19.11.2012 Views

Pasīvās ēkas aktīvai sabiedrībai - Baltijas Vides Forums

Pasīvās ēkas aktīvai sabiedrībai - Baltijas Vides Forums

Pasīvās ēkas aktīvai sabiedrībai - Baltijas Vides Forums

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

PasīvĀs ēkas<br />

aktīvai sabiedrībai<br />

Veiksmīga pieeja, lai sasniegtu augstu<br />

ēku energoefektivitāti<br />

ıntense<br />

energy efficiency


autori:<br />

Jörg Faltin<br />

“Auraplan“, arhitektu birojs<br />

Hartzlohplatz 5, 22307, Hamburga, Vācija<br />

Tel.: +49 4351 76 75 91<br />

E-pasts: joerg.faltin@auraplan.de<br />

Michal tvrdoň<br />

Centrālās un Austrumeiropas Reģionālais vides centrs<br />

Slovākijas birojs<br />

Vysoka 18, Bratislava, Slovākija<br />

Tel.: +421 2 5263 2942<br />

E-pasts: rec@changenet.sk<br />

Materiālu publicēšanai sagatavoja:<br />

• Ingrīda Brēmere<br />

• Daina Indriksone<br />

• Līga Kārkle<br />

<strong>Baltijas</strong> <strong>Vides</strong> <strong>Forums</strong><br />

Antonijas iela 3-8, Rīga, LV-1010<br />

E-pasts: ingrida.bremere@bef.lv<br />

Iespiests SIA “Talsu Tipogrāfija“, Latvija, 2011. gads<br />

iNteNse<br />

“No igaunijas līdz Horvātijai: saprātīgi enerģijas taupības pasākumi<br />

pašvaldību ēkām Centrālās un austrumeiropas valstīs“<br />

Par šī dokumenta saturu pilnībā atbildīgi ir tā autori.<br />

Dokuments neatspoguļo Eiropas Kopienas viedokli.<br />

Eiropas Komisija nav atbildīga par šīs informācijas<br />

jebkuru izmantošanu.


PasīvĀs ēkas<br />

aktīvai sabiedrībai<br />

Veiksmīga pieeja, lai sasniegtu augstu<br />

ēku energoefektivitāti


Saturs<br />

Priekšvārds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3<br />

ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5<br />

Pasīvās ēkas standarts – labas būvniecības prakses piemērs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7<br />

kas ir pasīvā ēka? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8<br />

septiņi soļi līdz pasīvajai ēkai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8<br />

Labas prakses piemēri sabiedrisko un privāto ēku sektorā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10<br />

iesaistītās puses, kuras piedalās projekta īstenošanā, lai sasniegtu pasīvās ēkas standartu 21<br />

izvērtēšanas un izvēles kritēriji: būvniecība plašākā kontekstā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23<br />

Pielāgošanas koncepcija: dažādi tehniskie risinājumi dažādiem klimatiskajiem apstākļiem 25<br />

veiksmes stāsti, kas mainīja stereotipus par ēku enerģijas patēriņu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26<br />

secinājumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34<br />

atsauces . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35


Priekšvārds<br />

Iemesli augstam enerģijas patēriņam ir labi<br />

zināmi, un enerģijas nelietderīgas izmantošanas<br />

radītās sekas mūs skars tuvākā vai tālākā<br />

nākotnē . Nenoteiktība fosilā kurināmā piegādē,<br />

vides piesārņojuma problēmas vai enerģijas<br />

cenu pieaugums ir tikai dažas no ietekmēm .<br />

Jaunā Eiropas Savienības (ES) likumdošana –<br />

direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti<br />

un ES izvirzītie „20-20-20” mērķi aicina rīkoties<br />

nekavējoties . Ir nepieciešams panākt augstāku<br />

ēku energoefektivitāti, samazināt oglekļa<br />

dioksīda emisijas un paaugstināt atjaunojamo<br />

energoresursu izmantošanas īpatsvaru .<br />

Atbilstoši šiem uzstādījumiem pēdējo gadu<br />

laikā ir ieviesti vairāki projekti, kas atbilst<br />

jaunajai enerģijas izmantošanas koncepcijai . Šie<br />

projekti ir attiecināmi uz dažāda veida mājām –<br />

gan vienģimenes, gan daudzstāvu dzīvojamām,<br />

gan rindu mājām, kā arī lielākiem pilsētvides<br />

projektiem Eiropas valstīs . Šādi labās prakses<br />

piemēri dod stimulu, lai mainītu sabiedrības<br />

izpratni par energoefektivitātes jautājumiem .<br />

Ne tikai privātpersonām, bat arī individuāliem<br />

investoriem būtu jāpievērš vairāk uzmanības<br />

šai tēmai . Izpratne par energoefektivitāti<br />

ir jāpaaugstina arī pilsētvides plānotājiem,<br />

arhitektiem, projektu attīstītājiem, kā arī<br />

pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjiem .<br />

Šajā brošūrā mēs iepazīstināsim ar labas<br />

prakses piemēriem – veiksmes stāstiem, kur<br />

izmantota jauna pieeja ēku energoefektivitātes<br />

paaugstināšanai . Esam uzskatījuši pasīvās ēkas<br />

standartu par labo praksi, vienlaikus ietverot<br />

arī citus svarīgus aspektus, piemēram, enerģijas<br />

avotu izmantošanu, pilsētvides plānošanas<br />

nosacījumus un tehniskos aspektus . Turklāt,<br />

viens no būtiskiem priekšnosacījumiem ir cilvēku<br />

entuziasms rosināt pārmaiņas un atbalstīt to<br />

ieviešanu gan privātajā sektorā, gan valsts un<br />

pašvaldību pārraudzībā esošajās ēkās .<br />

Brošūra ir sagatavota starptautiska projekta<br />

INTENSE 1 ietvaros, kas ir ieviesis plašāku<br />

skatījumu uz energoefektivitātes jautājumiem<br />

1 INTENSE – No Igaunijas līdz Horvātijai: saprātīgi enerģijas taupības pasākumi pašvaldību ēkām Centrālās un Austrumeiropas<br />

valstīs (2008 – 2011), “Inteliģenta enerģija Eiropai“ programmas atbalstīts projekts<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 3


un, papildus citiem aspektiem, tas ir arī veicinājis<br />

saprātīgu enerģijas izmantošanas pieeju<br />

mājokļos . Pašvaldības ir galvenā mērķa grupa<br />

projekta aktivitāšu ieviešanai .<br />

Mēs ceram, ka šī brošūra lasītājam kalpos kā<br />

iedvesmas avots un sniegs informāciju par to,<br />

ko ir iespējams sasniegt, efektīvi līdzdarbojoties<br />

visām iesaistītajām pusēm .<br />

4 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

Šīs brošūras lapaspusēs mēs piedāvājam<br />

ieskatu realizētajos pasīvo ēku projektos, lai it<br />

īpaši pašvaldības rosinātu veikt pārmaiņas, kas<br />

veicinātu pasīvo ēku celtniecību . Mūsu devīze –<br />

Pasīvās ēkas aktīvai sabiedrībai!


Ievads<br />

Brošūra „Pasīvās ēkas aktīvai sabiedrībai”<br />

ir domāta pašvaldībām kā informatīvs<br />

materiāls un palīgs lēmumu pieņemšanai, lai<br />

sasniegtu augstu ēku energoefektivitāti . Lai<br />

nodrošinātu zemu enerģijas patēriņu ēkās,<br />

ir nepieciešama dažādu tehnisku risinājumu<br />

ieviešana, sākot ar ēkas pamatiem un beidzot<br />

ar jumta izbūvi .<br />

Tuvākā vai tālākā nākotnē pašvaldībām<br />

nāksies saskarties ar energoefektivitātes<br />

politikas mērķu ieviešanu atbilstoši valdības<br />

pieņemtajām programmām un plāniem, kā arī<br />

likumdošanas normu īstenošanu vietējā līmenī .<br />

To mērķis ir panākt būtisku enerģijas patēriņa<br />

samazinājumu pašvaldību ēkās, piemēram,<br />

skolās, bērnudārzos, sociālajās<br />

mājās un pašvaldībai piederošajās<br />

dzīvojamajās mājās .<br />

Brošūras vadmotīvs – Pasīvās ēkas<br />

aktīvai sabiedrībai jau ietver norādi<br />

uz augsti energoefektīvām ēkām,<br />

kas atbilst pasīvās ēkas standartam .<br />

Mēs iepazīstināsim ar labas prakses<br />

piemēriem, kas pierāda, ka pasīvās<br />

ēkas standartu var sasniegt gan<br />

nelielas privātmājas, gan skolas ēkas,<br />

gan arī sociālas mājas iedzīvotājiem ar zemiem<br />

ienākumiem .<br />

Brošūrā ir iekļautas nodaļas, kuras secīgā<br />

kārtībā atspoguļo kompleksu pieeju ēku<br />

energoefektivitātes jautājumu risināšanai .<br />

Vispirms izskaidrosim pasīvās ēkas standarta<br />

nozīmi un praktiskos soļus tā sasniegšanai .<br />

Turpmāk iepazīstināsim ar vienkāršu un ērti<br />

pielietojamu metodi – 16 kritērijiem ēku<br />

izvērtēšanai plašā būvniecības kontekstā,<br />

ietverot sociāli ekonomiskos, ēkas tehniskos<br />

un energoapgādes aspektus . Pēc tam sniegsim<br />

ieskatu labas prakses piemēru tehnisko<br />

risinājumu pielāgošanai dažādos klimatiskajos<br />

apstākļos .<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 5


Ar šo brošūru mēs vēlamies iedrošināt<br />

pašvaldības vēl vairāk pievērsties pasākumu<br />

īstenošanai, lai samazinātu ēku enerģijas<br />

patēriņu un sasniegtu pasīvās ēkas standartu .<br />

6 Pasīvas ēkas aktīvai sabiedrībai


Pasīvās ēkas standarts –<br />

labas būvniecības prakses piemērs<br />

Jaunajās Eiropas Savienības politikas nostādnēs<br />

par ēku energoefektivitāti ir iezīmēta virzība,<br />

kā nākotnē jāattīstās sabiedrisko ēku sektoram .<br />

Tiek plānots, ka pēc 2018 . gada 31 . decembra<br />

jaunās ēkās, kurās atrodas valsts iestādes un<br />

kuru īpašnieces ir valsts iestādes, ir gandrīz<br />

nulles enerģijas ēkas . Taču jau līdz 2020 . gada<br />

31 . decembrim visām jaunajām ēkām būs jābūt<br />

gandrīz nulles enerģijas ēkām 2 .<br />

Neskatoties uz to, ka Eiropa aicina steidzami<br />

ieviest un piemērot gandrīz nulles enerģijas<br />

ēkas standartu, jau pirms vairāk kā 20 gadiem ir<br />

sākta pasīvo māju celtniecība . Pirmā šāda veida<br />

māja tika uzcelta 1990 . gadā Darmštatē, Vācijā .<br />

Pasīvajai ēkai ir ļoti zems enerģijas patēriņš .<br />

Pakāpeniski attīstoties un pilnveidojoties,<br />

pasīvās ēkas koncepcija pēdējā desmitgadē ir<br />

kļuvusi ļoti izplatīta . Pasīvās ēkas būvniecība<br />

ir kļuvusi gan tehniski, gan finansiāli vienkārši<br />

realizējama . Tādejādi ir uzsākta jauna pieeja<br />

māju celtniecībā, būvējot ļoti energoefektīvas<br />

ēkas, t .i ., zema enerģijas patēriņa un pasīvās<br />

ēkas līdz pat nulles enerģijas patēriņa ēkām .<br />

19755<br />

14321<br />

9699<br />

6717<br />

4485<br />

213 395 762 1382 2531<br />

Pasīvo ēku skaits Eiropā 2010. gadā<br />

(avots: www.pass-net.net, PASS-NET projekts 3 )<br />

2<br />

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija),<br />

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 18.6.2010., LV, L 153/13.<br />

3<br />

PASS-NET – Establishment of a Co-operation Network of Passive House Promoters.<br />

