Klimta izmaiņas un potenciālā izplatība - Latvijas Universitāte

biologs.bf.lu.lv

Klimta izmaiņas un potenciālā izplatība - Latvijas Universitāte

Abinieku un rāpuļu

aizsardzība

Andris Čeirāns

Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedra

Bioloģijas fakultāte

Latvijas Universitāte


Loma ekosistēmās


Vides stāvokļa indikatori


Vides stāvokļa indikatori

1. Sugu kompleksi – Bufo bufo versus Bufo viridis


Vides stāvokļa indikatori

1. Sugu kompleksi – Bufo bufo versus Bufo viridis

2. Populāciju struktūra –juv mirstība


Vides stāvokļa indikatori

1. Sugu kompleksi – Bufo bufo versus Bufo viridis

2. Populāciju struktūra –juv mirstība

3. Īpatņu morfoloģija (Rana arvalis, morfa striata)


Vides stāvokļa indikatori

1. Sugu kompleksi – Bufo bufo versus Bufo viridis

2. Populāciju struktūra –juv mirstība

3. Īpatņu morfoloģija (Rana arvalis, morfa striata)

4. Orgāni – anomālijas, augsti sirds un aknu

indeksi


Vides stāvokļa indikatori

1. Sugu kompleksi – Bufo bufo versus Bufo viridis

2. Populāciju struktūra –juv mirstība

3. Īpatņu morfoloģija (Rana arvalis, morfa striata)

4. Orgāni – anomālijas, augsti sirds un aknu

indeksi

5. Citoloģija un fizioloģija – lieli kodola izmēri,

paaugstināts hemoglobīna saturs, intensīvāka N

vielmaiņas galaproduktu ražošana


Medicīnā


Medicīnā

Pēc iedarbības - fungicīdi, bakteriocīdi,

neirotoksīni, sirds un asinsvadi


Medicīnā

Pēc iedarbības - fungicīdi, bakteriocīdi,

neirotoksīni, sirds un asinsvadi

Čūskas – neirotoksīni un hemotoksini (proteīni

un enzīmi); pretsāpju, asinsspiediena

samazināšana


Medicīnā

Pēc iedarbības - fungicīdi, bakteriocīdi,

neirotoksīni, sirds un asinsvadi

Čūskas – neirotoksīni un hemotoksini (proteīni

un enzīmi); pretsāpju, asinsspiediena

samazināšana

Phyllobates, Dendrobates - ~ 200 steroīdie

alkaloīdi; nervu signālu bloķēšana; jonu

pārnešanas atvieglošana vai kavēšana


Medicīnā

Pēc iedarbības - fungicīdi, bakteriocīdi,

neirotoksīni, sirds un asinsvadi

Čūskas – neirotoksīni un hemotoksini (proteīni

un enzīmi); pretsāpju, asinsspiediena

samazināšana

Phyllobates, Dendrobates - ~ 200 steroīdie

alkaloīdi; nervu signālu bloķēšana; jonu

pārnešanas atvieglošana vai kavēšana

Bufo – kardiotoksiski steroīdi (bufodienolīdi),

halucinogēni (O-metil-bufotenīns)


Medicīnā

Pēc iedarbības - fungicīdi, bakteriocīdi,

neirotoksīni, sirds un asinsvadi

Čūskas – neirotoksīni un hemotoksini (proteīni

un enzīmi); pretsāpju, asinsspiediena

samazināšana

Phyllobates, Dendrobates - ~ 200 steroīdie

alkaloīdi; nervu signālu bloķēšana; jonu

pārnešanas atvieglošana vai kavēšana

Bufo – kardiotoksiski steroīdi (bufodienolīdi),

halucinogēni (O-metil-bufotenīns)

Taricha – neirotoksiski tetrodotoksīni


Medicīnā

Pēc iedarbības - fungicīdi, bakteriocīdi,

neirotoksīni, sirds un asinsvadi

Čūskas – neirotoksīni un hemotoksini (proteīni

un enzīmi); pretsāpju, asinsspiediena

samazināšana

Phyllobates, Dendrobates - ~ 200 steroīdie

alkaloīdi; nervu signālu bloķēšana; jonu

pārnešanas atvieglošana vai kavēšana

Bufo – kardiotoksiski steroīdi (bufodienolīdi),

halucinogēni (O-metil-bufotenīns)

