Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...

euradcom.org

Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...

ECRR ong>Baltijasong> Júras Regiona ofisa prezentácija

20-05-10

Vides Ministrija, Lielá Zále nr 409

Ditta Rietuma, generalsekretáre ECRR BSR

bsr@euradcom.org


ong>Baltijasong> júra – pasaules radioaktíváká. Radiácija músu sadzívé

• LEGÀLIZÉTO kodol-KATASTROFU véstuong>riskiong>e pieméri

• Kodolatkritumu galéjo glabátuvju veidosana pasá júras krastá Forsmark,

Zviedrijá, un Olkiluoto, Somijá

• Eiropas Atomskaldīšanas centrs (ong>Europeanong> Spallation Source) - plánots celt

júras krastá Lund, Zviedrijá

• Latvija sobríd – izteikusi “projektu neietekmétás valsts” statusu. Latvija -

valdíba un pagastu pashvaldíbas - vél var apstádinát sos procesus ar savám

VETO tiesìbám ko it ká piedává AN Espoo konvencija un SEA protokols.

EURATOM un Lisabonas lígumi var so iespéju dríz atnemt

• Jaunas ”ekolo-no-sociálás” sistémas nepieciesamíba vides un sabiedríbas

aizsardzíbai no potenciáliem LEGÀLIZÉTIEM kodol-KATASTROFU

draudiem


• Pasá údení

• Zivís un citos júras iemítniekos, ípasi

vézveidígajos un divváku gliemjos

• Júras augos (Uráns 238 reták atrodams

augos)

• Júras un upju smalkás nogulsnés, ká

pieméram Daugavas júras grívá un Daugavas

nogulsnés

• Nogulsnés un organismos: Caesium 137,

Strontium 90, Plutonium 239, Uráns 238


FOA: līmeņi cesium-137 zivju no ziemeļu jūrām pirmajā pusgadā 1990 (1).

FOA, Zviedrijas Aizsardzības pētniecības uzņēmuma ilustrācija, no ziņojuma

"Radioaktīvo avotu galvenás radioloģiskás bažas, Kolas-Barenca reģions"

(Executive Summary) Ronny Bergman un Alexander Baklanov - FRN Stokholma

1998.


”TOWARDS A BALTIC SEA UNAFFECTED BY HAZARDOUS SUBSTANCES -

HELSINKI COMMISSION Overview 2007”

Baltic Marine Environment Protection Commission

- to the Ministerial Meeting in Poland, 15 November 2007. page 17

http://www.helcom.fi/stc/files/Krakow2007/HazardousSubstances_MM20

07.pdf


Tulkojums no iepriekshéjás slaida

ong>Baltijasong> Júras antropogéno nukleídu límenji

pársniedz jebkuru citu pasaules júru

rádítájus. Salídzinot ar Ziemelj-Austrum

Atlantijas un Ziemelju júrám, Cézija 137

koncentrácija ong>Baltijasong> júrá ir 40 un respektiivi

10 reizes augstáka.


5 bútiskákie

• ūdenu apmaiņa starp ong>Baltijasong> un citám júrám ir ļoti maza (tikai

ap 1% katru gadu).

• Černobiļas avārija 86. g. – mákonji nolija pár BJ

• atmosfēras kodolsprádzienu 60-to g. testu mákonji nolija pár BJ

• Sellafield, Anglija, milzīgás emisijas (Neskatoties uz minimālu

straumju ieplūdumu un lielo attālumu līdz Anglijai - Sellafield

joprojām, saskaņā ar Helsinku komisijas datiem, ir trešais

dominējošais faktors, kas izraisījis radioaktivitāti ong>Baltijasong> jūrá)

• atomreaktori ong>Baltijasong> júras piekrasté


Sven P. Nielsen, "Modelēšana un novērtējums cilvékdevās." Riso National Laboratory, DK-

4000 Roskilde, Dānija, un Eiropas Kopienas, 2000.

See:http://www.iae.lt/inpp_en.asp?lang=1&subsub=41 (Fig.5.1.20).


Veco nolietoto Zviedru atomstaciju múzs tiek

pagarináts par vairákám desmitgadém virs sákotnéji

plánotá, tai pat laiká kad to efektivitáte tiek celta – 10-

50 % no sákotnéji paredzétá.


• Kodolatkritumu glabásana ir ljoti dárgs un

eksistenciáli riskants pasákums.

