Klimta izmaiņas un potenciÄlÄ izplatÄ«ba - Latvijas UniversitÄte
Klimta izmaiņas un potenciÄlÄ izplatÄ«ba - Latvijas UniversitÄte
Klimta izmaiņas un potenciÄlÄ izplatÄ«ba - Latvijas UniversitÄte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Abinieku <strong>un</strong> rāpuļu<br />
aizsardzība<br />
Andris Čeirāns<br />
Zooloģijas <strong>un</strong> dzīvnieku ekoloģijas katedra<br />
Bioloģijas fakultāte<br />
<strong>Latvijas</strong> Universitāte
Loma ekosistēmās
Vides stāvokļa indikatori
Vides stāvokļa indikatori<br />
1. Sugu kompleksi – Bufo bufo versus Bufo viridis
Vides stāvokļa indikatori<br />
1. Sugu kompleksi – Bufo bufo versus Bufo viridis<br />
2. Populāciju struktūra –juv mirstība
Vides stāvokļa indikatori<br />
1. Sugu kompleksi – Bufo bufo versus Bufo viridis<br />
2. Populāciju struktūra –juv mirstība<br />
3. Īpatņu morfoloģija (Rana arvalis, morfa striata)
Vides stāvokļa indikatori<br />
1. Sugu kompleksi – Bufo bufo versus Bufo viridis<br />
2. Populāciju struktūra –juv mirstība<br />
3. Īpatņu morfoloģija (Rana arvalis, morfa striata)<br />
4. Orgāni – anomālijas, augsti sirds <strong>un</strong> aknu<br />
indeksi
Vides stāvokļa indikatori<br />
1. Sugu kompleksi – Bufo bufo versus Bufo viridis<br />
2. Populāciju struktūra –juv mirstība<br />
3. Īpatņu morfoloģija (Rana arvalis, morfa striata)<br />
4. Orgāni – anomālijas, augsti sirds <strong>un</strong> aknu<br />
indeksi<br />
5. Citoloģija <strong>un</strong> fizioloģija – lieli kodola izmēri,<br />
paaugstināts hemoglobīna saturs, intensīvāka N<br />
vielmaiņas galaproduktu ražošana
Medicīnā
Medicīnā<br />
Pēc iedarbības - f<strong>un</strong>gicīdi, bakteriocīdi,<br />
neirotoksīni, sirds <strong>un</strong> asinsvadi
Medicīnā<br />
Pēc iedarbības - f<strong>un</strong>gicīdi, bakteriocīdi,<br />
neirotoksīni, sirds <strong>un</strong> asinsvadi<br />
Čūskas – neirotoksīni <strong>un</strong> hemotoksini (proteīni<br />
<strong>un</strong> enzīmi); pretsāpju, asinsspiediena<br />
samazināšana
Medicīnā<br />
Pēc iedarbības - f<strong>un</strong>gicīdi, bakteriocīdi,<br />
neirotoksīni, sirds <strong>un</strong> asinsvadi<br />
Čūskas – neirotoksīni <strong>un</strong> hemotoksini (proteīni<br />
<strong>un</strong> enzīmi); pretsāpju, asinsspiediena<br />
samazināšana<br />
Phyllobates, Dendrobates - ~ 200 steroīdie<br />
alkaloīdi; nervu signālu bloķēšana; jonu<br />
pārnešanas atvieglošana vai kavēšana
Medicīnā<br />
Pēc iedarbības - f<strong>un</strong>gicīdi, bakteriocīdi,<br />
neirotoksīni, sirds <strong>un</strong> asinsvadi<br />
Čūskas – neirotoksīni <strong>un</strong> hemotoksini (proteīni<br />
<strong>un</strong> enzīmi); pretsāpju, asinsspiediena<br />
samazināšana<br />
Phyllobates, Dendrobates - ~ 200 steroīdie<br />
alkaloīdi; nervu signālu bloķēšana; jonu<br />
pārnešanas atvieglošana vai kavēšana<br />
Bufo – kardiotoksiski steroīdi (bufodienolīdi),<br />
halucinogēni (O-metil-bufotenīns)
Medicīnā<br />
Pēc iedarbības - f<strong>un</strong>gicīdi, bakteriocīdi,<br />
neirotoksīni, sirds <strong>un</strong> asinsvadi<br />
Čūskas – neirotoksīni <strong>un</strong> hemotoksini (proteīni<br />
<strong>un</strong> enzīmi); pretsāpju, asinsspiediena<br />
samazināšana<br />
Phyllobates, Dendrobates - ~ 200 steroīdie<br />
