Kultūras Ziņas - Ogres Kultūras centrs

ogreskulturascentrs.files.wordpress.com

Kultūras Ziņas - Ogres Kultūras centrs

2011. gada aprīlis 4Koris Ogre un tā dziesmotais garsKoris tiek dibināts Ogres Trikotāžas kombinātapaspārnē tālajā 1972. gada septembrī arvienu mērķi - tikt uz Dziesmu svētku simtgadessvinībām Rīgā 1973. gada jūlijā. Cerībaspiepildās, un pirmā diriģenta Romualda Gibneravadībā jaunais kolektīvs svētku gājienādodas krāšņajos Suntažu novada tautastērpos.Jauns posms ar nemitīgu mākslinieciskoizaugsmi kora dzīvē iesākas 1974./75. gada sezonā,kad ar kori sāk strādāt Jānis Zirnis. ArTautas kori Ausma atzinību iemantojušais diriģentsprot jaunajā kolektīvā iedegt vēlēšanosdziedāt labāk. Darbs sekmējas, un jau nākamoDziesmu svētku gadā (1977) koris iekļūstDziesmu svētku skates finālā un iegūst godalgoto2. vietu. Pēc trim gadiem Mežaparka estrādēdaudzu tūkstošu lielais kopkoris suminaJāni Zirni kā uzvarētāju divas reizes: ar Ogreskori jaukto koru grupā un ar Tautas koriAusma sieviešu koru grupā. Kora sniegums irstabils un pārliecinošs, to apliecina Tautas koragoda nosaukuma piešķiršana (1981). Tas irliels sasniegums, kas rosina strādāt vēl vairāk.Koris aktīvi koncertē Latvijā, ar koncertiemviesojas arī Ukrainā, Moldāvijā (tagadMoldova). 1985. gadā kā pirmais amatierkorisLatvijā iestudē un atskaņo Pētera Vaska darbu“Māte Saule”. Dziesmu svētku koru skates finālāsasniegts jauns panākums. Startējot nu jauTautas koru līgas jaukto koru grupā – 3.vieta.Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas korispaliek bez saimnieka. Juku laiki sašūpojušiTrikotāžas kombināta pastāvēšanu, un tas vairsnespēj uzturēt pašdarbības kolektīvu. Tad korisavā paspārnē pārņem Ogres pilsētas dome,vēlāk - Kultūras centrs. Ar šo brīdi koris lepnines savas dzimtās pilsētas vārdu - Ogre.2001.gadā notiek Dziesmu un deju svētki“Rīgai 800” – viens no galvenajiem Rīgas astoņsimtgadu jubilejas svinību pasākumiem,kurā koris par izciliem sasniegumiem reģionālajāskatē tiek izvirzīts kā Vidzemes koru pārstāvisfinālskatē, kurā sacenšas 16 jauktie kori.Pie kora augstiem sasniegumiem pieskaitāmasdivas zelta medaļas, kas iegūtas Starptautiskajākoru konkursā Olomoucā, Čehijā(2004), kad, vienlaicīgi startējot divās konkursakategorijās – tautas un laicīgās mūzikas– tika iegūta starptautiskas žurijas atzinība unaugstākās proves novērtējums.2008.gada Dziesmu svētkos koris sevi pierādaVidzemes koru skates pusfinālā, pārliecinošiiegūstot 1.vietu, un arī finālā, kurierindojas 12.vietā, tūlīt aiz savējiem – Dobeleskultūras nama skolotāju kora Sidrabe. Jāatzīmē,ka Jānis Zirnis šajos svētkos saņēmažūrijas Speciālbalvu par muzikalitāti un trīskoriem Latvijas koru finālā. Bez tam šajossvētkos kolektīvs ieguva vēl vienu tam svarīguatzinību: debitējot latviešu tautas tērpu skatēar Ogres Kultūras centra gādību nule kā pašūtajosun pašu dziedātāju izlolotajos Ziemeļvidzemestautastērpos, tika iegūta 1.vietaLatviešu tautas tērpu skatē.Francijas starptautiskā festivāla Musichoridanseorganizatori 2009. gadā uzaicina koriOgre dalībai festivālā kā pirmo pārstāvi noLatvijas prezentēt latviešu kultūru un kormūziku.Festivāls noris Francijas dienvidos gleznaināBužulē (Beaujolais) reģionā, vienā noslavenajām vīna darīšanas ielejām. Dalība šajāfestivālā gan korim, gan tā klausītājiem sagādāneviltotu baudījumu. Pēc pašu vērojumiem unatsauksmēm vietējā presē koris ierindots festivāladalībnieku favorītu rindās. Savukārt koristiembez gandarījuma par jaukajāmatsauksmēm prieku rada arī festivāla saimniekuneizsmeļamā viesmīlība un apkārtnesdaile. Protams, ka neizpalika arī Bužulē vīnadegustācija!Nākamais – 2010. gads - korim sagādā iespējudoties uz Īslandi, tālu un dārgu zemi, kurnoris 6. Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmusvētki. Bez tam korim tiek piešķirts gods prezentētLatvijas korus un kormūziku svētku atklāšanaskoncertā. Jāatzīmē, ka koris Ogre irvienīgais no Latvijas koriem, kas piedalījiesvisos Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmusvētkos, kuru dibinātājs un idejiskais tēvs irImants Kokars. Pirmie svētki notika 1995.gadā Rīgā, turpmākie - 1997. gadā Gotlandē(Zviedrija), 2000. gadā Skienā (Norvēģija),2002. gadā Klaipēdā (Lietuva), 2008. gadāTartu (Igaunija) un 2010. gadā Reikjavikā (Īslande).Par nākamo svētku mājvietu nominētaTurku Somijā 2012. gadā, savukārt 2015. gadāsvētki atgriezīsies savā pirmajā norises vietā –Latvijā, lai nosvinētu to 20 gadu jubileju.Atskatoties uz pagājušajiem gadiem, nevarnepieminēt tos cilvēkus, kas ieguldījuši savudarbu kora izaugsmē un palīdzējuši gūt panākumus.Ar kori strādājuši tādi kormeistari kāAivars Buņķis, Alvis Bērziņš, Egils Lipšāns,Māra Marnauza, Aira Birziņa, Edgars Linde,Andžejs Rancevičs, Reinis Grīnhofs, Ina Sorokina,Liene Tomiņa, Baiba Milzarāja, BaibaKAS notiek Ogres Tautas teātrī?“Joookseļ-mokseļ! Šitā es to promocijasdarbu nekad nepabeigšu...”, burkšķēja mūsutopošais inženierzinātņu doktors Kalvis Kravalis,pirmdienas meģinājumā drūmi lūkodamiesteātra sezonas plānā, un kasīja bārdu. Arīmēs, pārējā Ogres Tautas teātra (OTT) saime,pētījām plānu visai satraukti, jo, jāatzīst, vēlnekad neesam bijuši tik noslogoti kā šogad.Vēl slinki kavējāmies patīkamās atmiņās parfestivālu Liepājā, kad mūsu režisors Jānis Kaijaksizspēlēja savu piedurknē paslēpto trumpi:“Ķemmējiet matus un auniet kājas, braucienamuz Jūrmalu! Esam “Gada izrāde 2010” finālā!”.Vēl viens ļoti svarīgs ieraksts plānotājā,kas tā jau raibs no viesizrādēm, pirmizrādēm,skatēm, festivāliem...un vēl, un vēl.... Nu jaubārdu kasīja visi, kam tāda bija, bet tie, kamnebija, kasīja pakausi. Kā lai visu paspēj?Visā šajā jūklī pat īsti neatlika laika izbaudītsasniegto un pārspriest piedzīvoto un redzēto.Marta vidū ar Alehandro Kasona“Trešā vārda” iestudējumu devāmies uz Rīgasreģiona “Gada izrādes 2010” pusfināla skatiTukumā un atgriezāmies ar četriem diplomiemun mokošu neziņu – vai šogad būs izdevies iekļūtfinālā? Ilgi elpu aizturēt nesanāca, joplāns paliek plāns - mūs jau gaidīja vēju pilsētāLiepājā.Gan cerību spārnoti, gan šaubu mocīti,marta nogalē ar skatītāju iecienīto lugu “DonsŽuans” devāmies uz Liepāju, kur notika4. Starptautiskais amatierteātru festivāls “Teun nekur citur”. Festivāla pirmā diena mumsbija darbadiena – visu uzmanību koncentrējām,lai iepriecinātu skatītājus ar augstvērtīguizrādi, bet otrajā dienā paši metāmies baudītkolēģu sniegumuNo festivāla mājās esam pārveduši ne tikaiatmiņas par izbaudītajām lieliskajām izrādēmun