valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

esfondi.lv

valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība, liels nelielo atkritumu izgāztuvju skaits un to negatīva ietekme

uz vidi, nepietiekami videi droša sadzīves un bīstamo atkritumu infrastruktūra, nepietiekamas atkritumu utilizācijas

un pārstrādes iespējas, vēsturiski piesārņoto teritoriju negatīvā ietekme uz vidi, apdraudot iedzīvotāju veselību, ja

piesārņojums nonāk pazemes un virszemes ūdeņos. Valstī trūkst arī vispusīga situācijas izvērtējuma saistībā ar vides

un tehnoloģiskajiem riskiem, nav identi� cēti visi videi bīstamie objekti un faktori. Līdztekus nepieciešamībai ieviest ES

normatīvajos aktos noteiktās prasības un mērķus attiecībā uz vides aizsardzību, svarīgi ir panākt, lai šīs investīcijas ne

tikai palielinātu atsevišķu valsts teritorijas daļu ekonomisko pievilcību investoriem un apmeklētājiem, bet arī garantētu

nepieciešamās dzīves kvalitātes prasības tās iedzīvotājiem. Latvijā nav pietiekami attīstīta ekotūrisma infrastruktūra

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Augu un dzīvnieku kolekcijas izvietotas

nepiemērotās telpās un nepiemērotos apstākļos, kas neveicina ne to saglabāšanos, ne arī sabiedrības informēšanas un

izglītošanas vajadzības.

334. Kopienas Stratēģiskās pamatnostādnes uzsver atbalsta nepieciešamību projektiem, kas sekmē labvēlīgu ietekmi

uz vidi, kā arī veicina jaunu darba vietu radīšanu, tādēļ ir jānovirza investīcijas infrastruktūrā uz reģioniem, īpaši

jaunajām dalībvalstīm, lai panāktu atbilstību vides normatīviem ūdenssaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas,

gaisa kvalitātes un dabas daudzveidības jomās.

335. Latvijas Nacionālā Lisabonas programma vides jomā paredz:

� saglabāt bioloģisko daudzveidību esošajā līmenī,

� uzlabot un modernizēt vides aizsardzības infrastruktūru, attīstot ūdenssaimniecības infrastruktūru, izveidojot

atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, veicinot sadzīves atkritumu pārstrādi un izveidojot šķirotas atkritumu

savākšanas sistēmas,

� iespēju robežās novērst klimata pārmaiņu radītās sekas un veikt pielāgošanās pasākumus.

336. Nacionālajā attīstības plānā paredzēti šādi vides investīciju virzieni: Ūdenssaimniecībā: jānodrošina, lai visi notekūdeņi

tiktu pienācīgi savākti un tiem pirms izlaides saņēmējūdeņos piemērotu sekundāro vai līdzvērtīgu attīrīšanu,

savākšanas sistēmas ir jāprojektē, jāizbūvē un jāekspluatē, izmantojot labākās tehniskās zināšanas, kas neizraisa

pārlieku augstas izmaksas, jāņem vērā notekūdeņu apjoms un saturs, jānovērš noplūdes un jāsamazina piesārņojums

saņēmējūdeņos, ko izraisa lietus ūdens pārgāzne, un notekūdeņu dūņām ir jāpiemēro atbilstoša apsaimniekošana; un

Atkritumu apsaimniekošanā: stabilizēt sadzīves atkritumu rašanos, pārstrādāt 50% iepakojuma, samazināt dioksīnu

emisiju no atkritumu sadedzināšanas, samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu un samazināt bīstamo atkritumu

daudzumu. VSID vides investīciju virziens atbilst šādiem NAP stratēģijas virzieniem un apakšvirzieniem: Dabas un

energoresursu ilgtspējīga un efektīva izmantošana, publisko pakalpojumu (ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana,

siltumapgāde u.c.) attīstība un Saprātīgi izmantota un saglabāta dabas vide.

337. 2004.-2006.gada plānošanas periodā Kohēzijas fonds vides sektorā atbalsta lielos vides infrastruktūras projektus

ūdenssaimniecības jomā un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Līdzās tam vienotā programmdokumenta ietvaros

tiek atbalstīta ūdenssaimniecības infrastruktūra apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2000, atkritumu

dalītās vākšanas punktu izveide pašvaldībās, kā arī vides prasībām neatbilstošo mazo un vidējo atkritumu izgāztuvju

rekultivācija atbilstoši nacionālo programmu prasībām.

338. Prioritārie virzieni investīciju politikas veidošanai vides aizsardzībā ir vides kvalitātes un iedzīvotāju dzīves uzlabošana,

ievērojot vides aizsardzības regulējuma prasības, ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošana atbilstoši vides

aizsardzības prasībām, sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas ilgtspējīgas sistēmas izveide, piesārņoto

teritoriju sanācija, bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo teritoriju saglabāšana un attīstība, arī vides risku

identi� kācija un novēršana.

3.3.2.3. Enerģētika

339. Enerģijas pietiekamība valsts ekonomiskajai attīstībai un dzīves kvalitātes nodrošināšanai ir valsts drošības

jautājums. Enerģētikas jomas attīstība ir nepieciešama, lai nodrošinātu līdzsvarotu, kvalitatīvu, drošu un ilgtspējīgu

tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju. Investīcijas enerģētikas infrastruktūrā būtiski uzlabotu enerģijas

pieejamību patērētājiem, sniegto pakalpojumu pārklājumu, kvalitāti, izmaksu efektivitāti un ilgtspējību, samazinātu

enerģētikas ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, samazinātu Latvijas enerģētikas atkarību no ārpus ES primāro

energoresursu piegādēm. Enerģētikas infrastruktūra sevī ietver:

� infrastruktūru primāro energoresursu ieguvei, transportēšanai un piegādei patērētājiem,

� elektroapgādes sistēmu (elektroenerģijas ražošana, pārvade, sadale),

� centralizēto, lokālo un individuālo siltumapgādi,

� patērētāju enerģijas izmantošanas sistēmas.

340. Enerģētikas jomā galvenās problēmas ir lielā atkarība no importētā kurināmā (dabasgāzes), siltumapgādes

decentralizācija, siltumapgādes sistēmu sliktais tehniskais stāvoklis, zemā energoefektivitāte siltumenerģijas

patērētājiem un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju nepietiekamā drošība. Siltumapgādei raksturīgais lēnais

kapitāla apgrozījuma ātrums un nepieciešamo investīciju lielais apjoms ir problēmas cēlonis siltumapgādes uzņēmumu

sistēmu sliktajam tehniskajam stāvoklim un zemajai energoefektivitātei. Ieviestas ES normatīvajos aktos noteiktās

prasības un mērķi attiecībā uz vides aizsardzību nodrošina, ka investīcijas enerģētikas attīstībā ne tikai palielina

57

More magazines by this user
Similar magazines