Taricha – neirotoksiski tetrodotoksīni

Proteīnu tipa toksīni – Pseudotriton, Bombina

variegata


Estētiskā nozīme


Abinieku globālā skaita

samazināšanās


Abinieku globālā skaita

samazināšanās

Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās


Abinieku globālā skaita

samazināšanās

Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās

Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās


Abinieku globālā skaita

samazināšanās

Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās

Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās

Piesārņojums, skābie lieti


Abinieku globālā skaita

samazināšanās

Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās

Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās

Piesārņojums, skābie lieti

UV-B stari


Abinieku globālā skaita

samazināšanās

Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās

Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās

Piesārņojums, skābie lieti

UV-B stari

Hitrīdomikoze, Ranavirus


Abinieku globālā skaita

samazināšanās

Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās

Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās

Piesārņojums, skābie lieti

UV-B stari

Hitrīdomikoze, Ranavirus

Kroplības


Abinieku globālā skaita

samazināšanās

Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās

Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās

Piesārņojums, skābie lieti

UV-B stari

Hitrīdomikoze, Ranavirus

Kroplības

Introdukcijas – Bufo marinus, Rana catesbeana


Abinieku globālā skaita

samazināšanās

Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās

Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās

Piesārņojums, skābie lieti

UV-B stari

Hitrīdomikoze, Ranavirus

Kroplības

Introdukcijas – Bufo marinus, Rana catesbeana

Ekspluatācija - pārtikā, terārijiem


Abinieku globālā skaita

samazināšanās

Kopš 1990-tajiem, t.sk. kalnos, aizsargājamās teritorijās

Ainavu izmaiņas - mitrzemju samazināšanās

Piesārņojums, skābie lieti

UV-B stari

Hitrīdomikoze, Ranavirus

Kroplības

Introdukcijas – Bufo marinus, Rana catesbeana

Ekspluatācija - pārtikā, terārijiem

Lokālu faktoru intesifikācija – bojāeja uz ceļiem etc.


Rāpuļu globālā skaita

samazināšanās ?


Rāpuļu globālā skaita

samazināšanās ?

Dzīvesvietu degradācija


Rāpuļu globālā skaita

samazināšanās ?

Dzīvesvietu degradācija

Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenotsuns)


Rāpuļu globālā skaita

samazināšanās ?

Dzīvesvietu degradācija

Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenotsuns)

Vides piesārņojums (dzimuma proporcijas)


Rāpuļu globālā skaita

samazināšanās ?

Dzīvesvietu degradācija

Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenotsuns)

Vides piesārņojums (dzimuma proporcijas)

Slimības – Mycoplasma (baktērija, elpvadi); bruņu

atslāņošanās


Rāpuļu globālā skaita

samazināšanās ?

Dzīvesvietu degradācija

Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenotsuns)

Vides piesārņojums (dzimuma proporcijas)

Slimības – Mycoplasma (baktērija, elpvadi); bruņu

atslāņošanās

Ekspluatācija


Rāpuļu globālā skaita

samazināšanās ?

Dzīvesvietu degradācija

Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenotsuns)

Vides piesārņojums (dzimuma proporcijas)

Slimības – Mycoplasma (baktērija, elpvadi); bruņu

atslāņošanās

Ekspluatācija

Klimata izmaiņas (TD sex determination)


Rāpuļu globālā skaita

samazināšanās ?

Dzīvesvietu degradācija

Invazīvu plēsēju introdukcija (žurkas, jenots, jenotsuns)

Vides piesārņojums (dzimuma proporcijas)

Slimības – Mycoplasma (baktērija, elpvadi); bruņu

atslāņošanās

Ekspluatācija

Klimata izmaiņas (TD sex determination)

Lokālu faktoru intensifikācija


Sugu izzušana


Rheobatrachus – 2

sugas, Kvīnslenda,

Austrālija, 1973-1983

Sugu izzušana


Rheobatrachus – 2

sugas, Kvīnslenda,

Austrālija, 1973-1983

Sugu izzušana

Bufo periglenes –

Monteverde, Costa Rica,

1966-1989


esošā izplatība potenciālā (uz 2050.g.)

Klimta izmaiņas un

potenciālā izplatība

(Araujo etal 2006)

Pelobates cutripes

Pelobates syriacus

Pelobates fuscus


Klimta izmaiņas un potenciālā izplatība

(Araujo etal 2006)

Amphibia

Reptilia


Piesārņojums

Pesticīdu pārnešana ar vēju

Kalifornijā (Davidson et al.

