Latvijas Lauksaimniecības universitātes raksti nr. 11 (306), 2004 ...

PriekšvārdsEkonomikas augsmes un attīstības mūsdienu procesi un faktori kļūst arvien riskantāki, bet šo visai daudzveidīgorisku dabas, raksturu, kapacitātes, iespēju un draudu pārzināšana, pārvaldība un mērķtiecīga vadīšana tieši uncieši saistīta ar riskoloģijas zinātnes attīstības līmeni. Kā secināms no zinātniskās literatūras studijām, tas rosinazinātniekus pievērsties risku pētījumiem, to identifikācijas, pārvaldības un vadīšanas problemātikai. Zinātniekuinterese izriet no uzņēmēju, tai skaitā – lauksaimnieku, interesēm, kuriem ir nepieciešamas zināšanas, prasmes unspējas prognozēt un pārzināt abas risku grupas – iespēju riskus, kurus kvalificēti, profesionāli izmantojot unvadot var panākt straujāku un stabilāku augsmi un attīstīties, kā arī draudu riskus, kuri var nodarīt lielus ļaunumusuzņēmumam vai saimniecībai, ja tos nepārzina, nenovērtē un neprot vai nespēj vadīt savās interesēs.Šādos apstākļos pirms diviem gadiem tika uzsākts Latvijas Zinātņu akadēmijas finansētais sadarbības projekts:„Riska faktori, to izvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībā”.Šāda projekta īstenošanā sadarbojas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas, Lauksaimniecības,Pārtikas tehnoloģijas, Informācijas tehnoloģiju, Lauku inženieru un Veterinārmedicīnas fakultātes, Rīgas Tehniskāsuniversitātes Inženierekonomikas fakultāte un uzņēmējorganizācija „Dati”. Tiek pētīta riska vadības metodoloģija,augu un dzīvnieku veselības un augu aizsardzības risku faktori, pārtikas produktu drošuma jeb bīstamības riski,vides riski, risku ekonomiskās iespējas un ekonomiskie draudi, un to seku novērtēšana.Apakšprojektu izpildītājiem uzkrājušies pētījumu rezultāti, no kuriem var veidot ne tikai pārskatu, ko ievietospeciālā Internet portālā, bet arī zinātniskas publikācijas. Sakarā ar to, LLU Zinātņu prorektora, profesora PēteraRivžas vadītā sadarbības projekta padome nolēma veidot žurnāla „LLU Raksti” speciālus laidienus (numurus) parriskoloģijas tematiku. Šis ir pirmais risku tematikai veltītais žurnāla numurs (laidiens), kurā iekļauti sadarbībasprojekta daudzu izpildītāju raksti, kas saturiski ietver vairākus pētījumu virzienus:– par risku pārvaldības un vadīšanas vispārējām metodēm;– par zemes izmantošanas riskiem;– par riskiem laukaugu un lauksaimnieku mežu aizsardzībā;– par finansu riskiem;– par nekvalitatīvas pārtikas produktu radītiem ekonomiskiem riskiem;– par tūrisma risku vadīšanu.Šajā žurnāla numurā ievietoto rakstu saturs var būt interesants citiem pētniekiem riskoloģijā, LLU un cituizglītības iestāžu docētājiem un studentiem, valsts pārvaldes institūciju personālam, konsultāciju dienestiem uncitiem interesentiem.Gatavojas raksti arī otrajam LLU Raksti speciālajam numuram par risku tematiku.Prof. K. ŠpoģisForewordToday the processes and factors of economic growth and development become more and more risky. Howeverthe knowledge, administration and appropriate management of the relatively varied nature, character, capacity,opportunities and threats of risks are directly and closely connected with the level of development of the scienceof riskology. As it may be concluded from the studies of scientific literature, it stimulates scientists to focus onthe research of risks, problems of their identification, administration and management. The interest of scientistsresults from the interests of entrepreneurs, including farmers, who need knowledge, skills and abilities to forecastand manage both groups of risks – risks of opportunities where an efficient and professional application andmanagement may facilitate the achievement of more rapid and stable growth and development and risks of threatthat may incur losses to an enterprise or farm in case of the entrepreneur’s unawareness and underassessment ofthe risks or inability to manage them in his or her interests.LLU Raksti 11 (306), 2004; 1-21

