Darba attiecību slēpšana aiz uzņēmuma līguma

vdi.gov.lv

Darba attiecību slēpšana aiz uzņēmuma līguma

Rīga 2011

Darba attiecību slēpšana aiz

uzņēmuma līguma


Aktualitāte/Tendences

• VDI arvien biežāk saņem iesniegumus no nodarbinātājiem,

ka darba devējs darba attiecības vēlas nodibināt, noslēdzot

uzņēmuma līgumu;

• VDI savos apsekojumos konstatē, ka ar personām tiek

noslēgts uzņēmuma līgums par darba sniegšanu;

Darba devēji biežāk konsultējas VDI par uzņēmuma

līguma saturu ar mērķi gūt apstiprinājumu, ka šāds līgums

ir tiesisks, lai varētu nodarbināt cilvēkus;

• VDI biežāk nākas izvērtēt līguma satura atbilstību

faktiskajiem apstākļiem, nosakot vai tas nav darba līgums.


VDI statistika par konstatētajiem nereģistrēti

nodarbinātajiem

2010. gads

(janvāris –

maijs)

2011. gads

(janvāris –

maijs)

Apsekojumu skaits 1456 1370

Samazinājums

6 %

Atklāto nereģistrēti

nodarbināto skaits

Piemēroto administratīvo

sodu skaits

637 1011

181 289

Palielinājums

59%

Palielinājums

60%

Piemēroto administratīvo

sodu summa (LVL)

132 000 249 275

Palielinājums

89%


Piemēri

1. A un B noslēdza uzņēmuma līgumu. Saskaņā ar līgumu B katru dienu

jānāk uz A biroju un jāsniedz klientiem konsultācijas saskaņā ar A birojā

noteiktajām instrukcijām, ētikas kodeksu un pieņemšanas laiku. A

nodrošina B ar pienākumu veikšanas un atpūtas vietas esamību.

2. A un B noslēdza uzņēmuma līgumu. Saskaņā ar līgumā noteikto B jānāk

uz A biroju un jāveic klienta konsultācijas. B vienlaikus ir noslēdzis

uzņēmuma līgumus ar C, D un E par klienta konsultāciju viņu birojos.

3. A un B noslēdza uzņēmuma līgumu. Saskaņā ar līgumā noteikto B jānāk

un jāveic A klientu konsultācija. B veic klientu konsultācijas saskaņā ar

biroja iekšējo darba kārtību, savukārt A nodrošina B ar atpūtas un

atvaļinājumu esību, līdzīgi, kā A biroja darbiniekiem, ar nosacījumu, ka B

nevar sniegt konsultācijas citur.

4. B ir augstas klases finansists. A sniedz konsultācijas finanšu jomā. A un B

noslēdza uzņēmuma līgumu. Saskaņā ar līgumā noteikto B jānāk un jāveic

A klientu konsultācija pēc A pieprasījuma.


Raksturīgākās problēmas

Ļoti bieži UL darba uzdevumos noteiktajiem uzdevumiem ir darba

līguma pazīmes (pienākumi, nav noteikts apjoms, vērsti uz procesu,

nevis konkrēti noteiktu rezultātu).

• UL nav pievienots darba uzdevums/vai UL tekstā nav noteikti

konkrēti uzdevumi, t.i. nav noteikts konkrēts darba apjoms:

– piemēram, “veikt būvniecības darbus”;

• Pieņemšanas – nodošanas akti (PNA) – kļūdaini, nekonkrēti.

Problēmas ar izvērtēšanu pret UL noteikto darba uzdevumu.


Raksturīgākās problēmas

Līgums tiek nosaukts par uzņēmuma līgumu, kaut gan patiesībā tas ir darba

līgums - galvenais nav līguma nosaukums, bet gan līguma saturs. Līdz

ar to svarīgi ir pievērst uzmanību darba līguma un uzņēmuma līguma

pazīmēm, kā arī faktiskajām attiecībām.

CL 1415. Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai,

likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu,

nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

CL 1504. Darījumu iztulkojot jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un ja

tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie

nesaskan ar dalībnieku gribu.


Uzņēmuma līguma definīcija un raksturojošās pazīmes

CL 2212. Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu

atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu

lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

1. Uzņēmuma līgumā darba rezultāts noteikts konkrēti (piemēram, izstrādāt

mācību materiālu).

2. Uzņēmuma līguma priekšmets nevar būt vispārīga darba veikšana;

Līguma izpildes rezultātu nodod ar pieņemšanas – nodošanas aktu;

3. Uzņēmuma līguma izpildi fiziska persona veic, izmantojot savus resursus

(telpas, iekārtas), patstāvīgi veic pakalpojumu ārpus darba tiesiskajām

attiecībām, pamatojoties uz uzņēmuma līguma nosacījumiem.


Darba līguma definīcija (CL un DL izpratnē) un

raksturojošās pazīmes

CL 2178. Ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību.

DL 28. Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar

darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu,

pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba

devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un

veselībai nekaitīgus darba apstākļus.‖

Tātad:

Darba līgumā darba rezultāts noteikts vispārīgi (piemēram, veikt projekta

vadītāja pienākumus);

• Darbiniekam ir pienākums ievērot darba devēja norādījumus attiecībā uz darba

laiku un darba kārtību;

• Darbinieks, veicot darba pienākumus, izmanto darba devēja resursus – telpas,

iekārtas, darbarīkus;

Darba devējs darbiniekam apmaksā atvaļinājumus, slimības lapu A.


Raksturīgākās kopīgās un atšķirīgās pazīmes

Izvērtējot darba līguma un uzņēmuma līguma kopīgās un atšķirīgās pazīmes

attiecībā uz fiziskām personām, jāsecina, ka:

1. galvenā kopīgā pazīme ir kādas personas darbs citas personas labā;

2. galvenās atšķirības ir, ka pēc uzņēmuma līguma ir jāsniedz konkrēts līgumā

norādīts rezultāts, atbilstoši uzņēmuma līgumam darba izpildītājam nav

jāpakļaujas pasūtītāja rīkojumiem un darba kārtībai un līguma puses ir

uzskatītas par vienādi „spēcīgām‖;

3. Atšķirībā no uzņēmēja, darbinieks ir uzskatīts par neaizsargātu līguma pusi

nekā darba devējs. Pušu savstarpējās attiecībās darbojas tā saucamais

―virskundzības‖ princips – viena persona pakļauta otrai.


Raksturīgākās kopīgās un atšķirīgās pazīmes tabulas formā


Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.2 daļā

• maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz

pakalpojumus;

• finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai

zaudētu debitoru parādu gadījumā;

• maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus

pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai

atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības

noteikumus un citas līdzīgas pazīmes;

• maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas

kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā

nodarbināto fizisko personu darba grafiku;

• maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē,

maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai

izmantot apakšuzņēmējus;

• maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā

izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo

autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas

izmantoti darba uzdevumu izpildei).


RĪGA, 2007

Paldies par

uzmanību!

More magazines by this user
Similar magazines