GZ 122 web - Garezers

G a ŗ e z e r a z i ņ a s122. numurs2011. gada novembrisGaŗezera ziņas izdod Latviešu centrs GaŗezersGaŗezers pastāv, lai pulcinātu latviešu sabiedrību, audzinātu un mācītu latviešu jaunatni,lai stiprinātu latviešu valodu, kultūru un garīgās vērtības, lai veicinātu latvietību un saites ar Latviju.Mirdza Paudrupe 1915 - 2011

atceramies Paudrupes kundziŠīs GZ bija gatavas iespiešanai tajā rītā, kad uzzinājām par Paudrupes kundzes aiziešanu mūžībā. Tūlīt nolēmām to atlikt, lai varētusagatavot šo piemiņas rakstu. Iesākam ar īsu biografiju, tad seko daži izvilkumi no Paudrupes kundzes dzīves gudrībām, un beigās irviņas bijušo skolēnu un kollēgģu atmiņas un vēlējumi.Rakstam izmantojām izvilkumus no Paudrupes kundzes raksta „Toreiz Gaŗezerā” Jaunatnes atbalsīs 2004. gadā (raksts pirmo reizipublicēts Gaŗezera ziņās 1967. gadā) un no intervijām – ar Aleksandru Kalniņu Vēja Zvanos 1998. gadā, ar Māru Kori Gaŗezera ziņās2006. gadā un ar Amandu Jātnieci Latvians Online 2007. gadā. Mēģinājām iespiest cik varējām no daudzajām vēstulēm un vēlējumiem,kas parādījās uz Facebook vai atsūtīti epastos.Paudrupes kundze vēlējās, lai viņas piemiņai ziedojumus sūta Gaŗezera vasaras vidusskolai.MirdzaRenebušs ir dzimusi 1915. gadā 15 februārīRīgā. Viņas „pirmā mīlestība” bija ar teātri, jouz skatuves bija „iespējams pārvērsties, būt citādai”. Mirdza ir bijusiklusa meitene, un mamma viņai teikusi, „Tev nav ne raksturs, neaugums, lai Tu būtu ļoti ievērojama uz skatuves. Bet klasē Tuvienmēr vari teātri uzspēlēt.” Tā viņa nolēma kļūt par skolotāju,1935. gadā beidza Jelgavas skolotāju institūtu un sāka strādāt Rīgaspilsētas skolās.Pēc kara Mirdza arvīru HerbertuPaudrupu atradās DPnometnē Lauingenā,kur viņa uzsāka darbunometnes skolā.Iebraucot Amerikā,viņi 1956. gadānokļuva Kalamazū, unPaudrupkundze, kāviņa sevi mēdza saukt, sāka strādāt kā latviešu skolas skolotāja. Notā laika viņa bija aktīva latviešu sabiedrībā un skolās ASV, arīkalpoja kā Gaujas vienības gaidu vadītāja Kalamazū. Paudrupkundzeiesāka mācīt Gaŗezera vasaras vidusskolā 1967. gadā, kurviņa atgriezās katru vasaru (izlaižot tikai vienu gadu) līdz 2008.gadam.Kā skolniecei un jaunai skolotājai, Paudrupkundzei neesot veiciesun nepatika gramatika, un tādēļ viņa sāka izgudrot visādas spēles,krāsainas bildes un citus materiālus, lai palīdzētu skolēniemiemācīties pareizās galotnes. Tā ar laiku izveidojās „breinbols” unPaudrupkundzes unikālā pieeja latviešu valodas mācībai.Paudrupu ģimenes draugs vad. Richards Rollis atceras:Kad 1945. gadā nonācu bēgļu nometnē Augsburgā,Vācijā, tikuuzņemts bij. Dailes teātŗa aktiera Augusta Mitrēvica noorganizētateātrī, un tur iepazinos ar skolotāju Mirdzu Paudrupi, kuŗa bijapieņemta par suflieri. Mirdza darbojās arī kā aktrise un viņa labiiederējās raksturlomās. Mirdza bija skolojusies Jelgavas skolotājuinstitūtā un tā kā esmu jelgavnieks, man bija ar viņas daudz kopējuatmiņu.klimatā un es aicināju, lai viņi pārceļas uz Kalamazū. Tā ari notikaun kādu laiciņu Mirdzas ģimene mitinājas pie mums līdz Herbertsdabūja darbu un sameklēja dzīvokli.Mirdza ātri iedzīvojās jaunajā vidē: sāka darboties latviešu sestdienasskolā, kļuva par gaidu vadītāju un kad es pie Daugavasvanagu apvienības iesāku teātŗa ansambli Mirdza veiksmīgidarbojās kā aktrise. Iestudēju vairākas lugas, kuŗās viņa ļoti labiparādija savas aktrises spējas. Kā ģimenes draugi bieži viesojāmiesviens pie otra mājas viesībās. Mirdza ar Herbertu abi bija lielidejotāji un mūsu biedrību sarīkojumos priecīgi dejoja. Mirdza arivadīja tautas deju ansambli.Kad iesākās latviešu centrs Gaŗezers viņa sāka savas skolatājasgaitas Gaŗezera vasaras vidusskolā. Kad gadu nastas spiestaMirdza uzdeva darbošanos sabiedrībā, Mārtiņš aizveda mammupie savas ģimenes uz Alabamu. Vēl es tiku ar viņas sazinājies patālruni.Lūgšanā pieminu draugu, līdzgaitnieci, patrioti, ar atmiņām no tāmgaitām, kad skatuves gaismā saņēmām aplausus, ceļojām ardekorācijām piekrautā un brezentu pārsegtā automašīnā paVāczemi, drebinoties lietū un aukstumā un daloties ar cigareti – jā,tad vēl bijām pīpmaņi.Bet kad manas bēgļu gaitas turpinājās un es ar ģimeni nonācuAmerikā, tad sazinājos ar Paudrupiem, kuŗi bija atraduši mājvietuDžoplinā, Misūrī pavalstī. Mirdza jau bija kļuvusi māmiņa unauklēja Mārtiņu. Herberts nebija sevisķi laimīgs Misūrī karstajāPaudrupkundze nekad neaizmirsa savu mīlestību ar teātri, un biežiuzstājās Gaŗezerā, deklamējot un sniedzot runas, it sevišķi katrugadu GVV izlaidumos.2 Gaŗezera ziņas

