu atļauties

neatnākt uz darbu trešdienā, bet rauties brīvdienās.»

Es esmu tendēts būt

par uzņēmēju, bez

jelkādas zīmēšanās

saka no skata puiciskais

Kaspars Vītols, Ze Blox

dibinātājs. Par sava uzņēmuma

darbību pirmajā pusgadā

viņš ir gandarīts: bez peļņas,

bez zaudējumiem un

pamanīts.

Signe Knipše

signek@db.lv

Ideju — piesaistot reklāmas, piedāvāt

bezmaksas piezīmju blokus studentiem

— Kaspars pirms pāris gadiem

noskatīja otrpus Baltijas jūrai.

«Viesojoties Zviedrijā Rīgas

Ekonomikas augstskolas (REA)

mātesaugstskolas biznesa laboratorijā,

redzēju, ka viens puisis nodarbojās

ar šādu ideju. Man šķita interesanti

un vienkārši: reklāmas, A 4

formāta piezīmju papīrs — kāpēc

gan nepamēģināt Latvijā?» stāsta

Kaspars.

Tirgus ir informēts

Pašlaik Ze blox komandā ir četri cilvēki

— dizainers, reklāmu pārdevējs

un kontaktu dibinātāji. Pirmais

20 tūkst. metiens Latvijas

augstskolas sasniedza oktobrī, otrais

— janvārī, trešais paredzēts aprīlī,

ceturtais maijā vai septembrī ...

Kaspars bija cerējis, ka ar pirmo tirāžu

nosegs ieguldījumus un ar otro

varēs sākt pelnīt, bet tagad pelnīšana

atvirzīta uz trešo laidienu.

Viņš stāsta, ka rudens pusē tika

ieguldīts liels darbs, lai lielākās mediju

aģentūras un potenciālie reklāmdevēji

no uzņēmumiem būtu

informēti par Ze Blox. «Tagad Latvijas

reklāmtirgus zina, ka ir tāda

iespēja, un zina, pie kā vērsties, ja ir

vēlme uzrunāt studentus,» uzskata

jaunais uzņēmējs.

Citas nereklamē

Tiešu konkurentu Ze Blox nav, bet

netiešo — diezgan daudz. Pirmām

Naudu studijām pelna

Rihards Onguls no

Jelgavas naudu studijām

Latvijas Universitātē

nolēmis sapelnīt

visai tālu no dzimtajām

mājām — Islandē.

Juris Kaža

jurisk@db.lv ☎ 7084417

Rihards Onguls, kas Islandes jaunu

automašīnu mazgāšanas un sagatavošanas

firmā Hja Jobba strādā jau

vairāk nekā septiņus mēnešus, teica,

ka faktiski nonācis pie darba devēja

kādas viņaprāt šaubīgas Latvijas

firmas darbības rezultātā, taču

viņam izdevies bez lielākām grūtībām

legalizēties.

R. Onguls par iemeslu aizbraukšanai

uz samērā attālo mazo valstiņu

Atlantijas okeāna vidū uzdeva to

pašu, ko daudzi citi Latvijas darba

meklētāji ārzemēs – vēlmi nopelnīt

naudu kādam konkrētam mērķim.

Viņš krājot līdzekļus, lai varētu studēt

Latvijas Universitātes komunikāciju

jeb žurnālistikas fakultātē.

Ar autoapkopes nozari viņam neesot

bijis nekā kopēja – darbu viņš

atradis caur kādu Latvijas firmu

pēc obligātā karadienesta pabeigšanas,

kad otra izvēle bijusi palikt par

profesionālu karavīru un, iespējams,

braukt dienestā uz Irāku.

Noder angļu valoda

R. Onguls stāstīja, ka obligāto dienestu

pavadījis flotē, kur, braucot

operācijās jūrā, nācies izmantot angļu

valodas zināšanas, kas vēlāk noderējušas

darbam Islandē.

Savu darbu R. Onguls raksturoja

kā neaizstājamu posmu automašīnu

importa procesā, kas Islandē

sitot augstu vilni, pateicoties izdevīgiem

līzinga noteikumiem. Jaunas

mašīnas no Suzuki rūpnīcas atved

ar kuģi un tās ir ietītas plēvēs

un ieziestas ar speciālu vaska slāni,

• D I E N A S B I Z N E S S •


15

pa nullēm,

peļņu

KASPARS VĪTOLS

● Vecums: 22

● Pirms pieciem gadiem: vidusskolu

beidzot, bija nolēmis stāties tikai un vienīgi

Rīgas Ekonomikas augstskolā.

● Pirms diviem gadiem: pabeidza Rīgas

Ekonomikas augstskolu un ieguva bakalaura

grādu

● Tagad: nodibinājis savu uzņēmumu «Ze

Blox», vienlaikus nodarbojas ar konsultācijām

ES projektiem, mācās Rīgas Biznesa

skolā MBA programmā

● Vēlas: būt uzņēmējs

● Atziņa: «Ja es spētu ietekmēt cilvēku

domāšanu, es gribētu, lai pēc iespējas vairāk

cilvēku kļūtu par uzņēmējiem. Būtu daudz

labāk gan cilvēkiem, gan visai ekonomikai.»

