valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

esfondi.lv

valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

2320

Latvijas

2300

iedzīvotāju

VALSTS STRATĒĢISKAIS IETVARDOKUMENTS 2007.-2013. GADA PERIODAM

skaits tūkst.

2280

2260

2240

ir pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, metālapstrāde un mašīnbūvniecība, vieglā un ķīmiskā rūpniecība. Sēra dioksīda,

slāpekļa oksīdu un GOS emisiju summa no rūpnieciskās ražošanas (kurināmā patēriņš un rūpnieciskie procesi) 2004.

gadā veidoja 16,53% no šo gāzu kopējām emisijām valstī. Transporta radītās sēra dioksīda emisijas veidoja 12% no

kopējām emisijām.

41. Transporta radītās emisijas 2004.gadā bija 37% no kopējām CO emisijām gaisā, 0,7% no kopējām CH , 6% no kopējām

2 4

N O, 52% no kopējām NOx, 22% no kopējām CO, 15% no kopējām NMGOS un 12% no kopējām SO emisijām.

2 2

42. Siltumnīcefekta gāzu (oglekļa dioksīds, metāns, vienvērtīgā slāpekļa oksīds u.c.) emisijas prognozes liecina, ka,

realizējot patreizējo klimata pārmaiņu samazināšanas politiku lielākajās siltumnīcefekta gāzu emisiju radošajās nozarēs

– enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā un atkritumu saimniecībā, Latvija spēs izpildīt ANO Vispārējās konvencijas

par klimata pārmaiņām Kioto protokolā noteiktās emisiju samazināšanas saistības 2008.-2012.gadā (šajā periodā

kopējās siltumnīcefekta 100% gāzu 4 emisijas jāsamazina 0 vismaz 0par 8%, salīdzinot 0 ar 1990.gada 1 līmeni), tomēr šīs politikas

ietvaros plānotie emisijas samazināšanas pasākumi prasīs 11 lielus ieguldījumus.

Augsta

43. Līdz šim valstis vēl nav vienojušās par emisijas samazināšanas saistībām pēc 2012.gada, tomēr ES ir stingri paudusi

80%

nostāju, ka turpmāk emisiju samazinājumam jābūt vēl ievērojamākam 26 - vismaz par 20-30% 42

46 2020.gadā un 60-80% 2050.

55

Laba

gadā. Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības straujo izaugsmi, kā arī Latvijas 63 ekonomikas salīdzinoši ciešo saistību ar

siltumnīcefekta emisijām, 60% sagaidāms, ka, lai sasniegtu augsto sagaidāmo emisiju samazinājuma līmeni, Vidēja būs nepieciešami

21

ievērojami papildu � nanšu līdzekļi gan valsts, gan privātajā sektorā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu pasākumu

īstenošanai. 40%

29

Slikta

35

44. Latvijā agrākās politiskās un ekonomiskās saimniekošanas 27

rezultātā ir saglabājušās pamestas un piesārņotas teritorijas.

Mainoties zemes īpašumtiesībām un likvidējoties piesārņojuma radītājiem, 25 daudzos gadījumos nav iespējams piemērot

20%

42

10

Ļoti slikta

principu „piesārņotājs maksā”. 4 Daļa pamesto 9un

piesārņoto teritoriju ir nonākušas valsts un pašvaldību pārziņā, bet daļu

atguvušas privātpersonas, kurām 15

6

18

trūkst nepieciešamo 9 līdzekļu šo teritoriju 6 sakārtošanai un attīrīšanai (sanācijai).

0%

1.2.5. Bioloģiskā daudzveidība baseinu

45. Latvijā līdz šim reģistrēti 27,7 tūkstoši augu un dzīvnieku sugu, no tām 907 sugas novērtētas kā tādas, kurām

nepieciešama īpaša aizsardzība un ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā 5 . Latvijā izveidota īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju sistēma. 6

46. Latvijā ir 632 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (t.sk. 295 dabas pieminekļi), kas aizņem 783 tūkstošus ha jeb

12,1% Latvijas sauszemes teritorijas, neskaitot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Papildus īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām augu un dzīvnieku sugu, kā arī biotopu aizsardzībai tiek veidoti mikroliegumi.

12

Ūdensobjekti %

14%

12%

10%

8%

6%

4%

2%

0%

Daugavas

upju sateces

apgabals

0,6%

0,7%

Gaujas upju

sateces

baseinu

apgabals

0,7%

2,2%

Lielupes

upju sateces

baseinu

apgabals

4,7%

5,0%

Ventas upju

sateces

baseinu

apgabals

1960 1965 1970 1975 1980 1985 1990

Attēls Nr. 5: Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars 1960.-2004.gadā

1998 2001 2004*

7

Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, 2005

47. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmu veido: 4 dabas rezervāti, 278 dabas liegumi, 43 dabas parki, 3 nacionālie

parki, 9 aizsargājamo 14 ainavu apvidi, 295 dabas pieminekļi, kā arī 1 biosfēras rezervāts. Īpaši aizsargājamajās dabas

teritorijās vislielāko platību aizņem meži 49% un lauksaimniecības zemes 24%, savukārt 12% – ūdeņi, 14% – purvi un 1%

12

citi biotopi.

10

8

5 Latvijas vides pārskats 6 ’98, Vides konsultāciju un monitoringa centrs, Rīga, 1999.

ES (25)

6 Pārskats par Valsts teritorijas izmantošanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Rīga, 2001.

7 Ziemeļvidzemes biosfēras 4 rezervāts nav iekļauts.

2

0

6,6%

6,8%

8,9%

Kopā

12,1%

Latvija

More magazines by this user
Similar magazines