• Kodolatkritumu massa pieaug ar katru

sarazotás elektríbas kilovatstundu.


• Vésture - atomindustriju radija miltárais komplekss.

• ”Novájinátais” Uráns (drízák ”pucétais” vai ”spicais” -

DU, Depleted Uranium) ir atom-industrijas

blakusprodukts ko Militárá industrija gúst par velti

it ká atbrívojot Atomstacijas no ong>riskiong>em un

izmaksám shos kodolatkritumus glabát.

• DU ieroci ir shobríd pielietojamie viskaitígákie

ierochi pasaulé jo tie paliekosi sabojá cilvéka DNS

(lietoti Iráká, Afganistáná, Dienvidslávijá, Gaza).


Tomér tas ir apburtais loks –

gaisa un údens masas izplata radioaktívás

vielas apkárt zemeslodei.

Ieputina zemes un mezhus,

okeánus un júras,

upes un ezerus.


Pártika, Dzeramais Údens?

Keramika, Metála izstrádájumi,

Plastmasas, Benzíns, Malka?

Cik uzticama ir to kontrole?

Uz pártikas pat vairs nav izcelsmes zemes,

tik pakotájs.


• Katastrofu 1986 izraisíja ministrijas pasútíts

teknisks eksperements, kura veiksanai

atcéla droshibas sistému 6 pakápés.

LEGÀLIZÉTS KODOL-KATASTROFAS

AVOTS.


• Virszemes kodolsprádzieni sákás 1959 gadá

un ilga párdesmit gadus pirms tie tika

aizliegti. Tie ir lielákais kodol-piesárnjotíbas

avots. LEGÀLS KODOL-KATASTROFAS

AVOTS.


BOROVOYE DIGITAL

SEISMOGRAM

ARCHIVE FOR

UNDERGROUND

NUCLEAR TESTS

DURING 1966–1996

http://www.ldeo.col

umbia.edu/res/pi/M

onitoring/Data/Brv_

arch_ex/brv_text_t

able.pdf

Won-Young Kim and

Paul G. Richards.

Lamont-Doherty, Earth

Observatory of

Columbia

University,USA

Vitaly Adushkin and

Vladimir Ovtchinnikov,

Institute for Dynamics of

Geosphere, Moscow,

Russia


Kodolatkritumu galéjo glabátuvju

veidosana

pasá júras krastá Forsmark, Zviedrijá un

Olkiluotto, Somijá -


• Patreizéjiem Zviedrijas reaktoriem

• 50–60 gadu piepildísanas laiks

• 12 000 tonnas atkritumu, 6 000 kapsulas

• Teritorija: 3–4 kvkm, 470 m u h

• Totálais tunelju garums: ~ 70 km

Lisabonas lígums un jauni likumi var izmainít

sheit atkritumus glabájoso valstu skaitu –

ES, pasaule !?! Baracks Obama ir atcélis Jukka

Mountain glabátuves projektu ASV


Shahtu dzilurbumi jau

sasniedz vairákus simtus no

400 m paredzétá dziluma.

Sāks darbíbu 2020.

Lémums paplašināšanāt

glabātuves jaudu par

trešdaļu no sākotnējā plāna

pienemts Júnijá ´09 – kopá

12000 tonnas urāna,

saskaņā ar ípasnieku

organizáciju Posiva.


p. 74, SOU 2007:38, Nuclear Waste State of the Art Report 2007

6.000 kanistras, 26 tonnas katra,

kopá 12.000 tonnu atkritumu

no 2018 lídz 2050 gadam

Viena izlietotās kodoldegvielas kanistra ir gandrīz piecu metru gara, ar diametru vairāk

nekā viens metrs. Tās svars ir no 25 līdz 27 tonnas, ja tā ir piepildīta ar izlietoto

degvielu. Ārējais korpuss sastāv no piecus, 5 centimetrus bieza vara, kam bútu

jáaizsargā pret koroziju. Iekspuse ir no kaļamā dzelzs (tipa čuguna), kam jánodrošina

augstu izturību.


Atomindustrijai piederosais kodolatkritumu glabátuves izveides uzņēmums SKB

(skb.se), Zviedrijá, eksportē savu kbs-3 metodi , kā atbrīvoties no augsta līmeņa

kodolatkritumiem uz citām valstīm. Riski, kas saistīti ar tá ilgtermiņa drošību, ir

daudzveidígi.