ZE BLOX

● Autors: Kaspars Vītols

● Biznesa ideja: piesaistot reklāmu, piedāvā

bezmaksas piezīmju blokus studentiem

● Produkts: bezmaksas piezīmju papīra

bloki studentiem

● Sākuma investīcijas: 4 tūkst. Ls stendiem

un pirmā 20 tūkst. metiena drukāšanai

● Darbinieki: 4

● Potenciālie klienti: studenti

kārtām visi preses izdevumi, ko lasa

studenti, un jebkuras citas sfēras reklāmnesēji.

Par Ze Blox priekšrocību

Kaspars uzskata lietošanas ilgumu:

līdz ar to šādā piedāvājumā reklāma

acu priekšā ir daudz ilgāk nekā avīzē,

interneta portālā vai TV. Turklāt

netieši reklāma tiek cauri filtram, kas

atsit ļoti uzbāzīgas reklāmas.

Vaicāts par prasībām reklāmu

saturam, Kaspars norāda, ka Ze

Blox nereklamē alkoholu, cigaretes,

citas augstskolas un izglītības iespējas

citur. Pirmie divi panti ir likuma

prasība, otrie — augstskolu noteikumi.

«Zviedrijā blokos pārsvarā reklamējas

darba devēji. Izglītoti darbinieki

ir vērtīgs resurss, un bez laba

tēla tos nevar dabūt,» stāsta Kaspars.

Latvijā tā neesot, blokā pārsvarā

ir produktu un pakalpojumu

reklāmas. Uzņēmējs šaubās, vai tuvākajā

laikā kaut kas mainīsies, tomēr

iespējams, ka darbinieku trūkums

ar laiku mudinās vairāk domāt

par tēla spodrināšanu. No savas

puses Ze Blox apsver ideju sadarboties

ar personāla atlases firmām; tad

blokos parādītos darba sludinājumi

vai tamlīdzīga informācija.

Iedrošināja skola

Privātais bizness Kasparam patīk.

«Tas process man ļoti iet pie sirds.

Neviens netraucē atnākt uz darbu

un sev pateikt: šodien tu sāksi kaut

ko jaunu. Es pat varu atļauties neatnākt

uz darbu trešdienā, bet rauties

brīvdienās.» Viņaprāt, jo vairāk cilvēku

kļūtu par uzņēmējiem, jo labāk

pašiem un visai ekonomikai.

Kaspars stāsta, ka Rīgas Ekonomikas

augstskolā bijis ļoti motivējošs

uzņēmējdarbības kurss. Pa–

sniedzējs esot mudinājis padomāt,

ka tu pats vari kaut ko uzsākt, nav

obligāti jāstrādā bankā. Uzdrošināties

palīdzēja arī Rīgas Ekonomikas

augstskolas biznesa laboratorija,

kuras paspārnē viņš sākumā izveidoja

nelielu konsultāciju firmu.

Tā galvenokārt raksta projektus ES

naudas piesaistīšanai, veic tirgus izpēti

utt. «Pašiem sākumā nav tik

daudz naudas, lai īrētu biroju, datorus,

telefonu utt.»

Pasniedzēja lomā

Un vēl. Kopš janvāra reizi divās nedēļās

Kaspars vada uzņēmējdarbības

seminārus Alūksnē 17 – 19 gadus

veciem jauniešiem. Arī šis piedāvājums

nācis no REA. Viņi gribēja,

lai pasniedzējs būtu nevis «nopelniem

bagātos gados», bet tuvāk

jauniešu vecumam. «Cenšos ar piemēriem

un uzdevumiem mācīt visu,

kas vajadzīgs, lai sāktu savu uzņēmumu.

Jaunieši ir ļoti atsaucīgi.

Viņi ir piecreiz aktīvāki, nekā es biju

tajā vecumā,» salīdzina Kaspars.

Viņš gribētu, lai «audzēkņi» nekļūtu

par konsultantiem. Labāk mēbeles,

lauku tūrisms, jaunās tehnoloģijas

u.tml. Arī pašam Kasparam

konsultanta darbs nav sirdslieta.

Nākotnei viņam ir citas idejas.

Nesen, pateicoties Ze Blox, Kaspars

saņēmis piedāvājumu iesaistīties

kādā mediju projektā. «Tas mani ļoti

iepriecināja un ieinteresēja.»

tālajā Islandē

lai tās pasargātu no jūras ūdens un

korozijas. No kuģa nokrautās mašīnas

izskatās netīras un noputējušas,

taču pircējiem tās jānogādā tīras un

spožas, turklāt dažiem modeļiem

piemontējot zināmas detaļas, rezerves

riepas u.tml., kas noņemtas pārvadāšanas

laikā.