2002)


Hitrīdomikoze (I)


Hitrīdomikoze (I)

Kopš 1993. gada, Queensland, Austrālija


Hitrīdomikoze (I)

Kopš 1993. gada, Queensland, Austrālija

Izraisītājs – Chytridiomycota -

Batrachochytridium dendrobatidis


Hitrīdomikoze (I)

Kopš 1993. gada, Queensland, Austrālija

Izraisītājs – Chytridiomycota -

Batrachochytridium dendrobatidis

Astainiem un bezastainajiem abiniekiem


Hitrīdomikoze (I)

Kopš 1993. gada, Queensland, Austrālija

Izraisītājs – Chytridiomycota -

Batrachochytridium dendrobatidis

Astainiem un bezastainajiem abiniekiem

Globāla parādība, plašāk – pēc 1990 gada


Hitrīdomikoze (I)

Kopš 1993. gada, Queensland, Austrālija

Izraisītājs – Chytridiomycota -

Batrachochytridium dendrobatidis

Astainiem un bezastainajiem abiniekiem

Globāla parādība, plašāk – pēc 1990 gada

Izcelsmes vieta – Āfrika, pasaulē,

iespējams, kopš 1930-tajiem


Hitrīdomikoze (II)

http://www.conservation.org/


Hitrīdomikoze (III)


Hitrīdomikoze (III)

Batrachochytrium dendrobatidis


Hitrīdomikoze (III)

Batrachochytrium dendrobatidis

Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas

nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās

variācijas nelielas


Hitrīdomikoze (III)

Batrachochytrium dendrobatidis

Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas

nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās

variācijas nelielas

Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas

ūdenī


Hitrīdomikoze (III)

Batrachochytrium dendrobatidis

Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas

nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās

variācijas nelielas

Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas

ūdenī

Dabā – kurkuļu pārragotajās mutes daļās


Hitrīdomikoze (III)

Batrachochytrium dendrobatidis

Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas

nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās

variācijas nelielas

Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas

ūdenī

Dabā – kurkuļu pārragotajās mutes daļās

Simptomi – hiperkeratoze (sabiezināta

epiderma)


Hitrīdomikoze (III)

Batrachochytrium dendrobatidis

Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas

nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās

variācijas nelielas

Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas

ūdenī

Dabā – kurkuļu pārragotajās mutes daļās

Simptomi – hiperkeratoze (sabiezināta

epiderma)

Patogenitāte pie 10-28C temperatūras


Hitrīdomikoze (III)

Batrachochytrium dendrobatidis

Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas

nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās

variācijas nelielas

Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas

ūdenī

Dabā – kurkuļu pārragotajās mutes daļās

Simptomi – hiperkeratoze (sabiezināta

epiderma)

Patogenitāte pie 10-28C temperatūras

Grūti diagnosticēt agrīnās stadijās


Hitrīdomikoze (III)

Batrachochytrium dendrobatidis

Vienšūnas, primitīva, 5 mainīgas

nukleotīdu pozīcijas, ģenētiskās

variācijas nelielas

Hitīna šūnapvalks, heterotrofs, zoosporas

ūdenī

Dabā – kurkuļu pārragotajās mutes daļās

Simptomi – hiperkeratoze (sabiezināta

epiderma)

Patogenitāte pie 10-28C temperatūras

Grūti diagnosticēt agrīnās stadijās

Ārstējams (nebrīvē)


Abinieku kroplības (I)


Abinieku kroplības (I)

1992 g. Minnesotas štats, Rana pipiens


Abinieku kroplības (I)

1992 g. Minnesotas štats, Rana pipiens

ASV (g.k. vidējie rietumi), Kanāda, Peru, Anglija,

Vācija, Krievija, Japāna, Indija, Austrālija


Abinieku kroplības (I)

1992 g. Minnesotas štats, Rana pipiens

ASV (g.k. vidējie rietumi), Kanāda, Peru, Anglija,

Vācija, Krievija, Japāna, Indija, Austrālija

Ekstremitāšu trūkums vai palildekstremitātes; arī –

acu trūkums, apakšžokļa deformācijas


Abinieku kroplības (I)

1992 g. Minnesotas štats, Rana pipiens

ASV (g.k. vidējie rietumi), Kanāda, Peru, Anglija,

Vācija, Krievija, Japāna, Indija, Austrālija

Ekstremitāšu trūkums vai palildekstremitātes; arī –

acu trūkums, apakšžokļa deformācijas

?piesārņojums, UV-B, parazīti, plēsēji?


