PasÄ«vÄs Ä“kas aktÄ«vai sabiedrÄ«bai - Baltijas Vides Forums
PasÄ«vÄs Ä“kas aktÄ«vai sabiedrÄ«bai - Baltijas Vides Forums
PasÄ«vÄs Ä“kas aktÄ«vai sabiedrÄ«bai - Baltijas Vides Forums
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
PasīvĀs ēkas<br />
aktīvai sabiedrībai<br />
Veiksmīga pieeja, lai sasniegtu augstu<br />
ēku energoefektivitāti<br />
ıntense<br />
energy efficiency
autori:<br />
Jörg Faltin<br />
“Auraplan“, arhitektu birojs<br />
Hartzlohplatz 5, 22307, Hamburga, Vācija<br />
Tel.: +49 4351 76 75 91<br />
E-pasts: joerg.faltin@auraplan.de<br />
Michal tvrdoň<br />
Centrālās un Austrumeiropas Reģionālais vides centrs<br />
Slovākijas birojs<br />
Vysoka 18, Bratislava, Slovākija<br />
Tel.: +421 2 5263 2942<br />
E-pasts: rec@changenet.sk<br />
Materiālu publicēšanai sagatavoja:<br />
• Ingrīda Brēmere<br />
• Daina Indriksone<br />
• Līga Kārkle<br />
<strong>Baltijas</strong> <strong>Vides</strong> <strong>Forums</strong><br />
Antonijas iela 3-8, Rīga, LV-1010<br />
E-pasts: ingrida.bremere@bef.lv<br />
Iespiests SIA “Talsu Tipogrāfija“, Latvija, 2011. gads<br />
iNteNse<br />
“No igaunijas līdz Horvātijai: saprātīgi enerģijas taupības pasākumi<br />
pašvaldību ēkām Centrālās un austrumeiropas valstīs“<br />
Par šī dokumenta saturu pilnībā atbildīgi ir tā autori.<br />
Dokuments neatspoguļo Eiropas Kopienas viedokli.<br />
Eiropas Komisija nav atbildīga par šīs informācijas<br />
jebkuru izmantošanu.
PasīvĀs ēkas<br />
aktīvai sabiedrībai<br />
Veiksmīga pieeja, lai sasniegtu augstu<br />
ēku energoefektivitāti
Saturs<br />
Priekšvārds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3<br />
ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5<br />
Pasīvās ēkas standarts – labas būvniecības prakses piemērs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7<br />
kas ir pasīvā ēka? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8<br />
septiņi soļi līdz pasīvajai ēkai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8<br />
Labas prakses piemēri sabiedrisko un privāto ēku sektorā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10<br />
iesaistītās puses, kuras piedalās projekta īstenošanā, lai sasniegtu pasīvās ēkas standartu 21<br />
izvērtēšanas un izvēles kritēriji: būvniecība plašākā kontekstā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23<br />
Pielāgošanas koncepcija: dažādi tehniskie risinājumi dažādiem klimatiskajiem apstākļiem 25<br />
veiksmes stāsti, kas mainīja stereotipus par ēku enerģijas patēriņu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26<br />
secinājumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34<br />
atsauces . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35
Priekšvārds<br />
Iemesli augstam enerģijas patēriņam ir labi<br />
zināmi, un enerģijas nelietderīgas izmantošanas<br />
radītās sekas mūs skars tuvākā vai tālākā<br />
nākotnē . Nenoteiktība fosilā kurināmā piegādē,<br />
vides piesārņojuma problēmas vai enerģijas<br />
cenu pieaugums ir tikai dažas no ietekmēm .<br />
Jaunā Eiropas Savienības (ES) likumdošana –<br />
direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti<br />
un ES izvirzītie „20-20-20” mērķi aicina rīkoties<br />
nekavējoties . Ir nepieciešams panākt augstāku<br />
ēku energoefektivitāti, samazināt oglekļa<br />
dioksīda emisijas un paaugstināt atjaunojamo<br />
energoresursu izmantošanas īpatsvaru .<br />
Atbilstoši šiem uzstādījumiem pēdējo gadu<br />
laikā ir ieviesti vairāki projekti, kas atbilst<br />
jaunajai enerģijas izmantošanas koncepcijai . Šie<br />
projekti ir attiecināmi uz dažāda veida mājām –<br />
gan vienģimenes, gan daudzstāvu dzīvojamām,<br />
gan rindu mājām, kā arī lielākiem pilsētvides<br />
projektiem Eiropas valstīs . Šādi labās prakses<br />
piemēri dod stimulu, lai mainītu sabiedrības<br />
izpratni par energoefektivitātes jautājumiem .<br />
Ne tikai privātpersonām, bat arī individuāliem<br />
investoriem būtu jāpievērš vairāk uzmanības<br />
šai tēmai . Izpratne par energoefektivitāti<br />
ir jāpaaugstina arī pilsētvides plānotājiem,<br />
arhitektiem, projektu attīstītājiem, kā arī<br />
pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjiem .<br />
Šajā brošūrā mēs iepazīstināsim ar labas<br />
prakses piemēriem – veiksmes stāstiem, kur<br />
izmantota jauna pieeja ēku energoefektivitātes<br />
paaugstināšanai . Esam uzskatījuši pasīvās ēkas<br />
standartu par labo praksi, vienlaikus ietverot<br />
arī citus svarīgus aspektus, piemēram, enerģijas<br />
avotu izmantošanu, pilsētvides plānošanas<br />
nosacījumus un tehniskos aspektus . Turklāt,<br />
viens no būtiskiem priekšnosacījumiem ir cilvēku<br />
entuziasms rosināt pārmaiņas un atbalstīt to<br />
ieviešanu gan privātajā sektorā, gan valsts un<br />
pašvaldību pārraudzībā esošajās ēkās .<br />
Brošūra ir sagatavota starptautiska projekta<br />
INTENSE 1 ietvaros, kas ir ieviesis plašāku<br />
skatījumu uz energoefektivitātes jautājumiem<br />
1 INTENSE – No Igaunijas līdz Horvātijai: saprātīgi enerģijas taupības pasākumi pašvaldību ēkām Centrālās un Austrumeiropas<br />
valstīs (2008 – 2011), “Inteliģenta enerģija Eiropai“ programmas atbalstīts projekts<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 3
un, papildus citiem aspektiem, tas ir arī veicinājis<br />
saprātīgu enerģijas izmantošanas pieeju<br />
mājokļos . Pašvaldības ir galvenā mērķa grupa<br />
projekta aktivitāšu ieviešanai .<br />
Mēs ceram, ka šī brošūra lasītājam kalpos kā<br />
iedvesmas avots un sniegs informāciju par to,<br />
ko ir iespējams sasniegt, efektīvi līdzdarbojoties<br />
visām iesaistītajām pusēm .<br />
4 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
Šīs brošūras lapaspusēs mēs piedāvājam<br />
ieskatu realizētajos pasīvo ēku projektos, lai it<br />
īpaši pašvaldības rosinātu veikt pārmaiņas, kas<br />
veicinātu pasīvo ēku celtniecību . Mūsu devīze –<br />
Pasīvās ēkas aktīvai sabiedrībai!
Ievads<br />
Brošūra „Pasīvās ēkas aktīvai sabiedrībai”<br />
ir domāta pašvaldībām kā informatīvs<br />
materiāls un palīgs lēmumu pieņemšanai, lai<br />
sasniegtu augstu ēku energoefektivitāti . Lai<br />
nodrošinātu zemu enerģijas patēriņu ēkās,<br />
ir nepieciešama dažādu tehnisku risinājumu<br />
ieviešana, sākot ar ēkas pamatiem un beidzot<br />
ar jumta izbūvi .<br />
Tuvākā vai tālākā nākotnē pašvaldībām<br />
nāksies saskarties ar energoefektivitātes<br />
politikas mērķu ieviešanu atbilstoši valdības<br />
pieņemtajām programmām un plāniem, kā arī<br />
likumdošanas normu īstenošanu vietējā līmenī .<br />
To mērķis ir panākt būtisku enerģijas patēriņa<br />
samazinājumu pašvaldību ēkās, piemēram,<br />
skolās, bērnudārzos, sociālajās<br />
mājās un pašvaldībai piederošajās<br />
dzīvojamajās mājās .<br />
Brošūras vadmotīvs – Pasīvās ēkas<br />
aktīvai sabiedrībai jau ietver norādi<br />
uz augsti energoefektīvām ēkām,<br />
kas atbilst pasīvās ēkas standartam .<br />
Mēs iepazīstināsim ar labas prakses<br />
piemēriem, kas pierāda, ka pasīvās<br />
ēkas standartu var sasniegt gan<br />
nelielas privātmājas, gan skolas ēkas,<br />
gan arī sociālas mājas iedzīvotājiem ar zemiem<br />
ienākumiem .<br />
Brošūrā ir iekļautas nodaļas, kuras secīgā<br />
kārtībā atspoguļo kompleksu pieeju ēku<br />
energoefektivitātes jautājumu risināšanai .<br />
Vispirms izskaidrosim pasīvās ēkas standarta<br />
nozīmi un praktiskos soļus tā sasniegšanai .<br />
Turpmāk iepazīstināsim ar vienkāršu un ērti<br />
pielietojamu metodi – 16 kritērijiem ēku<br />
izvērtēšanai plašā būvniecības kontekstā,<br />
ietverot sociāli ekonomiskos, ēkas tehniskos<br />
un energoapgādes aspektus . Pēc tam sniegsim<br />
ieskatu labas prakses piemēru tehnisko<br />
risinājumu pielāgošanai dažādos klimatiskajos<br />
apstākļos .<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 5
Ar šo brošūru mēs vēlamies iedrošināt<br />
pašvaldības vēl vairāk pievērsties pasākumu<br />
īstenošanai, lai samazinātu ēku enerģijas<br />
patēriņu un sasniegtu pasīvās ēkas standartu .<br />
6 Pasīvas ēkas aktīvai sabiedrībai
Pasīvās ēkas standarts –<br />
labas būvniecības prakses piemērs<br />
Jaunajās Eiropas Savienības politikas nostādnēs<br />
par ēku energoefektivitāti ir iezīmēta virzība,<br />
kā nākotnē jāattīstās sabiedrisko ēku sektoram .<br />
Tiek plānots, ka pēc 2018 . gada 31 . decembra<br />
jaunās ēkās, kurās atrodas valsts iestādes un<br />
kuru īpašnieces ir valsts iestādes, ir gandrīz<br />
nulles enerģijas ēkas . Taču jau līdz 2020 . gada<br />
31 . decembrim visām jaunajām ēkām būs jābūt<br />
gandrīz nulles enerģijas ēkām 2 .<br />
Neskatoties uz to, ka Eiropa aicina steidzami<br />
ieviest un piemērot gandrīz nulles enerģijas<br />
ēkas standartu, jau pirms vairāk kā 20 gadiem ir<br />
sākta pasīvo māju celtniecība . Pirmā šāda veida<br />
māja tika uzcelta 1990 . gadā Darmštatē, Vācijā .<br />
Pasīvajai ēkai ir ļoti zems enerģijas patēriņš .<br />
Pakāpeniski attīstoties un pilnveidojoties,<br />
pasīvās ēkas koncepcija pēdējā desmitgadē ir<br />
kļuvusi ļoti izplatīta . Pasīvās ēkas būvniecība<br />
ir kļuvusi gan tehniski, gan finansiāli vienkārši<br />
