valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

esfondi.lv

valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

Jomas Stiprās puses Vājās puses Iespējas Draudi

� Valsts piedāvāto pasākumu un iniciatīvu

rezultātā pieaug uzņēmējdarbības aktivitāte

� Elastības un drošības darba attiecībās

veicināšana (elastīgu darba līgumu formu

piemērošana, iespēja strādāt nepilnu darba

laiku, sociālo partneru lomas palielināšana,

u.t.t)

� Vērojama diskriminācija pēc dzimuma

pazīmes

� Ierobežotas iespējas darba un ģimenes

dzīves saskaņošanai

� Izteikta studiju virzienu dzimumu

segregācija, kas sekmē arī darba tirgus un

profesionālo dzimumu segregāciju

� Nepietiekama nodarbinātības un

sociālās politikas izstrādē un ieviešanā

iesaistīto institūciju administratīvā

kapacitāte un infastruktūra

� Vietējā līmenī vāji attīstītas partnerības

efektīvai un integrētai nodarbinātības

politikas ieviešanai

� Darbaspēka iztrūkums nacionālajā

ekonomikā

� Iekšējās un profesionālās darbaspēka

mobilitātes trūkums

� Darbaspēka rezerve/pasivitāte

� Augsts bezdarba līmenis cilvēkiem ar

zemām prasmēm

� Izglītības sistēmas ilgstoša nespēja piemēroties

darba tirgus prasībām

� Negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, kā

rezultātā samērā straujš izglītojamo un studējošo

skaita samazinājums visos izglītības līmeņos

� Pedagogu novecošanās un iespējamais pedagogu

trūkums

� Sagatavoto jauno speciālistu emigrācija uz citām

valstīm

� Izglītības pakalpojumu izmaksu pieaugums

� Plašas starptautiskas (īpaši ES)

pieredzes izmantošana izglītības sistēmas

pilnveidošanai

� Izglītības kvalitātes paaugstināšana Latvijā

un pielāgošana darba tirgus prasībām,

veicinot izglītības iestāžu un darba devēju

sadarbību, kā arī investējot valsts izglītības

sistēmā

� Uzlabotais izglītības saturs dabaszinātnēs

un ieviesta centralizēto eksāmenu sistēma

vidējā izglītībā

� Pieprasījums pēc kvali� cētiem nozaru

speciālistiem, kas savukārt veicina izglītības

piedāvājuma attīstību un pilnveidošanu

� Salīdzinoši liels pašu studējošo vai

kredītresursu līdzekļu ieguldījums augstākās

izglītības ieguvē, kas liecina par izglītības

pieprasījumu un prestižu valstī

� Ārpusklases un interešu izglītības iespējas

� Nav sistemātiska tautsaimniecības

vidēja termiņa pieprasījuma

profesionālajā un augstākajā izglītībā

analīzes, darba tirgus prasībām

neatbilstoša nacionālās kvali� kāciju

sistēma un izglītības programmas

� Ierobežota izglītības sistēmas kapacitāte,

noteikta ar infrastruktūras novecojumu

visos izglītības līmeņos

� Nepietiekams vispārējās izglītības

pedagogu skaits un kvali� kācija

� Akadēmiskā personāla novecošanās

un nepietiekama to kvali� kācijas

paaugstināšanas aktivitāte

� Nepietiekams maģistra un doktora

studiju programmās studējošo skaits un

doktora grādu ieguvušo skaits

� Nav pietiekoši attīstīta profesionālā

orientācija jauniešiem

� Neefektīvā sadarbība starp profesionālās

izglītības iestādēm un darba devējiem

� Attīstīts augstākās un

profesionālās izglītības

iestāžu tīkls visā Latvijas

teritorijā

� Augsts iedzīvotāju

vispārējais izglītības līmenis

� Liels augstākajā izglītībā

studējošo īpatsvars (viens

no augstākajiem rādītājiem

Eiropā un pasaulē)

� Kvalitatīva, pieejama un

konkurētspējīga izglītība

izvirzīta kā viena no

svarīgākajām valdības un

valsts prioritātēm

� Izstrādāti nacionālie

politikas plānošanas

dokumenti izglītības un

mūžizglītības attīstībai

2007.-2013.gadam

- izglītība un

apmācība

29

More magazines by this user
Similar magazines