Therefore two years ago a cooperation project “Risk Factors, their Assessment and Management in Agricultureof Latvia” financed by Latvian Academy of Science was initiated.Several faculties of the Latvia University of Agriculture, namely, Faculty of Economics, Faculty of Agriculture,Faculty of Food Technology, Faculty of Information Technologies, Faculty of Rural Engineering and Faculty ofVeterinary Medicine and Faculty of Engineering and Economics of the Riga Technical University and a company“Dati” participate in the implementation of the project. The methodology of risk management, risk factors of plantand animal health and plant protection, food safety or hazardousness risks, environmental risks, economicopportunities and threats of risks un risk assessment are under the research.The scientists involved in the implementation of subprojects already have the results of research that couldnot only be included as a report into a special web site, but they also have scientific publications. Consequentlythe cooperation project council under the management of Pēteris Rivža, professor and vice-rector of Science ofLatvia University of Agriculture decided to prepare special issues (editions) on the theme of riskology under theProceedings of Latvia University of Agriculture. This is the first issue (edition) of the proceedings on riskologywhere the articles by many cooperation project participants are included. The papers dwell upon several directionsof research:– on general methods of risk administration and management;– on risk related to the use of land;– on risks related to the protection of field crops and forests;– on financial risks;– on economic risks caused by low quality food;– on tourism risk management.The content of articles included into this issue of the Proceedings may be interesting to other researchers ofriskology, teaching staff and students of Latvia University of Agriculture and other educational establishments,state administration institutions staff, consultation services and other persons interested.The articles for the second special edition of the Proceedings of Latvia University of Agriculture on the themeof risks are currently under preparation.Prof. K. Špoģis2 LLU Raksti 11 (306), 2004; 1-2

P. Rivža Riska faktoru izvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībāRiska faktoru izvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībāAssessment of Risk Factors and Risk Management inAgriculture in LatviaPēteris RivžaLLU zinātņu prorektors, e–pasts: rivza@cs.llu.lvVice-rector of research, LLU, e–mail: rivza@cs.llu.lvAbstract. The article deals with the goals, main tasks and results of a complex research into risk identification,assessment and management in agriculture in Latvia. The research is being carried out by scientists and specialistsfrom several LLU Faculties, the Riga Technical University and the stock company “DATI” within the frames of acooperation project (2002–2005). During the first two years of the research, basic methodical approaches to riskidentification, assessment and management have been ascertained, several ecological, phytopathological,technological, animal health, food quality, financial, economical and other risks have been identified. Firstresearches have been carried out in the management of the identified risks.Key words: risks, agriculture.IevadsLatvijai kļūstot par ES dalībvalsti, pastiprināsekonomiskā sadarbība gan ar Eiropas, gan arī ar citāmpasaules valstīm. Ekonomiskās sadarbības pieaugumsrada jaunas iespējas, bet reizē arī riskus, kas irjāidentificē, jānovērtē un jācenšas vadīt.Lauksaimnieciskā ražošana un pārtikas ražošana irsaistīta ar starpvalstu ekonomisko sadarbību un līdz arto arī tiem riskiem, kas izriet no tās. Bez tam, jaunusrisku faktorus vai veidus var radīt lauksaimnieciskāsražošanas specializācija un diversifikācija, tāsmodernizācija un intensifikācija. Šie un citi argumentinorāda, ka kompleksa riska faktoru izpētelauksaimniecības kultūraugu audzēšanā, ieskaitotsēklas materiāla ieguvi un lauksaimniecībasprodukcijas realizāciju ir aktuāla un līdz šim nebija veikta.Jānovērtē iespējamie ĢM kultūraugu piesārņojumariski, kas Latvijas apstākļos ir neapzināta problēma.Attīstoties starptautiskai tirdzniecībai ar dzīvniekiem,dzīvnieku izcelsmes izejvielām un pārtikas produktiem,pastāv riska iespējas, ka Latvijā var ievest vairākinfekcijas slimību, tai skaitā toksisko infekcijuierosinātājus. To vidū varētu būt līdz šim Latvijānereģistrēto slimību ierosinātāji. Lai pasargātusabiedrību un mājdzīvniekus no infekcijas slimībām,īpaši no tādām, kas kopīgas cilvēkiem un dzīvniekiem,sevišķi svarīgi un aktuāli ir veikt iespējamo riskanovērtējumu par šo iespējamo slimību izplatību unveterinārmedicīnisko uzraudzību. Arī dzīvniekuveselības un labturības riska zinātniskie pētījumiLatvijai ir ļoti aktuāli, nepieciešams veikt pastiprinātuimportēto dzīvnieku uzskaiti un uzraudzību, saistībā ariespējamām slimībām, izēdināmo lopbarību, mītņumikroklimatu un citām monitoringa procedūrām. Aktuālair dzīvnieku ēdināšanas riska faktoru analīze, kasLLU Raksti 11 (306), 2004; 3-8ietvertu vietējās lopbarības ražošanu, kā arī importētāsbarības līdzekļu izvērtēšanu.