Atnāca pirmais latvietis

Vietējo islandiešu aiziešana uz lieliem

celtniecības projektiem spiež

Hja Jobba vervēt strādniekus Latvijā,

to Db stāstīja viens no Hja Jobba

vadītājiem Josefs Kristiānsons (Josef

Kristiansson). «Pie mums būvē

spēkstacijas, alumīnija lietuvi un citus

lielus projektus, tur aiziet visi

strādnieki,» teica J. Kristiānsons.

«Pirms vairākiem mēnešiem

pie mums ieradās strādāt viens cilvēks

no Latvijas, tad vēl divi trīs,

bet tie pēc kāda laika aizgāja, un tagad

labprāt pieņemtu darbā vēl pāris

latviešu, jo pieredze ar viņiem ir

apmierinoša un darbus varēs vadīt

mūsu tagadējais strādnieks [R.

Onguls], tādēļ angļu valodas zināšanas

nav nepieciešamas,» viņš

skaidroja. Tā kā Islandē ir tikai ap

300 000 iedzīvotāju, valsts jūt darba

roku trūkumu un ārzemniekiem

daudzās nozarēs bez lielākām grūtībām

izsniedz darba atļaujas.

• D I E N A S B I Z N E S S •


atbalstītāji

16

Jānis Štauers riskēja

sākt un negrib apstāties

Vidusskolas 12. klasē

izloloto ideju par pašam

savu picu ceptuvi

ogrēnietim Jānim

Štaueram izdevies veiksmīgi

realizēt. Vēl vairāk —

patlaban Jānim ir četri dažādi

biznesi, kuru vadīšana

tiek apvienota ar studijām.

Ivars Motivāns

ivarsm@db.lv ☎ 7084451

Doma par picu cepšanu kā savu

biznesu Jānim Štaueram radās jau

Ogres ģimnāzijas laikā, mācoties

12. klasē. Tajā laikā Ogrē nebija nevienas

picērijas un Jānis domāja –

pēc augstskolas pabeigšanas vajadzētu

uztaisīt. «Rezultātā – nostudēju

vienu gadu Vidzemes augstskolā,

biznesa vadības nodaļā, sapratu,

ka sākt savu biznesu ir iespējams

jau studiju laikā. Pēc pirmā

kursa prakses laikā arī sāku veidot

savu uzņēmumu Štoka pica (Štokijs

ir Jāņa iesauka vēl no vidusskolas

laikiem) — tas bija pirms trīs ar pus

gadiem. Par uzņēmuma starta kapitāla

iegūšanu jāsaka paldies vecākiem

– viņi bija pretimnākoši un

piekrita ieķīlāt dzīvokli, tāpēc varēju

dabūt kredītu SEB Unibankā.

Nolēmu neveidot picēriju, kurā

klienti varētu ēst picas uz vietas, jo

tam ir nepieciešamas ļoti lielas investīcijas,

bet mans starta kapitāls

bija 2000 Ls. Izdomāju, ka sākšu

nodarboties ar picu piegādi pēc pasūtījuma

– tam bija nepieciešams

tikai piegādes transports un ražošanas

telpas,» stāsta Jānis Štauers.

Mati ceļas stāvus

Jānis saņēma individuālā komersanta

licenci, sagādāja motorolleru,

ar kuru izvadāt picu, un bizness varēja

sākties. Pēc tam picu izvadāšanai

tika sagādāts arī auto, visa iegūtā

peļņa tika ieguldīta uzņēmuma

attīstībā, arī šobrīd gandrīz viss nopelnītais

tiek ieguldīts uzņēmumā.

«Sākumā es darīju visus darbus, kas

bija nepieciešami – gan cepu picas,

gan pats arī piegādāju. Kā pirmos

darbiniekus es pieņēmu divus topošos

studentus – viens bija mans klasesbiedrs

un otrs bija mans draugs.

Tādā triju darbinieku kolektīvā arī

strādājām kā mācējām un lietas gāja

uz augšu, jo klientu atsaucība bija.

Tagad, atceroties, kā viss sākās,

mati ceļas stāvus, taču kaut kā izsitāmies

un tagad, balstoties uz pamatīgajiem

pieredzes pamatiem,

viss notiek jau daudz profesionālāk,»

turpina Jānis.