Abinieku kroplības (I)

1992 g. Minnesotas štats, Rana pipiens

ASV (g.k. vidējie rietumi), Kanāda, Peru, Anglija,

Vācija, Krievija, Japāna, Indija, Austrālija

Ekstremitāšu trūkums vai palildekstremitātes; arī –

acu trūkums, apakšžokļa deformācijas

?piesārņojums, UV-B, parazīti, plēsēji?

Nav tieši saistīts ar sugu izzušanām


Abinieku kroplības (II)


Abinieku kroplības (II)

Retinoīdi – attīstības un reģenerācijas

defekti: dakšveidā sazarotas kājas


Abinieku kroplības (II)

Retinoīdi – attīstības un reģenerācijas

defekti: dakšveidā sazarotas kājas

UV-B – paaugstināta embriju mirstība,

nav pierādījumu malformācijām


Abinieku kroplības (II)

Retinoīdi – attīstības un reģenerācijas

defekti: dakšveidā sazarotas kājas

UV-B – paaugstināta embriju mirstība,

nav pierādījumu malformācijām

Plēsēji – neizraisa malformācijas


Abinieku kroplības (II)

Retinoīdi – attīstības un reģenerācijas

defekti: dakšveidā sazarotas kājas

UV-B – paaugstināta embriju mirstība,

nav pierādījumu malformācijām

Plēsēji – neizraisa malformācijas

Trematožu Ribeiroia infekcija; >10 sugām

ASV, metacerkāriju cistas


Invazīvās sugas: vērša varde

(Rana catesbeana)


Invazīvās sugas: vērša varde

(Rana catesbeana)

20 gs beigas – introdukcijas


Invazīvās sugas: vērša varde

(Rana catesbeana)

20 gs beigas – introdukcijas

Negatīvi – vietējie abinieki


Invazīvās sugas: vērša varde

(Rana catesbeana)

20 gs beigas – introdukcijas

Negatīvi – vietējie abinieki

Batrachochytridium dendrobatidis

pārnēsātājs


Invazīvās sugas: vērša varde

(Rana catesbeana)

Potenciālā izplatība (Ficetola etal 2007)

(+) augstas vasaras temperatūras

(+) mitrāji

(-) ekspluatācija

20 gs beigas – introdukcijas

Negatīvi – vietējie abinieki

Batrachochytridium dendrobatidis

pārnēsātājs


Invazīvās sugas: “rotans” (Percottus glenii)

Seklu ūdenstilpņu suga

Būtiskie faktori:

• veģetācijas periods (Z limes)

• iztvaikošana (D limes)

• vasaras nokrišņu daudzums

(D limes)

Actual (A) & potential (B) range (Reshetnikov, Ficetola 2011)


Invazīvās sugas: sarkanausu

bruņurupucis (Trachemys scripta elegans)

Kopš 1980tajiem – bruņurupuču fermas ASV (1996 – 7.8milj exports; 2,2 uz

Eiropu)

Emys orbicularis – eksperimentos negatīva ietekme

Salmonellozes pārnēsātājs Z.Amērikā


Dzīvesvietu izmaiņas


Dzīvesvietu izmaiņas

Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs


Dzīvesvietu izmaiņas

Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs

Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā


Dzīvesvietu izmaiņas

Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs

Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā

Agroainavas vs meži


Dzīvesvietu izmaiņas

Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs

Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā

Agroainavas vs meži

Mikrobiotopu daudzveidība


Dzīvesvietu izmaiņas

Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs

Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā

Agroainavas vs meži

Mikrobiotopu daudzveidība

Biotopu fragmentācija un ģenētiskā daudzveidība


Dzīvesvietu izmaiņas

Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs

Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā

Agroainavas vs meži

Mikrobiotopu daudzveidība

Biotopu fragmentācija un ģenētiskā daudzveidība

Ziemošanas vietu iznīcināšana


Dzīvesvietu izmaiņas

Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs

Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā

Agroainavas vs meži

Mikrobiotopu daudzveidība

Biotopu fragmentācija un ģenētiskā daudzveidība

Ziemošanas vietu iznīcināšana

Vaļējas akas, pagrabi, grāvji


Dzīvesvietu izmaiņas

Hidroloģiskā režīma maiņa mitrzemēs

Izmaiņas sukcesiju (dab, māksl veicin) rezultātā

Agroainavas vs meži

Mikrobiotopu daudzveidība

Biotopu fragmentācija un ģenētiskā daudzveidība

Ziemošanas vietu iznīcināšana

Vaļējas akas, pagrabi, grāvji

Bojāeja uz ceļiem


Biotopu izmaiņas (rāpuļi)


