LBAS Vēstis Nr. 138 - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

4 / LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 JURIDISKĀ INFORMĀCIJAJauns tiesu prakses apkopojums par darba strīdiemAugstākās tiesas Senāta Civillietudepartaments un Judikatūrasnodaļa apkopojusi Senāta tiesupraksi lietās par individuāliemdarba strīdiem. Apkopojumsveikts par lietām, ko Senātsskatījis laika posmā no 2005.līdz 2010. gadam.Kaspars Rācenājs, LBAS juristsApkopojuma mērķis ir veicinātvienveidīgas tiesu prakses veidošanosun novērst atšķirīgu nolēmumupieņemšanu līdzīgās lietās.Apkopojums īpaši noderēs ikvienam,kas ikdienā piemēro Darbalikumu.Jaunajā apkopojumā ir ietvertasgalvenokārt jaunas atziņas, kā arīatziņas, kas īpaši apstiprina vai,tieši pretēji, maina 2004. gada tiesuprakses apkopojumā ietvertāsatziņas, taču pārējā daļā pirmaistiesu prakses apkopojums turpinasaglabāt savu aktualitāti.Apkopojuma struktūra veidota,sākotnēji normu pēc normas apskatotgalvenos jautājumus, kassaistīti ar darba tiesisko attiecībuizbeigšanas pamatiem un kārtību,atjaunošanu iepriekšējā darbā.Tālāk atsevišķi apskatīti tādidarba tiesību institūti kā pārbaudeslaiks, konkurences ierobežojumipēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas,darba samaksa un citi.Sīkāk analizēta arī darba līgumaizbeigšana ar atsevišķām darbiniekukategorijām un Darba likumapiemērošanas ierobežojumi, piemēram,valdes locekļiem, prokūristiem,reliģisko organizāciju garīgajampersonālam, pašvaldību direktoriem.Arodbiedrību pārstāvjiemnoteikti jāiepazīstas arsadaļu “Darbiniekuarodbiedrības un individuālietiesību strīdi”.Atbilstoši Darba likuma 10.pantam, darbinieki savu sociālo,ekonomisko un profesionālo tiesībuun interešu aizstāvību īstenotieši vai darbinieku pārstāvju starpniecību.Darbinieku pārstāvji varbūt gan darbinieku arodbiedrība,kuras vārdā rīkojas tās statūtospilnvarota arodbiedrības institūcijavai amatpersona, gan arī darbiniekupilnvarotie pārstāvji, kuri ievēlētisaskaņā ar Darba likuma noteikumiem.Darbinieku arodbiedrībaspapildus vispārīgām darbiniekupārstāvju tiesībām ir apveltītiarī ar īpašām tiesībām saistībā arindividuālu tiesību strīdu izšķiršanu.Likuma „Par arodbiedrībām”14. pants paredz darbinieku arodbiedrībaitiesības pārstāvēt un aizstāvētsavus biedrus valsts iestādēsun citās organizācijās darba attiecību,veselībai nodarītā kaitējumaatlīdzināšanas, dzīvokļu un citu sociāloun ekonomisko interešu jomā,individuālo un kolektīvo strīduizskatīšanā, kā arī griezties tiesāsavu biedru tiesību un interešu aizstāvībai.Vienlaikus arī Darba strīdulikuma 8. pants paredz arodbiedrībāmtiesības bez īpaša pilnvarojumapārstāvēt savus biedrusindividuālu tiesību strīdu izšķiršanā,kā arī celt prasību tiesā savubiedru interesēs.Atbilstoši šiem normatīvajiemaktiem, darbinieku arodbiedrībavar celt prasību tiesā savu biedruinteresēs, taču šādā gadījumā lietākā prasītājs piedalās persona, kurasinteresēs lieta uzsākta (skat. Civilprocesalikuma 76., 88.p.). Šajā sakarāSenāts ir norādījis, ka