Apvienot kļuva grūti

Pirmā picērija bija Ogrē, otrā picērija

tika izveidota Valmierā, studējot

Vidzemes augstskolas otrajā

kursā. «Es pabeidzu otro kursu un

paņēmu akadēmisko gadu, jo pamanīju

jaunas biznesa iespējas

Ogrē un domāju, ka abas picērijas

un vēl vienu biznesu apvienot ar

mācībām būs ļoti grūti. Jaunais bizness

bija taksometru pakalpojumi

Ogrē, kas prasīja daudz laika un

man nebija pat fizisku iespēju iz–

Foto: Ritvars Skuja, Db

Jāuzdrošinās. «Sākot uzņēmējdarbību, pēc tam ļoti grūti no

tās izkāpt ārā, tā jāturpina visu mūžu. Ja cilvēkam ir idejas, galva uz pleciem,

ja šīs idejas ir dzīvotspējīgas, tad var sākt,» uzskata Jānis Štauers.

skraidīt no Ogres uz Valmieru un

atpakaļ, tāpēc arī Valmieras picu

piegādes uzņēmums apmēram

pirms gada vai pusotra tika pārdots.

Mācības ar uzņēmējdarbību savienot

bija diezgan grūti, nācās mācīties,

cepot picas, vajadzēja paspēt

apmeklēt svarīgākās lekcijas, bet

daudzas citas nācās kavēt, jo bija

jāstrādā. Jāatzīst, ka galvenā prioritāte

bija darbs un mācības atvirzījās

otrajā plānā. Tā tas ir arī šobrīd,

taču šajā mācību gadā esmu atsācis

mācības Rīgā, Biznesa augstskolā

Turība neklātienes otrajā kursā studēju

uzņēmējdarbības vadību,» saka

Jānis Štauers.

Jau 5 taksīši

Ideju par taksometru pakalpojumiem

Ogrē pasvieda kāds bijušais

Valmieras picu piegādes uzņēmuma

darbinieks, kurš pats bija sācis

strādāt par taksometra vadītāju Valmierā.

Valmiera un Ogre pēc iedzīvotāju

skaita ir aptuveni vienādas

pilsētas, taču Valmierā tad strādāja

36 taksometri, bet Ogrē – tikai trīs.

Tā arī Jānim radās doma – kāpēc

gan nepamēģināt Ogrē piedāvāt

taksometru pakalpojumus un pa–

skatīties, kā tā lieta aizies.

«Sāku es kā taksometra vadītājs

ar vienu automašīnu, brīžiem strādāju

pat trīs diennaktis no vietas,»

atceras Jānis.

Tā kā šis bizness arī izrādījās

perspektīvs, tika izveidots taksometru

uzņēmums SIA Itālis (nosaukums

radies un uzņēmums reģistrēts

vēl tad, kad Jānim Štaueram

bija doma veidot itāļu virtuves restorānu)

un šobrīd no 9 Ogres taksometriem

5 pieder Jāņa uzņēmumam.

Arī šajā biznesā Jānis nestāv

uz vietas un domā par attīstību – intervijas

dienā ieminas, ka vakarā

jābrauc uz Rīgu pēc jaunas automašīnas,

tiek domāts arī par veco taksometru

nomaiņu pret jaunākām

automašīnām, lai klientiem piedāvātu

pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus.

Ķeras pie interneta

Trešais Jāņa bizness ir pagājušā gada

maijā Ogrē izveidotā interneta

kafejnīca ar 10 datoriem. Arī kafejnīca

pieder SIA Itālis un to Jānis

uzskata par nopietnu un stabilu

projektu. Par to liecina kaut vai tas,

ka ēka kafejnīcas vajadzībām ir nopirkta

nevis nomāta. «Šobrīd biznesa

tālākai attīstībai kredītu dabūt

vairs nav problēmu, jo bankā mani

jau pazīst un uzskata par stabilu un

JĀNIS ŠTAUERS

● Vecums: 22 gadi

● Ideja: Ogres ģimnāzijas 12. klasē rodas

doma izveidot picēriju

● Šobrīd: picu piegādes uzņēmums Štoka

pica (100%); SIA Itālis (50%, taksometri un

interneta salons); SIA Reklāmas forma

(50%, portāls www.ogrenet.lv)

● Agrāk studēja biznesa vadību Vidzemes

augstskolā

● Tagad studē uzņēmējdarbības vadību

Biznesa augstskolā Turība

● Dzīves moto: Viss ir štokos!

uzticamu klientu. Ar kredītu atmaksu

nav bijušas problēmas, vienmēr

visus maksājumus veicu laikā,»

saka Jānis.

Ceturtais bizness ir tikko sākts –

kā atsevišķs projekts ir izveidota

SIA Reklāmas forma, kurā J. Štauers

ir 50% līdzīpašnieks un sākta Ogres

informatīvā interneta portāla

www.ogrenet.lv veidošana. Līdz šim

Ogrē bija tikai Ogres rajona pašvaldību

uzturētais interneta portāls

www.ogre.lv, taču tas nav komerciāls

projekts, bet vairāk domāts

pašvaldību aktualitāšu atspoguļošanai.

www.ogrenet.lv ir likts uzsvars

uz notikumiem Ogrē, sadarbībā ar

LETA tiek publicētas svarīgākās

Latvijas un pasaules ziņas, bezmaksas

sludinājumi utt.