Īpaši aktuāli ir pētījumi par pārtikas riska pētījumiemķēdē no lauka līdz galdam, tā nodrošinot veselīgaspārtikas lietošanu cilvēku uzturā. Arī lauksaimnieciskāsražošanas ietekme uz vidi ir svarīga riska faktoru joma.Ar ekonomisko iespēju izmantošanu un arīiespējamiem zaudējumiem saistīti arvien pieaugošokredītu un investīciju riski.Konkurētspējīga, ekonomiski efektīva, tehnoloģiskimoderna saimniekošana paaugstina intelektuālo,profesionālo, dispozitīvo un citu risku iespējas un tokapacitāti.Sadarbības projektsLZP sadarbības projekts “Riska faktori, toizvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībā”tika uzsākts 2002. gadā un tiek plānots to attīstīt.Projekta mērķis: Noteikt un izvērtēt riska faktorusLatvijas lauksaimniecībā, lai zinātniski pamatotu šofaktoru ietekmes samazināšanas un novēršanas iespējasilgtspējīgās lauksaimniecības sistēmās. Izstrādāt riskumodelēšanas un vadīšanas metodoloģiju.Projekta galvenie uzdevumi.1. Izstrādāt lauksaimniecības riska vadībasmetodoloģiju.2. Noskaidrot atsevišķu riska faktoru ietekmi uzgraudaugu, bumbuļaugu, sakņaugu un zālājupotenciālo produktivitāti un produkcijas kvalitātirepublikas agroklimatiskajos apstākļos.3. Izanalizēt aizsardzības sistēmas Latvijātradicionāliem un netradicionāliem kultivētiem augiem,akcentējot identificētos augu aizsardzības radītos riskuparametrus sēklaudzēšanā, sēklas materiāla importagaitā u.c.3

P. Rivža Riska faktoru izvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībā4. Pētīt riskus attiecībā pret importētājvalstīm, kasveic tirdzniecības darījumus ar dzīvniekiem, dzīvniekuizcelsmes izejvielām, pārtikas produktiem un dzīvniekubarību.5. Noteikt ar pārtikas produktu ražošanu saistītosriskus un pārtikas produktu bīstamības pakāpi.6. Novērtēt lauksaimniecības ietekmes uz vidi risku.7. Izpētīt risku ekonomiskās iespējas un drauduslauku uzņēmējdarbībā un to ekonomiskās sekas.8. Graudaugu ražošanas, glabāšanas un realizācijasrisku modelēšanas metodikas un programmatūrasizstrāde .9. Izveidot Internet portālu “Riski lauksaimniecībā”.Projekta sadarbības partneri ir LatvijasLauksaimniecības universitātes piecas fakultātes, RīgasTehniskā universitāte un a/s “DATI”. Sadarbībasprojekta vadītājs – prof. P. Rivža (LLU). Sadarbībasprojekts sadalīts šādos apakšprojektos:– Lauksaimnieciskās ražošanas, lauksaimniecībasprodukciju transportēšanas, glabāšanas un pārdošanasrisku noteikšana (prof. J. Merkurjevs, RTU);– Internet portāla un datu bāzes izveidošana (Mg.dat. U. Smilts, a/s “DATI”);– Riska vadības metodoloģijas izstrāde (asoc. prof.I. Arhipova, LLU);– Augu veselības un augu aizsardzības riska faktorunoteikšana (prof. I. Turka, LLU);– Dzīvnieku veselības riska faktoru noteikšana (prof.E. Liepiņš, LLU);– Pārtikas produktu bīstamības noteikšana un riskanovērtēšanas izpēte (prof. D. Kārkliņa, LLU);– Vides riska faktoru noteikšana (prof. P. Bušmanis,LLU);– Riska ekonomisko iespēju un draudu izpēte un toseku novērtēšana (prof. K. Špoģis, LLU).Projekta rezultātu zinātniskā nozīmībaProjekta realizācijas gaitā iegūtie rezultāti pavairoslietišķo pētījumu datu bāzes ar informāciju par riskafaktoriem, kas saistīti ar dažādu lauksaimniecības kultūruaudzēšanas tehnoloģijām, dzīvnieku, pārtikas unlopbarības importu, eksportu, vides aizsardzību. Riskadatu bāzes izmantos turpmākiem projektiem –pētījumiem, kā Latvijā tā arī ārzemēs.Ievērojami papildināsies riska analīzes kvalitatīvometožu daudzveidība un saturs augkopībā, lopkopībā,veterinārmedicīnā, vides aizsardzībā un ekonomikā,organizācijā, pārvaldībā, vadīšanā.Projekta rezultātu praktiskā nozīmībaLatvijas kultūrā, izglītībā untautsaimniecībāLauksaimniecības riska faktoru