alkaloīdi; nervu signālu bloķēšana; jonu<br />
pārnešanas atvieglošana vai kavēšana<br />
Bufo – kardiotoksiski steroīdi (bufodienolīdi),<br />
halucinogēni (O-metil-bufotenīns)<br />
Taricha – neirotoksiski tetrodotoksīni
Medicīnā<br />
Pēc iedarbības - f<strong>un</strong>gicīdi, bakteriocīdi,<br />
neirotoksīni, sirds <strong>un</strong> asinsvadi<br />
Čūskas – neirotoksīni <strong>un</strong> hemotoksini (proteīni<br />
<strong>un</strong> enzīmi); pretsāpju, asinsspiediena<br />
samazināšana<br />
Phyllobates, Dendrobates - ~ 200 steroīdie<br />
alkaloīdi; nervu signālu bloķēšana; jonu<br />
pārnešanas atvieglošana vai kavēšana<br />
Bufo – kardiotoksiski steroīdi (bufodienolīdi),<br />
halucinogēni (O-metil-bufotenīns)<br />
Taricha – neirotoksiski tetrodotoksīni<br />
Proteīnu tipa toksīni – Pseudotriton, Bombina<br />
variegata
Estētiskā nozīme
Abinieku globālā skaita<br />
samazināšanās
Abinieku globālā skaita<br />
samazināšanās<br />
Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās
Abinieku globālā skaita<br />
samazināšanās<br />
Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās<br />
Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās
Abinieku globālā skaita<br />
samazināšanās<br />
Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās<br />
Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās<br />
Piesārņojums, skābie lieti
Abinieku globālā skaita<br />
samazināšanās<br />
Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās<br />
Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās<br />
Piesārņojums, skābie lieti<br />
UV-B stari
Abinieku globālā skaita<br />
samazināšanās<br />
Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās<br />
Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās<br />
Piesārņojums, skābie lieti<br />
UV-B stari<br />
Hitrīdomikoze, Ranavirus
Abinieku globālā skaita<br />
samazināšanās<br />
Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās<br />
Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās<br />
Piesārņojums, skābie lieti<br />
UV-B stari<br />
Hitrīdomikoze, Ranavirus<br />
Kroplības
Abinieku globālā skaita<br />
samazināšanās<br />
Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās<br />
Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās<br />
Piesārņojums, skābie lieti<br />
UV-B stari<br />
Hitrīdomikoze, Ranavirus<br />
Kroplības<br />
Introdukcijas – Bufo marinus, Rana catesbeana
Abinieku globālā skaita<br />
samazināšanās<br />
Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās<br />
Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās<br />
Piesārņojums, skābie lieti<br />
UV-B stari<br />
Hitrīdomikoze, Ranavirus<br />
Kroplības<br />
Introdukcijas – Bufo marinus, Rana catesbeana<br />
Ekspluatācija - pārtikā, terārijiem
Abinieku globālā skaita<br />
samazināšanās<br />
Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās<br />
Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās<br />
Piesārņojums, skābie lieti<br />
UV-B stari<br />
Hitrīdomikoze, Ranavirus<br />
Kroplības<br />
Introdukcijas – Bufo marinus, Rana catesbeana<br />
Ekspluatācija - pārtikā, terārijiem<br />
Lokālu faktoru intesifikācija – bojāeja uz ceļiem etc.
Rāpuļu globālā skaita<br />
samazināšanās ?