Stabils pamats

Par savām pozīcijām Jāņa pārliecinātība

ir stabila: «Ir izveidots tāds

vairāku un dažādās sfērās strādājošu

uzņēmumu grozs, lai būtu stabils

pamats zem kājām arī tad, ja

kāds no šiem biznesiem sāktu šķobīties.

Šobrīd visi biznesi tiek uzskatīti

par vienlīdz svarīgiem un visi

tiek nopietni attīstīti. Tiesa, iestājies

zināms pagurums, jo četri gadi

pavadīti nepārtrauktā virpulī «mācības

– darbs – mācības – darbs...»,

tāpēc ir doma beidzot paņemt atvaļinājumu

un doties kādā ceļojumā.»

Ienesīgākais no četriem biznesiem

ir picērija Štoka pica, kura iekarojusi

līderpozīcijas picu piegādē

Ogrē. Konkurenti ir SIA Vairāk

saules, kuri sāka darboties vēl pirms

Jāņa, sākumā Ogrē, vēlāk izvērsās

Rīgā.

Mācības cer pabeigt

Runājot par mācībām, Jānis izsaka

vēlēšanos, neraugoties uz lielo aizņemtību

biznesā, tās tomēr sekmīgi

pabeigt. Lai gan otrajā semestrī ir uzkrājušies

daži parādi, tomēr šī mācību

gada pirmais semestris Biznesa

augstskolā Turība ir sekmīgi pabeigts.

Par mērķiem biznesā Jānis saka

tā: «Veiksmīgi jāturpina jau esošais

bizness un jāskatās pēc kaut kā jauna.

Es necenšos ielauzties tajos lauciņos,

kur jau ir liela konkurence,

es meklēju to, ko neviens cits nepiedāvā.

Sākot uzņēmējdarbību, pēc

tam ļoti grūti no tās izkāpt ārā, tā jāturpina

visu mūžu. Ja cilvēkam ir

idejas, galva uz pleciem, ja šīs idejas

ir dzīvotspējīgas, tad var sākt. Ja

cilvēkam ir dotības uz to, tad droši

var mesties biznesā jau studiju laikā.

Jāpārvar bailes no nezināmā —

viss ir atkarīgs tikai no tevis paša.»

• D I E N A S B I Z N E S S •


18

Foto: Vēsma Lēvalde, Db

Pats sev priekšnieks. Relatīvā brīvības sajūta, strādājot pašam savā salonā, bija tā, kas rosināja

Ingu Maršalu no darba ņēmēja kļūt par mazā biznesa īpašnieku.

Biznesā ievelk

patstāvības alkas

Liepājnieks Ingus Maršals

atvēris savu frizētavu,

būdams Ekonomikas

koledžas otrā

kursa students.

Vēsma Lēvalde

db@e-liepaja.lv ☎ 3480272

INGUS MARŠALS

● Vecums: 21 gads

● Studē: RTU Liepājas filiāles Ekonomikas

koledžas II kursā

● Sākums: Kopš 2005. gada decembra atvēris

savu frizētavu Liepājā

● Mērķis: Izveidot salonfrizētavu

● Moto: Ir jāriskē, lai kaut ko sasniegtu

Ingus Maršals ir Rīgas Tehniskās

universitātes Ekonomikas koledžas

II kursa uzņēmējdarbības vadības

specialitātes students. Pirms tam

viņš apguvis grāmatveža arodu

RTU Liepājas Mācību zinātniski

tehniskajā kompleksā (MZTK) jeb,

vienkārši runājot – tehnikumā. Jau,

mācoties tehnikumā, Ingus dažāda

līmeņa kursos gan Latvijā, gan Vācijā

apguvis friziera amatu un sācis

strādāt skaistumkopšanas salonā

Debesis par frizieri. 2005. gada rudenī

viņš atvēra savu frizētavu viesnīcas

Līva telpās. Pagaidām viņš reģistrējies

kā pašnodarbinātā persona,

taču gatavojas kļūt par individuālo

komersantu.

«Tas ir nepieciešams, lai uz tevi

raudzītos nopietnāk, piemēram,

piegādātāji,» uzsver Ingus Maršals,

piebilstot, ka tad iespējams saņemt

arī lielākas atlaides no piegādātājiem,

kas nav mazsvarīgi.

Vēlme būt brīvam

Strādājot salonā Debesis, klientu

loks puisim kļuvis arvien plašāks,

darba arvien vairāk. Loģiski radusies

doma, ka jāstrādā pašam sev.

«Esmu Strēlnieks pēc horoskopa,

un šai zīmei raksturīga ārkārtīga

tieksme pēc brīvības, patstāvības.

Maldīgi iedomājos, ka, strādājot

pats savā frizētavā, būšu brīvāks,

varēšu darbalaiku pakārtot savām

vēlmēm,» atzīstas jaunais uzņēmējs.