1. Vara kapsulas korodé

KTH (Karaliskais Tehnologijas Institúts Stokhokmá) pētnieks Peter Szakalos, liecina, ka

vara kapsulas, kurás atkritumus ievieto lai novērstu radioaktīvo noplūdi korodé un var

sadalíties jau pirmajá simtgadé. Šī problēma ir īpaši jūtama kalnu iezí ar bez-skābekļa

ūdens caurplúdi.

Visās valstīs, ir grūti rast vietu kodolatkritumu glabásanai. Bet iespēja ir lielāka

kodolelektrostaciju tuvumá. Kbs-3 metode starptautiskajás eksporta reklámás tiek

sludináta ká samērā neatkarīga no iežu īpašībám, un līdz ar to visur izmantojama. Tas ir

piesaistījis Somiju, kas jau plāno izmantot metodi un UK ir ieinteresēti. Taču abos

gadījumos, glabātuve būtu slapjá kalna iezí.


2. Kalnu iezí vienmér ir plaisas


Bentonīta māls ir buferis kbs-3 koncepcijá

izlietotās kodoldegvielas dziļai

uzglabāšanai. Māli sastāv galvenokārt no

mikroskopiskám smektitdalinám

(montmorillonite). Paredzéts ka māliem

uztúkstot tie aizpildís visu pieejamo telpu

- gan ap vara kapsulu, gan arí plaisas iezí.

Ūdenim plūstot caur kalna ieza plaisām

mālu montmorillonita daļiņám reagéjot

ar údeni veidojas kolloídi kuru lielás

virsmas varētu pieasaistít sev

radionuklídus un ar plūsmu iznest tos

gruntsūdeņos.

Problēma palielinās, ja ūdenim ir ļoti

zems sāļuma límenis.

Pēc CA2 + koncentrācijas zem 2 mM

izkliedēšanai tīru natriummontorillonit

Pétnieki (KTH, Stokcholm): Mats Jansson

Ivars Neretnieks, Luis Moreno, Long Cheng Liu


Nákosie attéli ir no zviedru geologijas profesora

Nils- Axel Mörner presentácijas


Totalt 58 jordbävningar

registrerade & beskrivna

(varav 16 med tsunamivåg)

N.A Mörnera bilde


Ilgtermina seismisitáte – KBS-3 modelis neapmierina N.A Mörnera bilde


4. Metangázes eksplozijas, kad metána ledus klinsu iezí páriet

gázes formá iezim sasilstot. SKB so faktoru vispár neapskata

savá risku formuléjumá

= 168 liter

= 1 liter

N.A Mörnera bilde


Viskaitígákie kodolatkritumi izplúst júrá


Vai vienkársi notiktu neparedzéts incidents darba

procesa laiká, pildot kodolatkritumu glabátuves.

Darba process paredz sprágstvielu un kodolatkritumu

paralélu nogádi pazemé, jo klinshu spridzináshanas

darbi paplashinot glabátuvi notiek vienlaicígi ar

kodolatkritumu nogádi pazemé


JÁDARBOJAS VISMAZ 100.000 GADU

i inlandet ett

VIRSZEMES

vid stranden z

ZEM ÚDENS LÍMENA


Atkritumi tiek

neatgriezeniski norakti

krietni zem cilvēka

biosfēras. Tas ievērojami

samazina iespējas

radiācijas noplūdei

gruntsūdeņos, vai tás

tuvosanos bioloģiskiem

materiāliem, kas varétu

nonākt saskarē ar

cilvēku un citu dzíviibu

http://www.mkg.se/pdf/MKG_Re

port_2_Very_Deep_Boreholes

0612.pdf


• Interim storage facility, encapsulation plant and final repository for

spent nuclear fuel. Updated version. January 2008.

• Background information - Finnish (pdf)

• General structure of the EIS for the final repository system, to be

submitted with the permit applications. December 2007.

• General structure of the EIS for the final respository system –

Finnish

• Safety and radiation protection. May 2007.

• Long-term safety for KBS-3 repositories at Forsmark and Laxemar

– a first evaluation, Main report of the SR-Can project, October

2006.

• Long-term safety for KBS-3 repositories at Forsmark and Laxemar

– a first evaluation, Summary of the SR-Can project, October 2006.