Rāpuļu globālā skaita<br />
samazināšanās ?<br />
Dzīvesvietu degradācija
Rāpuļu globālā skaita<br />
samazināšanās ?<br />
Dzīvesvietu degradācija<br />
Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenots<strong>un</strong>s)
Rāpuļu globālā skaita<br />
samazināšanās ?<br />
Dzīvesvietu degradācija<br />
Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenots<strong>un</strong>s)<br />
Vides piesārņojums (dzimuma proporcijas)
Rāpuļu globālā skaita<br />
samazināšanās ?<br />
Dzīvesvietu degradācija<br />
Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenots<strong>un</strong>s)<br />
Vides piesārņojums (dzimuma proporcijas)<br />
Slimības – Mycoplasma (baktērija, elpvadi); bruņu<br />
atslāņošanās
Rāpuļu globālā skaita<br />
samazināšanās ?<br />
Dzīvesvietu degradācija<br />
Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenots<strong>un</strong>s)<br />
Vides piesārņojums (dzimuma proporcijas)<br />
Slimības – Mycoplasma (baktērija, elpvadi); bruņu<br />
atslāņošanās<br />
Ekspluatācija
Rāpuļu globālā skaita<br />
samazināšanās ?<br />
Dzīvesvietu degradācija<br />
Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenots<strong>un</strong>s)<br />
Vides piesārņojums (dzimuma proporcijas)<br />
Slimības – Mycoplasma (baktērija, elpvadi); bruņu<br />
atslāņošanās<br />
Ekspluatācija<br />
Klimata izmaiņas (TD sex determination)
Rāpuļu globālā skaita<br />
samazināšanās ?<br />
Dzīvesvietu degradācija<br />
Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenots<strong>un</strong>s)<br />
Vides piesārņojums (dzimuma proporcijas)<br />
Slimības – Mycoplasma (baktērija, elpvadi); bruņu<br />
atslāņošanās<br />
Ekspluatācija<br />
Klimata izmaiņas (TD sex determination)<br />
Lokālu faktoru intensifikācija
Sugu izzušana
Rheobatrachus – 2<br />
sugas, Kvīnslenda,<br />
Austrālija, 1973-1983<br />
Sugu izzušana
Rheobatrachus – 2<br />
sugas, Kvīnslenda,<br />
Austrālija, 1973-1983<br />
Sugu izzušana<br />
Bufo periglenes –<br />
Monteverde, Costa Rica,<br />
1966-1989
esošā izplatība potenciālā (uz 2050.g.)<br />
<strong>Klimta</strong> izmaiņas <strong>un</strong><br />
potenciālā izplatība<br />
(Araujo etal 2006)<br />
Pelobates cutripes<br />
Pelobates syriacus<br />
Pelobates fuscus
<strong>Klimta</strong> izmaiņas <strong>un</strong> potenciālā izplatība<br />
(Araujo etal 2006)<br />
Amphibia<br />
Reptilia
Piesārņojums<br />
Pesticīdu pārnešana ar vēju<br />
Kalifornijā (Davidson et al.<br />
2002)
Hitrīdomikoze (I)
Hitrīdomikoze (I)<br />
Kopš 1993. gada, Queensland, Austrālija
Hitrīdomikoze (I)<br />
Kopš 1993. gada, Queensland, Austrālija<br />
Izraisītājs – Chytridiomycota -<br />
Batrachochytridium dendrobatidis
Hitrīdomikoze (I)<br />
Kopš 1993. gada, Queensland, Austrālija<br />
Izraisītājs – Chytridiomycota -<br />
Batrachochytridium dendrobatidis<br />
Astainiem <strong>un</strong> bezastainajiem abiniekiem
Hitrīdomikoze (I)<br />
Kopš 1993. gada, Queensland, Austrālija<br />
Izraisītājs – Chytridiomycota -<br />
Batrachochytridium dendrobatidis<br />
Astainiem <strong>un</strong> bezastainajiem abiniekiem<br />
Globāla parādība, plašāk – pēc 1990 gada
Hitrīdomikoze (I)<br />
Kopš 1993. gada, Queensland, Austrālija<br />
Izraisītājs – Chytridiomycota -<br />
Batrachochytridium dendrobatidis<br />
Astainiem <strong>un</strong> bezastainajiem abiniekiem<br />
Globāla parādība, plašāk – pēc 1990 gada<br />
Izcelsmes vieta – Āfrika, pasaulē,<br />
iespējams, kopš 1930-tajiem
Hitrīdomikoze (II)<br />
http://www.conservation.org/
Hitrīdomikoze (III)