Finansiālā puse arī bijusi svarīga,

taču tā viņam nekad neesot noteicošā.

Šobrīd viņš esot daudz aizņemtāks,

nekā būdams algots darbinieks,

brīvā laika faktiski neesot

nemaz. Tomēr ne mirkli viņam

neesot bijusi doma pamest patstāvīgu

darbošanos biznesā un atkal kļūt

par darba ņēmēju. Nākotnes plānos

ietilpst biznesa paplašināšana -

«kaut ko lielāku, efektīgāku», viņš

skaidro.

«Laiks rādīs, kad tas notiks. Jo,

kad pienāk īstais brīdis, tu nešaubīgi

saproti, ka kaut kas jāmaina,»

viņš apgalvo, jautāts, kurā brīdī plānots

spert nākamo soli biznesa attīstībā.

Sākums ir grūts

Par grūtāko Ingus Maršals atzīst

uzņēmējdarbības sākšanas brīdi –

reģistrāciju, visu nepieciešamo atļauju

saņemšanu, kā arī pašam sava

laika organizēšanu. Viņš pat noformējis

akadēmisko atvaļinājumu

koledžā, lai tiktu galā ar salona atvēršanas

birokrātisko pusi. «Nekāda

atbalsta maza biznesa uzsākšanai

valstī nav nevienā līmenī,» ir pārliecināts

salona īpašnieks. Kredītu sava

biznesa uzsākšanai bankā nav izdevies

dabūt, jo biznesa plāns netiek

nopietni vērtēts, bet īpašumu,

ko ieķīlāt, studējošam puisim nav

bijis. Nācies kredītu ņemt neoficiāli,

no privātpersonas. Kuriozi piedzīvoti

arī ar sanitārajām kontrolēm,

ar kurām viņš cīnoties nenoguris.

«Decembrī atnāca pārbaudīt,

vai mana frizētava atbilst Ministru

kabineta noteikumiem. Neko, kur

«piesieties», neatrada. Tad inspektore

izņēma no kabatas mēru un sāka

mērīt attālumus. Izrādījās, ka dīvāniņam

jāatrodas vismaz divu

metru attālumā no izlietnes, man

bija 1,5 m. Pārvietoju mēbeles, taču

nākamajā reizē izrādījās, ka dīvāns

ir 50 cm par tuvu spogulim!

Vai inspektore nevarēja uzreiz pateikt

visus nepieciešamos attālumus?!

Tā kā nākamajā dienā bija

paredzēta salona atklāšana, izņēmu

dīvānu ārā un ieliku parastos krēslus.

Tagad esmu sarunājis galdnieku,

kurš man dīvānu saīsinās, lai

tas atbilstu MK noteikumiem,»

stāsta I. Maršals.

Apgūst vajadzīgo

Lai gan par frizieri gluži labi var

strādāt bez īpašām zināšanām uzņēmējdarbības

vadīšanā, mācības

Ingus pamest nedomā.

Studijas viņš uzlūko nevis kā

kaut kādu biznesa recepšu vai zināšanu

kopumu, bet kā iespēju atklāsmi.

«Katrs jau paņem no skolas to,

kas viņam nepieciešams. Ja augstāko

matemātiku mācos tikai tāpēc,

ka tā ir programmā, tad, piemēram,

mārketingā apgūto cenšos izmantot

praksē,» viņš skaidro. Bet dažādās

jomas, kurās viņš pabijis, tikai no

pirmā acu uzmetiena ir savstarpēji

nesaistītas. Grāmatveža izglītība,

piemēram, lieti noder, kārtojot grāmatvedību

salonā.

«Man patīk vienlaikus darboties

vairākās jomās, apgūt zināšanas

plašākā spektrā,» saka Ingus Maršals.

Pārorientēties no vienas sfēras

citā viņam nesagādājot nekādas

grūtības. «Ir jāriskē, lai sasniegtu

kaut ko jaunu,» viņš pamato savu

attieksmi pret dzīvi.

• D I E N A S B I Z N E S S •


19

Guntars Naglis

izvēli nenožēlo

Foto: A. Eiduks

Stiprina raksturu. Rēzeknes augstskolas maģistrants

Guntars Naglis: «Apvienojot darbu ar studijām, stiprinās raksturs un

veidojas cilvēka personība.»

Strādāšana studiju laikā

pozitīvi ietekmē

nākotnes izaugsmi

un karjeras iespējas,

uzskata Guntars Naglis,

kurš gandrīz divus gadus

strādā Lattelekom meitas

uzņēmuma C1 darbības vadības

daļas Rēzeknes nodaļā,

kas nodarbojas ar lielo

klientu piesaisti un klientu

apkalpošanu.