Skaits<br />

70 000<br />

60 000<br />

50 000<br />

40 000<br />

30 000<br />

20 000<br />

10 000<br />

0<br />

2000<br />

DE<br />

CZ<br />

AT<br />

SK<br />

2001<br />

2002<br />

2003<br />

BE<br />

RO<br />

SE<br />

SI<br />

2004<br />

2005<br />

2006<br />

Gads<br />

UK<br />

HR<br />

27619<br />

43670<br />

2007<br />

2008<br />

2009<br />

2010<br />

2011<br />

64155<br />

2012<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 7


Mēs vēlamies parādīt labas prakses piemērus,<br />

kas uzskatāmi pierāda, ka ir iespējami ēkas<br />

dizaina, tehniskie un ekspluatācijas risinājumi<br />

efektīvai enerģijas izmantošanai, kuru rezultātā<br />

ēka var sasniegt ļoti zemu enerģijas patēriņu,<br />

piemēram, atbilstoši pasīvās ēkas standartam .<br />

kas ir pasīvā ēka?<br />

Viens no pasīvās ēkas standarta kritērijiem ir<br />

tās enerģijas patēriņš . To raksturo ar vidējo<br />

īpatnējo siltumenerģijas patēriņu un kopējo<br />

primārās enerģijas patēriņu . Kā uzskata viens no<br />

pasīvās ēkas koncepcijas līdzautoriem, profesors<br />

Volfgangs Feists (Wolgang Feist), pasīvā ēka:<br />

... nav enerģijas patēriņa standarts, bet<br />

gan mērķis sasniegt vislabāko komforta<br />

temperatūru telpās ar pēc iespējas zemākām<br />

izmaksām. Tādējādi pasīvās ēkas definīcija<br />

īsumā ir šāda: „pasīvā ēka ir māja, kurā<br />

termālo komforta līmeni (ISO 7730) var<br />

sasniegt tikai sildot vai dzesējot pieplūstošo<br />

svaigā gaisa masu, un komfortablu iekštelpu<br />

klimatu var uzturēt bez aktīvas sildīšanas vai<br />

dzesēšanas sistēmas.” (Fiest, W., 2006).<br />

septiņi soļi līdz pasīvajai ēkai<br />

Ir daudz dažādu tehnisku risinājumu un būves<br />

konstrukcijas īpatnības, kas jāņem vērā, lai<br />

sasniegtu pasīvās ēkas standartu . Tie mainās<br />

atkarībā no valdošajiem klimatiskajiem<br />

8 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

Pat ja dažkārt nav iespējams veikt pilnīgi visus<br />

tehniskos pasākumus, pasīvās ēkas standarta<br />

sasniegšanai, atsevišķi risinājumi var tikt<br />

izmantoti, lai nodrošinātu zemāku enerģijas<br />

patēriņu jebkura veida ēkā .<br />

Bez tam, pasīvās ēkas standarts nozīmē arī to,<br />

ka komforta temperatūras nodrošināšanai ēkā<br />

vairs nav nepieciešama intensīva siltuma padeve,<br />

t .i ., apkure . Ēka tiek apsildīta un dzesēta pasīvā<br />

veidā . Pasīvo ēku galvenie siltuma avoti ir saule,<br />

ēku iemītnieki, sadzīves tehnika un siltums, ko<br />

rada no telpām izejošais gaiss, sasildot ienākošo<br />

vēso gaisu (tiek izmantota siltuma rekuperācijas<br />

sistēma) . Ikgadējais pasīvās ēkas siltuma<br />

patēriņš ir ļoti zems – Eiropas centrālajā daļā<br />

tas ir apmēram 15 kWh/m² . Primārās enerģijas<br />

patēriņam nevajadzētu pārsniegt 120 kWh/m²<br />

gadā, ieskaitot apkuri un dzesēšanu, enerģiju<br />

karstā ūdens sagatavošanai un elektrības patēriņu<br />

mājsaimniecībās (Faltin, J ., von Knorre, Ch ., 2009) .<br />

Vienkāršam salīdzinājumam: parastā bloka mājā,<br />

kas celta 20 . gadsimta 80 . gados Centrālās un<br />

Austrumeiropas valstīs, vidēji apkurei patērē<br />

12 reizes vairāk siltumenerģijas nekā pasīvā ēka .<br />

apstākļiem dažādos ģeogrāfiskajos reģionos .<br />

Tomēr vispārinot var izšķirt 7 galvenos soļus, lai<br />

sasniegtu pasīvās ēkas standartu .


septiņi soļi<br />

līdz pasīvajai ēkai<br />

(Enerģētikas un vides centrs<br />

(e.u.z.), Vācija; ©2000,<br />

Jörg Faltin)<br />

Pasīvās ēkas standartu var sasniegt, pakāpeniski<br />

īstenojot atbilstošus ēkas dizaina un būvniecības<br />

tehniskos pasākumus, kurus lietderīgi ievērot,<br />

būvējot jebkuru energoefektīvu ēku . Kad ir<br />

izdarīta izvēle par labu pasīvās ēkas standartam<br />

būvniecībā, ir jāņem vērā šādi secīgi īstenojami<br />

soļi:<br />

• Jebkuras komponentes izmaiņām vai<br />

optimizēšanai ēkas dizainā, lai samazinātu<br />

enerģijas zudumus, ir ietekme uz citām<br />

komponentēm un citiem tehniskajiem<br />

aspektiem . Optimāla risinājuma izvēlei ir<br />

nepieciešams izmantot integrētu pieeju ēkas<br />

plānošanai (1. solis). Parasti to veic jau agrīnā<br />

plānošanas periodā, sazinoties dažādām<br />

iesaistītajām pusēm – arhitektam, inženierim<br />

un kvalificētam amatniekam .<br />

• Būtiska ir ēkas norobežojošo konstrukciju<br />

parametru optimizēšana, ievērojot pasīvās<br />

ēkas tehniskos risinājumus, piemēram,<br />

atbilstoši bieza sienu siltumizolācija (2. solis),<br />

zema enerģijas patēriņa elektrisko ierīču<br />

pārdomāta izmantošana<br />

energoefektīvu iekārtu – atjaunojamo enerģijas<br />

resursu tehnoloģiju izmantošana<br />

augsti efektīva siltuma atgūšana ar kontrolētu ventilāciju<br />

h ≥ 75%<br />

ēkas hermētiskums<br />

n50 ≤ 0,6 1/h<br />

saules enerģijas izmantošanai optimizēti logi<br />

trīskārša stiklojuma logi (ES centrālajā klimata zonā) U ≤ 0,8 W/m²K<br />

atbilstoši bieza sienu siltumizolācija<br />

U-vērtība � no 0,1 W/m²K (ES, auksta klimata apstākļos) līdz 0,2 W/m²K (ES, silta klimata apstākļos)<br />

integrēta pieeja ēkas plānošanai<br />

optimizētas ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, energoapgādes un ventilācijas sistēmas<br />

� U-vērtība: siltuma caurlaidības koeficients<br />

saules enerģijas izmantošanai optimizēti logi<br />

(3. solis) un ēkas hermētiskums (4. solis), kas<br />

apstiprināts ar gaisa caurplūdes spiediena<br />

(angliski: blower-door) testu .<br />

• Nākamais solis (5. solis) ir augsti efektīva<br />

siltuma atgūšana ar kontrolētu ventilāciju .<br />

Praksē parasti tiek izmantota pilnībā kontrolēta<br />

mehāniskās ventilācijas sistēma ar siltuma<br />

atgūšanu . Tā silda ienākošo auksto gaisu ar<br />

izejošo silto gaisu, tādējādi samazinot siltuma<br />

zudumus līdz iespējamam minimumam .<br />

• 6. un 7. solis ietver energoefektīvu iekārtu,<br />

tai skaitā atjaunojamo enerģijas resursu<br />

tehnoloģiju, izmantošanu apsildei, dzesēšanai,<br />

karstā ūdens sagatavošanai, kā arī zema<br />

enerģijas patēriņa elektrisko ierīču pārdomātu<br />

izmantošanu .<br />

Noteicošais kvalitātes kritērijs pasīvajai ēkai ir<br />

primā rās enerģijas patēriņa samazināšana, ko viegli<br />

var sasniegt, ja ir ievēroti augstāk minētie soļi .<br />

7<br />

6<br />

5<br />

4<br />

3<br />

2<br />

1<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 9


Labas prakses piemēri sabiedrisko un<br />

privāto ēku sektorā<br />

Parasti katrai pašvaldībai ir jāuztur dažādu<br />

veidu ēkas, piemēram, pilsētas domes ēkas,<br />

daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, sociālās<br />

mājas, skolas, teātri, kurām ir dažāds vecums,<br />

arhitektoniskais stils, veids, augstums, lielums<br />

un enerģijas patēriņš . Neraugoties uz to, tās<br />

visas var uzbūvēt vai pārbūvēt atbilstoši pasīvās<br />

ēkas standartam . Tāpēc tālāk apskatītajos<br />

labas prakses piemēru aprakstos mēs sniegsim<br />

informāciju par jau uzceltām ēkām, kur mērījumi<br />

ir apstiprinājuši zemu enerģijas patēriņu .<br />

Aprakstos esam izvēlējušies tādas ēkas, kuras<br />

visvairāk varētu interesēt pašvaldības un kalpot<br />

par iedvesmas avotu arī jūsu pašvaldībai .<br />

Rekonstruētas 20. gadsimta 50-to gadu ēkas<br />

atbilstoši pasīvās ēkas standartam<br />

(avots: www.faktor10.com)<br />

10 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

1. Pirmais piemērs ir sOLaNOva projekts,<br />

kura ietvaros veikta ēkas, kas celta<br />

80-jos gados, atjaunošana. Šādas ēkas<br />

ar augstu enerģijas patēriņu ir plaši<br />

izplatītas Centrālās un austrumeiropas<br />

valstīs.<br />

2. Otrais piemērs stāsta par projektu, kas<br />

bija izaicinājums uzņēmumam abG<br />

(pašvaldības komunālais uzņēmums)<br />

Frankfurtē, kas nolēma atjaunot 50-jos<br />

gados celtu ēku atbilstoši pasīvās ēkas<br />

standartam.<br />

3. trešais piemērs atšķiras no pirmā un<br />

otrā ar to, ka ir uzcelta jauna pasīvās<br />

ēkas standartam atbilstoša sociālā ēka<br />

vīnes priekšpilsētā.<br />

4. Ceturtais piemērs ir atjaunotais<br />

semināru centrs Hoštetinā (Hostětín),<br />

Čehijā, kas ir ne tikai semināru ēka, bet<br />

varētu kalpot kā kultūras centra vai<br />

pilsētas domes ēkas piemērs mazākās<br />

pilsētās.<br />

5. Piektais piemērs no bādenes (baden),<br />

austrijā dod ierosmi bērnudārza<br />

būvniecībai un ekspluatācijai atbilstoši<br />

pasīvās ēkas standartam.<br />

6. sestais piemērs Glumslovā (Glumslöv),<br />

Zviedrijā attiecas uz dzīvojamo, terases<br />

tipa māju bez apkures sistēmām.


Pirmais piemērs: sOLaNOva projekts<br />

Lielu daļu dzīvojamo ēku fonda Centrālās un<br />

Austrumeiropas valstīs veido tipveida daudzdzīvokļu<br />

namu bloki, kas celti 20 . gadsimta 80-to<br />

gadu sākuma periodā no betona paneļiem .<br />

Parasti tās ir 9 – 12 un vairāk stāvu augstas ēkas,<br />

kuras nelietderīgi patērē siltumenerģiju . Pēdējā<br />

laikā jūs varat ievērot, ka šie „pelēkie” namu<br />

bloki ir mainījuši savu krāsu . Dažreiz tas kalpo<br />

par zīmi, ka ēkai ir uzklāts jauns siltumizolācijas<br />

slānis, lai tādējādi samazinātu enerģijas<br />

patēriņu . Tomēr tikai neliela daļa no šīm ēkām<br />

ir kompleksi renovēta, lai panāktu būtiskas<br />

izmaiņas enerģijas patēriņā . Kā viens no labas<br />

prakses piemēriem ēku kompleksai renovācijai<br />

ir sOLaNOva projekts Ungārijā .<br />

2005 . gadā viena no 8-stāvu dzīvojamām<br />

paneļa mājām Dunaújváros pilsētā Ungārijā tika<br />

pārveidota par zema enerģijas patēriņa ēku .<br />

SOLANOVA bija pirmais projekts, kur, izmantojot<br />

komplekso pieeju, tika veikta būtiska ēkas<br />

renovācija, ietverot visus svarīgos aspektus .<br />

Tika izstrādāts optimāls enerģijas patēriņa un<br />

piegādes risinājums . Ēkas siltuma enerģijas<br />

patēriņš samazinājās no 213 kWh/m 2 gadā<br />

līdz 20 kWh/m 2 gadā . Atjaunojamās enerģijas<br />

avota – solārā paneļa izmantošana sedz 20%<br />

enerģijas patēriņa . Attiecībā uz vēdināšanu<br />

tika ierīkota neliela vēdināšanas iekārta katrā<br />

dzīvoklī ar iestrādātu gaiss-gaiss siltummaini<br />

papildus apkures sistēmas radiatoriem, kas<br />

novietoti zem palodzēm katrā dzīvojamā<br />

istabā (Hermelink, 2006a; Hermelink, 2006b) . Šī<br />

projekta ieviešanas laikā notika lieliska sadarbība<br />

ar dzīvokļu īpašniekiem, kuri bija ieinteresēti<br />

veikt komplekso renovāciju . Dzīvokļu īpašnieki<br />

līdzdarbojās no agrīnās plānošanas stadijas .<br />

Izmantojot aptaujas lapas, projekta attīstītājiem<br />

bija iespēja noskaidrot un ņemt vērā iedzīvotāju<br />

vajadzības .<br />

tehniskie parametri vērtība apraksts<br />

Siltuma patēriņš: 20 kWh/m²/g Siltuma patēriņa mērījumi veikti 2006 .-2007 . gadā<br />