realizējama . Tādejādi ir uzsākta jauna pieeja<br />
māju celtniecībā, būvējot ļoti energoefektīvas<br />
ēkas, t .i ., zema enerģijas patēriņa un pasīvās<br />
ēkas līdz pat nulles enerģijas patēriņa ēkām .<br />
19755<br />
14321<br />
9699<br />
6717<br />
4485<br />
213 395 762 1382 2531<br />
Pasīvo ēku skaits Eiropā 2010. gadā<br />
(avots: www.pass-net.net, PASS-NET projekts 3 )<br />
2<br />
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija),<br />
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 18.6.2010., LV, L 153/13.<br />
3<br />
PASS-NET – Establishment of a Co-operation Network of Passive House Promoters.<br />
Skaits<br />
70 000<br />
60 000<br />
50 000<br />
40 000<br />
30 000<br />
20 000<br />
10 000<br />
0<br />
2000<br />
DE<br />
CZ<br />
AT<br />
SK<br />
2001<br />
2002<br />
2003<br />
BE<br />
RO<br />
SE<br />
SI<br />
2004<br />
2005<br />
2006<br />
Gads<br />
UK<br />
HR<br />
27619<br />
43670<br />
2007<br />
2008<br />
2009<br />
2010<br />
2011<br />
64155<br />
2012<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 7
Mēs vēlamies parādīt labas prakses piemērus,<br />
kas uzskatāmi pierāda, ka ir iespējami ēkas<br />
dizaina, tehniskie un ekspluatācijas risinājumi<br />
efektīvai enerģijas izmantošanai, kuru rezultātā<br />
ēka var sasniegt ļoti zemu enerģijas patēriņu,<br />
piemēram, atbilstoši pasīvās ēkas standartam .<br />
kas ir pasīvā ēka?<br />
Viens no pasīvās ēkas standarta kritērijiem ir<br />
tās enerģijas patēriņš . To raksturo ar vidējo<br />
īpatnējo siltumenerģijas patēriņu un kopējo<br />
primārās enerģijas patēriņu . Kā uzskata viens no<br />
pasīvās ēkas koncepcijas līdzautoriem, profesors<br />
Volfgangs Feists (Wolgang Feist), pasīvā ēka:<br />
... nav enerģijas patēriņa standarts, bet<br />
gan mērķis sasniegt vislabāko komforta<br />
temperatūru telpās ar pēc iespējas zemākām<br />
izmaksām. Tādējādi pasīvās ēkas definīcija<br />
īsumā ir šāda: „pasīvā ēka ir māja, kurā<br />
termālo komforta līmeni (ISO 7730) var<br />
sasniegt tikai sildot vai dzesējot pieplūstošo<br />
svaigā gaisa masu, un komfortablu iekštelpu<br />
klimatu var uzturēt bez aktīvas sildīšanas vai<br />
dzesēšanas sistēmas.” (Fiest, W., 2006).<br />
septiņi soļi līdz pasīvajai ēkai<br />
Ir daudz dažādu tehnisku risinājumu un būves<br />
konstrukcijas īpatnības, kas jāņem vērā, lai<br />
sasniegtu pasīvās ēkas standartu . Tie mainās<br />
atkarībā no valdošajiem klimatiskajiem<br />
8 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
Pat ja dažkārt nav iespējams veikt pilnīgi visus<br />
tehniskos pasākumus, pasīvās ēkas standarta<br />
sasniegšanai, atsevišķi risinājumi var tikt<br />
izmantoti, lai nodrošinātu zemāku enerģijas<br />
patēriņu jebkura veida ēkā .<br />
Bez tam, pasīvās ēkas standarts nozīmē arī to,<br />
ka komforta temperatūras nodrošināšanai ēkā<br />
vairs nav nepieciešama intensīva siltuma padeve,<br />
t .i ., apkure . Ēka tiek apsildīta un dzesēta pasīvā<br />
veidā . Pasīvo ēku galvenie siltuma avoti ir saule,<br />
ēku iemītnieki, sadzīves tehnika un siltums, ko<br />
rada no telpām izejošais gaiss, sasildot ienākošo<br />
vēso gaisu (tiek izmantota siltuma rekuperācijas<br />
sistēma) . Ikgadējais pasīvās ēkas siltuma<br />
patēriņš ir ļoti zems – Eiropas centrālajā daļā<br />
tas ir apmēram 15 kWh/m² . Primārās enerģijas<br />
patēriņam nevajadzētu pārsniegt 120 kWh/m²<br />
gadā, ieskaitot apkuri un dzesēšanu, enerģiju<br />
karstā ūdens sagatavošanai un elektrības patēriņu<br />
mājsaimniecībās (Faltin, J ., von Knorre, Ch ., 2009) .<br />
Vienkāršam salīdzinājumam: parastā bloka mājā,<br />
kas celta 20 . gadsimta 80 . gados Centrālās un<br />
Austrumeiropas valstīs, vidēji apkurei patērē<br />
12 reizes vairāk siltumenerģijas nekā pasīvā ēka .<br />
apstākļiem dažādos ģeogrāfiskajos reģionos .<br />
Tomēr vispārinot var izšķirt 7 galvenos soļus, lai<br />
sasniegtu pasīvās ēkas standartu .
septiņi soļi<br />
līdz pasīvajai ēkai<br />
(Enerģētikas un vides centrs<br />
(e.u.z.), Vācija; ©2000,<br />
Jörg Faltin)<br />
Pasīvās ēkas standartu var sasniegt, pakāpeniski<br />
īstenojot atbilstošus ēkas dizaina un būvniecības<br />
tehniskos pasākumus, kurus lietderīgi ievērot,<br />
būvējot jebkuru energoefektīvu ēku . Kad ir<br />
izdarīta izvēle par labu pasīvās ēkas standartam<br />
būvniecībā, ir jāņem vērā šādi secīgi īstenojami<br />
soļi:<br />
• Jebkuras komponentes izmaiņām vai<br />
optimizēšanai ēkas dizainā, lai samazinātu<br />
enerģijas zudumus, ir ietekme uz citām<br />
komponentēm un citiem tehniskajiem<br />
aspektiem . Optimāla risinājuma izvēlei ir<br />
nepieciešams izmantot integrētu pieeju ēkas<br />
plānošanai (1. solis). Parasti to veic jau agrīnā<br />
plānošanas periodā, sazinoties dažādām<br />
iesaistītajām pusēm – arhitektam, inženierim<br />
un kvalificētam amatniekam .<br />
• Būtiska ir ēkas norobežojošo konstrukciju<br />
parametru optimizēšana, ievērojot pasīvās<br />
ēkas tehniskos risinājumus, piemēram,<br />
atbilstoši bieza sienu siltumizolācija (2. solis),<br />
zema enerģijas patēriņa elektrisko ierīču<br />
pārdomāta izmantošana<br />
energoefektīvu iekārtu – atjaunojamo enerģijas<br />
resursu tehnoloģiju izmantošana<br />
augsti efektīva siltuma atgūšana ar kontrolētu ventilāciju<br />
h ≥ 75%<br />
ēkas hermētiskums<br />
n50 ≤ 0,6 1/h<br />
saules enerģijas izmantošanai optimizēti logi<br />
trīskārša stiklojuma logi (ES centrālajā klimata zonā) U ≤ 0,8 W/m²K<br />
atbilstoši bieza sienu siltumizolācija<br />
U-vērtība � no 0,1 W/m²K (ES, auksta klimata apstākļos) līdz 0,2 W/m²K (ES, silta klimata apstākļos)<br />
integrēta pieeja ēkas plānošanai<br />
optimizētas ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, energoapgādes un ventilācijas sistēmas<br />
� U-vērtība: siltuma caurlaidības koeficients<br />
saules enerģijas izmantošanai optimizēti logi<br />
(3. solis) un ēkas hermētiskums (4. solis), kas<br />
apstiprināts ar gaisa caurplūdes spiediena<br />
(angliski: blower-door) testu .<br />
• Nākamais solis (5. solis) ir augsti efektīva<br />
siltuma atgūšana ar kontrolētu ventilāciju .<br />
Praksē parasti tiek izmantota pilnībā kontrolēta<br />
mehāniskās ventilācijas sistēma ar siltuma<br />
atgūšanu . Tā silda ienākošo auksto gaisu ar<br />
izejošo silto gaisu, tādējādi samazinot siltuma<br />
zudumus līdz iespējamam minimumam .<br />
• 6. un 7. solis ietver energoefektīvu iekārtu,<br />
tai skaitā atjaunojamo enerģijas resursu<br />
tehnoloģiju, izmantošanu apsildei, dzesēšanai,<br />
karstā ūdens sagatavošanai, kā arī zema<br />
enerģijas patēriņa elektrisko ierīču pārdomātu<br />
izmantošanu .<br />
Noteicošais kvalitātes kritērijs pasīvajai ēkai ir<br />
primā rās enerģijas patēriņa samazināšana, ko viegli<br />
var sasniegt, ja ir ievēroti augstāk minētie soļi .<br />
7<br />
6<br />
5<br />
4<br />
3<br />
2<br />
1<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 9
Labas prakses piemēri sabiedrisko un<br />
privāto ēku sektorā<br />
Parasti katrai pašvaldībai ir jāuztur dažādu<br />
veidu ēkas, piemēram, pilsētas domes ēkas,<br />
daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, sociālās<br />
mājas, skolas, teātri, kurām ir dažāds vecums,<br />
arhitektoniskais stils, veids, augstums, lielums<br />
un enerģijas patēriņš . Neraugoties uz to, tās<br />
visas var uzbūvēt vai pārbūvēt atbilstoši pasīvās<br />
ēkas standartam . Tāpēc tālāk apskatītajos<br />
labas prakses piemēru aprakstos mēs sniegsim<br />
informāciju par jau uzceltām ēkām, kur mērījumi<br />
ir apstiprinājuši zemu enerģijas patēriņu .<br />
Aprakstos esam izvēlējušies tādas ēkas, kuras<br />
visvairāk varētu interesēt pašvaldības un kalpot<br />
par iedvesmas avotu arī jūsu pašvaldībai .<br />
Rekonstruētas 20. gadsimta 50-to gadu ēkas<br />
atbilstoši pasīvās ēkas standartam<br />
(avots: www.faktor10.com)<br />
10 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
1. Pirmais piemērs ir sOLaNOva projekts,<br />
kura ietvaros veikta ēkas, kas celta<br />
80-jos gados, atjaunošana. Šādas ēkas<br />
ar augstu enerģijas patēriņu ir plaši<br />
izplatītas Centrālās un austrumeiropas<br />
valstīs.<br />
2. Otrais piemērs stāsta par projektu, kas<br />
bija izaicinājums uzņēmumam abG<br />
(pašvaldības komunālais uzņēmums)<br />
Frankfurtē, kas nolēma atjaunot 50-jos<br />
gados celtu ēku atbilstoši pasīvās ēkas<br />
standartam.<br />
3. trešais piemērs atšķiras no pirmā un<br />
otrā ar to, ka ir uzcelta jauna pasīvās<br />
ēkas standartam atbilstoša sociālā ēka<br />
vīnes priekšpilsētā.<br />
4. Ceturtais piemērs ir atjaunotais<br />
semināru centrs Hoštetinā (Hostětín),<br />
Čehijā, kas ir ne tikai semināru ēka, bet<br />
varētu kalpot kā kultūras centra vai<br />
pilsētas domes ēkas piemērs mazākās<br />
pilsētās.<br />
5. Piektais piemērs no bādenes (baden),<br />
austrijā dod ierosmi bērnudārza<br />
būvniecībai un ekspluatācijai atbilstoši<br />
pasīvās ēkas standartam.<br />
6. sestais piemērs Glumslovā (Glumslöv),<br />
Zviedrijā attiecas uz dzīvojamo, terases<br />
tipa māju bez apkures sistēmām.
