LBAS Vēstis Nr. 138 - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

JURIDISKĀ INFORMĀCIJA LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 / 5LIKUMA „PAR ARODBIEDRĪBĀM”NEPIECIEŠAMĀS IZMAIŅASArodbiedrību galvenaispamatinstruments - likums „Pararodbiedrībām” (Likums) – kopšpēdējo grozījumu izdarīšanas2005. gadā nav baudījis likumdevējapieskārienus. Nevienamnav noslēpums, ka šis instrumentsir novecojis. Tajā ir normas,kas neatbilst citās tiesībunormās noteiktajam regulējumam,sastopami novecojušijēdzieni unneprecizitātes.Nataļja Mickeviča, LBAS juristeBūtiskākie trūkumiPirmkārt, Likumā kā arodbiedrībudarbības tiesiskais pamats ir minētaDeklarācija par Latvijas Republikasneatkarības atjaunošanu. Likumsneietver atsauci uz Satversmiun tajā iekļauto valsts pienākumuaizsargāt arodbiedrību brīvību, kāarī Darba likumu, kurš nosaka, ka«Nevajag ierobežotarodbiedrību dibināšanasbrīvību,taču ir nepieciešamstāds regulējums,kas neradītuproblēmas nevalstij, ne darbadevējiem.»LBAS priekšsēdētājsPēteris Krīgerscaur arodbiedrībām darbinieki īstenosavas sociālās, ekonomiskāsun profesionālās tiesības un intereses.Kas var veidotarodbiedrības?Likuma 1. panta formulējums izraisajautājumu, vai arodbiedrībasLatvijā var veidot tikai Latvijas iedzīvotāji,vai arī Eiropas Savienībaspilsoņi un trešo valstu pilsoņi, kuriir saņēmuši darba atļaujas Latvijā.Tāpat esošais panta formulējumsnosaka, ka arodbiedrības aizsargātikai savu biedru intereses, atstājotneskaidru arodbiedrību kompetenciaizsargāt darbinieku, kuri vēlnav iestājušies arodbiedrībā, intereses.Otrkārt, saskaņā ar Likuma 2.pantu nozares ir viens no principiem,pēc kura var veidot arodbiedrības.Vienlaikus neviens normatīvaisakts nesniedz nozares definīciju,kas, savukārt, apgrūtinaģenerālvienošanos slēgšanu.Dibināšanas slieksnisTreškārt, Likuma 3. pants, kurš nosakaarodbiedrību dibināšanasslieksni (ne mazāk par 50 darbiniekiemvai ne mazāk par vienu ceturtodaļu strādājošo) izsauc asu kritikuEiropas līmeņa institūcijās. Salīdzinājumam– Lietuvā arodbiedrībasdibināšanai ir nepieciešamitikai 20 darbinieki vai 1/10 daļa uzņēmumāstrādājošo, savukārt Igaunijā– tikai 5 darbinieki.ReģistrācijaCeturtkārt, Uzņēmumu reģistrsvairakkārt ir ziņojis par problēmāmar arodbiedrību reģistrāciju,proti, problēmām ar iesniedzamajiemdokumentiem, arodbiedrībureģistrā ierakstāmajām ziņām, kāarī ar arodbiedrību struktūrvienībāmun to reģistrāciju. Neskatotiesuz to, ka arodbiedrībām ir atvēlētssavs reģistrs, UR trūkst skaidrasarodbiedrību reģistra vešanas kārtības.Nav noteikts, kāda informācijaattiecībā uz reģistrētajām arodbiedrībāmUR ir jāuzkrāj un jāpublicē,nav noteikts reģistrācijaiiesniedzamo dokumentu klāsts unsaturs. Pēc UR domām, šāds juceklisnoved pie normatīvā regulējumaļaunprātīgas izmantošanas.LikumdošanasiniciatīvaPiektkārt, ir neprecizitātes ar arodbiedrībulikumdošanas iniciatīvu,kuras arodbiedrībām atbilstoši Satversmeinav. Vienlaikus, Likumānav noteikta arodbiedrībām tiksvarīga piedalīšanās likumdošanasprocesā Nacionālās trīspusējās sadarbībaspadomes apakškomitejuietvaros.Visbeidzot, Likuma normās irnekorekti termini un joprojām pastāvtādi jēdzieni kā „strādnieki”,„kalpotāji”, un „kolhozi”, kas ir zaudējušiaktualitāti.Pēdējā laikā, līdztekus kritikaipar Arodbiedrību likuma nekorektāmun nevecojušām normām,dažreiz izskan viedoklis, ka arodbiedrībudarbība būtu jāregulē vispārējākārtībā bez speciāla likuma.Atsevišķs likumsArodbiedrības nepieļauj šādu normatīvāregulējuma izmaiņu iespējuun vienbalsīgi iestājas par arodbiedrībudarbības regulēšanu aratsevišķu likumu. Šo pozīciju varpamatot ar argumentu, ka arodbiedrībudarbība vēsturiski tika regulētaar atsevišķu likumu. Likumdevējspēc Latvijas neatkarības atjaunošanasir paredzējis arodbiedrībāmīpašu tiesību aktu. Šajāsakarā ir jāatzīmē, ka mūsu kaimiņuvalstīm Lietuvai un Igaunijaiarodbiedrību darbības regulēšanaiarī ir atvēlēts atsevišķs likums. Papildusatsevišķam tiesiskajam regulējumampar labu runā arī arodbiedrībukā sociālā partnera īpašaloma darbinieku tiesību un interešupārstāvībā. Visbeidzot, arodbiedrībunacionālie pārstāvji ne tikaipiedalās darbinieku tiesību uninterešu pārstāvībā, bet aktīvi piedalāsarī tiesību normu izstrādesprocesā NTSP ietvaros. Līdz ar toarodbiedrībām nenoliedzami ir«Lielākajādaļā valstuarodbiedrībās irbiedrības, tomērdaļā valstuarodbiedrības irbiedrībās ar īpašideleģētāmtiesībām.»Egils Levits,Eiropas Savienības tiesas tiesnesisnepieciešams savs atsevišķs likums.Attiecībā uz novecojušā Likumatrūkumu novēršanas iespējām, varsecināt, ka nepieciešamo grozījumuapjoms varētu pārsniegt Likumanormu 50 %, līdz ar to, izpildottiesību aktu sagatavošanas prasības,ir nepieciešams sagatavot jaunulikumprojektu grozījumu veikšanasvietā.Satura ziņā jauns likums var saglabātvēsturiski izveidojušos Likumastruktūru, vienlaikus ietverottrūkstošo regulējumu. Tas ietvertutrūkstošo regulējumu pararodbiedrību reģistrāciju un saskaņotuLikumu ar Biedrību un nodibinājumulikumu, likumu „ParUzņēmumu reģistru”, Darba likumu,Darba strīdu likumu un Streikulikumu.Detalizētāk ar Likuma apkopotiembūtiskākiem trūkumiem unto komentāriem, Uzņēmuma reģistrapiedāvātiem grozījumu risinājumiemun Likuma piedāvātosaturu var iepazīties, izlasot LBASaprīļa mēneša ekspertīzi „Grozījumilikumā Par arodbiedrībām”LBAS mājas lapā: http://www.lbas.lv/upload/stuff/201105/grozijumi_likuma_par.arodbiedribam_30042011.pdf