Nārsta vietu izmaiņas (abinieki)


Sub-populāciju savienojamība

Gludenā čūska, Ķemeru NP

Laba ceļmala

Slikta ceļmala


Masveida bojāeja uz ceļiem

• Pavasara migrācija uz un

no nārsta vietām

• Šīgadeņu migrācija

vasaras 2.pusē

• Rudens migrācija uz

ziemošanas vietām

(abinieki)


Aizsardzības pasākumi

migrācijām


Aizsardzības pasākumi

migrācijām

1. Brīdinājuma zīmes uz ceļiem, ceļu

sezonāla slēgšana


Aizsardzības pasākumi

migrācijām

1. Brīdinājuma zīmes uz ceļiem, ceļu

sezonāla slēgšana

2. Ceļus plāno ņemot vērā abinieku

migrācijas - IVN


Aizsardzības pasākumi

migrācijām

1. Brīdinājuma zīmes uz ceļiem, ceļu

sezonāla slēgšana

2. Ceļus plāno ņemot vērā abinieku

migrācijas - IVN

3. Aizsargbūves gar ceļiem, tuneļi un

caurtekas


Aizsardzības pasākumi

migrācijām

1. Brīdinājuma zīmes uz ceļiem, ceļu

sezonāla slēgšana

2. Ceļus plāno ņemot vērā abinieku

migrācijas - IVN

3. Aizsargbūves gar ceļiem, tuneļi un

caurtekas

4. Jaunu nārsta ūdenstilpju izveide


Aizsardzības pasākumi

migrācijām

1. Brīdinājuma zīmes uz ceļiem, ceļu

sezonāla slēgšana

2. Ceļus plāno ņemot vērā abinieku

migrācijas - IVN

3. Aizsargbūves gar ceļiem, tuneļi un

caurtekas

4. Jaunu nārsta ūdenstilpju izveide

5. Sabiedrības informēšana par

problēmu, ekoloģiskā izglītošana


Ceļu norobežojumi un caurtekas


Drenāžas iekārtošana

Baseinu iekārtošana


Darbības ar divējādu ietekmi (i)

Meliorācijas grāvji


Darbības ar divējādu ietekmi (i)

Meliorācijas grāvji

Augstajos purvos:

Mežos, krūmājos, pļavās:


Darbības ar divējādu ietekmi (i)

Meliorācijas grāvji

Augstajos purvos:

(-) degradē dabisko

ekosistēmu

Mežos, krūmājos, pļavās:


Darbības ar divējādu ietekmi (i)

Meliorācijas grāvji

Augstajos purvos:

(-) degradē dabisko

ekosistēmu

(+) drenētās vietas paaugstina

bioloģisko daudzveidību,

stabilizē ūdens režīmu,

paaugstina ūdens pH

Mežos, krūmājos, pļavās:


Darbības ar divējādu ietekmi (i)

Meliorācijas grāvji

Augstajos purvos:

(-) degradē dabisko

ekosistēmu

(+) drenētās vietas paaugstina

bioloģisko daudzveidību,

stabilizē ūdens režīmu,

paaugstina ūdens pH

Mežos, krūmājos, pļavās:

(-) pazemina gruntsūdeņu

līmeni, samazina mitrāju

platību


Darbības ar divējādu ietekmi (i)

Meliorācijas grāvji

Augstajos purvos:

(-) degradē dabisko

ekosistēmu

(+) drenētās vietas paaugstina

bioloģisko daudzveidību,

stabilizē ūdens režīmu,

paaugstina ūdens pH

Mežos, krūmājos, pļavās:

(-) pazemina gruntsūdeņu

līmeni, samazina mitrāju

platību

(+) 3-5 gadus pēc izrakšanas

veidojas jaunas nārsta vietas,

augsts abinieku blīvums,

augstāka biotopa daudzveidība


Darbības ar divējādu ietekmi (ii)

Ceļi


Darbības ar divējādu ietekmi (ii)

Ceļi

(-) bojāeja uz ceļiem, dabisko

biotopu fragmentācija,

piesārņojums


Darbības ar divējādu ietekmi (ii)