Pamati: U (W/m²K) Dati nav pieejami<br />

Solanova projekts – ēka pirms renovācijas (augšā kreisajā<br />

stūrī) un pēc projekta īstenošanas.<br />

Ārējās sienas: 0,435 U (W/m²K) Ar 16 cm putu polistirola siltumizolācijas slāni<br />

Jumts: 0,46 U (W/m²K) 30 cm siltumizolācijas slānis un “zaļais“ jumts<br />

Logi (dzīvokļos): 1,1 U (W/m²K)<br />

2+1 stiklojums ar starp loga rūtīm iestrādātām<br />

horizontālām žalūzijām<br />

Ēkas hermētiskums: Dati nav pieejami<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 11


Atrašanās vieta:<br />

Īpašnieks/Investors:<br />

Arhitekts:<br />

Izmaksas:<br />

Pabeigšanas laiks:<br />

Ēkas veids:<br />

Dzīvokļu skaits:<br />

Platība:<br />

Enerģijas patēriņš:<br />

Ekoloģiskie pasākumi:<br />

Apkure:<br />

Dzesēšana:<br />

Ventilācija:<br />

1 . Kompleksa ēkas renovācija<br />

12 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

Galvenie aspekti<br />

2 . Kompleksa pieeja plānošanas procesā un būvniecībā<br />

3 . Ēkas iemītnieku aktīva iesaistīšana un saziņa<br />

4 . Jumta dārzs pieejams ēkas iemītniekiem, piemēram, kopsapulcēm<br />

Ir vēl vairāki citi iemesli, kāpēc šis projekts<br />

ir izvēlēts kā labās prakses piemērs, kuram<br />

līdzināties . Mēs uzsvērām tikai galvenos<br />

Otrais piemērs: 1950-tajos gados<br />

celtas ēkas renovācija Frankfurtē<br />

(rotlintstraße), vācijā<br />

2009 . gadā Frankfurtes pašvaldības komunālais<br />

uzņēmums (ABG Frankfurt Holding) pabeidza<br />

trīs 1950-tajos gados celto blokmāju renovāciju<br />

ar mērķi sasniegt pasīvās ēkas standartu (skatīt<br />

attēlu 10 . lpp) . Šādas ēkas var bieži atrast<br />

Dunaujvaru pilsēta (Dunaújváros) Ungārijā<br />

Privātie īpašnieki<br />

Andreas Hermelink, Kasseles Universitāte, Vācija<br />

240 EUR/m 2 + PVN<br />

2005 . gads<br />

8-stāvu dzīvojamā paneļu māja<br />

42<br />

2350 m 2<br />

Zema enerģijas patēriņa ēka<br />

Jumta dārzs jeb “zaļais“ jumts<br />

Radiatori katrā dzīvojamajā istabā<br />

Informācija nav pieejama<br />

Ventilācijas sistēma ar 82% siltuma atgūšanu;<br />

viena ventilēšanas iekārta katrā dzīvoklī<br />

aspektus, bet vairāk informācijas var uzzināt,<br />

apmeklējot mājas lapu www .solanova .org .<br />

Centrālās un Austrumeiropas valstīs . Apskatītais<br />

piemērs parāda, ka šāda veida ēkas var renovēt<br />

pat līdz pasīvās ēkas standartam .<br />

Projekta ietvaros tika veikta kompleksa ēkas<br />

iekšpuses un ārpuses renovācija . Dzīvojamo<br />

ēku kompleksā ietilpst 3 bloki . Tika renovēts<br />

61 dzīvoklis ar kopējo platību aptuveni<br />

3800 m 2 . Siltuma enerģijas patēriņš ievērojami<br />

samazinājās – no 220 kWh/m 2 gadā līdz mazāk


par 20 kWh/m 2 gadā . Enerģijas nodrošināšanai<br />

tika izmantota koģenerācijas iekārta, kā<br />

degvielu lietojot rapsi . Kā papildus enerģijas<br />

avots uz jumta tika uzstādīta saules kolektoru<br />

sistēma . Ēkas fasādes siltināšanai tika<br />

izmantots interesants risinājums: kokmateriālu<br />

konstrukcija tika uzmontēta uz ārējām sienām<br />

un piepildīta ar celulozi (no pārstrādāta papīra:<br />

vecām avīzēm, u .c .) . Šāda veida konstrukcijas<br />

biezums sasniedza 34 cm ar fasādes U-vērtību<br />

0,13 W/(m²K) . Kaut arī siena ir diezgan bieza,<br />

salīdzinot ar citiem materiāliem, tomēr tā ir<br />

videi draudzīga konstrukcija (kokmateriāli,<br />

pārstrādātas avīzes, u .c .) .<br />

Saskaņā ar mūsu izvēlēto labas prakses<br />

etalonu – pasīvo ēku, mēs apskatām gan<br />

tehniskos risinājumus, gan sociālos aspektus,<br />

gan ekonomisko ilgtspēju . Ir vairāki acīmredzami<br />

ieguvumi no vecu dzīvojamo namu bloku<br />

renovācijas . Pirms renovācijas šo dzīvojamo<br />

ēku apkārtnē nebija labvēlīgi sociālie apstākļi,<br />

piemēram, dzīves vides kvalitāte, mājokļu<br />

drošība . Frankfurtes pašvaldība nolēma atrisināt<br />

šīs problēmas un uzlabot mājokļu apstākļus,<br />

kā arī dzīvojamās apkārtnes kvalitāti . Pretējā<br />

gadījumā būtu nepieciešams īrniekus pārcelt<br />

Atrašanās vieta:<br />

Īpašnieks/Investors:<br />

Arhitekts:<br />

Izmaksas:<br />

Dzīvokļu skaits:<br />

Renovētā dzīvojamā platība:<br />

Enerģijas patēriņš:<br />

Apkure:<br />

Ventilācija:<br />

un ēkas nojaukt . Ēkas renovācijas darbu laikā<br />

visi iedzīvotāji tika īslaicīgi izmitināti citā dzīves<br />

vietā, saglabājot tiem iespēju atgriezties vecajā<br />

dzīvesvietā pēc renovācijas pabeigšanas . Šis<br />

projekts palīdzēja uzņēmumam ABG Frankfurt<br />

Holding atrisināt problēmu ar veco dzīvojamo<br />

fondu un nodrošināt tā finansiālo ilgtspēju .<br />

Ēku renovācijas izmaksas bija aptuveni<br />

1300 EUR/m 2 , kas ir zemākas par izmaksām, kas<br />

rastos, ja tiktu nolemts nojaukt vecās ēkas un to<br />

vietā uzbūvēt jaunas pasīvās ēkas standartam<br />

atbilstošas ēkas (aprēķinātās izmaksas jaunai<br />

ēkai 1600-1900 EUR/m 2 ) .<br />

Ir jāatzīst, ka projekta panākumus nosaka fakts,<br />

ka Frankfurtē šie dzīvokļi pieder pašvaldības<br />

komunālajam uzņēmumam, kas ir spējīgs investēt<br />

līdzekļus renovācijai un tam nav nepieciešams<br />

risināt dalīto īpašumtiesību problēmas .<br />

Vairumam Centrālās un Austrumeiropas valstu<br />

pašvaldībām nepieder liels dzīvojamo ēku<br />

fonds – daudzstāvu dzīvojamās ēkas pārsvarā<br />

pieder individuālo dzīvokļu īpašniekiem . Bet<br />

tas nenozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki nevarētu<br />

vienoties par kompleksu un atbilstīgu ēkas<br />

renovāciju (Solanova projekta piemērs) .<br />

Frankfurte, Vācija<br />

ABG Frankfurt Holding pašvaldības komunālais uzņēmums<br />

Faktor 10 GmbH, Darmštate<br />

1300 EUR/m 2 (renovācijas izmaksas)<br />

61<br />

3800 m 2<br />

Pasīvās ēkas standarts<br />

Koģenerācijas iekārta (degviela – rapsis)<br />

Ventilācijas iekārta katrā dzīvoklī<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 13


tehniskie parametri vērtība apraksts<br />

Siltuma patēriņš: 10-15 kWh/m²/g<br />

Pamati: 0,298 U (W/m²K)<br />

Papildus betona siltumizolācijas slānis (36 cm) uz<br />

vecajiem pamatiem<br />

Ārsienu siltumizolācija, galvenokārt celuloze (29 cm)<br />

Ārējās sienas: 0,131 U (W/m²K) iestrādāta koka karkasā . Kopējais siltumizolācijas<br />

konstrukcijas slānis 36 cm<br />

Jumts: 0,105 U (W/m²K)<br />

Kopumā siltumizolācija sastāv no 5 slāņiem, un<br />

galvenā daļa ir celuloze (40 cm)<br />

Logi (dzīvokļos): 0,74 U (W/m²K)<br />

Izmantoti vairāku veidu logi, tabulā norādītā vērtība<br />

atbilst trīskāršā stiklojuma logiem ar siltinātu logu rāmi<br />

Ēkas hermētiskums: 0,3 h-1 Pirms renovācijas ēkas hermētiskums bija n50 = 3,2 h-1 1 .<br />

2 .<br />

trešais piemērs: pasīvās ēkas<br />

standartam atbilstoša sociālā māja<br />

vīnē (Mühlweg), austrijā<br />

Ko jūs teiktu par ideju, ka sociālās mājas ir jāceļ<br />

atbilstoši pasīvās ēkas standartam? Iespējams,<br />

šai idejai varētu būt daudzi oponenti . Tomēr<br />

pašvaldībām vajadzētu būt interesei samazināt<br />

izdevumus savā valdījumā esošajās dzīvojamās<br />

ēkās, kur vien tas ir iespējams . Mēs te nerunājam<br />

iespēju taupīt uz celtniecības materiālu<br />

kvalitātes rēķina . Tieši pretēji, mēs aicinām<br />

izmantot izmaksas samazinošas tehnoloģijas<br />

un jaunas pieejas celtniecības procesos, kas<br />

varētu ievērojami sama zi nāt siltumenerģijas<br />

patēriņu, ēkas uzturēšanas izmaksas, kā arī<br />

citus ekspluatācijas izdevumus . Vai tas tiešām<br />

14 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

Galvenie aspekti<br />

Pirms renovācijas ēkas siltuma enerģijas patēriņš bija aptuveni 220 kWh/m 2 /g un tas<br />

samazinājās līdz 10-15 kWh/m 2 /g, kas ir ļoti labs rezultāts<br />

Renovācijas izmaksas bija aptuveni 1300 EUR/m 2 , kas ir zemākas nekā jaunas ēkas<br />

celtniecības izmaksas (Vācijā tās ir aptuveni 1600-1900 EUR/m 2 )<br />

3 . Rekonstrukcija palīdzēja atrisināt arī sociālās problēmas, kas bija šajā apkaimē<br />