atceramies Paudrupes kundziGaŗezera sākuma gados Valdemāra zālē ierīkoja lielas tāfeles no ēvelēties dēļiem, krāsotas zaļā krāsā, „ēda” krītu bez gala un cēlaputekļu putekļus. Nabadzība augstākā pakāpē. Tomēr drosme, savāda jūtoņa un prieks pildīja sirdi. Paldies skolas idejas “šūpuļakārējam” Eduardam Avotam un mācītājam Vilim Vārsbergam, kā arī visiem darba darītājiem, palīgiem un atbalstītājiem! Mēs dzīvosim!Pie darba, strādā! Būs!Neredzama realitāte ir starp Tevi un mani – unseen reality.Nav jāprasās Dievam, lai viņš parādās. Viņš parādās brīnumos.Un Tu nepalaid tos brīnumus garām!Dzejolis GVV darbiniekiemIr vasara mirdzoši zaļa,un smaržo pļavas un mežs,uz mūžības sidraba spārniemmums mirkli rītdienu nes...Atmiņā paliks šī vasara,Vēja kalns, iemītais ceļš,saulrietu dzirkstis, smaidošas acis,asarās mirdzējis prieks.Tā paies šī vasara zaļa,un novītīs pļavas un lauks,bet mirkli uz mužības spārniemmums allaž rītdienu sauks.Lieciet roku droši Dieva delnā;priecājieties par mazo laimi, ja lielāliekas pagājusi garām; lieciet bēdu piedarba, ne tikai zem akmeņa; skataities,lai jūsu brīvība nenomāktu citus;noslaukait asaru ar smaidu; nekļūstietsavu iegribu vergi, bet valdait pār tām;pulcējieties ne tikai izpriecās, bet todarait regulāri nopietnu pārdomu unpārrunu brīžos; pārrunājiet uniepazīstieties ar pasaules dižgariem!Atmiņā paliks šī vasara,Vēja kalns, iemītais ceļš,saulrietu dzirkstis, smaidošas acis,asarās mirdzējis prieks.Vēja kalns vienmēr paliks brīnumu pilnais Vēja kalns... Tur atmirdzdzimtenes debesu zilums, meža zaļums un mēness rotaļīgais starojums.Gaiss tik dzidri tīrs, ka visa būtne vēlēties vēlas pēc iespējasvairāk to ieelpot. Te ir miers, miers pilns svētības. Sēžam unklusējot vērāmies dabas varenības brīnumā... Cik jauki, ka pasaulē irtāda vieta kā mūsu pašu Gaŗezers! Paldies varenajam LikteņuLēmējam!...Katru ziemu gaidu, kad nāks vasara un verēšu atkal atgriezitesGaŗezerā!Novēlu Gaŗezeram izaudzēt varenasvēl sensenos laikos, lai no tām izaugtulatviešu paaudzes!ozolu un liepu birzes, kurām saknes stiepjasatkal nākošās jaunās atvases, nākamāsnr. 1223

atceramies Paudrupes kundziVieglas smiltis, Paudrupīša! We are very rarely blessed to meet a true sage, learn from the ultimate mentor, and even rarer to one dayhave that person become a colleague and a dear friend. Paudrupes kundze was timeless, wise beyond wisdom, inspiring beyondinspiration, tireless, demanding, loving, unyielding. I was blessed to learn by watching her instill love of learning in all, her shearenthusiasm was so contagious that even those who hated school were transformed. RIP to one of the greatest Latvians that has ever lived- Mirdza Paudrupe - 1915-2011. Paldies no sirds dziļumiem!- Silvija Kļaviņa-BarshneySad to hear the news of Mirdza Paudrupes passing. For over 40 years (!) she was the heart andsoul of Garezers Latvian summer high school. She profoundly influenced my own life and thelives of so many Latvian-Americans - from "breinbols" and "Grama, grama, gramatika..." toexuding an unmatched love for Latvia...- Vanda Dauksts1980os gados arī bijām lieli patrioti un toreiz Garezerā mudināja jauniešus precēties arlatviešiem un “vairoties tautai!” Mēs mazs pulciņš uz Saulgriežu lieveņa šo tematu jokodamiespārrunājām. Paudrupes kundze pievienojās ar savu gudrību: “Labāk ņemt labu amerikāni nekāsliktu latvieti!” Tas mani galīgi pārsteidza. Pirmā dzirdēšana: vai vispār ir slikti latvieši?!- Andra St. Ivanyi BerkoldaEsmu par viņu pēdējā laikā diezgan bieži domājis. Man no viņas uzdevums. Mirdzas dvēselemirdz jo košāk no aizsaules, un viņas darbs nekad nebeigsies. Lidojot mūsu tautas zvaigžņājā,un katra mūsu sirdīs, tagad mirdz Mirdza jo brīvāk, jo plašāk, jo spēcīgāk. Trūkst elpas mēģinotaptvert viņas spilgto gara spēku. Pateicos viņai no visas sirds. Kā viņa mūs visus vēroja, izglītoja, unpazina! Kā viņas pamācības mums ir derējušas, līdzējušas, un devušas mums priekšroku un veiksmi!- Dainis MichelsAcīm redzot, debesu valstībā ir sākuši ierasties vairāk un vairāk tautieši, kuriem Latviešu valodasspējas ir drusciņ vājas. Nāk prātā, ka, gribēdams šo situāciju labot, Dievs ir saucis Mirdzu Paudrupitalkā, lai „jauniebraucējiem” sniegtu palīdzību ar gramatiku, divdabjiem, mīkstā “r” lietošanu uncitām lietām. Lai atskan GVV sauciens: “Kas, kā, kam, ko, ar ko, kur--noder dzīvē it visur!”- Sarma Jātnieka Straumane (GVV 1973. g. abs.) un Kaija Straumane (GVV 2003. g. abs.)Jūs bijāt mūsu pirmā un arī pēdējā skolotāja! No Jums, mēs daudz iemācijāmies: Ne tikai vārdušķiras, locīšana un gramatika, bet arī brainball, rumulēšanas tradiciju un vissvarīgākais – godība ne tikai viensotram, bet pašiem sev arī. Mūsu klasē bija skolnieks ar īpatnēju uzvārdu. Kad viņa vārds tika izsaukts, visaklase sāka smieties. Jūs tūlīt ņēmāt mūs priekšā un stingri mums aizrādījāt: „Nesmejaties par cilvēkuvārdiem!!! Latviešiem agrāk vārdus iedeva vācu muižas kungi un mums par to nebija nekāda teikšana!!! Tā irmūsu vēsture un par to nav ko smieties.”- Miķelis Kore (foto pa labi)Vienā ugunskurā, man bija jātēlo Paudrupes kundze. Centos atrast pareizās drēbes, kā pārtapt par viņu, betneveicās. Tomēr zināju, cik jautra bija mūsu Mirdza un gāju pie viņas pašas izlūgties kādu viņas kleitu. Viņačalodama nevis tikai iedeva man kleitu, bet gan viņas raksturīgas kurpes, groziņu, ko viņa nesa ikdienā unvisbeidzot... viņas parūku!! Tanī piektdienas vakarā, es pārvērtos par Paudrupes kundzi, kamēr viņa ļotiapmierināta sēdēja skatītājos ar lielu pelda-Māra TupesePaudrupes kundze apsveic 1975. gadaGVV absolventu Daci ZepuVedat mani dziedādami,Nevedat raudādami;Nu iet mana dvēselīte,Pie Dieviņa dziedādama.Mūsu mīļā skolotāja un kolēga iraizgājusi pie sava Lielā Gramatiķaun nu, viņai viss ir OK labi. Vieglassmiltis, mīļā Paudrupes kundze!- Dace, Edgars, Mārtiņš,Ieva un Tālis ŠmitiPaudrupes kundze bija īsta “audzinātāja”. Viņa nebija vienmēr “viegla” sieviete, bet skolotāja, kas daudzprasija no saviem skolniekiem (Dievs palīdz, ja tu nebiji labi izdarījusi latviešu skolas mājas darbus!), bet toties tie, kas sekoja viņai līdz,daudz ko iemācījās. Pateicoties Paudrupes kundzei, man reti ir ienācis prātā, ka es kautko nevarētu izdarīt—tikai ir jāpiestrādā unjāizgudro kā to darīt! Viņas dzīves uzdevums bija kā skolotāja/mācītāja/vadītāja. Paudrupes kundze mācija mums, ka dzīvē var pazaudētvisu lietišķo, bet to, kas ir iemācīts, kas paliek galvā, neviens nevar atņemt. Tādēļ viņa lika mums iemācīties tautas dziesmas, kur latviešutautas ētika un dzīves gudrība ir saglabātas, kā arī mācīties kristiešu ētiku caur Bībeles stāstiem, baušļiem un baznīcas dziesmām. Viņamācija, ka ir jāpiedāvā citam gardumu šķīvīti, pirms pats paņem sev.- Sarmīte Kajaks Lawrence (Londonā, Anglijā)4 Gaŗezera ziņas