strīdos,kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām,puses lietā – prasītājs unatbildētājs - ir darba devējs un darbinieks,jo darba līgumiskās attiecībaspastāv tieši starp šīm personām,nevis arodbiedrību. Ja darbinieksir arodbiedrības biedrs, attiecīgāarodorganizācija pieaicināmalietā kā trešā persona.Arodbiedrību tiesības pārstāvētsavu biedru intereses ir saistītas arīar izņēmumiem no vispārīgiemnoteikumiem par tiesas izdevumusamaksu. Ievērojot to, ka arodbiedrībasietilpst to personu lokā, kurāmar likumu paredzētas tiesībasaizstāvēt sava biedra intereses tiesā,tās atbilstoši Civilprocesa likuma43. panta pirmās daļas 5. punktamir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksasvalsts ienākumos.Tiesu praksē bieži irgadījumi, kad darbadevējs, nesaņemotarodbiedrības piekrišanudarba līguma uzteikumamar darbiniekuarodbiedrības biedru,vēršas tiesā un lūdzatzīt par spēkā neesošuattiecīgās arodbiedrībaslēmumu.Atbilstoši Darba likuma 110.panta ceturtajai daļai, darba devējsšādos gadījumos var celt prasībutiesā par darba līguma izbeigšanu.Darba devējam, iesniedzot prasībutiesā par darba līguma izbeigšanuar arodbiedrības biedru, ir jānorādatie apstākļi, kas ir darba līgumauzteikšanas pamatā un motīvi, kāpēcarodorganizācijas lēmums navpamatots, bet tiesai nav jālūdz šīarodbiedrības lēmuma atcelšana.Darba likuma 110. panta pirmādaļa paredz darba devējam aizliegumuuzteikt darba līgumu darbiniekam- arodbiedrības biedram -bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējaspiekrišanas, izņemotgadījumus, kas noteikti Darba likuma47. panta pirmajā daļā un101. panta pirmās daļas 4., 8. un10. punktā. Savukārt Darba likuma101. panta sestā daļa uzliek darbadevējam pienākumu pirms darbalīguma uzteikšanas noskaidrot, vaidarbinieks ir darbinieku arodbiedrībasbiedrs. Papildus 2004. gadatiesu prakses apkopojumā paustajāmatziņām Senāts šajā sakarāir norādījis, ka darba devējam likumāuzliktais pienākums pirmsdarba līguma uzteikšanas noskaidrot,vai darbinieks ir arodbiedrībasbiedrs, un ja ir, pirmsdarba uzteikšanas saņemt attiecīgāsarodbiedrības iepriekšējupiekrišanu, ir imperatīvs un nepārprotams,tāpēc kasācijas sūdzībāizteikto viedokli, ka Darbalikums neierobežo darba devējatiesības noskaidrot darbiniekapiederību kādai arodbiedrībaivienlaicīgi ar darba līguma uzteikšanu,nevar atzīt par pareizu.Tādējādi lūgums darbiniekamsniegt informāciju par piederībuarodbiedrībai tajā pašā dokumentā,kurā izteikts uzteikums,un nevis atsevišķā aktā, ir uzskatāmspar Darba likuma 101. pantasestās daļas pārkāpumu.Pilns tiesu prakses apkopojumsatrodams LR Augstākās tiesas internetamājas lapā: at.gov.lv/lv/info/summary/2011/_____________________1SKC – 412/2010, skat. arī SKC 443/20106.1.p.2SKC – 412/20103SKC – 412/20104SKC – 649/2009 8.1.p.LBAS jurists Kaspars Rācenājs (no labās) un Vidzemes priekšpilsētastiesnesis Andrejs Mihaļčenko kopīgi strādāja LBAS organizētā konkursavidusskolēniem par darba tiesībām un darba drošību "Smārts" žūrijā. Šisjuristu tandēms bieži dzirdams arī Latvijas radio raidījumā "Krustpunkti"Foto Daina Pužule