darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas ...

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS7DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒnodarbinātā atbalsta virsmām un pamatāskar visu ķermeni, radot risku nodarbinātādrošībai un veselībai, jo īpaši mugurkaulajostas daļas slimību risku un mugurkaulatraumas.Plaukstas un rokas vibrācija tiek pārvadīta caurnodarbinātā rokām ar darba aprīkojumu, kura darbībair saistīta ar sitieniem un rotāciju, piemēram,slīpmašīnas (skat. 2.1. attēlu), vibroblietes (skat. 2.2.attēlu), urbjmašīnas (skat. 2.3. attēlu), betona izlīdzinātāji(skat. 2.4. attēlu), ķēžu motorzāģi u.c.3.1. attēls. Grants iekraušanas process.Plaukstas un rokas vibrācija ir visbiežāk sastopamaisvibrācijas veids darba vidē ar visplašāko frekvenčuspektru.3.2. attēls. Asfalta ieklāšanas process.2.1. attēls. Slīpēšanasprocess.2.2. attēls. Šķembublietēšana ar vibroblieti.3.3. attēls. Šķembu ražošanas process.2.3. attēls. Urbšanasprocess.2.4. attēls. Betonaizlīdzināšanas process.Visa ķermeņa vibrācija tiek pārvadīta caur stāvošavai sēdoša nodarbinātā atbalsta virsmām un pamatāskar visu ķermeni, piemēram, autoiekrāvēja, asfaltaapstrādes mašīnas vadītājs var tikt pakļauts vibrācijaicaur vibrāciju nepietiekoši amortizējošu sēdekli (skat.3.1. un 3.2. attēlus), šķembu ražošanas un akmens drupināšanasiekārtas operators, veicot darba pro ce su uzvibrējošas platformas var tikt pakļauts vis pārējai vibrācijaicaur kāju pēdām (skat. 3.3. un 3.4. attēlu).3.4. attēls. Akmens drupināšanas process.

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ8 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASVisa ķermeņa vibrācijai ir sīkāks iedalījums pēcvibrācijas rašanās avota:• transporta vibrācija – vibrācijas avoti ir dažāditransporta līdzekļi (automašīnas, traktori utt.);• transporta – tehnoloģiskā vibrācija – virzeskus tība pamatā ir ierobežota, bet vibrāciju radato tehnoloģiskā darbība (ekskavatori, autoceltņi,iekrāvēji utt.);Nodarbinātie, kuri cieš no plaukstas un rokas vibrācijas izraisītas vibrācijas slimības, visbiežāk sūdzaspar:• to, ka pēc aukstuma iedarbības viens vai vairākipirksti paliek balti (skat. 4. attēlu);• tehnoloģiskā vibrācija – stacionāri izvietoti mehānismi(kokapstrādes un metālapstrādes darbagaldi, ventilācijas iekārtas, dzirnavas u.c.).Plaukstas un rokas un visa ķermeņa vibrācijasiedarbība laikā var būt:• periodisku svārstību veidā – kustības, kas pe riodiskiatkārtojas. Ikdienā tās ir bieži sastopamas,piemēram, pietiekami nenobalansēti automašīnasriteņi;• neperiodisku jeb stohastisku svārstību veidā – biežisastopamas dabā, tām raksturīgas dau dzas frekvences plašā frekvenču diapazonā, pie mē ram,brau cot automašīnai pa nekvalitatīvu ceļa se gumu;• īslaicīgu svārstību un triecienu veidā – īss iedarbībaslaiks un tie notiek pēkšņi, piemēram, kniedēšanasāmuru darbība.Kādi ir vibrācijas iedarbības izraisītieveselības traucējumi?Plaukstas un rokas vibrācijas izraisīti veselībastraucējumi:Vibrācijas izraisītais “balto pirkstu” sindroms irvisbiežākā problēma nodarbinātajiem, kas strādā arvibrējošiem rokas darbarīkiem. Vibrācijas iedarbībavar izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas pirkstu asinsvadosun nervos, kā arī plaukstu un roku cīpslās,muskuļos, kaulos un locītavās. Vibrācijas ietekmesskartie pirksti kļūst balti, tiem var zust satvērienaspēks un samazināties jutīgums (nevar sapogātapģērba pogas u.tml.). Turklāt “balto pirkstu” sindromupastiprina aukstuma iedarbība uz rokām.4. attēls. Vibrācijas iedarbības izraisītais“balto pirkstu” sindroms.• pirkstu tirpšanu un jutības zudumu;• vieglu taustes zudumu;• sāpēm un aukstuma sajūtu starp periodiskām“balto pirkstu” lēkmēm;• plaukstas satvēriena spēka zudumu;• kaulu bojājumiem pirkstos un plaukstu locītavās.Plaukstas un rokas vibrācijas izraisītas vibrācijas slimībasattīstībai ir vairākas pakāpes, un iepriekš minētieveselības traucējumi kļūst novērojami un toattīstība notiek pēc dažādiem laika periodiem. Veselībastraucējumu attīstība var ilgt no dažiem mē nešiemlīdz pat dažiem gadiem, kad no viena vai vairākuslimības simptomu parādīšanās brīža līdz brīdim,kad slimība kļūst diagnosticējama, un tā sākietekmēt nodarbinātā darba spējas. To nosaka vibrācijas izraisīto “balto pirkstu” latentais periods –laiks no pirmās vibrācijas iedarbības sā ku ma līdzsimptomu konstatēšanai. Šajā periodā no darbinātaisvar justies pilnīgi vesels, nejūtot ne kā dus ve se lī bastraucējumus un diskomfortu. Latenais periods ir atkarīgsno vibrācijas ekspozīcijas – jo lie lāks vib rācijasvibropaātrinājums un iedarbības ilgums, joīsāks latentais periods. 1. tabulā ir parādīti rak sturīgākielatentie periodi dažu profesiju pārstāvjiem,kad nodarbinātajiem sāk novērot “balto pirkstu” sindroms.

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS9DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ1. tabulaLatentais periods dažu profesijupārstāvjiem, pēc kura ir novērojams“balto pirkstu” sindromsNodarbošanāsRokas pirkstosnovērojamietraucējumiLatentaisperiods*(gadi)Visa ķermeņa vibrācijas izraisīta vibrācijas slimībavar attīstīties jau pat pēc 1–2 darba gadiem.Iedalījums plaukstas un rokas, kā arī visa ķermeņavibrācijas slimībās ir nosacīts, jo caur rokām unplaukstām vibrācija var ietekmēt arī citas organismasistēmas.MetāllietuvesnodarbinātieKuģu būvēnodarbinātieĶēžu motorzāģuoperatoriRokas slīpmašīnuoperatoritirpšana 1,8nejutīgums 2,2nobālēšana 2,0tirpšana 9,1NEJUTĪGUMS 12,0nobālēšana 16,8nejutīgums 4,0nobālēšana 13,7Kādās stadijās iedala vibrācijas slimībuLatvijā?Dažādās valstīs vibrācijas slimību klasificē atšķirīgi.Latvijā vibrācijas slimības klasificēšanai lieto 3stadijas, kuras pielieto gan plaukstas un rokas, ganvisa ķermeņa vibrācijas iedarbības rezultātā izraisītaivibrācijas slimībai.Vibrācijas slimības stadijas:* Kanādas arodveselības un darba drošības centradati (Canadian Centre of Occupational Health andSafety).Ņemot vērā to, ka pirmās plaukstas un rokasvibrācijas izraisītās vibrācijas slimības pazīmes,atkarībā no vibrācijas iedarbības ilguma, līmeņa unfrekvences darba dienā, bieži vien parādās tikai pēc 3līdz pat 12 un vairāk gadu darba stāža, darba devējaun paša nodarbinātā pienākums ir savlaicīgi rūpētiespar darba aizsardzības jautājumiem darba vidē.Visa ķermeņa vibrācijas izraisīti veselības traucējumi:Visa ķermeņa vibrācijas iedarbība visbiežāk izraisanogurumu, bezmiegu, galvassāpes, reiboni, nervozitāti(t.i., centrālās nervu sistēmas traucējumus), izmaiņasķermeņa kustībā (nestabilitāte), sāpes krustos,ikru muskuļos un tirpšanu pēdās. Transporta līdzekļuvadītājiem visbiežāk tiek novērotas nelabvēlīgasizmaiņas mugurkaulā, kā arī ir novērojama negatīvaietekme uz asinsrites, gremošanas, elpošanas, muskuļusistēmām. Šos veselības traucējumus izraisapār maiņas smadzeņu centros, kas regulē šo sistēmudar bību. Būtiska nozīme visa ķermeņa vibrācijas izraisītoveselības traucējumu veicināšanā un attīs tībāir arī ķermeņa stājai un ēšanas ieradumiem.1. stadija – slimības sākuma izpausmes, kas neradaneatgriezeniskas sekas uz nodarbinātā veselību;2. stadija – mēreni izteiktas slimības izpausmes, kasrada daļēji neatgriezeniskas sekas uz nodarbinātāveselību;3. stadija – izteiktas slimības izpausmes, kas radaneatgriezeniskas sekas uz nodarbinātā veselību.Ministru kabineta noteikumi Nr. 2843. Noteikumi attiecas uz visāmnodarbinātības jomām, kurāsnodarbinātie tiek vai var tikt pakļautivibrācijas radītam riskam, izņemot tāduvisa ķermeņa vibrāciju uz kuģiem, kurasfrekvence ir zemāka par 1 Hz.Noteikumos nav iekļauta visa ķermeņa vibrācija, kurasfrekvence ir zemāka par 1 Hz, kas var izraisīt kinetozes vai kustību slimības rašanos. Kinetozes jebkustību slimības rašanās ir saistīta ar izmaiņām cilvēkavestibulārā aparāta darbībā. Visbiežākās kustībuslimības izpausmes ir saistītas ar sliktu dūšu, galvassāpēm, vemšanu utt. Cilvēkiem, kuriem ir pa augstinātajutība uz vibrācijas frekvencēm, kas zemākaspar 1 Hz, piemēram, tādām, kas rodas braucot dažādostransporta līdzekļos (autobusi, kuģi), var at tīstītieskinetoze jeb kustību slimība.

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ10 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASMinistru kabineta noteikumi Nr. 2844. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgsdarba devējs.Pamatojoties uz Darba aizsardzības likuma(20.06.2001.) 27. pantā noteikto, darba devējs iratbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbavidē. Darba devējam ir jānodrošina šo Noteikumuievērošana, lai nodrošinātu vibrācijas iedarbībaipakļauto nodarbināto drošību un veselību darbā.Darba aizsardzības likuma 2. nodaļā ir norādīti darbadevēja pienākumi un tiesības, kas jāievēro, plānojotun īstenojot uzņēmumā darba aizsardzības jautājumus.Arī nodarbinātajam, kas veic noteiktus darbus,ir savas tiesības un pienākumi, kas mi nēti Dar baaizsardzības likuma 3. nodaļā, drošas un vese las darbavides izveidošanas līdzdalībā un nodrošināšanā.Ministru kabineta noteikumi Nr. 2845. Darba devējs atbilstoši Darba aizsardzībaslikumā noteiktajām prasībām konsultējasar nodarbinātajiem vai viņu uzticībaspersonām jautājumos, kas saistīti arvibrācijas radīto risku darba vidē, kāarī nodrošina nodarbināto līdzdalībuattiecīgo jautājumu risināšanā.Darba devējam darba aizsardzības jomā ir jākonsultējasar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām,kā arī jānodrošina uzticības personām ies pējapiedalīties apspriedēs par darba aizsardzības jautājumiem,kā tas noteikts Darba aizsardzības likuma(26.06.2001.) 10. pantā. Uzticības personām irtiesības piedalīties apspriedēs, kurās tiek risinātijautājumi par pasākumiem, kuri var ietekmēt nodarbinātodrošību un veselību, darba vides iekšējo uzraudzību,nodarbināto informēšanu par darba aizsardzību,instruktāžas un apmācības plānošanu unorganizēšanu darba aizsardzības jomā u.c. darbaaizsardzības jautājumiem.Nodarbinātie un/vai viņu uzticības personas aktīvipiedalās drošības pasākumu ieviešanā, priekšlikumusniegšanā, ziņošanā par problēmām darba vidē, riskafaktoriem darba vidē, kā arī nelaimes gadījumiemdarbā u.tml.Darba devējs, informējot un konsultējoties ar nodarbinātajiemdarba aizsardzības jomā, nodrošinanodarbināto līdzdalību darba drošības un veselībasjautājumu risināšanā. Tas ir labs pamats no darbinātoun darba devēja savstarpējas sadarbības veidošanai,ļaujot nodarbinātajam izteikt savu viedoklipar situāciju darba drošības un veselības aizsardzībasjomā konkrētā darba vietā, kā arī ļauj just nodarbinātajiem,ka darba devējs patiešām rūpējas parviņu drošību un veselību, radot “pozitīvu atmosfēru”darba kolektīvā.Darba devējs ar nodarbinātajiem savstarpēju sadarbībuveido pārrunu vai konsultēšanās veidā, organizējotkopējas sapulces un pētījumus (pie mēram, aptaujuveidā) par darba vidi, kas balstīti uz efektīvu unracionālu darba aizsardzības jautājumu risināšanu.Ministru kabineta noteikumi Nr. 2846. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valstsdarba inspekcija.Šo Noteikumu, tāpat kā citu darba aizsardzības jomāesošo normatīvo dokumentu prasību ievērošanu, uzraugaun kontrolē Valsts darba inspekcija, jo to nosakaValsts darba inspekcijas likums (13.12.2001.) argrozījumiem, kas izdarīti ar 2004. gada 7. oktob ra likumu“Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”.2.VIBRĀCIJAS RADĪTĀ RISKANOVĒRTĒŠANA UN MĒRĪŠANAMinistru kabineta noteikumi Nr. 284II. Vibrācijas radītā riska novērtēšana unmērīšana7. Vibrācijas radītā riska novērtēšanu darbadevējs nodrošina atbilstoši uzņēmumadarba vides iekšējās uzraudzības un darbavides risku novērtēšanas kārtībai, iesaistotuzticības personas un nodarbinātos.Darba devējs saskaņā ar 2001. gada 23. augusta Ministrukabineta noteikumu Nr. 379 “Darba vides iekšējāsuzraudzības veikšanas kārtība” (23.08.2001.)

