valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

esfondi.lv

valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

213. Neskartās dabas teritorijas, bioloģiskā daudzveidība, kultūras un vēstures mantojums ir resurss, kuru, atbilstoši

pielāgojot, var izmantot valsts un tās atsevišķu teritoriju ekonomiskā potenciāla palielināšanai, ekonomiskās aktivitātes

veicināšanai, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes rādītāju uzlabošanai. Tādēļ SF un KF atbalstam šajās jomās būtu

jāpanāk, ka tiek pilnveidota ar minētajiem resursiem saistītā infrastruktūra un publiskie pakalpojumi, kas atļautu to

izmantot kā veicinātāju tālākai investīciju (īpaši privātā sektora) piesaistei un ekonomiskās aktivitātes pieaugumam

apkārt esošajā teritorijā. Investīcijas šajās jomās īpaši varētu veicināt tūrisma nozares attīstību, kur, izstrādājot un

pilnveidojot tūrisma produktus, varētu panākt lielāku apmeklētāju skaitu gan valstī kopumā, gan atsevišķās tās

teritorijas daļās.

214. Lai īstenotu Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013.gadam izvirzīto policentriskās attīstības stratēģiju, ir

svarīgi nodrošināt investīciju koncentrāciju pilsētās kā reģionu attīstības virzītājspēkā izaugsmes un konkurētspējas

veicināšanai, ievērojot integrētu pieeju teritoriju attīstībai (ievērojot teritoriālās un starpnozaru integritātes principus).

Līdz ar to, pilsētām ir jāpiedāvā papildus stimuli to izaugsmes veicināšanai, ļaujot tām īstenot inovatīvus attīstības

problēmu risinājumus, kas efektīvi papildinātu šīs tematiskās ass ietvaros plānoto atbalstu infrastruktūras attīstībai.

2.2.7. Horizontālās prioritātes

215. Teritorijas līdzsvarota attīstība – valsts līdzsvarotai un ilgtspējīgai attīstībai svarīgi ir mazināt nelabvēlīgās attīstības

rādītāju atšķirības starp dažādām valsts teritorijas daļām, īpaši, starp galvaspilsētas reģionu un pārējo teritoriju,

īstenojot policentrisku attīstības modeli un dodot priekšrocību salīdzinoši mazāk attīstīto teritoriju atbalstam.

Izmantojot vienmērīgo apdzīvoto vietu pārklājumu valsts teritorijā, iespējams izveidot attīstības centru struktūru, kur

līdzās nacionālas nozīmes attīstības centriem nozīmīgu vietu ieņem reģionālas, novadu un vietējas nozīmes attīstības

centri. Attīstības centru uzdevums ir kalpot par valsts teritoriju sociālās un ekonomiskās attīstības dzinējspēkiem,

kā arī publisko pakalpojumu centriem. SF un KF atbalsta uzdevums būs mazināt nelabvēlīgās sociāli ekonomiskās

attīstības tendences, atbalstot nacionālas, reģionālas un novadu nozīmes attīstības centrus.

216. Rīgas starptautiskā konkurētspēja – Rīgas kā Baltijas jūras reģiona mēroga darījumu, zinātnes un kultūras izcilības

centra nostiprināšanās ir izšķirošs faktors arī visas valsts straujai izaugsmei. Galvaspilsētas ekonomiskā potenciāla

un starptautiskās konkurētspējas nostiprināšana, kā arī pilsētas straujās izaugsmes efekta pārnese uz pārējo valsts

teritoriju ir arī ES fondu investīciju uzdevums. Kā viena no lielākajām Baltijas reģiona pilsētām Latvijas galvaspilsēta

Rīga atrodas unikālā situācijā, lai gūtu ievērojamu labumu no fondu līdzekļiem.

