valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

esfondi.lv

valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada ... - ES fondi

VALSTS STRATĒĢISKAIS IETVARDOKUMENTS 2007.-2013. GADA PERIODAM

dialogu, attīstot atbilstošu laikmetīgu kultūrvidi un ar to saistītu infrastruktūru. NAP paredz arī kultūras pieejamības

atšķirību mazināšanu Latvijas reģionos un kvalitatīvas kultūrvides nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem (minimālais

kultūras pakalpojumu grozs), tajā skaitā paplašinot kultūras resursu izmantošanu līdzvērtīgu attīstības iespēju

nodrošināšanai sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām. VSID kultūrvides investīciju virziens atbilst NAP

stratēģijas apakšvirzienam Vienotas kultūras telpas veidošana un apakšvirzienam Kopta un pieejama kultūrvide un

kultūrvēsturiskais mantojums.

384. Latvijā kultūrpolitikas pamatdokumenti ir ilgtermiņa politikas pamatnostādnes Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–

2015.gadam „Nacionāla valsts” un Nacionālā programma „Kultūra” 2000.-2010.gadam. Kā prioritātes Vadlīnijās ir

iezīmētas nacionālas nozīmes kultūras objektu saglabāšana un būvniecība, radošo industriju attīstība un reģionālās

kultūrpolitikas veidošana.

385. 2004.-2006.gada plānošanas periodā Vienotā programmdokumenta ietvaros atbalsts pieejams dabas un kultūrvēsturiskā

mantojuma tūrisma produktu izveidošanai un attīstībai, kā arī publiskās tūrisma infrastruktūras veidošanai vai

modernizēšanai, vienlaicīgi saglabājot un paaugstinot kultūras mantojuma ekonomisko potenciālu.

386. Lai turpmāk tiktu stiprināts un vairots kultūrvides sociālekonomiskais potenciāls un tās resursi iesaistīti intensīvā

publiskā apritē, jāatbalsta mūsdienīgas daudzfunkcionālas kultūras infrastruktūras izveide reģionos un kultūras

mantojuma objektu īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, tostarp valsts un pašvaldību institūcijas, kā

arī nevalstiskās organizācijas un privātīpašnieki, kas īsteno normatīvajos aktos noteiktas publiskās funkcijas, ja tie

nodrošina kultūras mantojuma objektu sabiedrisko funkciju īstenošanu un to pieejamību, integrējot nacionālas

nozīmes kultūras mantojumu kvalitatīvas publiskās telpas izveides un radošo industriju attīstības procesā.

387. Prioritārie virzieni investīciju politikas veidošanai ir:

� nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras attīstība, t.sk. kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu

daudzfunkcionālu kultūras objektu un ar tiem saistītās infrastruktūras izveide un attīstība;

� kultūras mantojuma un laikmetīgās kultūrvides ekonomiskās darbības formu attīstība un dažādošana un atbalsts

jaunu nacionālas nozīmes kultūras produktu radīšanai.

3.3.2.8. Tūrisms

388. Attīstīta infrastruktūra tieši ietekmē ikvienas teritorijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinot labvēlīgu dzīves vidi,

kā arī ekonomisko labklājību. Tūrisma attīstība var veicināt daudzu saistīto ekonomikas sektoru izaugsmi, veidojot

nozīmīgu ieguldījumu nacionālajā attīstībā kopumā un sekmējot valsts konkurētspējas pieaugumu ES kopējā tirgū.

Attīstot tūrismu kā vienu no Latvijas prioritārajām tautsaimniecības nozarēm, tūrisma nozares īpatsvars IKP nākamo

5-8 gadu laikā varētu sasniegt 5-7%, tādējādi sekmējot IKP pieaugumu valstī kopumā.

389. Kaut arī Latvijā tūrisms ir strauji attīstījies, tomēr vēl joprojām ir vairākas problēmas, kas kavē turpmāku nozares

iespēju izmantošanu tūristu piesaistīšanai, piemēram, nepietiekami attīstītā tūrisma infrastruktūra, tās kapacitāte un

ar dabas un kultūrvēsturisko mantojumu saistīti tūrisma produkti (kultūras un ekotūrisms). Tūrisma infrastruktūras

attīstība veicinās racionālāku dabas un kultūras resursu izmantošanu, kā arī sekmēs dažādu valsts teritoriju ilgtspējīgu

attīstību. Latvijā trūkst tūrisma tirgus pētījumu, uz kuriem varētu balstīt profesionālu tūrisma mārketingu, kas savukārt

veicinātu Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamību. Nepieciešams jauns inovatīvu un unikālu tūrisma produktu

kopums. Vēl jo vairāk, jāattīsta starpsezonu tūrisma produktu un pakalpojumu klāsts. Tas rada priekšnoteikumus

papildus investīcijām ekonomikas un tūrisma infrastruktūrā, kas veicinās piedāvājuma attīstību reģionos un tūrisma

resursu koncentrācijas vietās.

390. Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes iezīmē integrētu pieeju teritoriālai kohēzijai, savukārt ES kohēzijas politika

veido pamatu ilgtspējīgas attīstības koncepcijai, nodrošinot, ka ekonomiskie, sociālie un vides jautājumi tiek aplūkoti

integrēti attīstības stratēģijas ietvaros gan ES, gan nacionālā līmenī. Tūrisma infrastruktūra ir viens no nozīmīgiem

komponentiem ne tikai valsts ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšanā, bet arī valsts ilgtspējīgai attīstībai.

391. Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā 2005.-2008.gadam ir noteiktas prioritātes līdzsvarotas attīstības

veicināšanai – uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana, cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, kas

ir cieši saistītas arī ar tūrisma nozari.

392. Nacionālajā attīstības plānā norādīts, ka tūrisms ir nozare ar lielu saimnieciskās integrācijas pakāpi un saistīta ar

transporta, IKT, tirdzniecības, pakalpojumu un citu nozaru attīstību. Viens no tūrisma nozares attīstības galvenajiem

mērķiem ir tūrisma nozares īpatsvara pieaugums Latvijas iekšzemes kopproduktā, pozicionējot un virzot Latviju

starptautiskajā tirgū kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, veicinot tūristu uzturēšanās ilguma

pieaugumu Latvijā, tādējādi palielinot ienākumus no tūrisma nozares. VSID tūrisma investīciju virziens atbilst šādiem

NAP stratēģijas virzieniem un apakšvirzieniem: Kopta un pieejama kultūrvide un kultūrvēsturiskais mantojums,

Saprātīgi izmantota un saglabāta dabas vide un Jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu radīšana, kā arī Pieeja darba

vietām un to dažādība reģionos.

393. 2004.-2006.gada plānošanas periodā vienotā programmdokumenta ietvaros atbalsts sniegts dabas un kultūrvēsturiskā

mantojuma tūrisma produktu izveidošanai un attīstībai, kā arī nepieciešamās publiskā tūrisma infrastruktūras

veidošanai vai modernizēšanai, vienlaicīgi saglabājot un paaugstinot kultūras mantojuma ekonomisko potenciālu.

394. Latvija ir bagāta ar dabas dziednieciskajiem resursiem un tradīcijām, kas netiek atbilstoši izmantotas. Piemēram,

nepieciešams attīstīt kūrortu, minerālūdens un ārstniecisko dūņu apsaimniekošanas nacionāla līmeņa infrastruktūru.

Pievilcīga kultūrvide un attīstīta kultūras infrastruktūra ne tikai tieši ietekmē dzīves kvalitāti, piedāvājot sakoptu vidi,

62

More magazines by this user
Similar magazines