Hitrīdomikoze (III)<br />
Batrachochytrium dendrobatidis
Hitrīdomikoze (III)<br />
Batrachochytrium dendrobatidis<br />
Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas<br />
nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās<br />
variācijas nelielas
Hitrīdomikoze (III)<br />
Batrachochytrium dendrobatidis<br />
Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas<br />
nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās<br />
variācijas nelielas<br />
Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas<br />
ūdenī
Hitrīdomikoze (III)<br />
Batrachochytrium dendrobatidis<br />
Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas<br />
nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās<br />
variācijas nelielas<br />
Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas<br />
ūdenī<br />
Dabā – kurkuļu pārragotajās mutes daļās
Hitrīdomikoze (III)<br />
Batrachochytrium dendrobatidis<br />
Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas<br />
nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās<br />
variācijas nelielas<br />
Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas<br />
ūdenī<br />
Dabā – kurkuļu pārragotajās mutes daļās<br />
Simptomi – hiperkeratoze (sabiezināta<br />
epiderma)
Hitrīdomikoze (III)<br />
Batrachochytrium dendrobatidis<br />
Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas<br />
nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās<br />
variācijas nelielas<br />
Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas<br />
ūdenī<br />
Dabā – kurkuļu pārragotajās mutes daļās<br />
Simptomi – hiperkeratoze (sabiezināta<br />
epiderma)<br />
Patogenitāte pie 10-28C temperatūras
Hitrīdomikoze (III)<br />
Batrachochytrium dendrobatidis<br />
Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas<br />
nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās<br />
variācijas nelielas<br />
Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas<br />
ūdenī<br />
Dabā – kurkuļu pārragotajās mutes daļās<br />
Simptomi – hiperkeratoze (sabiezināta<br />
epiderma)<br />
Patogenitāte pie 10-28C temperatūras<br />
Grūti diagnosticēt agrīnās stadijās
Hitrīdomikoze (III)<br />
Batrachochytrium dendrobatidis<br />
Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas<br />
nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās<br />
variācijas nelielas<br />
Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas<br />
ūdenī<br />
Dabā – kurkuļu pārragotajās mutes daļās<br />
Simptomi – hiperkeratoze (sabiezināta<br />
epiderma)<br />
Patogenitāte pie 10-28C temperatūras<br />
Grūti diagnosticēt agrīnās stadijās<br />
Ārstējams (nebrīvē)
Abinieku kroplības (I)
Abinieku kroplības (I)<br />
1992 g. Minnesotas štats, Rana pipiens
Abinieku kroplības (I)<br />
1992 g. Minnesotas štats, Rana pipiens<br />
ASV (g.k. vidējie rietumi), Kanāda, Peru, Anglija,<br />
Vācija, Krievija, Japāna, Indija, Austrālija
Abinieku kroplības (I)<br />
1992 g. Minnesotas štats, Rana pipiens<br />
ASV (g.k. vidējie rietumi), Kanāda, Peru, Anglija,<br />
Vācija, Krievija, Japāna, Indija, Austrālija<br />
Ekstremitāšu trūkums vai palildekstremitātes; arī –<br />
acu trūkums, apakšžokļa deformācijas
Abinieku kroplības (I)<br />
1992 g. Minnesotas štats, Rana pipiens<br />
ASV (g.k. vidējie rietumi), Kanāda, Peru, Anglija,<br />
Vācija, Krievija, Japāna, Indija, Austrālija<br />
Ekstremitāšu trūkums vai palildekstremitātes; arī –<br />
acu trūkums, apakšžokļa deformācijas<br />
?piesārņojums, UV-B, parazīti, plēsēji?
