valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

esfondi.lv

valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

VALSTS STRATĒĢISKAIS IETVARDOKUMENTS 2007.-2013. GADA PERIODAM

� ekonomisko aktivitāšu veicināšana vāji attīstītos reģionos,

� profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošana,

� sociālā darba speciālistu izglītošana un apmācības.

268. Nacionālajā attīstības plānā papildus iepriekšminēto prioritāro uzdevumu atspoguļojumam īpašs uzsvars tiek likts uz

nepieciešamību darboties preventīvi, novēršot vai mazinot sociālās atstumtības cēloņus, proti, iedzīvotāju nabadzību

un ienākumu nevienlīdzību, ilgstošo bezdarbu, kā arī reģionālās un pilsētu/lauku atšķirības. VSID sociālās iekļaušanas

investīciju virziens atbilst Ilgstošā bezdarba mazināšanas un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu

iesaistes darba tirgū NAP stratēģijas apakšvirzienam.

269. Nacionālajā ziņojumā par sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju 2006.-2008. gadam sociālās

iekļaušanas jomā izvirzīti šādi uzdevumi:

� lai uzlabotu izglītības un nodarbinātības pakalpojumu pieejamību nabadzības un sociālās atstumtības riskam

pakļautajiem bērniem un jauniešiem, sekmēt jauniešu – bezdarbnieku un invalīdu-bezdarbnieku vecumā no

15–25 gadiem darba iemaņas un spējas, sekmēt ieslodzīto un bijušo ieslodzīto-jauniešu nodarbinātību,

� uzlabot sociālo pakalpojumu pieejamību pensionāriem un ģimenēm ar bērniem, kā arī attīstīt institucionālai

aprūpei alternatīvus aprūpes pakalpojumus, tādējādi sekmējot ģimenes locekļu nodarbinātības iespējas.

270. Kopējā sociālās iekļaušanas memorandā izvirzīti šādi nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas pasākumi:

� ar izglītības iegūšanas iespējām un izglītības kvalitāti saistīto problēmu pārvarēšana;

� iekļaujoša darba tirgus izveide un nodarbinātības veicināšana;

� sociālo pakalpojumu attīstība.

271. Sociālās iekļaušanas politikas efektivitātes veicināšanai Latvija kopš 2002.gada bija iesaistīta Kopienas Rīcības

programmā cīņai ar sociālo atstumtību (2002-2006) un, lai turpinātu šajā programmā uzsāktās darbības, kopš 2007.

gada piedalās Eiropas Kopienas „Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmā PROGRESS” (2007-2013),

tādējādi veicinot nacionālās sociālās iekļaušanas politikas īstenošanu saskaņā ar kopējo Eiropas sociālās iekļaušanas

procesu, kura galvenais mērķis ir līdz 2010.gadam būtiski samazināt nabadzību Eiropas Savienībā.

272. Lai risinātu augstākminētos jautājumus, Eiropas Sociālais fonds atbalstīs šādus galvenos investīciju virzienus:

ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, bezdarbnieku, personu, kas, atgriežoties Latvijā pēc uzturēšanās ārzemēs, saskaras

ar grūtībām iekļauties darba tirgū, citu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātības iespēju

paaugstināšana, darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām

ar funkcionāliem traucējumiem, bezpajumtniekiem un citām sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju

grupām.

3.1.2.5. Administratīvās kapacitātes stiprināšana

273. Administratīvās kapacitātes stiprināšana ir svarīgs priekšnoteikums publiskās pārvaldes un sociālo partneru

stabilai, līdzsvarotai un mērķtiecīgai attīstībai, publiskās pārvaldes un publisko pakalpojumu institūciju efektivitātes

paaugstināšanai un tādējādi – labas pārvaldības mērķa sasniegšanai, kas veicinās arī labāka regulējuma principu

piemērošanu publiskajā pārvaldē, līdz ar to nodrošinot efektīvāku attīstības politiku un Latvijas un Eiropas Savienības

mērķu sasniegšanu.

274. Balstoties uz līdzšinējās situācijas analīzi, publiskās pārvaldes administratīvās kapacitātes un pārvaldības jomā kā

galvenās problēmas ir identi� cētas:

� nepietiekama politikas plānošanas sasaiste ar ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentiem, īpaši prioritāšu

noteikšanas, ietekmes novērtēšanas un � nanšu plānošanas aspektos,

� vāja reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējā sasaiste, kā arī to sasaiste

ar nacionālajā līmenī de� nētajām valsts attīstības prioritātēm,

� nepietiekami attīstīta stratēģiskās plānošanas sistēma valsts, reģionālajā un vietējā pārvaldes līmenī,

� zema izstrādāto teritorijas un attīstības plānošanas dokumentu kvalitāte un vienota skatījuma trūkums uz

teritoriju attīstību,

� nepietiekama publiskajā pārvaldē strādājošo kvali� kācija,

� attīstības plānotāju trūkums reģionālajā un vietējā līmenī,

� augsta personāla mainība,

� vienotas cilvēkresursu vadības sistēmas neesamība,

� nepietiekama publiskās pārvaldes institūciju iniciatīva kvalitātes vadības sistēmas veidošanā un ieviešanā,

� sistemātiskas pieejas administratīvo šķēršļu izvērtēšanā un novēršanā trūkums,

� neapmierinoša publisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte,

� ierobežotas tālākizglītības programmu pilnveides un dažādošanas iespējas,

� nepietiekama sadarbība ar sabiedrību un sociāliem partneriem,

� nepietiekama publiskās pārvaldes iestāžu un augstskolu sadarbība.

275. Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs labas pārvaldības veicināšana ir uzsvērta kā neatņemama kohēzijas politikas

sastāvdaļa. Saskaņā ar KSP īpaša uzmanība jāpievērš kapacitātes stiprināšanai politikas veidošanas, ieviešanas

un ietekmes izvērtēšanas jomā, izvērtēšanas kultūras veidošanā un valsts pārvaldes procesu caurskatāmības

veicināšanā.

50

More magazines by this user
Similar magazines