Pirmais piemērs: sOLaNOva projekts<br />
Lielu daļu dzīvojamo ēku fonda Centrālās un<br />
Austrumeiropas valstīs veido tipveida daudzdzīvokļu<br />
namu bloki, kas celti 20 . gadsimta 80-to<br />
gadu sākuma periodā no betona paneļiem .<br />
Parasti tās ir 9 – 12 un vairāk stāvu augstas ēkas,<br />
kuras nelietderīgi patērē siltumenerģiju . Pēdējā<br />
laikā jūs varat ievērot, ka šie „pelēkie” namu<br />
bloki ir mainījuši savu krāsu . Dažreiz tas kalpo<br />
par zīmi, ka ēkai ir uzklāts jauns siltumizolācijas<br />
slānis, lai tādējādi samazinātu enerģijas<br />
patēriņu . Tomēr tikai neliela daļa no šīm ēkām<br />
ir kompleksi renovēta, lai panāktu būtiskas<br />
izmaiņas enerģijas patēriņā . Kā viens no labas<br />
prakses piemēriem ēku kompleksai renovācijai<br />
ir sOLaNOva projekts Ungārijā .<br />
2005 . gadā viena no 8-stāvu dzīvojamām<br />
paneļa mājām Dunaújváros pilsētā Ungārijā tika<br />
pārveidota par zema enerģijas patēriņa ēku .<br />
SOLANOVA bija pirmais projekts, kur, izmantojot<br />
komplekso pieeju, tika veikta būtiska ēkas<br />
renovācija, ietverot visus svarīgos aspektus .<br />
Tika izstrādāts optimāls enerģijas patēriņa un<br />
piegādes risinājums . Ēkas siltuma enerģijas<br />
patēriņš samazinājās no 213 kWh/m 2 gadā<br />
līdz 20 kWh/m 2 gadā . Atjaunojamās enerģijas<br />
avota – solārā paneļa izmantošana sedz 20%<br />
enerģijas patēriņa . Attiecībā uz vēdināšanu<br />
tika ierīkota neliela vēdināšanas iekārta katrā<br />
dzīvoklī ar iestrādātu gaiss-gaiss siltummaini<br />
papildus apkures sistēmas radiatoriem, kas<br />
novietoti zem palodzēm katrā dzīvojamā<br />
istabā (Hermelink, 2006a; Hermelink, 2006b) . Šī<br />
projekta ieviešanas laikā notika lieliska sadarbība<br />
ar dzīvokļu īpašniekiem, kuri bija ieinteresēti<br />
veikt komplekso renovāciju . Dzīvokļu īpašnieki<br />
līdzdarbojās no agrīnās plānošanas stadijas .<br />
Izmantojot aptaujas lapas, projekta attīstītājiem<br />
bija iespēja noskaidrot un ņemt vērā iedzīvotāju<br />
vajadzības .<br />
tehniskie parametri vērtība apraksts<br />
Siltuma patēriņš: 20 kWh/m²/g Siltuma patēriņa mērījumi veikti 2006 .-2007 . gadā<br />
Pamati: U (W/m²K) Dati nav pieejami<br />
Solanova projekts – ēka pirms renovācijas (augšā kreisajā<br />
stūrī) un pēc projekta īstenošanas.<br />
Ārējās sienas: 0,435 U (W/m²K) Ar 16 cm putu polistirola siltumizolācijas slāni<br />
Jumts: 0,46 U (W/m²K) 30 cm siltumizolācijas slānis un “zaļais“ jumts<br />
Logi (dzīvokļos): 1,1 U (W/m²K)<br />
2+1 stiklojums ar starp loga rūtīm iestrādātām<br />
horizontālām žalūzijām<br />
Ēkas hermētiskums: Dati nav pieejami<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 11
Atrašanās vieta:<br />
Īpašnieks/Investors:<br />
Arhitekts:<br />
Izmaksas:<br />
Pabeigšanas laiks:<br />
Ēkas veids:<br />
Dzīvokļu skaits:<br />
Platība:<br />
Enerģijas patēriņš:<br />
Ekoloģiskie pasākumi:<br />
Apkure:<br />
Dzesēšana:<br />
Ventilācija:<br />
1 . Kompleksa ēkas renovācija<br />
12 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
Galvenie aspekti<br />
2 . Kompleksa pieeja plānošanas procesā un būvniecībā<br />
3 . Ēkas iemītnieku aktīva iesaistīšana un saziņa<br />
4 . Jumta dārzs pieejams ēkas iemītniekiem, piemēram, kopsapulcēm<br />
Ir vēl vairāki citi iemesli, kāpēc šis projekts<br />
ir izvēlēts kā labās prakses piemērs, kuram<br />
līdzināties . Mēs uzsvērām tikai galvenos<br />
Otrais piemērs: 1950-tajos gados<br />
celtas ēkas renovācija Frankfurtē<br />
(rotlintstraße), vācijā<br />
2009 . gadā Frankfurtes pašvaldības komunālais<br />
uzņēmums (ABG Frankfurt Holding) pabeidza<br />
trīs 1950-tajos gados celto blokmāju renovāciju<br />
ar mērķi sasniegt pasīvās ēkas standartu (skatīt<br />
attēlu 10 . lpp) . Šādas ēkas var bieži atrast<br />
Dunaujvaru pilsēta (Dunaújváros) Ungārijā<br />
Privātie īpašnieki<br />
Andreas Hermelink, Kasseles Universitāte, Vācija<br />
240 EUR/m 2 + PVN<br />
2005 . gads<br />
8-stāvu dzīvojamā paneļu māja<br />
42<br />
2350 m 2<br />
Zema enerģijas patēriņa ēka<br />
Jumta dārzs jeb “zaļais“ jumts<br />
Radiatori katrā dzīvojamajā istabā<br />
Informācija nav pieejama<br />
Ventilācijas sistēma ar 82% siltuma atgūšanu;<br />
viena ventilēšanas iekārta katrā dzīvoklī<br />
aspektus, bet vairāk informācijas var uzzināt,<br />
apmeklējot mājas lapu www .solanova .org .<br />
Centrālās un Austrumeiropas valstīs . Apskatītais<br />
piemērs parāda, ka šāda veida ēkas var renovēt<br />
pat līdz pasīvās ēkas standartam .<br />
Projekta ietvaros tika veikta kompleksa ēkas<br />
iekšpuses un ārpuses renovācija . Dzīvojamo<br />
ēku kompleksā ietilpst 3 bloki . Tika renovēts<br />
61 dzīvoklis ar kopējo platību aptuveni<br />
3800 m 2 . Siltuma enerģijas patēriņš ievērojami<br />
samazinājās – no 220 kWh/m 2 gadā līdz mazāk
par 20 kWh/m 2 gadā . Enerģijas nodrošināšanai<br />
tika izmantota koģenerācijas iekārta, kā<br />
degvielu lietojot rapsi . Kā papildus enerģijas<br />
avots uz jumta tika uzstādīta saules kolektoru<br />
sistēma . Ēkas fasādes siltināšanai tika<br />
izmantots interesants risinājums: kokmateriālu<br />
konstrukcija tika uzmontēta uz ārējām sienām<br />
un piepildīta ar celulozi (no pārstrādāta papīra:<br />
vecām avīzēm, u .c .) . Šāda veida konstrukcijas<br />
biezums sasniedza 34 cm ar fasādes U-vērtību<br />
0,13 W/(m²K) . Kaut arī siena ir diezgan bieza,<br />
salīdzinot ar citiem materiāliem, tomēr tā ir<br />
videi draudzīga konstrukcija (kokmateriāli,<br />
pārstrādātas avīzes, u .c .) .<br />
Saskaņā ar mūsu izvēlēto labas prakses<br />
etalonu – pasīvo ēku, mēs apskatām gan<br />
tehniskos risinājumus, gan sociālos aspektus,<br />
gan ekonomisko ilgtspēju . Ir vairāki acīmredzami<br />
ieguvumi no vecu dzīvojamo namu bloku<br />
renovācijas . Pirms renovācijas šo dzīvojamo<br />
ēku apkārtnē nebija labvēlīgi sociālie apstākļi,<br />
piemēram, dzīves vides kvalitāte, mājokļu<br />
drošība . Frankfurtes pašvaldība nolēma atrisināt<br />
šīs problēmas un uzlabot mājokļu apstākļus,<br />
kā arī dzīvojamās apkārtnes kvalitāti . Pretējā<br />
gadījumā būtu nepieciešams īrniekus pārcelt<br />
Atrašanās vieta:<br />
Īpašnieks/Investors:<br />
Arhitekts:<br />
Izmaksas:<br />
Dzīvokļu skaits:<br />
Renovētā dzīvojamā platība:<br />
Enerģijas patēriņš:<br />
Apkure:<br />
Ventilācija:<br />
un ēkas nojaukt . Ēkas renovācijas darbu laikā<br />
visi iedzīvotāji tika īslaicīgi izmitināti citā dzīves<br />
vietā, saglabājot tiem iespēju atgriezties vecajā<br />
dzīvesvietā pēc renovācijas pabeigšanas . Šis<br />
projekts palīdzēja uzņēmumam ABG Frankfurt<br />
Holding atrisināt problēmu ar veco dzīvojamo<br />
fondu un nodrošināt tā finansiālo ilgtspēju .<br />
Ēku renovācijas izmaksas bija aptuveni<br />
1300 EUR/m 2 , kas ir zemākas par izmaksām, kas<br />
rastos, ja tiktu nolemts nojaukt vecās ēkas un to<br />
vietā uzbūvēt jaunas pasīvās ēkas standartam<br />
atbilstošas ēkas (aprēķinātās izmaksas jaunai<br />
ēkai 1600-1900 EUR/m 2 ) .<br />
Ir jāatzīst, ka projekta panākumus nosaka fakts,<br />
ka Frankfurtē šie dzīvokļi pieder pašvaldības<br />
komunālajam uzņēmumam, kas ir spējīgs investēt<br />
līdzekļus renovācijai un tam nav nepieciešams<br />
risināt dalīto īpašumtiesību problēmas .<br />
Vairumam Centrālās un Austrumeiropas valstu<br />
pašvaldībām nepieder liels dzīvojamo ēku<br />
fonds – daudzstāvu dzīvojamās ēkas pārsvarā<br />
pieder individuālo dzīvokļu īpašniekiem . Bet<br />
tas nenozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki nevarētu<br />
vienoties par kompleksu un atbilstīgu ēkas<br />
renovāciju (Solanova projekta piemērs) .<br />
Frankfurte, Vācija<br />
ABG Frankfurt Holding pašvaldības komunālais uzņēmums<br />
Faktor 10 GmbH, Darmštate<br />
1300 EUR/m 2 (renovācijas izmaksas)<br />
61<br />
3800 m 2<br />
Pasīvās ēkas standarts<br />
Koģenerācijas iekārta (degviela – rapsis)<br />
Ventilācijas iekārta katrā dzīvoklī<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 13
tehniskie parametri vērtība apraksts<br />
Siltuma patēriņš: 10-15 kWh/m²/g<br />
Pamati: 0,298 U (W/m²K)<br />
Papildus betona siltumizolācijas slānis (36 cm) uz<br />
vecajiem pamatiem<br />
Ārsienu siltumizolācija, galvenokārt celuloze (29 cm)<br />
Ārējās sienas: 0,131 U (W/m²K) iestrādāta koka karkasā . Kopējais siltumizolācijas<br />
konstrukcijas slānis 36 cm<br />
Jumts: 0,105 U (W/m²K)<br />
Kopumā siltumizolācija sastāv no 5 slāņiem, un<br />
galvenā daļa ir celuloze (40 cm)<br />
Logi (dzīvokļos): 0,74 U (W/m²K)<br />
Izmantoti vairāku veidu logi, tabulā norādītā vērtība<br />
atbilst trīskāršā stiklojuma logiem ar siltinātu logu rāmi<br />
Ēkas hermētiskums: 0,3 h-1 Pirms renovācijas ēkas hermētiskums bija n50 = 3,2 h-1 1 .<br />
2 .<br />
trešais piemērs: pasīvās ēkas<br />
standartam atbilstoša sociālā māja<br />
vīnē (Mühlweg), austrijā<br />
Ko jūs teiktu par ideju, ka sociālās mājas ir jāceļ<br />
atbilstoši pasīvās ēkas standartam? Iespējams,<br />
šai idejai varētu būt daudzi oponenti . Tomēr<br />
pašvaldībām vajadzētu būt interesei samazināt<br />
izdevumus savā valdījumā esošajās dzīvojamās<br />
ēkās, kur vien tas ir iespējams . Mēs te nerunājam<br />