• Account of consultation


MKB = EIS =

VIA

Aptuvenais Vides Ietekmes Apraksts iznáca 2009

gada pasás beigás un visu procesu ar zviedru

sabiedriskajám organizácijám noslédzosá SKB

sapulce notika Forsmarká 6 februárí 2010.

Radiácija tiek diskutéta vienígi 37-38 lpp,

apgalvojot ka péc 100.000 gadiem kodolatkritumu

radioaktivitáte bús dabisko pazemes starojumu

límení. Tas nevar bút tiesa, jo lieláká

kodolatkritumu dalja ir koncentréts Uráns, kas bús

radioktívs 45 miljardus gadu.

Otra rupja kljúda ir vienkárshi pazinjot, ká lpp 37, ka

ir pietiekoshi pielietot ICRP radiácijas risku

novértéshanas modeli, jo Zviedru Rad Drosibas

Agentúra SSM.se tá paredzéjusi. ES likumdosana

iesaka pielietot viskompetentákos modeljus, tátad

arí ECRR modeli.


www.esss.se


ESS


Kodolatkritumu transmutācija tiek uzskatīta par iespējamu

mehānismu ká nákotné samazināt radioaktīvo atkritumu

apjomu un bīstamību.

ESS ir protonu paátrinátáj-akselerators, kas ar augstas

energijas protoniem bombardéjot mérkji, atbrívo tá

neitronus. Nákotnes kodolatkritumu transmutácijas sistémá

bús nepiecieshams táds neitronu lielgabals ká ESS.


Iekártu iespéjams vélák varétu attístít par

kodolatkritumu transmutácijas reaktoru...

• ...vél piebuvéjot párstrádes rúpnícu, lídzígu

anglju Sellafield ...

• ... un uzceljot virs reaktora spécígu

sarkofágu


• Eiropas Atomskaldīšanas centrs (ong>Europeanong> Spallation Source) ir Eiropas

sadarbības projekts, tāpat kā daudzi citi liela mēroga pētniecības projekti,

tostarp CERN Ženēvā. Pasaules valstis, kas ir ieinteresētas ESS būvniecībá

un ekspluatācijá veido koalīcijas un panākushas līgumus ar Zviedriju. ESS

tādējādi nav ES projekts.

• ESS būs daudznozaru centrs avansetai pētniecībai un rūpnieciskai attīstībai.

Vairāk nekā 300 zinātnieku no 11 pasaules valstīm piedalījās plānošanaa, kas

ilgusi apmēram 15 gadus.

• ESS pavērs zinaatniekiem pilnīgi jaunas iespējas virkné pētniecības jomu:

ķīmija, nano- un enerģijas tehnoloģijas, vides tehnoloģijas, pārtikas,

dabaszinātnes, pharmakologijaa, IT, zinātnee, tekniskajos materiālos un

arheoloģija.

ESS: liels mikroskops, kurá neitroni tiek izmantoti lai sikák

apskatit dažādus materiālus. Augstás precizitátes

instrument ļaus smalki analīzi vielas reālitátei tuvos

apstākļos.


• Celtniecība tiks uzsākta ap 2010, pirmie neitroni bús

darbíbá ap 2017 gadu un iekārtas pilnībā darbosies

aptuveni 2020.

• Projekta aptuvenás izmaksas paredzétas uz 20 miljardi

Zviedru kronu, jeb 2 miljardi EURO ( 30 % iegulda

Zviedrija, 20 % paredzéts ievákt no ong>Baltijasong> júas regiona

valstím)

• ESS will be the worlds largest and most modern neutron

scattering facility. 7 of the 26 neutron scattering facilities

around the world have designs comparable with the ESS

and most of them are equiped with sub-critical reactors

allowing transmutation studies


http://www.ess-scandinavia.eu/press-releases/106-support-from-the-balticstates-at-the-esss-round-table-in-latvia

• The ESS Scandinavia third Round-table was held in Riga, Latvia, at the 22-

23 September, with the aim of discussing how to take the ESS project

forward, beyond December 2008.

• - With the support from all of the Baltic states, as well as from Poland,

Sweden and Denmark, we are already forming a powerful alliance. We are

especially happy over the great interest from the Baltic states in the scientific

and technical cooperation around the ESS, says Colin Carlile, Director of ESS

Scandinavia.

• Consensus on the ESS siting in Lund was reached in May 2009, though

presentation of the project was expected to take place at the ong>Europeanong>

Conference on Research Infrastructure in Versailles on 9-11 December

2008.