Pasīvās ēkas standartam atbilstoša sociālā māja Vīnē,<br />

Austrija. (avots: www.untertrifaller.com)<br />

izklausās nereāli? Labas prakses piemēri atrodami<br />

gan tuvākās, gan tālākās kaimiņvalstīs .<br />

Piemēram, Austrijā tā jau ir pierasta lieta būvēt<br />

sociālās mājas atbilstoši pasīvās ēkas standartam .<br />

Projekts „Pasīvā ēka Mühlweg” Vīnē ir subsidēts


daudzstāvu kokmateriālu konstrukcijas ēku<br />

komplekss, kas atbilst pasīvās ēkas standartam . Šajā<br />

kompleksā ir 70 dzīvokļi ar kopējo platību 6750 m 2 .<br />

Projekta mērķis bija uzbūvēt dzīvojamo telpu,<br />

kam piemīt ekoloģiskā un ilgtermiņa ilgtspēja .<br />

2006 . gada novembrī projekts tika pabeigts un<br />

mājas nodotas ekspluatācijā . Siltumenerģijas<br />

patēriņš ir 13 kWh/m 2 gadā, tādējādi izpildot<br />

pasīvās ēkas standarta nosacījumus . Uz ēkas<br />

jumta izvietoti solārie kolektori karstā ūdens<br />

sagatavošanai . Lai gan reālās projekta ieviešanas<br />

izmaksas bija augstākas par plānotajām, tas<br />

tiek uzskatīts par veiksmīgu . Šis pasīvo māju<br />

komplekss, kur izmantotas gan dzelzsbetona, gan<br />

koka konstrukcijas ir ieguvis apbalvojumus .<br />

Atrašanās vieta:<br />

Īpašnieks/Investors:<br />

Arhitekts:<br />

Izmaksas:<br />

Pabeigšanas laiks:<br />

Dzīvokļu skaits:<br />

Kopējā platība:<br />

Enerģijas patēriņš:<br />

Apkure:<br />

Dzesēšana:<br />

Ventilācija:<br />

Projekta ieviešanas laikā tika veidota<br />

„partnerības” sadarbība starp visām iesaistītajām<br />

pusēm – institūcijām, plānotājiem,<br />

būvniekiem un tehnoloģiju piegādātājiem, lai<br />

sabalansētu projekta izmaksas . Tādējādi šis<br />

projekts ir labs piemērs, kas parāda veiksmīgas<br />

sadarbības priekšrocības .<br />

Ja jūs nolemjat celt energoefektīvas sociālās mājas<br />

savā paš valdībā, iesakām neaizmirst iesaistīt<br />

visas puses agrīnā projekta īstenošanas stadijā,<br />

veidojot „partnerības” sadarbību . Piemērojot<br />

iepirkuma procedūru, svarīga ir kritēriju izvēle, jo<br />

dažos gadījumos „zaļais iepirkums” var samazināt<br />

projekta izmaksas .<br />

Vīne, Austrija<br />

BWS Gemeinnützige Allgemeine Bau-Wohn- un Siedlungsgenossenschaft<br />

Hermann Kaufmann ZT GmbH<br />

Kopējās investīcijas 11 milj . EUR<br />

2006<br />

70<br />

Daudzstāvu māja ar kopējo platību 6750 m2 Atbilst pasīvās ēkas standarta nosacījumiem<br />

Individuāli regulējami nelieli radiatori katrā dzīvojamajā istabā<br />

Nav ierīkota<br />

Centrālā ventilēšanas vienība novietota uz ēkas plakanā jumta, katra<br />

vienība var kontrolēt dzīvojamās telpas ventilāciju ar pievades un<br />

izplūdes gaisa ventilatoriem; siltuma atgūšana 83% .<br />

tehniskie parametri vērtība apraksts<br />

Siltuma patēriņš: 13 kWh/m²a<br />

Pamati: 0,105 U (W/m²K) 31 cm bieza siltumizolācija, ietverot putu polistirola slāni<br />

Ārējās sienas: 0,145 U (W/m²K)<br />

Sienas siltumizolācija ietver 7 slāņus (kopējais biezums<br />

43 cm)<br />

Jumts: 0,075 U (W/m²K)<br />

Logi (dzīvokļos): 0,74 U (W/m²K) Trīskāršais stiklojums<br />

Ēkas hermētiskums: 0,2 h-1 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 15


16 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

Galvenie aspekti<br />

1 . Sociālā māja, kas atbilst pasīvās ēkas standarta nosacījumiem<br />

2 .<br />

3 .<br />

4 .<br />

Liela mēroga demonstrācijas projekts Eiropā mūsdienīgai koksnes būvmateriālu<br />

izmantošanai pilsētbūvniecībā<br />

Subsidētās izmaksas, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, bija 1100 EUR . Savukārt iedzīvotāji<br />

par šo subsidēto ēku katru mēnesi par vienu kvadrātmetru maksā tikai 6,14 EUR, ietverot<br />

arī pakalpojumu izmaksas<br />

Visu ieinteresēto pušu iesaistīšana agrīnā projekta stadijā un piemērotu kritēriju izvēle<br />

iepirkuma procedūrā palīdzēja padarīt šo projektu ekonomiski izdevīgu<br />

Ceturtais piemērs: energoefektivitātes<br />

pasākumu ieviešana semināru centrā<br />

mazā ciematā (Hostĕtin), Čehijas<br />

republikā<br />

Šī ir pirmā ēka, kas atbilst pasīvās ēkas standartam<br />

Čehijas Republikā . Hostĕtin ir mazs ciemats<br />

Čehijas Republikā, kas iesaistās vides projektu<br />

īstenošanā, piemēram, izbūvējot bioloģiskās<br />

notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un izmantojot<br />

biomasu centralizētajā siltumapgādē .<br />

Mēs gribam jūs iepazīstināt ar šo piemēru ne<br />

tikai tāpēc, ka viņi bija pirmie . Šis piemērs<br />

Energoefektivitātes centrs Hostĕtin, Čehijā.<br />

(foto: Georg W. Reinberg)<br />

var kalpot par iedvesmas avotu jebkurai<br />

pašvaldī bai, ieviešot energoefektivitātes<br />

paaugstināša nas pasākumus nelielās pašvaldību<br />

ēkās . Pie tam, šis piemērs parāda, ka<br />

arī semināru centru vai nelielu viesu māju var<br />

uzbūvēt atbilstoši pasīvās ēkas standartam .<br />

Ēkā atrodas mācību zāle, istabas 25 viesiem,<br />

virtuve un inženiertehniskā telpa . Ēka kalpo arī<br />

kā demonstrācijas objekts . Šis ir mācību centrs,<br />

kur notiek apmācības ekoloģiskajā būvniecībā,<br />

tādējādi veicinot pasīvās ēkas standarta plašāku<br />

piemērošanu gan sabiedrisko ēku sektorā,<br />

gan arī privāto ēku būvniecībā . Pēdējā laikā šī<br />

ēka ir arī prakses vieta vietējiem plānotājiem,<br />

lai iegūtu papildus zināšanas par ekoloģisko<br />

būvniecību . Šis piemērs norāda uz<br />

pašvaldības ieinteresētību izmantot<br />

videi draudzīgus risinājumus gan<br />

būvniecībā, gan arī nodrošinot siltumu<br />

ar atjaunojamiem energoresursiem .<br />

Ir vērts atzīmēt, ka 50% investīciju<br />

izmaksu tika segti no Lejas Austrijas<br />

provinces līdzekļiem . Šis ir piemērs<br />

reģionālajai sadarbībai enerģijas jautājumu<br />

risināšanā, abpusējai pieredzes<br />

apmaiņai un atbildību sadalījumam, kas<br />

ir svarīgs visos līmeņos – no vietējā līdz<br />

starptautiskajam .


Atrašanās vieta:<br />

Īpašnieks/Investors:<br />

Arhitekts:<br />

Izmaksas:<br />

Pabeigšanas laiks:<br />

Ēkas veids:<br />

Dzīvokļu skaits:<br />

Platība:<br />

Enerģijas patēriņš:<br />

Apkure un karstais ūdens:<br />

Ventilācija:<br />

tehniskie parametri vērtība apraksts<br />

Siltuma patēriņš: 17,6 kWh/m²/g<br />

Primārās enerģijas patēriņš: 65 kWh/m²/g<br />

Pamati: 0,17 U (W/m²K)<br />

Ārējās sienas: 0,13 U (W/m²K)<br />

Jumts: 0,09 U (W/m²K)<br />

Logi: 0,68 U (W/m²K)<br />

Ēkas hermētiskums: 0,7 h-1 Ārsienu materiāli – betons, ķieģeļi un kokmateriāli;<br />

siltumizolācija no salmiem (virtuves daļā)<br />

Galvenie aspekti<br />

1 . Semināru ēka ir jaunceltne, kas atbilst pasīvās ēkas standartam<br />

2 . Apkure, izmantojot biomasu centrālapkures sistēmā<br />

3 .<br />

Hostĕtin, Čehijas Republika<br />

Centrs Veronika<br />

Georg W .Reinberg, Vīne un Atelier Zlamal + Stolek, Brno<br />

1420 EUR/m 2<br />

2006<br />

Mūra ēka<br />

Ēkā atrodas mācību zāle, istabas 25 viesiem, virtuve un inženiertehniskā<br />

telpa ēkas pirmajā stāvā<br />

700 m 2<br />

Pasīvās ēkas standarts<br />

Biomasa (centrālapkure), solārie paneļi 36 m 2 un saules baterijas 22 m 2<br />

Centrālā ventilēšanas sistēma semināra zālei, biroja telpām un virtuvei,<br />

decentralizētas vienības divvietīgajās istabās .<br />

Pārrobežu sadarbības piemērs starp Austriju un Čehijas Republiku . Semināra centra<br />

būvniecība daļēji (50%) finansēta no Lejas Austrijas provinces<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 17


Piektais piemērs: energoefektivitātes<br />

pasākumi bērnudārzā bādenē<br />

(biondekgasse), austrijā<br />

Obligātais nosacījums katram bērnam Austrijā<br />

apmeklēt bērnudārzu bez maksas vienu gadu<br />

ir izsaucis īstu bērnudārzu celtniecības bumu<br />

šajā valstī . Parasti pašvaldības uzņemas šādu<br />

sabiedrisko ēku nodrošināšanu, un šādas ēkas<br />

var, neraugoties uz striktām higiēniskajām<br />

normām, celt arī atbilstoši pasīvās ēkas<br />

standartam .<br />

Bērnudārzs Bādenē atrodas aiz privātmāju teritorijām<br />

. Ēka sastāv no vairākām funkcionālām<br />

Atrašanās vieta:<br />

Īpašnieks/Investors:<br />

Arhitekts:<br />

Izmaksas:<br />

Pabeigšanas laiks:<br />

Ēkas veids:<br />

Platība:<br />

Enerģijas patēriņš:<br />

Apkure:<br />

Dzesēšana:<br />

Ventilācija:<br />

18 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

vienībām, kas izkārtotas tā, lai sniegtu<br />

patvērumu sliktos laika apstākļos . Iekšējās<br />

telpas izvietotas pēc principa „kvadrāts –<br />

aleja – māja”: ieeja atrodas pret pirmo mazāko<br />

kvadrātu, savukārt aleja ved uz „mājām” . Starp<br />

bērnu ēdamzāli un nodarbību istabu ir kopēja<br />

telpa, kuru var savienot ar citām telpām, atverot<br />

bīdāmās sienas . No ēkas ārpuses bērnudārza<br />

grupu telpas izskatās kā atsevišķas mājas,<br />

kuras pa pāriem savieno galerija, kas dod labu<br />

apgaismojumu . Ēkas pamatni veido dzelzsbetona<br />

plāksnes, kas balstās uz stabilizējošā putustikla<br />

slāņa . Ēkas sienas ir būvētas, izmantojot<br />

koka karkasu . Jumta konstrukcija ir balstīta uz<br />

vairākiem pīlāriem un arī ir veidota no vieglajām<br />

koka konstrukcijām .<br />

Bērnudārzs Bādenē,<br />

arhitekts Ernst Michael Jordan<br />

(foto: Lothar Hasenleithner)<br />

Bādene, Austrija<br />

Immobilien Baden GmbH&CoKG<br />

JORDAN [architektur & energie], St .Valentin www .jordan-solar .at<br />

2428 EUR/m 2<br />

2009<br />

Kokmateriālu konstrukcija<br />

1059 m 2<br />

Pasīvās ēkas standarts<br />

Apsildāmās grīdas; centralizētā siltumapgāde<br />

Aktīva dzesēšana netiek pielietota<br />

Centrālā sistēma


tehniskie parametri vērtība apraksts<br />

Siltuma patēriņš: 15 kWh/m²/g Siltuma piegāde no centrālās apkures<br />

Primārās enerģijas patēriņš: 31 kWh/m²/g<br />

Grīdas plāksne: 0,10 U (W/m²K) Putu-stikla siltumizolācijas slānis zem betona plāksnes<br />