atceramies Paudrupes kundziEsmu dziļi pagodināts, ka ar saviem vārdiem varu pateikties Paudrupes kundzei Gaŗezera vasarasvidusskolas saimes vārdā. Nav viegls uzdevums, ņemot vērā viņas plašo, dziļo un svēto dzīvesgudrību, viņas starošo dvēseli, viņas dzejnieces valodu, kura ikdienas sarunās skanēja kā mūzika unviņas skolotājas stāju. Varbūt savā priekšpēdējā gadā vadot GVV, es uzdrošinājos uzrunāt iecienītoskolotāju Rozes kundzi par Ilonu, bet nekad nekad neuzrunāju Paudrupes kundzi kā Mirdzu. Šad tad,gan, jokodamies Paudrupes kundze mani uzrunāja kā “direktorīti” un es pretīm viņu uzrunāju par„skuķēnu”, bet nekad par Mirdzu.Mirdza! Ideāls vārds. Viņa tiešām mirdz un ne tikai simboliski mūsu atmiņās.Es atceros kādu GVVizlaidumu brīvdabas baznīcā, kad es strādāju kā audzinātājs. Debesis bija pelēkas, draudēja lietus unkoki līgojās. Paudrupes kundze nāca uz altāra sniegt runu absolventu klasei. Viņa nostājās un pēkšņiviņas seja apgaisomojās. Publika pagriezās, vai kāds teātra lukturs viņu apgaismoja? Vai šis bija kādselektronisks efekts? Nē. Viens saules stars bija izsprucis caur mākoņiem, starp kokiem tieši, laiapgaismotu Paudrupes kundzes seju. Mirdzēja Dieva gaisma. Gaŗezera 45 gadu jubilejas koncerta beigāsaicinājām visus Paudrupes kundzes bijušos skolniekus pulcēties uz estrādes kopīgai fotografijai. Skatuvepiepildījās un visi brīnījās, jo debesis bija atvērušās spilgtā oranžīgā gaismā. Vairākas sekundes mēs visikopā mirdzējām. Paudrupes kundzes dvēseli kopā sajutām.- Ēriks Kore (foto pa labi)Paudrupes kundze savas vēstules un uzrunas visbiežāk nobeidza ar mudi „Lai dienas baltas paveras!” Lainu Dieviņš viņai paver vārtus uz baltajām dienām, viņu pasargā un dod mieru. Zinu, ka vasarās viņa atkalbūs pie mums – ugunskura dzirkstēs, Vēja kalnā, uz takas ceļā uz mācību stundām, klusi čukstotpadomus, kad tie būs vajadzīgi. Viņa vienmēr būs ar mums.- Elisa Freimane(foto labajā pusē)Man patiesi ļoti žēl Paudrupkundzes- kā vienmēr viņu saucu. Visus tos gadus man bija prieks viņuaprūpēt un vadāt pie rokas. Pēdējā laikā, kad viņas GVV nebija- man kaut kas tik ļoti pietrūka- nebija, koaptekāt..... es visus šos gadus apbrīnoju un cienu Paudrupkundzi par viņas cēlumu, latviskumu un gribasspēku- kā viņa varēja saņemties, kad bija jāiet klases priekšā- kaut bija grūti paiet. Lai viņa čuč...- Dzintra Slišāne (foto kreisajā pusē)Ir reti sastapt tos cilvēkus, kas aizskar mūsu dzīvi kādā īpašā veidā. Ir vēl retāki atrast tāducilvēku, kas iespaido tik daudzu cilvēku dzīves gaitas. Tāds retumsa bija Mirdza Paudrupe.Viņas iespaids pārsniedza paaudzes. Daudziem viņa bija skolotāja. Bet visiem viņa bija dzīvesmācītāja. Viņa mums skaidroja par galotnēm un divdabiem. Viņa mums mācīja par tikumību.Nekad neaizmirsīšu to dienu, kad manā GVV izlaidumā Paudrupes kundze uzrunāja skolassaimi savā īpašā stilā – ar maigu stāju, bet ar balsi kā pērkons. Uzrunas beigās, viņa pieprasīja,ka visi absolventi dod solījumi. Ar rokām paceltām pret debesīm mēs zvērējām: “es esmugatavs darbam!”. Tas bija tas moments, ka es sāku saprast savu latvietību. Mirdza Padrupe bijatā dzirkstele, kas iededzināja manu – un daudz, daudz latviešu jauniešu – latvisko garu. Kopštā laika, es un mani klases biedri esam centušies pildīt šo solījumu. Es tikai ceru, ka mēs esamto darījuši tādā garā par ko Paudrupes kundze var lepoties – tādā garā, kas viņas iespaidugodinātu. Paudrupes kundze ir neatvietojams spēks - godāsim viņu mūsu atmiņās. Un gaidīsimto dienu, ka vēl reiz sastapsimies. Tā, kā baltais balodis, kas lidinājās par debesīm šajā pasaulē,tā arī kā Dieva eņģelis viņa sagaidīs visas tās dvēseles, ko viņa šeit aizskāra.Novēlot mūsu mīļai skolotājai saldu dusu,Markus E. Apelis, ALJA PriekšsēdisAr darbu tev ir pilnas rokas,Ar labiem vārdiem pilna sirds.Ik zars no tava dzīves koka,Tik brīnumjaukos ziedos mirdz.Tu pasmaidi, ja skauģi gadus skaita,Un neskumsti, ja matos sarma krīt.Tu esi cildena un tāpēc vienmēr skaista,Jo sirds un dvēsele tev krūtīs mīt.Ej saules taku laimīga un stalta,Nes saujās prieku, gaismu citiem dod –Lai šeit, pie tava sadraudzības galdaIkviens no mums sev gaišu prieku rod./A.Rode/- Rasma KrauleGVV 82’ gada absolventu klases vārdāJa mūsdienu Latvijā būtu vairāk skolotāju ar viņas prasmi un sirdsdegsmi Latvijai, mēsnedibinātu patriotisma audzināšanas komitejas!- Baiba RubessDivi balti balodīši pa debesi lidināja.Tie nebija balodīši, tie bij’ Dieva eņģelīši.Tie bij’ Dieva eņģelīši, gaida manu dvēselīti.Viņa mācija mani jau bērnu dārzā Kalamazū latviešu pamatskolā, līdz pat vidusskolas pēdējam gadam Gaŗezerā!- Zinta AistaraMan un Selgai Paudrupes kundze bija īpaši mīļa, jo viņa mums abām bija skolotāja.Noteikti daudzām absolventu ģimenēm tā ir bijis.- Katrīna PipasteMan liekas, ka šis ir tāds brīdis, kad viņa liktumums visiem piecelties kājās un dziedāt"Bēdu, manu lielu bēdu"...- Kristīne Ģiganr. 1225

Mīļā Gaŗezera saime!Šajās GZ redzēsit aprakstus par dažādiem „pēc sezonas” uncitiem notikumiem, kā piemēram 3x3, viesības, izstādes utt.,ko Gaŗezera administrācija tieši nerīko, bet kas bez šaubāmbagātina Gaŗezera dzīvi un kultūru.Viena svarīga sastāvdaļa no mūsu vietējās Gaŗezera kultūrasir latviešu Ciems mums kaimiņos. Ciema ļaudis ir Gaŗezeramziedojuši savu laiku un naudu vairāk nekā 20 gadus. Pēc lielāsvētras, mēs nolēmām, ka ir jāpalīdz Ciemam atkopties un itsevišķi atjaunot savu parku. Tādēļ Gaŗezers ziedoja darbaspēku un darba rīkus, Gaŗezera prezidents Kārlis Vizulis,pārstāvot Gaŗezera Draugu Saimi („Friends of Garezers”) unes pats personīgi atbalstījām šo projektu.Šajā gada laikā nodarbojamies ar Gaŗezera sagatavošanuziemai, bet tajā pašā laikā jau sākam gatavoties nākamaivasarai. Šobrīd gatavojamies mūsu stratēģiskās plānošanassēdei šīs nedēļas nogalē, un budžeta sēdei decembrasākumā.Šis ir mans otrais gads strādājot Gaŗezerā. Jāsaka, ka budžetaplānošana ir mans visgrūtākais uzdevums. Kādreiz gribasvisam atmest ar roku. Bet tad saņemos, paceļu galvu unstrādāju tālāk. Izplānoju visu, cik labi varu, un līdz šim esamar to tikuši galā – varbūt viss nav izdevies tik labi, kā es būtugribējis, bet tiekam galā.Protams, darāmo darbu saraksts ir vienmēr lielāks parbudžetu. Bet budžeta uzstādīšana ir īpaši grūta Gaŗezerā, jote ir tik daudzi lieli un neparedzēti izdevumi, pat neieskaitotvisus „parastos” bet neplānotos labojumus, remontus uncitas krīzes kas paceļas vasaras laikā.apdrošināšanu. Bet kā katrs mājas vai mašīnas īpašnieks zin,tā nav lēta. Mums šogad bija jāmaina apdrošināšanas firma,un līdz ar to mums turpmāk apdrošināšana maksās apmēram30% jeb $8,000 gadā vairāk.Pats biežāk domāju, paldies Dievam par talciniekiem!Pavasara talkā mums bija vesela armija palīgu ar zāģiem.Šoruden bija mazāka grupa, bet tā ļoti daudz paveica: izņēmalaipas no ezera, salaboja koka noliktavas jumtu, atvietojaGaŗezera zīmi uz Hoffman ielas, pabeidza reģipses projektuKronvalda zālē un satīrija Dzintaru, GVV un ēdamzālesapkārtnes.Tas, ka mums ir par daudz izdevumu un par maz ienākumu,nav nekas unikāls – to šīnī ekonomijā izjūta visi, gan ģimenes,gan valdības visos līmeņos. Gaŗezers ir ļoti laimīgs par talciniekiem,labvēļiem un ģimenēm, kurām rūp Gaŗezeralabklājība un nākotne. Šeit neiet runa par pāris cilvēkiem –visa Gaŗezera saime pieliek roku. Esmu ļoti pateicīgs par jūsuatbalstu!Nākamās vasaras lielais notikums – Dziesmu Svētki – notiksārpus Gaŗezera, bet mums tomēr jārēķinās ar to mūsubudžeta plānošanā. Mums nāks klāt izdevumi sakarā ar 100+GVV dalībnieku transportu uz Milvokiem, taču „zaudēsim”ienākumus pa 4. jūlija brīvnienām. Tomēr, nepaaugstināsimprogrammu dalības maksas uz nākamgadu un arī piedāvāsimatlaides tām ģimenēm, kas grib sūtīt bērnus uz GBD un GBNuz vairākiem posmiem.Sastādam arī 2012. gada kapitāla projektu prioritātes.Paziņosim par šī gada paveiktiem un nākamā gadaplānotajiem projektiem Gaŗezera gada pārskatā, kas iznāksjanvārī.Sakarā ar Gaŗezera lielo platību un daudzajām ēkām, dabasapstākļi mūs ļoti smagi iespaido. Šogad vētras bojājumimums izmaksāja $85,000, no kuriem $24,000 apdrošināšananesedza. Pagājšgad sniega un ledus bojājumi izmaksāja$155,000, no kuriem $20,000 netika atmaksāts. Šie skaitļineieskaita laiku un darbu, ko mūsu paši talcinieki undarbinieki ieguldīja šajos projektos.Kad šo pieminu, vairums cilvēki atbild, paldies Dievam parVairāki cilvēki man šovasar prasija, kā man patīk penzija. Penzija?Jā, šis neesot „īsts” darbs, vai ne? Šādos brīžos pasmejospie sevis un domāju, es gan ceru, ka šī nav penzija!Andrejs Dumpisadministrātorsl a t v i e š u c e n t r s G a r e z e r s5 7 7 3 2 L o n e T r e e R d .T h r e e R i v e r s , M I 4 9 0 9 3g a r e z e r s @ g a r e z e r s . o r g2 6 9 . 2 4 4 . 5 4 4 1G Z r e d a k t o r e | G Z e d i t o r : M ā r a K o r e ( m k o r e @ g a r e z e r s . o r g )f o t o | p h o t o s : L i e n e D i n d o n e , L ī g a E j u p e , M ā r a K o r e , A s t r a R e v e l i ņ a , D z i d r a T r o p aw w w . g a r e z e r s . o r g6 Gaŗezera ziņas

Dear friends of Garezers,In this issue of GZ you’ll see a recap of many of the „off-season”or „auxilliary” activities that happen here. These events,such as the 3x3 camp, exhibits, parties and other functions,are not officially organized by Garezers, and do not happenduring our main summer season, but they expand and enrichGarezers’ culture and community.An important part of our fabric here is the „Ciems” community.After the extensive storm damage, we felt it was theright thing to do what we could to help Ciems clean up andrebuild its Park. Garezers donated labor and use of equipment;Garezers Board President Karlis Vizulis, on behalf ofFriends of Garezers, and I personally contributed to help thiscommunity, whose members have donated their time andmoney to help Garezers for the past 20+ years.This time of year, we are busy shutting down Garezers’ facilitiesfor the winter, but at the same time already planning fornext summer. We are currently preparing for our strategicplanning session this weekend, as well as our budget meetingat the beginning of December.After two years in this job, I find budgeting and planning tobe the most frustrating of my tasks. So much so that at timesI just want to scream. But instead, I suck it up, make a plan,keep my head up and try to get it done. So far that hasworked – not as well I would have liked, but it has worked.Of course, the to-do list is always larger than the budget. Butthe nature of Garezers makes the budgeting process evenmore difficult, since there are so many expensive but unplannedrepairs. These are above and beyond the „normal”unplanned expenses such as repairing and/or replacingwater heaters, kitchen equipment, water and power lines,and dealing with the many large and small crises that springup during the summer.Because we have so much acreage and so many buildings,we are especially prone to weather damage. This year wehad $85,000 in damages from the tornado, of which $24,000was not covered by insurance; last year we had $155,000 indamages from ice and snow, of which $20,000 was not covered.This does not include the value of the work done at ourspring and fall „talkas,” nor by our facilities workers duringthe season.Most people’s response to this is, thank goodness for insurance.But as any home- or car owner knows, insurancecomes at a cost. After these large claims, we have had tochange insurance carries at an increase of about 30% orabout $8,000 to our annual premium.My response, more often, is thank goodness for volunteers.At last spring’s „Supertalka” we had a small army of eagerhelpers with chainsaws, while this fall we had a much smallergroup, but they were able to accomplish an impressive list oftasks, including removing the docks; repairing the roof of thewood storage building; repairing and replacing the Garezerssign on Hoffman Rd.; installing drywall in the Kronvaldabuilding; and generally cleaning up the Dzintari, GVV andDining Hall areas.Having too many expenses and not enough revenue is notunique to Garezers – it is something that every level of society,from individuals all the way up to the federal government,is facing in today’s economy. Garezers is fortunate tohave such dedicated volunteers, donors, and families involvedin making sure that Garezers surivives and succeeds.This is not a handful of people, it is the efforts of the entireGarezers community. I’m very grateful for everyone’s support.Next summer’s major event – the Song Festival – will happenoutside of Garezers, and our budget needs to accomodateand reflect that. We will have additional expenses, such astransporting all of GVV’s 100+ participants to Milwaukee,while revenue will likely decrease, as we will „lose” visitorsduring the July 4th long weekend. At the same time, programtuition will not be increased, and we will be looking at tieringGBD and GBD fees to be more affordable for families whowant to have their children stay longer at Garezers.Prioiritizing capital projects for 2012 is in the works as well,and we will update you on the status of projects budgeted in2011 in the upcoming Garezers Annual Report in January.Several people asked me this summer how I liked retirement.Retirement, I asked? Well, this is not a real job, is it? At timeslike these I chuckle to myself and think, I sure hope this isn’twhat retirement feels like!Andy DumpisExecutive Directornr. 1227

udens Gaŗezerā | fall at GarezersKristīna Anna Čunčule un Matīss Dindonis Grants salaulājās 2011.g. 10.septembrī vīna dārzā Three Oaks, Mičigānā. Kristīna un Matīss dzīvo Čikāgā,Roscoe Village rajonā. Abiem ir darbi saistīti ar nekustamiem īpašumiem –Kristīnai ar finanču analīzi un Matīsam ar nomas līgumiem ungrāmatvedības sistēmas administrācīju. Kristīna ir Čikāgas Krišjāņa BaronaLatviešu skolas absolvente un Matīss ir Kalamazū Latviešu skolasabsolvents. Abi ir GVV absolventi. Kristīna un Matīss ir aktīvi latviešusabiedrībā . Viņi abi ir bījuši ALJA valdē, piedalās korporācījās Imeriā unSelonijā, darbojas Čikāgas Latviešu biedrībā, un dejo Dzelmiešos.Gaŗezerā 16. oktobrī salaulājāsMaija Hasiba un Andis Nīkurs. Maijaun Andis dzīvo Čikāgā, bet daudzlaika pavada savā vasarnīcā Ciemā“Latvija”. Andis ir ilggadīgs Gaŗezeratalcinieks, un kāzu viesi bija lūgtidāvanu vietā ziedot Gaŗezeram.Gaŗezers pateicās LatviešuFondam par piešķirto atbalstu!* $1,500 dziesmu spēles"Brīnumu medībās" iestudēšanai2011. gada vasarā2011. gada GVV absolventu dāvana - ozols, koiestādija pie Saulgriežiem, lai atvietotu vētrānogāzto liepu. Uz koka būs plāksnīte ar absolventuklases saukli:GAREZERIEŠI!* $10,000 Sprīdīšu / Krikšu /Indrānu nometnes rajonaremontiemGZ vēlās bildes no jūsu kāzām, izlaidumiem, jubilejām un citiem svarīgiemdzīves notikumiem! Lūdzu sūtiet bildes, vārdus un īsus aprakstus uzmkore@garezers.org.Please send GZ photos from your wedding, graduation, party or otherspecial event. Email pictures, names and a short description tomkore@garezers.org.Paldies!8 Gaŗezera ziņas

Dziedāš'rudens Gaŗezerā | fall at Garezerspati savu dziesmu, svešuzemi staigādama....3X3 nometnes ir kļuvušas par tradiciju latviešu ģimeņuizglītības un kultūras dzīvē. Valstīs, kur irkoncentrējušās visvairāk latviešu ģimeņu, aizvadītajosgados daudziem, piedaloties 3X3 nometnēs, ir tikušasradītas iespējas apmeklēt interesantas un izglītojošasnodarbības. Latvisko ģimeņu stiprināšana, latviskāsvienotības un izglītošanas veicināšana ir šī pasākuma,kurš Gaŗezerā ir iesācies un turpinās jau 30 gadus, uzdevums.Gaŗezera 3X3 nometnes dalībnieku skaits šogadir sasniedzis skaitli 170. Visu paaudžu interesenti irtikuši iesaistīti populārajās ievirzēs par dažādiem tematiem,kur dalībnieku aprūpei ik gadus tiek izraudzīti interesantiun zinoši vieslektori no ASV, Kanādas unLatvijas.Nometni Gaŗezerā šogad vadīja mūžam nenogurstošāMaija Zaeska no Mineapoles. Viņa nometnes darbāpiedalās jau kopš 1981. gada. Tā šogad, no 7. līdz 13. augustam,pulcējusi ap sevi tik pat nenogurstošus ļaudis -tautas daiļamatniekus rotu un keramikas izveidē, stikla,koka, auduma un ādas apstrādē, tautas mūziķus unkultūras pazinējus, politologus, literātus, aizgājušolatviešu paaudžu tikuma pūra izzinātājus, Maijas Zaeskassekmes Gaŗezera 3X3 nometnes vadībā neizpalikaarī šoreiz. Nedēļas laikā, vienā no skaistākajām dabasvietām Mičiganas pavalstī, kur atrodas latviešu centrsGaŗezers, latviešu paaudžu sadarbība bija spraiga unvienota.Dzidra TropaPALDIES RUDENS TALCINIEKIEM! THANK YOU, FALL WORKDAY VOLUNTEERS!Franz Bauer & Zanda ZilaoteRaitis BorgsImants EjupsVilnis GertnersDaina & Eriks GrenenbergsUģis & Mārīte GrīnbergsAndrejs ĶeņģisGvīdo KubuliņšVilnis, Kristīne, Laila & Tija KubuliņšAndis NīkursIrisa PutniņaSilvija ResnisRichard SchwartzMaija SiliņaMāra & Ivars Vilciņšnr. 1229

udens Gaŗezerā | fall at GarezersŠoruden Gaŗezerā notiks vairāki mežsaimniecības darbi. Pēc lielās vētras pavasarī koki tika novākti apēkām un ceļiem, bet mežā palika ļoti daudz nogāztu, nolauztu vai citādi bojātu koku. Lai tie neietuzudumā, sarunājām ar mežzini, lai tos pārdod izsolē. Mežzinis iezīmēja 500 bojātus vai nogāztuskokus, kuri tika uzpirkti par apmēram $15,000. Ciršanas darbs sāksies novembra beigās un topārraudzīs mežzinis.Gaŗezers ir saņēmis piešķīrumu no US Department of Agriculture - Environmental Quality IncentivesProgram par $16,800 uz nākamajiem trim gadiem, lai veiktu meža un koksnes kvalitātes uzlabošanasdarbus. Šie mežsaimniecības darbi arī ir paredzēti sākties šoruden.Vai vēlaties ziedotGAŖEZERA SAULES ENERĢIJAS PROJEKTAM?Vienkārši pierakstiet piezīmi “SOLAR” pie čeka vaielektroniskā ziedojuma. PALDIES!!!nr. 12211

Medībasir notikušas Gaŗezerā nopašam pirmajām dienām.Sākumā medija zaķus un medņus, bet vēlāk medībaspaplašinājās uz stirnām un tītariem. Zinātniskie pētījumiapliecina, ka stirnu medības, likuma robežās, veicinaveselīgu dabas vidi. Tas ne tikai retina un uztura veselīgustirnu populāciju, bet arī saudzē vidi no posta, kadstirnas par daudz savairojas.Pašreizējā mednieku grupa iesāka medīt stirnasGaŗezerā kā papildinājumu medīšanai kaimiņu Atbalsīs.Jānis Pūtelis iesāka organizēt mednieku grupu, laimednieki varētu iepriekš pieteikties un savstarpējinorunāt medību veidu un vietas. Līdz ar to medniekugrupa uzņemas atbildību par medībām, drošību unGaŗezera teritorijas uzraudzību pa medību laiku.Gaŗezera medību atļauja tiek dota ar saprašanu, kasaņēmējiem ir ari kāda cita atbildība, saistība vaiatbalsta loma Gaŗezerā. Tā no šīs brīvprātīgās medniekugrupas izveidojas tā saucamā „būvkomiteja”.Lai kuplinātu būvkomitejas skaitu, piedāvāja tiem, kasnāca strādāt, iespēju piedalīties medībās Gaŗezerateritorijā. Būvkomiteja ir aktīvi iesaistīta katrā remonta,pārbūves vai celtnes projektā Gaŗezerā. Daudzusprojektus komiteja vada un izpilda ar talcinieku darbaspēku, bet ja nav iespējams, tad tā vismaz piedalāsplānošanā un pārskata kontraktoru darbu. būvkomitejadarbojas kā viena no padomes komitejām. Pašlaikpadomes būvkomitejas locekļi ir Mārtiņš Pūtelis unGunārs Kancs. Pārēji komitejas dalībnieki ir talcinieki, nokuriem daudzi, bet ne visi ir mednieki.Pēdējos gados mednieku grupa ir paplašināta, laiiesaistītu visus, kam interesē medības un kas vēlas nākttalkā Gaŗezerā, vai tas būtu būvkomitejā, padomē,vidusskolā, nometnē, labvēļu vakariņās jeb citur. ArīGVV labvēļu vakariņas ir bijis medniekugrupas pasākums, strādājot kopa ar GVVvecāku padomi. Tā pat, kā arbūvkomiteju, labvēļu vakariņas izveidojāsar daudz plašāku darba grupas dalību unlīdzekļu vākšanas iespējām. Vairāk nekā15 gadus mednieku stirnas cepeši nesušiievērojamus gadskārtējus līdzekļus GVV.Pēdējos gados esat varējuši baudītmednieku cepešus „Gaŗezera garšās”.rudens Gaŗezerā | fall at GarezersStirnu medību sezona iesākas ar loku un bultu 1.oktobrī, tam seko medības ar bisēm no 15. līdz 30.novembrim. Seko divas nedēļas ar melno pūderuplintēm un beidzās ar medīšanu ar bisi, bet tikai uzstirnu mātītēm („antlerless”), janvāra sākumā. Katrugadu notiek arī agrā sezona uz mātītēm (ar bisi), kasparasti ir ap 15. oktobri un ilgst 4 dienas. Ar loku unbultu var medīt visu sezonu – no oktobra līdz janvārim.Iedzīvotāju un viesu zināšanai, medības nenotiksGaŗezera territorijā Pateicības dienā un Ziemsvētkudienā.Vairākums no Gaŗezera medniekiem piedalās medībāsar bisēm novembrī un vēlajā decembra sezonā. No tiemvairums iebrauc tikai uz 3 vai 4 dienām, sezonasatklāšanā novembrī. Šī ir mednieku grupas tradicionālālielā medību sanākšana. Parasti grupa uzturas Atbalsīs,kur arī kopēji gatavo mielastus.Mednieku grupas pašreizējo dalībnieku skaitā ir JēkabsBērzkalns, Arnis Burvikovs, Mārtiņš Grendze, JurisKancs, George Kreilis, Vilnis Kubuliņš, Jānis Pūtelis unJuris Velkme. Grupas pieredze rāda, ka 10-14 irmaksimālais skaits drošām medībām Gaŗezera unAtbalšu territorijās. Medības notiek likumīgi pēcMičigānas štata noteikumiem. Visiem medniekiem irobligāti jāveic valsts apstiprināts eksāmens apliecinotzināšanas („Hunter Safety Course”). Divdesmit gaduvēsturē, Gaŗezera mednieku grupai nav bijis neviensnelaimes gadījums.Grupas mērķi ir medīt latviešu drauga lokā un veicinātGaŗezera pastāvēšanu. Ja vēlaties piebiedrotiesGaŗezera mednieku grupai, lūdzu sazināties ar MārtiņuGrendzi: mgrendze@vertellus.commednieki Jānis Pūtelis, Vilnis Kubuliņš, Juris Velkme, Krišs Putniņš, Aivars Inka,Mārtiņš Grendze, Pēteris Grendze, Arnis Burvikovs12 Gaŗezera ziņas

udens Gaŗezerā | fall at GarezersSkautu-gaidu mūzejs Gaŗezerā gaida jūsciemos, gaida jūsu ziedojumus, gaidamateriālus saviem archīviem un gaida jūstalkā.Mūzeju var apciemot šo rudeni, ziemu unpavasari sestdienas un svētdienaspēcpusdienās iepriekš sazinoties ar vad. IlziAntonu vai vad. Daci Copeland:skgmuzejs@gmail.com.Gaŗezera labvēļi bauda mednieku vakariņasDzintaru kabīnu talcinieki Artūrs Lāčkājs, MārtiņšGrendze, Māŗtiņš Pūtelis, Helmūts Lāčkājs, Gunārs KancsLabvēļu vakariņu pavāri - mednieki un palīginr. 12213

LatviešuKlinklāva mākslas galerija | Klinklava art gallerycentra Gaŗezera vārdā vēlos pateiktiesvisiem, kuri 2011.gadā dāvinājušimākslas darbus, mācību materiālus un līdzekļus Klinklāvamākslas galerijā. Ar Jūsu ziedojumiem Klinklāva galerija turpinaizveidoties kā viena no visizcilākām un vislielākajām diasporaslatviešu mākslas kolekcijām. Galerijas mērķi -- mācīt jaunatneipar latviešu mākslu, uzturēt un izstādīt latviešu mākslas klasiķudarbus un rīkot latviešu jaunrades darbu skates -- var tikai izpildītar labvēļu atbalstu.Paldies!Inārai Baldwin,Vilņa Bērziņa ģimenei, ziedojot Lidijas Smilgas Bērziņas piemiņai,Ilzei Bērziņai,Čikāgas latviešu biedrībai,māksliniekam Ērikam Feldmanim unElisai Freimanei,Rutai Jostsonei,Inārai un Jurim Kalniņiem,Austrai Kēlerei,Dr. Ninai Maslow Kowalei,Ērikam Krūmiņam,Gundai Lūss ziedojot Ģirta un BenitasJātnieku piemiņai,Maijai Mednei, kura kārto MirdzasOškalnes testamentā ziedoto lielomākslas kolekciju,māksliniekam Jurim Misiņam,Andim Nīkuram,Leldei Vinterei Orei ziedojot Lūcijas Smeltes piemiņai,Sigridai Renigerei,Vērai Riekstiņai,Ričardam un Anitai Roļļiem,Ilzei Šīmanei,Mārai Skultei,Austrai Slaidiņai,Lilitai un Ričardam Spuriem,Raimonds SlaidiņšIntai Zariņai ziedojot Ainas un Voldemāra Švānbergu piemiņai,Zintai Zariņai.Aija MeistareJānis StrodsPateicoties jums, Klinklāva galerijā mēs visi varam baudīt savastautas radošo kultūru. Šeit dažasfotografijas no ziedotajiem darbiem, kuri visi būs skatāmi 2012.gada vasarā.Paldies! Paldies! Paldies!Līga EjupeKlinklāva galerijas vadītājaAugusts Annus14 Gaŗezera ziņas

Pagājušādāvinājumi O.Grīna tautas mākslas mūzejamgadā O. Grīna Tautas MākslasMūzejs atzīmēja 40 rosīguspastāvēšanas gadus. Gatavojoties uz apmeklētāju lielointeresi, mūzeja vitrīnes tika uzpostas, pārkārtotas unpapildinātas ar agrāk neredzētiem eksponātiem.Mūzeja daudzpusīgais krājums ikgadus pieaug artautiešu ziedotām mantām. Tā arī šajā lielā jubilejasgadā nāca klāt vairāki izcili ziedoti tautiski darinājumi.Īpaši vērtīgi un interesanti bija latviešu folklorāpazīstamie pretinieki – ganiņš un velns – sīkskulptūrasudraba cigarešu etvijadāvina Guna Asoneganiņš un velnsdāvina Ligita Krūmkalnsmeistariem nāk klāt jauni amatnieki. Pēdējos tirdziņagados, klāt ir nākusi Dace Copeland ar bagāto ALA’sgrāmatu klāstu. Tirdziņos ieņemtā nauda tiek nodotaGarezeram, mūzeja izdevumiem.Lai mūzeja esošām un klāt nākošajām mantām verētunoteikt to pareizību un vērtību, ir saistīti vairākieksperti, kuri ziedo savu laiku un prasmi šai vajadzībai.krāšņā mālā, kā arī grezna koka pūrlādīte, vairākikeramikas veidojumi, veca sudraba cigarešu etvija undaudzas karavīru nozīmes. Pat ar to, ka 2009.g. mūzejakvadratūra dubultojās, pārņemot atvēlēto blakus telpu,eksoponātu daudzums ir tik liels, ka nav iespējams visuto, kas rūpīgi saglabāts, vienreizēji izstādīt. Tā arī šoreiz,lai būtu vieta šiem jauniem dāvinājumiem, bijajāatvadās no Jāņa Reveliņa aizdotās privātkolekcijas – 19koka skulptūrām no Latvijas kokgriezējiem. Šī kolekcijabija kuplinājusi vienu mūzeja vitrīni vairākus gadus.Apmeklētāju informācijai tika izdota kodolīga kartiņapar mūzeju. Tajā īsumā tika apskatīta mūzeja vēsture,tautisko darinājumu daudzums um dažādība, kā arī tikaizskaidroti mantu iegādes avoti, tautiešu ziedojumi, kuriikgadus papildina lielo kolekciju.Kā jau mūzejs to ir darijis visus 40 pastāvēšanas gadus,tā arī pagajušo vasaru tika rīkoti daiļdarbu tirdziņi. Šietirdziņi ne tikai dod iespēju apmeklētājiem iegādātiesskaistas latviešu rotas, audumus, keramiku,kokgriezumus un citus darinājumus, tirdziņi arī veicinanepārtrauktu daiļamatnieku darbību, kur veciemkeramikas krūzedāvina Anda SīpoliņaDaiļamatniece Liena Kaugare dod padomu par tautastērpiem un audumiem. Māksliniece Rūta Puriņapārzina keramiku. Rotkaļi Alvis Strazdiņš un Lilita Spurenovērtē rotas un nosaka to etnogrāfisko pareizību.Nākošais mūzeja iecerētais pasākums ir veidot unpaplašināt O. Grīna Tautas Mūzeja labvēļu undarbinieku komiteju. Ja kādam ir interese un laiks lūdzupaziņojiet. Šādam atbalstam mūzejam ir liela vajadzība– šeit nekad darbiņu netrūkst.Astra ReveliņaO. Grīna mūzeja pārzinenr. 12215

Viesuļvētra29. maijā nodarijaCiema „Latvija”Parkālielu un dārgu skādi. Vairāk nekā 80 koku bija lauzti unizgāsti, 18 koki bija uz paviljona jumta. Nav brīnums, katas bija šķībs. Vairāki teica, ka paviljons ir jānojauc!Stāvoklis izskatijās diezgan bezcerīgs. Paviljonainspekcija tomēr rādija, ka tas bija labojams! Ciema“Latvija” Īpašnieku Apvienības pilnsapulce 4. jūnijānolēma, ka parks un paviljons iespēju robežās irjāatjauno. Toreiz mums nepietika naudas, lai visu toizdarītu un paveiktu. Valde apsvēra un debatēja iespējasvisu atjaunot. Aprēķins visu paveikt bija vismaz$30,000! Kasē bija pieejama apmēram trešā daļa novajadzīgās summas. Valdes ieteikums pārdot ezermalaszemes gabalu radija lielu uztraukumu biedru starpā.Nākotne neizskatijās ne laba, ne spīdoša.ciema “Latvija” ziņasParks pamazām sāk atgūt labāku, jaunu izskatu. Paiesgadi kamēr tas tuvosies iepriekšējam izskatam un ne jaumūsu dzīves laikā. Karogmasti, iebraucamais ceļš, celiņšuz labierīcībām un auto novietošanas laukumi ir atjaunoti.Parka zeme nolīdzināta un sagatavotaapstādīšanai. Darbi un izdevumi vēl būs daudz, lai visusavestu mums pieņemamā kārtībā. Tas nāks pamazāmun ne jau viss šoruden.Ciema Parka atjaunošanu svinējām 16. septembrī. Programmasdaļā uzstājās koris Ciema balsis, bija duets unarī solo dziesma. Pēc tam baudijām saimnieces varenodevumu.Ar laiku mums radās atrisinājums mūsu likstai: mūsuparka un paviljona atjaunošanai radās mecenāti jeblabvēļi, kuriem rūpēja to atjaunošana. Bez viņu atbalstamums nebija iespēja padarīt to ko jūs redziet šodien.Mūsu mecenāti bija Andrejs Dumpis, kas deva mumsiespēju novākt lauztos kokus, Kārlis Vizulis no GarezeraDraugu Biedrības, kas deva mums iespēju atjaunotpaviljonu, Ada un Kārlis Salnas, kuri ziedoja naudu parkaapkārtnes apkopšanai. Paldies viņiem visiem no sirds!16 Gaŗezera ziņas

Vēl pieminējām un pagodinājām cilvēkus, bez kurupalīdzīgām rokām Ciema sabiedriskā dzīve nebūtu tikdzīva un rosīga kā tā ir tagad. Tie ir Aija un AndrejsĶeņģi, Ligita Matisone, Guna Šillere, Gita Grīviņa, VeltaBērzkalne un no Garezera administrācijas Viktors Krievsun Sandra Pawlowski.Nesen atjaunotajā parkā, 22. septembrī jau notika pirmaissarīkojums - Latviskā Mantojuma FederālāsKreditsabiedrības atklātā sēde un jaunā Gaŗezera -Ciema biroja atklāšana.ciema “Latvija” ziņasCiema “Latvija” valdenr. 12217

Latviskā Mantojuma Federālā KredītsabiedrībaBIROJS TAGAD ATVĒRTSPie Gaŗezera - Ciemā „Latvija”10943 Kurzeme Rd.Trešdienās 12:00 – 14:00Biroja vadītāja Ruta Rozentāla (tel. 269-244-5181)„MĒS PAZĪSTAM GAŖEZERU”Tel: 269-858-3047Fax: 616-454-8925latcreun@tds.netwww.LatvianHeritage.orgLatvian Heritage Federal Credit UnionOFFICE NOW OPENAt Garezers – in the „Ciems Latvia” subdivision10943 Kurzeme Rd.Wednesdays 12:00 – 2:00 PMOffice manager Ruta Rozentals (tel. 269-244-5181)„WE KNOW GAREZERS”We Offer:Share Savings Accounts - New & Used Car Loans - Home Mortgages -Home Equity Loans - Share Secured Loans - International Wire Transfers18 Gaŗezera ziņas

2012. gada kalendārs | 2012 calendarJANVĀRĪ14. Padomes sēde plkst. 10:00 SaulgriežosMARTĀ10. Padomes sēdē plkst. 10:00 SaulgriežosAPRILĪ27 – 29. “Daiļās dāmas”MAIJĀ12. Gaŗezera sezonas atklāšana unakcionāru pilnsapulceJŪNIJĀ2. Supertalka23. “Soļosim uz Gaŗezeru!” / Jāņi24. GVV atklāšana / GSS un GBN 1.. posmsJŪLIJĀ4 – 8. XIII Vispārējie Dziesmu SvētkiMilvokos8. GSS un GBN 2. posms22. GBN kultūras posms28 – 29. Jauniešu un 4-2 voleja turnīriAUGUSTĀ5. GVV izlaidums5- 12. 3×3 nometneOKTOBRĪ6. Rudens talka un “Oktoberfest”JANUARY14. Board mtg. 10:00 AM, Saulgriezi bldg.MARCH10. Board mtg. 10:00 AM, Saulgriezi bldg.APRIL27 – 29. “Daiļās dāmas” Women’s RetreatMAY5. Garezers season opening and annualshareholders’ meetingJUNE2. “Supertalka” Spring Clean-Up Day23. Garezers Walkathon / “Jāņi”24. GVV / GSS & GBN Session 1 beginJULY4 – 8. XIII Latvian Song Festival inMilwaukee8. GSS & GBN Session 222. GBN “Culture Week” begins28 – 29. Youth and 4-2 volleyballAUGUST5. GVV graduation5- 12. 3×3 family campOCTOBER6. Fall Clean-Up Day and “Oktoberfest“nr. 12219

Latvian Center Garezers, Inc.57732 Lone Tree RoadThree Rivers, Michigan 49093-9549269.244.5441Non Profit OrgPOSTAGE PAIDThree Rivers, MIPermit #4CHANGE SERVICE REQUESTED