Zviedrija ir pasaules lieláká ierocu razotája per capita. ESS direktors Colin Carlile ir

anglis. Anglija ir viena no pasaules bútiskajiem kodolierochu razhotájiem. 1 no 3 ekspertiem

kas 2008 gada vasará ieteica búvét ESS Zviedrijá, bija amerikánis. Páréjie 2 - franchi.

Francija ir pasaules lieláká kodolierochu razhotája. Francijá ir 30 atomelektrostacijas.


• Seven years after Lund’s bid to host ESS, there

are still no risk assessments of the facility or

elaboration of worst-case scenarios

• The target station(s) consist of heavy metal (20-

60 tons), which becomes radioactive during use

and have to be stored in a nuclear waste

repository for 3000 years after the

decommissioning of the research centre

• An explosion in the ESS facility could spread

radioactive heavy metal not only over the city of

Lund, but the whole region


ESS-S claims that no fission of atomic nuclei takes

place in the mercury even if this is a characteristic

reaction. For instance radioactive Iodine is

formed as one of the fission products. This is

possible to read about in ESS’s own

documentation. Spallation leads always to some

extent of fission.

Even if this is not like in a nuclear reactor, other

countries, unlike Sweden, would classify ESS as a

nuclear facility. If no fission would take place, no

new elements could be formed except isotops

from Mercury.


http://neutron.neutroneu.net/FILES/chapter4.pdf


ESS-S claims that the mercury target is a closed system.

The part of the Mercury target where the proton beam enters into

the Mercury is exposed to intensive heat flow and extremely

intense radiation. Even more - strong vibrations occur when the

bubbles from boiling mercury collapse. This vibration effect is a lot

like the one when you get air bubbles in you water pipe at home. To

avoid collapse of the thin metal container of the target Mercury it is

necessary to inject helium bubbles into the mercury as a dampener.

A part of the target has to be exchanged after 45 days run of the

ESS and will have to be stored in a nuclear waste repository for

3000 years .


• Nervous system

• Heart and vascular diseases

• Immune defense

• Reproduction

• Kidney


ESS-S claims that there could be alternatives

to Mercury, but even Lead is dangerous:

• Nervous system

• Brain damage

• Foetal damage

• Heart and vascular diseases


• a proton accelerator (like ESS) with very high power (5 MW

for a demonstrator, up to ~50 MW for an industrial burner);

• a burner reactor where spallation and transmutation would

occur;

• a processing plant in which short-lived isotopes that could

not undergo further transmutation would be removed for

secure disposal, and where other isotopes could be recycled

into new fuel assemblies for the burner reactor.

So as the global industry this year 2010 starts to build in Lund

the first of the three components necessary for a

transmutation plant. Are they planning more facilities? Why

would they tell us? No gain in that.


• ”The fact that the accelerator may be the first step towards a new

prototype reactor (which was first imagined by Carlo Rubbia) on Swedish

ground – this is something that nobody wants to talk about. But if you

know something about nuclear physics, you should realize that the size

and effect of ESS is meant for transmutation experiments on a large

scale – not just as occasional experiments.

• ESS could be the first phase in developing a full scale, scary Rubbia

reactor – accompanied with the necessary reprocessing plants.

• The municipality (Lund) which is expected to give territory to establish

the ong>Europeanong> Spallation Source project, should get legal guaranties, that

transmutation of nuclear waste is not part of what ESS is going to be

used for!” But even then tomorrows legal guaranties can be changed in

the future.


Likumdosana

Latvijas nostája ir izshkjirosha


Vides apdraudējumi neievēro valsts robežas. Lai

novērstu šos apdraudējumus ir panákta

vienosanás, ka valdībām ir jāpaziņo un

jákonsultē vienai otru par visiem lielajiem

projektiem ziņojot kādas varētu būt negatīvas

ietekmes uz vidi ārpus valsts robežām.

Espo konvencija ir ļoti būtisks solis, lai apvienot

visas ieinteresētās personas un novērst

kaitējumus videi pirms tie varétu notikt.

Konvencija stājās spēkā 1997.


• SEA protokols papildina Espo konvenciju,

nodrošinot vides novērtējumu integráciju projektu

plānos un programmu sākotnējos posmos - tā

palīdz likt pamatu ilgtspējīgai attīstībai.