iespēju taupīt uz celtniecības materiālu<br />
kvalitātes rēķina . Tieši pretēji, mēs aicinām<br />
izmantot izmaksas samazinošas tehnoloģijas<br />
un jaunas pieejas celtniecības procesos, kas<br />
varētu ievērojami sama zi nāt siltumenerģijas<br />
patēriņu, ēkas uzturēšanas izmaksas, kā arī<br />
citus ekspluatācijas izdevumus . Vai tas tiešām<br />
14 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
Galvenie aspekti<br />
Pirms renovācijas ēkas siltuma enerģijas patēriņš bija aptuveni 220 kWh/m 2 /g un tas<br />
samazinājās līdz 10-15 kWh/m 2 /g, kas ir ļoti labs rezultāts<br />
Renovācijas izmaksas bija aptuveni 1300 EUR/m 2 , kas ir zemākas nekā jaunas ēkas<br />
celtniecības izmaksas (Vācijā tās ir aptuveni 1600-1900 EUR/m 2 )<br />
3 . Rekonstrukcija palīdzēja atrisināt arī sociālās problēmas, kas bija šajā apkaimē<br />
Pasīvās ēkas standartam atbilstoša sociālā māja Vīnē,<br />
Austrija. (avots: www.untertrifaller.com)<br />
izklausās nereāli? Labas prakses piemēri atrodami<br />
gan tuvākās, gan tālākās kaimiņvalstīs .<br />
Piemēram, Austrijā tā jau ir pierasta lieta būvēt<br />
sociālās mājas atbilstoši pasīvās ēkas standartam .<br />
Projekts „Pasīvā ēka Mühlweg” Vīnē ir subsidēts
daudzstāvu kokmateriālu konstrukcijas ēku<br />
komplekss, kas atbilst pasīvās ēkas standartam . Šajā<br />
kompleksā ir 70 dzīvokļi ar kopējo platību 6750 m 2 .<br />
Projekta mērķis bija uzbūvēt dzīvojamo telpu,<br />
kam piemīt ekoloģiskā un ilgtermiņa ilgtspēja .<br />
2006 . gada novembrī projekts tika pabeigts un<br />
mājas nodotas ekspluatācijā . Siltumenerģijas<br />
patēriņš ir 13 kWh/m 2 gadā, tādējādi izpildot<br />
pasīvās ēkas standarta nosacījumus . Uz ēkas<br />
jumta izvietoti solārie kolektori karstā ūdens<br />
sagatavošanai . Lai gan reālās projekta ieviešanas<br />
izmaksas bija augstākas par plānotajām, tas<br />
tiek uzskatīts par veiksmīgu . Šis pasīvo māju<br />
komplekss, kur izmantotas gan dzelzsbetona, gan<br />
koka konstrukcijas ir ieguvis apbalvojumus .<br />
Atrašanās vieta:<br />
Īpašnieks/Investors:<br />
Arhitekts:<br />
Izmaksas:<br />
Pabeigšanas laiks:<br />
Dzīvokļu skaits:<br />
Kopējā platība:<br />
Enerģijas patēriņš:<br />
Apkure:<br />
Dzesēšana:<br />
Ventilācija:<br />
Projekta ieviešanas laikā tika veidota<br />
„partnerības” sadarbība starp visām iesaistītajām<br />
pusēm – institūcijām, plānotājiem,<br />
būvniekiem un tehnoloģiju piegādātājiem, lai<br />
sabalansētu projekta izmaksas . Tādējādi šis<br />
projekts ir labs piemērs, kas parāda veiksmīgas<br />
sadarbības priekšrocības .<br />
Ja jūs nolemjat celt energoefektīvas sociālās mājas<br />
savā paš valdībā, iesakām neaizmirst iesaistīt<br />
visas puses agrīnā projekta īstenošanas stadijā,<br />
veidojot „partnerības” sadarbību . Piemērojot<br />
iepirkuma procedūru, svarīga ir kritēriju izvēle, jo<br />
dažos gadījumos „zaļais iepirkums” var samazināt<br />
projekta izmaksas .<br />
Vīne, Austrija<br />
BWS Gemeinnützige Allgemeine Bau-Wohn- un Siedlungsgenossenschaft<br />
Hermann Kaufmann ZT GmbH<br />
Kopējās investīcijas 11 milj . EUR<br />
2006<br />
70<br />
Daudzstāvu māja ar kopējo platību 6750 m2 Atbilst pasīvās ēkas standarta nosacījumiem<br />
Individuāli regulējami nelieli radiatori katrā dzīvojamajā istabā<br />
Nav ierīkota<br />
Centrālā ventilēšanas vienība novietota uz ēkas plakanā jumta, katra<br />
vienība var kontrolēt dzīvojamās telpas ventilāciju ar pievades un<br />
izplūdes gaisa ventilatoriem; siltuma atgūšana 83% .<br />
tehniskie parametri vērtība apraksts<br />
Siltuma patēriņš: 13 kWh/m²a<br />
Pamati: 0,105 U (W/m²K) 31 cm bieza siltumizolācija, ietverot putu polistirola slāni<br />
Ārējās sienas: 0,145 U (W/m²K)<br />
Sienas siltumizolācija ietver 7 slāņus (kopējais biezums<br />
43 cm)<br />
Jumts: 0,075 U (W/m²K)<br />
Logi (dzīvokļos): 0,74 U (W/m²K) Trīskāršais stiklojums<br />
Ēkas hermētiskums: 0,2 h-1 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 15
16 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
Galvenie aspekti<br />
1 . Sociālā māja, kas atbilst pasīvās ēkas standarta nosacījumiem<br />
2 .<br />
3 .<br />
4 .<br />
Liela mēroga demonstrācijas projekts Eiropā mūsdienīgai koksnes būvmateriālu<br />
izmantošanai pilsētbūvniecībā<br />
Subsidētās izmaksas, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, bija 1100 EUR . Savukārt iedzīvotāji<br />
par šo subsidēto ēku katru mēnesi par vienu kvadrātmetru maksā tikai 6,14 EUR, ietverot<br />
arī pakalpojumu izmaksas<br />
Visu ieinteresēto pušu iesaistīšana agrīnā projekta stadijā un piemērotu kritēriju izvēle<br />
iepirkuma procedūrā palīdzēja padarīt šo projektu ekonomiski izdevīgu<br />
Ceturtais piemērs: energoefektivitātes<br />
pasākumu ieviešana semināru centrā<br />
mazā ciematā (Hostĕtin), Čehijas<br />
republikā<br />
Šī ir pirmā ēka, kas atbilst pasīvās ēkas standartam<br />
Čehijas Republikā . Hostĕtin ir mazs ciemats<br />
Čehijas Republikā, kas iesaistās vides projektu<br />
īstenošanā, piemēram, izbūvējot bioloģiskās<br />
notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un izmantojot<br />
biomasu centralizētajā siltumapgādē .<br />
Mēs gribam jūs iepazīstināt ar šo piemēru ne<br />
tikai tāpēc, ka viņi bija pirmie . Šis piemērs<br />
Energoefektivitātes centrs Hostĕtin, Čehijā.<br />
(foto: Georg W. Reinberg)<br />
var kalpot par iedvesmas avotu jebkurai<br />
pašvaldī bai, ieviešot energoefektivitātes<br />
paaugstināša nas pasākumus nelielās pašvaldību<br />
ēkās . Pie tam, šis piemērs parāda, ka<br />
arī semināru centru vai nelielu viesu māju var<br />
uzbūvēt atbilstoši pasīvās ēkas standartam .<br />
Ēkā atrodas mācību zāle, istabas 25 viesiem,<br />
virtuve un inženiertehniskā telpa . Ēka kalpo arī<br />
kā demonstrācijas objekts . Šis ir mācību centrs,<br />
kur notiek apmācības ekoloģiskajā būvniecībā,<br />
tādējādi veicinot pasīvās ēkas standarta plašāku<br />
piemērošanu gan sabiedrisko ēku sektorā,<br />
gan arī privāto ēku būvniecībā . Pēdējā laikā šī<br />
ēka ir arī prakses vieta vietējiem plānotājiem,<br />
lai iegūtu papildus zināšanas par ekoloģisko<br />
būvniecību . Šis piemērs norāda uz<br />
pašvaldības ieinteresētību izmantot<br />
videi draudzīgus risinājumus gan<br />
būvniecībā, gan arī nodrošinot siltumu<br />
ar atjaunojamiem energoresursiem .<br />
Ir vērts atzīmēt, ka 50% investīciju<br />
izmaksu tika segti no Lejas Austrijas<br />
provinces līdzekļiem . Šis ir piemērs<br />
reģionālajai sadarbībai enerģijas jautājumu<br />
risināšanā, abpusējai pieredzes<br />
apmaiņai un atbildību sadalījumam, kas<br />
ir svarīgs visos līmeņos – no vietējā līdz<br />
starptautiskajam .
Atrašanās vieta:<br />
Īpašnieks/Investors:<br />
Arhitekts:<br />
Izmaksas:<br />
Pabeigšanas laiks:<br />
Ēkas veids:<br />
Dzīvokļu skaits:<br />
Platība:<br />
Enerģijas patēriņš:<br />
Apkure un karstais ūdens:<br />
Ventilācija:<br />
tehniskie parametri vērtība apraksts<br />
Siltuma patēriņš: 17,6 kWh/m²/g<br />
Primārās enerģijas patēriņš: 65 kWh/m²/g<br />
Pamati: 0,17 U (W/m²K)<br />
Ārējās sienas: 0,13 U (W/m²K)<br />
Jumts: 0,09 U (W/m²K)<br />
Logi: 0,68 U (W/m²K)<br />
Ēkas hermētiskums: 0,7 h-1 Ārsienu materiāli – betons, ķieģeļi un kokmateriāli;<br />
siltumizolācija no salmiem (virtuves daļā)<br />
Galvenie aspekti<br />
1 . Semināru ēka ir jaunceltne, kas atbilst pasīvās ēkas standartam<br />
2 . Apkure, izmantojot biomasu centrālapkures sistēmā<br />
3 .<br />
Hostĕtin, Čehijas Republika<br />
Centrs Veronika<br />
Georg W .Reinberg, Vīne un Atelier Zlamal + Stolek, Brno<br />
1420 EUR/m 2<br />
2006<br />
Mūra ēka<br />
Ēkā atrodas mācību zāle, istabas 25 viesiem, virtuve un inženiertehniskā<br />
telpa ēkas pirmajā stāvā<br />
700 m 2<br />
Pasīvās ēkas standarts<br />
Biomasa (centrālapkure), solārie paneļi 36 m 2 un saules baterijas 22 m 2<br />
Centrālā ventilēšanas sistēma semināra zālei, biroja telpām un virtuvei,<br />
decentralizētas vienības divvietīgajās istabās .<br />
Pārrobežu sadarbības piemērs starp Austriju un Čehijas Republiku . Semināra centra<br />
būvniecība daļēji (50%) finansēta no Lejas Austrijas provinces<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 17
Piektais piemērs: energoefektivitātes<br />
pasākumi bērnudārzā bādenē<br />
(biondekgasse), austrijā<br />
Obligātais nosacījums katram bērnam Austrijā<br />
apmeklēt bērnudārzu bez maksas vienu gadu<br />
ir izsaucis īstu bērnudārzu celtniecības bumu<br />
šajā valstī . Parasti pašvaldības uzņemas šādu<br />
sabiedrisko ēku nodrošināšanu, un šādas ēkas<br />
var, neraugoties uz striktām higiēniskajām<br />
normām, celt arī atbilstoši pasīvās ēkas<br />
standartam .<br />
Bērnudārzs Bādenē atrodas aiz privātmāju teritorijām<br />
. Ēka sastāv no vairākām funkcionālām<br />
Atrašanās vieta:<br />
Īpašnieks/Investors:<br />
Arhitekts:<br />
Izmaksas:<br />
Pabeigšanas laiks:<br />
Ēkas veids:<br />
Platība:<br />
Enerģijas patēriņš:<br />
Apkure:<br />
Dzesēšana:<br />
Ventilācija:<br />
18 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
vienībām, kas izkārtotas tā, lai sniegtu<br />
patvērumu sliktos laika apstākļos . Iekšējās<br />
