valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

esfondi.lv

valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

178. Īpaši svarīgs ES fondu atbalsts būtu tām nozarēm, kurās Latvijā ir izveidojies noteikts izaugsmes potenciāls un ir

iespējams piedāvāt starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus. Starp zinātnes nozarēm kā perspektīvās

„izgudrojumu nozares” Latvijā var identi� cēt medicīnisko ķīmiju, gēnu inženieriju, kā arī MHD metalurģiju. Savukārt

uzņēmējdarbības jomā var izcelt vairākas perspektīvās sadarbības nozares jeb klasterus – kokapstrāde, ķīmiskā

rūpniecība (farmācija), metālapstrāde, transports un loģistika, sakari (informācijas un komunikāciju pakalpojumi).

Kā perspektīvas Latvijā tiek uzskatītas arī tās nozares, kam raksturīga maza dabisko resursu ietilpība un kuras tiek

balstītas uz intelektuālo īpašumu (radošās industrijas).

179. Lai Latvijā efektīvi izmantotu ES fondus, Latvijas varas iestādes aktīvi centīsies izskatīt jaunus palīdzības izmantošanas

veidus un meklēs mūsdienīgas metodes, tādējādi nodrošinot to, ka sistēma vienmēr būs atvērta jauninājumiem un

eksperimentiem, tai skaitā rezultātiem iniciatīvā Reģioni ekonomiskām pārmaiņām.

180. Lai nodrošinātu efektīvu īstenošanas gaitu, viens no iespējamiem risinājumiem ir censties realizēt liela mēroga jeb

apjomīgus tautsaimnieciskus pasākumus (economies of scale), paredzot saskaņošanu un pat sadarbību ar kaimiņvalstīm

tādās jomās kā pētniecība un attīstība, transports, ieskaitot sabiedrisko transportu, � nanšu risinājumi, tūrisms, vide,

kā arī administratīvā kapacitāte. Šajā ziņā sadarbība ar Igauniju un Lietuvu varētu būt pietiekami stabils pamats

turpmākajām darbībām, jo šīs trīs valstis jau vairāk nekā piecus gadus regulāri tikušās un konsultējušās par ES fondu

izmantojumu.

181. Lai sasniegtu augstāk minēto vispārējos mērķus, SF un KF investīcijas tiek plānotas atbilstoši trim tematiskām asīm:

� cilvēku resursu attīstība un efektīva izmantošana,

� konkurētspējas palielināšana un virzība uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku,

� publisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabojumi kā priekšnoteikums valsts un tās teritorijas līdzsvarotai

attīstībai.

182. Līdztekus šīm trim tematiskajām asīm SF un KF apguvē svarīgas ir arī horizontālās prioritātes - teritorijas līdzsvarota

attīstība, Rīgas starptautiskā konkurētspēja, makroekonomiskās stabilitātes, vienādu iespēju, ilgtspējīgas attīstības

veicināšana, kā arī informācijas sabiedrības attīstība.

2.2.4. Tematiskā ass Nr.1 – cilvēku resursu attīstība un efektīva izmantošana

183. Latvija ir apņēmusies sasniegt Lisabonas stratēģijā nospraustos nodarbinātības mērķus: pilna nodarbinātība, darba

apstākļu kvalitāte un produktivitāte, kā arī sociālās atstumtības novēršana. Vienlaicīgi NAP kā prioritāti izvirza

atbalstu izglītotam un radošam cilvēkam, kam pamatā ir šādi rīcības virzieni :

� kvalitatīva pamatizglītība, obligāta vidējā un pieejama augstākā izglītība,

� izglītības infrastruktūras modernizācija,

� darbaspēka sagatavošana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam,

� cilvēka radošā potenciāla pilnvērtīga izmantošana un attīstīšana mūža garumā.

184. Ņemot vērā to, ka VSID stratēģija atzīst izglītību un zināšanas kā svarīgāko resursu, uz kura valsts var balstīt tālāko

ekonomisko izaugsmi, kā arī to, ka demogrā� skā situācija rāda, ka cilvēku resursi kvantitatīvi valstī tuvākajās

desmitgadēs nepieaugs, lielākā uzmanība 2007.-2013.gadu periodā jāpievērš esošo cilvēku resursu efektīvai

izmantošanai un tālākai attīstībai.

185. Šajā asī � nansējumus tiek nodrošināts no ESF un ERAF, kas tādējādi ļauj cilvēkresursu un nodarbinātības jomā veikt

atbilstoši līdzsvarotas investīcijas gan netaustāmajās vērtībās, gan arī taustāmajās. Šai tematiskajai asij tiek piešķirts

38,34% no struktūrfondu � nansējuma, kas tādējādi norāda uz cilvēkresursu un to efektīva izmantojuma nozīmes

pieaugumu 2007.-2013.gada programmēšanas periodā.

186. ESF � nansējuma apjoms piedzīvojis pieaugumu pēc sarunām ar Eiropas Komisijas dienestiem. ESF īpatsvars no

kopējā fondu piešķīruma 4,5 miljardu eiro apjomā palielinājies par 93 miljoniem eiro – no 11,42% līdz 12,15%, kas

liecina par faktu, ka Latvijas politikas darba kārtībā liela nozīme ir intervencei tādās nemateriālajās jomās kā izglītība,

nodarbinātība un sociālās atstumtības mazināšana.

187. Cilvēku resursa efektīvai izmantošanai svarīgs nosacījums ir iedzīvotāju nodrošinājums ar atbilstošu izglītību un

prasmēm un jaunā darbaspēka sagatavošana. 2007.-2013.gados svarīgākais uzdevums ir panākt izglītības sistēmas

atbilstību mainīgajām darbaspēka tirgus prasībām, kā arī lai tās spēju sagatavot darbaspēku atbilstoši nākotnes

ekonomikas attīstības tendencēm un virzībai uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku. Tā sasniegšanai ir nepieciešami

būtiski uzlabojumi gan izglītības kvalitātē, gan pieejamībā, tajā skaitā izglītības pieejamībā sociālās atstumtības riskam

pakļautajām iedzīvotāju grupām. Kvalitātes uzlabojumi izglītībā prasa ES fondu atbalstu gan izglītības saturam,

infrastruktūrai, materiāli tehniskajam nodrošinājumam (mācību līdzekļiem, aprīkojumam, iekārtām, aparatūrai), gan

pedagogu un akadēmiskā personāla atjaunošanai un kvali� kācijas uzlabošanai. Izglītības kvalitātes, efektivitātes un

pieejamības uzlabošanai ir nepieciešams veicināt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un e-mācību izmantošanu

izglītības procesā. Gan augstākās izglītības attīstībai un zinātniskā potenciāla nostiprināšanai, gan arī efektīvas

zināšanu pārneses nodrošināšanai kritisks jautājums būs pietiekošs augsti kvali� cētu speciālistu un darbinieku skaits,

tādēļ ES fondu resursi izmantojami, lai mazinātu šo speciālistu aizplūšanu no valsts, veicinātu emigrējušo speciālistu

atgriešanos, kā arī piesaistītu papildus cilvēku resursu no ārvalstīm zinātnes un pētniecības (P&A) aktivitātēm gan

zinātniskajos institūtos, gan uzņēmumos. Šajā jomā atbalstam publisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabojumiem

un investīcijām cilvēku kapitālā jābūt savstarpēji koordinētiem un papildinošiem. Lai veicinātu visas valsts teritorijas

attīstību, nostiprināmi ir arī cilvēku kapitāla izaugsmes centri ārpus Rīgas.

39

More magazines by this user
Similar magazines