Abinieku kroplības (I)<br />
1992 g. Minnesotas štats, Rana pipiens<br />
ASV (g.k. vidējie rietumi), Kanāda, Peru, Anglija,<br />
Vācija, Krievija, Japāna, Indija, Austrālija<br />
Ekstremitāšu trūkums vai palildekstremitātes; arī –<br />
acu trūkums, apakšžokļa deformācijas<br />
?piesārņojums, UV-B, parazīti, plēsēji?<br />
Nav tieši saistīts ar sugu izzušanām
Abinieku kroplības (II)
Abinieku kroplības (II)<br />
Retinoīdi – attīstības <strong>un</strong> reģenerācijas<br />
defekti: dakšveidā sazarotas kājas
Abinieku kroplības (II)<br />
Retinoīdi – attīstības <strong>un</strong> reģenerācijas<br />
defekti: dakšveidā sazarotas kājas<br />
UV-B – paaugstināta embriju mirstība,<br />
nav pierādījumu malformācijām
Abinieku kroplības (II)<br />
Retinoīdi – attīstības <strong>un</strong> reģenerācijas<br />
defekti: dakšveidā sazarotas kājas<br />
UV-B – paaugstināta embriju mirstība,<br />
nav pierādījumu malformācijām<br />
Plēsēji – neizraisa malformācijas
Abinieku kroplības (II)<br />
Retinoīdi – attīstības <strong>un</strong> reģenerācijas<br />
defekti: dakšveidā sazarotas kājas<br />
UV-B – paaugstināta embriju mirstība,<br />
nav pierādījumu malformācijām<br />
Plēsēji – neizraisa malformācijas<br />
Trematožu Ribeiroia infekcija; >10 sugām<br />
ASV, metacerkāriju cistas
Invazīvās sugas: vērša varde<br />
(Rana catesbeana)
Invazīvās sugas: vērša varde<br />
(Rana catesbeana)<br />
20 gs beigas – introdukcijas
Invazīvās sugas: vērša varde<br />
(Rana catesbeana)<br />
20 gs beigas – introdukcijas<br />
Negatīvi – vietējie abinieki
Invazīvās sugas: vērša varde<br />
(Rana catesbeana)<br />
20 gs beigas – introdukcijas<br />
Negatīvi – vietējie abinieki<br />
Batrachochytridium dendrobatidis<br />
pārnēsātājs
Invazīvās sugas: vērša varde<br />
(Rana catesbeana)<br />
Potenciālā izplatība (Ficetola etal 2007)<br />
(+) augstas vasaras temperatūras<br />
(+) mitrāji<br />
(-) ekspluatācija<br />
20 gs beigas – introdukcijas<br />
Negatīvi – vietējie abinieki<br />
Batrachochytridium dendrobatidis<br />
pārnēsātājs
Invazīvās sugas: “rotans” (Percottus glenii)<br />
Seklu ūdenstilpņu suga<br />
Būtiskie faktori:<br />
• veģetācijas periods (Z limes)<br />
• iztvaikošana (D limes)<br />
• vasaras nokrišņu daudzums<br />
(D limes)<br />
Actual (A) & potential (B) range (Reshetnikov, Ficetola 2011)
Invazīvās sugas: sarkanausu<br />
bruņurupucis (Trachemys scripta elegans)<br />
Kopš 1980tajiem – bruņurupuču fermas ASV (1996 – 7.8milj exports; 2,2 uz<br />
Eiropu)<br />
Emys orbicularis – eksperimentos negatīva ietekme<br />
Salmonellozes pārnēsātājs Z.Amērikā
Dzīvesvietu izmaiņas
Dzīvesvietu izmaiņas<br />
Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs
Dzīvesvietu izmaiņas<br />
Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs<br />
Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā
Dzīvesvietu izmaiņas<br />
Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs<br />
Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā<br />
Agroainavas vs meži
Dzīvesvietu izmaiņas<br />
Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs<br />
Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā<br />
Agroainavas vs meži<br />
Mikrobiotopu daudzveidība
Dzīvesvietu izmaiņas<br />
Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs<br />
Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā<br />
Agroainavas vs meži<br />
Mikrobiotopu daudzveidība<br />
Biotopu fragmentācija <strong>un</strong> ģenētiskā daudzveidība
Dzīvesvietu izmaiņas<br />
Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs<br />
Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā<br />
Agroainavas vs meži<br />
Mikrobiotopu daudzveidība<br />
Biotopu fragmentācija <strong>un</strong> ģenētiskā daudzveidība<br />
Ziemošanas vietu iznīcināšana
Dzīvesvietu izmaiņas<br />
Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs<br />
Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā<br />
Agroainavas vs meži<br />
Mikrobiotopu daudzveidība<br />
Biotopu fragmentācija <strong>un</strong> ģenētiskā daudzveidība<br />
Ziemošanas vietu iznīcināšana<br />
Vaļējas akas, pagrabi, grāvji
Dzīvesvietu izmaiņas<br />
Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs<br />
Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā<br />
Agroainavas vs meži<br />
Mikrobiotopu daudzveidība<br />
Biotopu fragmentācija <strong>un</strong> ģenētiskā daudzveidība<br />
Ziemošanas vietu iznīcināšana<br />
Vaļējas akas, pagrabi, grāvji<br />
Bojāeja uz ceļiem
Biotopu izmaiņas (rāpuļi)
Nārsta vietu izmaiņas (abinieki)
Sub-populāciju savienojamība<br />
Gludenā čūska, Ķemeru NP<br />
Laba ceļmala<br />
Slikta ceļmala
Masveida bojāeja uz ceļiem<br />
• Pavasara migrācija uz <strong>un</strong><br />
no nārsta vietām<br />
• Šīgadeņu migrācija<br />
vasaras 2.pusē<br />
• Rudens migrācija uz<br />
ziemošanas vietām<br />
(abinieki)
Aizsardzības pasākumi<br />
migrācijām
Aizsardzības pasākumi<br />
migrācijām<br />
1. Brīdinājuma zīmes uz ceļiem, ceļu<br />
sezonāla slēgšana
Aizsardzības pasākumi<br />
migrācijām<br />
1. Brīdinājuma zīmes uz ceļiem, ceļu<br />
sezonāla slēgšana<br />
2. Ceļus plāno ņemot vērā abinieku<br />
migrācijas - IVN
Aizsardzības pasākumi<br />
migrācijām<br />
1. Brīdinājuma zīmes uz ceļiem, ceļu<br />
sezonāla slēgšana<br />
2. Ceļus plāno ņemot vērā abinieku<br />
migrācijas - IVN<br />
3. Aizsargbūves gar ceļiem, t<strong>un</strong>eļi <strong>un</strong><br />
caurtekas
Aizsardzības pasākumi<br />
migrācijām<br />
1. Brīdinājuma zīmes uz ceļiem, ceļu<br />
sezonāla slēgšana<br />
2. Ceļus plāno ņemot vērā abinieku<br />
migrācijas - IVN<br />
3. Aizsargbūves gar ceļiem, t<strong>un</strong>eļi <strong>un</strong><br />
caurtekas<br />
4. Ja<strong>un</strong>u nārsta ūdenstilpju izveide
Aizsardzības pasākumi<br />
migrācijām<br />
1. Brīdinājuma zīmes uz ceļiem, ceļu<br />
sezonāla slēgšana<br />