telpas izvietotas pēc principa „kvadrāts –<br />
aleja – māja”: ieeja atrodas pret pirmo mazāko<br />
kvadrātu, savukārt aleja ved uz „mājām” . Starp<br />
bērnu ēdamzāli un nodarbību istabu ir kopēja<br />
telpa, kuru var savienot ar citām telpām, atverot<br />
bīdāmās sienas . No ēkas ārpuses bērnudārza<br />
grupu telpas izskatās kā atsevišķas mājas,<br />
kuras pa pāriem savieno galerija, kas dod labu<br />
apgaismojumu . Ēkas pamatni veido dzelzsbetona<br />
plāksnes, kas balstās uz stabilizējošā putustikla<br />
slāņa . Ēkas sienas ir būvētas, izmantojot<br />
koka karkasu . Jumta konstrukcija ir balstīta uz<br />
vairākiem pīlāriem un arī ir veidota no vieglajām<br />
koka konstrukcijām .<br />
Bērnudārzs Bādenē,<br />
arhitekts Ernst Michael Jordan<br />
(foto: Lothar Hasenleithner)<br />
Bādene, Austrija<br />
Immobilien Baden GmbH&CoKG<br />
JORDAN [architektur & energie], St .Valentin www .jordan-solar .at<br />
2428 EUR/m 2<br />
2009<br />
Kokmateriālu konstrukcija<br />
1059 m 2<br />
Pasīvās ēkas standarts<br />
Apsildāmās grīdas; centralizētā siltumapgāde<br />
Aktīva dzesēšana netiek pielietota<br />
Centrālā sistēma
tehniskie parametri vērtība apraksts<br />
Siltuma patēriņš: 15 kWh/m²/g Siltuma piegāde no centrālās apkures<br />
Primārās enerģijas patēriņš: 31 kWh/m²/g<br />
Grīdas plāksne: 0,10 U (W/m²K) Putu-stikla siltumizolācijas slānis zem betona plāksnes<br />
Ārējās sienas: 0,10 U (W/m²K) Sienu siltumizolācijas biezums 40 cm<br />
Jumts: 0,08 U (W/m²K) Jumta siltumizolācijas biezums 45 cm<br />
Logi: 0,70 U (W/m²K)<br />
Ēkas hermētiskums:<br />
Nav<br />
informācijas<br />
Centralizēti kontrolēta ventilācija atkarībā no CO 2<br />
ar siltuma atguvi<br />
Galvenie aspekti<br />
1 . Bērnudārzs atbilst pasīvās ēkas standartam<br />
2 . Ekoloģisko būvniecības materiālu izmantošana – koka konstrukcijas<br />
3 . Visaptveroša pilsētvides plānošana<br />
sestais piemērs: dzīvojamās rindu<br />
mājas bez apkures sistēmām Zviedrijā<br />
(Glumslöv)<br />
Dzīvojamā rajonā ietilpst rindu mājas ar 35<br />
apartamentiem (dzīvojamā platība 70-115 m 2 ) .<br />
Ēkas ir projektētas tā, lai nodrošinātu komfortablu<br />
iekštelpu klimatu ar minimālu enerģijas patēriņu<br />
(pasīvās ēkas standarts) . Būvēm ir lieliska<br />
siltumizolācija, augsts ēkas hermētiskums un<br />
siltuma atgūšana no atstrādātā gaisa, līdz ar to nav<br />
nepieciešams izmantot apkures sistēmu . Šajās<br />
ēkās tiek nodrošināts tāds pats iekštelpu komforts,<br />
kā tradicionāli būvētajās mājās . Iedzīvotājiem nav<br />
nepieciešams pielikt papildus pūles vai mainīt<br />
ieradumus (Fossum, T ., Eriksson, L ., 2008) .<br />
Ēkas ir aprīkotas ar pievades un izplūdes ventilācijas<br />
sistēmām un gaiss-gaiss siltummaini, ar<br />
aptuveni 85% efektivitāti . Ir sasniegts augsts<br />
ēkas hermētiskums . Liela uzmanība tika pievērsta<br />
plānošanai un detalizētu zīmējumu un instrukciju<br />
nodošanai celtniecībā iesaistītajiem strādniekiem .<br />
Mērījumi parādīja, ka šīs mājas ir vienas no<br />
hermētiskākajām dzīvojamām ēkām Zviedrijā –<br />
0,1 l/s (50 Pa) (Fossum, T ., Eriksson, L ., 2008) .<br />
Būvniecības izmaksas nebija augstākas, salīdzinot<br />
ar tradicionāli būvētajām ēkām (Fossum, T .,<br />
Eriksson, L ., 2008) . Kaut arī papildus siltumizolācijas<br />
(grīdas plāksne, ārējās sienas, trīskāršā<br />
stiklojuma logi) ierīkošanai nepieciešamas<br />
papildus izmaksas, tās tiek kompensētas ar<br />
ietaupījumu uz apkures sistēmu rēķina .<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 19
Atrašanās vieta:<br />
Īpašnieks/Investors:<br />
Arhitekts:<br />
Izmaksas:<br />
Dzīvokļu skaits:<br />
Platība:<br />
Enerģijas patēriņš:<br />
Apkure:<br />
Dzesēšana:<br />
Ventilācija:<br />
tehniskie parametri vērtība apraksts<br />
Siltuma patēriņš: 15 kWh/m²/g<br />
Grīdas plāksne: 0,10 U (W/m²K)<br />
Pamati – 10 cm bieza betona plāksne, kas atrodas<br />
uz 35 cm bieza putu polistirola trijos slāņos un<br />
20 cm šķembu seguma<br />
Veidotas no dzelzs un koka konstrukcijas, un to<br />
Ārējās sienas: 0,10 U (W/m²K) siltumizolācija ir 45 cm biezs putu polistirola un<br />
vilnas slānis<br />
Jumts: 0,08 U (W/m²K)<br />
Jumta siltumizolācijas biezums 55 cm no irdenas<br />
vilnas materiāliem<br />
Logi: 0,9-1,0 U (W/m²K) Trīskāršais stiklojums<br />
Ēkas hermētiskums: 0,1 l/s Mērīts pie 50 Pa spiediena starpības<br />
20 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
Galvenie aspekti<br />
1 . Būvniecības izmaksas nebija augstākas, salīdzinot ar tradicionāli būvētajām ēkām<br />
2 . Vishermētiskākā dzīvojamā ēka Zviedrijā<br />
3 . Liela uzmanība tika pievērsta projekta plānošanai<br />
4 .<br />
Glumslöv, Zviedrija<br />
Landskronahem in Glumslöv – pašvaldības mājokļu uzņēmums<br />
Prime Project AB<br />
Izmaksas nav augstākas, salīdzinot ar tradicionāli būvētajām ēkām<br />
Rindu mājas ar 35 apartamentiem (dzīvojamā platība 70-115 m 2 robežās)<br />
3452 m 2<br />
Pasīvās ēkas standarts<br />
Tiek izmantota efektīva siltuma atgūšana no atstrādātā gaisa<br />
Nav dzesēšanas<br />
Ventilācijas sistēma ar pretplūsmas siltuma atgūšanu ar 85% efektivitāti<br />
Būvniecības projekta Glumslöv pieredze rāda, ka dzīves cikla izmaksas ēkai var tikt<br />
samazinātas par aptuveni 25%
Iesaistītās puses, kuras piedalās<br />
projekta īstenošanā, lai sasniegtu<br />
pasīvās ēkas standartu<br />
Visiem iepriekšējā nodaļā minētajiem labas<br />
prakses piemēriem ir kopēja iezīme . Tie<br />
apstiprina, ka atbilstoša plānošana agrīnā<br />
projekta stadijā ir noteicoša projekta izpildes<br />
laikā, pamatotu izmaksu un būvniecības<br />
kvalitātes nodrošināša nai . Detalizēta plānošana<br />
ietver visu nozīmīgāko pušu iesaistīšanu<br />
agrīnā projekta stadijā . Plānojot un īstenojot<br />
lielākus būvniecības projektus, ir nepieciešams<br />
pievērst uzmanību sadarbībai starp celtniecības<br />
profesionāļiem un citām iesaistītajām pusēm .<br />
Tādējādi, ir svarīgi iesaistīt šādas puses:<br />
1. Pasūtītājs<br />
Projekta pasūtītājs ir galvenā iesaistītā puse<br />
būvniecības procesā, neraugoties uz to, vai<br />
tā ir pašvaldība, vai fiziska persona, vai arī<br />
liels uzņēmums . Tieši pasūtītājs ir tas, kurš<br />
finansē projekta ieviešanu un nosaka projekta<br />
virzību, un izvirza prasības . Tāpēc, ja esat<br />
būvniecības pasūtītājs, neaizmirstiet noteikt<br />
ēkas energoefektivitāti kā vienu no prioritārajām<br />
prasībām .<br />
2. izpildītājs<br />
Izpildītājs atspoguļo investora (pasūtītāja)<br />
ieceres attiecībā uz konkrēto ēku, ievērojot visus<br />
aspektus un piemeklējot tehniskos risinājumus<br />
vēlamās energoefektivitātes nodrošināšanai .<br />
Parasti projektēšanas darbu veic arhitekts, bet<br />
projektēšanas posms noslēdzas ar būvniecības<br />
atļaujas iegūšanu .<br />
3. arhitekts<br />
Arhitekts veido grupu, kurā tiek iesaistīti arī<br />
būvinženieri, kuriem ir nepieciešamās zināšanas<br />
par katru individuālo būvniecības aspektu (ēku<br />
konstrukcijas, mehāniskā stiprība, aukstumtilti) .<br />
Šo speciālistu kopējais darbs nodrošina visa<br />
projekta tehnisko ilgtspēju .<br />
4. inženiertīklu projektētāji<br />
Inženiertīklu projektētāji ir specializējušies<br />
noteiktās jomās – apkure/dzesēšana, ventilācija,<br />
elektroinstalācijas, ūdens apgāde un kanalizācija,<br />
kā arī ugunsdrošība, trokšņa aizsardzība, u .c .<br />
Inženierim ir jābūt pietiekamām zināšanām, lai<br />
konsultētu par energoefektīvu būvniecību .<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 21
Dzīvojamais rajons Kronsberg – zemas enerģijas patēriņa standarta piemērs Hanoverē, Vācija. (foto: Jörg Faltin)<br />
5. Celtniecības uzņēmumi/ būvfirmas<br />
Celtniecības uzņēmumu uzdevums ir reāli uzbūvēt<br />
ēku, kas ir noteikta būves projektos . Tieši<br />
celtniecības uzņēmumu pieredze un darba<br />
kvalitāte ir noteicošais faktors, lai sasniegtu labus<br />
rezultātus attiecībā uz ēku energoefektivitāti .<br />
6. atbildīgās institūcijas<br />
Atbildīgās institūcijas, kas izdod būvniecības<br />
atļauju, pārbauda projekta atbilstību nacionālajai<br />
likumdošanai būvniecības jomā . Līdztekus<br />
likumdošanas atbilstībai jābūt pārbaudītai arī<br />
projekta tehniskajai atbilstībai, lai būvniecības<br />
projekts tiktu akceptēts . Vietējās pašvaldības,<br />
savukārt, var noteikt ekonomiskās iniciatīvas<br />
energoefektīvu ēku būvniecības veicināšanai<br />
(nelielas subsīdijas, nodokļu atlaides, u .c .), tādējādi<br />
motivējot iedzīvotājus enerģijas taupīšanai .<br />
22 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
7. ēkas lietotājs<br />
Būvniecības procesā iesaistīto pušu ķēdi noslēdz<br />
ēkas lietotājs, kuram ir jāzina pamatprincipi<br />
par ēkas ekspluatāciju . Praktiskā<br />
pieredze liecina, ka dzīvošana pasīvajā ēkā<br />
neprasa īpašas iemaņas tās iemītniekiem šādas<br />
ēkas izmantošanai .<br />
Atcerieties, ka ēkas būvniecības<br />
plānošana, iesaistot visas puses<br />
jau agrīnā procesa stadijā, vēlāk<br />
var ievērojami samazināt izmaksas<br />
un nodrošināt iecerētos<br />
energoefektivitātes rezultātus .