Aleksandrs Eiduks

a.eiduks@microlines.lv

Guntars Naglis augstāko izglītību

ieguva Rēzeknes augstskolas Ekonomikas

fakultātē specialitātē Komercpakalpojumu

vadība. Savu

vēlmi apgūt tieši šo specialitāti

Guntars pamato ar to, ka eksaktās

zinātnes jau interesējušas no skolas

laikiem. Pašlaik mācības tiek turpinātas

Rēzeknes augstskolas maģistrantūrā

– Guntars studē vadības

zinības.

Attīsta personību

«Strādāšana un studēšana vienlaicīgi

dod gan zināšanas, gan darba pieredzi.

Apvienojot šīs abas nodarbošanās

stiprinās cilvēka raksturs, tas

arī disciplinē, un veidojas cilvēka

personība.

Darba savienošana ar mācībām

man nekad nav traucējusi, jo šajā

darba vietā ir elastīgs darba laiks, ir

iespēja samainīties. Apstākļi C1 ir

piemēroti, lai te strādātu studenti,

daudzi to arī dara. Turklāt studentam

bez jebkādas darba pieredzes

ir grūti nākotnē atrast darbu. Savukārt

studentam ar darba pieredzi,

kas iegūta studiju laikā, darba tirgū

ir jau lielāka vērtība. Tie studenti,

kas augstskolas laikā nestrādāja, tagad

darbu atraduši tikai nelielos uzņēmumos,

līdz ar to arī nākotnes

perspektīvas izaugsmei ir niecīgas.

Šobrīd es esmu pilnībā apmierināts

ar savu darbu, līdz ar to vēl tuvāko

pusotru gadu (kamēr tiks pabeigtas

studijas maģistrantūrā) savu

darbavietu nemainīšu. Nav izslēgts,

ka arī nākotnē mans darbs

būs saistīts ar Lattelekom vai tā meitas

uzņēmumu C1, jo te man ir plašas

izaugsmes iespējas. Ne mazāk

svarīgs fakts ir gan piedāvātā darba

apmaksa, sociālās garantijas un iespējas

darbu apvienot ar mācībām,»

stāsta Guntars Naglis.

Darba vieta – nejaušība

Strādāt Guntars Naglis sāka studiju

ceturtajā gadā. «Protams, ka sākotnējais

stimuls darba meklēšanai

man bija finansiālā puse. Sākot darba

meklējumus, vietējā Rēzeknes

laikrakstā ieraudzīju sludinājumu,

ka Lattelekom meklē darbiniekus.

Likās, ka darbs ir interesants, un

arī atsauksmes par uzņēmumu bija

labas. Sākumā darbs bija saistīts

tieši ar klientu kontaktu apkalpošanu

– ienākošie zvani, faksu apstrāde,

darba uzdevumu apstrāde. Strādāju

uz līguma pamata kopš 2004.

gada maija, bet kopš tā paša gada

septembra strādāju pastāvīgā darbā

kā pakalpojumu operators. Savukārt

pērn septembrī kļuvu grupas

vadītāja vietas izpildītājs. Šobrīd

manā pakļautībā jau ir 21 operators,»

par savu karjeru stāsta bijušais

students Guntars Naglis.

Viņš atzīst, ka sākotnēji tieši šī

darba vieta netika meklēta mērķtiecīgi,

drīzāk tam bija gadījuma

raksturs. Nav bijusi doma strādāt

tieši telekomunikāciju jomā, jo kā

ekonomistam tuvāka būtu bijusi

saistība ar kādiem projektiem un

skaitļiem. Tomēr izdarīto izvēli

Guntars Naglis nenožēlo, jo studijas

Rēzeknes augstskolā ir sekmīgi

pabeigtas, tagad ir labs darbs un

nākotnē paveras labas izaugsmes

iespējas.

• D I E N A S B I Z N E S S •


20

Gribu būt veiksmīga biznesā

Natālija Lukaša, bakalaura

studijas beidzot, dibina pati

savu uzņēmumu IT nozarē.

Viņa ir viena no 16

ES programmas EQUAL rīkotā konkursa

uzvarētājām.

Signe Knipše

signek@db.lv

Uzzinājuši, ka Natālija ir viena no 16 uzvarētājām,

kursa biedri bijuši «šokā», Natālija atceras

pārsteiguma «Ooo!». Arī vecāki ļoti

priecājušies.

Konkurss «Atbalsts sievietēm, kas vēlas kļūt

par darba devējām perspektīvās nozarēs» ir viena

no Eiropas Kopienas programmas EQUAL

aktivitātēm, lai mazinātu stereotipus par sieviešu

un vīriešu profesijām un mudinātu sievietes

izvēlēties perspektīvās nozares. Konkursā

varēja piedalīties ikviena Latvijas sieviete, kas

vēlējās dibināt savu uzņēmumu kādā tehniskā

nozarē un kurai ir augstākā izglītība.

