LBAS Vēstis Nr. 138 - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

27. maijs, 2011(Nr.138)Kādas ir darbinieku iespējas atgriezties darba tirgū? 3.lpp. Pievienojies LBAS jauniešiem! 7.lpp.Likuma "Par arodbiedrībām" nepieciešamās izmaiņas 5.lpp. Inovācijas un piedāvajumi biedriem 9.lpp.„ALDARIM” - ZELTA NOMINĀCIJAŠogad A/S "Aldaris" Ilgtspējasindeksā, kurā piedalījās 50Latvijas uzņēmumu, ieguva Zeltanomināciju, kas ir lielisks sasniegums,ņemot vērā ekonomiskoun sociālo situāciju valstī. Mēsesam ieguldījuši milzīgu darbu,lai šādu rezultātu sasniegtu, joto nav iespējams sasniegt vienādienā. Tā ir ilgtermiņa domāšana,kas ir jāapgūst un jaiekļaujuzņēmuma stratēģijā, lai noteiktidarbības principi funkcionētuarī reāli dzīvē. Turklāt tas irnebeidzams process – uzņēmumailgtspējas uzlabošana, kasgadu no gada ir jāturpina.Tomass Panteli,a/s Aldaris izpilddirektorsA/S "Aldaris" valdespriekšsēdētāja Ināra Šure (attēlāpa labi) saņēma Ilgtspējas indeksazelta nominācijas balvu.Tā godam nopelnīta, pateicotiesarī konstruktīvai un veiksmīgaisadarbībai ar uzņēmumaarodbiedrību, kuru vada IngaOzola (pa kreisi) Foto NO LBAS UN ALDARA ARHīVIEMViena no būtiskākajām lietām uzņēmumailgtspējā ir sakārtota darbavide. Vairāki pētījumi ir pierādījuši,ka tieši darbinieku lojalitāte uninformētība ir tās lietas, ka ved uzņēmumupretī panākumiem. Neviensuzņēmums ilgtermiņā nevarsasniegt labus rezultātus, ja darbavide būs nepiemērota uzņēmumadarbiniekiem un viesiem, ja darbiniekisavās darba vietās jutīsies nomāktiun izjutīs diskomfortu. Ikvienamuzņēmumam ir jāapzinās, katieši darbinieki ir katra uzņēmumapamatvērtība, lai ražotu kvalitatīvuprodukciju un sniegtu kvalitatīvuservisu klientiem un sadarbībaspartneriem.Izveidot pārdomātu un sakārtotudarba vidi nav viegli. Tas prasa laikuun investīcijas, kā arī konstruktīvusadarbību ar ardobiedrību. Arodbiedrībasviena no galvenajām lomāmir sadarbība veicināšana - būtkā drošam tiltam starp darba devējuun darbinieku. Mums ir izveidojusiesļoti konstruktīva un veiksmīgasadarbība ar vietējo ardobiedrību,kas līdzdarbojas un aktīvi iesaistāsuzņēmuma darba videssakārtošanā, it īpaši iekšējā mikroklimataveidošanā. Par šo veiksmīgosadarbību liecina arī saņemtā LBASbalva „Sadarbības partneris 2010”.Arī mēs "Aldarī" iepriekš ļotidaudz koncentrējāmies uz to, kamums ir jāpārdod pēc iespējas vairākproduktu, nedaudz piemirstotcitas būtiskas lietas uzņēmumā - attiecībasar kolēģiem un sadarbībaspartneriem, darba vidi u.c. jautājumus.Taču šie jautājumi īpaši svarīgikļuva ekonomikas krīzes laikā,kad bija nepieciešams izstrādāt unveikt pārdomātus optimizācijas plānus,saglabāt labākos darbiniekusun ekspertus, lai nodrošinātu veiksmīguuzņēmuma darbību. Bez rūpīgipārdomāta un veiksmīga sociālādialoga uzņēmumā tas būtu ārkārtīgigrūti izdarāms.Mēs, piemēram, reizi divos gadosveicam apjomīgu Darbiniekuattieksmes aptauju, kuras ietvarosnoskaidrojam darbinieku attieksmipar visdažādākajiem jautājumiem,sākot no augstākās vadības vērtējuma,beidzot ar praktiskiem ierosinājumiemdarba vietas uzlabojumiem.Savukārt trīs reizes gadāveicam speciālu aptauju, kur darbiniekivērtē savus tiešos vadītājus,paužot savu viedokli par nepieciešamajiemuzlabojumiem vadībasorganizācijā utml.Tāpat mēs organizējam ikmēnešatelekonferenci, kurai var pieslēgtiesikviens darbinieks. SavukārtZaļā mēneša ietvaros, kasnotiek aprīlī, uzņēmuma darbiniekisakopj gan savu darba vietu,gan kādu stūrīti uzņēmuma teritorijā.Tostarp darbinieki tiek aicinātinākt klajā ar idejām un ierosinājumiem,kā vēl uzlabot darbavidi "Aldarī"."Aldarim" un "Carlsberg Grupai",kurā "Aldaris" darbojas, korporatīvāsociālā atbildība, kas iruzņēmuma ilgtspējas viens nostūrakmeņiem, ir viens no visasuzņēmējdarbības pamatprincipiem.Ja iepriekš daudziem šķita,ka korporatīvā sociālā atbildība(KSA) ir tikai skaista izkārtne, laiparādītu, ka uzņēmums rūpējaspar apkārtējo vidi, tad tagad KSAir kļuvusi par uzņēmējdarbībassastāvdaļu. Mums ir būtiski ne tikaipārdot pēc iespējas vairāk produkcijas,bet ir arī svarīgi KĀ tastiek izdarīts, KĀ mēs ražojam, KĀmēs komunicējam ar klientiem,partneriem un darbiniekiem, KĀmēs izturamies pret kolēģiem.Mēs esam definējuši konkrētusKSA kritērijus, pēc kuriem vadāmies,jo vēlamies šajā tirgū darbotiesilglaicīgi. Domāju, ka KSA irveiksmīgas uzņēmējdarbības ilgtspējaspamatā.

2 / LBAS VĒSTIS / 27. maijs , 2011 TAUTSAIMNIECĪBAIZEJA VAI BEZIZEJA?Latvijā ir radikāli jāmainanodokļu, finanšu un tautsaimniecībaspolitika! Ir vajadzīgacita stratēģija! Taktiski gājienilūzumu attīstībā neradīs. Tielabākajā gadījumā piebremzēsēnu ekonomikas izaugsmi,sabiedrības grimšanu nabadzībāun izceļošanu. Nodokļu untarifu celšana, veselības aprūpes,izglītības un sociālā budžetaizdevumu samazināšana,AVOTS REA Pētījumsalgu „apcirpšana un iesaldēšana”spēj tikai īslaicīgi mazinātbudžeta deficītu, bet vidējā unilgākā termiņā šādi pasākumisamazina ieņēmumus valsts unpašvaldību budžetos. Tā rezultātāplaukst nabadzība, bezdarbs,bezcerība, ēnu ekonomikaun darbinieku emigrācija.Egils Baldzēns,LBAS priekšsēdētāja vietnieksValdība seko atsevišķiem makroekonomiskiemkritērijiem un cenšas2014. gadā panākt eiro ieviešanuLatvijā, nedomājot par eiro ieviešanascenu un nerēķinot iespējamofinanšu atbalsta pasākumuapjomu citām daudz spēcīgākāmun lielākām ES valstīm. Cerības, kaviens pats eksports bez iekšējā tirgusun iedzīvotāju pirktspējas nostiprināšanasspēs izvest ekonomikuno krīzes, ir aplamas. Eksportslabākajā gadījumā dos „darbu unmaizi” kādiem 30% Latvijas iedzīvotāju,bet ko darīt pārējiem?Izeja ir nodokļu politikas stratēģiskāpārveidē un ēnu ekonomikastransformēšanā legālajā ekonomikā,ņemot vērā uzņēmumu, darbiniekuun uzņēmēju intereses, pakāpeniskisasniedzot Rietumeiropaiatbilstošu ēnu ekonomikas līmeni(ap 13%). Šobrīd ēnu ekonomikaLatvijā ir sasniegusi dramatiskusapmērus – 38%, jeb vismaz 5,6 miljardiLs gadā, ko apliecina RīgasEkonomikas augstskolas (REA) ekspertuArņa Saukas un Tāļa Putniņapētījums. Tajā pašā laikā Igaunijāun Lietuvā ēnu ekonomikas apjomsir tikai ap 19%... Ja ēnu ekonomikusasummējam ar kriminālo biznesu(kontrabanda, ieroču un narkotikutirdzniecība, prostitūcija utml.),droši vien kopā sanāks pat vairāknekā puse no Latvijas oficiālās unneoficiālās ekonomikas. Ja nemaināmnodokļu politiku, tad drīz vienatgādināsim cilvēku, kurš ar lieliemielāpiem cenšas aizstāt bikses.REA pētījums atklāj, ka aplokšņualgu daļa, kuru uzņēmēji reālimaksā, bet slēpj no valsts, ir 35,5%- nodokļos vien tie būtu aptuveni670 miljoni gadā. Ja mēs spētu piešā brīža nodokļu likmēm iekasētnodokļos tikai trešo daļu no visatā, kas valstij reāli pienākas no aplokšņualgām, tie būtu 223 miljoniLs gadā. Nelegālie darbinieki (bezdarba vai vadības līguma) Latvijāšobrīd veido 14,6% no nodarbinātajiem.Ja, ieinteresējot uzņēmējus,mēs spētu legalizēt vienu trešdaļuno šiem darbiniekiem, valsts unpašvaldību budžetos varētu ieplūstpapildus 104 miljoni Ls gadā.REA pētnieki norāda, ka 34% nouzņēmumu reālās peļņas uzņēmējineuzrāda, 10,8% no visiem uzņēmumuienākumiem aiziet „starpniecībasnaudās”, bet vēl 9,5% aiziet,lai „nodrošinātu” valsts un pašvaldībupubliskos iepirkumus. Un tā irtikai daļa no ēnu ekonomikas.Kā redzam, tad ēnu ekonomikasrezerves ir pietiekami plašas. Javaldība vienotos ar sociālajiempartneriem (arodbiedrībām, darbadevējiem) un pašvaldībām par nodokļusamazināšanu, nodokļumaksāšanas disciplīnu, par sankcijubardzību (piem., izslēdzot noESF, valsts un pašvaldību publiskajiemiepirkumiem, ievietojot uzņēmēju„melnajā sarakstā”, kuru regulāriun kārtīgi pārbaudītu), tajāpašā laikā samazinot iedzīvotājuienākuma nodokli no 25% uz 15%,likmes samazinājums formāli dotu320 miljonu Ls lielu iztrūkumu, taču,iekasējot tikai vienu trešo daļunodokļus no nelegāli nodarbinātajiem,vienu trešo daļu no aplokšņualgām, mēs varētu iegūt vismaz327 miljonus latu! Var samazinātnodokļus arī vairāk. Ja piestrādāpie to iekasēšanas, tad, pateicotiesekonomikas un iekšējā tirgus izaugsmei,iekasēsim krietni vairāk.Mums ir tikai divas iespējas: vainu cilvēkus ieinteresēt maksāt nodokļus,vai arī viņus ieinteresēt pēciespējas nemaksāt nodokļus! Ja papildustam nodokļus pilnā apmērāmaksājošie uzņēmumi noslēgtu nozaruģenerālvienošanās, tad godīgouzņēmumu darba samaksas sistēmakļūtu par normu ar likuma spēku.Tas celtu legālās ekonomikaskonkurētspēju Latvijas un eksportatirgos, sniedzot papildus līdzekļusvalsts un pašvaldību budžetiem: veselībasaprūpei, izglītībai, sociālajaiaizsardzībai, autoceļiem un citai infrastruktūrai.

PROJEKTS LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 / 3Darbinieku atgriešanās darba tirgūESF projekta „Latvijas Brīvoarodbiedrību savienības administratīvāskapacitātes stiprināšana”ietvaros regulāri tiekveiktas ekspertīzes, kurās tiekpētītas arodbiedrībām unLatvijas darbiniekiem saistošastēmas. Viena no ekspertīzēm,kuru veica SIA „EPC”, ir parbezdarbnieku re-integrācijasdarba tirgū sistēmas efektivitātiLatvijā un iespējamiem uzlabojumiem.Pētījuma autoreakadēmiķe Raita Karnīte atzīst,ka darbinieku sekmīgāka re-integrācijajeb atgriešanās darbatirgū, protams, pirmām kārtām,ir atkarīga no ekonomiskāssituācijas valstī.Sanita LorenceLielākie riski irpabalstatkarībasstiprināšanaun tirguskonkurenceskropļošanaEkspertīzes rezultātā konstatēts,ka par bezdarbnieku re-integrācijuatbildīgā valsts organizācija –Nodarbinātības valsts aģentūra(NVA), piedāvā plašu pakalpojumuklāstu dažādām bezdarbniekukategorijām un bezdarba fāzēm,to skaitā bezdarba riskam pakļautāmpersonām.Pasākumus beigušo atgriešanāsdarba tirgū pasākumu grupās atšķiras.Programmās, par kurām irdati par re-integrācijas pakāpi, zemākaisre-integrācijas līmenis ir5% (latviešu valodas programmas),augstākais ir tuvu 40%. Vislielākāiesaiste ir programmās,kuras izveidotas pēc darba devējupasūtījuma.Atbilstoši tautsaimniecības vajadzībai,NVA modificē piedāvājumumērķgrupām un piedāvājumaapjomu. NVA uzdevums pēcbūtības ir darba spēka piedāvājumaun pieprasījuma nesaderībasseku likvidēšana. Vērtējot pēc apmācībuprogrammu satura redzams,ka NVA savās programmāsveic arī vispārējās izglītībasorganizāciju funkcijas (piemēram,latviešu valodas apmācība, valodaspamatzināšanu apmācība), unšajās programmās re-integrācijasrezultāts ir zems. Savukārt nodarbinātībasprogrammās var pamanītnoslieci uz sociālās funkcijasizpildi. Šīs programmas drīzākuzskatāmas par bezdarbnieka pabalstapapildinājumu, nekā iespējusaglabāt vai uzlabot darba spējasun piemērotību darba tirgum.Darba tirgus tendenču analīzeliecina, ka neatkarīgi no NVA piedāvājuma,bezdarbs seko tautsaimniecībasstāvoklim, un tas,savukārt, ir atkarīgs no ārējiemapstākļiem (ārējais pasūtījumsLatvijas mikrouzņēmumiem). Tāpēcbezdarba ierobežošanas svarīgākaisuzdevums ir ar izglītības,ekonomiskās politikas un NVApakalpojumu palīdzību rosinātuzņēmējdarbības iniciatīvu, sevišķijauniešu vidū. NVA to ir sākusi,taču bezdarbnieka pārkvalifikācijaun pārorientācija neko nedod,ja ekonomiskā vide kopumā navlabvēlīga uzņēmējdarbībai. JaNVA klienti pēc pakalpojuma saņemšanasatstāj Latviju, pakalpojumaderīgais efekts Latvijas tautsaimniecībaiir zudis.Lielākie riski ir pabalstatkarībasstiprināšana, tirgus konkurenceskropļošana, sevišķi augstākajāizglītībā un uzņēmējdarbībasuzsākšanā, līdzekļu neefektīva izmantošana(piemēram, sagatavojotdarbam un nodokļu maksāšanaiārvalstīs), nodarbinātības dienestamneraksturīgu funkcijuveikšana un darba vietu trūkumsbezdarbniekiem atgriežoties darbatirgū pēc apmācības beigšanas.Ekspertīzē akadēmiķe RaitaKarnīte norāda uz iespējamiem uzlabojumiemdarbinieku re-integrācijasprocesā.• Bezdarbnieku re-integrācijasprogrammu obligāti jāsaista arekonomiskās politikas pasākumiemdarba vietu veidošanā.• Jāsamazina NVA vispārējās izglītībasun sociālās palīdzības funkcijas,jāpastiprina sadarbība ar izglītībasiestādēm, identificējot un novēršotizglītības vājās vietas speciālistu sagatavošanā.• Nepieciešams paaugstināt apmācībumērķorientāciju – samazinātprogrammu dažādību unpilnīgot esošās, apvienot programmas,nevis papildināt, betspecializēt. NVA 2011. gadā irplānojusi stiprināt īpašu atbalstuprioritārajām mērķgrupām, ir izveidotijauni pasākumi jauniešiemun jaunajiem vecākiem, taču irnepieciešams panākt, lai šie pasākumitiktu izmantoti.• Ar apmācības piedāvājumu paaugstinātstrādājošo konkurētspējune tikai darba tirgū, bet kopumāekonomikā, tajā skaitā, paaugstinotviņu uzņēmējspēju (paredzēts2011. gadā, taču, tāpat kāiepriekšējā pakalpojumā, ir nepieciešamspanākt, lai šie pasākumitiktu izmantoti iecerētajā veidā).• Ar ekspertīzi kopumā varat iepazītieswww.arodbiedrības.lv sadaļā"Projekti".Avots NVA ziņojums 2011. gada 19. janvārīattēlā uzrādīts darba meklētāju sadalījums pēc vecuma. redzams,ka arī ilgtermiņā darba meklētāju kopumā lielāko daļu veido cilvēkivecumā no 35 līdz 54 gadiem. Kopumā darba meklētāju vecuma struktūra(līniju izvietojums grafikā) ir stabila.AVOTS CSP

4 / LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 JURIDISKĀ INFORMĀCIJAJauns tiesu prakses apkopojums par darba strīdiemAugstākās tiesas Senāta Civillietudepartaments un Judikatūrasnodaļa apkopojusi Senāta tiesupraksi lietās par individuāliemdarba strīdiem. Apkopojumsveikts par lietām, ko Senātsskatījis laika posmā no 2005.līdz 2010. gadam.Kaspars Rācenājs, LBAS juristsApkopojuma mērķis ir veicinātvienveidīgas tiesu prakses veidošanosun novērst atšķirīgu nolēmumupieņemšanu līdzīgās lietās.Apkopojums īpaši noderēs ikvienam,kas ikdienā piemēro Darbalikumu.Jaunajā apkopojumā ir ietvertasgalvenokārt jaunas atziņas, kā arīatziņas, kas īpaši apstiprina vai,tieši pretēji, maina 2004. gada tiesuprakses apkopojumā ietvertāsatziņas, taču pārējā daļā pirmaistiesu prakses apkopojums turpinasaglabāt savu aktualitāti.Apkopojuma struktūra veidota,sākotnēji normu pēc normas apskatotgalvenos jautājumus, kassaistīti ar darba tiesisko attiecībuizbeigšanas pamatiem un kārtību,atjaunošanu iepriekšējā darbā.Tālāk atsevišķi apskatīti tādidarba tiesību institūti kā pārbaudeslaiks, konkurences ierobežojumipēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas,darba samaksa un citi.Sīkāk analizēta arī darba līgumaizbeigšana ar atsevišķām darbiniekukategorijām un Darba likumapiemērošanas ierobežojumi, piemēram,valdes locekļiem, prokūristiem,reliģisko organizāciju garīgajampersonālam, pašvaldību direktoriem.Arodbiedrību pārstāvjiemnoteikti jāiepazīstas arsadaļu “Darbiniekuarodbiedrības un individuālietiesību strīdi”.Atbilstoši Darba likuma 10.pantam, darbinieki savu sociālo,ekonomisko un profesionālo tiesībuun interešu aizstāvību īstenotieši vai darbinieku pārstāvju starpniecību.Darbinieku pārstāvji varbūt gan darbinieku arodbiedrība,kuras vārdā rīkojas tās statūtospilnvarota arodbiedrības institūcijavai amatpersona, gan arī darbiniekupilnvarotie pārstāvji, kuri ievēlētisaskaņā ar Darba likuma noteikumiem.Darbinieku arodbiedrībaspapildus vispārīgām darbiniekupārstāvju tiesībām ir apveltītiarī ar īpašām tiesībām saistībā arindividuālu tiesību strīdu izšķiršanu.Likuma „Par arodbiedrībām”14. pants paredz darbinieku arodbiedrībaitiesības pārstāvēt un aizstāvētsavus biedrus valsts iestādēsun citās organizācijās darba attiecību,veselībai nodarītā kaitējumaatlīdzināšanas, dzīvokļu un citu sociāloun ekonomisko interešu jomā,individuālo un kolektīvo strīduizskatīšanā, kā arī griezties tiesāsavu biedru tiesību un interešu aizstāvībai.Vienlaikus arī Darba strīdulikuma 8. pants paredz arodbiedrībāmtiesības bez īpaša pilnvarojumapārstāvēt savus biedrusindividuālu tiesību strīdu izšķiršanā,kā arī celt prasību tiesā savubiedru interesēs.Atbilstoši šiem normatīvajiemaktiem, darbinieku arodbiedrībavar celt prasību tiesā savu biedruinteresēs, taču šādā gadījumā lietākā prasītājs piedalās persona, kurasinteresēs lieta uzsākta (skat. Civilprocesalikuma 76., 88.p.). Šajā sakarāSenāts ir norādījis, ka strīdos,kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām,puses lietā – prasītājs unatbildētājs - ir darba devējs un darbinieks,jo darba līgumiskās attiecībaspastāv tieši starp šīm personām,nevis arodbiedrību. Ja darbinieksir arodbiedrības biedrs, attiecīgāarodorganizācija pieaicināmalietā kā trešā persona.Arodbiedrību tiesības pārstāvētsavu biedru intereses ir saistītas arīar izņēmumiem no vispārīgiemnoteikumiem par tiesas izdevumusamaksu. Ievērojot to, ka arodbiedrībasietilpst to personu lokā, kurāmar likumu paredzētas tiesībasaizstāvēt sava biedra intereses tiesā,tās atbilstoši Civilprocesa likuma43. panta pirmās daļas 5. punktamir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksasvalsts ienākumos.Tiesu praksē bieži irgadījumi, kad darbadevējs, nesaņemotarodbiedrības piekrišanudarba līguma uzteikumamar darbiniekuarodbiedrības biedru,vēršas tiesā un lūdzatzīt par spēkā neesošuattiecīgās arodbiedrībaslēmumu.Atbilstoši Darba likuma 110.panta ceturtajai daļai, darba devējsšādos gadījumos var celt prasībutiesā par darba līguma izbeigšanu.Darba devējam, iesniedzot prasībutiesā par darba līguma izbeigšanuar arodbiedrības biedru, ir jānorādatie apstākļi, kas ir darba līgumauzteikšanas pamatā un motīvi, kāpēcarodorganizācijas lēmums navpamatots, bet tiesai nav jālūdz šīarodbiedrības lēmuma atcelšana.Darba likuma 110. panta pirmādaļa paredz darba devējam aizliegumuuzteikt darba līgumu darbiniekam- arodbiedrības biedram -bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējaspiekrišanas, izņemotgadījumus, kas noteikti Darba likuma47. panta pirmajā daļā un101. panta pirmās daļas 4., 8. un10. punktā. Savukārt Darba likuma101. panta sestā daļa uzliek darbadevējam pienākumu pirms darbalīguma uzteikšanas noskaidrot, vaidarbinieks ir darbinieku arodbiedrībasbiedrs. Papildus 2004. gadatiesu prakses apkopojumā paustajāmatziņām Senāts šajā sakarāir norādījis, ka darba devējam likumāuzliktais pienākums pirmsdarba līguma uzteikšanas noskaidrot,vai darbinieks ir arodbiedrībasbiedrs, un ja ir, pirmsdarba uzteikšanas saņemt attiecīgāsarodbiedrības iepriekšējupiekrišanu, ir imperatīvs un nepārprotams,tāpēc kasācijas sūdzībāizteikto viedokli, ka Darbalikums neierobežo darba devējatiesības noskaidrot darbiniekapiederību kādai arodbiedrībaivienlaicīgi ar darba līguma uzteikšanu,nevar atzīt par pareizu.Tādējādi lūgums darbiniekamsniegt informāciju par piederībuarodbiedrībai tajā pašā dokumentā,kurā izteikts uzteikums,un nevis atsevišķā aktā, ir uzskatāmspar Darba likuma 101. pantasestās daļas pārkāpumu.Pilns tiesu prakses apkopojumsatrodams LR Augstākās tiesas internetamājas lapā: at.gov.lv/lv/info/summary/2011/_____________________1SKC – 412/2010, skat. arī SKC 443/20106.1.p.2SKC – 412/20103SKC – 412/20104SKC – 649/2009 8.1.p.LBAS jurists Kaspars Rācenājs (no labās) un Vidzemes priekšpilsētastiesnesis Andrejs Mihaļčenko kopīgi strādāja LBAS organizētā konkursavidusskolēniem par darba tiesībām un darba drošību "Smārts" žūrijā. Šisjuristu tandēms bieži dzirdams arī Latvijas radio raidījumā "Krustpunkti"Foto Daina Pužule

JURIDISKĀ INFORMĀCIJA LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 / 5LIKUMA „PAR ARODBIEDRĪBĀM”NEPIECIEŠAMĀS IZMAIŅASArodbiedrību galvenaispamatinstruments - likums „Pararodbiedrībām” (Likums) – kopšpēdējo grozījumu izdarīšanas2005. gadā nav baudījis likumdevējapieskārienus. Nevienamnav noslēpums, ka šis instrumentsir novecojis. Tajā ir normas,kas neatbilst citās tiesībunormās noteiktajam regulējumam,sastopami novecojušijēdzieni unneprecizitātes.Nataļja Mickeviča, LBAS juristeBūtiskākie trūkumiPirmkārt, Likumā kā arodbiedrībudarbības tiesiskais pamats ir minētaDeklarācija par Latvijas Republikasneatkarības atjaunošanu. Likumsneietver atsauci uz Satversmiun tajā iekļauto valsts pienākumuaizsargāt arodbiedrību brīvību, kāarī Darba likumu, kurš nosaka, ka«Nevajag ierobežotarodbiedrību dibināšanasbrīvību,taču ir nepieciešamstāds regulējums,kas neradītuproblēmas nevalstij, ne darbadevējiem.»LBAS priekšsēdētājsPēteris Krīgerscaur arodbiedrībām darbinieki īstenosavas sociālās, ekonomiskāsun profesionālās tiesības un intereses.Kas var veidotarodbiedrības?Likuma 1. panta formulējums izraisajautājumu, vai arodbiedrībasLatvijā var veidot tikai Latvijas iedzīvotāji,vai arī Eiropas Savienībaspilsoņi un trešo valstu pilsoņi, kuriir saņēmuši darba atļaujas Latvijā.Tāpat esošais panta formulējumsnosaka, ka arodbiedrības aizsargātikai savu biedru intereses, atstājotneskaidru arodbiedrību kompetenciaizsargāt darbinieku, kuri vēlnav iestājušies arodbiedrībā, intereses.Otrkārt, saskaņā ar Likuma 2.pantu nozares ir viens no principiem,pēc kura var veidot arodbiedrības.Vienlaikus neviens normatīvaisakts nesniedz nozares definīciju,kas, savukārt, apgrūtinaģenerālvienošanos slēgšanu.Dibināšanas slieksnisTreškārt, Likuma 3. pants, kurš nosakaarodbiedrību dibināšanasslieksni (ne mazāk par 50 darbiniekiemvai ne mazāk par vienu ceturtodaļu strādājošo) izsauc asu kritikuEiropas līmeņa institūcijās. Salīdzinājumam– Lietuvā arodbiedrībasdibināšanai ir nepieciešamitikai 20 darbinieki vai 1/10 daļa uzņēmumāstrādājošo, savukārt Igaunijā– tikai 5 darbinieki.ReģistrācijaCeturtkārt, Uzņēmumu reģistrsvairakkārt ir ziņojis par problēmāmar arodbiedrību reģistrāciju,proti, problēmām ar iesniedzamajiemdokumentiem, arodbiedrībureģistrā ierakstāmajām ziņām, kāarī ar arodbiedrību struktūrvienībāmun to reģistrāciju. Neskatotiesuz to, ka arodbiedrībām ir atvēlētssavs reģistrs, UR trūkst skaidrasarodbiedrību reģistra vešanas kārtības.Nav noteikts, kāda informācijaattiecībā uz reģistrētajām arodbiedrībāmUR ir jāuzkrāj un jāpublicē,nav noteikts reģistrācijaiiesniedzamo dokumentu klāsts unsaturs. Pēc UR domām, šāds juceklisnoved pie normatīvā regulējumaļaunprātīgas izmantošanas.LikumdošanasiniciatīvaPiektkārt, ir neprecizitātes ar arodbiedrībulikumdošanas iniciatīvu,kuras arodbiedrībām atbilstoši Satversmeinav. Vienlaikus, Likumānav noteikta arodbiedrībām tiksvarīga piedalīšanās likumdošanasprocesā Nacionālās trīspusējās sadarbībaspadomes apakškomitejuietvaros.Visbeidzot, Likuma normās irnekorekti termini un joprojām pastāvtādi jēdzieni kā „strādnieki”,„kalpotāji”, un „kolhozi”, kas ir zaudējušiaktualitāti.Pēdējā laikā, līdztekus kritikaipar Arodbiedrību likuma nekorektāmun nevecojušām normām,dažreiz izskan viedoklis, ka arodbiedrībudarbība būtu jāregulē vispārējākārtībā bez speciāla likuma.Atsevišķs likumsArodbiedrības nepieļauj šādu normatīvāregulējuma izmaiņu iespējuun vienbalsīgi iestājas par arodbiedrībudarbības regulēšanu aratsevišķu likumu. Šo pozīciju varpamatot ar argumentu, ka arodbiedrībudarbība vēsturiski tika regulētaar atsevišķu likumu. Likumdevējspēc Latvijas neatkarības atjaunošanasir paredzējis arodbiedrībāmīpašu tiesību aktu. Šajāsakarā ir jāatzīmē, ka mūsu kaimiņuvalstīm Lietuvai un Igaunijaiarodbiedrību darbības regulēšanaiarī ir atvēlēts atsevišķs likums. Papildusatsevišķam tiesiskajam regulējumampar labu runā arī arodbiedrībukā sociālā partnera īpašaloma darbinieku tiesību un interešupārstāvībā. Visbeidzot, arodbiedrībunacionālie pārstāvji ne tikaipiedalās darbinieku tiesību uninterešu pārstāvībā, bet aktīvi piedalāsarī tiesību normu izstrādesprocesā NTSP ietvaros. Līdz ar toarodbiedrībām nenoliedzami ir«Lielākajādaļā valstuarodbiedrībās irbiedrības, tomērdaļā valstuarodbiedrības irbiedrībās ar īpašideleģētāmtiesībām.»Egils Levits,Eiropas Savienības tiesas tiesnesisnepieciešams savs atsevišķs likums.Attiecībā uz novecojušā Likumatrūkumu novēršanas iespējām, varsecināt, ka nepieciešamo grozījumuapjoms varētu pārsniegt Likumanormu 50 %, līdz ar to, izpildottiesību aktu sagatavošanas prasības,ir nepieciešams sagatavot jaunulikumprojektu grozījumu veikšanasvietā.Satura ziņā jauns likums var saglabātvēsturiski izveidojušos Likumastruktūru, vienlaikus ietverottrūkstošo regulējumu. Tas ietvertutrūkstošo regulējumu pararodbiedrību reģistrāciju un saskaņotuLikumu ar Biedrību un nodibinājumulikumu, likumu „ParUzņēmumu reģistru”, Darba likumu,Darba strīdu likumu un Streikulikumu.Detalizētāk ar Likuma apkopotiembūtiskākiem trūkumiem unto komentāriem, Uzņēmuma reģistrapiedāvātiem grozījumu risinājumiemun Likuma piedāvātosaturu var iepazīties, izlasot LBASaprīļa mēneša ekspertīzi „Grozījumilikumā Par arodbiedrībām”LBAS mājas lapā: http://www.lbas.lv/upload/stuff/201105/grozijumi_likuma_par.arodbiedribam_30042011.pdf

6 / LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 DARBA DROŠĪBA28. aprīlis – Pasaules darba aizsardzības dienaAr vairākiem pasākumiem, kasbija veltīti Pasaules darba aizsardzībasdienai, tika pavadītsaprīlis. LBAS sarīkoja četraspaneļdiskusijas – Rēzeknē,Bauskā, Ventspilī un Cēsīs, kā arīnoslēguma konferenci Rīgā. Visišie pasākumi bija relatīvi labiapmeklēti, kaut gan Rīgā dalībniekuskaits varēja būt kuplāks.Rīgas konferenci ievadīja tematiskāLBAS Valdes sēde pararodbiedrību uzdevumiem darbaaizsardzības (DA) jomā.Mārtiņš Pužuls, LBAS konsultantsdarba aizsardzības jautājumosDiskusiju dalībnieki uzklausīja ziņotājus,bija aktīvi jautājumos, bettomēr par savām situācijām daudznerunāja. Var saprast - blakus atbildīgasreģionālo VDI personas, katik kaut kas nenotiek! Bet visās diskusijāsVDI pārstāvji uzsvēra inspekcijasaudzinošo lomu – nevienamnetiek likti sodi, tiek prasītaDA sistēmas sakārtošana.Interesanti diskusiju dalībniekiembija uzņēmumu DA speciālistuziņojumi. Varēja salīdzināt ar savuveikumu un kā kolēģiem izdeviespārvarēt dažādas situācijas šajā jomā.Reģionālie konsultanti, kuri organizējašos pasākumus, bija atradušiinteresantus ziņotājus. Palikaatmiņā retoriskais jautājums Rēzeknē– „Kā panākt individuālā aizsardzībaslīdzekļa lietošanu, jo bieživien tas ir iedalīts, bet to klāj putekļukārta... un atruna – tā man ir ērtāk?”Ventspilī dzirdējām saturīguziņojumu par uzņēmuma „Ventspilsnafta” pieredzi un Ventspils tiesaspārstāves stāstījumu par risku izvērtējumu.Cēsīs bija viskuplākais interesentuskaits - gandrīz divkārt pārsniedzaplānoto. Arī ziņojumi un diskusijasbija ļoti pamācošas. Jāsaka, patpaškritiskas un tendētas uz labo rezultātu,kas darbības laikā ir sasniegts.Manuprāt, katrs autotransportauzņēmums var gūt no AS„CATA” pieredzes darba aizsardzībasjomā. AS Cēsu alus DA speciālistsJuris Rozenfelds stāstīja tikaipar vienu nelielu sadaļu DA darbā– par uzņēmuma transporta kustībasorganizāciju.Rīgas konferences pirmajā dienātika izskatīta novados izskanējusīpieredze un izstrādāts Aicinājumaprojekts. Daudzi runātāji pasvītrojaDA jomas svarīgumu savos uzņēmumosun iestādēs. Aivars Sīmansons(LMNA) bija nobažījies parplānoto VDI iepludināšanu citāsvalsts struktūrās, kas var var novestpie „šis iestādes kapacitātes samazinājuma”.Zoja Semjonova (LSAB)pauda savas bažas par uzņēmumāplaukstošo bosingu (darba devējapatvaļu un negodīgu izturēšanaspret darbiniekiem un noslēgtāmvienošanām), kā arī brīdināja klātesošospar šādas „sērgas” pāriešanuuz citiem uzņēmumiem...Konferences darba kārtība bijaļoti plaša - LBAS pārstāvis Z. Antapsonsinformēja par arodbiedrībuveikto DA jomā. VDI direktora p.i.R. Lūsis savā analītiskajā ziņojumāizklāstīja Latvijas situāciju, pārrunājaaktuālos risinājumus iestādesdarbā. LDDK pārstāve M. Simonovainformēja, ka drīz pie lietotājanonāks risku novērtēšanas elektroniskāprogramma, par lielo interesipar interaktīvo spēli.LM Darba aizsardzības departamentapārstāve M. Vīksne informējapar „DA jomas attīstības plāna2011. - 2013 gada” aktualitātēm.Stradiņa universitātes zinātnieki I.Vanadziņš un I. Martiņsone informējapar aktualitātēm arodslimībāsun ķīmisko vielu likumdošanā. PētnieceL. Matisāne izklāstīja nelielusadaļu no apjomīgā pētījuma parDarba apstākļiem un riskiem Latvijā,fokusējoties uz dzimumu līdztiesībušajā jomā. Ļoti interesanta bijasadaļa par jauniešu iesaisti DA jautājumos,kuru katrs no sava redzesleņķaatspoguļoja gan SIA Grif pārstāvjiA. Boka un L. Indenberga,gan Media Control pārstāve S. Bērziņa,savs viedoklis bija sakāms arīAS Severstaļlat personāla direktoramA. Graudiņam.Visi konferences materāli atrodamiLBAS mājas lapā www.arodbiedribas.lvsadaļā „Darba drošība”.Lielos vilcienos konference sasniedzauzstādītos mērķus, tikaisvarīga ir realizācija – darbiniekuinteresēs. Visi konferences dalībniekisaņēma arī aktualizētās DA grāmatas.Noteikti gribētu, lai nākošajāgadā konferenci vairāk apmeklē uzticībaspersonas un arodorganizācijuatbildīgie darba aizsardzības jautājumos.«Mēs uzskatām, ka nekādi mērķi nevarattaisnot ražošanas drošības prasībupārkāpumus vai nevērīgu attieksmi pretcilvēku dzīvību un veselību.»A.Graudiņš, AS Severstaļlat personālaun administratīvais direktorsVai pašas sievietes iestājas par savām tiesībām? Kaut vai pauž viedokli?Faktiski nē – sievietes retāk nekā vīrieši pēdējā gada laikā ir sniegušasieteikumus par darba apstākļu un vides uzlabošanu vai darba tiesiskoattiecību sakārtošanu. Atšķirība ir neliela - nedaudz vairāk par 5%, 2006.gadā atšķirība bija mazāka – 2 %. Grafiks raksturo tendences – apmēram 30%no aptaujātajiem ir piedalījušies savas darba vides uzlabošanā....A/S Cēsu alus darba drošības un vides speciālists Juris Rozenfeldsizstrādāja uzņēmuma transporta kustības shēmu, kas jūtami uzlabojadarba drošību teritorijāFoto Jānis Kaibe

JAUNIEŠI ARODBIEDRĪBĀS / PROJEKTS LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 / 7PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBADivas ar zināšanu ieguvi un aktivitātēm piesātinātas dienas LBASjaunieši kopīgi aizvadīja aprīļa nogalē. 30. aprīļa Lielās talkas laikā LBASJauniešu padome sakopa Annas Ludiņas - Pabiānas Operas dārzu "Līgotnēs",Siguldas novadā. Sadarbību, palīdzot kopt šo unikālo kultūrasvērtību, paredzēts turpinātLBAS jauniešipilnveidojas29. un 30. aprīlī Allažu pagasta„Mauriņos” notika LBAS jauniešuapmācības „Viedokļa prezentēšana,aizstāvēšana un argumentēšana”.Agnese Tamane, LBAS arodbiedrībudarba koordinatoreLBAS nozaru jaunieši tikās Allažupagasta „Mauriņos”, lai izietu apmācībukursu. Apmācībās jaunieši mācījās,kā pareizi prezentēt un argumentētsavu viedokli. PasniedzējsKārlis Apkalns ir RTU Rīgas biznesaskolas un Rīgas Ekonomikasaugstskolas pasniedzējs, kurš izstrādājisun vadījis daudzas apmācībuprogrammas vadošos pārdošanasuzņēmumos. Viņš mācīja, kā, izmantojotpareizo argumentēšanas«ZINĀŠANAS LIETINODERĒS, ARGUMEN-TĒJOT JEBKURAMOPONENTAM PARARODBIEDRĪBU UNTĀS NEPIECIEŠAMĪBU»Foto Sanita lorencetaktiku, iespējams atšifrēt partnera/klienta nostāju un to atbruņot. Šīszināšanas lieti noderēs, argumentējotjebkuram oponentam par arodbiedrībuun tās nepieciešamību.Jaunieši izrādīja lielu iniciatīvu, iesaistotiessemināra interaktīvajā daļā,kā arī dalījās savā pieredzē, laisniegtu praktiskus piemērus. Ļotinoderīgas zināšanas tika iegūtas parprezentāciju un informācijas sagatavošanu,- cik daudz informācijascilvēks var vienlaicīgi uztvert un kasjāievēro, lai prezentēto informācijuauditorija atcerētos.Nākamajā dienā jaunieši tikāsar LBAS priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru.Viņš informēja Jauniešu padomipar LBAS vīziju un nākotnesredzējumu, un jauniešu iesaistīšanostās veidošanā, kā arī norādīja,ka ļoti labprāt gaida jaunas idejasun ieteikumus arodbiedrību kapacitātesstiprināšanas jomā.Pēc semināra visi jaunieši draudzīgidevās talkot uz Annas Ludiņas– Pabiānas Operas dārzu Siguldasnovadā. Izpildot savu pilsoņa pienākumu,tika atbrīvota parka teritorijano pērnā gada lapām un zariem.Kopumā brīvdienu pasākums beidzāsuz pozitīvas nots, ar gandarījumupar padarīto.Iepriekšējā izdevumā rakstā„Arodbiedrības iesaistās profesionālāsizglītības saturauzlabošanā” informējām, kaLatvijas Brīvo arodbiedrībusavienība kopā ar nozaruarodbiedrībām ir iesaistījusiesEiropas Sociālā fonda projekta„Nozaru kvalifikācijas sistēmasizveide un profesionālās izglītībasefektivitātes un kvalitātespaaugstināšana” (turpmāk -projekts) īstenošanā.R. Porniece, nacionālākoordinatore darba ņēmēju saturajautājumosProjekta mērķis ir iesaistīt sociālospartnerus profesionālās izglītībaskvalitātes paaugstināšanai,izveidojot 12 nozaru ekspertupadomes izglītības vajadzību apzināšanainozarē (turpmāk –NEP).Projekta ietvaros tiek organizētipirmie NEP semināri sekojošāmnozarēm - tūrisma un skaistumkopšanasnozarei, ķīmijai untās saskarnozarēm, kā arī metālapstrādes,mašīnbūves un mašīnzinībunozarei, tekstilizstrādājumu,apģērbu, ādas un ādas izstrādājumuražošanas nozarei, kokrūpniecībasnozarei, būvniecībasnozarei, enerģētikas nozarei,lauksaimniecības un pārtikas nozarei.Jūnijā plānots aicināt pārējočetru - poligrāfijas un izdevējdarbības,papīra un papīra izstrādājumuražošanas, datordizaina;informācijas un komunikācijasPievienojies!LBAS Jauniešu padome (JP)ir aktīvi strādājusi piejaunām idejām, kas uzlabotupašreizējo padomesdarbību, kā arī attīstītuun stiprinātuarodbiedrības nozīmiLatvijas iedzīvotāju vidū.Agnese Tamane, LBAS arodbiedrībudarba koordinatoreE-pasts - agnese.tamane@lbas.lvjp@lbas.lvtehnoloģijas, elektronisko un optiskoiekārtu ražošanas; transportaun loģistikas; vairumtirdzniecībasun mazumtirdzniecībasnozaru pārstāvjus.NEP semināros dalībnieki tiekinformēti par NEP izveides mērķi,veicamajiem uzdevumiem,notiek sasvstarpējā informācijasapmaiņa par nozares pārstāvjuaktivitātēm izglītības jautājumos,kā arī tiek sniegts ieskats profesionālāsizglītības gaidāmajās reformāsun par NEP lomu šajosprocesos.Galvenie NEP izveides mērķi ir:• sekmēt nozares ministriju, darbadevēju un darbinieku (arodbiedrību)organizāciju sadarbībucilvēkresursu attīstības, izglītībasun nodarbinātības attīstības veicināšanānozarē;• radīt priekšnoteikumus un veicināt,lai nozarē starp darba devējiemun arodbiedrībām tiktunoslēgtas ģenerālvienošanās parizglītības jautājumiem nozarē, ietverotpunktus par tālākizglītībuun profesionālo pilnveidi, praksesvietām un to organizēšanaskārtību nozarē u.c., kā arī attiecīgišo punktu iekļaušanu nozaresuzņēmumu koplīgumos.Tādējādi arodbiedrības šī projektaietvaros piedalīsies gan profesionālāsizglītības kvalitātes unprestiža paaugstināšanā, gan veicinās,lai nozaru un uzņēmumulīmenī tiktu slēgtas vienošanās,kurās ir iekļauts jautājums pardarbinieku kvalifikācijas celšanuun tālākizglītību.Ir nolemts, ka viena no tuvākā laikaaktivitātēm būs saistīta ar labdarību.Tā varētu būt labdarībavai palīdzība kādai patversmei.Tāpēc Jauniešu padome aicina iesaistītiesvisus jauniešus, kas ir aktīviun kam rūp apkārtējie, kurusdzīve nav lutinājusi! Nāciet, iesaistietiesun jūs satiksiet citus, līdzīgidomājošus jauniešus, un jums būsiespēja paveikt to, ko vienmēr esatvēlējušies!

8 / LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 DALĪBORGANIZĀCIJĀSKULTŪRAS DARBINIEKUARODBIEDRĪBU FEDERĀCIJĀPirms 20 gadiem 1991. gadamaijā, tikko nodibinātās LatvijasKultūras darbinieku arodbiedrībufederācijas (LKDAF) priekšsēdētājsPēteris Krīgers pieņēmadarbā talantīgu vācu valodaspedagogu Aldi Misēviču ar uzdevumuveidot starptautiskossakarus, un federācija tagad irdalīborganizācija četrās starptautiskāsinstitūcijās – StarptautiskajāAktieru federācijā (FIA),Starptautiskajā Mūziķu federācijā(FIM), Kultūras, masu medijuun izklaides industrijas arodbiedrībuapvienībā (UNI-MEI) unpoligrāfijas nozares starptautiskajāarodbiedrību apvienībā(UNI-Graphical).SANITA LORENCE, LBASSABIEDRISKO ATTIECĪBU VADĪTĀJAKopš 1998. gada A. Misēvičs vadaLKDAF. Jau trīs reizes atkārtotiievēlēts par tās priekšsēdētāju. Arīnesenajā kongresā. Kā vienu noaugstākajiem savas darbības novērtējumiemstarptautiskajā līmenīAldis atceras 2004. gadu: „Vēlpirms iestāšanās Eiropas Savienībāstarptautiskās arodbiedrībucentrāles pārstāvis iepazinās ar situācijukultūras darbinieku arodbiedrībāsvisās jaunajās dalībvalstīs.Franču eksperts savā ziņojumāsituāciju salīdzināja ar māju -vecās dalībvalstis dzīvo otrajāstāvā, bet jaunās – pirmajā, tačudivas no tām jau esot būtiski pakāpušāsuz otro stāvu. Līdz ar Ungārijuviņš nosauca arī Latviju!”Nozare sakārtota atbilstoši rietumustandartiem - ir izdevies paveiktdiezgan daudz – noslēgtidarba koplīgumi, nozares Vienošanāsar Kultūras ministriju parsadarbību, kā arī Vienošanās parsadarbību ar Rīgas domes Izglītības,kultūras un sporta departamentu.LKDAF VII Kongresā 16.aprīlī secināts, ka konsultācijuskaits, salīdzinot ar iepriekšējočetru gadu periodu, ir audzis vairāknekā četras reizes. Reorganizācijas,optimizācijas un konsolidācijasgan valsts, gan pašvaldībulīmenī reti kur notiek, neskarotkultūru.LKDAF ir ap 2200 biedru, un vadībaatzīst, ka lielu daļu pazīst personīgi:„Esam apzinājuši e pastaadreses un ar vienu klikšķi varamgandrīz visiem aizsūtīt aktualitātesun atskaites. Izveidota arī sava mājaslapa internetā www.lkdaf.lv.”Jaunākās dalīborganizācijas irRīgas Latviešu biedrības nams (tearodbiedrība izveidojusies šī gadamaijā) un Dobeles novada Centrālāsbibliotēkas darbinieku arodbiedrība.LKDAF pārstāvēts vissdaudzveidīgais kultūras spektrs –teātri, bibliotēkas, muzeji, mūzikasskolas un augstskolas, koncertorganizācijasun orķestri, kinoteātri,TV un radio.LKDAF PRIEKŠSĒDĒTĀJS A. MISĒVIČS PARAKSTA NOZARES VIENOŠANOS AR KULTŪ-RAS MINISTRI S. ĒLERTI ŠĪ GADA 3. MARTĀFoto no LKDAF arhīvaVIEDOKĻIDaugavpils teātradarbinieku arodbiedrībaspriekšsēdētājaKristīne Veinšteina:- 2009. gada augustā Daugavpilsteātris saņēma visai nepatīkamuvēstuli par teātra likvidēšanas iespējamību.Pirmais, kurš atsaucāsteātra ļaužu lūgumam palīdzētsaglabāt vienīgo lielāko kultūrassaliņu depresīvākajā Latvijasnostūrī, bija Aldis! Viņatelefona zvans - "kā varu līdzēt",visiem viesa cerību, ka Rīgāmums ir savējais. Un tā arī notika:A.Misēvičs piedalījās neskaitāmāssapulcēs Kultūras ministrijā,rakstīja atbalsta vēstules unar savu viedo padomu palīdzēja,kā pareizi rīkoties arodbiedrībasbiedriem.Jūrmalas Centrālāsbibliotēkas darbiniekuarodbiedrības priekšsēdētājaInāra Ratniece:- Aldis Misēvičs ir spējis izveidotlielisku un saliedētu, darbotiesspējīgu un varošu komandu, kasvienmēr ir operatīvi palīdzējusirisināt savu biedru problēmas.Pateicoties LKDAF priekšsēdētājadalībai sociālajā dialogā arJūrmalas pilsētas domi, 2008. gadanogalē Jūrmalas Centrālāsbibliotēkas darbiniekiem tika panākts30% algas pielikums.Priekšsēdētājs savā darbā cenšasieviest radošas un inovatīvas metodes.Padomes sēdes organizēdažādās LKDAF dalīborganizācijās,kas dod iespēju tuvāk iepazītdaudzu kultūras iestāžu darbaapstākļus (Pēterbaznīca, Nacionālaisteātris, cirks, Zooloģiskaisdārzs u.c.).Latvijas Nacionālāsoperas Administratīvādepartamenta vadītājaBeata Galzone:- Manuprāt, svarīgākais A. Misēvičanopelns ir neatlaidīga sociālādialoga uzturēšana un pilnveidošana.Latvijas Nacionālās operasčetru LKDAF pārstāvēto arodbiedrībusadarbība ar LNO administrācijuir bijusi krāšņa savādaudzveidībā un iespējamo risinājumubagātībā. Domāju, šiemvārdiem būtu plašs zemteksts, janebūtu Alda Misēviča sarunu vešanaskvalitātes. Tieši Alda aktīvāiesaistīšanās, nodrošinājusi, kaLKDAF sastāvā esošo arodbiedrībupriekšsēdētāju nomaiņas navietekmējušas virzību uz izvirzītomērķu sasniegšanu.Latvijas Radio arodbiedrībaspriekšsēdētājaMudīte Paegle:Aldis Misēvičs labi pārzina kultūrasnozari, tāpēc viņam navproblēmu pārstāvēt jebkurasarodorganizācijas biedru interesesdažādos līmeņos: gan valdības,gan Kultūras ministrijas,gan starptautiskajā. Arī laikā,kad Latvijas Radio notika kārtējādarbinieku skaita samazināšanaun arodbiedrībai vajadzējavērtēt, kurai administrācijas iniciatīvaipiekrist, kurai – nē, Aldisar savu pieredzi bija blakus.Ar viņa parakstu ne viena vienprasība par konkrētu jautājumurisināšanu nonākusi Valdībā unSaeimā.Aizkraukles Vēsturesun mākslas muzejaarodbiedrības priekšsēdētājaSandra Feila:- Es iepazinu Aldi pirms sešiemgadiem, kad viņš atbrauca piemums uz muzeju ar piedāvājumunodibināt arodbiedrību. Mēs visibijām šaubu, aizdomu pilni unneticējām, ka no tā kaut kas labsvar sanākt. Bet Aldis ar savu pārliecību,degsmi, un pozitīvo noskaņumūs pārliecināja. Jau tadpamanīju, ka Aldim piemīt fantastiskasspējas komunicēt un dažāduraksturu cilvēkiem atrastsavu pieeju. Uzreiz sapratu, ka šiscilvēks ir savā vietā. Un šī pārliecībanav zudusi. Viņš ir paveicisļoti daudz šajos gados, novēlu viņamtikpat raženus arī turpmākosgadus.

DALĪBORGANIZĀCIJĀS LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 / 9Viens no Latvijas Izglītības unzinātnes darbinieku arodbiedrības(LIZDA) pamatuzdevumiemir apvienot arodbiedrības biedruskopīgai rīcībai ar mērķiaizstāvēt savas ekonomiskās,sociālās, profesionālās tiesībasun intereses.Edgars Grigorjevs, LIZDA izpildbirojasabiedrisko attiecību speciālistsLai arī nemitīgi cenšamies akcentētpaveiktos labos darbus, ne vienmērarodbiedrības uzvaras biedru interešuaizstāvības kaujās tiek sadzirdētasun novērtētas. Piemēram,pērn 2011. gada valsts budžeta konsolidācijaseiforijā valstsvīri vairakkārtcentās iebāzt rokas pedagogukabatās, taču sūrā darbā arodbiedrībapanāca vienošanos, un pedagoguatalgojums netika samazināts. Tājau tas notiek interešu aizstāvībaslauciņā, ka visgrūtākās uzvaras navnekas, bet pēc būtības nozīmē ļotidaudz. Arī šobrīd visbūtiskākaisLIZDA uzdevums interešu aizstāvībāir nosargāt nozares finansējumu2012. gada valsts budžetā.Interešu aizstāvībaInterešu aizstāvība ir pats svarīgākais,taču ne vienīgais arodbiedrībaspakalpojums biedriem. Arodbiedrībaiir nemitīgi jāattīsta biedriemsniegto iespēju klāsts, jo gadījumā,kad tiek ciestas neveiksmes interešuaizstāvības kaujās vai tās netiek novērtētas,biedri uzdod jautājumu –kādēļ man jābūt arodbiedrībasbiedram, ja „reāli” neko nesaņemupretī? Šajā gadījumā arodbiedrībasne vienmēr var taisnoties ar kaujāsiztērētiem resursiem un izlietiemsviedriem, bet jāaizmirst atrunas unjāpasniedz „taustāmākas” iespējas,jo tikai ar tām spēsim saglabāt biedruskaitu, kas ir tik ļoti nozīmīgsspēka demonstrējums interešu aizstāvībā.Lai arī iestājamies par vienotībunevis šķelšanos, daudziembiedriem aizvien zūd ticība arodbiedrībai,kā rezultātā tie izstājas noorganizācijas. Arodbiedrības Latvijāpiedzīvo biedru skaita samazināšanos,šobrīd kopā pārstāvot tikaiaptuveni 15% no darbaspējīgiemiedzīvotājiem visā valstī. LIZDA šobrīdapvieno aptuveni 58% izglītībasun zinātnes nozarēs strādājošo.Jāievieš inovācijasLai apturētu biedru statistikas līkņulejupeju, jāievieš pārdomātas inovācijasarodbiedrības pakalpojumuklāstā. Pārmaiņas ir viens no dzīveslikumiem, un tie, kuri raugās tikaipagātnē un tagadnē, riskē palaist garāmnākotni. Pārmaiņas ne vienmērir patīkams vai nesāpīgs process, betbez tām nav iespējama efektīva attīstība.Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumiorganizācijā, produktu unprocesu kvalitātes un efektivitātesuzlabojumi.LIZDA šā gada pavasarī veica reprezentatīvupētījumu, kurā apzinājabiedru norādītās iespējas, kuras2"Uzdrošinies mainīties un nepalaist garām nākotni!" Foto no LIZDAValmieras starpnovadu radošo pedagogu saieta.Ikviens arodbiedrībasbiedrs, uzrādot derīguLIZDA biedra karti, piesadarbības partneriemvisā Latvijā var saņemtizdevīgas atlaidesFoto Edgars Grigorjevsvaram izmantot savas darbības efektivitātesuzlabošanai, lai tieši vai netiešiveicinātu biedru palikšanu organizācijāun samazinātu kopējo izstāšanāstendenci. Pēc veiktā pētījumaesam pārliecinājušies, ka šobrīd uzņemtaispakalpojumu attīstības kurssir pareizs, tādēļ turpināsim pilnveidotnesen ieviestās inovācijas arodbiedrībaspakalpojumu klāstā.Atlaižu grozsbiedriemIkviens arodbiedrības biedrs, uzrādotderīgu LIZDA biedra karti, piesadarbības partneriem visā Latvijāvar saņemt izdevīgas atlaides grāmatāmun presei, teātra izrādēm,kancelejas precēm, biroja un sadzīvestehnikai, apģērbiem, ķīmiskaitīrīšanai, skaistumkopšanai, optikai,medikamentiem, ārstu konsultācijāmun operācijām, ēdināšanas pakalpojumiem,pārtikas produktiem,precēm dārzam un saimniecībai,mēbelēm, traukiem, virtuves un interjerapiederumiem, tīrīšanas unmazgāšanas līdzekļiem, sporta precēm,foto pakalpojumiem, rotaļlietām,ziediem, dāvanām u.c.Ar detalizētu atlaižu sarakstuun konkrētā mēneša speciālo piedāvājumubiedri var iepazīties mājaslapas www.lizda.lv sadaļā „Biedruiespējas”.E-pasta programmaLIZDA sadarbībā ar Microsoftarodbiedrības biedriem piedāvā Live@eduinformācijas apmaiņasprogrammu, kas paver jaunas iespējasvieglākam ikdienas darbamun savstarpējai saziņai internetā. Šīprogramma arodbiedrības biedriempiedāvā izveidot 10GB LIZDA elektroniskāpasta kastīti (vards.uzvards@lizda.lv),kā arī papildus iespējas– 25GB krātuvi 50MB lieluelektronisko dokumentu glabāšanaitiešsaistē, tērzēšanas (čata) iespējuar citiem LIZDA biedriem, elektroniskokalendāru, foto albumus, vienotuLIZDA e-pasta adrešu grāmatuar ērtu meklēšanu. Līdz šimarodbiedrības biedriem izveidotas985 LIZDA e-pasta kastītes. Ikviensarodbiedrības biedrs savam LIZDAe-pastam var piekļūt arodbiedrībasmājas lapā. Taču tie, kam vēl nav izveidotssavs konts, pieteikties LIZ-DA e-pasta izveidei var aizpildotvienkāršu elektronisku anketu mājaslapā www.lizda.lv.Arodorganizācijukontaktu karteLai atspoguļotu LIZDA organizācijuģeogrāfisko pārklājumu unveicinātu ātrāku kontaktinformācijasieguvi, arodbiedrības mājaslapas www.lizda.lv sadaļā „Parmums” esam izveidojuši LIZDAarodorganizāciju kontaktu karti.Šajā kartē ikviens interesents varērti iegūt tās arodorganizācijaskontaktus, kas atrodas vistuvāk viņaatrašanās vietai. Kartē ir atzīmētas36 LIZDA dalīborganizācijasun 14 tiešā uzskaitē esošās pirmorganizācijas.

10 / LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 DALĪBORGANIZĀCIJĀSINDUSTRIĀĻI SPRIEŽ PAR NĀKOTNIDiskusiju panelis: (no labās) A/S Laima arodorganizācijas bijusīpriekšsēdētāja Valentīna Skarnele, Gaida Muižniece - Rīgas laku unkrāsu rūpnīca, Inga Ozola - A/S "Aldaris", Rita Pfeifere, Ludmila Jevsejenkova- apvienotā "Laumas" arodorganizācija, Sergejs Bikovs - VentspilsNaftas termināls, Ruta Ķikute - A/S "Spodrība", Viktors Terešins- "Ventamonjaks" Foto no LIA arhīva20. maijā notika LatvijasIndustriālo nozaru arodbiedrības(LIA) 3. kongress. Par arodbiedrībaspriekšsēdētāju atkārtotitika ievēlēta Rita Pfeifere.SANITA LORENCE, LBASSABIEDRISKO ATTIECĪBU VADĪTĀJAKongresa delegāti, kas pārstāvēja61 Latvijas uzņēmumu, apstiprinājaIndustriālo nozaru arodbiedrībasStatūtu izmaiņas un pieņēmadarbības programmu turpmākajiemgadiem. Par prioritātēm tajāminēta jaunu arodorganizācijuveidošana, jauniešu padomes darbaaktivizēšana, biedru izglītošana,biedru tiesību un interešu aizstāvība,darbinieku sociālo garantijuuzlabošana, starptautiskā sadarbībau.c.„Gribētos ticēt, ka nestabilākaislaiks mūsu uzņēmumos ir aiz muguras.Nākotnē mūs gaida jauniizaicinājumi, uzvaras un zaudējumi,bet šis gads jau ir saplānots ardarbiem līdz pat gada beigām – semināri,sporta spēles, pieredzes apmaiņas,sociālie jautājumi, nodokļi,Darba likums, projekti un vēl,un vēl...”, tā kongresa noslēgumāteica arodbiedrības priekšsēdētāja.Bet kongress sākās ar vairākiemdiskusiju paneļiem – debatēm pardažādiem jautājumiem. Par sociālādialoga veidošanu reģionālajā līmenīun jaunu biedru piesaisti izteicāsLBAS reģionālā koordinatore unValmieras stikla šķiedras arodbiedrībaspriekšsēdētāja Mudīte Virza.R. Pfeifere atzina, ka pagājušais gadsnozarei aizritējis savā ziņā akciju sabiedrības„Aldaris” zīmē – uzņēmumsun arodbiedrība saņēmusibalvas, ieguvusi atzinību un gozējusiesdažādu preses izdevumu slejās.„Aldara” arodbiedrības priekšsēdētājaInga Ozola atzina, ka no malastas izskatās viegli, bet ikdienā tas irsūrs, grūts darbs. A/S „Lauma” apvienotāsarodbiedrības priekšsēdētājaLudmilai Jevsejenkovai nācāsatbildēt uz jautājumu, vai mēs spējamaizstāvēt tos cilvēkus, kuri paliekbez darba? Viņa pastāstīja, kapēdējā laikā nav devusi arodbiedrībaspiekrišanu 11 cilvēku atbrīvošanai.Ir, protams, dažādas situācijas,bet arodbiedrības galvenais uzdevumsir sekot līdzi, lai viss notiek likumīgi.Pēc lēmuma par Metālistu arodbiedrībaslikvidēšanos, tās sastāvābijušie uzņēmumi pievienojās Industriālonozaru arodbiedrībai. JānisGrava, bijušais Metālistu arodbiedrībasvadītājs un „Liepājasmetalurga” arodbiedrības priekšsēdētājspamatoja pievienošanos Industriālajainozarei ar to, ka kopīgasadarbība ir bijusi jau sen.Par sociālā dialoga jēdziena izpratniA/S „Olainfarm” runāja uzņēmumaarodbiedrības vadītājsAlnis Šverns. Šo debašu laikā izkristalizējāsarī pensiju jautājumskā sociālā dialoga viens no objektiem,jo, diemžēl, tie, kas nostrādājuši30 un pat vairāk gadus, saņemļoti mazas pensijas, un šiem cilvēkiemvēl joprojām iespēja piestrādātir izdzīvošanas jautājums. Uzņēmuma„Ventamonjaks” pārstāvispauda bažas par to, ka šogad beidzaspriekšlaicīgās pensionēšanāsiespēja. Tādēļ kongresa delegātipieņēma rezolūciju „Par tiesībāmpensionēties priekšlaicīgi un saglabātpensiju piešķiršanu ar atvieglotiemnoteikumiem”. Rezolūcijā„Par cilvēka cienīgu dzīvi Latvijā”Industriālo nozaru arodbiedrībaskongresa delegāti pieprasa Latvijasvaldībai un Saeimai: „Izstrādāt unno 2012. gada realizēt valsts programmu,kas nodrošinātu katrudarbspējīgu Latvijas iedzīvotāju ariespēju strādāt, tādējādi vairojotsavu un valsts labklājību; noteiktneapliekamo minimumu minimālāsalgas līmenī; ieviest progresīvoiedzīvotāju ienākumu nodokli noalgas, kas ir ne mazāka par Ls 800;efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku;plašāk izmantot ES struktūrfondulīdzekļus; neapliekamo minimumuattiecināt arī uz strādājošajiempensionāriem u.c.”Industriālo nozaru arodbiedrībaspriekšsēdētāja Rita Pfeifere saka lielupaldies visiem nozares arodkomitejupriekšsēdētājiem – par sadarbību,entuziasmu un vēlmi darbotiesbiedru interešu aizstāvībā.Eiropas mediķi paraksta„Rīgas deklarāciju”26. maijā Rīgā pulcējās dažādu Eiropas valstu mediķi, lai spriestupar sociālo dialogu Baltijas valstu veselības sektorā. Pēdējā tikšanāsšī projekta ietvaros vainagojās ar „Rīgas deklarāciju”, kuras parakstītājiapņēmas stiprināt sociālo dialogu veselības aprūpes jomā Baltijasvalstīs. Attēlā: „Rīgas deklarāciju” paraksta Baltijas valstu mediķuarodbiedrību un darba devēju pārstāvji. No kreisās – Lietuvas, Igaunijaspārstāvji, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībaspriekšsēdētājs Valdis Keris un Latvijas Slimnīcu biedrībaspriekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs (2. rindā). Baltiešiem asistē un parakstīšanaigatavojas Godfrey Perera, Eiropas slimnīcu un veselības aprūpesdarba devēju asociācijas HOSPEEM ģenerālsekretārs un MathiasMaucher, Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijasEPSU pārstāvis.Foto no LVSADA arhīva

EIROPĀ LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 / 11Zviedrijas profesionālo darbiniekukonfederācijas TCO kongressNo 9. līdz 12. maijam Stokholmārisinājās Zviedrijas profesionālodarbinieku konfederācijas TCOkongress.SANITA LORENCE, LBASSABIEDRISKO ATTIECĪBU VADĪTĀJAZviedrijas profesionālo darbiniekukonfederācijas TCO sastāvā ir 15dalīborganizācijas. 1, 2 miljoni tobiedru ir profesionāli un kvalificētidarbinieki, kas sabiedrībā veic svarīgasfunkcijas, lai gan ir dažāduprofesiju pārstāvji. Viņi strādā skolās,veselības aprūpes organizācijās,tirdzniecībā, medijos, policijā, rūpniecībā,IT un telekomunikācijunozarē. Vairāk nekā 60 procenti nobiedriem ir sievietes. Aptuveni puseno TCO biedriem ir nodarbinātaprivātajā sektorā un puse - publiskajāsektorā.TCO kongresu atklāja Zviedrijaspremjerministrs Frederiks Reinfelds.Viņš uzsvēra, ka situācija darbatirgū valstī ir laba, bezdarbs – 5%.Taču par vienu no lielākajām problēmāmvaldības vadītājs uzsvērafundamentālu izmaiņu nepieciešamībuizglītības sistēmā – lai tā būtusaistīta ar darba tirgu. Valstī vērojamatendence, ka gandrīz trešdaļaDokeruarodbiedrību seminārs18. maijā Rīgā notika dokeru arodbiedrību seminārs, kuru organizējaStarptautiskā transporta darbinieku arodbiedrība (ITF). Semināradarbā piedalījās arodbiedrību pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas,Krievijas un Latvijas. Latvijas dokerus pārstāvēja Ūdens transportaarodbiedrību federācijas biedri no trijām lielākajām ostām – Rīgas,Ventspils un Liepājas.Starp semināra dalībniekiem bija: Aleksejs Holodņuks – ŪTAF priekšsēdētājs(1. rindā 1. no labās), Rodžers Hansens - Norvēģijas transportastrādnieku federācijas (NTWU) prezidents (pēdējā rindā 1. no labās),Aleksandrs Meiers – ITF kampaņas pret „ērtām ostām” koordinatorsBaltijas valstīs (3. rindā 1. no labās), Frenks Leizs - ITF dokeru sekcijassekretārs un viņa palīdze Džesika Fenna, Līvija Spera - Eiropas transportaarodbiedrību federācijas (ETF) sekretāre, Vladimirs Bendoraitis - LietuvasNeatkarīgās dokeru arodbiedrības prezidents, Vasilijs Kozarenko– Krievijas dokeru arodbiedrības prezidents.Semināra dalībnieki apsprieda aktuālās dokeru problēmas un sniedzainformāciju par noteikumiem un darba organizāciju savā valstī. Galvenaisjautājums bija ITF kampaņas pret „ērtām ostām” uzsākšana Baltijā.Nākamais dokeru seminārs notiks Klaipēdā.Foto no ūTAF arhīvajaunu cilvēku nepabeidz mācībuiestādes. Tajā pat laikā Zviedrijā ierodasdaudz labi izglītotu emigrantuno citām valstīm. Zviedrijaspremjers uzsvēra, ka valdība vienmērir atvērta sociālajam dialogamar arodbiedrībām, un izteica pateicībuTCO.Uz TCO kongresu bija ieradušiesvairāku valstu arodbiedrību pārstāvji,bet īpaši tika pieteikta tolaikvēl topošā ETUC ģenerālsekretāreBernadete Segola.12 gadus TCO vadīja prezidentsSture Nord, viņš pateicās savasarodbiedrības biedriem par 12 brīnišķīgiemkopā pavadītajiem gadiemun šajā kongresā nolika savaspilnvaras. Savā runā viņš pauda nožēlu,ka tomēr nav izdevies arodbiedrībukustībai piesaistīt vairākjauniešu, tādēļ kongresā par to tikadaudz spriests, un savā pieredzē paralternatīvām jauniešu piesaistīšanasformām arodbiedrībām dalījās Nīderlandeskolēģis.TCO jaunievēlētā prezidente EvaNordmark pēc ievēlēšanas teica runu,kurā norādīja uz vairākiem svarīgiemjautājumiem. Viņa uzsvēra,ka Zviedrijā ir nepieciešamas vairākun labākas darbavietas, tāpēc ir jāieguldavēl vairāk resursu izglītībā unpētniecībā. Ir veikti pētījumi, ka gandrīz30 procenti no darbiniekiemvēlas karjeras pārmaiņas, bet izglītībastrūkums ir viņu lielākais šķērslis.Vēl Eva Nordmark pauda viedokli,ka arodbiedrībām ir jācīnās par jauniemapstākļiem darbavietā un iespējuapvienot karjeru ar atpūtu unģimeni. Viņas uzsvēra arī nodokļureformas nepieciešamība valstī.TCO kongress pieņēma lēmumucīnīties, lai darba tiesību kurss tiktuiekļauts skolu mācību programmās.Līdz šim jaunie darbinieki arī Zviedrijāieiet darba tirgū nezinoši un nesagatavotidarba tiesību jomā, joneko nezina par Darba likumu.TCO kongress bija interesants –viņi daudz sprieda par jaunu zviedrukoplīguma modeli, par stratēģijunepieciešamību pat it kā sīkās lietās,par arodbiedrībām un klimata izmaiņām.Taču mans kā vērotājassecinājums viens – krīze Latvijas izpratnēlīdz Zviedrijai nav nonākusiun arī nekad nenonāks. Lai kolēģiemviss veicas arī turpmāk un laimums veicas tā, kā viņiem!Visu informāciju par TCO kongresumeklējiet mājas lapā www.tco.se.Varas maiņa. Pēc 12 gadiem prezidenta amatā Sture Nord nodod TCOvadību Evai Nordmark30 % no darbiniekiemvēlas karjeras pārmaiņas,bet izglītībastrūkums ir viņulielākais šķērslisFOTO WWW.TCO.SE

12 / LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 SOCIĀLAIS DIALOGSETUC - PAR SOCIĀLU EIROPULBAS delegācija ETUC 12. kongresā Atēnās - (no kreisās) LBAS priekšsēdētājsPēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča,LBAS ārējo sakaru koordinētāja Ariadna Ābeltiņa, Latvijas Tirdzniecībasflotes jūrnieku arodbiedrības prezidents Igors PavlovsNo 15. līdz 19. maijam Atēnās,Grieķijā, notika Eiropas Arodbiedrībukonfederācijas(ETUC) 12. kongress. Kongressnoritēja ar devīzi „Mobilizētiessociālai Eiropai!”Ariadna Ābeltiņa, LBAS ārējosakaru koordinētājaFoto no I. Pavlova arhīvaKongresā pulcējās ~500 arodbiedrībudelegāti no 36 Eiropasvalstīm, kā arī viesi no EiropasKomisijas, Eiropas Parlamenta,Eiropas Ekonomisko un sociālolietu komitejas, StarptautiskāsDarba organizācijas, globālajāmarodbiedrību organizācijām. 40%no visiem delegātiem bija sievietes,kas ir augstākais rādītājs attiecībāuz iepriekšējiem kongresiem,pateicoties konsekventi realizētaiETUC dzimumu līdztiesības politikai.Jauniešu sastāvs kongresadelegātu vidū joprojām nepietiekošs,par ko kongresa debatēs tikaizteiktas pamatotas bažas, tā kājauniešu iesaistīšana arodbiedrībāsir viens no galvenajiem Eiropasarodbiedrību uzdevumiem.Runātāji uzsvēra, ka jauniešu iesaistīšanaarodbiedrībās ir milzīgaproblēma, šis jautājums jāpaceļnacionālā līmenī, jaunieši jāuzņemarodbiedrībās arī tad, ja viņinestrādā, un jārada viņiem iespējaspiedalīties visu līmeņu arodbiedrībaspasākumos, citādi arodbiedrībasizjuks drīzā nākotnē. Irļoti svarīgi arodbiedrībās izmantotjauniešu zināšanas un ļaut viņiemdarboties.Kongresa atklāšanā starp citiemrunātājiem uzstājās arīGrieķijas arodbiedrību konfederācijasGSEE prezidents Panagopoulos,kurš uzsvēra, ka pašreizējākrīze atmetusi Grieķiju 20gadus atpakaļ, darba tirgus ir sagrauts,inflācija un bezdarbs sasniegušikritisko līmeni. Sociāliepakalpojumi samazināti līdz minimumam.Bankām ir jāsamaksāpar nodarīto ļaunumu grieķustrādniekiem. Lisabonas līgumānepieciešamas izmaiņas, lai uzceltusociālu valsti. Krīze finanšutirgos skaidri parāda, cik vājas irEiropas institūcijas. GrieķijasArodbiedrību konfederācijasADEDY prezidents PapaspyrosŠis biļetens “LBAS Vēstis” ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.Par biļetena “LBAS Vēstis” saturu atbild Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Bruņinieku iela 29/31, , Rīga, LV - 1001.http://www.arodbiedribas.lvaicināja uz sociālu cīņu šajā sarežģītajāsituācijā Grieķijā.Delegāti nosūtīja vēstījumuES valstu finanšu ministriem,mudinot tos mainīt finanšu sanācijasloģiku un ievērot sociālopartneru autonomiju. Kongresspieņēma ārkārtas rezolūciju, izsakotpilnīgu solidaritāti un atbalstudarba ņēmējiem un arodbiedrībukustībai Grieķijā un citāsvalstīs, kuras ir smagi pārbaudītasar dažādiem taupībaspasākumiem. Kongress atzina,ka nekad nepieļaus tiešu vai netiešuiejaukšanos koplīgumuslēgšanas patstāvībā un algu veidošanassistēmā.Gan ETUC līdzšinējais ģenerālsekretārsDžons Monks, ganlīdzšinējā prezidente VanjaLundbi-Vedina kongresā uzsvēra,ka šie četri gadi ir bijuši īstspārbaudījums Eiropas arodbiedrībusolidaritātei. Tika nosodītibargās taupības pasākumi, ko īstenonacionālās valdības, taiskaitā Baltijas valstīs. Mēs negribamcīnīties ar zemām algām,mēs esam nopelnījuši cienīgasalgas. Ir grūti laiki, bet cerība uzsociālo taisnīgumu pastāv. Neskatotiesuz visām grūtībām, mēsesam daudz paveikuši kopš pagājušākongresa: tiek ieviests Eiropassociālo partneru pamatnolīgumspar Iekļaujošo darba tirgu,pārskatīta direktīva par vecākuatvaļinājumiem, pardarbinieku padomēm, strauji gājusiuz priekšu dzimumu līdztiesībasīstenošana: pirmo reiziETUC vēsturē sieviete tiek ievēlētapar ģenerālsekretāri, jaunajāsekretariātā pamatā būs sievietes- tas ir liels sasniegums. Eiropaivajadzīgs skaidrs institucionālaisietvars. Mums jāturpina veidotEiropu par labklājības valsti. Patsgalvenais – jaunu biedru rekrutēšana,jauniešu iesaistīšanaarodbiedrībās.Bez tam, kongress pieņēmaarī jaunu ETUC stratēģiju turpmākajaidarbībai ar 11 galvenajiempamatvirzieniem: ekonomiskāpārvaldība, darbs, finansiālaisregulējums, Eiropas sociālaismodelis, līdztiesība unsociālā kohēzija, solidaritāte darbībātaisnīgai un ilgtspējīgai attīstībai,solidaritāte darbībā taisnīgaiun līdztiesīgai mobilitātei,solidaritāte darbībā veselībai undarba drošībai, solidaritāte darbībātaisnīgai globalizācijai, solidaritātedarbībā sociālajam dialogamvisos līmeņos un pararodbiedrību līdzekļiem.«Ir ļoti svarīgiarodbiedrībāsizmantot jauniešuzināšanas un ļautviņiem darboties.»Kongress ievēlēja jauno ETUCvadību un sekretariātu. ETUCprezidents būs Ignasio FernandessToho, dzimis 1952.g. Spānijā,Spānijas arodbiedrību aktīvistsno 1987.gada, no 2008.gadavadījis Spānijas arodbiedrībukonfederāciju CCOO; par ETUCģenerālsekretāri ievēlēta BernadetaSegola, dzimusi 1949.g.Francijā, arodbiedrību aktīvisteno 1975.gada, no 2000.-2010.gadamvadījusi UNI EUROPA.