Izvērtēšanas un izvēles kritēriji:<br />
būvniecība plašākā kontekstā<br />
Iepriekšējās nodaļās mēs aprakstījām labas<br />
prakses piemērus Eiropas valstīs . Tie demonstrē<br />
dažādas iespējas „pasīvo” ēku projektu īstenošanā<br />
. Tomēr pašvaldību pārstāvjiem var rasties<br />
daži jautājumi:<br />
kā izvēlēties labākos un vietējiem apstākļiem<br />
atbilstošākos būvniecības piemērus?<br />
kā mēs zināsim, ka pasīvā ēka kalpos mūsu<br />
mērķiem un vajadzībām?<br />
kādus kritērijus ievērot, izdarot izvēli?<br />
Visos iepriekš sniegtajos piemēros mēs<br />
atspoguļojām ieviesto pasākumu kopumu . Nav<br />
pietiekami runāt tikai par tehniskajiem risinājumiem<br />
un neievērot citus aspektus, piemēram,<br />
projekta finansiālo ilgtspēju, ēkas novietojuma un<br />
dizaina principus, kā arī ekoloģisku būvmateriālu<br />
izmantošanu . Šim nolūkam ir izstrādāta vienkārša<br />
un ērti lietojama ēku izvērtēšanas metode . Ar<br />
šīs metodes palīdzību iespējams gūt vispusīgu<br />
priekšstatu gan par jaunbūvi tās plānošanas<br />
stadijā, gan par esošu ēku pirms renovācijas<br />
darbu uzsākšanas ēkas energoefektivitātes<br />
paaugstināšanai . Tomēr jāievēro, ka iegūtais<br />
rezultāts sniedz lietotājam indikatīvu informāciju<br />
un neaizstāj energosertificēšanas, ne arī kādu<br />
citu sertificēšanas metodi . Šajā INTENSE projekta<br />
ietvaros izstrādātajā metodē tiek izmantots<br />
kritēriju kopums, kas palīdz labāk aptvert un<br />
kompleksi novērtēt ēku vai tās projektu . Metodes<br />
lietotāji var brīvi izvēlēties sev prioritārās kritēriju<br />
kopas, kas vislabāk atbilst konkrētajiem apstākļiem<br />
un vajadzībām .<br />
Parasti galvenā uzmanība tiek pievērsta<br />
tehniskajiem kritērijiem, lai nodrošinātu pēc<br />
iespējas lielāku enerģijas ietaupījumu, izmantojot<br />
būvniecībā pieejamās tehnoloģijas, taču ir arī citi<br />
ne mazāk svarīgi aspekti saistībā ar būvniecību<br />
tās plašākā kontekstā .<br />
• sociāli-ekonomiskie kritēriji atspoguļo<br />
faktisko būvniecības investīciju un izmaksuieguvumu<br />
novērtējumu . Ēka vai tās projekts<br />
tiek vērtēts attiecībā uz teritorijas plānošanas<br />
daudzpusīgumu, būvniecības materiālu izvēli,<br />
ēkas iekštelpu klimatu, kā arī ēkas dizaina<br />
principu ievērošanu attiecībā uz energoefektivitāti<br />
. Tiek novērtēts ēkas enerģijas<br />
patēriņš, kā arī veikts kvalitātes kontroles vērtējums<br />
atkarībā no ēkas būvniecības procesā<br />
noteiktās kvalitātes kontroles definējuma<br />
pakāpes plānošanas vai būvniecības posmos .<br />
• ēkas parametrus raksturojošie kritēriji tieši<br />
attiecas uz izmērāmiem lielumiem, piemēram,<br />
siltumizolācijas slāņa biezumu jumta, sienu un<br />
grīdas siltināšanai, logu siltuma caurlaidības<br />
koeficientu (U-vērtība), kā arī uz ēkas<br />
hermētiskuma pakāpi .<br />
• energosistēmu izvērtēšanas kritēriji attiecas<br />
uz ventilācijas sistēmas veidu un efektivitāti,<br />
apkures un dzesēšanas sistēmām, kā arī<br />
atjaunojamo energoresursu izmantošanu<br />
siltum enerģijas un elektrības ieguvei ēkā .<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 23
Tiek izmantoti 16 kritēriji, kas nosacīti sadalīti<br />
trijās augstākminētajās grupās un atspoguļoti<br />
vienkāršā krāsainā tabulā . Plašāku izskaidrojumu<br />
par visiem 16 kritērijiem var atrast internetā 4 .<br />
INTENSE metodes kritēriju pielietošanu praksē<br />
parāda renovēta daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku<br />
kompleksa Rotlintstraße 116-128 (Frankfurte,<br />
Vācija) izvērtēšanas piemērs . Šis ir renovācijas<br />
projekts ēkai, kas celta 1950-tajos gados . Ēkas<br />
enerģijas patēriņš bija augsts, tāpēc tika nolemts<br />
veikt kompleksu ēkas renovāciju . Rezultāti bija<br />
ļoti labi – ēkas enerģijas patēriņš samazinājās no<br />
220 kWh/m 2 gadā līdz pasīvās ēkas standartam<br />
(plašāka informācija atrodama 2 . labās prakses<br />
piemēra aprakstā šajā brošūrā) .<br />
Ēku izvērtēšanas kritēriji<br />
24 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
Izmantojot INTENSE metodi, ēku izvērtēšanas<br />
rezultātā tiek iegūta tabula ar zaļajām un<br />
sarkanajām ailēm, kas sniedz daudzpusīgu<br />
priekšstatu par esošas ēkas stāvokli vai ēkas<br />
būvniecības projektu . Apskatītajā daudzdzīvokļu<br />
dzīvojamo ēku kompleksa piemērā no<br />
Vācijas mērījumu rezultāti uzrāda ļoti labu ēkas<br />
hermētiskumu, kas ir viens no priekš nosacījumiem<br />
siltuma enerģijas zudumu novēršanai . Tomēr,<br />
plānojot tālākus uzlabojumus, lielāka uzmanība<br />
būtu jāpievērš, piemēram, ekoloģisku materiālu<br />
plašākai izmantošanai .<br />
4 Kritēriji ēku izvērtēšanai: www.intense-energy.eu<br />
Kritērijs<br />
Novērtējums<br />
�<br />
1 2 3 4 5<br />
1<br />
Kopējās investīcijas,<br />
rēķinot uz 1 m2 2<br />
200%<br />
[ļoti augstas]<br />
150%<br />
[augstas]<br />
100%<br />
[vidējas]<br />
75%<br />
[zemas]<br />
≤74%<br />
[ļoti zemas]<br />
2<br />
Izmaksu - ieguvumu novērtējums<br />
ēkas dzīves cikla laikā 4 Apsvērts Aptuvens<br />
Aprēķināta<br />
vērtība<br />
Izmaksu<br />
efektīvs<br />
Izmaksu ļoti<br />
efektīvs<br />
3 Teritorijas plānošanas aspekti 5 1 aspekts<br />
Daži<br />
(2-3) aspekti<br />
Vairāki<br />
(4-5) aspekti<br />
Daudzi<br />
(6-7) aspekti<br />
>8 aspektiem<br />
4<br />
Ar iekštelpu klimatu saistīti<br />
aspekti 4 1 aspekts<br />
Daži<br />
(2-3) aspekti<br />
Vairāki<br />
(4-5) aspekti<br />
Daudzi<br />
(6-7) aspekti<br />
>8 aspektiem<br />
5<br />
Ekoloģisku materiālu<br />
izmantošana 3 1 . kategorija 2 . kategorija 3 . kategorija 4 . kategorija 5 . kategorija<br />
6 Enerģijas patēriņš 4 ≥100 kWh/m2/g 3)<br />
Vidēji labs<br />
rezultāts (3-1,5)<br />
Labs rezultāts<br />
(8 aspektiem<br />
16<br />
Atjaunojamie energoresursi<br />
(AER) siltumenerģijai (Q) un<br />
elektrībai (E)<br />
5 AER daļa Q AER daļa E<br />
AER daļa Q +<br />
daļa E<br />
AER daļa Q +<br />
daļa E<br />
Tikai AER<br />
0 = ja nav datu = pelēks 0 .1 = ja dati ir sliktāki par 1 = viss sarkans Vērtējums 1 (min .) - 5 (maks .) = sarkans / zaļš<br />
Energosistēmas
Pielāgošanas koncepcija: dažādi<br />
tehniskie risinājumi dažādiem<br />
klimatiskajiem apstākļiem<br />
Jau iepriekš pieminētā direktīva 2010/31/ES par<br />
ēku energoefektivitāti norāda virzienu Eiropas<br />
valstīm: gandrīz nulles enerģijas ēkām jākļūst par<br />
standartu nākotnē . Tas gan izklausās ambiciozi,<br />
bet šādu lēmumu pamato praktiskā pieredze:<br />
ļoti zema enerģijas patēriņa ēkas var atrast starp<br />
dažāda veida dzīvojamām ēkām – vienģimenes,<br />
dvīņu, rindu un daudzstāvu mājām, kā arī starp<br />
sabiedriskām un komerciālajām ēkām . Šādas<br />
ēkas var atrast visā Eiropas teritorijā dažādos<br />
klimatiskajos apstākļos no Norvēģijas līdz Itālijai .<br />
Viens no dzīvojamās ēkas uzdevumiem ir nodrošināt<br />
komforta temperatūru telpās (parasti tā ir Pasaules<br />
Veselības organizācijas rekomen dētā 21 o C<br />
temperatūra dzīvojamās un 18 o C pārējās telpās,<br />
bet var nedaudz atšķirties valstīs) . Pasīvajā ēkā<br />
nepieciešamais siltums pārsvarā tiek nodrošināts,<br />
izmantojot „pasīvos” avotus, piemēram, saules<br />
siltumu un siltumu, ko rada telpā esošie cilvēki<br />
un elektriskās ierīces . Papildus nepieciešamo<br />
siltumu telpās var nodrošināt kontrolēta ventilācija<br />
ar siltuma atgūšanu . Komforta temperatūras<br />
uzturēšanu telpās ir jānodrošina neatkarīgi no<br />
klimatiskajiem apstākļiem, kuros ēka atrodas .<br />
Pasīvās ēkas labas prakses piemērus citās valstīs<br />
nepieciešams pielāgot vietējiem klimatiskajiem<br />
apstākļiem . Pielāgošanas koncepcija ietver<br />
nepie cie šamību atbildēt uz jautājumiem: kā<br />
atbilstoši siltināt ēkas norobežojošās konstrukcijas<br />
konkrētajos klimatiskajos apstākļos, lai<br />
sasniegtu nepieciešamo energoefektivitātes<br />
standartu? Kādām jābūt ēkas norobežojošo<br />
konstrukciju U-vērtībām? Kādas ir prasības ēkas<br />
hermētiskumam, logu izvietojumam, noēnojumu<br />
elementiem, un kas tiek ieteikts konkrētajos<br />
klimatiskajos apstākļos? Atbildes uz šiem jautājumiem<br />
var atrast pārskatā internetā 5 .<br />
Pielāgošanas koncepcijas pamatā izmantots vienkāršs<br />
paņēmiens – ļoti zema enerģijas patēriņa māja virtuāli<br />
tika pārvietota atšķirīgos klimatiskajos reģionos –<br />
aukstajā (Ziemeļeiropas valstis), mērenā klimata<br />
(Centrālā Eiropa), un visbeidzot karstajā klimata reģionā<br />
Eiropas dienvidos . Atbilstoši pielāgošanas koncepcijai,<br />
bija nepie ciešams norādīt ēkas raksturlielumus un<br />
noteikt tehnisko parametru izmaiņas . Šī „modeļa<br />
māja” tika pārbaudīta dažādos klimatiskajos<br />
apstākļos un ar PHPP programmas 6 palīdzību tika<br />
noteiktas tehnisko parametru izmaiņas, mainoties<br />
klimatam . Modelēšanas rezultāti parādīja, ka pasīvās<br />
ēkas standartam atbilstošu māju ir iespējams<br />
uzbūvēt dažādos klimatiskajos apstākļos, neveicot<br />
būtiskas ēkas parametru izmaiņas modeļa objektā .<br />
5 Passive house adaptation concept. www.intense-energy.eu<br />
6 PHPP programma (angliski: Passive house planning package) tiek izmantota ēkas dizaina izveidei. To izmanto, lai pārliecinātos<br />
par pasīvās ēkas standarta sasniegšanu. Šī programma izstrādāta Pasīvās ēkas institūtā Darmštatē www.passivhaustagung.de<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 25
Veiksmes stāsti, kas mainīja<br />
stereotipus par ēku enerģijas<br />
patēriņu<br />
Šajā nodaļā mēs vēlamies lasītājus iepazīstināt<br />