Ārējās sienas: 0,10 U (W/m²K) Sienu siltumizolācijas biezums 40 cm<br />

Jumts: 0,08 U (W/m²K) Jumta siltumizolācijas biezums 45 cm<br />

Logi: 0,70 U (W/m²K)<br />

Ēkas hermētiskums:<br />

Nav<br />

informācijas<br />

Centralizēti kontrolēta ventilācija atkarībā no CO 2<br />

ar siltuma atguvi<br />

Galvenie aspekti<br />

1 . Bērnudārzs atbilst pasīvās ēkas standartam<br />

2 . Ekoloģisko būvniecības materiālu izmantošana – koka konstrukcijas<br />

3 . Visaptveroša pilsētvides plānošana<br />

sestais piemērs: dzīvojamās rindu<br />

mājas bez apkures sistēmām Zviedrijā<br />

(Glumslöv)<br />

Dzīvojamā rajonā ietilpst rindu mājas ar 35<br />

apartamentiem (dzīvojamā platība 70-115 m 2 ) .<br />

Ēkas ir projektētas tā, lai nodrošinātu komfortablu<br />

iekštelpu klimatu ar minimālu enerģijas patēriņu<br />

(pasīvās ēkas standarts) . Būvēm ir lieliska<br />

siltumizolācija, augsts ēkas hermētiskums un<br />

siltuma atgūšana no atstrādātā gaisa, līdz ar to nav<br />

nepieciešams izmantot apkures sistēmu . Šajās<br />

ēkās tiek nodrošināts tāds pats iekštelpu komforts,<br />

kā tradicionāli būvētajās mājās . Iedzīvotājiem nav<br />

nepieciešams pielikt papildus pūles vai mainīt<br />

ieradumus (Fossum, T ., Eriksson, L ., 2008) .<br />

Ēkas ir aprīkotas ar pievades un izplūdes ventilācijas<br />

sistēmām un gaiss-gaiss siltummaini, ar<br />

aptuveni 85% efektivitāti . Ir sasniegts augsts<br />

ēkas hermētiskums . Liela uzmanība tika pievērsta<br />

plānošanai un detalizētu zīmējumu un instrukciju<br />

nodošanai celtniecībā iesaistītajiem strādniekiem .<br />

Mērījumi parādīja, ka šīs mājas ir vienas no<br />

hermētiskākajām dzīvojamām ēkām Zviedrijā –<br />

0,1 l/s (50 Pa) (Fossum, T ., Eriksson, L ., 2008) .<br />

Būvniecības izmaksas nebija augstākas, salīdzinot<br />

ar tradicionāli būvētajām ēkām (Fossum, T .,<br />

Eriksson, L ., 2008) . Kaut arī papildus siltumizolācijas<br />

(grīdas plāksne, ārējās sienas, trīskāršā<br />

stiklojuma logi) ierīkošanai nepieciešamas<br />

papildus izmaksas, tās tiek kompensētas ar<br />

ietaupījumu uz apkures sistēmu rēķina .<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 19


Atrašanās vieta:<br />

Īpašnieks/Investors:<br />

Arhitekts:<br />

Izmaksas:<br />

Dzīvokļu skaits:<br />

Platība:<br />

Enerģijas patēriņš:<br />

Apkure:<br />

Dzesēšana:<br />

Ventilācija:<br />

tehniskie parametri vērtība apraksts<br />

Siltuma patēriņš: 15 kWh/m²/g<br />

Grīdas plāksne: 0,10 U (W/m²K)<br />

Pamati – 10 cm bieza betona plāksne, kas atrodas<br />

uz 35 cm bieza putu polistirola trijos slāņos un<br />

20 cm šķembu seguma<br />

Veidotas no dzelzs un koka konstrukcijas, un to<br />

Ārējās sienas: 0,10 U (W/m²K) siltumizolācija ir 45 cm biezs putu polistirola un<br />

vilnas slānis<br />

Jumts: 0,08 U (W/m²K)<br />

Jumta siltumizolācijas biezums 55 cm no irdenas<br />

vilnas materiāliem<br />

Logi: 0,9-1,0 U (W/m²K) Trīskāršais stiklojums<br />

Ēkas hermētiskums: 0,1 l/s Mērīts pie 50 Pa spiediena starpības<br />

20 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

Galvenie aspekti<br />

1 . Būvniecības izmaksas nebija augstākas, salīdzinot ar tradicionāli būvētajām ēkām<br />

2 . Vishermētiskākā dzīvojamā ēka Zviedrijā<br />

3 . Liela uzmanība tika pievērsta projekta plānošanai<br />

4 .<br />

Glumslöv, Zviedrija<br />

Landskronahem in Glumslöv – pašvaldības mājokļu uzņēmums<br />

Prime Project AB<br />

Izmaksas nav augstākas, salīdzinot ar tradicionāli būvētajām ēkām<br />

Rindu mājas ar 35 apartamentiem (dzīvojamā platība 70-115 m 2 robežās)<br />

3452 m 2<br />

Pasīvās ēkas standarts<br />

Tiek izmantota efektīva siltuma atgūšana no atstrādātā gaisa<br />

Nav dzesēšanas<br />

Ventilācijas sistēma ar pretplūsmas siltuma atgūšanu ar 85% efektivitāti<br />

Būvniecības projekta Glumslöv pieredze rāda, ka dzīves cikla izmaksas ēkai var tikt<br />

samazinātas par aptuveni 25%


Iesaistītās puses, kuras piedalās<br />

projekta īstenošanā, lai sasniegtu<br />

pasīvās ēkas standartu<br />

Visiem iepriekšējā nodaļā minētajiem labas<br />

prakses piemēriem ir kopēja iezīme . Tie<br />

apstiprina, ka atbilstoša plānošana agrīnā<br />

projekta stadijā ir noteicoša projekta izpildes<br />

laikā, pamatotu izmaksu un būvniecības<br />

kvalitātes nodrošināša nai . Detalizēta plānošana<br />

ietver visu nozīmīgāko pušu iesaistīšanu<br />

agrīnā projekta stadijā . Plānojot un īstenojot<br />

lielākus būvniecības projektus, ir nepieciešams<br />

pievērst uzmanību sadarbībai starp celtniecības<br />

profesionāļiem un citām iesaistītajām pusēm .<br />

Tādējādi, ir svarīgi iesaistīt šādas puses:<br />

1. Pasūtītājs<br />

Projekta pasūtītājs ir galvenā iesaistītā puse<br />

būvniecības procesā, neraugoties uz to, vai<br />

tā ir pašvaldība, vai fiziska persona, vai arī<br />

liels uzņēmums . Tieši pasūtītājs ir tas, kurš<br />

finansē projekta ieviešanu un nosaka projekta<br />

virzību, un izvirza prasības . Tāpēc, ja esat<br />

būvniecības pasūtītājs, neaizmirstiet noteikt<br />

ēkas energoefektivitāti kā vienu no prioritārajām<br />

prasībām .<br />

2. izpildītājs<br />

Izpildītājs atspoguļo investora (pasūtītāja)<br />

ieceres attiecībā uz konkrēto ēku, ievērojot visus<br />

aspektus un piemeklējot tehniskos risinājumus<br />

vēlamās energoefektivitātes nodrošināšanai .<br />

Parasti projektēšanas darbu veic arhitekts, bet<br />

projektēšanas posms noslēdzas ar būvniecības<br />

atļaujas iegūšanu .<br />

3. arhitekts<br />

Arhitekts veido grupu, kurā tiek iesaistīti arī<br />

būvinženieri, kuriem ir nepieciešamās zināšanas<br />

par katru individuālo būvniecības aspektu (ēku<br />

konstrukcijas, mehāniskā stiprība, aukstumtilti) .<br />

Šo speciālistu kopējais darbs nodrošina visa<br />

projekta tehnisko ilgtspēju .<br />

4. inženiertīklu projektētāji<br />

Inženiertīklu projektētāji ir specializējušies<br />

noteiktās jomās – apkure/dzesēšana, ventilācija,<br />

elektroinstalācijas, ūdens apgāde un kanalizācija,<br />

kā arī ugunsdrošība, trokšņa aizsardzība, u .c .<br />

Inženierim ir jābūt pietiekamām zināšanām, lai<br />

konsultētu par energoefektīvu būvniecību .<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 21


Dzīvojamais rajons Kronsberg – zemas enerģijas patēriņa standarta piemērs Hanoverē, Vācija. (foto: Jörg Faltin)<br />

5. Celtniecības uzņēmumi/ būvfirmas<br />

Celtniecības uzņēmumu uzdevums ir reāli uzbūvēt<br />

ēku, kas ir noteikta būves projektos . Tieši<br />

celtniecības uzņēmumu pieredze un darba<br />

kvalitāte ir noteicošais faktors, lai sasniegtu labus<br />

rezultātus attiecībā uz ēku energoefektivitāti .<br />

6. atbildīgās institūcijas<br />

Atbildīgās institūcijas, kas izdod būvniecības<br />

atļauju, pārbauda projekta atbilstību nacionālajai<br />

likumdošanai būvniecības jomā . Līdztekus<br />

likumdošanas atbilstībai jābūt pārbaudītai arī<br />

projekta tehniskajai atbilstībai, lai būvniecības<br />

projekts tiktu akceptēts . Vietējās pašvaldības,<br />

savukārt, var noteikt ekonomiskās iniciatīvas<br />

energoefektīvu ēku būvniecības veicināšanai<br />

(nelielas subsīdijas, nodokļu atlaides, u .c .), tādējādi<br />

motivējot iedzīvotājus enerģijas taupīšanai .<br />

22 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

7. ēkas lietotājs<br />

Būvniecības procesā iesaistīto pušu ķēdi noslēdz<br />

ēkas lietotājs, kuram ir jāzina pamatprincipi<br />

par ēkas ekspluatāciju . Praktiskā<br />

pieredze liecina, ka dzīvošana pasīvajā ēkā<br />

neprasa īpašas iemaņas tās iemītniekiem šādas<br />

ēkas izmantošanai .<br />

Atcerieties, ka ēkas būvniecības<br />

plānošana, iesaistot visas puses<br />

jau agrīnā procesa stadijā, vēlāk<br />

var ievērojami samazināt izmaksas<br />

un nodrošināt iecerētos<br />

energoefektivitātes rezultātus .


Izvērtēšanas un izvēles kritēriji:<br />

būvniecība plašākā kontekstā<br />

Iepriekšējās nodaļās mēs aprakstījām labas<br />

prakses piemērus Eiropas valstīs . Tie demonstrē<br />

dažādas iespējas „pasīvo” ēku projektu īstenošanā<br />

. Tomēr pašvaldību pārstāvjiem var rasties<br />

daži jautājumi:<br />

kā izvēlēties labākos un vietējiem apstākļiem<br />

atbilstošākos būvniecības piemērus?<br />

kā mēs zināsim, ka pasīvā ēka kalpos mūsu<br />

mērķiem un vajadzībām?<br />

kādus kritērijus ievērot, izdarot izvēli?<br />

Visos iepriekš sniegtajos piemēros mēs<br />

atspoguļojām ieviesto pasākumu kopumu . Nav<br />

pietiekami runāt tikai par tehniskajiem risinājumiem<br />

un neievērot citus aspektus, piemēram,<br />

projekta finansiālo ilgtspēju, ēkas novietojuma un<br />

dizaina principus, kā arī ekoloģisku būvmateriālu<br />

izmantošanu . Šim nolūkam ir izstrādāta vienkārša<br />

un ērti lietojama ēku izvērtēšanas metode . Ar<br />

šīs metodes palīdzību iespējams gūt vispusīgu<br />

priekšstatu gan par jaunbūvi tās plānošanas<br />

stadijā, gan par esošu ēku pirms renovācijas<br />

darbu uzsākšanas ēkas energoefektivitātes<br />

paaugstināšanai . Tomēr jāievēro, ka iegūtais<br />

rezultāts sniedz lietotājam indikatīvu informāciju<br />

un neaizstāj energosertificēšanas, ne arī kādu<br />

citu sertificēšanas metodi . Šajā INTENSE projekta<br />

ietvaros izstrādātajā metodē tiek izmantots<br />

kritēriju kopums, kas palīdz labāk aptvert un<br />

kompleksi novērtēt ēku vai tās projektu . Metodes<br />

lietotāji var brīvi izvēlēties sev prioritārās kritēriju<br />

kopas, kas vislabāk atbilst konkrētajiem apstākļiem<br />

un vajadzībām .<br />

Parasti galvenā uzmanība tiek pievērsta<br />

tehniskajiem kritērijiem, lai nodrošinātu pēc<br />

iespējas lielāku enerģijas ietaupījumu, izmantojot<br />

būvniecībā pieejamās tehnoloģijas, taču ir arī citi<br />

ne mazāk svarīgi aspekti saistībā ar būvniecību<br />

tās plašākā kontekstā .<br />

• sociāli-ekonomiskie kritēriji atspoguļo<br />

faktisko būvniecības investīciju un izmaksuieguvumu<br />

novērtējumu . Ēka vai tās projekts<br />

tiek vērtēts attiecībā uz teritorijas plānošanas<br />

daudzpusīgumu, būvniecības materiālu izvēli,<br />

ēkas iekštelpu klimatu, kā arī ēkas dizaina<br />

principu ievērošanu attiecībā uz energoefektivitāti<br />

. Tiek novērtēts ēkas enerģijas<br />

patēriņš, kā arī veikts kvalitātes kontroles vērtējums<br />

atkarībā no ēkas būvniecības procesā<br />

noteiktās kvalitātes kontroles definējuma<br />

pakāpes plānošanas vai būvniecības posmos .<br />

• ēkas parametrus raksturojošie kritēriji tieši<br />

attiecas uz izmērāmiem lielumiem, piemēram,<br />

siltumizolācijas slāņa biezumu jumta, sienu un<br />

grīdas siltināšanai, logu siltuma caurlaidības<br />

koeficientu (U-vērtība), kā arī uz ēkas<br />

hermētiskuma pakāpi .<br />

• energosistēmu izvērtēšanas kritēriji attiecas<br />

uz ventilācijas sistēmas veidu un efektivitāti,<br />

apkures un dzesēšanas sistēmām, kā arī<br />

atjaunojamo energoresursu izmantošanu<br />

siltum enerģijas un elektrības ieguvei ēkā .<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 23