noteikšanāgalvenokārt iesaistīsies LLU mācībspēki, maģistranti,doktoranti, kas savukārt ar iegūtajiem rezultātiemiepazīstinās studentus, pēcdiploma mācību klausītājusun ierēdņus.Paredzamos rezultātus praktiski izmantos LRZemkopības ministrijas institūcijas, t.sk.Lauksaimniecības departaments, Veterinārais unpārtikas departaments, Pārtikas un veterināraisdienests, Valsts Veterinārmedicīnas diagnostikascentrs, reģionālās Pārtikas un veterinārā dienestapārvaldes, vietējās pašvaldības, tirdzniecības uzņēmumiun to ierēdņi, pārtikas pārstrādes un lopbarībasražošanas uzņēmumi. Projektā iegūtās atziņas varēsizmantot konsultatīvā darbā un studiju programmās.Tiks gatavoti metodiskie materiāli un rekomendācijasražotāju apmācībai. Informācijas izplatīšanai tiksizmantotas Interneta tehnoloģijas.Riska samazināšanas iespējas dažādulauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijās,lauksaimniecības produktu realizācijā, dzīvnieku unpārtikas produktu importā. Metodika vides indikatoruun GIS analīzes izmantošanai, lai noteiktulauksaimniecības ietekmi uz vidi.Sadarbības projekta paveiktaisDivu gadu laikā, paveiktais aplūkots pa sadarbībasprojekta apakšprojektiem, bet noslēgumā analizētssadarbības projekta izpildītāju devums zinātniskopublikāciju un pētījumu rezultātu prezentācijas jomā.“Lauksaimnieciskās ražošanas, lauksaimniecībasprodukciju transportēšanas, glabāšanas un pārdošanasrisku noteikšana” (prof. J. Merkurjevs, RTU)apakšprojekta ietvaros izstrādāti metodikas pamatiienākumu novērtēšanai. Tika lietotas divaspamatstratēģijas:– vēsturiskā, vidēji-statistiskā (augsnes un auguapstrādi veic pēc tehnoloģiskajām kartēm atbilstošikalendārajiem datumiem);– adaptētā (orientējas uz augsnes monitoringu(temperatūra un mitrums) un laika apstākļu prognozi).Ir sastādīta “MS Excel” programma finanšu riskunoteikšanai, mainot tehnoloģisko operāciju cenaslauksaimniecībā. Kā iespējamās realizācijas piemērs irizveidotā “MS Excel” programma linu audzēšanas riskunoteikšanai.Ir izstrādāta metodika transporta risku novērtēšanailauksaimniecības produkcijas realizācijā.“Internet portāla un datu bāzes izveidošana” (Mg.dat. U. Smilts, a/s “DATI”) apakšprojektā tikaizstrādātas divas Internet portāla “Riskilauksaimniecībā” divas versijas. Publicēta ir pēdējāportāla versija (www.riski.lv), pie kuras sadarbībasprojekta ietvaros notiek pilnveidošanas darbs. Internetportāls “Riski lauksaimniecībā” dos iespēju sabiedrībaiiegūt informāciju par risku faktoriem un izmantot šoinformāciju lēmumu pieņemšanā.Portāls ietvers šādas lielas sadaļas:– augi;– dzīvnieki;4 LLU Raksti 11 (306), 2004; 3-8

P. Rivža Riska faktoru izvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībā– pārtika;– vide;– ekonomika;– metodoloģija.Katra sadaļa saturēs šādu informāciju:1) normatīvie akti;2) iestādes;3) publikācijas;4) aktualitātes;5) terminoloģija;6) saites.Informācija tiks izkārtota 3 līmeņos: populārais,speciālistiem, zinātniekiem.Populārā līmenī uzrakstītā informācija ir domātavisiem interesentiem, kas apmeklēs risku portālu. Otrajālīmenī portālā izvietotā informācija ir paredzētalauksaimniecības speciālistiem, zemniekiem, valstsiestāžu darbiniekiem, studentiem un citieminteresentiem. Trešajā līmenī – līmenī, kas ir paredzētszinātniekiem, tiks izvietotas zinātniskās publikācijas.Informācijas meklēšanai portālā ir izveidotsmeklētājs. Pirmā portāla versija tika publicēta 2004. gada23. aprīlī. Informāciju papildina un atjauno visisadarbības projekta apakšprojektu izpildītāji.“Riska vadības metodoloģijas izstrāde” (asoc. prof.I. Arhipova, LLU) apakšprojekta ietvaros ir izstrādāta:– riska vadīšanā lietotā bāzes terminoloģija;– formulēti vairāki riska faktoru izvērtējumastandarta uzdevumi: dzīvnieku veselības, riskaekonomisko iespēju un draudu, augu veselības un auguaizsardzības;– izstrādāti riska vadīšanas procesa komponenti:riska izvērtējums, riska kontrole, riska pārraudzība, riskakomunikācija;– izstrādāti kvantitatīvā riska izvērtējumamatemātiskie modeļi.