2. Ceļus plāno ņemot vērā abinieku<br />
migrācijas - IVN<br />
3. Aizsargbūves gar ceļiem, t<strong>un</strong>eļi <strong>un</strong><br />
caurtekas<br />
4. Ja<strong>un</strong>u nārsta ūdenstilpju izveide<br />
5. Sabiedrības informēšana par<br />
problēmu, ekoloģiskā izglītošana
Ceļu norobežojumi <strong>un</strong> caurtekas
Drenāžas iekārtošana<br />
Baseinu iekārtošana
Darbības ar divējādu ietekmi (i)<br />
Meliorācijas grāvji
Darbības ar divējādu ietekmi (i)<br />
Meliorācijas grāvji<br />
Augstajos purvos:<br />
Mežos, krūmājos, pļavās:
Darbības ar divējādu ietekmi (i)<br />
Meliorācijas grāvji<br />
Augstajos purvos:<br />
(-) degradē dabisko<br />
ekosistēmu<br />
Mežos, krūmājos, pļavās:
Darbības ar divējādu ietekmi (i)<br />
Meliorācijas grāvji<br />
Augstajos purvos:<br />
(-) degradē dabisko<br />
ekosistēmu<br />
(+) drenētās vietas paaugstina<br />
bioloģisko daudzveidību,<br />
stabilizē ūdens režīmu,<br />
paaugstina ūdens pH<br />
Mežos, krūmājos, pļavās:
Darbības ar divējādu ietekmi (i)<br />
Meliorācijas grāvji<br />
Augstajos purvos:<br />
(-) degradē dabisko<br />
ekosistēmu<br />
(+) drenētās vietas paaugstina<br />
bioloģisko daudzveidību,<br />
stabilizē ūdens režīmu,<br />
paaugstina ūdens pH<br />
Mežos, krūmājos, pļavās:<br />
(-) pazemina gr<strong>un</strong>tsūdeņu<br />
līmeni, samazina mitrāju<br />
platību
Darbības ar divējādu ietekmi (i)<br />
Meliorācijas grāvji<br />
Augstajos purvos:<br />
(-) degradē dabisko<br />
ekosistēmu<br />
(+) drenētās vietas paaugstina<br />
bioloģisko daudzveidību,<br />
stabilizē ūdens režīmu,<br />
paaugstina ūdens pH<br />
Mežos, krūmājos, pļavās:<br />
(-) pazemina gr<strong>un</strong>tsūdeņu<br />
līmeni, samazina mitrāju<br />
platību<br />
(+) 3-5 gadus pēc izrakšanas<br />
veidojas ja<strong>un</strong>as nārsta vietas,<br />
augsts abinieku blīvums,<br />
augstāka biotopa daudzveidība
Darbības ar divējādu ietekmi (ii)<br />
Ceļi
Darbības ar divējādu ietekmi (ii)<br />
Ceļi<br />
(-) bojāeja uz ceļiem, dabisko<br />
biotopu fragmentācija,<br />
piesārņojums
Darbības ar divējādu ietekmi (ii)<br />
Ceļi<br />
(-) bojāeja uz ceļiem, dabisko<br />
biotopu fragmentācija,<br />
piesārņojums
Darbības ar divējādu ietekmi (ii)<br />
Ceļi<br />
(-) bojāeja uz ceļiem, dabisko<br />
biotopu fragmentācija,<br />
piesārņojums
Darbības ar divējādu ietekmi (ii)<br />
Ceļi<br />
(-) bojāeja uz ceļiem, dabisko<br />
biotopu fragmentācija,<br />
piesārņojums<br />
(+) ja<strong>un</strong>u, piemērotu biotopu<br />
izveide, koridors gēnu<br />
apmaiņai starp dažādām<br />
populācijām, barības objektu<br />
koncentrēšanās vieta
Aizsardzība starptautiskā<br />
likumdošanā
Aizsardzība starptautiskā<br />
likumdošanā<br />
1.Sugu <strong>un</strong> biotopu direktīva 92/43/EEC (par<br />
dabisko dzīvotņu, savvaļas floras <strong>un</strong><br />
fa<strong>un</strong>as aizsardzību): II pielikums (īpaši<br />
aizsargājamu teritoriju izdalīšana) – 24 rāpuļu (t.sk.<br />