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS11DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ15. punktu nodrošina darba vietu pārbaudi, nosakotpastāvošos riska faktorus, kā arī novērtē darba videsrisku, nosakot to risku, kuru nepieciešams novērstvai samazināt, lai nodrošinātu nodarbināto drošībuun veselību.Kas var veikt risku novērtēšanu?Personai, kas veic riska novērtēšanu ir nepieciešamaszināšanas darba aizsardzības jomā un labi jāpārzinadarba vides apstākļi un tajā notiekošie procesi,kuros nosaka riska faktorus un novērtē riska pakāpi.Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu (26.06.2001.)un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 379 “Darbavides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”(23.08.2001.) riska novērtēšanu var veikt:• darba devējs;• darba aizsardzības speciālists;• piesaistīti kompetenti speciālisti vai kompetentainstitūcija.Visos iepriekš minētajos gadījumos ir vairākinosacījumi un atkāpes, ko nosaka likumdošana (2005.gada 8. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 99“Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darbadevējs iesaista kompetentu institūciju” un 2005. gada8. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 101“Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijāmun kompetentiem speciālistiem darba aizsardzībasjautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību”un citos normatīvos aktos).Darba devējs drīkst veikt darba vides riska novērtēšanu,ja uzņēmumā ir ne vairāk kā 10 nodarbinātie,darba devējs ir apguvis pamatlīmeņa zināšanas darbaaizsardzībā un uz uzņēmumu neattiecas Ministrukabineta apstiprinātais saraksts par komercdarbībasveidiem, kuros darba devējam obligāti jāpiesaistakompetenta institūcija darba aizsardzībā.Darba aizsardzības speciālists var veikt darba videsriska novērtēšanu, ja:• viņš ir apguvis pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā, uzņēmumā, kurā viņš strādā ir mazākpar 50 nodarbinātajiem un uz uzņēmumu neattiecasMinistru kabineta apstiprinātais saraksts parkomercdarbības veidiem, kuros darba devē jamobligāti jāpiesaista kompetenta institū cija darbaaizsardzībā;• viņš ir ieguvis augstākā līmeņa zināšanas darbaaizsardzībā.Darba vides riska novērtēšanai var piesaistīt kompetentuinstitūciju vai kompetentu speciālistu darbaaizsardzībā. Kompetenta institūcija un kompetentsspeciālists – no ārpuses pieaicināts eksperts vaiekspertu grupa, kas palīdz darba devējam sakārtotdarba aizsardzības jautājumus viņa uzņēmumā.Kom petentas institūcijas vai kompetenta speciālistasniegto pakalpojumu veids un apjoms ir atkarīgsno darba devēja vēlmēm un vajadzībām, kas tiekfiksētas sadarbības līgumā.Ja darba devējam vai darba aizsardzības speciālistamir augstākā izglītība dabaszinātnēs, inženierzinātnēs,veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs,vismaz piecu gadu darba pieredze attiecīgajā profesijāun apgūta pamatlīmeņa profesionālās pilnveidesizglītības programma (pamatlīmeņa zinā ša nas),viņš ir tiesīgs veikt darba aizsardzības spe ciālista pienākumus,tai skaitā, darba vides riska no vērtēšanuuzņēmumā, līdz 2008. gada 31. decembrim, ja uzņēmumāir nevairāk kā 50 nodarbināto.Darba devējs atbild par darba vides riska novērtēšanusavā uzņēmumā un katrā konkrētajā darba vietā.Darba devējs riska novērtēšanu var veikt pats vaiarī var to uzticēt uzņēmuma darba aizsardzībasspeciālistam vai pieaicinātajam kompetentajamspeciālistam vai institūcijai. Taču fakts, ka darbadevējs pats neveic riska novērtēšanu neatbrīvo viņuno atbildības par normatīvo aktu prasību izpildi.Darba devējs ir arī atbildīgs par to, lai darba videsriska novērtēšanas (darba vietu pārbaudes, riskafaktoru noteikšana, riska pakāpes novērtēšana)materiāli tiktu attiecīgi dokumentēti.Gadījumos, kad riski jānovērtē kombinētos un sarežģītosdarba veidos (dažādi un sarežģīti dar bauzdevumi), vai darba vietās, kurās tiek veikti bīs tamidarba uzdevumi (kur kļūdas var radīt bū tis kusdraudus cilvēku drošībai un veselībai vai materiāluszaudējumus), ir nepieciešama kompeten tu institūciju pieaicināšana. Tāpēc 2005. gada 8. februāra

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ12 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASMinistru kabineta noteikumi Nr. 99 “Notei kumi parkomercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaistakompetentu institūciju” nosaka tos komercdarbībasveidus, kuros darba devējs iesaista kompetentuinstitūciju, kompetentās institūcijas iesais tīšanāskār tību, kā arī gadījumus, kad darba devējs, veicotkomercdarbību, drīkst neiesaistīt kompetentu institūciju. Šis komercdarbību saraksts satur tās no zares,kurās darba apstākļi un veicamie darba pie nākumipotenciāli vairāk apdraud nodarbināto veselību(vairāk nelaimes gadījumu un arodslimību).Dar ba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidēun uzturēšanā iesaista kompetentu institūciju, javiņš atbilstoši vispārējās ekonomiskās darbības klasifikā cijai “NACE” veic kādu no noteikumos Nr.99 (08.02.2005.) (1. pielikums) minētajiem komercdarbībasveidiem. Kompetentā institūcija, pamatojotiesuz vienošanos ar darba devēju, izveido un uzturuzņēmumā darba aizsardzības sistēmu, veicot vismazšādas darbības: darba vides risku novērtēšanuuz ņēmumā, uzņēmuma atbilstības noteikšana darbaaizsardzības un ar to saistīto normatīvo aktu prasībāmun darba aizsardzības pasākumu plānu izstrādi.Jebkurā gadījumā personām, kas veiks risku no vērtēšanu,jāiepazīstas ar normatīvo aktu prasībām at tiecībāuz vibrācijas radīto risku darba vietā un jābūtpietiekami kompetentām, lai spētu veikt novērtēšanu,izmantojot jau esošās vai pašu izstrādātās unpa pildinātās riska novērtēšanas metodes.Tāpat būtiski apzināties savas iespējas un vērstiespēc palīdzības pie kompetentām institūcijām vaispeciālistiem, kad tas nepieciešams (piemēram,vibrācijas mērījumu veikšanai).2005. gada 8. februāra Ministru kabineta noteikumiNr. 101 “Noteikumi par prasībām kompetentāminstitūcijām un kompetentiem speciālistiem darbaaizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanaskārtību” nosaka prasības kompetentām insti tū cijāmun kompetentiem speciālistiem darba aizsardzībasjautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību.Darba vides iekšējo uzraudzību un citus darbaaizsardzības pakalpojumus uzņēmumiem drīkstsniegt speciālisti un institūcijas, kas atbilst Ministrukabineta noteikumos Nr. 101 “Noteikumi parpra sībām kompetentām institūcijām un kompetentiemspeciālistiem darba aizsardzības jautājumos unkom petences novērtēšanas kārtību” (08.02.2005.)noteik tām prasībām. Kompetentie speciālisti unkompetentās institūcijas, sniedzot pakalpojumus darbaaiz sardzības jomā, sadarbojas ar uzņēmuma darbaaiz sardzības speciālistu vai citu darba devēja norīkotunodarbināto un uzticības personām, kā arīiesais ta uzņēmuma nodarbinātos.Neatkarīgi no tā, kurš veic darba vides riska no vērtēšanu,riska novērtēšanā ir jāiesaista nodarbi nātais,kurš strādā attiecīgajā darba vietā un to pār zina, unuzticības persona, ja uzņēmumā tāda ir ievēlēta. Nodarbinātieun uzticības personas, kuras tiek iesaistītasdarba vides riska novērtēšanā, pa līdz darbavides riska novērtētājam, sniedzot visu nepieciešamoinformāciju par darba vietu un darba procesu.Ministru kabineta noteikumi Nr. 2848. Ja darba vietu pārbaudē un pēc iepazīšanāsar darba iekārtu tehnisko dokumentācijukonstatēts, ka vibrācija rada vai var radītrisku nodarbinātā drošībai un veselībai,darba devējs nodrošina vibrācijas radītāriska novērtēšanu un pirmreizējusvibrācijas līmeņa mērījumus visās darbavietās, kurās konstatēts, ka vibrācija radavai var radīt risku nodarbināto drošībai unveselībai.Ja nodarbinātais ir pakļauts vibrācijas iedarbībai darbavidē, tad pastāv risks, ka tas var kaitēt viņa veselībaiun darba spējām. Riska pakāpe nodarbinātoveselības traucējumu attīstībai ir atkarīga no vib rācijasiedarbības ilguma, intensitātes (spēka) un vibrācijas frekvenču spektra. Riska pakāpes noteik šanaiparasti ir nepieciešami objektīvie darba vidēesošie vibrācijas līmeņa mērījumi. Pirmreizējus vibrācijaslīmeņa mērījumus veic visās darba vietās,kurās konstatēts, ka vibrācija rada vai var radītrisku nodarbināto drošībai un veselībai. Atsevišķosgadījumos (piemēram, jaunām iekārtām), ražotājsiekārtas tehniskajā dokumentācijā var būt norādījisaptuvenos iekārtas radītos aptuvenos vibrācijaslīmeņus (piemēram, traktoriem u.c.).Vibrācijas kaitīgo iedarbību pastiprina arī citi riskafaktori darba vidē: paaugstināts trokšņa līmenis,zema gaisa temperatūra, caurvējš, ķīmiskās vielasdarba vidē, kā arī statisks muskuļu sasprindzinājumsun piespiedu ķermeņa stāvoklis.

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS13DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒVisbīstamākais ir darba aprīkojums, kura darbība irbalstīta uz triecienmehānismu, kuru darbības rezultātārodas periodiski impulsveida atsitieni, kas pastiprinavibrācijas ietekmi uz nodarbinātā plauk stām un rokām.Strādājot ar šo aprīkojumu, tiek sas prin dzinātamuskulatūra, lai plaukstas un rokas va rētu pretotiesaprīkojuma radītiem atsitieniem. Mus kuļu sasprin dzinājumaspēku nosaka aprīkojuma ma sa (sma gums)un ap strādājamās virsmas cietība. Pārsvarā darbaaprī ko jums, kas rada plaukstas un rokas vibrāciju, irsmags (pat līdz 35 kg), līdz ar to tiek pa stip rināta vibrācijasnelabvēlīgā ietekme uz nodar binātā veselību.Vibrācijas iedarbības seku smaguma pakāpe unattīstības laiks ir atkarīgs arī no katra nodarbinātāindividuālā jutīguma pret vibrāciju.Ministru kabineta noteikumi Nr. 2849. Vibrācijas radīto risku novērtē ne retākkā reizi gadā, kā arī ja radīta jauna darbavieta vai notikušas būtiskas pārmaiņasdarba vidē (piemēram, mainās darbaprocesi, metodes, darba aprīkojums), kasminēto risku varētu palielināt.Svarīgi ir periodiski atkārtot vibrācijas radītā riskanovērtēšanu, lai pārliecinātos, vai riska novēršanasplāns un veiktie preventīvie pasākumi ir bijušiefek tīvi. Riska novērtēšanu veic vismaz reizi gadā,kā noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 379“Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”(23.08.2001.) 17. punktā. Riska novērtējumu pār skatabiežāk kā reizi gadā, gadījumos, kad darba vietānotikušas nozīmīgas izmaiņas (mainās darba procesi,metodes, darba aprīkojums, pasliktinās no darbinātoveselības stāvoklis u.c. izmaiņas).Bieži vien nodarbinātais var tikt pakļauts vibrācijasiedarbībai, ja ir mainījies darba process, metodes,darba aprīkojums, bet nav zināms, kādam vibrācijaslīmenim pēc notikušajām pārmaiņām nodarbinātaisir pakļauts.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28410. Pamatojoties uz šo noteikumu 9. punktāminēto riska novērtējumu un iekārtutehniskās dokumentācijas, tai skaitātehniskās apkopes dokumentācijas,pārbaudi, vibrācijas līmeni mēra, jair pamats domāt, ka, salīdzinot ariepriekšējiem darba vietas pārbaudesrezultātiem, vibrācijas līmenis irpaaugstinājies un rada vai var radīt riskunodarbināto drošībai un veselībai.Tajās darba vietās, kurās vibrācija tiek atzīmēta kāriska faktors vai iespējamais riska faktors, vibrācijasradītā riska pakāpi noskaidro ar vibrācijas līmeņamērījumiem.Kā jau iepriekš tika minēts, vibrācijas radīto risku darbavidē novērtē katru gadu, lai atkārtoti pārliecinātos,ka darba process nerada paaugstinātu vibrācijas iedarbībasrisku. Ja atkārtotas riska no vērtēšanas rezultātāir konstatētas izmaiņas darba pro cesā, iekārtu tehniskajāstāvoklī, kā arī nodarbi nātajam ir sūdzības parpaaugstinātu iekārtu ra dīto vibrāciju, tad šajās darbavietās atkārtoti veic vibrācijas līmeņa mērījumus.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28411. Vibrācijas radīto risku papildus novērtēun vibrācijas līmeni mēra:11.1. pēc darba aizsardzības pasākumuveikšanas, lai pārliecinātos, vaivibrācijas radītais risks ir novērsts vaisamazināts līdz pieļaujamam līmenim.Vibrācijas līmenis nav jāmēra, ja pēcatkārtotas riska novērtēšanas konstatē,ka risks nodarbināto drošībai unveselībai ir novērsts vai samazināts līdzpieļaujamam līmenim;11.2. ja nodarbinātā veselības pārbaudēviņam konstatēti veselības traucējumivai noticis nelaimes gadījums darbā,kas saistīts ar vibrācijas ietekmi uzkonkrētu nodarbināto;11.3. pēc nodarbināto vai uzticības personupieprasījuma, ja ir pamats domāt,ka vibrācijas līmenis darba vidē irpalielinājies un tiek apdraudētanodarbināto drošība un veselība.Vibrācijas līmenis nav jāmēra, ja pēcatkārtotas riska novērtēšanas konstatē,ka risks nodarbināto drošībai unveselībai ir novērsts vai samazināts līdzpieļaujamam līmenim.