“Augu veselības un augu aizsardzības riska faktorunoteikšana” (prof. I. Turka, LLU) apakšprojektaizstrādes gaitā analizēti šādi risku veidi:1) likumu un citu normatīvo aktu neievērošana;2) ražošanas tehnoloģijas pārkāpumi;3) produkcijas uzglabāšanas pārkāpumi;4) sēklas materiāla audzēšanas un tirdzniecībaspārkāpumi;5) vispusīgas kontroles trūkums;6) meteoroloģiskie apstākļi;7) precīzas prognozes trūkums;8) nepietiekama sabiedrības informētība;9) nepietiekams sertificētu diagnostikas centrutrūkums;10) datorizētu modeļu trūkums lēmumuatvieglošanai;11) atsevišķu speciālistu trūkums Latvijā:– nematologi,– augu virusologi.Pēc riska faktoru definēšanas un normatīvodokumentu apzināšanas uzsākta minēto riska faktoruanalīze, par modeli izmantojot pārtikas, pārstrādes unsēklas kartupeļu audzēšanu Latvijā.Analizēti pesticīdu lietošanas ekonomiskie unekoloģiskie riski, kas vērtēti, izmantojot izmēģinājumadatus LLU mācību pētījumu saimniecībā “Vecauce”.Analizēta augu aizsardzības sistēma Latvijā. Vērtētaaktuālā augu aizsardzības informācija, kas tiks ievietotasadarbības projekta Internet portālā.“Dzīvnieku veselības riska faktoru noteikšana”(prof. E. Liepiņš, LLU) apakšprojektā noteikti un vērtētiI. Kvalitatīvā riska novērtējuma posmi:1. Vai kontroles diagnostiskajiem izmeklējumiem uzgovju spongiozo encefalopātiju pakļautais govju skaitsir pietiekošs, lai novērstu šīs slimības ierosinātāja –infekciozā priona sastopamību un izplatību?2. Vai kontroles diagnostiskajiem izmeklējumiem uzgovju virusālo diareju ar ELISA testu, nosakot antivielasun antigēnu, pakļautais govju skaits ir pietiekošs, laipanāktu šīs slimības ierosinātāja Pestivīrusa izplatībasierobežošanu LR?3. Vai ģints Clostridium sporu radošiemikroorganismi un to dzīves laikā radītā sviestskābevar kļūt par eksportējamā no govs piena ražotā sierabojāšanās iemeslu?4. Vai slaucamo govju turēšana (piesietā, nepiesietā)un laktāciju skaits ietekmē somatisko šūnu daudzumuizslauktajā pienā?II. Kvantitatīvā riska novērtēšanas matemātiskiemodeļi:1. Binomālais sadalījums.2. Puasona sadalījums.3. Beta sadalījums.Praktiskais kvantitatīvā riska pētījums, izmantojotBeta sadalījumu sakarā ar putnu gaļas importu LatvijasRepublikā – uz robežas iegūtie materiāli laboratoriskiemizmeklējumiem norāda, ka putnu liemeņi ir kontaminētiar salmonellām. Secinājums: pēc kvantitatīvā riskavērtējuma, Latvijas pārtikas pārstrādātāji un tālākiedzīvotāji ir apdraudēti ar lielu risku saslimt, lietojotimportēto putnu gaļu.4. Ģeometriskais un negatīvais binomiālaissadalījums.“Pārtikas produktu bīstamības noteikšana un riskanovērtēšanas izpēte” (prof. D. Kārkliņa, LLU)apakšprojektā izstrādāta shēma riska izvērtējumampārtikas ražošanas un sabiedriskās ēdināšanasuzņēmumiem. Riska novērtēšanai visā pārtikas apritesķēdē izstrādā procesu posmu diagrammu attiecīgāpārtikas produkta vai ēdiena gatavošanai. Tālāk notiekiespējamo riska cēloņu identificēšana un sakārtošanapazeminošā secībā attiecībā uz cilvēka veselību un riskapraktisko izplatības novērtēšana.Pārtikas produkti ir sagrupēti riska kategorijās, sākotar augsta riska pārtikas produktiem un beidzot ar zemariska pārtikas produktiem. Ir izdalītas riska cēloņu klasesLLU Raksti 11 (306), 2004; 3-85

P. Rivža Riska faktoru izvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībāno A līdz F, saskaņojot tās ar pārtikas produktu riskakategorijām.Izstrādātā shēma riska izvērtējumam tiek pārbaudītapraktiski sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā:1) augsta riska kategorijas produkta – karstikūpināta cūkgaļas šķiņķa – riska izvērtējums;2) nekvalitatīvas pārtikas radītie riski.Ražojot karsti kūpinātu cūkgaļas šķiņķi un veicotfizikāli–ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes, ir noteikti3 iespējamie riska punkti: gaļas sālīšana, formēšana unuzglabāšana pirms kūpināšanas. Ir izstrādāti priekšlikumiriska faktoru novērtēšanai: regulāra darbavietasdezinfekcija gaļas sālīšanas laikā; konstantastemperatūras uzturēšana formēšanas laikā,uzglabāšanas laika maksimālā vērtība ir 3 stundas.Nekvalitatīvas pārtikas radītie riski ir izdalīti 3 līmeņos:indivīda, uzņēmuma un sabiedrības līmenī. Visoslīmeņos ir definēti iespējamie riski.