• Protokols paredz arī plašu sabiedrības līdzdalību

valdības lēmumu pieņemšanas procesā.

Latvijas, ong>Baltijasong> un arí visa ong>Baltijasong> júras regiona

sabiedríba nav informéta par radioaktivitátes

riskus radoshajiem plániem ong>Baltijasong> júras regioná.


Article 2.

a) Izplatít atomindustrijas pétíjumus dalíbvalstís...

c) Sagádát nepieciesamos resursus atomindustrijas attístíbai ...

f) Izmantot EURATOM ípashumtiesíbas uz visiem skaldámiem

materiáliem dalíbvalstú teritorijás...

”The EURATOM Community is responsible for

• a) promoting nuclear research in the

Member States (…)

• c) facilitating investments necessary

for development of nuclear energy (…)

• f) exercising the right to ownership of

nuclear materials”

http://www.j.dk/images/bondes/EURATOM_reader-friendly_-

_FINAL.pdf


EURATOM lígums ir páráks par visám ES instancém, jo EURATOM uzdevumus ir

jáísteno sekojosám instancém - Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropas

Augstákai Tiesai, Eiropas Padomei un Auditoru Revizoru Tiesai.

The EURATOM is officially superior the ong>Europeanong> Union.

Article 3 of (the new for Lisbon Treaty revised version of)

EURATOM Treaty states following:

“The tasks entrusted to the (EURATOM) Community

shall be carried out by the following institutions: a

ong>Europeanong> Parliament, a Council, a Commision, A

Court of Justice, a Court of Auditors. Each institution

shall act within the limits of the power conferred upon it

by this (EURATOM) Treaty.”

In other words all these institutions of ong>Europeanong> Union have the task to promote,

support and favour nuclear power above

other energy types.

http://www.j.dk/images/bondes/EURATOM_reader-friendly_-_FINAL.pdf


Parízes Deklaráciju parakstija Francija, Rietumvácija, Itálija,

trís Beneluksa valstis, Belgija, Luksenburga un Níderlande


Ievadot Google.com ”Lisbon Treaty wiki”- atrodat tabulu ar

statistiku par visu parlamentu politikju balsu skaitu dazádás

valstís – nopietnáks politisks pretsvars lígumam ir bijis

vienígi Anglijá (346 par, 206 pret un 81 atturéjás)

No 27 valstím viena valsts valdíba, Írijá, bija konstitúcijas délj

spiesta aicinát tautu uz REFERENDUMU par Lisabonas

Lígumu, kas praktiski padara tautu nacionálás satversmes

otrshkjirígas.12 júnijá 2008 gadá Ìrijateica Né Lisabonas

Lígumam. Brisele nesamierinájás ar shádu skérsli un jau 2 okt

2009 ríkoja jaunu referendumu kurá Írija nobalsoja PAR.

Lisabonas lígumam stájoties spéká, péc majoritátes

balsoshanas principa ES parlamentá, Latvijas nostájas

svarígums manámi mazinásies.


• Ekologija + ekonomika + sociálá labklájíba =

MEP (Mílestíbas Ekonomiská Sistéma)

• Iztikas minimuma garantija visiem =

objektívas zinátnes pamat-garants.

Zinátnieki nav atkarígi no projektu un

pasutijumu ípasniekiem, ká feodálismá, bet

klúst patstávígi


ARGENTINA: Red Argentina de Ingreso Ciudadano. Founded March 2004. www.ingresociudadano.org

President: Ruben Lo Vuolo. redaic@ingresociudadano.org

AUSTRIA: Netzwek Grundeinkommen und zozialer Zusammenhalt. Founded October 2002..

www.grundeinkommen.at

Coordinator: Margit Appel, margit.appel@ksoe.at

BRAZIL: Rede Brasileira da Renda Básica de Cidadania, RBRBC. Founded in September 20, 2004, by

13 Brazilians who attended the 10th International Congress of BIEN, in Barcelona. Provisory

Coordinator: Eduardo Matarazzo Suplicy, eduardo.suplicy@senador.gov.br

DENMARK: Borgeronsbevægelsen .Founded in January 2000. www.borgerloen.dk President: Jorg

Gaugler. per@borgerloen.dk

GERMAN: Netzwerk Grundeinkommen. Founded in July 2004.

www.grundeinkommen.de Spokesmen: Ronald Blaschke, Katja Kipping, Katrin Mohr, Gunther Soelken,

Robert Ulmer, Birgit Zenker, kontakt@grundeikommen.de

HOLLAND: Veriniging Basinkomen. Founded in October 1987 (initially as Werklplaats Basinkomen).

www.basisinkomen.nl

Coordinator: Guido den Broeder.