Tiek izmantoti 16 kritēriji, kas nosacīti sadalīti<br />

trijās augstākminētajās grupās un atspoguļoti<br />

vienkāršā krāsainā tabulā . Plašāku izskaidrojumu<br />

par visiem 16 kritērijiem var atrast internetā 4 .<br />

INTENSE metodes kritēriju pielietošanu praksē<br />

parāda renovēta daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku<br />

kompleksa Rotlintstraße 116-128 (Frankfurte,<br />

Vācija) izvērtēšanas piemērs . Šis ir renovācijas<br />

projekts ēkai, kas celta 1950-tajos gados . Ēkas<br />

enerģijas patēriņš bija augsts, tāpēc tika nolemts<br />

veikt kompleksu ēkas renovāciju . Rezultāti bija<br />

ļoti labi – ēkas enerģijas patēriņš samazinājās no<br />

220 kWh/m 2 gadā līdz pasīvās ēkas standartam<br />

(plašāka informācija atrodama 2 . labās prakses<br />

piemēra aprakstā šajā brošūrā) .<br />

Ēku izvērtēšanas kritēriji<br />

24 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

Izmantojot INTENSE metodi, ēku izvērtēšanas<br />

rezultātā tiek iegūta tabula ar zaļajām un<br />

sarkanajām ailēm, kas sniedz daudzpusīgu<br />

priekšstatu par esošas ēkas stāvokli vai ēkas<br />

būvniecības projektu . Apskatītajā daudzdzīvokļu<br />

dzīvojamo ēku kompleksa piemērā no<br />

Vācijas mērījumu rezultāti uzrāda ļoti labu ēkas<br />

hermētiskumu, kas ir viens no priekš nosacījumiem<br />

siltuma enerģijas zudumu novēršanai . Tomēr,<br />

plānojot tālākus uzlabojumus, lielāka uzmanība<br />

būtu jāpievērš, piemēram, ekoloģisku materiālu<br />

plašākai izmantošanai .<br />

4 Kritēriji ēku izvērtēšanai: www.intense-energy.eu<br />

Kritērijs<br />

Novērtējums<br />

�<br />

1 2 3 4 5<br />

1<br />

Kopējās investīcijas,<br />

rēķinot uz 1 m2 2<br />

200%<br />

[ļoti augstas]<br />

150%<br />

[augstas]<br />

100%<br />

[vidējas]<br />

75%<br />

[zemas]<br />

≤74%<br />

[ļoti zemas]<br />

2<br />

Izmaksu - ieguvumu novērtējums<br />

ēkas dzīves cikla laikā 4 Apsvērts Aptuvens<br />

Aprēķināta<br />

vērtība<br />

Izmaksu<br />

efektīvs<br />

Izmaksu ļoti<br />

efektīvs<br />

3 Teritorijas plānošanas aspekti 5 1 aspekts<br />

Daži<br />

(2-3) aspekti<br />

Vairāki<br />

(4-5) aspekti<br />

Daudzi<br />

(6-7) aspekti<br />

>8 aspektiem<br />

4<br />

Ar iekštelpu klimatu saistīti<br />

aspekti 4 1 aspekts<br />

Daži<br />

(2-3) aspekti<br />

Vairāki<br />

(4-5) aspekti<br />

Daudzi<br />

(6-7) aspekti<br />

>8 aspektiem<br />

5<br />

Ekoloģisku materiālu<br />

izmantošana 3 1 . kategorija 2 . kategorija 3 . kategorija 4 . kategorija 5 . kategorija<br />

6 Enerģijas patēriņš 4 ≥100 kWh/m2/g 3)<br />

Vidēji labs<br />

rezultāts (3-1,5)<br />

Labs rezultāts<br />

(8 aspektiem<br />

16<br />

Atjaunojamie energoresursi<br />

(AER) siltumenerģijai (Q) un<br />

elektrībai (E)<br />

5 AER daļa Q AER daļa E<br />

AER daļa Q +<br />

daļa E<br />

AER daļa Q +<br />

daļa E<br />

Tikai AER<br />

0 = ja nav datu = pelēks 0 .1 = ja dati ir sliktāki par 1 = viss sarkans Vērtējums 1 (min .) - 5 (maks .) = sarkans / zaļš<br />

Energosistēmas


Pielāgošanas koncepcija: dažādi<br />

tehniskie risinājumi dažādiem<br />

klimatiskajiem apstākļiem<br />

Jau iepriekš pieminētā direktīva 2010/31/ES par<br />

ēku energoefektivitāti norāda virzienu Eiropas<br />

valstīm: gandrīz nulles enerģijas ēkām jākļūst par<br />

standartu nākotnē . Tas gan izklausās ambiciozi,<br />

bet šādu lēmumu pamato praktiskā pieredze:<br />

ļoti zema enerģijas patēriņa ēkas var atrast starp<br />

dažāda veida dzīvojamām ēkām – vienģimenes,<br />

dvīņu, rindu un daudzstāvu mājām, kā arī starp<br />

sabiedriskām un komerciālajām ēkām . Šādas<br />

ēkas var atrast visā Eiropas teritorijā dažādos<br />

klimatiskajos apstākļos no Norvēģijas līdz Itālijai .<br />

Viens no dzīvojamās ēkas uzdevumiem ir nodrošināt<br />

komforta temperatūru telpās (parasti tā ir Pasaules<br />

Veselības organizācijas rekomen dētā 21 o C<br />

temperatūra dzīvojamās un 18 o C pārējās telpās,<br />

bet var nedaudz atšķirties valstīs) . Pasīvajā ēkā<br />

nepieciešamais siltums pārsvarā tiek nodrošināts,<br />

izmantojot „pasīvos” avotus, piemēram, saules<br />

siltumu un siltumu, ko rada telpā esošie cilvēki<br />

un elektriskās ierīces . Papildus nepieciešamo<br />

siltumu telpās var nodrošināt kontrolēta ventilācija<br />

ar siltuma atgūšanu . Komforta temperatūras<br />

uzturēšanu telpās ir jānodrošina neatkarīgi no<br />

klimatiskajiem apstākļiem, kuros ēka atrodas .<br />

Pasīvās ēkas labas prakses piemērus citās valstīs<br />

nepieciešams pielāgot vietējiem klimatiskajiem<br />

apstākļiem . Pielāgošanas koncepcija ietver<br />

nepie cie šamību atbildēt uz jautājumiem: kā<br />

atbilstoši siltināt ēkas norobežojošās konstrukcijas<br />

konkrētajos klimatiskajos apstākļos, lai<br />

sasniegtu nepieciešamo energoefektivitātes<br />

standartu? Kādām jābūt ēkas norobežojošo<br />

konstrukciju U-vērtībām? Kādas ir prasības ēkas<br />

hermētiskumam, logu izvietojumam, noēnojumu<br />

elementiem, un kas tiek ieteikts konkrētajos<br />

klimatiskajos apstākļos? Atbildes uz šiem jautājumiem<br />

var atrast pārskatā internetā 5 .<br />

Pielāgošanas koncepcijas pamatā izmantots vienkāršs<br />

paņēmiens – ļoti zema enerģijas patēriņa māja virtuāli<br />

tika pārvietota atšķirīgos klimatiskajos reģionos –<br />

aukstajā (Ziemeļeiropas valstis), mērenā klimata<br />

(Centrālā Eiropa), un visbeidzot karstajā klimata reģionā<br />

Eiropas dienvidos . Atbilstoši pielāgošanas koncepcijai,<br />

bija nepie ciešams norādīt ēkas raksturlielumus un<br />

noteikt tehnisko parametru izmaiņas . Šī „modeļa<br />

māja” tika pārbaudīta dažādos klimatiskajos<br />

apstākļos un ar PHPP programmas 6 palīdzību tika<br />

noteiktas tehnisko parametru izmaiņas, mainoties<br />

klimatam . Modelēšanas rezultāti parādīja, ka pasīvās<br />

ēkas standartam atbilstošu māju ir iespējams<br />

uzbūvēt dažādos klimatiskajos apstākļos, neveicot<br />

būtiskas ēkas parametru izmaiņas modeļa objektā .<br />

5 Passive house adaptation concept. www.intense-energy.eu<br />

6 PHPP programma (angliski: Passive house planning package) tiek izmantota ēkas dizaina izveidei. To izmanto, lai pārliecinātos<br />

par pasīvās ēkas standarta sasniegšanu. Šī programma izstrādāta Pasīvās ēkas institūtā Darmštatē www.passivhaustagung.de<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 25


Veiksmes stāsti, kas mainīja<br />

stereotipus par ēku enerģijas<br />

patēriņu<br />

Šajā nodaļā mēs vēlamies lasītājus iepazīstināt<br />

ar vairākiem veiksmes stāstiem, kas izmainīja<br />

stereotipus par ēku enerģijas patēriņu . Ejot<br />

garām kādai ēkai, mēs parasti pievēršam<br />

uzmanību tam, kā šī ēka izskatās un vai tā<br />

iederas apkārtnē . Daudzos gadījumos mēs pat<br />

nenojaušam, ka ēkas būvniecībā ir izmantota<br />

jaunākā tehnoloģija . Un nezinām arī to, ka<br />

ēkas ekspluatācijas izmaksas, rēķinot uz<br />

kvadrātmetru gadā, var būt pārsteidzoši zemas .<br />

Dažas ēkas ir kā nelielas „spēkstacijas”, jo tās<br />

ir aprīkotas ar individuālām elektroenerģijas<br />

ražošanas iekārtām, piemēram, saules baterijām .<br />

Pateicoties ēku zemajam enerģijas patēriņam,<br />

tās var pat daļu saražotās elektroenerģijas<br />

pārdot piegādes tīklā .<br />

Aiz katra šāda „energoefektivitātes veiksmes<br />

stāsta” svarīga nozīme ir bijusi projekta īstenotāja<br />

iniciatīvai ieviest progresīvus, energoefektivitāti<br />

paaugstinošus risinājumus . Mūsu brošūras<br />

noslēdzošajā daļā mēs aprakstīsim šādus<br />

gadījumus . Pirmais piemērs stāsta par<br />

risinājumu, ko ieteicis arhitekts saules enerģijas<br />

izmantošanai energoefektīvās būvēs . Otrais<br />

piemērs sniedz informāciju par būvniecības<br />

uzņēmumu, kas uzņēmās iniciatīvu iedzīvotāju<br />

ieinteresēšanā par pasīvās ēkas celtniecību . Tālāk<br />

mēs iepazīstināsim ar Frankfurtes pašvaldības<br />

Enerģijas departamentu, kas izstrādāja vadlīnijas<br />

ekonomiskai celtniecībai . Noslēdzošajā piemērā<br />

26 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

mēs pastāstīsim, kā laba saziņa un sadarbība<br />

starp pasūtītāju (klientu) un arhitektu var<br />

izmainīt vienģimenes mājas projektu, astoņas<br />

reizes samazinot ēkas enerģijas patēriņu .<br />

1. veiksmes stāsts:<br />

arhitekta ierosinātā jaunā pieeja<br />

2. veiksmes stāsts:<br />

Pašvaldības būvniecības uzņēmuma<br />

iniciatīva<br />

3. veiksmes stāsts:<br />

Pašvaldības inovatīvas aktivitātes<br />

4. veiksmes stāsts:<br />

klienta un arhitekta sadarbība<br />

energoefektīvas ēkas būvniecībā


1. Veiksmes stāsts:<br />

Arhitekta ierosinātā jaunā pieeja<br />

Solārais rajons Schlierberg, Freiburga (Vācija)<br />

„saule nekad mums<br />

nesūta rēķinu, tā spīd<br />

ikvienam un tās enerģija<br />

nav jātransportē”<br />

Arhitekta Rolfs Dišs (Rolf Disch) ideja bija uzbūvēt<br />

mājas, kurām būta pozitīva enerģijas bilance .<br />

Šīs ēkas būtu ne tikai zema enerģijas patēriņa<br />

ēkas, bet tās arī ražotu elektrību . Šādas mājas<br />

tagad dēvē par „plus enerģijas ēkām” .<br />

Solārajā rajonā tika uzbūvētas 58 „plus<br />

enerģijas ēkas” (43 no tām tika pabeigtas līdz<br />

2003 . gadam) . Divu līdz trīs stāvu koka celtnes<br />

ir izkār to tas rindās dienvidu virzienā, un tās<br />

ir celtas atbilstoši pasīvās ēkas standartam .<br />

Individuālais plānojums, ekoloģisko celtniecības<br />

materiālu izmantošana un ēku košais krāsojums<br />

piešķir šim rajonam īpašu pievilcību . Ēku rajonā<br />

atrodas arī daudzstāvu dzīvojamā un biroju ēka .<br />

Kādā intervijā 2009 . gadā arhitekts atzina,<br />

ka vispirms jāizmanto tā enerģija, kas neko<br />

nemaksā . Izmantojot saules enerģiju, tiek<br />

ietaupīti fosilā kurināmā resursi un tajā pašā<br />

laikā tiek saglabāta augsta dzīves kvalitāte .<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 27