“Vides riska faktoru noteikšana” (prof. P. Bušmanis,LLU) apakšprojektā izstrādāta pētījumu metodikaģeogrāfisko informācijas sistēmu pielietošanai, lainoteiktu lauksaimniecības ietekmes risku uz vides(ūdeņu) kvalitāti.Papildus tika savākti dati un papildinātas analīzēiekļaujamo galveno lauksaimniecības ietekmes uz vidito riska faktoru datu bāzes, kurus veido cilvēkasaimnieciskā darbība un vides apstākļi: LIZ platība,aramzemes platība, drenētā platība, lopkopībasintensitāte, mēslojuma iestrāde, augsnes erozijaspotenciāls, biogēno elementu (N, P) izskalošanāspotenciāls, noteces apjoms un pazemes ūdeņuaizsargātība.Pabeigta faktoru raksturošanai vajadzīgās datubāzes sagatavošana. Izmantojot ģeogrāfiskoinformācijas sistēmu metodes un tehnoloģijas,izstrādātas 10 galveno ietekmes faktoru digitālās kartesvisai Latvijas teritorijai pagastu un rajonu griezumā.Tiek sagatavota rezultējošā karte, kas, izvērtējot katrafaktora nozīmīgumu, parādīs faktoru kopējo ietekmi uzvidi un paaugstināta riska zonas Latvijas teritorijā.“Riska ekonomisko iespēju un draudu izpēte un toseku novērtēšana” (prof. K. Špoģis, LLU) apakšprojektapētījumu galvenie virzieni:1) uzņēmējiem nepieciešamo pozitīvo ekonomisko,finansiālo un dispozitīvo risku plašāka un drošākaizmantošana;2) lauksaimniecības un lauksaimnieku mežīpašumuīpatnējo risku negatīvo ekonomisko sekuprognozēšanas un zaudējumu mazināšanas preventīvopasākumu izpēte;3) sadarbība ar Riska vadības metodoloģijas, Auguveselības un augu aizsardzības risku, Pārtikas produktubīstamības noteikšanas un risku novērtēšanasapakšprojektu izpildītājiem attiecīgo risku ietekmesekonomisko seku izvērtēšanā.Pirmā virziena ietvaros risināti šādi uzdevumi:1) dispozitīvo riska faktoru identifikācija, togrupējumi un klasifikācija (K. Špoģis);2) dabas spēku radīto un dabas likumu nosacītoriska faktoru ekonomiskās ietekmes pārvaldības unpreventīvās vadīšanas iespēju izpēte, lai lauksaimniekitos spētu pilnīgāk un efektīvāk izmantot savā labā (K.Špoģis, V. Buģina);3) ekonomisko likumu nosacīto riska faktoruietekmes un darbības mērķtiecīgas veidošanas iespējuun problēmu izpēte (K. Špoģis);4) intelektuālo riska faktoru plašā sastāvagrupēšana un klasifikācija, īpaši izdalot izglītībasietekmētos jeb ietekmējamos riskus, tautas vispārējāssociālās attīstības stratificēto līmeņu un stratuintelektuālā līmeņa radītos riskus, un lietišķo cilvēkupersonīgo īpašību izpausmes riskus (K. Špoģis);5) intelektuālo un dispozīcijas risku faktoruvispārējās vai kompleksās darbības izpēte (K. Špoģis);6) pelnošu kultūraugu izvēles riska ekonomiskodraudu vai iespēju indeksācija (K. Špoģis);7) riska ekonomisko iespēju un draudu indikatorunoteikšana (K. Špoģis);8) augkopības specializācijas ieguvumu unzaudējumu risku noskaidrošana (K. Špoģis);9) intelektuālo, profesionālo, merkantilo,dokumentāro un institucionālo risku darbības ietekmesuz zemes izmantošanu Latvijā izpēte. Noskaidrotas šorisku radītās vai ietekmētās kardinālās atšķirībasgraudaugu ražības līmeņos, ražošanas resursuizmantošanas efektivitātē (K. Špoģis, A. Dobele);10) finanšu risku analīzes iespēju izpēte un problēmunoskaidrošana lauksaimniecības uzņēmumos, kasbāzējas uz hipotēzi, ka finanšu risku pārvaldība risinadaudzus svarīgus uzdevumus (I. Jakušonoka);11) Kredītu, investīciju un citu finansiālo riskuekonomisko seku izpēte (I. Jakušonoka, I. Kantiķe, R.Ķesteris–Mālkalns, A. Soopa).Otrā virziena ietvaros pārskata gadā risināti šādiuzdevumi:1) ekonomisko risku ranžēšanas un dimensijupiešķiršanas metodiku izstrāde (K. Špoģis);2) dabas risku ietekmes un darbības lauksaimniecībāekonomiskais izvērtējums Latvijas reģionos (V. Buģina);3) riska vadīšanas procesu izpēte lauksaimniekumežos, kas ļāva noskaidrot būtiskākos riskus, – mežaresursu zagšana un mežu ugunsgrēki (I. Kaktiņš, I.Arhipova);4) riska faktoru identifikācija un to seku izvērtēšanaLatvijas lauku tūrisma attīstības projektā (A. Stanka);5) apdrošināmo risku un to apdrošināšanasproblēmu izpēte (A. Graudiņa);6) apdrošināšanas kā risku pārvaldīšanasinstrumentu izpēte (A. Graudiņa);7) inflācijas kā viena no svarīgākajiem ekonomikasriskiem izpēte, kas noveda pie slēdziena, ka tā ir daudzuekonomisko risku rašanās un daudzveidīgas ietekmes6 LLU Raksti 11 (306), 2004; 3-8