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ14 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASPēc tam, kad veikti atbilstošie pasākumi, lai novērstuvai samazinātu vibrācijas radīto risku, veicatkārtotu riska novērtēšanu un vibrācijas mērījumus,lai pārliecinātos vai ir sasniegts plānotais un nepieciešamaisvibrācijas līmeņa pazeminājums.Gadījumos, kad ģimenes vai arodslimību ārsts konstatēkādus veselības traucējumus, kas ir vibrācijasiedarbības sekas vai arī pastāv aizdomas, ka šo veselībastraucējumu cēlonis ir pakļautība vibrācijasiedar bībai darba laikā, kā arī gadījumos, kad vib rācijasiedarbības rezultātā nodarbinātajam at tīstī jusiesarodslimība vai noticis nelaimes gadī jums darbā, jāveicatkārtotu riska novērtēšanu un vib rācijas mērījumusiesaistītajās darba vietās, lai varētu plānotnepieciešamos uzlabojumus darba vidē, nodrošinot,ka šādi nodarbināto saslimšanas vai nelaimes gadījumivairs neatkārtojas.Ja nodarbinātie uzskata, ka viņu darba vietā vibrācijas līmenis ir paaugstinājies un rada risku viņudrošībai vai veselībai, viņi vai viņu uzticības personasto piepra sa, tad darba devējs atkārto riska novērtējumuun vibrācijas līmeņa mērījumus.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28412. Vibrāciju mēra šajā jomā sertificēti speciālisti,kā arī kompetentas institūcijasun akreditētas labo ratorijas, izmantojotnormatīvajos aktos noteiktajākārtībā reģistrētu un kalibrētu mēraparatūruun ievērojot prasības, kas noteiktasstandartos LVS EN ISO 5349-1:2002 “Mehāniskā vibrācija – Cilvēkaroku pārvadītās vibrā cijas mērīšanaun novērtēšana – 1. daļa: Vispārīgāsprasības”, LVS EN ISO 5349-2:2002“Mehāniskā vibrācija – Cilvēka rokupārvadītās vibrācijas mērīšana unnovērtēšana – 2. daļa: Praktiskinorādījumi mērīšanai darba vietā”,LVS ISO 2631-1:2003 “Mehāniskāsvibrācijas un triecieni – Cilvēkapakļaušanas visa ķermeņa vibrācijainovērtēšana – 1. daļa: Vispārīgāsprasības” un LVS ISO 2631-2:2003“Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņavibrācijai novērtēšana – 2. daļa:Ilgstošā un triecienu izsauktā vibrācijaēkās (1 līdz 80 Hz)”.Vibrāciju mēra šajā jomā sertificēti speciālisti, kāarī kompetentas institūcijas un akreditētas laboratorijas,izmantojot normatīvajos aktos noteiktā kārtībākalibrētu mēraparatūru, kā to nosaka 2005. gada 28.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 452 “Noteikumipar mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanassertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”, un ievērojotprasības, kas noteiktas Latvijas standartos (skat.sadaļā par informācijas avotiem).Vibrācijas mēriekārtu sastāvdaļas ir akselerometrs,kas uztver vibrācijas paātrinājumu, frekvenču ana lizators,frekvenču – izsvarošanas filtrs, printeris unda tu rakstītājs. Arī ar dažiem skaņas līmeņa mērī tājiem,ja vien tiem ir pievienojams akselerometrs, varnomērīt vibrācijas paātrinājumu.Akselerometrs rada elektrisko signālu, kura lielumsir proporcionāls vibropaātrinājumam.Frekvenču analizators nosaka paātrinājuma sadalījumudažādās frekvenču joslās.Frekvenču – izsvarošanas filtrs izsvaro vibrācijas frekvencesatkarībā no cilvēka jutīguma pret tām. Tur klātdažādiem vibrācijas iedarbības virzieniem ortogo nālāsasīs piemēro dažādus frekvenču izsvaroju mus visaķermeņa vibrācijai diapazonā 0 līdz 80 Hz; plauk stasun rokas vibrācijai – diapazonā no 8 līdz 1000 Hz.Iegūtie vibrācijas mērījumu rezultāti tiek matemātiskiapstrādāti un atspoguļoti testēšanas pārskatos.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28413. Plaukstas un rokas vibrācijas mērīšanāievēro šādas prasības:13.1. izmantotās mērīšanas metodesietver diskrētu mērījumu noteikšanu,kuri raksturo attiecīgās vibrācijasindividuālo ekspozīciju uz nodarbināto;13.2. izmantojamās mērīšanas metodes unaparatūru pielāgo mērāmās vibrācijaskonkrētajiem parametriem, apkārtējāsvides faktoriem un mēraparātu parametriemsaskaņā ar standartu LVS ENISO 5349-2:2002 “Mehāniskā vibrācija- Cilvēka roku pārvadītās vibrācijas mērīšanaun novērtēšana – 2. daļa: Praktiskinorādījumi mērīšanai darba vietā”;

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS15DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ13.3. ja darba aprīkojums jātur ar abāmrokām, mērījumus izdara katrai rokai.Ekspozīciju nosaka, ņemot vērā lielākovērtību no divām, sniedzot informācijuarī par otru roku;13.4. vibrāciju mēra secīgi katrasortogonālās ass virzienā;13.5. vibrācijas frekvenču spektramērījumus un analīzi veic, ja,izstrādājot darba aizsardzībaspasākumus, vibrāciju pēta padziļinātiun šo mērījumu rezultātā netiekaprēķināta vibrācijas individuālāekspozīcija uz nodarbināto.Latvijas standartos ir noteikts, kādos virzienos jā mēravibropaātrinājums, kādās frekvencēs un cik ilgijāveic mērījums. Plaukstas un rokas vibrāciju mēra,izmantojot speciālus pārveidotājus, kas tiek pieliktipie plaukstas un/vai rokas pirkstiem (skat. 6. attēlu).Rokas satvēriena spēks, ar kādu darbinieks ir satvērisierīci, ir viens no svarīgiem faktoriem vibrācijasiedar bības novērtēšanā, jo no tā ir atkarīgs, cik lielavib rācijas enerģija tiks novadīta uz rokām.Vibrācijas frekvenču spektra mērījumus un analīziveic, ja, izstrādājot darba aizsardzības pasākumus,vib rāciju pēta padziļināti, piemēram, lai noteiktu kādaveida vibrāciju amortizējošus materiālus izmantotvibrācijas līmeņa samazināšanai darba vidē u.tml.Lai noteiktu vibrācijas radīto risku, visbiežāk izmantotaisun arī normētais lielums ir vibropaātrinājums,jo:• ar dažāda tipa instrumentiem ir iespējams izmērītvibropaātrinājumu, ātruma izmaiņu biežumu vaivirzienu laika vienībā (piemēram, sekundē);• paātrinājuma mērīšana dod arī informāciju parvibrācijas ātrumu un amplitūdu;• vibrācijas izraisīto veselības traucējumu smagumupakāpe ir saistīta ar paātrinājuma lielumu.Vibrācijas pārnese uz cilvēka ķermeni notiektrijos virzienos: x, y un z ortogonālās asīs.Plaukstas un rokas vibrācijas asis: z hass – tuva spēkapielikšanas virzienam, x hass – paralēla aptvertāroktura asij, y hass – perpendikulāra z un y asīm(skat. 5. attēlu).6. attēls. Plaukstas – rokas vibrācijas mērīšana.Vibrācijas mērīšanas laikā visām vibrāciju ģene rējošāmiekārtām, kas raksturīgi šai darba vietai, irjādarbojas un nodarbinātajam darbs ir jāveic tāpatkā ikdienā.5. attēls. Plaukstas un rokas vibrācijas iedarbībasmērīšana virzienu koordinātu sistēmā.

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ16 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASMinistru kabineta noteikumi Nr.28414. Visa ķermeņa vibrācijas mērīšanā ievērošādas prasības:14.1. izmantotās mērīšanas metodesietver diskrētu mērījumu noteikšanu,kuri raksturo attiecīgās vibrācijasindividuālo ekspozīciju uz nodarbināto;14.2. izmantojamās mērīšanas metodes unaparatūru pielāgo mērāmās vibrācijaskonkrētajiem parametriem, apkārtējāsvides faktoriem un mēraparātuparametriem saskaņā ar standartu LVSISO 2631-2:2003 “Cilvēka pakļaušanasvisa ķermeņa vibrācijai novērtēšana– 2. daļa: Ilgstošā un triecienu izsauktāvibrācija ēkās (1 līdz 80 Hz)”;14.3. vispārējā gadījumā vibrāciju novērtēar izsvarotā paātrinājuma vidējāskvadrātiskās vērtības metodi(pamatmetodi);14.4. nestacionāru vibrāciju un vibrāciju,kura satur neregulārus, atsevišķustriecienus, novērtē ar vidējāskvadrātiskās (efektīvās) vērtībasmetodi.Visa ķermeņa vibrācijas iedarbības asis: z h– vertikālāass, x h– horizontālā ass (mugura – krūtis), y h–horizontālā ass (plecs – plecs) (skat. 7.attēlu).Visa ķermeņa vibrācijas mērīšanai pārveidotāji tieknolikti cilvēka ķermeņa (sēžamvieta, mugura, kājas)saskares vietās ar vibrējošu instrumentu vai atbilstošistandartos minētiem nosacījumiem (skat. 8. attēlu).Šos sensorus liek trijos punktos atbilstoši x, y, z asuvirzieniem. Ja nosakāmie vibrācijas līmeņi ir vienādivisām trim asīm vai nav iespējams novērtēt vibrācijaslīmeni divām vai vienai asij, tad var izvēlēties virzienusvai virzienu, kurš atbilst maksimālajam iekārtasizraisošam vibrācijas līmenim.8. attēls. Visa ķermeņa vibrācijas mērīšana.Vibrācijas mērīšanas laikā visām vibrāciju ģenerē jošāmiekārtām ir jādarbojas (ja vien tas nav ne rak sturīgišai darba vietai), kā arī nodarbinātajam jāveicdarbs kā ikdienā.7. attēls. Visa ķermeņa vibrācijas iedarbības mērīšanavirzienu koordinātu sistēmā.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28415. Lai novērtētu vibrācijas radīto riskunodarbinātajiem, nosaka:15.1. plaukstas un rokas vibrācijasekspozīciju, kuru novērtē,pamatojoties uz frekvenču izsvarotavibrācijas paātrinājuma ekspozīcijasdienas vērtību A(8), kas pārrēķinātanormētam astoņu stundu periodamun izteikta ar kvadrātsakni nopaātrinājuma vērtību kvadrātusummas (vidējā kvadrātiskā vērtība)(kopējā vērtība, kura noteiktaortogonālajās asīs ahwx, ahwy, ahwz,atbilstoši standartam LVS EN ISO5349-1:2002 “Mehāniskā vibrācija– Cilvēka roku pārvadītās vibrācijasmērīšana un novērtēšana – 1. daļa:Vispārīgās prasības”);

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS17DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ15.2. visa ķermeņa vibrācijas ekspozīciju,kuru novērtē, pamatojoties uzvibrācijas paātrinājuma dienasekspozīcijas lielumu A(8), kasstandartam LVS ISO 2631-1:2003“Mehāniskās vibrācijas un triecieni –Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņavibrācijai novērtēšana –1. daļa: Vispārīgās prasības”.Plaukstas un rokas vibrācija tiek novērtēta visāstri jās ortogonālās asīs: x, y, z, kurās tiek noteiktsfrek vencēs izsvarotais vibropaātrinājums (a hwx, a hwy,a hwz). Šie lielumi tiek izmantoti tālākā vibrācijasekspozīcijas novērtēšanā, aprēķinot kopējo frek vencēsizsvaroto vibropaātrinājumu (a hv, m/s 2 ).Frekvencēs izsvaroto vibropaātrinājumu a hwkatraiasij aprēķina, izmantojot formulu:līdz 1,7, lai iegūtu kopējo vibrācijas vērtību (sī kākainformācija atrodama LV EN ISO 5349 – 2; skat.sadaļā par tehniskām normām).Kopējo frekvencēs izsvaroto vibropaātrinājumu irsva rīgi aprēķināt, lai noteiktu dienas vibrācijaseks pozīciju, kādai ir pakļauts nodarbinātais darbavidē. Tāpēc plaukstas – rokas vibrācijas radītā riskaizvēr tēšanā tiek izmantoti dati par dienas vibrācijasekspozīciju A(8), kurai nodarbinātais ir pakļauts darbadienas laikā. Dienas vibrācijas ekspozīcijas izvērtēšanāir svarīgi ņemt vērā laika periodu, kurāno darbinātais ir pakļauts vibrācijas iedarbībai, veicotkādu konkrētu darba procesu darba dienas laikā(piemēram, zāģējot kokus ar ķēdes motorzāģi) unvibrācijas līmeni, kas rodas šī procesa laikā.Dienas vibrācijas ekspozīcijas aprēķināšanai tiekizmantota formula:a hw=, kurA(8)=, kurW hi– izsvarošanas faktors katrai 1/3 oktāvu joslai,m/s 2 ;a hi– paātrinājuma vidējā kvadrātiskā vērtība, kasmērīta katrā 1/3 oktāvu joslā, m/s 2 .Kopējo (summu visām trim asīm) frekvencēs izsvarotovibropaātrinājumu visām asīm aprēķina, izmatojotformulu:a hv=, kura hv– kopējais frekvencēs izsvarotais vibro paātrinājumsjeb (frekvencēs izsvaroto ortogonālo asupaātrinājuma summa, m/s 2 .Dažos gadījumos nav iespējams veikt vibro paātrinājumamērījumus visām trijām asīm. Ja mērījumitiek veik ti vienai vai divām asīm, tad asij, kurā irvislielākā vib rācija (ja vien tā ir nosakāma) ir jābūtiekļautai ša jos mērījumos. Tādos gadījumos kopējaivibrācijas vērtībai (t.i. a hv) jābūt precīzi novērtētai,balstoties uz iz mērītām vibropaātrinājuma vērtībāmun ievērojot rei zinātāju. Vibrācijas asij, kurā vibrācijair vislielākā, tiek ieteikts reizinātājs robežās no 1,0A(8) – līdzvērtīgs (alternatīvs) apzīmējums dienasvibrācijas ekspozīcijai a hv(eq,8h);T – kopējais vibrācijas ekspozīcijas (a hv) ilgumsvisas darba dienas garumā;T 0– 8 stundu darba dienas ilgums (28 800 s).Bieži vien nodarbinātie darba dienā veic vairākusdarba procesus, līdz ar to viņi tiek pakļauti dažāduvibrāciju līmeņu iedarbībai darba dienas laikā. Laivarētu precīzi aprēķināt dienas vibrācijas ekspozīcijuA(8), aprēķinos tiek izmantota sekojoša formula:A(8)= , kura hvi– frekvencēs izsvarotais vibropaātrinājumskatram atsevišķam darba procesam i;n – individuālo vibrācijas ekspozīciju skaits;T i– vibrācijas ekspozīcijas ilgums atsevišķamdarba procesam, i.

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ18 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASPiemērs:Būvniecībā nodarbinātais parasti dienā veic trīsdarba procesus, kuros viņš tiek pakļauts vibrācijasiedarbībai:1. darba process: nodarbinātais 1 stundu no visasdarba dienas (8 h) veic skrūvju skrūvēšanu ar rokasurbjmašīnu, kur darba procesa laikā kopējaisvibropaātrinājums ir 2 m/s 2 ;2. darba process: nodarbinātais 3 stundas no visasdar ba dienas veic materiāla slīpēšanu ar rokasslīpma šīnu, kur kopējais vibropaātrinājums ir3,5 m/s 2 ;3. darba process: nodarbinātais 0,5 stundas veic materiālazāģēšanu ar ķēžu motorzāģi, kur kopē jaisvibropaātrinājums ir 10 m/s 2 .Ņemot vērā šos trīs dažādos darba procesus, ar dažādiemvibropaātrinājumiem, tiek aprēķināta dienasvib rācijas ekspozīcija, kurai tiek pakļauts darbinieks8 stundu darba dienā (8 h).Sēdoša darba veicējiem piemēro sekojošus koeficientus:k xun k y= 1,4; k z= 1,0.Visa ķermeņa vibrācijas dienas ekspozīciju aprēķinalīdzīgi kā plaukstas un rokas vibrācijai, ņemot vērā visusatsevišķos darba procesus 8 stundu darba dienā.Gadījumos, kad vibrācija sastāv no neregulāriem,retiem triecieniem un pārejošām vibrācijām, papilduspamatmetodei, pielieto arī ceturtās pakāpes vibrācijasdevas vērtības (VDV) metodi visa ķermeņa dienasekspozīcijas raksturošanai:, kurVDV – vibrācijas devas vērtība;a w(t)– momentānais frekvenču izsvarotais vibropaātrinājums;T – mērījuma ilgums;dt – laika diferenciālis.Visa ķermeņa vibrācijas ietekmes uz veselību novērtēšanajāveic atsevišķi katrai ortogonālajai asij,ņemot vērā augstāko frekvencēs izsvaroto vibro paātrinājumu(a w).Ja nepastāv dominējošas vibrācijas asis, vibrācijasradītā riska novērtēšanā izmanto kopējo frekvencēsizsvaroto vibropaātrinājumu visām asīm a wv, ko aprēķinaizmantojot formulu:, kurŠīs metodes pielietošana ir svarīga vibrācijas radītāriska novērtēšanā uz cilvēka veselību, ja tiekpārsniegta sekojoša sakarība:= 1,75, kurVDV (8h) – vibrācijas devas vērtība 8 stundu darbadienā;A(8) – dienas vibrācijas ekspozīcija, kas aprēķinātaar pamatmetodi;T(8h) – darba dienas ilgums 8 stundas.a wx, a wy, a wz– frekvenču izsvarotie vibropaātrinājumiattiecīgajās asīs, m/s 2 ;k x, k y, k z– koeficienti attiecīgajiem vibropaātrinājumiem.

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS19DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒMinistru kabineta noteikumi Nr. 28416. Tiek noteiktas šādas vibrācijasekspozīcijas robežvērtības unekspozīcijas darbības vērtības:16.1. plaukstas un rokas vibrācijai:16.1.1. standartizētā astoņu stunduatskaites perioda dienas ekspozīcijasrobežvērtība ir 5 m/s 2 ;16.1.2. standartizētā astoņu stunduatskaites perioda dienas ekspozīcijasdarbības vērtība ir 2,5 m/s 2 ;16.2. visa ķermeņa vibrācijai:16.2.1. standartizētā astoņu stunduatskaites perioda dienas ekspozīcijasrobežvērtība ir 1,15 m/s 2 ;16.2.2. standartizētā astoņu stunduatskaites perioda dienas ekspozīcijasdarbības vērtība ir 0,5 m/s 2 .Nodarbinātie nedrīkst tikt pakļauti plaukstas un rokasvibrācijas ekspozīcijai, kas pārsniedz vibrācijasstan dar tizētā astoņu stundu atskaites perioda dienasekspozīcijas robežvērtību – 5 m/s 2 un visa ķermeņavibrācijas ekspozīcijai, kas pārsniedz vibrācijasstandartizētā astoņu stundu atskaites perioda dienaseks pozīcijas robežvērtību – 1,15 m/s 2 . Tas nozīmē,ka vibrācijas ekspozīcija, kas darba dienas laikāiedar bojas uz nodarbināto, nedrīkst būt augstāka par5 m/s 2 – plaukstas un rokas vibrācijai un 1,15 m/s 2– visa ķermeņa vibrācijai. Šo vadlīniju pielikumāir dots pieļaujamais vibrācijas ekspozīcijas ilgumsdarba dienā atbilstoši novērtētajai vibrācijas ekspozīcijasvērtībai, ko ievērojot, vibrācijas ekspozīcijanodarbinātajam nepārsniegs iepriekš minētās vibrācijasdienas ekspozīcijas robežvērtības. Pārējāat li kušajā darba laikā nodarbinātais nedrīkst tiktpakļauts vibrācijai, jo tad var tikt pārsniegta šī dienaseks po zīcijas robežvērtība.Jāņem vērā, ka jau zemāka vibrācijas ekspozīcija –plaukstas un rokas vibrācijas standartizētā astoņustundu atskaites perioda dienas ekspozīcijas darbībasvērtība – 2,5 m/s 2 un visa ķermeņa vibrā cijasstandartizētā astoņu stundu atskaites perioda dienasekspozīcijas darbības vērtība – 0,5 m/s 2 , var radītnodarbināto veselības traucējumus vai traucēt veiktdarba pienākumus. Tāpēc jau dienas ekspozīcijasdar bības vērtības pārsniegšanas gadījumā darba devējamjāveic atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu nodarbinātospret vibrācijas kaitīgo iedarbību uz viņudrošību un veselību.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28417. Ja vibrācijas iedarbība uz nodarbinātodarba vietā pārsvarā ir zemāka par šonoteikumu 16. punktā noteiktajāmekspozīcijas darbības vērtībām, un tikaireizēm pārsniedz vibrācijas ekspozīcijasrobežvērtības, darba devējs ir tiesīgspieļaut šo noteikumu 16.1.1. un 16.2.1.apakšpunktā minēto dienas ekspozīcijasrobežvērtību pārsniegšanu, nodrošinot,ka vidējā vibrācijas ekspozīcijas vērtība40 stundās ir mazāka par 5 m/s 2plaukstas un rokas vibrācijai un mazākapar 1,15 m/s 2 visa ķermeņa vibrācijai,un ievērojot šādas prasības:17.1. visu nedēļu tiek veikts vibrācijaslīmeņa monitorings, un vidējāekspozīcijas vērtība 40 stundāsnepārsniedz ekspozīcijasrobežvērtības;17.2. darba devējs iesniedz Valstsdarba inspekcijā vibrācijas līmeņamonitoringa rezultātus unpaskaidrojumu par darba apstākļiem,kuros nepieciešams pārsniegt dienasekspozīcijas robežvērtību;17.3. darba devējs nodrošina darbaaizsardzības pasākumus, kas līdzminimumam samazina vibrācijasradīto risku un nodrošinanodarbināto drošību un veselībasaizsardzību.Ja darba devējs nevar nodrošināt, ka netiek pār sniegtasikdienas vibrācijas ekspozīcijas pieļauja mās robežvērtībasun darbības vērtības, tad iespējams izmantotnedēļas vibrācijas ekspozīcijas vidējo dienaslīmeni, kas tiek noteikts visas darba nedēļaslaikā.Ja darba devējs vēlas aizstāt dienas vibrācijas ekspozīcijaslīmeni ar nedēļas vibrācijas ekspozīcijas vi dējodienas līmeni, viņš, ievērojot šajā punktā noteiktāsprasības, veic nepārtrauktu vibrācijas līmeņa monitoringunedēļas garumā, pārliecinoties vai kopējaisvibrācijas līmenis, kas nedēļas laikā iedarbojas uz

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS21DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒizmantots jebkuru citu darba vides risku novēr tē šanai.Veicot riska novērtēšanu jāizvērtē visi faktori,kas var ietekmēt vibrācijas iedarbību uz nodarbi nātajiem. Pamatojoties uz riska novērtēšanu pēc tamvarēs noteikt pasākumus, kas samazinātu vibrācijasekspozīciju, tādējādi veicinot preventīvo aizsardzību.Svarīgi ir novērtēt vibrācijas ekspozīcijas līmeni untā iedarbības ilgumu uz nodarbinātajiem. Ja no darbinātietiek pakļauti vibrācijai ilgāk par 8 stundāmdienā vai ilgāk par 40 stundām nedēļā, attiecīgipalielinās dienas vai nedēļas vibrācijas ekspozīcijaslīmenis.ietekmējusi vibrācijas iedarbība.Uz nodarbinātajiem kombinācijā ar vibrāciju biežiiedarbojas arī citi kaitīgi faktori, kā troksnis, aukstums,toksiskas vielas, u.c. Šie faktori savstarpējipastiprina viens otra kaitīgo ietekmi, piemēram,aukstums pastiprina asinsrites traucējums, veicinot“balto pirkstu” sindromu.Paaugstinātas vibrācijas līmenis īpaši kaitīgs nodarbinātajiem,kuri pieder īpaši jutīgai riska grupai:grūtnieces, pusaudži u.c.Lai novērtētu, cik lielā mērā nodarbinātie pakļautivibrācijas ietekmei, jāņem vērā, cik lielā mērā tiekpārsniegtas 16. punktā noteiktās plaukstas un rokasun visa ķermeņa ekspozīcijas robežvērtības unekspozīcijas darbības vērtības.Darba aprīkojuma ražotājam iekārtas atbilstības deklarācijāir jāsniedz informācija par aprīkojuma ra dīto vibrācijaslīmeni (ja tiek pārsniegtas ekspo zīcijas darbībasvērtības: plaukstas un rokas vibrācijai – 2,5 m/s 2un visa ķermeņa vibrācijai – 0,5 m/s 2 ), kā to nosa ka2000. gada 30. maija Ministru kabineta noteikumuNr. 186 “Par mašīnu drošību”. Šī informācija īpašilietderīgi var tikt izmantota, salīdzinot dažādas darbaiekārtas. Turklāt, cik lielu vibrāciju katra iekārtaradīs ražošanas procesā konkrētā uzņēmumā, aršiem mērījumiem droši nevar paredzēt. Apstākļi ikdienasdarbā var būt pavisam citādi, nekā nosakotvibrācijas līmeni iekārtas atbilstības deklarācijas sagatavošanai. Tāpēc, iegādājoties darba aprīkojumu,jāapsver iespēja pirkuma līgumā iekļaut garantiju,ka iekārta konkrētā uzņēmuma ražošanas apstākļosneradīs lielāku vibrācijas ekspozīciju kā garantētsiekārtas atbilstības deklarācijā. Iekārtas atbilstībasdeklarācijā jābūt norādītai arī vibrācijas mērīšanasmetodei. Iegādājoties darba aprīkojumu, vajadzētukonsultēties pie speciālista.Speciālistam, kurš veic vibrācijas radītā riska novērtēšanu,jāzina kā vibrācija iedarbojas uz cilvēka organismu,kādus veselības traucējumus var izraisīt paaugstināta vibrācijas iedarbība, kādi faktori pastiprinavibrācijas kaitīgo ietekmi un jāseko literatūrāpieejamai informācijai par šo tēmu. Nozīmīgu informācijusniedz arī veselības pārbaužu rezultāti, pēckuriem var redzēt vai nodarbināto veselību ir ne ga tīviMinistru kabineta noteikumi Nr. 28420. Darba devējs dokumentē un glabā visusvibrācijas novērtēšanas un mērījumurezultātus vismaz 45 gadus, pēc tam tosnodod arhīvā.Vibrācijas mērījumu rezultātus jāuzglabā vismaz45 gadus, jo risks, ka vibrācijas iedarbība radīs veselības traucējumus pieaug, palielinoties laikam, kurunodarbinātais bijis pakļauts paaugstinātas vib rācijasiedarbībai darba vidē, un vibrācijas slimībavar tikt konstatēta pat pēc vairākiem gadiem. Dokumentācijas saglabāšanas un arhivēšanas kārtība noteikta likumā “Par arhīviem” (26.03.1991.), bet elektroniskāsdokumentācijas arhivēšanas kārtība noteikta2002. gada 2. aprīļa Ministru kabineta no teikumosNr. 141 “Informācijas sistēmās esošo do kumentētodatu un elektronisko dokumentu arhi vēšanas noteikumi”.Turklāt visu dokumentu, kas saistīti ar vibrācijasriska izvērtēšanu darba vidē, no došanas kār tībuvalsts arhīvam nosaka 2004. gada 2. marta Ministrukabineta noteikumi Nr. 117 “Noteikumi par elektroniskodokumentu izvērtēšanas veidu un nodošanuvalsts arhīvam glabāšanā”.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28421. Nodarbinātajiem un uzticības personāmir tiesības iepazīties ar vibrācijas radītāriska novērtējuma rezultātiem, taiskaitā mērījumu rezultātiem, un, janepieciešams, to labākai izpratneipieprasīt darba devēja vai viņanorīkota darba aizsardzības speciālistapaskaidrojumus.

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ22 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASDarba devējs informē nodarbinātos par riska faktoriem,kuriem viņi ir pakļauti darba vidē (ap mā cī bu,instruktāžu, sapulču un citos veidos). No darbinātajiemun viņu uzticības personām ir tiesības saņemtinformāciju par vibrācijas iespē jamo iedarbī bu uz viņudrošību un veselību un riska novērtēša nas rezultātiem,kā arī iepazīties ar mērī jumu re zul tā tiem. Janodarbinātie vai uzticības personas šajā in formācijāneorientējas un, lai to saprastu, vēlas saņemt skaidrojumu,darba devējam tas ir jānodro šina.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28422. Darba devējs nodrošina, lai vibrācijasradītā riska novērtējuma rezultāti, taiskaitā mērījumu rezultāti, būtu pieejamiārstam vai ārstniecības iestādei, kasatbild par nodarbinātā veselības aprūpi.Lai ārsts varētu nodrošināt optimālu nodarbinātoveselības uzraudzību, viņam jāsaņem informācijapar riska novērtējumu nodarbinātā darba vietā unvibrācijas mērījumu rezultātiem.3.VIBRĀCIJAS RADĪTĀ RISKANOVĒRŠANA UN SAMAZINĀŠANAMinistru kabineta noteikumi Nr. 284III. Vibrācijas radītā riska novēršana unsamazināšana23. Darba devējs nodrošina vibrācijas radītāriska novēršanu vai samazināšanu līdzminimumam (zemākajam praktiskiiespējamam līmenim), īpaši vibrācijasavotā un vibrācijas izplatības ceļos,ņemot vērā tehnisko progresu unpieejamos pasākumus un līdzekļusvibrācijas ierobežošanai un kontrolei.Lai samazinātu vibrācijas negatīvo ietekmi uz nodarbinātiem,ir nepieciešams veikt virkni pasākumu,kuri vērsti uz vibrācijas līmeņa sama zināšanu. To varpanākt ar dažādiem tehniskiem paņēmieniem: sa mazinotvibrācijas līmeni tā raša nās avotā un samazinotvibrācijas pārnešanu uz nodarbinātajiem.Vibrācijas samazināšana tās rašanās vietā:• plaukstas un rokas vibrācijas iedarbības gadījumā– stipri vibrējošus rokas instrumentus aizstāj armazāk vibrējošu aprīkojumu vai instrumentiem,kas darbojas balstoties uz citiem principiem;darba metodes, kurās tiek izdarīti sitieni tiekaizstātas ar nepārtrauktas darbības sistēmām u.c.;• visa ķermeņa vibrācijas iedarbības gadījumā – izvēlētiestransporta līdzekļus vai darba iekārtas atbilstošidarba uzdevumam, veikt iekārtu plān veidaapkopi un uzturēt tās kārtībā; infor mēt nodarbinātospar visatbilstošākām darba meto dēm u.c.Vibrācijas pārnešanas samazināšana:• plaukstas un rokas vibrācijas iedarbības gadījumā– samazināt instrumenta vibrācijas novadīšanu uzrokām, izmantojot amortizāciju (rokturi ar vib rācijuslāpējošu materiālu apdari, rokturi ar vibrācijuslāpējošu atsperu izmantošanu, vibrāciju slāpējošasčaulas ap instrumentiem u.c);Pastāv dažādi veidi, kā panākt vibrācijas ekspozīcijassamazināšanu darba dienas laikā, bet daži uzska tā milabas prakses piemēri vibrācijas līmeņa sama zi nāšanaidarba procesa laikā minēti 2. tabulā.Daži labas prakses piemēri vibrācijaslīmeņa samazināšanaiInstrumentsVIRSMUBLIETĒTĀJIatskaldāmieāmuriInstrumentaradītais vibrācijaspaātrinājumspirmspreventīviempasākumiem, a hw,m/s 2no 15 līdz 50no 8 līdz 152.tabulaInstrumentaradītaisvibrācijaspaātrinājumspēc preventīvopasākumuveikšanas a hw,m/s 2pēc rokturaaprīkošanas aramortizatoruvibrācijaslīmenissamazinājās no1 līdz 10pēc atsitienasamazināšanasvibrācijaslīmenissamazinājāszem 3

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS23DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ• visa ķermeņa vibrācijas iedarbības gadījumā – starpvibrācijas avotu un nodarbināto izveido amorti zējošuselementus (transportlīdzekļa riepas, transportlīdzekļaamortizācija, amortizētas vadī tāju kabīnesun sēdekļi, vibrāciju slāpējošas grīdas); izveidoergonomisku darba vietu, atbilsto ši izvēloties sēdekļus,kas palīdz uzlabot nodarbinātā ķermeņa stāvokliun samazināt uz ķermeni pārvadīto vibrāciju(amortizēti, ērti sēdekļi) (skat. 9. attēlu).9. attēls. Vibrāciju amortizējošs transporta līdzekļavadītāja sēdeklis.Viens no labvēlīgākiem risinājumiem vibrācijasiedar bības samazināšanai ir iekārtu apkalpošana, izmantojottālvadību vietās, kur tas ir iespējams.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28424. Ja tiek pārsniegta šo noteikumu 16.1.2.un 16.2.2. apakšpunktā noteiktādienas ekspozīcijas darbības vērtība,pamatojoties uz riska novērtējumarezultātiem, darba devējs izstrādāpasākumu plānu, lai līdz minimumamsamazinātu vibrācijas iedarbību un ar tosaistītos riskus. Pasākumu plānā paredz:24.1. citas darba metodes, kurās vibrācijasiedarbība ir mazāka, ja tehnoloģiskaisprocess to atļauj;24.2. veicamajam darbam piemērotu darbaaprīkojumu ar atbilstošu ergonomiskukonstrukciju, kas rada vismazākoiespējamo vibrāciju;24.3. iespēju izmantot papildaprīkojumu,kas samazina vibrācijas ietekmi uznodarbināto (piemēram, sēdekļi,kas efektīvi samazina visa ķermeņavib rā ciju, rokturi, kuri samazinavibrā ciju, kas tiek pārvadīta uz plaukstuun roku);24.4. darba vietu un darba aprīkojumaizvietojumu, kas samazina vibrācijasietekmi uz nodarbināto;24.5. atbilstošu darba aprīkojuma un darbavietas iekārtojuma apkopi;24.6. nodarbināto informēšanu unapmācī bu, īpaši attiecībā uz pareizuun dro šu darba aprīkojuma lietošanu,lai līdz minimumam samazinātu viņupakļaušanu vibrācijai;24.7. vibrācijasiedarbības ilguma un intensitātesierobežošanu, lai darba laiks, kad uznodarbināto iedarbojas paaugstinātsvibrācijas līmenis, nepārsniegtušo noteikumu pielikumā noteiktovibrācijas ekspozīcijas ilgumu;24.8. atbilstošus darba grafikus arpietiekamu atpūtas laiku;24.9. atbilstošu darba apģērbu (piemēram,apģērbu, kas vibrācijas ietekmeipakļauto nodarbināto pasargā noaukstuma un mitruma).Darba devēja pienākums ir novērst vibrācijas radītorisku nodarbināto drošībai un veselībai vai, ja navtehniski iespējams šo risku novērst, to nepieciešamssamazināt līdz minimumam. Novēršot vai samazinotvibrācijas radīto risku, darba devējam pirmām kārtāmjāizmanto kolektīvos aizsardzības pasākumus:Vibroizolācija ir viens no galvenajiem veidiem, kāsamazināt vibrāciju, radot elastīgas saites, piemēram,amortizējoši mīksti gumijas rokturi vai atsperes(skat.10. attēlu).Lietojot pret vibrācijas iedarbību drošus ķēžu motorzāģus,kas darba procesā rada zemu vibrācijas līmeni,paātrinājuma līmenis samazinās vairākas reizes.Šā veida motorzāģiem ir regulāri jāveic tehniskā apkopeun jāprot pareizi/droši izmatot tos darbā. Tehniskajāapkopē obligāti jāiekļauj regulāra vibrācijasiedarbību absorbējošā materiāla pārbaude un nepieciešamībasgadījumā arī tā nomaiņa. Tikai dažas pneimatiskoiekārtu ražojošās kompānijas izgatavo pretvibrāciju drošas ierīces: pneimatiskos skaldīšanasāmurus, pneimatiskos urbjus u.c.

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ24 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS10. attēls. Slīpmašīna ar vibrāciju izolējošiemmateriāliem (rokturi un korpusu).11.3. attēls. Vibrācijas dzēšana, izmantojot gumijaspaliktņus zem iekārtas balstiem.Vibrodzēšana – darba galdu novieto uz pamatnes,kuram ir liela masa un aprīko to ar nepieciešamiemamortizatoriem, piem., amortizējoši gumijas vaitermoelastoplastu paliktņiem zem kājām, atsperēm(skat. 11.1., 11.2., 11.3. un 11.4. attēlus).11.4. attēls. Vibrācijas amortizatori - gumijas paliktņi.Vibrācijas iedarbības samazināšanai darba devējsnodrošina nodarbinātos ar individuālās aizsardzībaslīdzekļiem – tos lieto vibrācijas iedar bī bas laikā,piemēram, pretvibrācijas cimdi ar spe ciālu vizkoelastīgu (želejveidīgu) vai gumijas polste rē ju mu(skat. 12.1. attēlu), apavi ar speciālu vibrāciju amortizējošupoliuretāna zoli (skat. 12.2. attēlu).11.1. attēls. Vibrācijas dzēšana, izmantojot atsperes.Vibrāciju izolējošs slānisVibrējošaiekārtaNelielsvibrācijas &trokšņalīmenis11.2. attēls. Vibrācijas dzēšana, izmantojot atsperes unvibrāciju izolējošu slāni.Parastie darba cimdi (kokvilnas, ādas), kurus lie to lielākādaļa nodarbināto, nesamazina plaukstas – rokasvibrācijas iedarbību, kas iedarbojas uz no dar binātocaur rokām, kad viņš lieto ierīces un aprīkojumu.Vibrāciju absorbējoši cimdi tiek ražoti, izmantojotvizkoelastīga materiāla slāni. Vibrā cijas mērījumipa rāda, ka šiem cimdiem ir iero bežota efektivitātezemo frekvenču vibrācijas absorbcijai, kas ir galvenaisizraisītājs ar vibrāciju saistītu veselības trau cējumuattīstībai. Tādēļ tie nodro šina aizsardzību pretvibrācijas izraisīto “balto pirkstu” sindromu, betpilnībā nenovērš vibrācijas nelabvēlīgo ietekmi.Cimdi dod arī daļēju aizsardzī bu pret plaukstas – rokasvibrācijas iedarbību un citiem ražošanas procesāpastāvošiem riska faktoriem (pret sagriešanos, noberzumiem),kā arī aizsargā nodar bināto rokas no zemastemperatūras iedarbības. Tā rezultātā cimdi varsamazināt sākotnējo “balto pirkstu” jutīguma lēkmjurašanās biežumu.

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS25DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒSamazināt vibrācijas ekspozīciju, kurai pakļautsno darbinātais, darba devējs var arī atbilstoši plā nojotdarba laiku, t.i., samazinot to laiku, kurā no darbinātaispakļauts paaugstinātam vibrācijas līmenim.Vibrācijas līmeņi un atbilstoši laiks, ilgāk par kurunodarbinātais nedrīkst tikt pakļauts šādam vibrācijaslīmenim, doti pielikumā.Darba devējam nodarbinātajiem jānodrošina profesionāladarba pieredze un jāpiedāvā izglītojošas programmas,kas nodrošina nodarbināto kvalifikācijascelšanu drošam darbam ar vibrējošām iekārtām.12.1. attēls. Vibrāciju absorbējoši cimdi un puscimdi.Nodarbinātie var samazināt plaukstas un rokasvibrācijas izraisīto risku ne tikai ar vibrāciju ab sorbējošocimdu un ar pret vibrācijas iedarbību drošuierīču lietošanu, bet arī ar sekojošiem pasā kumiem:• minimāli izmantot rokas satvērienu, tā samazinotvibrācijas iedarbības spēku;• nēsāt atbilstošu darba apģērbu, arī cimdus, lairokām būtu silti;• nepakļaut sevi ilgstošai vibrācijas iedarbībai,ievērojot atpūtas pauzes;• atpūtināt un atbrīvot roku satvērienu no iekārtām,kad vien darba procesā tas ir iespējams;• veikt regulāru iekārtu tehnisko apkopi;12.2. attēls. Vibrāciju absorbējoši apavi un zoles.• konsultēties ar ārstu, gadījumos, kad ir aizdomaspar veselības traucējumiem, kas ir raksturīgi vibrācijasslimībai, un jautāt par iespējām nomai nītdarbu ar mazāku vibrācijas iedarbību;Vibrācijas iedarbības samazināšanas nolūkos darbadevējs veic optimālo darba organizāciju un plānodar ba procesu tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu vibrāciju radošus procesus. Darba devējs darbavietu un tās aprīkojumu plāno tā, lai novērstu paaugstinātuvibrācijas iedarbību. Iegādājoties darbaaprīkojumu un iekārtas, plānojot darbu pie tām,jau laikus jādomā par to, lai šis aprīkojums neradītuvibrāciju, kas būtu bīstams nodarbināto drošībai unveselībai. Ja darba vietā esošās iekārtas ir nolietotasun rada paaugstinātu vibrācijas līmeni, tās pēciespējas ātrākā laika periodā jānomaina ar jaunāmiekārtām, kas nerada šādu vibrācijas līmeni.• izvairīties no bojātu ierīču izmantošanas (skat.13. attēlu).13. attēls. Bojāts aprīkojums (slīpripa).

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ26 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASVisa ķermeņa vibrācijas iedarbību samazinātpalīdz sekojoši pasākumi:• uz vibrējošas virsmas pavadītā laika samazināšana;• vibrējošu avotu vai virsmu mehāniska izolēšana;• atbilstošas aprīkojuma tehniskās apkopes nodrošināšana;• vibrāciju absorbējošu sēdekļu uzstādīšana un tāregulāra apkope.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28425. Nodarbināto nedrīkst pakļaut tādaivibrācijai, kura pārsniedz šajosnoteikumos noteiktās ekspozīcijasrobežvērtības.26.2. nosaka un analizē iemeslus,kāpēc ekspozīcijas robežvērtība irpārsniegta;26.3. veic izmaiņas darba aizsardzībaspasākumos, lai novērstu atkārtotuekspozīcijas robežvērtībupārsniegšanu.Ja, neskatoties uz veiktajiem aizsardzības pasā kumiem,vibrācijas līmenis, kas darba vietās iedarbojasuz nodarbinātajiem, pārsniedz vibrācijasdie nas ekspozīcijas robežvērtības, jāveic tūlītējipasākumi. Jāveic rūpīga situācijas analīze, lai atklātuvibrācijas ekspozīcijas robežvērtību pārsniegšanasiemeslus, veiktu nepieciešamās iz maiņasdarba aizsardzības pasākumos, lai to pazeminātukā minimums līdz robežvērtībām, un lai nodarbinātienetiktu pakļauti šādam viņu veselībaikaitīgam vibrācijas līmenim.Darba devēja pienākums ir sekot, lai vibrācijas līmenisdarba vietās neradītu risku nodarbināto drošībaiun veselībai un lai tas nepārsniegtu Noteikumu16. punktā noteiktās robežvērtības. Tas nozīmē, kavibrācijas līmenis, kas iedarbojas uz nodarbināto,nedrīkst pārsniegt plaukstas un rokas vibrācijasstan dartizētā astoņu stundu atskaites perioda dienasekspozīcijas robežvērtību – 5 m/s 2 un visa ķermeņavibrācijas standartizētā astoņu stundu atskaites periodadienas ekspozīcijas robežvērtību – 1,15 m/s 2 .Ja vibrācijas līmenis, kas iedarbojas uz nodarbināto,tomēr pārsniedz minētās robežvērtības, darba devējsnekavējoties veic pasākumus, lai novērstu šo paaugstinātāvibrācijas līmeņa radīto risku.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28426. Ja pēc veiktajiem darba aizsardzībaspasākumiem vibrācijas līmenis darbavietās pārsniedz vibrācijas ekspozīcijasrobežvērtības, darba devējs:26.1. nekavējoties veic pasākumus, lainepieļautu nodarbināto pakļaušanušādai vibrācijai un samazinātuvibrāciju līdz līmenim, kas nepārsniedzvibrācijas ekspozīcijas robežvērtības;Ministru kabineta noteikumi Nr. 28427. Veicot darba aizsardzības pasākumusvibrācijas radītā riska novēršanaivai samazināšanai, darba devējsnodrošina, lai pasākumi būtupiemēroti arī to nodarbinātoaizsardzībai, kuriem saskaņā arnormatīvajiem aktiem ir noteikta īpašaaizsardzība (personām līdz 18 gaduvecumam, grūtniecēm, sievietēmpēcdzemdību periodā, personām arīpašām vajadzībām).Izstrādājot un veicot darba aizsardzības pasā kumus,jāņem vērā īpašam riskam pakļautie nodarbinātie,t.i., grūtnieces, jaunieši u.tml.Pusaudži ir jutīgāki pret darba vidē esošo riska faktoruiedarbību, jo viņu organisms vēl nav pilnībā nobriedis.2002. gada 28. maija Ministru kabineta noteikumosNr. 206 “Noteikumi par darbiem, kuros aizliegtsnodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšanašajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudžuprofesionālo apmācību” ir norādīti tie riska faktoriun darbības veidi, kuros pusaudžus nedrīkstpakļaut tiešai vibrācijas iedarbībai.

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS27DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒLiteratūrā ir dati, ka intensīva vibrācijas iedarbībanelabvēlīgi ietekmē grūtnieces veselības stāvokli(var rasties vibrācijas slimības simptomi) un grūtniecības norisi (komplikācijas bērna iznēsāšanaslai kā un dzem dībās). Ja māte grūtniecības laikātiek pakļauta paaugstinātas vibrācijas ietekmei,kas rada arī paaug stinātu troksni darba vidē, tadjaun dzimušajiem var būt novērojami arī dzirdestraucējumi.Ja darba devējs, pamatojoties uz darba vides riskanovērtējumu, konstatē, ka veicamais darbs ir saistītsar vibrācijas iedarbību, kas var apdraudēt grūtnieču,sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, vai viņu bērnudrošību vai veselību, tad darba devējam ir pienākumsveikt nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus,lai nodrošinātu viņu drošību un veselību. Ja tas naviespējams, tad darba devējs norīko grūtnieci vai sievieti,kas baro bērnu ar krūti, citā darbā, kā tas noteiktsMinistru kabineta noteikumos Nr. 379 “Darbavides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”(23.08.2001.).Ministru kabineta noteikumi Nr. 28428. Darba devējs nodrošina nodarbinātosar atbilstošām sadzīves un atpūtastelpām, kas ir apsildāmas un kurāsnodarbinātajiem ir iespēja atpūsties bezvibrācijas ietekmes radīta riska.Lai novērstu vibrācijas kaitīgo ietekmi uz nodar binātajiem,liela nozīme ir racionāla darba un atpūtasrežīma organizēšanai. Ieteicams ieviest 10 minūšupārtraukumus ik pēc divām vibrācijas ietekmē pavadītām darba stundām, kurus nodarbinātie pavadaatpūtas telpās, kā to nosaka 2002. gada 19. martaMi nistru kabineta noteikumi Nr. 125 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” un 2003. gada 25.feb ruāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 “Darbaaizsardzības prasības, veicot būvdarbus”. Šādasatpūtas telpas būtu jāierīko katrā uzņēmumā, kurir paaugstināts vibrācijas līmenis, lai nodarbinātietajās varētu atpūsties no vibrācijas iedarbības, kā arīsasildīties, veicot darbus pazeminātas temperatūrasapstākļos. Šajās telpās vibrācijas līmenim jābūt cikvien iespējams zemam.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28429. Darba devējs nodrošina, lainodarbinātie, kas pakļauti vibrācijasradītam riskam darba vietā, un šonodarbināto pārstāvji tiktu apmācītiun viņiem saprotamā formā saņemtuinformāciju par:29.1. vibrācijas radīto risku nodarbinātodrošībai un veselībai, kā arīiespējamiem ievainojumiem, ko varradīt lietotais darba aprīkojums;29.2. darba aizsardzības pasākumiem,īpaši tiem, kas līdz minimumamsamazina vibrācijas radītā riskaietekmi uz nodarbinātā drošību unveselību;29.3. vibrācijas ekspozīcijas robežvērtībāmun ekspozīcijas darbības vērtībām;29.4. vibrācijas mērījumu un riskanovērtēšanas rezultātiem;29.5. vibrācijas radīto veselības traucējumupazīmēm, veselības traucējumusavlaicīgas atklāšanas nozīmiun rīcību veselības traucējumugadījumā;29.6. apstākļiem, kādos nodarbinātajiem irtiesības uz veselības pārbaudēm unšo pārbaužu nozīmi;29.7. drošām darba metodēm, pareizu undrošu darba aprīkojuma lietošanu,lai izvairītos no vibrācijas radītā riska;29.8. nodarbināto rīcību, ja noticisnelaimes gadījums darbā, kas saistītsar vibrācijas ietekmi uz nodarbināto.Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma (26.06.2001.)14. pantu darba devējs nodrošina nodarbināto apmācībapirms darba uzsākšanas un katru reizi, kad irbūtiski mainīta darba vide vai darba organizācija.Apmācībai jāatbilst nodarbinātā spējām un paredzamādarba uzdevuma prasībām, un tai jāsatur visa29. punktā minētā informācija.Apmācība jāatkārto ik reizi, kad būtiski mainās darbaraksturs, darba apstākļi vai veicamie uzdevumi.Apmācības atkārtošana īpaši jāapsver gadījumos,kad nodarbinātais ir zaudējis zināšanas, jo ilgu laikubijis projām no savas darba vietas.

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ28 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS2003. gada 17. jūnija Ministru kabineta noteikumiNr. 323 “Noteikumi par apmācību darba aizsardzībasjautājumos” nosaka, ka nodarbinātajam, uzsākotdar bu jaunā darba vietā, jāveic ievadapmācību (t.sk.,ievadinstruktāžu) un apmācību darba vietā (t.sk.,instruktāžu darba vietā), kā arī jānodrošina atkārtotasapmācības (t.sk., instruktāžas), ko veic ne retāk kāvie nu reizi gadā, bet paaugstinātas bīstamības darbos– ne retāk kā reizi 6 mēnešos, lai atgādinātu darbaaiz sardzības noteikumu un instrukciju prasības. Janodarbinātais ir pārtraucis darbu uz laiku, kas ilgākspar 60 kalendārajām dienām, bet darbos ar bīstamāmiekārtām vai darbos ar paaugstinātu bīstamību –uz laiku, kas ilgāks par 45 kalendārajām dienām,tad nodarbinātajam darba vietā ir jāveic neplānotāinstruktāža.Darba devējs nodrošina, lai nodarbinātie un uzticībaspersonas saņemtu informāciju par visiem darba aizsardzībaspasākumiem, kuri tiek veikti viņu darbavietās, īpaši par pasākumiem, kurus darba devējsveic riska novērtēšanā, riska faktoru samazināšanaiun pasākumiem, kurus darba devējs veicis saistībā arnodarbināto obligātajām veselības pārbaudēm.Nodarbināto un viņu uzticības personu apmācībasun informēšanas galvenais mērķis ir novērst riskus,kas var rasties, nodarbinātajiem veicot savus darbapienākumus. Lai sasniegtu šo mērķi, apmācībai uninformēšanai jāietver vismaz sekojoši aspekti:• risku cēloņu un veida, kādā vibrācijas iedarbībavar radīt kaitējumu veselībai, izskaidrošana,īpašu uzmanību pievēršot vibrācijas ietekmes uzveselību un sākotnējo vibrācijas slimības pazīmjuizskaidrošana;• savlaicīgas vibrācijas slimības pazīmju konstatēšana;• vibrācijas dienas ekspozīcijas robežvērtības unvibrācijas dienas ekspozīcijas darbības vērtības,vibrācijas mērījumu rezultāti, kā arī paskaidrojumipar tiem;• paša nodarbinātā, uzticības personu un nodarbinātopārstāvju loma minēto risku apzināšanā;• individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanasnozīme;• informācija par visiem Noteikumu būtiskajiemaspektiem, īpaši tiem, kas attiecas uz veselībasuzraudzību, risku novērtēšanu un novēršanu vaisamazināšanu.Informācijai, ko darba devējs sniedz nodarbinātajiem,kas savā darba vietā pakļauti vibrācijas radītamris kam, jāsatur īpaša informācija par veselībaspār baužu organizāciju, informācija par ris kunovērtēšanas rezultātiem un īstenotajiem pasā kumiemtrūkumu novēršanā.Lielāko daļu šīs informācijas var izplatīt, izmantojotbukletus, plakātus un audiovizuālos medijus, kurosskaidrā formā uzsvērti būtiskākie aspekti. Jebkurāgadījumā, saskaņā ar Darba aizsardzības likuma(26.06.2001.) 10. pantu, katram nodarbinātajam jāsaņem informācija par riskiem un preventīvajiempasākumiem.4.VIBRĀCIJAS RADĪTĀ RISKANOVĒRŠANA UN SAMAZINĀŠANAMinistru kabineta noteikumi Nr. 284IV. Individuālo aizsardzības līdzekļulietošana30. Nodarbinātos, kas darba vietā tiek vaivar tikt pakļauti vibrācijas radītamriskam, darba devējs bez maksasnodrošina ar pietiekamu daudzumuindividuālo aizsardzības līdzekļu.Jāatceras, ka individuālās aizsardzības līdzekļu lietošanair papildus aizsardzības pasākums pēc kolektīvoaizsardzības pasākumu veikšanas un pareizas darbaorganizācijas, bet nekādā gadījumā tos ne aizvieto.Lai nodrošinātu pilnīgu nodarbināto aizsar dzī bupret risku viņu drošībai un veselībai, no dar binā tiejānodrošina ar piemērotiem indivi duā lajiem aizsardzībaslīdzekļiem saskaņā ar 2002. gada 20. augustaMinistru kabineta noteikumiem Nr. 372 “Dar baaizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsar dzībaslīdzekļus”. Individuālajiem aizsardzības lī dzekļiemierīko konkrētu, tikai šim nolūkam pa re dzētu,uzglabāšanas vietu. Darba devējs rūpējas, lai no darbinātajiem,kuri darba vietā pakļauti vibrācijai, kaspārsniedz vibrācijas dienas darbības vēr tī bas būtu

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS29DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒpiešķirti individuālie aizsardzības lī dzek ļi (pretvibrācijascimdi, ja nepieciešams arī pret vib rā cijas apavi),bet ja vibrācijas līmenis darba vietā pār sniedzvibrācijas ekspozīcijas robežvērtības, seko, lai in dividuālieaizsardzības līdzekļi obligāti tiktu lie toti.Visus izdevumus, kas saistīti ar individuālo aizsar dzībaslīdzekļu lietošanu un apkopi sedz darba de vējs.Individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde un apkopenedrīkst radīt nodarbinātajiem nekādus izdevumus.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28431. Individuālos aizsardzības līdzekļusizvēlas tā, lai, tos pareizi lietojot,vibrācijas radītais risks nodarbinātodrošībai un veselībai tiktu novērsts vaisamazināts līdz minimumam.32. Individuālie aizsardzības līdzekļi irpiemēroti konkrētam nodarbinātajamun viņa darba apstākļiem saskaņāar normatīviem aktiem parindividuālajiem aizsardzības līdzekļiemun to lietošanu.Individuālās aizsardzības līdzekļi nodrošina atbilstošuvibrācijas līmeņa pazemināšanu tikai tādāgadījumā, ja to lietošanā tiek ievērotas Ministrukabineta noteikumos Nr. 372 “Darba aizsardzībasprasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzek ļus”(20.08.2002.) noteiktās prasības.darba devējs izvēlas darba vietai visatbilsto šākosindividuālās aizsardzības līdzekļus.5.NODARBINĀTO VESELĪBASPĀRBAUDESMinistru kabineta noteikumi Nr. 284V. Nodarbināto veselības pārbaudes33. Ja nodarbinātais pakļauts vibrācijasiedar bībai, kas pārsniedz šo noteiku mu16.1.2. un 16.2.2. apakšpunktāno teiktās vērtības, darba devējsnodro ši na obligātās veselībaspārbaudes nor matīvajos aktos parobligātajām veselības pārbaudēmnoteiktajā kārtībā, lai pēc iespējas agrākkonstatētu vibrā cijas izraisītus veselībastraucējumus un nodrošinātu kvalitatīvunodarbināto veselības aizsardzību.Nodarbināto veselības uzraudzību nosaka Darbaaizsardzības likuma (26.06.2001.) 15. pants un2004. gada 8. jūnija Ministru kabineta noteikumiNr. 527 “Kārtība, kādā veicama obligātā vese lībaspārbaude”. Šajos noteikumos ir noteikts kādasveselības pārbaudes un kādos laika periodos no darbinātajiemjāveic atbilstoši riska faktoram, kam viņipakļauti darba vietā.Lai izvēlētos būtiskām drošuma prasībām atbilstošusindividuālās aizsardzības līdzekļus, darba devējamnepieciešams pārliecināties par ražotāja piedāvātoindividuālās aizsardzības līdzekļu atbilstību 2003.gada 11. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.74 “Pra sības individuālajiem aizsardzības līdzekļiem,to atbilstības novērtēšanas kārtība un tirgusuzrau dzība” prasībām.Pirms individuālās aizsardzības līdzekļu iegādesdarba devējs noskaidro vibrācijas frekvenču spektrudarba vidē un izmantošanai nepieciešamo individuālās aizsardzības līdzekļu slāpēšanas spektru,lai novērstu vai samazinātu vibrācijas iedarbības riskuuz nodarbinātā veselību. Lai iegūtu maksimālovājinājumu (aizsardzības pakāpi) augstā kās vibrācijasfrekvencēs, ir jāsalīdzina abi spek tri. RezultātāMinistru kabineta noteikumi Nr. 28434. Darba devējs regulāri dokumentēnodarbināto veselības pārbaužurezultātus. Nodarbināto veselībaspārbaužu rezultātu kopijas,ja nepie ciešams, ir pieejamaskompetentajai institūcijai un Valstsdarba inspekcijai.Darba devējs, nosūtot nodarbināto uz obligātoveselības pārbaudi, aizpilda obligātās veselības pārbaudeskarti (Ministru kabineta noteikumu Nr.527“Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”(08.06.2004.) 3. pielikums) 2 eksemplāros, ņemotvērā visus riska faktorus darba vidē. Saņemotno veselības aprūpes iestādes arodslimību ārsta vai

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ30 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASģimenes ārsta atzinumu par nodarbinātā vese lībasstāvokļa atbilstību veicamajam darbam, nepie cie šamībasgadījumā, ja ārsts norādījis konkrētus ieteikumus,kuri jāievēro darba devējam un nodar binātajam,darba devējs veic atbilstošus darba aiz sardzībaspasākumus nodarbinātā darba vietā, lai novērstuvai samazinātu vibrācijas iedarbības ris ku uznodarbinātā veselību un aizpilda obligātās veselībaspārbaudes kartes trešo sadaļu.Darba devējs visus obligāto veselības pārbaužu rezultātuspar katru nodarbināto dokumentē un uzglabā(atbilstoši Noteikumu 40.punka prasībām), ņemotvērā to, ka vibrācijas iedarbības izraisītie veselībastraucējumi var parādīties pēc vairākiem vibrācijasietekmē nostrādātiem darba gadiem.Darba devējs nodrošina, ka nepieciešamības gadījumāšie pārbaužu rezultāti, ir pieejami kompetentaiinstitūcijai, kas veic riska novērtēšanu.Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma(13.12.2001.) 5. pantu darba inspekcijas amat personām,lai pilnībā realizētu uzraudzību pār nodarbinātodrošības un veselības aizsardzību darbā, irtiesības pieprasīt šajā punktā noteikto informāciju.šie rezultāti varētu būt pieejami citām personām,at skaitot gadījumus, kad tas notiek ar nodarbinātāpiekrišanu.Darba devējam tiek sniegta atbilde par nodarbinātāveselības atbilstību vai neatbilstību veicamajam darbam,par veselības pārbaudes atkārtošanas laiku,un, ja nepieciešams, sniegti norādījumi par veicamajiemprofilakses pasākumiem, atbilstoši veselībaspārbaužu rezultātiem.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28436. Ja veselības pārbaudē konstatēnodarbinātā veselības traucējumus, koarodslimībās sertificēts ārsts novērtēkā vibrācijas iedarbības radītās sekas,ārsts informē nodarbināto par viņaizmeklēšanas rezultātiem un sniedzinformāciju un ieteikumus par veselībasaprūpi arī pēc vibrācijas ietekmesizbeigšanās, kā arī informē darba devējupar veselības pārbaužu rezultātiematbilstoši normatīvajos aktos parobligātajām veselības pārbaudēmnoteiktajai kārtībai.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28435. Informāciju nodarbinātajiem un darbadevējam par veselības pārbaužurezultātiem, par nepieciešamoārstēšanu un nodarbināto veselībasstāvokļa papildu izmeklēšanuārstniecības personas un ārstniecībasiestādes sniedz veselības aprūpiregulējošos normatīvajos aktosnoteiktajā kārtībā.Veselības uzraudzība vienmēr ir jāveic konfi dencialitātesgaisotnē, jautājumos, kas saistīti ar nodarbinātāveselību, vienmēr ievērojot personas tiesībasuz cieņu un privāto dzīvi.Veselības pārbaužu rezultāti ir pieejami vienīgi pašamnodarbinātajam. Medicīnas personāls, kas veicveselības uzraudzību, nedrīkst pieļaut iespēju, kaJa obligāto veselības pārbaužu veikšanas laikā konstatēnodarbinātajam vibrācijas izraisītus veselībastraucējumus, tad arodslimību vai ģimenes ārstsiepa zīstas ar nodarbinātā darba vietas riska no vērtējumaun mērījumu rezultātiem, izvērtējot vai darbavietā esošais vibrācijas līmenis varētu izraisīt šosnodarbinātam konstatētos veselības traucējumus.Ja nodarbinātā veselības traucējumus ir izraisījusipa augstināta vibrācija darba vidē, ārsts informē viņupar veselības pārbaužu rezultātiem, ārstēšanuun nepieciešamajiem preventīviem pasākumiem,lai novērstu tālākus vibrācijas izraisītus bojājumus.Ārsts izskaidro nodarbinātajam vibrācijas iedarbībaspārtraukšanas nepieciešamību, norādot, ka vibrācijasiedarbības sekas var būt neatgriezeniskas,ja nodarbinātais turpinās strādāt paaugstinātas vibrācijasiedarbības apstākļos. Ārsts norāda, ka arī pēcvibrācijas iedarbības izbeigšanās nodarbinātajam irjāveic veselības pārbaudes, lai izvērtētu vibrācijasietekmes sekas, kas verētu parādīties pēc nenoteikta(latentā) laika perioda.

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS31DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒP. Stradiņa Klīniskās Universitātes Slimnīcas Arodaun radiācijas medicīnas centra statistikas dati liecina,ka to pacientu skaitam, kuriem vibrācijas slimība tiekdiagnosticēta pirmo reizi, ir tendence pieaugt. Pieaugarī kopā reģistrēto nodarbināto skaits, kas ir atkārtotigriezušies centrā sakarā ar vibrācijas slimības iz raisītiemveselības traucējumiem (skat. 14. attēlu).Ja vibrācijas iedarbība izraisījusi nodarbinātā veselībastraucējumus, ir acīmredzams, ka vibrācijaslīmenis rada risku nodarbināto veselībai, tādēļjāpārskata riska novērtēšanas rezultāti. Jāpārskataarī riska novēršanas un samazināšanas pasākumi,lai novērstu vibrācijas radīto risku citu nodarbinātodrošībai un veselībai.Ņemot vērā to, ka, ja nodarbinātie ir pakļauti līdzīgiemriska faktoriem darbā un līdzīgai vibrācijasiedarbībai, pastāv iespēja arī, ka, ja vienam nodarbinātajamattīstījušies veselības traucējumi vibrācijasiedarbības rezultātā, līdzīgi vibrācijas izraisītiveselības traucējumi var attīstīties arī citiem nodarbinātajiem,šādos gadījumos pārējiem nodar binātajiem,kas pakļauti līdzīgai vibrācijas iedarbībai,jāveic papildus veselības pārbaudes.14. attēls. Statistikas dati vibrācijas slimības izplatībaiLatvijā no 1995.–2004. gadam.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28437. Ja nodarbināto veselības pārbaudesrezultāti liecina, ka nodarbinātāveselības traucējumus ir izraisījusivibrācijas iedarbība, darba devējs:37.1. pārskata vibrācijas radītā riskanovērtējuma rezultātus;37.2. pārskata pasākumus, kas paredzētivibrācijas radītā riska novēršanai vaisamazināšanai;37.3. ņem vērā arodslimībās vaiarodveselībā sertificēta ārsta,kompetentā speciālis ta vaikompetentās institūcijas ieteiku mus,veicot pasākumus vib rā cijas radītāriska novēršanai vai sama zinā šanai,un paredz iespēju norīkotnodarbināto citos darbos, kur viņšnetiek pakļauts vibrācijas iedarbībai;37.4. nodrošina regulāru šī nodarbinātāveselības uzraudzību un nekavējotiesorganizē to nodarbināto veselībaspārbaudi, kuri bija pakļauti līdzīgaivibrācijas iedarbībai.Pamatojoties uz riska novērtēšanas un veselībaspārbaužu datiem ārsts vai kompetents speciālistsvar ieteikt darba devējam atbilstošus preventīvospasākumus, lai aizsargātu katra konkrētā nodarbinātādrošību un veselību darbā. Ja nodarbinātajamnepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi, atbil dīgaisspeciālists tos iesaka darba devējam. Ja nodarbinātajamkonstatēti vibrācijas izraisīti veselībastrau cējumi, lai nepieļautu tālākus veselības traucējumus,t.i., vibrācijas slimības attīstību, darba devējsnodarbinātajam nodrošina iespēju veikt citus(alternatīvus) darba pienākumus, kurus veicot viņšnetiktu pakļauts paaugstinātam vibrācijas līmenim.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28438. Darba devējs ņem vērā veselībaspār baužu rezultātus, plānojot unnosakot darba aizsardzības pasākumusvibrā cijas radītā riska novēršanai vaisama zi nā ša nai līdz pieļaujamajamlīmenim.Darba devējs, pamatojoties uz saņemto informācijuun secinājumiem, kas izriet no veselības pārbaužurezultātiem, paredz uzlabojumus preventīvajā pasākumuplānā un tos veic, lai novērstu vai samazinātuvibrācijas līmeni konkrētā darba vietā un procesā.

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ32 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS39. Pamatojoties uz riska novērtēšanas unveselības pārbaužu rezultātiem, darbadevējs nosaka tos nodarbinātos, kuriemnepieciešami īpaši darba aizsardzībaspasākumi.Pēc riska novērtēšanas, pamatojoties uz tās re zultātiem,jānosaka tos nodarbinātos, attiecībā uz kuriemnepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi, lainodro šinātu pilnvērtīgu viņu veselības aizsardzību.Lai noteiktu šos nodarbinātos, jāveic nodarbinātoveselības pārbaude, nosakot viņu veselības stāvokli.Pirmā pārbaude ir jāizdara pirms nodarbinātais iruzsācis darbu, kurā ir paaugstināts vibrācijas līmenis.Šīs pirmās pārbaudes mērķis ir noteikt vai nodarbinātajamnav vibrācijas izraisīti veselības traucējumi,kas paaugstina vibrācijas slimības attīstībasrisku, kādi citi veselības traucējumi, kas varētu radītpapildus risku.Ministru kabineta noteikumi Nr. 28440. Darba devējs glabā visus nodarbinātoveselības pārbaužu rezultātus vismaz45 gadus, pēc tam tos nodod arhīvā.Nodarbinātajam ir tiesības iepazītiesar veselības pārbaužu rezultātiem, kasattiecas tieši uz viņu.Kā noteikts šajā punktā veselības pārbaužu datusjāuzglabā 45 gadus, lai nepieciešamības gadījumānodrošinātu datu pieejamību. Dokumentācijas saglabāšanasun arhivēšanas kārtība noteikta likumā “Pararhīviem” (26.03.1991.), elektroniskās doku mentācijasarhivēšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumosNr. 141 “Informācijas sistēmās eso šo do kumentētodatu un elektronisko dokumentu arhivē šanasnoteikumi” un dokumentu nodošanas kār tī bu valstsarhīvam nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 117“Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanasveidu un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā”.Saskaņā ar Ārstniecības likuma 20. un 21. pantunodarbinātajiem ir tiesības saņemt pilnu informācijupar pārbaužu rezultātiem un savu veselības stāvokli.6. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMIMinistru kabineta noteikumi Nr. 284VI. Noslēguma jautājumi41. Noteikumi stājas spēkā ar 2005. gada1. jūliju.Līdz ar noteikumu stāšanos spēkā, ierīkojot jaunasdarba vietas pēc 2005. gada 1. jūlija darba devējiemjāpilda šajos Noteikumos noteiktās prasības. Tas attiecas arī uz visu nozaru aprīkojumu, izņemot lauksaimniecības un mežsaimniecības aprīkojumu (skat.43. punktu).42. Darba vietas, kurās līdz šo noteikumuspēkā stāšanās dienai uzstādīts un tieklietots tāds aprīkojums, kas, ievērojotjaunākos tehnikas sasniegumus unveiktos darba aizsardzības pasākumus,nenodrošina šo noteikumu 16. punktānoteiktās vibrācijas ekspozīcijasrobežvērtību ievērošanu, līdz 2010.gada 1. jūlijam atbilstoši pārveidojamas,lai tiktu ievērotas šo noteikumu 25.punktā noteiktās prasības.43. Lauksaimniecības un mežsaimniecībasaprīkojums, kas, ievērojot jaunākostehnikas sasniegumus un veiktos darbaaizsardzības pasākumus, nenodrošinašo noteikumu 16. punktā noteiktāsvibrācijas ekspozīcijas robežvērtībuievērošanu, līdz 2014. gada 1. jūlijamatbilstoši pārveidojams, lai tiktuievērotas šo noteikumu 25. punktānoteiktās prasības.Plānojot un veicot konkrētus darba aizsardzības pasākumus,darba devējam būtu jāņem vērā visefektīvākietehniskie un organizatoriskie pasākumi, kasīstenojami konkrētās darba vietās.Iegādājoties jaunu darba aprīkojumu, darba devējsņem vērā Ministru kabineta noteikumos Nr. 186 “Parmašīnu drošību” (30.05.2000.) noteiktās atbilstībasprasības aprīkojuma radītiem vibrācijas līmeņiem.Aprīkojuma atbilstībai, pēc šo noteikumu prasībām,

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS33DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒir jābūt apliecinātai ar CE marķējumu un atbilstībasdeklarāciju, kuru izsniedz ražotājs vai tā pilnvarotspārstāvis.Jau pirms 2005. gada 1. jūlija esošās darba vietas, kurir uzstādīts un tiek lietots aprīkojums, kas nenodrošinavibrācijas ekspozīcijas robežvērtību ievē ro šanu,darba devējam jāpārveido līdz 2010. gada 1. jūlijamtā, lai vibrācijas iedarbības līmenis, kas iedarbojasuz nodarbinātajiem darba vidē nepārsniegtušajos noteikumos noteiktās vibrācijas ekspozīcijasrobežvērtības (skat. 25. punktu).Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā esošais aprī kojums,kas ievērojot visus jaunākos tehnikas sasniegumusun veiktos darba aizsardzības pasākumus,nenodrošina šajos noteikumos noteiktās vibrācijasekspozīcijas robežvērtības, jāpārveido tā, lai līdz2014. gada 1. jūlijam nodarbinātie netiktu pakļautivibrācijai, kas pārsniedz vibrācijas standartizētoastoņu stundu atskaites perioda dienas ekspozīcijasrobežvērtības.

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ34 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASPielikumsMinistru kabineta2004. gada 13. aprīļanoteikumiem Nr. 2841. Pieļaujamais plaukstas un rokas vibrācijas ekspozīcijas ilgums, pārsniedzot standartizētoastoņu stundu atskaites perioda dienas ekspozīcijas robežvērtību 5 m/s 2Nr.p.k.Astoņu stundu atskaites perioda dienasekspozīcijas vērtība*, [m/s 2 ]Pieļaujamais vibrācijasekspozīcijas ilgums1. 5,0 8 h 00 min. (480 min.)2. 6,0 5 h 33 min. (333 min.)3. 7,0 4 h 05 min. (245 min.)4. 8,0 3 h 07 min. (187 min.)5. 9,0 2 h 28 min. (148 min.)6. 10,0 2 h 00 min. (120 min.)7. 11,0 1 h 39 min. (99 min.)8. 12,0 1 h 23 min. (83 min.)9. 13,0 1 h 11 min. (71 min.)10. 14,0 1 h 01 min. (61 min.)11. 15,0 53 min.12. 16,0 47 min.13. 17,0 42 min.14. 18,0 37 min.15. 19,0 33 min.16. 20,0 30 min.Piezīme.* Ja nodarbinātais lieto individuālos aizsardzības līdzekļus, ņem vērā individuālā aizsardzības līdzekļanodrošināto vibrācijas vājinājumu.

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS35DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ2. Pieļaujamais visa ķermeņa vibrācijas ekspozīcijas ilgums, pārsniedzot standartizēto astoņustundu atskaites perioda dienas ekspozīcijas robežvērtību 1,15 m/s 2Nr.p.k.Astoņu stundu atskaites perioda dienasekspozīcijas vērtība*, [m/s 2 ]Pieļaujamais vibrācijasekspozīcijas ilgums1. 1,15 8 h 00 min. (480 min.)2. 1,23 7 h 00 min. (420 min.)3. 1,33 6 h 00 min. (360 min.)4. 1,45 5 h 00 min. (300 min.)5. 1,63 4 h 00 min. (240 min.)6. 1,88 3 h 00 min. (180 min.)7. 2,30 2 h 00 min. (120 min.)8. 3,25 1 h 00 min. (60 min.)9. 4,60 30 min.10. 7,97 10 min.Piezīme.* Ja dienas ekspozīcijas vērtība atrodas starp tabulā noteiktajiem lielumiem, pieļaujamo vibrācijas ekspozīcijasilgumu nosaka ar interpolācijas metodi.

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS37DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒPublicēti 2003. gada 28. februāra “LatvijasVēstnesī” Nr. 33;• Ministru kabineta 2003. gada 11. februāra noteikumiNr. 74 “Prasības individuālajiem aizsardzībaslīdzekļiem, to atbilstības novērtē šanaskārtība un tirgus uzraudzība” (Stājas spēkāar 01.04.2003.). Publicēti 2003. gada 14. februāra“Latvijas Vēstnesī” Nr. 25;• Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumiNr. 372 “Darba aizsardzības prasības,lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus”(Stājas spēkā ar 24.08.2002.). Publicēti 2002.gada 23. augusta “Latvijas Vēstnesī” Nr. 119;• Ministru kabineta 2002. gada 28. maija noteikumiNr. 206 “Noteikumi par darbiem, kurosaizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi,kad nodarbināšana šajos darbos ir atļautasaistībā ar pusaudžu profesionālo apmācību”(Stājas spēkā ar 01.06.2002.). Publicēti 2002.gada 31. maija “Latvijas Vēstnesī” Nr.82;• Ministru kabineta 2002. gada 19.marta noteikumiNr. 125 “Darba aizsardzības prasības darbavietās” (Stājas spēkā ar 27.03.2002.). Publicēti2002. gada 26. marta “Latvijas Vēstnesī” Nr. 47;• Ministru kabineta 2002. gada 9. decembra noteikumiNr. 526 “Darba aizsardzības prasības lietojotdarba aprīkojumu un strādājot augstumā”(Stājas spēkā ar 13.12.2002.). Publicēti 2002.gada 12. decembra “Latvijas Vēstnesī” Nr. 182;• Ministru kabineta 2001. gada 23. augusta noteikumiNr. 379 “Darba vides iekšējās uzraudzībasveikšanas kārtība” (Stājas spēkā ar 01.01.2002.).Publicēti 2001. gada 29. augusta “LatvijasVēstnesī” Nr. 123;• Ministru kabineta 2000. gada 30. maija noteikumiNr. 186 “Par mašīnu drošību” (Stājas spēkāar 01.01.2001.). Publicēti 2000. gada 2. jūnija“Latvijas Vēstnesī” Nr. 201/204;2. Tehniskās normasVibrācijas iedarbības mērīšanas, vibrāciju rakstu rojošoparametru noteikšanas un aprēķināšanas procedūrassīkāk ir aprakstītas sekojošos starptautiskajosstandartos:• Latvijas standarts LVS EN ISO 5349-1:2002„Mehāniskā vibrācija. Cilvēka roku pārvadītāsvibrācijas mērīšana un novērtēšana. 1. daļa:Vispārīgās prasības”;• Latvijas standarts LVS EN ISO 5349-2:2002„Mehāniskā vibrācija. Cilvēka roku pārvadītāsvibrācijas mērīšana un novērtēšana. 2. daļa: Praktiskinorādījumi mērīšanai darba vietā”;• Latvijas standarts LVS ISO 2631-1:2003 „Mehāniskāsvibrācijas un triecieni – Cilvēka pakļaušanavisa ķermeņa vibrācijai novērtēšana – 1. daļa:Vispārīgās prasības”;• Latvijas standarts LVS ISO 2631-2:2003 „Cilvēkapakļaušana visa ķermeņa vibrācijai novērtēšana– 2. daļa: Ilgstošā un triecienu izsauktā vibrācijaēkās (1 līdz 80 Hz)”.3. Literatūras avoti• Darba higiēna. ES PHARE Latvija – Spānijasdivpusējās sadarbības projekts (LE/99/IB-CO-01), Rīga, 2003. gads, 158. lpp.;• Darba vides riska faktori un strādājošo veselībasaizsardzība. V. Kaļķis, Ž. Roja, Rīga, 2001. – 464lpp.;• Darba medicīna. Maija. Eglīte, Rīga, 2000. gads,704 lpp., ISBN 9984-9404-0-3.;• Kas jāzina par darba vides riska faktoriem unarodveselību. V. Kaļķis, Ž. Roja, Rīga, 1999. – 32lpp.• Ministru kabineta 1998. gada 31. marta noteikumiNr. 119 “Arodslimību saraksts” (Stājas spēkāar 03.04.1998.). Publicēti 1998. gada 2. aprīļa“Latvijas Vēstnesī” Nr. 87/88.

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ38 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASIII. KUR IESPĒJAMS IEGŪT INFORMĀCIJU?1. Informāciju vai konsultāciju par darbaaizsardzības jautājumiem var saņemt• Valsts darba inspekcijaKr. Valdemāra ielā 38, Rīgā, LV 1010,tālrunis 7021704www.vdi.gov.lv• LR Labklājības ministrijas Darba departamentaDarba aizsardzības politikas nodaļaSkolas iela 28, Rīga, LV 1331Tālrunis 7021527www.lm.gov.lv• Latvijas darba devēju konfederācijaVīlandes iela 12-1, Rīga, LV 1010Tālrunis 7225162www.lddk.lv• Latvijas brīvo arodbiedrību savienībaBruņinieku ielā 29/31, Rīgā, LV 1001Tālrunis 7270351www.lbas.lv• Rīgas Stradiņa universitātes Darba un videsveselības institūtsDzirciema ielā 16, Rīga, LV 1007Tālrunis 7409139www.rsu.lv/dvviPlašāka informācija par jaunākajām aktualitātēm,pētījumiem un situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīsun kandidātvalstīs ir atrodama Eiropas DarbaDrošības un Veselības aizsardzības aģentūras internetamājas lapā: http://europe.osha.eu.int/Citas, pasaulē populārākās un vairāk apmeklētās,interneta mājas lapas darba aizsardzības jautājumos:• Kanādas Arodveselības un darba drošības centrs(Canadian Centre of Occupational Health andSafety)www.ccohs.ca• Lielbritānijas Veselības un drošības dienests(Health and Safety Executive)www.hse.gov.uk• ASV Nacionālais Arodveselības un darba drošībasinstitūts (National institute for occupational safetyand health)www.niosh.org• Somijas Arodveselības institūts (Finnish Instituteof Occupational health)www.occuphealth.fi• Starptautiskā darba organizācija (InternationalLabour organization)www.ilo.org2. Noderīgas interneta mājas lapu adresesSīkāka informācija par normatīvajiem aktiem atrodama:• www.likumi.lv• www.mk.gov.lv• www.saeima.lvViena no pilnīgākajām interneta lapām par darbaaizsardzības jautājumiem ir Eiropas Darba drošībasun veselības aizsardzības aģentūras Latvijas nacionālākontaktpunkta mājas lapā: www.osha.lvInformatīvo materiālu sagatavoja:SIA Darba MedicīnaSlokas iela 13, Rīga, LV 1007Tālrunis: 7807090www.darba-aizsardziba.lvRīgas Stradiņa universitātes Darba un videsveselības institūtsDzirciema ielā 16, Rīga, LV 1007Tālrunis 7409139www.rsu.lv/dvvi

DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJAS39DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒAr piezīmēm un ieteikumiem, kā arī lai saņemtupapildus informāciju, var griezties:VALSTS DARBA INSPEKCIJĀhttp://www.vdi.gov.lvKr. Valdemāra ielā 38,Rīgā LV-1010,Tālrunis: 7021704,Fakss: 7021718E-pasts: vdi@vdi.gov.lvBezmaksas konsultatīvais tālrunis 8008004Uzticības tālrunis 7312176Papildus plašāka un pilnīgāka informācija par darba aizsardzībasjautājumiem, kā arī izdoto vadlīniju un informatīvo materiāluelektroniskās versijas pieejamas Eiropas Darba drošības un veselībasaizsardzības aģentūras Latvijas kontaktpunkta mājas lapā:http://www.osha.lvInformāciju par jaunākajām aktualitātēm, pētījumiem un situācijuEiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs jūs varat atrastEiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras internetamājas lapā:http://agency.osha.eu.int/

DARBA AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS NODARBINĀTOAIZSARDZĪBAI PRET VIBRĀCIJAS RADĪTO RISKU DARBA VIDĒ40 DARBA AIZSARDZĪ BAS VADLĪ NIJASPIEZĪMĒM

Šajā sērijā iznākušas šādas vadlīnijas:• Drošības prasības veicot darbu elektroietaisēs• Darba aizsardzības prasības veicot mežistrādes un mežaatjaunošanas darbus• Darba aizsardzības prasības kokapstrādē• Apmācības darba aizsardzības jomā(t.sk. instruktāžas, instrukciju sastādīšana)• Darba aizsardzības prasības darbā ar elektromagnētiskajiemlaukiem