Latvijas zivju ekologija.pdf

kalme.daba.lv

Latvijas zivju ekologija.pdf

LATVIJAS

ZIVJU FAUNA

Atis Minde


ZIVJU DALĪJUMS EKOLOĂISKĀS GRUPĀS

Jūras zivis – dzīvo un nārsto jūrā.

CeĜotājzivis

Anadromās – dzīves lielāko daĜu pavada jūrā,

bet nārsto saldūdeĦos.

Katadromās – dzīves lielāko daĜu pavada saldūdeĦos,

bet nārsto jūrā.

Amfidromās – līdzīgi anadromajām, tikai pirms nārsta

vairākus gadus vēl pavada saldūdeĦos.

Saldūdens zivis – dzīvo un nārsto saldūdeĦos.

Pseidoanadromās – saldūdens zivis, kas bieži migrē no

saldūdeĦiem uz jūru un pretēji.


ZIVJU DALĪJUMS EKOLOĂISKĀS GRUPĀS

Pelaăiskās zivis – dzīvo vidējā un/vai virsējā ūdens slānī.

Bentiskās zivis – dzīvo uz ūdenstilpes grunts.

Bentopelaăiskās zivis – dzīvo tuvu gruntij.


ZIVJU DALĪJUMS EKOLOĂISKĀS GRUPĀS

Reofīlās sugas – dod priekšroku sekliem, strauji

tekošiem

posmiem.

Limnofīlās sugas – dod priekšroku dziĜiem, lēni tekošiem

posmiem.

Uz jūras zivīm šāds dalījums nav attiecināms!

Tā vietā attiecībā uz Baltijas jūru var runāt par siltūdens un

aukstūdens sugām


alata (Thymallus thymallus)

karpa (Cyprinus carpio)

rauda (Rutilus rutilus)

rudulis (Scardinius erythrophthalmus)

ālants (Leuciscus idus) PA

sapals (Leuciscus cephalus)

baltais sapals (Leuciscus leuciscus)

mailīte (Phoxinus phoxinus)

strauta pavīėe (Alburnoides bipunctatus)

plaudis (Abramis brama)

plicis (Blicca bjoercna)

vīėe (Alburnus alburnus)

ausleja (Leucaspius delineatus)

salate (Aspius aspius)

asaris (Perca fluviatilis) PA

zandarts (Sander lucioperca) PA

ėīsis (Gymnocephalus cernuus)

rotans (Percottus glehni)-ievazāta suga

sams (Silurus glanis)

vēdzele (Lota lota)

9 adatu stagars (Pungitius pungitius)

LATVIJAS IHTIOFAUNA

Saldūdens zivis

spidiĜėis (Rhodeus sericeus amarus)

3 adatu stagars (Gasterosteus aculeatus)

karūsa (Carassius carassius)

sudrabkarūsa (Carassius auratus)

līnis (Tinca tinca)

spidiĜėis (Rhodeus sericeus amarus)

kaze (Pelecus cultratus)

spāre (Abramis ballerus)

grundulis (Gobio gobio)

parastais akmeĦgrauzis (Cobitis taenia)

bārdainais akmeĦgrauzsis

(Noemacheilus barbatulus)

dūĦu pīkste (Misgurnus fossilis)

platgalve (Cottus gobio)

līdaka (Esox lucius)

ezeru salaka, sĦitka

(Osmerus eperlanus spirinchus)

repsis (Coregonus albula)

forele (Salmo trutta fario)

Peipusa sīga ?

(Coregonus lavaretus maraenoides)

pelede (Coregonus peled) ?


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Saldūdens zivis – līdzīgās sugas

Plaudis

Spāre

Plicis


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Saldūdens zivis – līdzīgās sugas

Rauda

Rudulis


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Saldūdens zivis – līdzīgās sugas

Ālants

Baltais sapals

Sapals


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Saldūdens zivis – līdzīgās sugas

Bārdainais akmeĦgrauzis

Parastais akmeĦgrauzis

DūĦu pīkste


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Saldūdens zivis - sugas

Strauta pavīėe

SpidiĜėis

Kaze


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Saldūdens zivis

• Dalījums pelaăiskajās, bentopelaăiskajās un bentiskajās

attiecībā uz Latvijas ihtiofaunu lielākoties ir nosacīts un

vairāk atkarīgs no pieejamās barības un sezonas.

• Izteikti pelaăiskās: ausleja, vīėe, kaze, repsis.

• Izteikti bentiskās: zutis, sams, vēdzele, akmeĦgrauzis,

bārdainais akmeĦgrauzis, platgalve.


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Saldūdens zivis

• Reofīlās sugas – alata, str. forele, strauta pavīėe,

mailīte, sapals, baltais sapals, platgalve,

b.akmeĦgrauzis, akmeĦgrauzis.

• Limnofīlās sugas – rauda, rudulis, plaudis, plicis,

karūsa, līnis, karpa, uc.


