LBAS Vēstis Nr. 138 - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

PROJEKTS LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 / 3Darbinieku atgriešanās darba tirgūESF projekta „Latvijas Brīvoarodbiedrību savienības administratīvāskapacitātes stiprināšana”ietvaros regulāri tiekveiktas ekspertīzes, kurās tiekpētītas arodbiedrībām unLatvijas darbiniekiem saistošastēmas. Viena no ekspertīzēm,kuru veica SIA „EPC”, ir parbezdarbnieku re-integrācijasdarba tirgū sistēmas efektivitātiLatvijā un iespējamiem uzlabojumiem.Pētījuma autoreakadēmiķe Raita Karnīte atzīst,ka darbinieku sekmīgāka re-integrācijajeb atgriešanās darbatirgū, protams, pirmām kārtām,ir atkarīga no ekonomiskāssituācijas valstī.Sanita LorenceLielākie riski irpabalstatkarībasstiprināšanaun tirguskonkurenceskropļošanaEkspertīzes rezultātā konstatēts,ka par bezdarbnieku re-integrācijuatbildīgā valsts organizācija –Nodarbinātības valsts aģentūra(NVA), piedāvā plašu pakalpojumuklāstu dažādām bezdarbniekukategorijām un bezdarba fāzēm,to skaitā bezdarba riskam pakļautāmpersonām.Pasākumus beigušo atgriešanāsdarba tirgū pasākumu grupās atšķiras.Programmās, par kurām irdati par re-integrācijas pakāpi, zemākaisre-integrācijas līmenis ir5% (latviešu valodas programmas),augstākais ir tuvu 40%. Vislielākāiesaiste ir programmās,kuras izveidotas pēc darba devējupasūtījuma.Atbilstoši tautsaimniecības vajadzībai,NVA modificē piedāvājumumērķgrupām un piedāvājumaapjomu. NVA uzdevums pēcbūtības ir darba spēka piedāvājumaun pieprasījuma nesaderībasseku likvidēšana. Vērtējot pēc apmācībuprogrammu satura redzams,ka NVA savās programmāsveic arī vispārējās izglītībasorganizāciju funkcijas (piemēram,latviešu valodas apmācība, valodaspamatzināšanu apmācība), unšajās programmās re-integrācijasrezultāts ir zems. Savukārt nodarbinātībasprogrammās var pamanītnoslieci uz sociālās funkcijasizpildi. Šīs programmas drīzākuzskatāmas par bezdarbnieka pabalstapapildinājumu, nekā iespējusaglabāt vai uzlabot darba spējasun piemērotību darba tirgum.Darba tirgus tendenču analīzeliecina, ka neatkarīgi no NVA piedāvājuma,bezdarbs seko tautsaimniecībasstāvoklim, un tas,savukārt, ir atkarīgs no ārējiemapstākļiem (ārējais pasūtījumsLatvijas mikrouzņēmumiem). Tāpēcbezdarba ierobežošanas svarīgākaisuzdevums ir ar izglītības,ekonomiskās politikas un NVApakalpojumu palīdzību rosinātuzņēmējdarbības iniciatīvu, sevišķijauniešu vidū. NVA to ir sākusi,taču bezdarbnieka pārkvalifikācijaun pārorientācija neko nedod,ja ekonomiskā vide kopumā navlabvēlīga uzņēmējdarbībai. JaNVA klienti pēc pakalpojuma saņemšanasatstāj Latviju, pakalpojumaderīgais efekts Latvijas tautsaimniecībaiir zudis.Lielākie riski ir pabalstatkarībasstiprināšana, tirgus konkurenceskropļošana, sevišķi augstākajāizglītībā un uzņēmējdarbībasuzsākšanā, līdzekļu neefektīva izmantošana(piemēram, sagatavojotdarbam un nodokļu maksāšanaiārvalstīs), nodarbinātības dienestamneraksturīgu funkcijuveikšana un darba vietu trūkumsbezdarbniekiem atgriežoties darbatirgū pēc apmācības beigšanas.Ekspertīzē akadēmiķe RaitaKarnīte norāda uz iespējamiem uzlabojumiemdarbinieku re-integrācijasprocesā.• Bezdarbnieku re-integrācijasprogrammu obligāti jāsaista arekonomiskās politikas pasākumiemdarba vietu veidošanā.• Jāsamazina NVA vispārējās izglītībasun sociālās palīdzības funkcijas,jāpastiprina sadarbība ar izglītībasiestādēm, identificējot un novēršotizglītības vājās vietas speciālistu sagatavošanā.• Nepieciešams paaugstināt apmācībumērķorientāciju – samazinātprogrammu dažādību unpilnīgot esošās, apvienot programmas,nevis papildināt, betspecializēt. NVA 2011. gadā irplānojusi stiprināt īpašu atbalstuprioritārajām mērķgrupām, ir izveidotijauni pasākumi jauniešiemun jaunajiem vecākiem, taču irnepieciešams panākt, lai šie pasākumitiktu izmantoti.• Ar apmācības piedāvājumu paaugstinātstrādājošo konkurētspējune tikai darba tirgū, bet kopumāekonomikā, tajā skaitā, paaugstinotviņu uzņēmējspēju (paredzēts2011. gadā, taču, tāpat kāiepriekšējā pakalpojumā, ir nepieciešamspanākt, lai šie pasākumitiktu izmantoti iecerētajā veidā).• Ar ekspertīzi kopumā varat iepazītieswww.arodbiedrības.lv sadaļā"Projekti".Avots NVA ziņojums 2011. gada 19. janvārīattēlā uzrādīts darba meklētāju sadalījums pēc vecuma. redzams,ka arī ilgtermiņā darba meklētāju kopumā lielāko daļu veido cilvēkivecumā no 35 līdz 54 gadiem. Kopumā darba meklētāju vecuma struktūra(līniju izvietojums grafikā) ir stabila.AVOTS CSP