valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

esfondi.lv

valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

VALSTS STRATĒĢISKAIS IETVARDOKUMENTS 2007.-2013. GADA PERIODAM

� investīcijas sekundāros savienojumos reģionālā līmenī,

� atbalstu dzelzceļa infrastruktūrā, izveidojot Eiropas mēroga savietojamu tīklu,

� videi draudzīga un ilgtspējīga transporta tīkla veicināšanu,

� ar dabiskiem šķēršļiem norobežotu teritoriju savienošanu ar TEN-T,

� jūras pārvadājumu attīstību.

326. Latvijas Nacionālā Lisabonas programma kā turpmāko gadu prioritāros uzdevumus izvirza:

� nodrošināt valsts autoceļu tīkla stāvokļa uzlabošanos un paaugstināt ceļu un tiltu caurlaides spēju atbilstoši

ES prasībām, uzlabojot � nansējuma sistēmu un palielinot valsts 2.šķiras autoceļu uzturēšanas un attīstības

� nansēšanu, lai veicinātu novadu attīstību,

� uzlabot un attīstīt kvalitatīvus starptautiskos transporta koridorus,

� izveidot integrētu pasažieru pārvadājumu sistēmu, izveidojot jaunu, efektīvu sabiedriskā transporta pārvaldes

sistēmu, nosakot dažādu transporta veidu lomu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā un izveidojot

vienotu un racionālu sabiedriskā transporta maršruta tīklu,

� uzlabot starptautisko transporta koridoru kvalitāti un attīstību, paaugstināt ceļu un tiltu caurlaides spēju atbilstoši

ES prasībām, lai pildītu Veronas deklarācijā noteikto ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājumu

līdz 2010.gadam par 50% salīdzinājumā ar 2002.gadu,

� izveidot efektīvu, drošu, konkurētspējīgu, videi draudzīgu, sabalansētu un multimodālu transporta sistēmu, kas ir

integrēta Eiropas transporta sistēmā, nodrošina valsts ekonomiskās un sociālās vajadzības pēc pasažieru un kravu

pārvadājumiem iekšzemē un starptautiskajā satiksmē.

327. Lai arī visā valsts teritorijā līdz šim ir veikti investīciju ieguldījumi infrastruktūras kvalitātes uzlabošanā no dažādiem

� nanšu avotiem, Nacionālajā attīstības plānā tiek atzīts, ka joprojām ir vērojama nepietiekoša pakalpojumu pieejamība,

īpaši lauku teritorijās. Turklāt teritoriālās reformas trūkums apgrūtina plānot infrastruktūras elementus kopējā valsts

kontekstā. VSID transporta investīciju virziens atbilst Multimodālas, integrētas, iedzīvotājiem pieejamas un droša

transporta sistēmas NAP stratēģijas apakšvirzienam.

328. Nacionālajā attīstības plānā iekļautie nepieciešamie pasākumi:

� nepieciešams paaugstināt TEN autoceļu tīklā esošo ceļu segas un tiltu caurlaides spēju,

� uzlabot satiksmes drošību vietās, kur ievērojamas transporta plūsmas šķērso apdzīvotu vietu centrus,

� paredzot investīcijas Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora attīstībai, nepieciešams turpināt iesāktos dzelzceļa

attīstības projektus, kas saistīti ar sliežu ceļu attīstību un dzelzceļa kustības drošības paaugstināšanu un realizēt

jaunus projektus,

� attīstības perspektīvas ir galveno dzelzceļa koridoru iecirkņu elektri� kācija un elektri� cēto iecirkņu vilces

elektroapgādes sistēmu modernizācija, atsevišķu dzelzceļa posmu un staciju caurlaides spējas palielināšana.

329. 2004.-2006.gada plānošanas periodā Kohēzijas fonda ietvaros atbalstīti transporta infrastruktūras projekti Via

Baltica ceļa posmos. Savukārt vienotā programmdokumenta ietvaros atbalsts sniegts pirmās kategorijas autoceļu

infrastruktūras rekonstrukcijai, savstarpēji savienojot galvenos ekonomiskās attīstības centrus un pievienojot tos

TEN-T tīklam, tāpat atbalstīta transporta sistēmas efektivitātes uzlabošana pilsētu teritorijās, mazo ostu atjaunošana,

pasažieru vilcienu ritošā sastāva remonts.

330. Nepieciešamie pasākumi transporta attīstības sekmēšanā ir vēršami uz starptautisko transporta koridoru kvalitātes

uzlabošanu un attīstību, valsts autoceļu tīklu stāvokļa uzlabošanu un valsts pirmās šķiras autoceļu atbilstības

nodrošināšanu, ceļu un tiltu nestspēju paaugstināšanu atbilstoši ES prasībām, publiskā transporta attīstību, efektīvas un

integrētas pasažieru pārvadājumu sistēmas izveidi, dzelzceļa infrastruktūras tālāku attīstību, tai skaitā elektri� kāciju,

Latvijas ostu infrastruktūras attīstību un konkurētspējas paaugstināšanos, pilsētu transporta sistēmas optimizāciju un

lidostu infrastruktūras attīstības nodrošināšanu.

3.3.2.2. Vide

331. Šī joma svarīga Latvijas kā reģiona attīstībai, jo tā ietekmē vispārējo dzīves kvalitāti un attīstības iespējas. Investīcijas

vides infrastruktūrā ir jāīsteno, lai būtiski uzlabotu sniegto pakalpojumu pārklājumu, kvalitāti, izmaksu efektivitāti un

ilgtspējību. Savukārt tādas būtiskas vides jomas prioritātes, kā klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma samazināšanas

īstenošana iespējama, izvirzot šādas vides aizsardzības prasības investīcijām, kuras veic enerģētikas, transporta un

lauksaimniecības nozarē. Vides infrastruktūras attīstība ietver sevī:

� ūdenssaimniecību,

� sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu,

� dabas aizsardzību,

� vēsturiski piesārņoto teritoriju sanāciju,

� vides risku samazināšanu.

332. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un vides kvalitātes uzlabošanos, ir nepieciešama atbilstoša monitoringa un

kontroles sistēma, attiecīgi veicot tās pilnveidošanu.

333. Latvijā galvenās problēmas ūdenssaimniecības jomā ir nepietiekama iedzīvotāju apgāde ar tīru dzeramo ūdeni no

centralizētas ūdensapgādes sistēmas, nolietota, neatbilstoša un neefektīva notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas

sistēma un neattīrīto notekūdeņu izplūde vidē. Atkritumu apsaimniekošanā galvenās problēmas ir nepietiekama

56

More magazines by this user
Similar magazines