I. DAĻA. PASKAIDROJUMA RAKSTS - Smiltene
I. DAĻA. PASKAIDROJUMA RAKSTS - Smiltene
I. DAĻA. PASKAIDROJUMA RAKSTS - Smiltene
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Grundzāles pagasta teritorijas plānojums<br />
No augšminētajām apdzīvotām vietām ciema statuss nostiprināts trijām no<br />
tām: Grundzālei, Aumeisteriem un Vizlai [1].<br />
Pagasta teritoriju rietumu – austrumu virzienā šķērso valsts galvenais autoceļš<br />
A2 Rīga – Veclaicene (arī E-77). Pagasta un kaimiņu pagastu apdzīvoto vietu saistību<br />
nodrošina 2. šķiras valsts autoceļi: Vecbilska – Cirgaļi (V7-229), Cirgaļi – Palsmane –<br />
Ūdrupe (V7-248), Mēri – Grundzāle – Vizla (V7-247), Lankaskalns – Vidaga(V7-249).<br />
Grundzāles pagasta klimats raksturojams kā mēreni mitrs un vēss; to nosaka<br />
atrašanās Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzē. Ievērojams ir apmākušos dienu<br />
skaits. Valdošie ir dienvidrietumu un rietumu vēji. Vasarās ir bieži negaisi.<br />
Salīdzinājumā ar citiem Latvijas rietumu rajonu pagastiem, pie mums veģetācijas<br />
periods ir par divām nedēļām īsāks.<br />
Pagastam tuvākie meteoroloģiskie novērojumi notiek <strong>Smiltene</strong>s novērojumu<br />
stacijā; nedaudz tālāk atrodas Apes un Velēnas novērojumu punkti. Virešu<br />
meteoroloģiskā stacija blakus esošajā Virešu pagastā (Alūksnes raj.) vairs nedarbojas.<br />
1.2. PAGASTA VĒSTURES ĪSS PĀRSKATS<br />
1.2.1. Grundzāles pagasta teritorija<br />
1935. gadā Grundzāles pagasts bija vismazākais valstī – tikai 3740 ha. Pašreizējā<br />
pagasta teritorija veidojusies no 5 daļām. No bijušo Grundzāles, Cirgaļu (toreiz<br />
Aumeisteru), Palsmanes, Birzuļu (Rauzas), Gaujienas un Zvārtavas ciemiem. Sākot no<br />
20. gs. 20. gadiem administratīvā teritorija mainījusies vismaz 4 reizes.<br />
Jauna pagasta izveidošanu apņēmušies nodrošināt apkārtējie saimnieki lūdzot<br />
iekšlietu departamentam atļauju savas administratīvas teritorijas veidošanai. Idejas<br />
iniciatori bijuši “Rudacu” Emīls Ziediņš, “Saulgožu” Jānis Paeglis un Andersons,<br />
“Bindes” Briedis. Šie saimnieki apņēmušies uzturēt pagasta valdi, algot policistu,<br />
izveidot nespējnieku māju pārbūvējot riju. Sešu klašu pamatskola jau darbojusies.<br />
Precīzs Grundzāles pagasta dibināšanas datums nav noskaidrots. No 1923. gada<br />
protokolu grāmatas lasām, ka saimnieki no Kadēm un Kalna Kadēm lūdz iekšlietu<br />
departamentu, lai atļauj pievienoties atpakaļ Palsmanes pagastam, jo jaunizveidotajā<br />
Grundzāles pagastā, nodokļu nasta par smagu.<br />
1935. gadā Grundzāles pagastā bija 121 saimniecība, 706 iedzīvotāji. Darbojās<br />
dzirnavas, zāģētava, pienotava, krejošanas punkts, bija 3 veikali. Šāda teritorija<br />
pastāvējusi līdz 1950. gadam.<br />
Tās saimniecības, kas atradās agrākajā Birzuļu pagastā (Mālupes, Brieži, Spaļi,<br />
Caunes,) Grundzāles pagastam pievienotas no Rauzas ciema, kur atradās toreiz<br />
kolhozs “Rožkalns” Mācītājmuižā. Pēc Valkas rajona izpildu komitejas rīkojuma<br />
“Rožkalnu” apvienojot ar “Rūķi” Grundzāles muižā un “Jauno ceļu” Veckalnabindēs,<br />
tika izveidots kolhozs “Kaija”, šādi paplašinot Grundzāles ciema teritoriju.<br />
Savukārt Cirgaļu pagasts (līdz 1925. gadam Aumeisteru pagasts), kura lielākā<br />
daļa ir patreizējā Grundzāles pagasta teritorija, 30 gados bija viens no lielākajiem<br />
Paskaidrojuma raksts<br />
12.lpp.
Change language