Sarežģīti un tomēr viegli

Natālijas biznesa ideja izklausās diezgan sarežģīta:

jaunās paaudzes objektorientēto moduļveida

satura vadības sistēmu izstrāde. Atslēgvārdi,

kas izsaka uzņēmuma ideju, ir «satura

vadības sistēma», angliski Content management

system (CMS). Tā ir programma, kas ļauj ikvienam

mājas lapas lietotājam — pat tādam, kas

neko nezina par jaunās paaudzes objektorientāciju,

— mainīt mājas lapas saturu gluži kā

vārdus un teikumus Word dokumentā.

Natālija min vairākas šādas sistēmas

priekšrocības salīdzinājumā ar citām web lapu

Plāns rītdienai. «Gribu strādāt, pelnīt naudu, būt neatkarīga un patstāvīga.

Ceru, ka pēc trim vai pieciem gadiem man būs savs veiksmīgs uzņēmums,» saka ventspilniece

Natālija Lukaša.

aktualizēšanas metodēm: pilnīga kontrole par

lapas saturu, lietotājam nav vajadzīgas speciālas

zināšanas IT jomā, arī apkalpošanas izmaksas

ir niecīgas. Natālijas uzņēmums cer uzrunāt

mazos un vidējos uzņēmumus sākumā no

Latvijas, bet vēlāk — arī no citām valstīm.

Natālijas doma par savu biznesu izaugusi

no studentu grupas projekta. Pirms diviem

gadiem Ventspils augstskolas zinātņu prorektoram

Sergejam Hiļkevičam radās ideja dibināt

studentu grupu, kas nodarbotos ar satura

vadības sistēmām. No Ventspils augstskolas

IT fakultātes 15 labākajiem studentiem

tika izveidota grupa VITS (Ventspils IT

Studentu grupa). «Sākumā VITS bija domāts

kā vasaras prakse, bet studenti atzina, ka tā ir

ļoti laba iespēja zināšanas pielietot praksē —

un turpināja projektu arī mācību gada laikā.

Papildus tika izveidota trīs studentu darba

grupa Menedžments, kuras uzmanības centrā

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

NATĀLIJA LUKAŠA

● Vecums: 22 gadi

● Pirms četriem gadiem: pabeidza vidusskolu un

nolēma studēt dzimtajā Ventspilī

● Pašlaik: studē Ventspils augstskolas Ekonomikas un

pārvaldības fakultātes ceturtajā kursā, specializējas mārketingā

un loģistikā; dibina uzņēmumu

● Nākamgad: plāno studēt maģistrantūrā, vadīs uzņēmumu

● Vēlas būt: veiksmīga uzņēmēja

bija jautājumi, kas ir saistīti ar augsto tehnoloģiju

produktu ieviešanu tirgū,» stāsta Natālija.

Viņa bija menedžmenta grupas vadītāja.

Uzzinājusi par konkursu «Atbalsts sievietēm,

kas vēlas kļūt par uzņēmējām perspektīvās

nozarēs», viņa nolēma zināšanas un pieredzi

likt lietā. Iespējams, ka izšķirties palīdzēja

solītais atbalsts jaunā uzņēmuma dibināšanā:

4000 Ls, konsultācijas biznesa plānošanā,

uzņēmuma dibināšanā, finanšu piesaistē,

personāla jomā, kā arī motivācijas kursi

Esi, kas vēlies būt un biznesa kursi.

Augstskolas paspārnē

Jaunais uzņēmums «dzīvos» Ventspils augstskolas

biznesa inkubatorā. «Tas ir liels atbalsts,»

norāda Natālija. Nomas maksa ir

daudz mazāka nekā citur, par atsevišķu samaksu

var lietot arī darba galdus un datorus.

Pēc vidusskolas Natālija esot šaubījusies,

kurp doties. «Draudzenes aizbrauca uz Rīgu.

Es paliku Ventspilī, jo vecāki to ļoti gribēja.»

Šovasar viņa stāsies maģistrantūrā Ventspils

augstskolā. «Man patīk mana augstskola un

mana pilsēta. Es saprotu, ka te ir mana vieta.»

Student!

Virzies augšup kopā ar

✓ Saņem katru darba dienas rītu laikrakstu ar jaunāko

biznesa informāciju;

✓ izmanto Dienas biznesa rakstu arhīvu un unikālas datu

bāzes;

✓ saņem Dienas biznesa pielikumus: 100% privāti, Auto izstāde,

Hokejs&Bizness, Celtniecība un tehnika, Transports&loģistika,

Finanšu pakalpojumi u.c.,

✓ saņem Dienas biznesa žurnālus: Impulss, Saldo,

Veiksmīgs un vesels.

Piedāvājums studentiem:*

Dienas biznesa abonēšanas maksa

3 mēnešiem 15 Ls (ar PVN)

Piesakies www.db.lv vai zvani 7084488

* Piedāvājums spēkā līdz 13.04.2006. jaunajiem Dienas biznesa abonentien, norādot studenta apliecības numuru

• D I E N A S B I Z N E S S •

More magazines by this user
Similar magazines