Emys orbicularis), 24 abinieku (t.sk. Triturus cristatus,<br />
Bombina bombina); IV pielikums –– 87 rāpuļu, 46<br />
abinieku
Aizsardzība starptautiskā<br />
likumdošanā<br />
1.Sugu <strong>un</strong> biotopu direktīva 92/43/EEC (par<br />
dabisko dzīvotņu, savvaļas floras <strong>un</strong><br />
fa<strong>un</strong>as aizsardzību): II pielikums (īpaši<br />
aizsargājamu teritoriju izdalīšana) – 24 rāpuļu (t.sk.<br />
Emys orbicularis), 24 abinieku (t.sk. Triturus cristatus,<br />
Bombina bombina); IV pielikums –– 87 rāpuļu, 46<br />
abinieku<br />
2.Padomes regula (EK) 338/97 par savvaļas<br />
dzīvnieku <strong>un</strong> augu sugu aizsardzību,<br />
regulējot tirzniecību ar tām (saraksts<br />
regulā 1332/2005) – CITES sugas
<strong>Latvijas</strong> likumdošana
<strong>Latvijas</strong> likumdošana<br />
1. Sugu <strong>un</strong> biotopu aizsardzības likums + MK noteikumi
<strong>Latvijas</strong> likumdošana<br />
1. Sugu <strong>un</strong> biotopu aizsardzības likums + MK noteikumi<br />
2. “Mikroliegumu sugas” – MK noteikumi Nr.<br />
45/30.01.2001.; grozījumi Nr. 378/31.05.2005. – 3<br />
abinieku, 2 rāpuļu sugas
<strong>Latvijas</strong> likumdošana<br />
1. Sugu <strong>un</strong> biotopu aizsardzības likums + MK noteikumi<br />
2. “Mikroliegumu sugas” – MK noteikumi Nr.<br />
45/30.01.2001.; grozījumi Nr. 378/31.05.2005. – 3<br />
abinieku, 2 rāpuļu sugas<br />
3. “Īpaši aizsargājamās sugas” – MK noteikumi Nr.<br />
396/14.11.2000.; grozījumi Nr. 627/27.07.2004. - + 3<br />
abinieku, + 1 rāpuļu suga
<strong>Latvijas</strong> likumdošana<br />
1. Sugu <strong>un</strong> biotopu aizsardzības likums + MK noteikumi<br />
2. “Mikroliegumu sugas” – MK noteikumi Nr.<br />
45/30.01.2001.; grozījumi Nr. 378/31.05.2005. – 3<br />
abinieku, 2 rāpuļu sugas<br />
3. “Īpaši aizsargājamās sugas” – MK noteikumi Nr.<br />
396/14.11.2000.; grozījumi Nr. 627/27.07.2004. - + 3<br />
abinieku, + 1 rāpuļu suga<br />
4. Pārējās sugas – 7 abinieku, 4 rāpuļu sugas (Dzīvnieku<br />
aizsardzības likums)
Sarkanvēdera ug<strong>un</strong>skrupis<br />
(Bombina bombina)<br />
“Mikroliegumu sugas”<br />
Purva bruņurupucis<br />
(Emys orbicularis)<br />
Smilšu krupis<br />
(Epidalea calamita)<br />
Gludenā čūska<br />
(Coronella austriaca)<br />
Lielais tritons<br />
(Triturus cristatusi)
“Īpaši aizsargājamās sugas”<br />
Brūnais varžkrupis<br />
(Pelobates fuscus)<br />
Kokvarde<br />
(Hyla arborea)<br />
Sila ķirzaka<br />
(Lacerta agilis)<br />
Zaļais krupis<br />
(Pseudepidalea viridis)
Mazais tritons<br />
(Lissotriton vulgaris)<br />
Zaļās vardes – 3 sugas<br />
(Pelophylax complex)<br />
Pārējās sugas<br />
Parastais krupis<br />
(Bufo bufo)<br />
Parastā varde<br />
(Rana temporaria)<br />
Pļavas ķirzaka<br />
(Zootoca vivipara)<br />
Zalktis<br />
(Natrix natrix)<br />
Purva varde<br />
(Rana arvalis)<br />
Glodene<br />
(Anguis fragilis)<br />
Odze<br />
(Vipera berus)
Change language