piedzīvojumiem festivāla neformālajos pasākumos,bet arī Skatītāju simpātiju balvu, koar nopūtu un vārdiem: “Ak, es taču arī esmusieviete...” mūsu neatvairāmajam Donam Žuanam(Guntis Kolbergs) un viņa uzticamajambiedram Sganarelam (Edijs Čibels) pasniedzafestivāla direktore Inese Ceriņa. Tomēr, patļaujoties festivāla aizraujošajai gaisotnei, apziņasnostūrī nepārstāja kašāties doma - vaibūsim “Gada izrādes” finālā?Un te nu ir kārotā un cerētā balva - mūsuiestudējums jau atkal ir Latvijas labāko amatierteātruiestudējumu vidū! “Gada izrādes” fināls– tas amatierteātru pasaulē skan kākvalitātes zīme, kā apaļš zīmogs uz atzinībasdiploma, jo iestudējumi tiek smalki sijāti unvētīti, un no visiem Latvijas 332 amatierteātriemšogad tikai trīspadsmit 10. aprīlī satikāsJūrmalā. Arī Ogres skatītāji A. Kasona“Trešo vārdu” vēlreiz varēs redzēt 8. maijāplkst. 17.00 Kultūras centrā.Kultūrizglītības un nemateriālā mantojumacentra Amatierteātra mākslas eksperte DacePēc Dziesmu svētku Koru karu fināla 2008. gada jūlijā.Preise, Jānis Almanis. Īpaša vieta starp koraOgre kormeistariem ir Maijai Rožlapai. Divdesmitgadus viņa bija Jāņa Zirņa galvenaispalīgs un kora “labais gariņš”. Viņa priekos unbēdās bijusi kopā ar kori, atbalstījusi un stiprinājusikora dziesmu garu. Pašlaik blakus profesoramJānim Zirnim kora panākumuskaldina kormeistare Irīna Mihailovska un koncertmeistareDzintra Vīcupe.Kora repertuārs ir vispusīgs – no dažādulaikmetu un tautu klasiskās, garīgās un tautasmūzikas līdz mūsdienu populārajai mūzikai.Pateicoties Jāņa Zirņa izcilajam džezmeņa talantamun izdaudzinātajam mūzikas ritma izjūtasnervam – koris ir ielauzījies pat džezamūzikas izpildīšanas mākā. No apgūtās koramūzikas klasikas atzīmējami tādi darbi kāI.Kalniņa oratorija “Dzejnieks un nāra”,A.Bruknera “Messe in C”, M.Duruflē “Rekviēms”,Š.Guno “Messe Solennelle”, K.Orfa“Carmina Burana”, Dž.B.Pergolezi “StabatMater”, K.Sen-Sansa “Ziemassvētku oratorija”,A.Vivaldi “Gloria”. Piedaloties OgresMūzikas svētkos, ir izdziedātas neskaitāmaspasaules populārās opermūzikas pērles. Savanenogurdināmā diriģenta vadībā koris vienmērir gatavs izaicinājumiem jauna repertuāra apguvē.Vēl šajā sezonā koris atbildīgi gatavojasvairākiem nozīmīgiem projektiem tepat Ogresnovadā. Jau pavisam drīz – 22.aprīlīplkst.10.00 Ogres ev. luteriskajā baznīcākopā ar Ogres Skolotāju kamerkori, solistiAnci Purmali un koncertmeistarēm DzintruVīcupi un Guntu Trasuni klausītājus aicina uzkoncertu Lielajā Piektdienā, kurā tiks atskaņotapārdomu laikam atbilstoša garīgā mūzika,tostarp F.Mendelszona – Bartoldi nepabeigtāoratorija “Kristus”, un Dž.Verdi “StabatMater”. Laipni aicināti uz koncertu!Nedaudz tālākos kora nākotnes plānos ierakstītadalība XIII Vispārējos latviešuDziesmu svētkos ASV, kas notiks 2012. gadāMilvokos. Šo svētku rīcības komiteja ir uzaicinājusikori Ogre kā oficiālo viesu kolektīvupārstāvēt Latvijas kora mūzikas nozari. Pēdējos60 gadus latviešu Dziesmu svētku tradīcijaZiemeļamerikā ir bijusi plaša un spēcīga, tādēļkoris ar lielu cieņu un atbildības sajūtu uzņemšo ielūgumu un gatavojas plānotajai koncertturnejaiASV, lai turpinātu un īstenotuDziesmu svētku tradīciju uzturēšanu ārzemēs.Kaut gan koris aizvada jau 38. sezonu, tādziedātāji vienmēr ir sirdī