LATVIJAS IHTIOFAUNA

CeĜotājzivis

lasis (Salmo salar)

taimiĦš (Salmo trutta)

vimba (Vimba vimba)

salaka (Osmerus eperlanus eperlanus)

zutis (Anguilla anguilla)

palede (Alosa fallax)

sīga (Coregonus lavaretus) jūras un

anadromā forma

Piekrastē nosacīti arī zandarts!


LATVIJAS IHTIOFAUNA

CeĜotājzivis – līdzīgās sugas

Salaka

Sīga

Repsis – nav ceĜotājzivs!

Lasis / TaimiĦš


LATVIJAS IHTIOFAUNA

CeĜotājzivis – līdzīgās sugas

Palede

ReĦăe – nav ceĜotājzivs!


LATVIJAS IHTIOFAUNA

CeĜotājzivis

Zandarts –

pseidoanadroma zivs

Piekrastē zandarts bieži

veic tālas migrācijas –

pat līdz 100 km un

vairāk.

Zandartu iezīmēšanas

rezultāti (1994 – 1995).


LATVIJAS IHTIOFAUNA

CeĜotājzivis

Zutis – vienīgā katadromā suga Latvijā:

nārsto Sargasu jūrā, barojas saldūdens ūdenstilpēs.

• Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Latvijā zušu populācija dabiskā ceĜā

neatjaunojas.

• Jaunākie pētījumi parādīja, ka tā nav – “dabiskie” zuši ir vismaz

60%.

• Zušiem ir daudzveidīga barošanās dzīvotĦu izvēle.


LATVIJAS IHTIOFAUNA

CeĜotājzivis

Sr:Ca satura attiecība zušu otolītos

24

20

Restocked eel

20

16

Natural recruit

1000 (Sr/Ca)

16

12

8

4

1000 (Sr/Ca)

12

8

4

0

0 150 300 450 600 750 900 1050 1200 1350 1500

0

0 150 300 450 600 750 900 1050 1200 1350

Distance from core (µm)

Distance from core (µm)

20

16

Inter-habitat shifter

24

20

Sea eel

1000 (Sr/Ca)

12

8

freshwater

sea

freshwater

sea

1000 (Sr/Ca)

16

12

8

4

4

0

0 200 400 600 800 1000 1200 1400

0

0 150 300 450 600 750 900 1050

Distance from core (µm)

Distance from core (µm)


LATVIJAS IHTIOFAUNA

CeĜotājzivis

• Pelaăiskās sugas: palede, lasis, taimiĦš.

• Bentopelaăiskās sugas: sīga, salaka.

• Bentiskās sugas: vimba, zutis.

• Reofīlās sugas: lasis, taimiĦš, vimba (nārsto straujtecēs).

• Limnofīla suga – zutis.


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Jūras zivis

plekste (Platichthys flesus trachurus)

akmeĦplekste (Psetta maxima)

jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)

menca (Gadus morhua callarias)

jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius)

lucītis (Zoarces viviparus)

lentzivs (Lumpenus lampretaeformis)

taukzivs (Pholis gunellus)

reĦăe (Clupea harengus membras)

brētliĦa (Sprattus sprattus)

tūbīte (Ammodytes tobianus)

nigliĦš (Hyperoplus lanceolatus)

ziemeĜu buĜĜzivs

(Myoxocephalus scorpius)

četrragu buĜĜzivs

(Triglopsis quadricornis)

jūras dzeloĦgalve (Taurulus bubalis)

sīga (Coregonus lavaretus)

āėdegunis (Agonus cataphractus)

zaėzivs (Cyclopterus lumpus)

plūkšĦzivs (Liparis liparis)

jūrasgrundulis

(Pomatoschistus microps)

mazais jūrasgrundulis

(Pomatoschistus minutus)

melnais jūrasgrundulis (Gobius niger)

apaĜais jūrasgrundulis – ievazāta suga

(Neogobius melanostomus)

divplankumu jūrasgrundulis

(Gobiusculus flavescens)

čūskzivs (Nerophis ophidion)

adatzivs (Syngnathus typhle)

jūras stagars (Spinachia spinachia)

anšovs (Engraulis encrasicholus)


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Jūras zivis – līdzīgās sugas

ReĦăe

BrētliĦa


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Jūras zivis - Sugas


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Jūras zivis - Sugas

AkmeĦplekste

Plekste


ApaĜais jūrasgrundulis

(Neogobius melanostomus)

LATVIJAS IHTIOFAUNA

Invazīvās sugas!

• Dabiskā dzīvesvieta – Melnā

jūra, Kaspijas jūra, to baseini

• Izplatība Baltijas jūrā – kopš

1990.gada GdaĦskas līcī, kopš

2004.gada Latvijas piekrastē

(konstatēts arī Lietuvas, Igaunijas

un Krievijas piekrastes ūdeĦos).


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Invazīvās sugas!

Rotans

(Percottus glehnii)

• Dabiskā dzīvesvieta – Amūras

baseins

• Izplatība Latvijā – kopš 80to

gadu vidus Daugavpils pilsētas

apkaimes ezeros, iespējams arī

Bauskas, Cēsu, Rīgas un

Valmieras rajonos.


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi

Sugu komplekss, zivju sabiedrība

kas tie tādi?

