valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

esfondi.lv

valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

VALSTS STRATĒĢISKAIS IETVARDOKUMENTS 2007.-2013. GADA PERIODAM

investīciju virziens atbilst šādiem NAP stratēģijas virzieniem un apakšvirzieniem: Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība

un elastība (t.sk. zināšanu pielietošana uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai, jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu

radīšana, radošo industriju attīstīšana).

303. Lai kompleksi veicinātu dažāda � nansējuma veida pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai, galvenā uzmanība tiks

pievērsta šādiem jautājumiem: tehnoloģiju inkubatoru izveide (kuru mērķis ir veicināt jaunu konkurētspējīgu

uzņēmumu izveidi un attīstību), garantiju, aizdevumu instrumentu un riska kapitāla � nansējuma attīstība, kā arī cita

ārējā � nansējuma pieejamības veicināšana.

3.2.2.3. Uzņēmējdarbības veicināšana

304. Valsts stabilai ilgtermiņa izaugsmei ir nepieciešama esošo uzņēmumu darbības paplašināšana, kā arī jaunu

uzņēmumu veidošana. Atvērtās ekonomikas un brīvās resursu kustības apstākļos ir jānodrošina uzņēmējdarbības

vides pievilcīgums un konkurētspēja.

305. Nozīmīgākās Latvijas uzņēmējdarbības problēmas ir:

� zema uzņēmējdarbības aktivitāte,

� liela daļa uzņēmumu ražo pamatā iekšējām (Latvijas) tirgum,

� mazs uzņēmumu īpatsvars darbojas nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un zemu dabas resursu patēriņu,

� uzņēmumi nepietiekošā apjomā izgatavo gala patēriņa produktus (konkurē industriālajā tirgū ar salīdzinoši

zemas pievienotās vērtības produktiem),

� nepievilcīga infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstībai reģionos,

� neelastīgs uzņēmējdarbības veicināšanas � nanšu instrumentu klāsts.

306. KSP nosaka, ka dalībvalstīm ir jāveicina uzņēmējdarbība un jāatbalsta inovācijas, vienlaicīgi ievērojot konkurences

regulējumu. KSP ierosina:

� padarīt P&A inovāciju un izglītības piedāvājumu efektīvāku un pieejamāku uzņēmumiem, it īpaši MVK,

� uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu,

� veicināt uzņēmējdarbību, atbalstot jaunu uzņēmumu veidošanu, motivējot P&A iesaistītos dibināt uzņēmumus.

307. LNLP konstatē Latvijas atpalicību virknē būtiskāko uzņēmējdarbības rādītāju un situācijas uzlabošanai paredz:

� sektorālo nozaru politikas iniciatīvu izstrāde un analīze, ņemot vērā dažādu nozaru speci� skās problēmas, t.sk.

veicināt klasteru attīstību,

� veicinot lauku ekonomikas diversi� kāciju un tam labvēlīgu nosacījumu un nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

308. Arī NAP konstatē, ka, neskatoties uz labvēlīgu nodokļu sistēmu, uzņēmējdarbības uzsākšana ir apgrūtināta, un

paredz izstrādāt virkni pasākumu šādu būtisku MVK un eksporta uzlabošanas problēmu risināšanai: mainīgs

uzņēmējdarbības regulējums, cilvēkresursu trūkums, inovāciju radīšanai nepieciešamo zināšanu trūkums, ierobežota

uzņēmumu sadarbība. VSID uzņēmējdarbības veicināšanas investīciju virziens atbilst šādiem NAP stratēģijas

virzieniem un apakšvirzieniem: Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība (t.sk. zināšanu pielietošana uzņēmumu

konkurētspējas palielināšanai, jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu radīšana, radošo industriju attīstīšana, dabas un

enerģētisko resursu ilgtspējīga un efektīva izmantošana).

309. Bez jau iepriekš minētajiem stratēģiskajiem un plānošanas dokumentiem uzņēmējdarbības veicināšanas politiku

nosaka vairāki Eiropas līmeņa un Latvijas politikas dokumenti – Konkurētspējas un inovāciju nacionālā programma,

Tautsaimniecības vienotā stratēģija, Latvijas Ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija un Latvijas Rūpniecības attīstības

pamatnostādnes.

310. Uzņēmumu veidošanas un uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai ERAF sniegs � nanšu atbalstu uzņēmējdarbības

aktivitātes celšanai, uzņēmējdarbības attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmējdarbībai reģionos, veicinās

starpnozaru sadarbību, klasteru attīstību un piekļuvi ārējiem tirgiem, kā arī atbalstīs pievienotās vērtības palielināšanu

ražošanā.

3.2.3. DP ieviešana

311. Darbības programmu līdz� nansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

312. Darbības programmas � nansējums veidots no 30,19% ERAF piešķīruma.

313. Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija, starpniekinstitūcijas funkcijas nodrošinās šādas atbildīgās iestādes

- Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija atbilstoši to politikas veidošanas

kompetencei nacionālajā līmenī.

54

More magazines by this user
Similar magazines