un garā jauni. Uzkori labprāt nāk jauni dziedātāji, un viņi ir koracerība un nākotne. Tāpēc aicinām aktīvus, atbildīgusun dziesmu mīlošus cilvēkus papildinātkora sieviešu un vīru balsu grupas.Aicinām pašiem piedzīvot to svēto atklāsmi,svētuma sajūtu, esot Dziesmu svētku lielajākopkorī, par kuru zina stāstīt dzejnieks ImantsZiedonis: “Reiz tur ar filmēšanas grupubijām... Es sajutu, ka man mati ceļas stāvus,jā, ceļas stāvus... Lielais koris dzied, un es kāenerģijas bumbā esmu iekšā, tādā milzīgā akumulatorā,kaut kas kosmisks. Kāpēc dziedātājitai korī, visu dienu nīkdami, nenogurst? Tad essapratu, kāpēc viņi nenogurst. Viņi tīrā enerģijasķīselī dzīvo.”Ilona Palsāne, kora Ogre dziedātājaP.S. Kora Ogre mēģinājumi notiek divas reizesnedēļā - otrdienās un ceturtdienās - Ogres Mūzikasskolas kora klasē (50. telpā) no plkst.19.00līdz 21.00. Tālrunis informācijai: 29490709.Vilne ogrēniešu darbu vērtē sekojoši:Ogres Tautas teātris režisora Jāņa Kaijakavadībā šobrīd ierindojams Latvijas spēcīgākoamatierkolektīvu vidū. Gan GADA IZRĀDES2009 finālā skatītā izrāde Ž.B. Moljēra “DonsŽuans”, gan GADA IZRĀDES 2010 finālskateiizvirzītais darbs – A.Kasona “Trešais vārds”ir profesionāli būvēti iestudējumi, lai arī žanriskivisai atšķirīgi. Un, protams, tas liecinapar labu aktieru sagatavotību, vienlīdz veiksmīgidarbojoties gan delartiskā komēdijā,gan psiholoģiskā melodrāmā. Starp citu, vārdam“melodrāma” gan piemīt ne visai tīkamsskanējums, taču Kasona darbā skartās tēmasir vienlaikus mūžīgas un vispārcilvēciskas, unaktieru spēle tik niansēta un pārliecinoša, kauzrunā arī vienu otru skeptiķi. Interesanti atzīmēt,ka Guntars Arājs “Donā Žuanā” sevipieteica kā interesantu raksturotāju, tādēļ vēljo lielāks pārsteigums bija, “Trešajā vārdā”ieraugot viņu kā galveno varoni Pablo. RežisoraJāņa Kaijaka izvēle nav bijusi kļūdaina,jo Guntars ar Pablo lomu tiek galā lieliski, nepar velti Rīgas reģiona skatē saņemot diplomupar veiksmīgu aktierdarbu. Īpašu uzmanību unievērību visnotaļ pelna Anita Saukane –Marga (arī “Donā Žuanā” parādījusies citāampluā), emocionāli piesātināts, patiess unniansēm bagāts, arī viņas veikums novērtētsar reģiona skates diplomu. Patiesu cieņu pelnarežisora Jāņa Kaijaka darbs ar saviem aktieriem,jo veiksmīgus lomu atveidojumus varētuminēt vēl un vēl, taču “Trešais vārds” ir ansambļaizrāde, laba aktieru ansambļa, kasdarbojas tik saskaņoti katrs savā tēla uzdevumā,pārliecinoši, ticami un spilgti. No iestudējumastrāvo spēcīga pozitīvisma unlabestības enerģētika, pilnā mērā apliecinot“trešā vārda” – mīlestības, klātbūtni savādarbā.Liela rūpe ir mūsu pirmizrāde - DžeimsaGoldmena luga “Lauva ziemā”. Esam pilni satraukuma- kā būs? Par to jums stāstīsim un aicināsimuz pirmizrādi rudenī.Paralēli tai strādājam pie Rūdolfa Blaumaņalugas “Skroderdienas Silmačos” piemērošanasVasaras saulgriežu gaidīšanas svētkiem,kas 18.jūnijā norisināsies pļaviņā aizOgres Kultūras centra.Tikšanos gaidot, ar cieņu un patiesuspēlesprieku, Ogres Tautas teātrisKoncepcijas autore Ligita Zadvinska, tālr.: 26543512, tekstu redaktore Elita Priedīte, tālr.: 65020967, e-pasts: elita.priedite@okc.lv, makets - Ilga Eglīte. Tirāža 12000 eks.A. Kasona “Trešais vārds”

More magazines by this user
Similar magazines