Ceļi

(-) bojāeja uz ceļiem, dabisko

biotopu fragmentācija,

piesārņojums


Darbības ar divējādu ietekmi (ii)

Ceļi

(-) bojāeja uz ceļiem, dabisko

biotopu fragmentācija,

piesārņojums


Darbības ar divējādu ietekmi (ii)

Ceļi

(-) bojāeja uz ceļiem, dabisko

biotopu fragmentācija,

piesārņojums

(+) jaunu, piemērotu biotopu

izveide, koridors gēnu

apmaiņai starp dažādām

populācijām, barības objektu

koncentrēšanās vieta


Aizsardzība starptautiskā

likumdošanā


Aizsardzība starptautiskā

likumdošanā

1.Sugu un biotopu direktīva 92/43/EEC (par

dabisko dzīvotņu, savvaļas floras un

faunas aizsardzību): II pielikums (īpaši

aizsargājamu teritoriju izdalīšana) – 24 rāpuļu (t.sk.

Emys orbicularis), 24 abinieku (t.sk. Triturus cristatus,

Bombina bombina); IV pielikums –– 87 rāpuļu, 46

abinieku


Aizsardzība starptautiskā

likumdošanā

1.Sugu un biotopu direktīva 92/43/EEC (par

dabisko dzīvotņu, savvaļas floras un

faunas aizsardzību): II pielikums (īpaši

aizsargājamu teritoriju izdalīšana) – 24 rāpuļu (t.sk.

Emys orbicularis), 24 abinieku (t.sk. Triturus cristatus,

Bombina bombina); IV pielikums –– 87 rāpuļu, 46

abinieku

2.Padomes regula (EK) 338/97 par savvaļas

dzīvnieku un augu sugu aizsardzību,

regulējot tirzniecību ar tām (saraksts

regulā 1332/2005) – CITES sugas


Latvijas likumdošana


Latvijas likumdošana

1. Sugu un biotopu aizsardzības likums + MK noteikumi


Latvijas likumdošana

1. Sugu un biotopu aizsardzības likums + MK noteikumi

2. “Mikroliegumu sugas” – MK noteikumi Nr.

45/30.01.2001.; grozījumi Nr. 378/31.05.2005. – 3

abinieku, 2 rāpuļu sugas


Latvijas likumdošana

1. Sugu un biotopu aizsardzības likums + MK noteikumi

2. “Mikroliegumu sugas” – MK noteikumi Nr.

45/30.01.2001.; grozījumi Nr. 378/31.05.2005. – 3

abinieku, 2 rāpuļu sugas

3. “Īpaši aizsargājamās sugas” – MK noteikumi Nr.

396/14.11.2000.; grozījumi Nr. 627/27.07.2004. - + 3

abinieku, + 1 rāpuļu suga


Latvijas likumdošana

1. Sugu un biotopu aizsardzības likums + MK noteikumi

2. “Mikroliegumu sugas” – MK noteikumi Nr.

45/30.01.2001.; grozījumi Nr. 378/31.05.2005. – 3

abinieku, 2 rāpuļu sugas

3. “Īpaši aizsargājamās sugas” – MK noteikumi Nr.

396/14.11.2000.; grozījumi Nr. 627/27.07.2004. - + 3

abinieku, + 1 rāpuļu suga

4. Pārējās sugas – 7 abinieku, 4 rāpuļu sugas (Dzīvnieku

aizsardzības likums)


Sarkanvēdera ugunskrupis

(Bombina bombina)

“Mikroliegumu sugas”

Purva bruņurupucis

(Emys orbicularis)

Smilšu krupis

(Epidalea calamita)

Gludenā čūska

(Coronella austriaca)

Lielais tritons

(Triturus cristatusi)


“Īpaši aizsargājamās sugas”

Brūnais varžkrupis

(Pelobates fuscus)

Kokvarde

(Hyla arborea)

Sila ķirzaka

(Lacerta agilis)

Zaļais krupis

(Pseudepidalea viridis)


Mazais tritons

(Lissotriton vulgaris)

Zaļās vardes – 3 sugas

(Pelophylax complex)

Pārējās sugas

Parastais krupis

(Bufo bufo)

Parastā varde

(Rana temporaria)

Pļavas ķirzaka

(Zootoca vivipara)

Zalktis

(Natrix natrix)

Purva varde

(Rana arvalis)

Glodene

(Anguis fragilis)

Odze

(Vipera berus)

More magazines by this user
Similar magazines