IRELAND: BIEN Ireland. Founded in March 1995

Coordinator: John Baker. John.Baker@ucd.ie

SPAIN: Red Renta Básica. Founded in February 2001. www.redrentabasica.org

SWITZERLAND: BIEN Switzerland. Founded in September 2002

President: Pierre Hrold c/o Jean-Daniel Jimenez. Jean-da.jimenez@bluewin.ch

UNITED KINGDOM: Citizen’s Income Trust. Founded in 1984 (initially as “Basic Income Research

Group”). www.citizensincome.org

Director: Malcolm Torry. info@citizensincome.org

UNITED STATES: U.S. Basic Income Guarantee Network (USBIG). Founded in December 1999.

www.usbig.net

Coordinator Karl Widerquist. Karl@Widerquist.com

SOUTH AFRICA: Recently founded the South Africa Coalition for a Basic Income Grant that joined 32

civil organizations.


Pasaules labklájíba

izkúp caur

piramídas skursteni

un LEGALIZÈTÀS

KATASTROFAS

notiek visás jomás

ekolo/ekono/sociálás


Neviens no slánjiem shajá

piramidálajá sistémá nav pasargáts

no LEGÀLAJIEM KODOL-

KATASTROFU AVOTIEM músu

shobríd nesakártotajá vidé.

Radiácija bojá visu dzívo radíbu DNS -

radot jebkádas slimíbas. Vézis ir tá

slimíba kuru valsts ir statisktiski

apkopojusi un tá tamdélj ir shí seminára

indikators – karodzinjsh daudz

daudz plashákai slimíbu veidu

ainai.


• Ekologiska, Ekonomiska un Sociála aizsardzíba - katra dzíva

vieníba un etniska kopa ir neatkaríga un aizsargájama

• Katras vieníbas spéks, talants un energija áttístás un

pielietojas ekolo-no-sociumá.

• Visgaisákie energijas avoti gúst vislieláko ietekmi, jo tie vairs

nav konkurenti, bet gan avoti, saikné ar visu dzívo (Open

Source Network)

• Resursu bazéta ekonomika

• Kriminalizácijas vietá terapijas un aprúpe

• Valsts – minimála

• Izveidojama avanséta datorprogramma ar potenciálu

sarúpet visu nepieciesamo katrai dzívai vieníbai


ong>Baltijasong> valstu kolonizácija, Latvija finansiálo parazítu vará,

Skandinávu banku uzspiestais feodálisma júgs

29. Maijá

Ekonomikas Konference

• Zemes vértíbas nodoklis veicina zemes izmantosanu un apstrádi,

vietéjo iedzívotáju intereses un iekséjais tirgus plaukst


ong>Baltijasong> júra – pasaules radioaktíváká. Radiácija músu sadzívé

• LEGÀLIZÉTO kodol-KATASTROFU véstuong>riskiong>e pieméri

• Kodolatkritumu galéjo glabátuvju veidosana pasá júras krastá Forsmark,

Zviedrijá, un Olkiluoto, Somijá

• Eiropas Atomskaldīšanas centrs (ong>Europeanong> Spallation Source) - plánots celt

júras krastá Lund, Zviedrijá

• Latvija sobríd – izteikusi “projektu neietekmétás valsts” statusu. Latvija -

valdíba un pagastu pashvaldíbas - vél var apstádinát sos procesus ar savám

VETO tiesìbám ko it ká piedává AN Espoo konvencija un SEA protokols.

EURATOM un Lisabonas lígumi var so iespéju dríz atnemt

• Jaunas ”ekolo-no-sociálás” sistémas nepieciesamíba vides un sabiedríbas

aizsardzíbai no potenciáliem LEGÀLIZÉTIEM kodol-KATASTROFU

draudiem


PALDIES PAR UZMANÍBU!

ong>Baltijasong> Júras Regiona ECRR nodala

Ditta Rietuma, generálsekretáre

bsr@euradcom.org

Prezentáciju varés noládét:

www.euradcom.org

More magazines by this user
Similar magazines