217. Makroekonomiskā stabilitāte – valsts makroekonomiskā stabilitāte ir atkarīga no tautsaimniecības spējas saglabāt

ekonomiskās izaugsmes tempus un nodrošināt šādas izaugsmes ilgtspēju. Līdz ar to SF un KF investīcijām pamatā ir

jābūt vērstām uz produktīvajām nozarēm, kas vidējā un ilgā termiņā var garantēt ieguldījumu ekonomikas kopapjoma

pieaugumā. SF un KF intervencei publisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabojumos jāspēlē svarīga loma šo

nozaru izmaksu efektivitātes pieaugumā, tādējādi nostiprinot valsts � nanšu ilgtspējību. Ilgtspējīgai � nanšu politikai

svarīgs nosacījums 2007.-2013.gadu periodā būs arī publiskās un privātās partnerības risinājumu pielietojums

dažādu sabiedrības interesēm atbilstošu attīstības projektu īstenošanai. Tādēļ īpaši atbalstāmas būtu tās SF un KF

līdz� nansētās iniciatīvas, kas papildus publiskajam � nansējumam (ES un Latvijas) mobilizē arī privāto � nansējumu.

Turklāt būs jāīsteno arī virkne iniciatīvu, lai mazinātu milzīgā apjomā ieplūstošo ES fondu izraisīto cenu pieauguma

efektu Latvijā, tai skaitā veicot pētījumus par cenu pieauguma iemesliem. Bez tam, Latvijas varas iestādes izvairīsies

no lielu iepirkumu vienlaicīgas izsludināšanas, atbalsts uzņēmējdarbībai vairs netiks piešķirts grantu veidā, bet vairāk

izmantojot citas dalības formas un metodes, piemēram, � nanšu inženierijas mehānismus un citas.

218. Vienādas iespējas – jelkāda veida diskriminācijas dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības,

invaliditātes, seksuālās orientācijas, vecuma dēļ izskaušana un vienādu iespēju nodrošināšana dažādām sabiedrības

grupām kā horizontāls princips ir ievērojams visās SF un KF intervences jomās. ESF regulā īpaša uzmanība pievērsta

dzimumu līdztiesībai un invalīdu sociālās atstumtības apkarošanai, un Latvija apņemas nodrošināt to, ka vienlīdzīgas

iespējas būs horizontālās prioritātes centrālais jautājums. Attīstot un pilnveidojot infrastruktūru (t.sk. transporta,

izglītības, kultūrvides, tūrisma, sociālo) nepieciešams nodrošināt vides pieejamību invalīdiem, atbilstoši pieejamas

vides kritērijiem.

219. Ilgtspējīga attīstība – VSID un fondu programmēšanas kontekstā ilgtspējīga attīstība mērķtiecīgi tiek aplūkota kā vides

aizsardzība. Dabas resursu saprātīga izmantošana un vides saglabāšana nākamajām paaudzēm ir priekšnoteikums

valsts izaugsmei. Tādēļ arī SF un KF īstenošanā jāievēro nepieciešamība saskaņot ekonomisko izaugsmi un dabas

resursu izmantošanu, lai tautsaimniecības un sociālie panākumi netiktu gūti uz dabas resursu pārmērīgas izmantošanas

un vides kvalitātes pasliktināšanas rēķina. Lai to nodrošinātu, SF un KF ieviešanas gaitā jāveic ietekmes uz vidi

novērtējums visām nozīmīgākajām investīcijām infrastruktūrā, jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana SF un

KF līdz� nansētos projektos, vides standartu ieviešanu ražošanā, kā arī inovācijas vides jomā.

220. Informācijas sabiedrība – informācijas sabiedrības attīstība ir cieši saistīta ar virzību uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku

un zināšanu sabiedrību, jo no tās ir atkarīga piekļuve zināšanām kā galvenajam valsts attīstības resursam. Līdz ar to

2007.-2013.gados arī SF īstenošanā svarīga prioritāte ir uzlabot publisko pakalpojumu pieejamību ar IKT palīdzību,

izmantot IKT risinājumus kā līdzekli papildus darba vietu radīšanai, veicinātāju inovācijām un uzņēmējdarbības

43

More magazines by this user
Similar magazines