P. Rivža Riska faktoru izvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībāfaktors (A.Vilciņa);8) graudu ražošanas tehnoloģiju modernizācijasprojektos ietverto risku izpēte (L. Mihejeva);9) augu aizsardzības pasākumu risku ekonomiskāizvērtēšana kartupeļu ražošanā (L. Mihejeva, I. Turka);10) riska faktoru identifikācija uzņēmējdarbībasformu izvēlē (I. Jurgena, K. Špoģis).Trešā virzienā izveidojusies apakšprojektuizpildītāju sadarbība, kas dos jaunus rezultātusturpmākajā darbā.Pētījumu rezultātu publicitāte unprezentācijaSadarbības projekta divos gados paveiktais tikapublicēts starptautiskos un vietējos izdevumos (1. att.).Starptautisko publikāciju kopējais skaits bija 68,aktīvākie apakšprojekti: “Riska ekonomisko iespēju undraudu izpēte un to seku novērtēšana” – 25 publikācijas,“Vides riska faktoru noteikšana” – 19 publikācijas.Mazāks ir kopējais publikāciju skaits vietējos izdevumos– 23, aktīvākie apašprojekti šeit bija: “Dzīvniekuveselības riska faktoru noteikšana” – 10 publikācijasun “Vides riska faktoru noteikšana” – 6 publikācijas.Sadarbības projekta izpildītāju līdzdalība konferencēsarī ir bijusi aktīva: starptautiskajās zinātniskajāskonferencēs divos gados sadarbības projekta izpildītājipiedalījās ar 49 ziņojumiem (2.att.). Savus pētījumurezultātus aktīvāk prezentējuši šādi apakšprojekti:“Vides riska faktoru noteikšana” – 17 referāti, “Riskaekonomisko iespēju un draudu izpēte un to sekunovērtēšana” – 13 referāti. Vietējās konferencēsizpildītāji pavisam piedalījās ar 19 ziņojumiem, kāaktīvākie apakšprojekti minami: “Vides riska faktorunoteikšana” – 10 ziņojumi, “Pārtikas produktubīstamības noteikšana un riska novērtēšanas izpēte” –5 ziņojumi.4037Skaits / Number353025201510133110Starptautiskās publikācijas /International publicationsPublikācijas vietējos izdevumos /Local publications502002 2003Gadi / Years1. att. Sadarbības projekta publikācijas 2002. un 2003. gados.Fig. 1. Publications within the cooperation project in 2002–2003.3028Skaits / Number25201510513216Starptautiskās konferences /International conferencesVietējās konferences /Local conferences02002 2003Gadi / Years2. att. Sadarbības projekta izpildītāju piedalīšanās konferencēs 2002. un 2003. gadā.Fig. 2. Attendance of the cooperation project participants at conferencesin 2002–2003.LLU Raksti 11 (306), 2004; 3-87

P. Rivža Riska faktoru izvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībāPar divu – triju gadu pētījumu rezultātiem sadarbībasprojektā plānots veidot tematiskus publikācijukrājumus Zinātniskā žurnālā “LLU Raksti”. Pētījumurezultāti un to apkopojums publikāciju formātā tiksnepārtraukti ievietoti arī Internet portālā “Riskilauksaimniecībā”.Secinājumi1. Sadarbības projekta izpildītāji mērķtiecīgi unveiksmīgi uzsākuši paredzēto uzdevumu risināšanu.2. Projekta izpildes sākuma divos gados veiktopētījumu rezultāti ietverti 91 zinātniskā publikācijā un68 referātos starptautiskās un vietējās zinātniskāskonferencēs.3. No pētījumu rezultātiem izveidots Internet portāls,kas sistemātiski papildināsies, projektam turpinoties.LiteratūraLZP sadarbības projekta Nr. 02.0016. “Riska faktori,to izvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībā”izpildītāju pārskati par 2002. un 2003. gadu (LLU unLZP nepublicēti materiāli) .8 LLU Raksti 11 (306), 2004; 3-8

G. Bimšteine et al. Pārtikas kartupeļu audzēšanas ekonomiskie riski bioloģiskajās saimniecībāsPārtikas kartupeļu audzēšanas ekonomiskie riski bioloģiskajās saimniecībāsEconomical Risks of Table Potato Production in Organic FarmingGunita Bimšteine, Ināra TurkaLLU LF Augu bioloģijas un aizsardzības katedra, e–pasts: efaizkat@cs.llu.lv; iturka@cs.llu.lvFaculty of Agriculture, LLU, e–mail: efaizkat@cs.llu.lv; iturka@cs.llu.lvLīga MihejevaLLU EF Uzņēmējdarbības katedra, e–pasts: uzn@cs.llu.lvFaculty of Economics, LLU, e–mail: uzn@cs.llu.lvAbstract. In Latvia, organic potato could be grown on a larger scale than at present. Not only restrictions on theuse of mineral fertilisers and pesticides in organic farms determines the potato yield and quality, but also the lateblight Phytophthora infestans (Mont.) de Bary is a major risk in organic potato production. The increasedvariations in the population in Europe has made the situation even worse. In many farms soil-borne pathogensare a real disaster, especially when biological farming is at its early start. Therefore production levels of the potatoproducts in biological farming will be lower than in conventional farming. One approach is to use high-techsolutions, such as computer forecasting models to reduce the negative environmental risk associated with highinput use. An alternative