ar vairākiem veiksmes stāstiem, kas izmainīja<br />
stereotipus par ēku enerģijas patēriņu . Ejot<br />
garām kādai ēkai, mēs parasti pievēršam<br />
uzmanību tam, kā šī ēka izskatās un vai tā<br />
iederas apkārtnē . Daudzos gadījumos mēs pat<br />
nenojaušam, ka ēkas būvniecībā ir izmantota<br />
jaunākā tehnoloģija . Un nezinām arī to, ka<br />
ēkas ekspluatācijas izmaksas, rēķinot uz<br />
kvadrātmetru gadā, var būt pārsteidzoši zemas .<br />
Dažas ēkas ir kā nelielas „spēkstacijas”, jo tās<br />
ir aprīkotas ar individuālām elektroenerģijas<br />
ražošanas iekārtām, piemēram, saules baterijām .<br />
Pateicoties ēku zemajam enerģijas patēriņam,<br />
tās var pat daļu saražotās elektroenerģijas<br />
pārdot piegādes tīklā .<br />
Aiz katra šāda „energoefektivitātes veiksmes<br />
stāsta” svarīga nozīme ir bijusi projekta īstenotāja<br />
iniciatīvai ieviest progresīvus, energoefektivitāti<br />
paaugstinošus risinājumus . Mūsu brošūras<br />
noslēdzošajā daļā mēs aprakstīsim šādus<br />
gadījumus . Pirmais piemērs stāsta par<br />
risinājumu, ko ieteicis arhitekts saules enerģijas<br />
izmantošanai energoefektīvās būvēs . Otrais<br />
piemērs sniedz informāciju par būvniecības<br />
uzņēmumu, kas uzņēmās iniciatīvu iedzīvotāju<br />
ieinteresēšanā par pasīvās ēkas celtniecību . Tālāk<br />
mēs iepazīstināsim ar Frankfurtes pašvaldības<br />
Enerģijas departamentu, kas izstrādāja vadlīnijas<br />
ekonomiskai celtniecībai . Noslēdzošajā piemērā<br />
26 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
mēs pastāstīsim, kā laba saziņa un sadarbība<br />
starp pasūtītāju (klientu) un arhitektu var<br />
izmainīt vienģimenes mājas projektu, astoņas<br />
reizes samazinot ēkas enerģijas patēriņu .<br />
1. veiksmes stāsts:<br />
arhitekta ierosinātā jaunā pieeja<br />
2. veiksmes stāsts:<br />
Pašvaldības būvniecības uzņēmuma<br />
iniciatīva<br />
3. veiksmes stāsts:<br />
Pašvaldības inovatīvas aktivitātes<br />
4. veiksmes stāsts:<br />
klienta un arhitekta sadarbība<br />
energoefektīvas ēkas būvniecībā
1. Veiksmes stāsts:<br />
Arhitekta ierosinātā jaunā pieeja<br />
Solārais rajons Schlierberg, Freiburga (Vācija)<br />
„saule nekad mums<br />
nesūta rēķinu, tā spīd<br />
ikvienam un tās enerģija<br />
nav jātransportē”<br />
Arhitekta Rolfs Dišs (Rolf Disch) ideja bija uzbūvēt<br />
mājas, kurām būta pozitīva enerģijas bilance .<br />
Šīs ēkas būtu ne tikai zema enerģijas patēriņa<br />
ēkas, bet tās arī ražotu elektrību . Šādas mājas<br />
tagad dēvē par „plus enerģijas ēkām” .<br />
Solārajā rajonā tika uzbūvētas 58 „plus<br />
enerģijas ēkas” (43 no tām tika pabeigtas līdz<br />
2003 . gadam) . Divu līdz trīs stāvu koka celtnes<br />
ir izkār to tas rindās dienvidu virzienā, un tās<br />
ir celtas atbilstoši pasīvās ēkas standartam .<br />
Individuālais plānojums, ekoloģisko celtniecības<br />
materiālu izmantošana un ēku košais krāsojums<br />
piešķir šim rajonam īpašu pievilcību . Ēku rajonā<br />
atrodas arī daudzstāvu dzīvojamā un biroju ēka .<br />
Kādā intervijā 2009 . gadā arhitekts atzina,<br />
ka vispirms jāizmanto tā enerģija, kas neko<br />
nemaksā . Izmantojot saules enerģiju, tiek<br />
ietaupīti fosilā kurināmā resursi un tajā pašā<br />
laikā tiek saglabāta augsta dzīves kvalitāte .<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 27
1 .<br />
2 .<br />
3 .<br />
ievēro: kopš 2011 . gada Freiburgā visām jaunām dzīvojamām mājām<br />
jāatbilst pasīvās ēkas standartam, kas ir solis pretī „plus enerģijas ēkām”<br />
Atrašanās vieta:<br />
Īpašnieks/Investors:<br />
Arhitekts:<br />
Izmaksas:<br />
Celtniecības laiks:<br />
Ēkas veids:<br />
Enerģijas patēriņš:<br />
<strong>Vides</strong> aspekti:<br />
Apkure un karstais<br />
ūdens:<br />
Dzesēšana:<br />
Ventilācija:<br />
28 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
Vauban rajons, Freiburga, Vācija<br />
Privātais investors<br />
Rolf Disch, SolarArchitektur, http://rolfdisch .de<br />
Rindu mājas cena, ietverot īpašuma un projekta attīstītāja izmaksas,<br />
bija no 2700 EUR/m 2 līdz 3300 EUR/m 2 , atkarībā no individuālā projekta .<br />
Mājas tiek izīrētas par vidējo īres maksu 11 EUR/m 2 (Gaiddon B ., Kaan H .,<br />
Munro D ., 2009)<br />
1999 - 2005<br />
Rindu mājas, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, komerciālās ēkas<br />
10 - 20 kWh/m 2 /g<br />
Saskaņā ar aprēķinu optimālos apstākļos šajā rajonā tiek panākts CO 2<br />
emisiju samazinājums 500 tonnas gadā . Celtniecībā izmantoti ekoloģiski<br />
materiāli . Ēkas aprīkotas ar saules baterijām elektrības ražošanai<br />
Centrālā apkure Vauban rajonā (kurināmais – šķelda), kā arī izmantojot<br />
saules enerģiju (solārie paneļi) un koģenerāciju (biomasa)<br />
Dzesēšana nav nepieciešama<br />
Ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu<br />
Galvenie aspekti<br />
Arhitekts Rolf Disch, ar savu projektu ir pierādījis, ka „plus enerģijas ēka” nav tikai<br />
zinātniskā fantastika, bet tā ir reāla nākotnes ēka<br />
Izmantojot saules enerģiju, tiek ietaupīti fosilā kurināmā resursi un tai pat laikā tiek<br />
saglabāta augsta dzīves kvalitāte<br />
Svarīga ir kompleksa pieeja energoefektīvās ēkās, t .i ., izmantot ekoloģiskus celtniecības<br />
materiālus, ietvert teritorijas plānošanas un ēkas dizaina aspektus, kā arī atjaunojamos<br />
energoresursus enerģijas ieguvei
2. Veiksmes stāsts: Pašvaldības būvniecības<br />
uzņēmuma iniciatīva Frankfurtē, Vācijā<br />
Pašlaik Frankfurte ir viena no līderiem Eiropā<br />
pasīvo ēku celtniecībā . Līdz 2010 . gadam<br />
aptuveni 1000 pasīvās ēkas, skolas, bērnudārzi,<br />
sporta halles un biroju ēkas atbilda pasīvās ēkas<br />
standartam .<br />
Ierosmi pasīvo ēku būvniecībai sniedza eksperti,<br />
kuri veidoja mājas, kas var iztikt bez aktīvas<br />
apkures sistēmas . Tika organizētas ekskursijas<br />
uz jau esošajām pasīvajām ēkām . Kaut arī pirmie<br />
piemēri vēl nebija pārliecinoši, tad apmeklējot<br />
pirmo pasīvo daudzdzīvokļu māju, kas paredzēta<br />
cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, ēkas<br />
iemītnieki apliecināja, ka tie labprāt dzīvo<br />
šādā mājā . Tas bija sākums aktīvai pasīvo ēku<br />
celtniecībai pilsētā . Kopš tā laika Frankfurtes<br />
būvniecības uzņēmums ABG Frankfurt Holding<br />
īsteno savus būvniecības projektus atbilstoši<br />
pasīvās ēkas standartam .<br />
1 .<br />
2 .<br />
3 .<br />
Galvenie aspekti<br />
Kopā ar lēmuma pieņēmējiem pašvaldībā apmeklējiet pasīvo ēku un tādējādi dodiet<br />
tiem iespēju iepazīties ar pasīvās ēkas risinājumiem<br />
Sazinieties ar ēkas iedzīvotājiem un centieties tos iesaistīt ēkas energoefektivitātes<br />
paaugstināšanas aktivitātēs jau agrīnā projekta plānošanas stadijā<br />
Būvniecības uzņēmums ABG Frankfurt Holding Frankfurtes pašvaldībā nodrošina visus<br />
jaunu ēku būvprojektus, kā arī renovācijas projektus atbilstoši pasīvās ēkas standartam<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 29
3. Veiksmes stāsts: Pašvaldības inovatīvas<br />
aktivitātes Frankfurtē, Vācijā<br />
Vadlīnijas ekonomiskai celtniecībai<br />
Frankfurte atrodas Vācijas dienvidrietumu daļā<br />
pie Mainas upes . Frankfurtē ir 650 000 iedzīvotāju<br />
un tā ir lielākā pilsēta Heses pavalstī un<br />
piektā lielākā pilsēta visā Vācijā . Frankfurtes<br />
kopējā platība ir 248,3 km 2 , ietverot 15 .4% meža<br />
teritorijas . Gada vidējā temperatūra ir 11 o C .<br />
1999 . gadā pilsētas dome nolēma atbalstīt<br />
energo efektīvu māju būvniecību pilsētas jaunceļamajos<br />
rajonos un sabiedrisko ēku projektos .<br />
2007 . gadā pilsētas domē tika pieņemts lēmums,<br />
ka ikviena jaunceltne ir jābūvē atbilstoši pasīvās<br />
ēkas standartam . Pilsētas mērs Petra Rota (Petra<br />
Roth) vadīja domi, pieņemot šo lēmumu: „Mēs<br />
nevaram uzņemties atbildību celt ēkas, kas<br />
neatbilst pasīvās ēkas standartam, tā kā papildus<br />
izmaksas ir tikai 5-8% .”<br />
Šis lēmums parāda pilsētas nostāju, kas kopš<br />
tā laika ir likusi ieviest pasīvās ēkas standartu<br />
kā obligātu prasību visām mājām Frankfurtē .<br />
Visām jaunajām mājām, renovētām vai<br />
rekonstruētām ēkām, kā arī pārdodot īpašumu<br />
vai nosakot būvniecības teritoriju, ir jāatbilst<br />
šim standartam . Līdz ar to radās arī liels skaits<br />
projektu, kuros tika izmantoti atjaunojamie<br />
energoresursi . Tie ir gan biroju, gan komerciālo<br />
ēku, gan daudzdzīvokļu dzīvojamo, gan<br />
privātmāju projekti Frankfurtē .<br />
Frankfurte ir arī viena no pirmajām Vācijas<br />
pilsētām, kas izveidoja vietējo enerģijas<br />
aģentūru . Šī aģentūra piedāvā izdevīgākus<br />
30 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
nosacījumus energoefektīviem būvniecības<br />
projektiem un organizē enerģijas piegādes<br />
jaunā, ekoloģiskā un resursu taupošā veidā .<br />
Turklāt Frankfurte katru gadu atjauno un izdod<br />
vadlīnijas ekonomiskai celtniecībai . Vadlīnijās<br />
ir iekļautas norādes plānotājiem, amatniekiem,<br />
citiem profesionāļiem, kā arī ieinteresētajiem<br />
iedzīvotājiem, par pasīvās ēkas standarta<br />
sasniegšanu būvniecības procesā . Vadlīnijās ir<br />
sniegta informācija arī par atjaunojamo energoresursu<br />
izmantošanu un videi draudzīgiem<br />
materiāliem . Vadlīnijas vācu un angļu valodā ir<br />
pieejamas Frankfurtes pašvaldības mājas lapā<br />
www .energiemanagement .stadt-frankfurt .de .<br />
Šis ir pašvaldības<br />
iniciatīvas piemērs<br />
parauglomas<br />
īstenošanai un<br />
demonstrēšanai<br />
projektu<br />
attīstītājiem,<br />
investoriem,<br />
iedzīvotājiem<br />
un citām<br />
pašvaldībām.