1 .<br />

2 .<br />

3 .<br />

ievēro: kopš 2011 . gada Freiburgā visām jaunām dzīvojamām mājām<br />

jāatbilst pasīvās ēkas standartam, kas ir solis pretī „plus enerģijas ēkām”<br />

Atrašanās vieta:<br />

Īpašnieks/Investors:<br />

Arhitekts:<br />

Izmaksas:<br />

Celtniecības laiks:<br />

Ēkas veids:<br />

Enerģijas patēriņš:<br />

<strong>Vides</strong> aspekti:<br />

Apkure un karstais<br />

ūdens:<br />

Dzesēšana:<br />

Ventilācija:<br />

28 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

Vauban rajons, Freiburga, Vācija<br />

Privātais investors<br />

Rolf Disch, SolarArchitektur, http://rolfdisch .de<br />

Rindu mājas cena, ietverot īpašuma un projekta attīstītāja izmaksas,<br />

bija no 2700 EUR/m 2 līdz 3300 EUR/m 2 , atkarībā no individuālā projekta .<br />

Mājas tiek izīrētas par vidējo īres maksu 11 EUR/m 2 (Gaiddon B ., Kaan H .,<br />

Munro D ., 2009)<br />

1999 - 2005<br />

Rindu mājas, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, komerciālās ēkas<br />

10 - 20 kWh/m 2 /g<br />

Saskaņā ar aprēķinu optimālos apstākļos šajā rajonā tiek panākts CO 2<br />

emisiju samazinājums 500 tonnas gadā . Celtniecībā izmantoti ekoloģiski<br />

materiāli . Ēkas aprīkotas ar saules baterijām elektrības ražošanai<br />

Centrālā apkure Vauban rajonā (kurināmais – šķelda), kā arī izmantojot<br />

saules enerģiju (solārie paneļi) un koģenerāciju (biomasa)<br />

Dzesēšana nav nepieciešama<br />

Ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu<br />

Galvenie aspekti<br />

Arhitekts Rolf Disch, ar savu projektu ir pierādījis, ka „plus enerģijas ēka” nav tikai<br />

zinātniskā fantastika, bet tā ir reāla nākotnes ēka<br />

Izmantojot saules enerģiju, tiek ietaupīti fosilā kurināmā resursi un tai pat laikā tiek<br />

saglabāta augsta dzīves kvalitāte<br />

Svarīga ir kompleksa pieeja energoefektīvās ēkās, t .i ., izmantot ekoloģiskus celtniecības<br />

materiālus, ietvert teritorijas plānošanas un ēkas dizaina aspektus, kā arī atjaunojamos<br />

energoresursus enerģijas ieguvei


2. Veiksmes stāsts: Pašvaldības būvniecības<br />

uzņēmuma iniciatīva Frankfurtē, Vācijā<br />

Pašlaik Frankfurte ir viena no līderiem Eiropā<br />

pasīvo ēku celtniecībā . Līdz 2010 . gadam<br />

aptuveni 1000 pasīvās ēkas, skolas, bērnudārzi,<br />

sporta halles un biroju ēkas atbilda pasīvās ēkas<br />

standartam .<br />

Ierosmi pasīvo ēku būvniecībai sniedza eksperti,<br />

kuri veidoja mājas, kas var iztikt bez aktīvas<br />

apkures sistēmas . Tika organizētas ekskursijas<br />

uz jau esošajām pasīvajām ēkām . Kaut arī pirmie<br />

piemēri vēl nebija pārliecinoši, tad apmeklējot<br />

pirmo pasīvo daudzdzīvokļu māju, kas paredzēta<br />

cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, ēkas<br />

iemītnieki apliecināja, ka tie labprāt dzīvo<br />

šādā mājā . Tas bija sākums aktīvai pasīvo ēku<br />

celtniecībai pilsētā . Kopš tā laika Frankfurtes<br />

būvniecības uzņēmums ABG Frankfurt Holding<br />

īsteno savus būvniecības projektus atbilstoši<br />

pasīvās ēkas standartam .<br />

1 .<br />

2 .<br />

3 .<br />

Galvenie aspekti<br />

Kopā ar lēmuma pieņēmējiem pašvaldībā apmeklējiet pasīvo ēku un tādējādi dodiet<br />

tiem iespēju iepazīties ar pasīvās ēkas risinājumiem<br />

Sazinieties ar ēkas iedzīvotājiem un centieties tos iesaistīt ēkas energoefektivitātes<br />

paaugstināšanas aktivitātēs jau agrīnā projekta plānošanas stadijā<br />

Būvniecības uzņēmums ABG Frankfurt Holding Frankfurtes pašvaldībā nodrošina visus<br />

jaunu ēku būvprojektus, kā arī renovācijas projektus atbilstoši pasīvās ēkas standartam<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 29


3. Veiksmes stāsts: Pašvaldības inovatīvas<br />

aktivitātes Frankfurtē, Vācijā<br />

Vadlīnijas ekonomiskai celtniecībai<br />

Frankfurte atrodas Vācijas dienvidrietumu daļā<br />

pie Mainas upes . Frankfurtē ir 650 000 iedzīvotāju<br />

un tā ir lielākā pilsēta Heses pavalstī un<br />

piektā lielākā pilsēta visā Vācijā . Frankfurtes<br />

kopējā platība ir 248,3 km 2 , ietverot 15 .4% meža<br />

teritorijas . Gada vidējā temperatūra ir 11 o C .<br />

1999 . gadā pilsētas dome nolēma atbalstīt<br />

energo efektīvu māju būvniecību pilsētas jaunceļamajos<br />

rajonos un sabiedrisko ēku projektos .<br />

2007 . gadā pilsētas domē tika pieņemts lēmums,<br />

ka ikviena jaunceltne ir jābūvē atbilstoši pasīvās<br />

ēkas standartam . Pilsētas mērs Petra Rota (Petra<br />

Roth) vadīja domi, pieņemot šo lēmumu: „Mēs<br />

nevaram uzņemties atbildību celt ēkas, kas<br />

neatbilst pasīvās ēkas standartam, tā kā papildus<br />

izmaksas ir tikai 5-8% .”<br />

Šis lēmums parāda pilsētas nostāju, kas kopš<br />

tā laika ir likusi ieviest pasīvās ēkas standartu<br />

kā obligātu prasību visām mājām Frankfurtē .<br />

Visām jaunajām mājām, renovētām vai<br />

rekonstruētām ēkām, kā arī pārdodot īpašumu<br />

vai nosakot būvniecības teritoriju, ir jāatbilst<br />

šim standartam . Līdz ar to radās arī liels skaits<br />

projektu, kuros tika izmantoti atjaunojamie<br />

energoresursi . Tie ir gan biroju, gan komerciālo<br />

ēku, gan daudzdzīvokļu dzīvojamo, gan<br />

privātmāju projekti Frankfurtē .<br />

Frankfurte ir arī viena no pirmajām Vācijas<br />

pilsētām, kas izveidoja vietējo enerģijas<br />

aģentūru . Šī aģentūra piedāvā izdevīgākus<br />

30 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

nosacījumus energoefektīviem būvniecības<br />

projektiem un organizē enerģijas piegādes<br />

jaunā, ekoloģiskā un resursu taupošā veidā .<br />

Turklāt Frankfurte katru gadu atjauno un izdod<br />

vadlīnijas ekonomiskai celtniecībai . Vadlīnijās<br />

ir iekļautas norādes plānotājiem, amatniekiem,<br />

citiem profesionāļiem, kā arī ieinteresētajiem<br />

iedzīvotājiem, par pasīvās ēkas standarta<br />

sasniegšanu būvniecības procesā . Vadlīnijās ir<br />

sniegta informācija arī par atjaunojamo energoresursu<br />

izmantošanu un videi draudzīgiem<br />

materiāliem . Vadlīnijas vācu un angļu valodā ir<br />

pieejamas Frankfurtes pašvaldības mājas lapā<br />

www .energiemanagement .stadt-frankfurt .de .<br />

Šis ir pašvaldības<br />

iniciatīvas piemērs<br />

parauglomas<br />

īstenošanai un<br />

demonstrēšanai<br />

projektu<br />

attīstītājiem,<br />

investoriem,<br />

iedzīvotājiem<br />

un citām<br />

pašvaldībām.


1 .<br />

2 .<br />

3 .<br />

Galvenie aspekti<br />

Pašvaldībai vispirms būtu skaidri jādefinē enerģijas taupīšanas mērķi, un pēc tam jāveic<br />

visi iespējamie pasākumi šo mērķu sasniegšanai<br />

Lai sasniegtu labus energoefektivitātes rezultātus pašvaldībā, nebūt nav nepieciešams<br />

izveidot lielu enerģijas departamentu . Dažkārt pietiek ar dažiem motivētiem<br />

ekspertiem, kuri uzņemas iniciatīvu<br />

Pirms izvēlēties ēkas tehnisko risinājumu, ir jāveic plānošana un aprēķini (piemēram,<br />

izmaksas ēkas dzīves cikla laikā, atmaksāšanās periods, u .c .) . Iespējams, ka augstākas<br />

investīcijas labāka enerģijas standarta nodrošināšanai var ātrāk atmaksāties ēkas<br />

kalpošanas laikā, pateicoties zemākām uzturēšanas izmaksām<br />

Foto no Frankfurtes, Vācija<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 31


4. Veiksmes stāsts: Klienta un arhitekta<br />

sadarbība energoefektīvas ēkas būvniecībā<br />

Ēkas tapšanai ir īpatnēja vēsture . Projekta<br />

sākumā netika izvēlēts pasīvās mājas standarts .<br />

Pirmais projekta eksemplārs un arī pirmā<br />

tāme tika izstrādāta tradicionālai, Latvijas būvnormatīvu<br />

prasībām atbilstošai ēkai . Tā kā<br />

2007 . gada sākumā ēkas arhitekts padziļināti<br />

pētīja iespējas pasīvās ēkas būvniecībai, tad<br />

pakāpeniski izkristalizējās doma šo ēku pārprojektēt<br />

atbilstoši pasīvās ēkas standartam .<br />

Tādējādi arhitekts konkrēto ēku projektēja<br />

divreiz . Lai gan vizuāli ēka izskatās tāda pati kā<br />

sākotnējā projektā, taču patiesībā palielinājās<br />

sienu un jumta konstrukciju biezums, mainījās<br />

gandrīz visi konstrukciju mezgli – tos vajadzēja<br />

gandrīz pilnībā pārzīmēt . Pilnībā tika mainīta<br />

arī jumta konstrukcija . Jāatzīmē, ka projektētās<br />

pasīvās ēkas izmaksas bija aptuveni 500 000 EUR .<br />

Ēka izceļas ar inovatīviem un ilgtspējīgiem<br />

risinā ju miem un materiāliem, piemēram, tajā<br />

iebūvēta ventilācijas sistēma, kuras siltuma<br />

32 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

Privātmāja „Lielkalni” Ģipkā, Rojas novadā<br />

atgūšanas koeficients ir 95 – 98 % . Ēkā ir<br />

iebūvēta arī kanālu ventilācija, lai vasarā varētu<br />

atslēgt piespiedu ventilācijas sistēmu, atstājot<br />

vēdināšanas režīmā logus . Jumta logu paketēs<br />

iestrādātas saules baterijas elektroenerģijas<br />

ieguvei un ierīkots zemes kontūra siltumsūknis,<br />

kas pamatā paredzēts karstā ūdens sagatavošanai<br />

. Lietošanas komfortam izveidota grīdas<br />

apsilde vannas istabās un ieejas mezglā . Ēkai tika<br />

veikti atkārtoti hermētiskuma testi, lai noteiktu<br />

uzlabojumus ēkas blīvējumā .<br />

Praksē šī ir viena no pirmajām zema enerģijas<br />

patēriņa ēkām Latvijā, kurā izmantota<br />

virkne pasīvās ēkas būvniecības principu un<br />

konstruktīvo elementu .<br />

Papildus informācija par šo projektu pieejama<br />

internetā: www .em .gov .lv/images/modules/<br />

items/LB_2009_pirma .pdf


Atrašanās vieta:<br />

Īpašnieks/Investors:<br />

Arhitekts:<br />

Celtniecības laiks:<br />

Ēkas veids:<br />

Platība:<br />

Enerģijas patēriņš:<br />

Ekoloģiskie aspekti:<br />

Apkure un karstais ūdens:<br />

Ventilācija:<br />

tehniskie parametri vērtība apraksts<br />

Siltuma patēriņš: 15 - 27 kWh/m²/g<br />

Grīdas plāksne: 0,049 U (W/m²K)<br />

Ārējās sienas: 0,065 U (W/m²K)<br />

Jumts: 0,068 U (W/m²K)<br />

Logi: 0,8 U (W/m²K)<br />

Ēkas hermētiskums: 0,53 - 0,10 h -1<br />

Ģipka, Rojas novads, Latvija<br />

Privātais klients/īpašnieks<br />

Ervīns Krauklis, AB „Krauklis Grende”<br />

2007 . - 2010 . gads<br />

Divstāvu vienģimenes māja<br />

178 m 2<br />

Zema enerģijas patēriņa māja ar pasīvās ēkas elementiem<br />

Saules baterijas elektroenerģijas ražošanai, izmantoti tikai vietējie<br />

kokmateriāli; jumta segumam izmantotas apses koka lubiņas<br />

Zeme - ūdens siltumsūknis<br />

Rekuperācijas sistēma<br />

Atkarībā no laika apstākļiem, siltuma patēriņš<br />

svārstās<br />

Peldošā grīda uz 150 mm keramzīta pabēruma,<br />

monolīta pamata plātne 200 mm, putupolistirola<br />

pabērums 700 mm<br />

Fibo bloki, 500 mm minerālvates karkasa<br />

konstrukcijā, 25 mm kokšķiedru pretvēja plate<br />

25 mm kokšķiedru pretvēja plate, minerālvate<br />

600 mm naglotās koka kopnēs, OSB 22 mm,<br />

fibrolīts 75 mm<br />

Koka rāmji, izolējošas alumīnija/plastmasas<br />

daudzkameru uzlikas, trīskāršas stikla paketes<br />

Galvenie aspekti<br />

1 . Ja klients ir ieinteresēts, var sasniegt ļoti labus rezultātus ēkas energoefektivitātes jomā<br />

Dažreiz ir lielas cenu atšķirības starp tradicionāli būvētām ēkām, tāpēc jautājiet<br />

piedāvājumu arhitektam, kas specializējies pasīvo ēku projektēšanā . Tas varētu<br />

2 .<br />

būt noderīgi gan privātmāju īpašniekiem, gan arī pašvaldību pārstāvjiem, veicot<br />

būvprojekta pasūtījumu .<br />

3 . Regulāri sazinieties ar izvēlēto arhitektu ēkas būvniecības gaitā<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 33


Secinājumi<br />

Šajā brošūrā aprakstīto esošo pasīvo ēku<br />

piemēri kopumā ļauj secināt, ka tehniskie<br />

risinājumi šādu ēku būvniecībai ir pieejami . Šeit<br />

popularizētais pasīvās ēkas standarts nav ne<br />

jauns pavērsiens, ne arī pilotprojekta pasākums,<br />

un oponentu iebildumi un bažas pastāvīgi<br />

samazinās . Gan tehniskais pielietojums, gan arī<br />

finansiālie apsvērumi netiek vairs uzskatīti par<br />

barjerām . Vēl jo vairāk, aplūkotie piemēri mums<br />

rāda, ka:<br />

• jebkuru māju, gan daudzdzīvokļu dzīvojamo<br />

māju, gan, piemēram, bērnudārzu var uzcelt<br />

atbilstoši pasīvās ēkas standartam;<br />

• atbilstoša plānošana projekta agrīnā stadijā<br />

ir noteicoša attiecībā uz celtniecības laika<br />

patēriņu, izmaksu apjomiem un celtniecības<br />

kvalitātes nodrošināšanu gan jaunu ēku<br />

būvniecībā, gan esošo māju renovācijā;<br />

• investīciju starpība starp tradicionāli<br />

būvētām un pasīvajām ēkām samazinās,<br />

un gudri izvēlēti iepirkuma kritēriji var<br />

ievērojami samazināt izmaksas;<br />

• lai veiksmīgi darbotos energoefektivitātes<br />

paaugstināšanas jomā, pašvaldībai nav<br />

nepieciešams pārlieku liels departaments .<br />

Dažreiz pietiek ar dažiem augsti motivētiem<br />

darbiniekiem;<br />

• katrai pašvaldībai būtu jābūt skaidri<br />

definētiem mērķiem attiecībā uz enerģijas<br />

efektīvu izmantošanu un vienmēr ir labāk<br />

būt sagatavotiem pirms ES direktīvu<br />

prasības, piemēram, par gandrīz nulles<br />

enerģijas ēkām, stājas spēkā .<br />

34 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai<br />

Neraugoties uz to, mums jāuzsver, ka nākotnē<br />

būvprojektu salīdzināšana var kļūt arvien<br />

sarežģītāka . Tehnisko risinājumu pieejamība<br />

arvien palielinās, lai ieviestu energoefektīvus<br />

projektus un būvētu gandrīz nulles enerģijas<br />

ēkas . Lai gan jūs varat uzbūvēt pēc skata<br />

vairākas līdzīgas ēkas, tomēr katrs projekts būs<br />

individuāls . Plašākā kontekstā, lai nodrošinātu<br />

ilgt spējīgus risinājumus, papildus būvkonstrukciju<br />

izstrādāšanai ir jāņem vērā arī citi aspekti,<br />

piemēram, sabiedriskā transporta pieejamība,<br />

samērīgs attālums līdz skolai, darba vietām,<br />

veikaliem, u .c . Pretējā gadījumā, ieguvumi,<br />

kas rodas uzbūvējot pasīvo ēku, tiks iztērēti<br />

citām vajadzībām, piemēram, braucieniem<br />

ikdienas vajadzībām . Lai pabeigtu šo aspektu<br />

„mozaīku”, šajā brošūrā mēs iepazīstinājām ar<br />

vienkāršu un ērtu metodi ēku izvērtēšanai, kurā<br />

papildus būvniecības elementu izvērtēšanai<br />

ir iekļauti arī citi kritēriji . Tomēr, ir jāņem vērā,<br />

ka katrā valstī ir savi apstākļi, kurus nosaka<br />

nacionālā likumdošana, klimats, u .c ., tāpēc tiem<br />

nepieciešams pielāgoties .<br />

Būtiski ir iesaistīt visas puses, kas tieši vai<br />

netieši piedalās būvniecības procesā – no<br />

agrīnas plānošanas un projekta attīstības līdz<br />

būvprojekta realizācijai, ēkas uzturēšanai un<br />

mājokļa lietošanai ikdienā .<br />

Mēs ceram, ka šajā brošūrā minētie piemēri un<br />

aprakstītie veiksmes stāsti sniedza jums iedvesmu<br />

un jūs kļūsiet par aktīvu energoefektivitātes<br />

paaugstināšanas pasākumu veicinātāju savā<br />

pašvaldībā, iedzīvinot devīzi „Pasīvās ēkas aktīvai<br />

sabiedrībai”.


Atsauces<br />

• APA-OTS – Originaltext-Service Niedrigenergie-und Solararchitektur im Seminarzentrum Hostětín<br />

• Architekten ronacher, 2009, fact sheet of passive housings in Austria, data bank, http://www .igpassivhaus .<br />

at/%C3%96sterreich/DatenbankenFE/Objektdatenbank/tabid/120/language/de-DE/Default .aspx<br />

• Die Besten, 2010, Awardees of Niederösterreich wood construction competition, http://www .holzbaupreis-noe .at/<br />

die-besten-2000-2010/2010/detail/detail/kindergarten-baden-biondekgasse<br />

• European Parliament, 2010, Directive 2010/31/EU of the European Parliament and of the Council on the energy<br />

performance of buildings (recast), pp 13 - 35<br />

• Faktor 10, 2008 – 2010, Energetic reconstruction of residential buildings from the 50‘s to reach “zero-emission-house”,<br />

http://www .faktor10 .com/frameprojekte .htm<br />

• Faktor 10, 2011, Technical data project Frankfurt – Nordend, http://www .faktor10 .com/<br />

frankfurtnordendprojektbeschreibung .htm<br />

• Faltin J ., von Knorre Ch . et .al ., 2009, Ēku energoefektivitāte: terminu skaidrojošā vārdnīca angļu un latviešu valodā, Latvija,<br />

pp 24<br />

• Feist W ., 2006, Definition of passive houses, published on the WEB: http://www .passivhaustagung .de/Passive_House_E/<br />

passivehouse_definition .html<br />

• Fossum, T ., Eriksson, L ., 2008, Ecoguide Skane – Examples of solutions for sustainable development, Malmö, pp 100 .<br />

• Großklos M, et .al ., Darmstadt 2010, Wissenschaftliche Begleitung der Sanierung Rotlintstraße 116-128 in Frankfurt a . M . -<br />

Planungsphase und Null-Emissions-Konzept, http://www .iwu .de/forschung/energie/laufend/energetische-sanierungrotlintstrasse<br />

• Großklos M ., 2011, Energetic reconstruction Rotlintstraße 116 - 128 in Frankfurt am Main, http://www .iwu .de/forschung/<br />

energie/laufend/energetische-sanierung-rotlintstrasse<br />

• Hermelink A ., 2006 (a): SOLANOVA-Highly Efficient Ventilation As a Means to Reach a Healthy Sustainable Standard in<br />

Retrofi t of Residential Buildings . Proceedings of 8 th Healthy Buildings Conference . June 4-8, 2006 . Lisbon, Portugal<br />

• Hermelink A ., 2006 (b) Reality Check: The Example SOLANOVA, Hungary In: Proceedings of the European Conference and<br />

Cooperation Exchange 2006 . Sustainable Energy Systems for Buildings - Challenges and Chances . November 15-17, 2006 .<br />

Vienna, Austria<br />

• Jordan Atelier für Solararchitektur, 2009, fact sheet of passive housings in Austria, data bank, http://www .igpassivhaus .<br />

at/%C3%96sterreich/DatenbankenFE/Objektdatenbank/tabid/120/language/de-DE/Default .aspx<br />

• Jordan E . M ., 2010, Kindergarten Baden – Biondekgasse, project description, http://www .jordan-solar .at/<br />

projektdetail .php?id=45<br />

• Jordan E . M ., Fact sheets of national Passive House examples in Austria - Kindergarten Baden / Biondekgasse,<br />

http://www .pass-net .net/fact-sheets/factsheets_a .htm<br />

• Jūra L ., Pirmā pasīvā būve Latvijā ir tapusi . Latvijas būvniecība Nr .4 (15) 2009, pp 6-14, http://www .em .gov .lv/images/<br />

modules/items/LB_2009_pirma .pdf<br />

• PASSNET project, 2010, Current situation of Passive House in Europe, http://www .pass-net .net/situation/index .htm<br />

PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai 35


• Reinberg G . W, 2010, Seminarzentrum Hostětín, project description, http://www .reinberg .net/architektur/137<br />

• Reinberg G . W, Atelier Zlámal a Stolek, 2010, Centrum Veronica Hostětín – project description in passive house data bank,<br />

http://www .passivhausdatenbank .eu/obj_basic_show .php?objID=CZ-0353<br />

• Reinberg G . W, Ateliér Zlámal a Stolek, 2010, Project description in Czech Republic, http://www .pasivnidomy .cz/domy/<br />

centrum-veronica .html<br />

• Reinberg G . W ., 2010, Fact sheets of national Passive House examples in Europe, seminary center in Hostětín, Czech<br />

Republic (pdf), http://www .pass-net .net/downloads/pdf/factsheet_cz_hostetin .pdf<br />

• Ronacher H ., 2009, Fact sheets of national Passive House examples in Austria – Kindergarten, Weissensee (pdf)<br />

http://www .pass-net .net/fact-sheets/factsheets_a .htm<br />

• Ronacher H ., 2009, Passivhauskindergarten Weissensee, project description, http://www .architekten-ronacher .at/de/<br />

projects/Kindergarten%20Weissensee<br />

• www .rolfdisch .de<br />

36 PasīvĀs ēkas aktīvai sabiedrībai

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!