LBAS Vēstis Nr. 138 - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

2 / LBAS VĒSTIS / 27. maijs , 2011 TAUTSAIMNIECĪBAIZEJA VAI BEZIZEJA?Latvijā ir radikāli jāmainanodokļu, finanšu un tautsaimniecībaspolitika! Ir vajadzīgacita stratēģija! Taktiski gājienilūzumu attīstībā neradīs. Tielabākajā gadījumā piebremzēsēnu ekonomikas izaugsmi,sabiedrības grimšanu nabadzībāun izceļošanu. Nodokļu untarifu celšana, veselības aprūpes,izglītības un sociālā budžetaizdevumu samazināšana,AVOTS REA Pētījumsalgu „apcirpšana un iesaldēšana”spēj tikai īslaicīgi mazinātbudžeta deficītu, bet vidējā unilgākā termiņā šādi pasākumisamazina ieņēmumus valsts unpašvaldību budžetos. Tā rezultātāplaukst nabadzība, bezdarbs,bezcerība, ēnu ekonomikaun darbinieku emigrācija.Egils Baldzēns,LBAS priekšsēdētāja vietnieksValdība seko atsevišķiem makroekonomiskiemkritērijiem un cenšas2014. gadā panākt eiro ieviešanuLatvijā, nedomājot par eiro ieviešanascenu un nerēķinot iespējamofinanšu atbalsta pasākumuapjomu citām daudz spēcīgākāmun lielākām ES valstīm. Cerības, kaviens pats eksports bez iekšējā tirgusun iedzīvotāju pirktspējas nostiprināšanasspēs izvest ekonomikuno krīzes, ir aplamas. Eksportslabākajā gadījumā dos „darbu unmaizi” kādiem 30% Latvijas iedzīvotāju,bet ko darīt pārējiem?Izeja ir nodokļu politikas stratēģiskāpārveidē un ēnu ekonomikastransformēšanā legālajā ekonomikā,ņemot vērā uzņēmumu, darbiniekuun uzņēmēju intereses, pakāpeniskisasniedzot Rietumeiropaiatbilstošu ēnu ekonomikas līmeni(ap 13%). Šobrīd ēnu ekonomikaLatvijā ir sasniegusi dramatiskusapmērus – 38%, jeb vismaz 5,6 miljardiLs gadā, ko apliecina RīgasEkonomikas augstskolas (REA) ekspertuArņa Saukas un Tāļa Putniņapētījums. Tajā pašā laikā Igaunijāun Lietuvā ēnu ekonomikas apjomsir tikai ap 19%... Ja ēnu ekonomikusasummējam ar kriminālo biznesu(kontrabanda, ieroču un narkotikutirdzniecība, prostitūcija utml.),droši vien kopā sanāks pat vairāknekā puse no Latvijas oficiālās unneoficiālās ekonomikas. Ja nemaināmnodokļu politiku, tad drīz vienatgādināsim cilvēku, kurš ar lieliemielāpiem cenšas aizstāt bikses.REA pētījums atklāj, ka aplokšņualgu daļa, kuru uzņēmēji reālimaksā, bet slēpj no valsts, ir 35,5%- nodokļos vien tie būtu aptuveni670 miljoni gadā. Ja mēs spētu piešā brīža nodokļu likmēm iekasētnodokļos tikai trešo daļu no visatā, kas valstij reāli pienākas no aplokšņualgām, tie būtu 223 miljoniLs gadā. Nelegālie darbinieki (bezdarba vai vadības līguma) Latvijāšobrīd veido 14,6% no nodarbinātajiem.Ja, ieinteresējot uzņēmējus,mēs spētu legalizēt vienu trešdaļuno šiem darbiniekiem, valsts unpašvaldību budžetos varētu ieplūstpapildus 104 miljoni Ls gadā.REA pētnieki norāda, ka 34% nouzņēmumu reālās peļņas uzņēmējineuzrāda, 10,8% no visiem uzņēmumuienākumiem aiziet „starpniecībasnaudās”, bet vēl 9,5% aiziet,lai „nodrošinātu” valsts un pašvaldībupubliskos iepirkumus. Un tā irtikai daļa no ēnu ekonomikas.Kā redzam, tad ēnu ekonomikasrezerves ir pietiekami plašas. Javaldība vienotos ar sociālajiempartneriem (arodbiedrībām, darbadevējiem) un pašvaldībām par nodokļusamazināšanu, nodokļumaksāšanas disciplīnu, par sankcijubardzību (piem., izslēdzot noESF, valsts un pašvaldību publiskajiemiepirkumiem, ievietojot uzņēmēju„melnajā sarakstā”, kuru regulāriun kārtīgi pārbaudītu), tajāpašā laikā samazinot iedzīvotājuienākuma nodokli no 25% uz 15%,likmes samazinājums formāli dotu320 miljonu Ls lielu iztrūkumu, taču,iekasējot tikai vienu trešo daļunodokļus no nelegāli nodarbinātajiem,vienu trešo daļu no aplokšņualgām, mēs varētu iegūt vismaz327 miljonus latu! Var samazinātnodokļus arī vairāk. Ja piestrādāpie to iekasēšanas, tad, pateicotiesekonomikas un iekšējā tirgus izaugsmei,iekasēsim krietni vairāk.Mums ir tikai divas iespējas: vainu cilvēkus ieinteresēt maksāt nodokļus,vai arī viņus ieinteresēt pēciespējas nemaksāt nodokļus! Ja papildustam nodokļus pilnā apmērāmaksājošie uzņēmumi noslēgtu nozaruģenerālvienošanās, tad godīgouzņēmumu darba samaksas sistēmakļūtu par normu ar likuma spēku.Tas celtu legālās ekonomikaskonkurētspēju Latvijas un eksportatirgos, sniedzot papildus līdzekļusvalsts un pašvaldību budžetiem: veselībasaprūpei, izglītībai, sociālajaiaizsardzībai, autoceļiem un citai infrastruktūrai.