1 .<br />
2 .<br />
3 .<br />
Galvenie aspekti<br />
Pašvaldībai vispirms būtu skaidri jādefinē enerģijas taupīšanas mērķi, un pēc tam jāveic<br />
visi iespējamie pasākumi šo mērķu sasniegšanai<br />
Lai sasniegtu labus energoefektivitātes rezultātus pašvaldībā, nebūt nav nepieciešams<br />
izveidot lielu enerģijas departamentu . Dažkārt pietiek ar dažiem motivētiem<br />
ekspertiem, kuri uzņemas iniciatīvu<br />
Pirms izvēlēties ēkas tehnisko risinājumu, ir jāveic plānošana un aprēķini (piemēram,<br />
izmaksas ēkas dzīves cikla laikā, atmaksāšanās periods, u .c .) . Iespējams, ka augstākas<br />
investīcijas labāka enerģijas standarta nodrošināšanai var ātrāk atmaksāties ēkas<br />
kalpošanas laikā, pateicoties zemākām uzturēšanas izmaksām<br />
Foto no Frankfurtes, Vācija<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 31
4. Veiksmes stāsts: Klienta un arhitekta<br />
sadarbība energoefektīvas ēkas būvniecībā<br />
Ēkas tapšanai ir īpatnēja vēsture . Projekta<br />
sākumā netika izvēlēts pasīvās mājas standarts .<br />
Pirmais projekta eksemplārs un arī pirmā<br />
tāme tika izstrādāta tradicionālai, Latvijas būvnormatīvu<br />
prasībām atbilstošai ēkai . Tā kā<br />
2007 . gada sākumā ēkas arhitekts padziļināti<br />
pētīja iespējas pasīvās ēkas būvniecībai, tad<br />
pakāpeniski izkristalizējās doma šo ēku pārprojektēt<br />
atbilstoši pasīvās ēkas standartam .<br />
Tādējādi arhitekts konkrēto ēku projektēja<br />
divreiz . Lai gan vizuāli ēka izskatās tāda pati kā<br />
sākotnējā projektā, taču patiesībā palielinājās<br />
sienu un jumta konstrukciju biezums, mainījās<br />
gandrīz visi konstrukciju mezgli – tos vajadzēja<br />
gandrīz pilnībā pārzīmēt . Pilnībā tika mainīta<br />
arī jumta konstrukcija . Jāatzīmē, ka projektētās<br />
pasīvās ēkas izmaksas bija aptuveni 500 000 EUR .<br />
Ēka izceļas ar inovatīviem un ilgtspējīgiem<br />
risinā ju miem un materiāliem, piemēram, tajā<br />
iebūvēta ventilācijas sistēma, kuras siltuma<br />
32 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
Privātmāja „Lielkalni” Ģipkā, Rojas novadā<br />
atgūšanas koeficients ir 95 – 98 % . Ēkā ir<br />
iebūvēta arī kanālu ventilācija, lai vasarā varētu<br />
atslēgt piespiedu ventilācijas sistēmu, atstājot<br />
vēdināšanas režīmā logus . Jumta logu paketēs<br />
iestrādātas saules baterijas elektroenerģijas<br />
ieguvei un ierīkots zemes kontūra siltumsūknis,<br />
kas pamatā paredzēts karstā ūdens sagatavošanai<br />
. Lietošanas komfortam izveidota grīdas<br />
apsilde vannas istabās un ieejas mezglā . Ēkai tika<br />
veikti atkārtoti hermētiskuma testi, lai noteiktu<br />
uzlabojumus ēkas blīvējumā .<br />
Praksē šī ir viena no pirmajām zema enerģijas<br />
patēriņa ēkām Latvijā, kurā izmantota<br />
virkne pasīvās ēkas būvniecības principu un<br />
konstruktīvo elementu .<br />
Papildus informācija par šo projektu pieejama<br />
internetā: www .em .gov .lv/images/modules/<br />
items/LB_2009_pirma .pdf
Atrašanās vieta:<br />
Īpašnieks/Investors:<br />
Arhitekts:<br />
Celtniecības laiks:<br />
Ēkas veids:<br />
Platība:<br />
Enerģijas patēriņš:<br />
Ekoloģiskie aspekti:<br />
Apkure un karstais ūdens:<br />
Ventilācija:<br />
tehniskie parametri vērtība apraksts<br />
Siltuma patēriņš: 15 - 27 kWh/m²/g<br />
Grīdas plāksne: 0,049 U (W/m²K)<br />
Ārējās sienas: 0,065 U (W/m²K)<br />
Jumts: 0,068 U (W/m²K)<br />
Logi: 0,8 U (W/m²K)<br />
Ēkas hermētiskums: 0,53 - 0,10 h -1<br />
Ģipka, Rojas novads, Latvija<br />
Privātais klients/īpašnieks<br />
Ervīns Krauklis, AB „Krauklis Grende”<br />
2007 . - 2010 . gads<br />
Divstāvu vienģimenes māja<br />
178 m 2<br />
Zema enerģijas patēriņa māja ar pasīvās ēkas elementiem<br />
Saules baterijas elektroenerģijas ražošanai, izmantoti tikai vietējie<br />
kokmateriāli; jumta segumam izmantotas apses koka lubiņas<br />
Zeme - ūdens siltumsūknis<br />
Rekuperācijas sistēma<br />
Atkarībā no laika apstākļiem, siltuma patēriņš<br />
svārstās<br />
Peldošā grīda uz 150 mm keramzīta pabēruma,<br />
monolīta pamata plātne 200 mm, putupolistirola<br />
pabērums 700 mm<br />
Fibo bloki, 500 mm minerālvates karkasa<br />
konstrukcijā, 25 mm kokšķiedru pretvēja plate<br />
25 mm kokšķiedru pretvēja plate, minerālvate<br />
600 mm naglotās koka kopnēs, OSB 22 mm,<br />
fibrolīts 75 mm<br />
Koka rāmji, izolējošas alumīnija/plastmasas<br />
daudzkameru uzlikas, trīskāršas stikla paketes<br />
Galvenie aspekti<br />
1 . Ja klients ir ieinteresēts, var sasniegt ļoti labus rezultātus ēkas energoefektivitātes jomā<br />
Dažreiz ir lielas cenu atšķirības starp tradicionāli būvētām ēkām, tāpēc jautājiet<br />
piedāvājumu arhitektam, kas specializējies pasīvo ēku projektēšanā . Tas varētu<br />
2 .<br />
būt noderīgi gan privātmāju īpašniekiem, gan arī pašvaldību pārstāvjiem, veicot<br />
būvprojekta pasūtījumu .<br />
3 . Regulāri sazinieties ar izvēlēto arhitektu ēkas būvniecības gaitā<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 33
Secinājumi<br />
Šajā brošūrā aprakstīto esošo pasīvo ēku<br />
piemēri kopumā ļauj secināt, ka tehniskie<br />
risinājumi šādu ēku būvniecībai ir pieejami . Šeit<br />
popularizētais pasīvās ēkas standarts nav ne<br />
jauns pavērsiens, ne arī pilotprojekta pasākums,<br />
un oponentu iebildumi un bažas pastāvīgi<br />
samazinās . Gan tehniskais pielietojums, gan arī<br />
finansiālie apsvērumi netiek vairs uzskatīti par<br />
barjerām . Vēl jo vairāk, aplūkotie piemēri mums<br />
rāda, ka:<br />
• jebkuru māju, gan daudzdzīvokļu dzīvojamo<br />
māju, gan, piemēram, bērnudārzu var uzcelt<br />
atbilstoši pasīvās ēkas standartam;<br />
• atbilstoša plānošana projekta agrīnā stadijā<br />
ir noteicoša attiecībā uz celtniecības laika<br />
patēriņu, izmaksu apjomiem un celtniecības<br />
kvalitātes nodrošināšanu gan jaunu ēku<br />
būvniecībā, gan esošo māju renovācijā;<br />
• investīciju starpība starp tradicionāli<br />
būvētām un pasīvajām ēkām samazinās,<br />
un gudri izvēlēti iepirkuma kritēriji var<br />
ievērojami samazināt izmaksas;<br />
• lai veiksmīgi darbotos energoefektivitātes<br />
paaugstināšanas jomā, pašvaldībai nav<br />
nepieciešams pārlieku liels departaments .<br />
Dažreiz pietiek ar dažiem augsti motivētiem<br />
darbiniekiem;<br />
• katrai pašvaldībai būtu jābūt skaidri<br />
definētiem mērķiem attiecībā uz enerģijas<br />
efektīvu izmantošanu un vienmēr ir labāk<br />
būt sagatavotiem pirms ES direktīvu<br />
prasības, piemēram, par gandrīz nulles<br />
enerģijas ēkām, stājas spēkā .<br />
34 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />
Neraugoties uz to, mums jāuzsver, ka nākotnē<br />
būvprojektu salīdzināšana var kļūt arvien<br />
sarežģītāka . Tehnisko risinājumu pieejamība<br />
arvien palielinās, lai ieviestu energoefektīvus<br />
projektus un būvētu gandrīz nulles enerģijas<br />
ēkas . Lai gan jūs varat uzbūvēt pēc skata<br />
vairākas līdzīgas ēkas, tomēr katrs projekts būs<br />
individuāls . Plašākā kontekstā, lai nodrošinātu<br />
ilgt spējīgus risinājumus, papildus būvkonstrukciju<br />
izstrādāšanai ir jāņem vērā arī citi aspekti,<br />
piemēram, sabiedriskā transporta pieejamība,<br />
samērīgs attālums līdz skolai, darba vietām,<br />
veikaliem, u .c . Pretējā gadījumā, ieguvumi,<br />
kas rodas uzbūvējot pasīvo ēku, tiks iztērēti<br />
citām vajadzībām, piemēram, braucieniem<br />
ikdienas vajadzībām . Lai pabeigtu šo aspektu<br />
„mozaīku”, šajā brošūrā mēs iepazīstinājām ar<br />
vienkāršu un ērtu metodi ēku izvērtēšanai, kurā<br />
papildus būvniecības elementu izvērtēšanai<br />
ir iekļauti arī citi kritēriji . Tomēr, ir jāņem vērā,<br />
ka katrā valstī ir savi apstākļi, kurus nosaka<br />
nacionālā likumdošana, klimats, u .c ., tāpēc tiem<br />
nepieciešams pielāgoties .<br />
Būtiski ir iesaistīt visas puses, kas tieši vai<br />
netieši piedalās būvniecības procesā – no<br />
agrīnas plānošanas un projekta attīstības līdz<br />
būvprojekta realizācijai, ēkas uzturēšanai un<br />
mājokļa lietošanai ikdienā .<br />
Mēs ceram, ka šajā brošūrā minētie piemēri un<br />
aprakstītie veiksmes stāsti sniedza jums iedvesmu<br />
un jūs kļūsiet par aktīvu energoefektivitātes<br />
paaugstināšanas pasākumu veicinātāju savā<br />
pašvaldībā, iedzīvinot devīzi „Pasīvās ēkas aktīvai<br />
sabiedrībai”.
Atsauces<br />
• APA-OTS – Originaltext-Service Niedrigenergie-und Solararchitektur im Seminarzentrum Hostětín<br />
• Architekten ronacher, 2009, fact sheet of passive housings in Austria, data bank, http://www .igpassivhaus .<br />
at/%C3%96sterreich/DatenbankenFE/Objektdatenbank/tabid/120/language/de-DE/Default .aspx<br />
• Die Besten, 2010, Awardees of Niederösterreich wood construction competition, http://www .holzbaupreis-noe .at/<br />
die-besten-2000-2010/2010/detail/detail/kindergarten-baden-biondekgasse<br />
• European Parliament, 2010, Directive 2010/31/EU of the European Parliament and of the Council on the energy<br />
performance of buildings (recast), pp 13 - 35<br />
• Faktor 10, 2008 – 2010, Energetic reconstruction of residential buildings from the 50‘s to reach “zero-emission-house”,<br />
http://www .faktor10 .com/frameprojekte .htm<br />
• Faktor 10, 2011, Technical data project Frankfurt – Nordend, http://www .faktor10 .com/<br />
frankfurtnordendprojektbeschreibung .htm<br />
• Faltin J ., von Knorre Ch . et .al ., 2009, Ēku energoefektivitāte: terminu skaidrojošā vārdnīca angļu un latviešu valodā, Latvija,<br />
pp 24<br />
• Feist W ., 2006, Definition of passive houses, published on the WEB: http://www .passivhaustagung .de/Passive_House_E/<br />
passivehouse_definition .html<br />
• Fossum, T ., Eriksson, L ., 2008, Ecoguide Skane – Examples of solutions for sustainable development, Malmö, pp 100 .<br />
• Großklos M, et .al ., Darmstadt 2010, Wissenschaftliche Begleitung der Sanierung Rotlintstraße 116-128 in Frankfurt a . M . -<br />
Planungsphase und Null-Emissions-Konzept, http://www .iwu .de/forschung/energie/laufend/energetische-sanierungrotlintstrasse<br />
• Großklos M ., 2011, Energetic reconstruction Rotlintstraße 116 - 128 in Frankfurt am Main, http://www .iwu .de/forschung/<br />
energie/laufend/energetische-sanierung-rotlintstrasse<br />
• Hermelink A ., 2006 (a): SOLANOVA-Highly Efficient Ventilation As a Means to Reach a Healthy Sustainable Standard in<br />
Retrofi t of Residential Buildings . Proceedings of 8 th Healthy Buildings Conference . June 4-8, 2006 . Lisbon, Portugal<br />
• Hermelink A ., 2006 (b) Reality Check: The Example SOLANOVA, Hungary In: Proceedings of the European Conference and<br />
Cooperation Exchange 2006 . Sustainable Energy Systems for Buildings - Challenges and Chances . November 15-17, 2006 .<br />
Vienna, Austria<br />
• Jordan Atelier für Solararchitektur, 2009, fact sheet of passive housings in Austria, data bank, http://www .igpassivhaus .<br />
at/%C3%96sterreich/DatenbankenFE/Objektdatenbank/tabid/120/language/de-DE/Default .aspx<br />
• Jordan E . M ., 2010, Kindergarten Baden – Biondekgasse, project description, http://www .jordan-solar .at/<br />
projektdetail .php?id=45<br />
• Jordan E . M ., Fact sheets of national Passive House examples in Austria - Kindergarten Baden / Biondekgasse,<br />
http://www .pass-net .net/fact-sheets/factsheets_a .htm<br />
• Jūra L ., Pirmā pasīvā būve Latvijā ir tapusi . Latvijas būvniecība Nr .4 (15) 2009, pp 6-14, http://www .em .gov .lv/images/<br />
modules/items/LB_2009_pirma .pdf<br />
• PASSNET project, 2010, Current situation of Passive House in Europe, http://www .pass-net .net/situation/index .htm<br />
PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 35
• Reinberg G . W, 2010, Seminarzentrum Hostětín, project description, http://www .reinberg .net/architektur/137<br />
• Reinberg G . W, Atelier Zlámal a Stolek, 2010, Centrum Veronica Hostětín – project description in passive house data bank,<br />
http://www .passivhausdatenbank .eu/obj_basic_show .php?objID=CZ-0353<br />
• Reinberg G . W, Ateliér Zlámal a Stolek, 2010, Project description in Czech Republic, http://www .pasivnidomy .cz/domy/<br />
centrum-veronica .html<br />
• Reinberg G . W ., 2010, Fact sheets of national Passive House examples in Europe, seminary center in Hostětín, Czech<br />
Republic (pdf), http://www .pass-net .net/downloads/pdf/factsheet_cz_hostetin .pdf<br />
• Ronacher H ., 2009, Fact sheets of national Passive House examples in Austria – Kindergarten, Weissensee (pdf)<br />
http://www .pass-net .net/fact-sheets/factsheets_a .htm<br />
• Ronacher H ., 2009, Passivhauskindergarten Weissensee, project description, http://www .architekten-ronacher .at/de/<br />
projects/Kindergarten%20Weissensee<br />
• www .rolfdisch .de<br />
36 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai