LBAS Vēstis Nr. 138 - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

6 / LBAS VĒSTIS / 27. maijs, 2011 DARBA DROŠĪBA28. aprīlis – Pasaules darba aizsardzības dienaAr vairākiem pasākumiem, kasbija veltīti Pasaules darba aizsardzībasdienai, tika pavadītsaprīlis. LBAS sarīkoja četraspaneļdiskusijas – Rēzeknē,Bauskā, Ventspilī un Cēsīs, kā arīnoslēguma konferenci Rīgā. Visišie pasākumi bija relatīvi labiapmeklēti, kaut gan Rīgā dalībniekuskaits varēja būt kuplāks.Rīgas konferenci ievadīja tematiskāLBAS Valdes sēde pararodbiedrību uzdevumiem darbaaizsardzības (DA) jomā.Mārtiņš Pužuls, LBAS konsultantsdarba aizsardzības jautājumosDiskusiju dalībnieki uzklausīja ziņotājus,bija aktīvi jautājumos, bettomēr par savām situācijām daudznerunāja. Var saprast - blakus atbildīgasreģionālo VDI personas, katik kaut kas nenotiek! Bet visās diskusijāsVDI pārstāvji uzsvēra inspekcijasaudzinošo lomu – nevienamnetiek likti sodi, tiek prasītaDA sistēmas sakārtošana.Interesanti diskusiju dalībniekiembija uzņēmumu DA speciālistuziņojumi. Varēja salīdzināt ar savuveikumu un kā kolēģiem izdeviespārvarēt dažādas situācijas šajā jomā.Reģionālie konsultanti, kuri organizējašos pasākumus, bija atradušiinteresantus ziņotājus. Palikaatmiņā retoriskais jautājums Rēzeknē– „Kā panākt individuālā aizsardzībaslīdzekļa lietošanu, jo bieživien tas ir iedalīts, bet to klāj putekļukārta... un atruna – tā man ir ērtāk?”Ventspilī dzirdējām saturīguziņojumu par uzņēmuma „Ventspilsnafta” pieredzi un Ventspils tiesaspārstāves stāstījumu par risku izvērtējumu.Cēsīs bija viskuplākais interesentuskaits - gandrīz divkārt pārsniedzaplānoto. Arī ziņojumi un diskusijasbija ļoti pamācošas. Jāsaka, patpaškritiskas un tendētas uz labo rezultātu,kas darbības laikā ir sasniegts.Manuprāt, katrs autotransportauzņēmums var gūt no AS„CATA” pieredzes darba aizsardzībasjomā. AS Cēsu alus DA speciālistsJuris Rozenfelds stāstīja tikaipar vienu nelielu sadaļu DA darbā– par uzņēmuma transporta kustībasorganizāciju.Rīgas konferences pirmajā dienātika izskatīta novados izskanējusīpieredze un izstrādāts Aicinājumaprojekts. Daudzi runātāji pasvītrojaDA jomas svarīgumu savos uzņēmumosun iestādēs. Aivars Sīmansons(LMNA) bija nobažījies parplānoto VDI iepludināšanu citāsvalsts struktūrās, kas var var novestpie „šis iestādes kapacitātes samazinājuma”.Zoja Semjonova (LSAB)pauda savas bažas par uzņēmumāplaukstošo bosingu (darba devējapatvaļu un negodīgu izturēšanaspret darbiniekiem un noslēgtāmvienošanām), kā arī brīdināja klātesošospar šādas „sērgas” pāriešanuuz citiem uzņēmumiem...Konferences darba kārtība bijaļoti plaša - LBAS pārstāvis Z. Antapsonsinformēja par arodbiedrībuveikto DA jomā. VDI direktora p.i.R. Lūsis savā analītiskajā ziņojumāizklāstīja Latvijas situāciju, pārrunājaaktuālos risinājumus iestādesdarbā. LDDK pārstāve M. Simonovainformēja, ka drīz pie lietotājanonāks risku novērtēšanas elektroniskāprogramma, par lielo interesipar interaktīvo spēli.LM Darba aizsardzības departamentapārstāve M. Vīksne informējapar „DA jomas attīstības plāna2011. - 2013 gada” aktualitātēm.Stradiņa universitātes zinātnieki I.Vanadziņš un I. Martiņsone informējapar aktualitātēm arodslimībāsun ķīmisko vielu likumdošanā. PētnieceL. Matisāne izklāstīja nelielusadaļu no apjomīgā pētījuma parDarba apstākļiem un riskiem Latvijā,fokusējoties uz dzimumu līdztiesībušajā jomā. Ļoti interesanta bijasadaļa par jauniešu iesaisti DA jautājumos,kuru katrs no sava redzesleņķaatspoguļoja gan SIA Grif pārstāvjiA. Boka un L. Indenberga,gan Media Control pārstāve S. Bērziņa,savs viedoklis bija sakāms arīAS Severstaļlat personāla direktoramA. Graudiņam.Visi konferences materāli atrodamiLBAS mājas lapā www.arodbiedribas.lvsadaļā „Darba drošība”.Lielos vilcienos konference sasniedzauzstādītos mērķus, tikaisvarīga ir realizācija – darbiniekuinteresēs. Visi konferences dalībniekisaņēma arī aktualizētās DA grāmatas.Noteikti gribētu, lai nākošajāgadā konferenci vairāk apmeklē uzticībaspersonas un arodorganizācijuatbildīgie darba aizsardzības jautājumos.«Mēs uzskatām, ka nekādi mērķi nevarattaisnot ražošanas drošības prasībupārkāpumus vai nevērīgu attieksmi pretcilvēku dzīvību un veselību.»A.Graudiņš, AS Severstaļlat personālaun administratīvais direktorsVai pašas sievietes iestājas par savām tiesībām? Kaut vai pauž viedokli?Faktiski nē – sievietes retāk nekā vīrieši pēdējā gada laikā ir sniegušasieteikumus par darba apstākļu un vides uzlabošanu vai darba tiesiskoattiecību sakārtošanu. Atšķirība ir neliela - nedaudz vairāk par 5%, 2006.gadā atšķirība bija mazāka – 2 %. Grafiks raksturo tendences – apmēram 30%no aptaujātajiem ir piedalījušies savas darba vides uzlabošanā....A/S Cēsu alus darba drošības un vides speciālists Juris Rozenfeldsizstrādāja uzņēmuma transporta kustības shēmu, kas jūtami uzlabojadarba drošību teritorijāFoto Jānis Kaibe