Sugu komplekss, zivju sabiedrība (fish community) – konkrētā

biotopā sastopamo sugu kopa, ihtiocenozes struktūra plašākā

skatījumā.


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi

Kas zivju sugām ir nepieciešams?

• Piemēroti hidroloăiskie apstākĜi (skābekĜa

saturs ūdenī, temperatūra u.c.)

• Piemērots grunts sastāvs

• Nārstam un mazuĜiem piemērotas

vietas

• Piemērota un pietiekama barība

• Slēptuves

• Iespēja migrēt


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi - Ezeri

Ietekmējošie faktori:

• Salaku – repšu ezeri (dziĜi, zema temperatūra

vasarā, daudz skābekĜa)

• Plaužu ezeri (tipiski eitrofi ezeri)

• Karūsu – līĦu ezeri (sekli, stipri aizauguši, maz

skābekĜa)

• Purvu ezeri (augsts humīnvielu saturs ūdenī,

pH < 7)


Sugu sastāvs:

LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi - Ezeri

• Sugas, kas parasti sastopamas lielā skaitā

dažādos ezeros: plaudis, rauda, plicis, vīėe,

ausleja, asaris, ėīsis, līdaka.

• Sugas, kas parasti ir nelielā skaitā: ālants,

rudulis, karūsa, līnis, akmeĦgrauzis, grundulis.

• Reti: vēdzele, dūĦu pīkste, zutis, u.c.


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi - Upes

Ietekmējošie faktori:

• Ūdens hidroloăija un hidroėīmija

(straumes ātrums, ūdens tº, skābekĜa

saturs, ūdens skābums).

• Upes lielums (sateces baseina lielums,

upes platums un dziĜums).

• Biotopu daudzveidība upes posmā

(krastu veăetācija, grunts tips un

reljefs, zemūdens veăetācija).

• PiesārĦojums.


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi - Upes

Sugu skaits atkarībā no upes sateces baseina lieluma

12

10

sugu skaits

8

6

4

2

0

1 10 100 1000 10000

baseina platība km2 (log)


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi - Upes

Tipiskas straujteču sugas: bārdainais akmeĦgrauzis, platgalve,

strauta pavīėe, mailīte, baltais sapals, sapals, strauta forele, laša

un taimiĦa mazuĜi, alata (izĦemot Salacas baseinu), grundulis,

salate.

Tipiskas lēni tekošu upju sugas: vīėe, ālants, rauda, plaudis,

asaris, u.c., kas sastopamas arī ezeros.


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi - Piekraste

Atvērta un Ĝoti mainīga ekosistēma!

Ietekmējošie faktori:

• Ūdens temperatūra, meteoroloăiskie apstākĜi

• Ăeogrāfiskais novietojums

• Upju vai ar jūru savienotu ezeru tuvums

• Sezona


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi - Piekraste

Atklātās jūras piekraste

• Seklumā (līdz 1,5 – 2 m): jūrasgrunduĜi, 3 un 9

adatu stagari + daudz un dažādas sugas

atkarībā no vietas, gadalaika un

meteoroloăiskajiem apstākĜiem.

• DziĜāk (2 – 20 m): plekste, reĦăe, vimba, +

daudz un dažādas sugas atkarībā no vietas,

gadalaika un meteoroloăiskajiem apstākĜiem.


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi - Piekraste

Atklātās jūras piekraste

Pape

Jūrmalciems

0,00 50,00 100,00 150,00

0,00 50,00 100,00 150,00

Jūnijs

0,00

0,00

100,00

Jūnijs

0,13

0,39

99,47

Jūlijs

38,87

43,77

17,36

Jūlijs

7,89

24,56

67,54

CeĜotājzivis Jūras zivis Saldūdens zivis

CeĜotājzivis Jūras zivis Saldūdens zivis


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi – Piekrastes karte


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi - Piekraste

Rīgas jūras līča piekraste

• Seklumā (līdz 1,5 – 2 m): 3 un 9 adatu stagari,

vīėes + daudz un dažādas sugas atkarībā no

vietas, gadalaika un meteoroloăiskajiem

apstākĜiem.

• DziĜāk (2 – 20 m): reĦăe, asaris, rauda + daudz

un dažādas sugas atkarībā no vietas, gadalaika

un meteoroloăiskajiem apstākĜiem.


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi - Piekraste

Temperatūras dinamika Rīgas jūras līča piekrastē 2004.gadā

25

20

15

10

5

0

18.Apr 13.Mai 07.Jūn 02.Jūl 27.Jūl 21.Aug 15.Sep 10.Okt 04.Nov

Salacgrīva

Lapmežciems


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi - Piekraste

Rīgas jūras līča piekraste

Līča dienvidu piekraste

100%

80%

60%

40%

20%

0%

Jan Feb Mar Apr Mai Jun Jul Aug Sep Okt Nov Dec

CeĜotājzivis Jūras zivis Saldūdens zivis


LATVIJAS IHTIOFAUNA

Sugu kompleksi – Piekrastes karte

More magazines by this user
Similar magazines