valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

esfondi.lv

valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

VALSTS STRATĒĢISKAIS IETVARDOKUMENTS 2007.-2013. GADA PERIODAM

tiek piedāvātas nekvali� cētam darbaspēkam un darbaspēkam valsts sektorā. Tajā pašā laikā šim darbaspēkam trūkst

prasmes, iemaņas, informācijas un mobilitātes iespēju, lai aizpildītu tukšās kvali� cētās darba vietas. Efektīvu cilvēku

resursu izmantošanu varētu traucēt neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, kuras cēlonis ir

nepilnības izglītības sistēmā. Savukārt kopējo cilvēka resursa kvalitāti apdraud sliktais darbaspēka veselības stāvoklis.

Tā kā valsts attīstības stratēģija tiek veidota saskaņā ar LR Saeimas apstiprinātā ilgtermiņa dokumenta „Latvijas

izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” nostādnēm, tad priekšnoteikumu radīšana cilvēku resursa efektīvai

izmantošanai un tā attīstībai ir viens no VSID stratēģijas centrālajiem elementiem.

172. Tautsaimniecības attīstības ziņā Latvija ir daudz guvusi no integrācijas Eiropā, piekļūstot tirgiem, sakārtojot

uzņēmējdarbību regulējošo likumdošanu. Tomēr ekonomiskā aktivitāte vēl joprojām ir zema, uzņēmumu konkurētspēja

ierobežota, ekonomika šobrīd pamatā balstās uz tradicionālajām tautsaimniecības nozarēm, kurām raksturīga augsta

darbaspēka un dabas resursu intensitāte, kā arī zema pievienotā vērtība. Lai arī ir atsevišķas tautsaimniecības nozares,

kurās Latvijā ir zinātnes un pētniecības, kā arī inovāciju un zināšanu ietilpīgas ražošanas potenciāls, to īpatsvars

ekonomikā šobrīd ir pārāk mazs. Līdz ar to VSID stratēģijai īpaša uzmanība jāpievērš tiem attīstības nosacījumiem,

kas stimulētu ekonomiskās aktivitātes un konkurētspējas pieaugumu, ekonomikas restrukturizāciju un virzību uz

zināšanu ietilpīgu ekonomiku.

173. Latvijā kopumā ir labvēlīgi priekšnoteikumi līdzsvarotai un ilgtspējīgai attīstībai, piemēram, vienmērīgs pilsētu

izvietojums valsts teritorijās, kas ir policentriskas valsts attīstības priekšnosacījums, kvalitatīva un nepārblīvēta

vide, apmierinošs vietējo dabas resursu stāvoklis, optimāls transporta infrastruktūras izvietojums. Tajā pašā laikā

ekonomikas tālāku izaugsmi un teritorijas līdzsvarotu attīstību apdraud infrastruktūras nolietojums vai neatbilstība

ekonomikas izaugsmes radītajām kvalitātes prasībām, publisko pakalpojumu zemā kvalitāte un ierobežotā pieejamība.

VSID stratēģija ir vērsta uz to, lai mazinātu risku, ka infrastruktūras un publisko pakalpojumu nepilnības sāk traucēt

tautsaimniecības tālāku straujo izaugsmi, kā arī negatīvi ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti dažādās valsts teritorijas

daļās.

2.2.3. Mērķi un prioritātes

174. SF un KF atbalsta uzdevums 2007.-2013.gados ir veicināt ātrāku valsts ekonomisko izaugsmi un tuvošanos ES

dalībvalstu vidējam labklājības līmenim. Šis mērķis ir mērāms, kā vēlme sasniegt ES dalībvalstu vidējo iekšzemes

kopprodukta (IKP) līmeni uz vienu iedzīvotāju. Lai īstenotu šo mērķi, Latvija LNLP, kā arī ES fondu intervencei

2007.-2013. gados izvirza sekojošus sasniedzamos rezultātus:

� ikgadēji saglabāt stabilu IKP pieauguma tempu 6-8% līmenī (bāzes vērtība 2006.gadā -11,9%);

� paaugstināt nodarbinātības līmeni līdz 70%, tajā skaitā, sieviešu nodarbinātības līmeni – līdz 66% un vecāku

cilvēku nodarbinātības līmeni – līdz 55% (bāzes vērtība 2006.gadā – 66,3%, nodarbinātības līmenis sievietēm –

62,3%, vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis – 53,3%);

� bezdarba līmeni samazināt zem 6% (bāzes vērtība 2006.gadā – 6,8%);

� sasniegt vismaz 53% no ES vidējā produktivitātes rādītāja (IKP pēc PPS uz vienu strādājošo) (bāzes vērtība 2005.

gadā – 47,9%)

175. Turklāt Latvija nosaka arī šādus ietekmes rādītājus ES fondu intervences izvērtēšanai:

� ilgstošā bezdarba rādītāju samazināt līdz 2,0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (bāzes vērtība 2006.gadā

- 2,5%);

� sasniegt 1,5% no IKP līmeni iekšzemes izdevumiem pētniecībai un attīstībai (bāzes vērtība 2005.gadā – 0,57%);

� panākt, ka 87% jauniešu 20-24 gadu vecumā ir vismaz vidējā izglītība (bāzes vērtība 2005.gadā – 79,9%);

� iedzīvotāju īpatsvaru, kam nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstoši notekūdeņu apsaimniekošanas

pakalpojumi, palielināt līdz 62% (bāzes vērtība 2004.gadā – 9%);

� sasniegt laika ietaupījuma vērtību pasažieriem, pateicoties izbūvētiem un rekonstruētiem autoceļiem – 10,9

miljoni EUR/gadā.

176. Lai Latvija varētu panākt pārējo ES attīstībā, ar fondu palīdzību ir jāīsteno valsts attīstības stratēģija, ko valdība noteikusi

Nacionālajā attīstības plānā. NAP valsts attīstības stratēģijas priekšplānā izvirza izglītotu, radošu un uzņēmīgu cilvēku,

bet kā galveno mērķi nosaka veidot uz izglītību, zinātni un konkurētspējīgiem uzņēmumiem balstītu tautsaimniecību.

Līdz ar to SF un KF atbalsts 2007.-2013.gados primāri tiks virzīts uz iedzīvotāju izglītību, uzņēmumu tehnoloģisko

izcilību un elastību, kā arī zinātnes un pētniecības attīstību, lai veicinātu zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanos

valstī. Līdztekus šim stratēģiskajam mērķim svarīgi ir nodrošināt to, ka ar SF un KF atbalstu tiek stiprināti arī citi

nepieciešamie priekšnoteikumi ilgspējīgai ekonomiskai attīstībai un cilvēku dzīvei Latvijā kopumā.

177. Pievienojoties Eiropas Kopienas virzībai uz dinamiskāko un konkurētspējīgāko zināšanu ekonomiku pasaulē, Latvija

provizoriski paredz līdz pat 61% no pieejamā ES līdz� nansējuma novirzīt Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības

politikas mērķu sasniegšanai. Paredzētais ieguldījuma līmenis ir zemāks nekā obligātais apjoms valstīm, kas ietilpa ES

sastāvā līdz 2004.gada maijam – ņemot vērā dažu jauno nelielo un mazāk attīstīto dalībvalstu speci� skos apstākļus,

nosacījums nebija noteikts kā obligāts. Latvijai, kurā novērojums infrastruktūras trūkums un zemi ekonomiskās

attīstības rādītāji, vairāk nekā puses no fondu līdzekļiem novirzīšana Lisabonas mērķu īstenošanai ir nozīmīgs solis

virzienā pretim augstākai pozīcijai vērtību radīšanas ķēdē, kā arī nepārprotams signāls, kas liecina par atbalstu

Lisabonas mērķiem.

38

More magazines by this user
Similar magazines