approach is the use of different management practices such as organic farming. Theresearch suggests to find out if the product prices for organic potato are high enough to offset the costs of seed,mechanical and cultural practices and whether it is possible to obtain an adequate income from the contributedwork.Key words: organic potato production, economical risks.IevadsPalielinoties iedzīvotāju interesei par veselīguuzturu un savu veselību, pakāpeniski aug pieprasījumspēc bioloģiskiem produktiem. Bioloģiskā saimniekošanaEiropā attīstās ļoti strauji. Tirgus ekspertiprognozē, ka lauksaimniecības produkcija, kas audzētasertificētās bioloģiskās saimniecībās, tuvākos gadosaizņems vismaz 20% no kartupeļu tirgus (Organicfarming, 2004). Tā iespaidā arī Latvijā turpina palielinātiesto sertificēto saimniecību skaits, kas nodarbojasar bioloģisko lauksaimniecību, un palielinās bioloģiskiapsaimniekotās platības. Bioloģiski ražoto kartupeļu undārzeņu kopprodukcija Latvijā ir augusi no 92 t 1999.gadā līdz 2100 t 2002. gadā (Lauksaimniecības gadaziņojums, 2003). Diemžēl nav iespējams atšifrēt noZemkopības ministrijas 2002. g. Lauksaimniecības gadaziņojuma, kādu daļu no šī produkcijas daudzuma aizņemtieši kartupeļi. No bioloģiskās saimniecībās audzētiemproduktiem kartupeļi ir vieni no pieprasītākajiem. Kāzināms, šo tirgus daļu nepastarpināti ietekmē pircējupirktspēja un dažādi subjektīvi pieprasījuma elementi(atkarībā no iesaiņojuma, reklāmas utt.), tomēr mūsuapstākļos izraudzītā produkta ražošanas un tirgusanalīze jāveic saistībā ar valsts ekonomiku kopumā.Kaut arī tirgū pieprasīti, kartupeļu audzēšanasprocesā ir daudz risku, īpaši kartupeļu lakstu puvesPhytophthora infestans (Mont.) de Bary attīstībailabvēlīgos gados. Atsevišķās saimniecībās postoši irarī augsnes patogēni, īpaši bioloģiskās saimniekošanassākuma posmā jeb pārejas periodā.Kartupeļu lakstu puve ir kļuvusi agresīvāka līdz arglobālo dažādu lakstu puves rasu migrāciju. Slimībasepidēmija kļūst grūtāk prognozējama un ierobežojamaun līdz ar to bīstamāka bioloģiskajās saimniecībās.Latvijas likumdošana bioloģiskās saimniecībāsnepieļauj nekādu sintezētu vielu izmantošanu kartupeļuaudzēšanā un aizsardzībā pret slimībām. Pēc 2002. gadaES Direktīvā 2092/91 (EC, 1991) visās Eiropas Savienībasvalstīs aizliedz lietot arī dažus neorganiskas izcelsmespreparātus, piemēram, vara preparātus kartupeļu lakstupuves un sausplankumainības ierobežošanā. Līdz ar totikai veselas sēklas materiāla izmantošana un dažādiagrotehniskie pasākumi ļauj samazināt vai ierobežotkartupeļu slimību izplatību bioloģiskās saimniecībās(IFOAM, 1996).Kartupeļi ir kultūraugi, kas labi iekļaujas bioloģiskosaimniecību augu sekā. Tos dažkārt izmanto, lai pārietuno zālājiem uz plašāku audzējamo kultūraugu klāstu.Tomēr pētījumi Latvijā un ārzemēs liecina, ka ražošanasizmaksas bioloģiskās saimniecībās ir augstākas unražas ir zemākas (Wynen, 1998). Bioloģisko produkturaža nedrīkst būt kaitēkļu un slimību bojāta, jo tas liecinanevis par produkta augsto kvalitāti, bet par kļūdām tāaudzēšanā, līdz ar to preču produkcija bieži vien irievērojami zemāka par iegūto fizisko ražu salīdzinājumāar konvencionālā laukā audzēto. Bioloģiskāssaimniecībās vairāk laika jāvelta stādījumu apsekošanaiLLU Raksti 11 (306), 2004; 9-159

G. Bimšteine et al. Pārtikas kartupeļu audzēšanas ekonomiskie riski bioloģiskajās saimniecībāsun savlaicīgai slimo augu aizvākšanai no tīruma.Izvirzītā darba hipotēze: bioloģiskās saimniecībāspārtikas kartupeļu audzēšana ir ekonomiski riskanta, jotos atsevišķos gados apdraud gan postošas slimības,gan tirgus cenu svārstības.Galvenais pētījuma mērķis bija noskaidrot, vaibioloģiskās saimniecībās iegūst tādu cenu par realizētoprodukciju, ka tā nosedz izmaksas par iegūto ražu undod peļņu, tātad vai tie ir zemniekam ekonomiskiizdevīgi. Veicot kartupeļu slimību ierobežošanaspasākumus, vienmēr jāuzņemas zināms risks, ko radaneprognozējamie un neregulējamie meteoroloģiskieapstākļi.Materiāli un metodesDatu analīzei izmantoti 1999. gada līdz 2002. gadakartupeļu lakstu puves attīstības monitoringaizmēģinājumu kontroles varianta (neapstrādātie ar auguaizsardzības līdzekļiem) dati, kas iegūti Latvijas dažādāsvietās, datormodeļa NegFry adaptācijas laikā Dānijas–Latvijas projekta ietvaros.Izmēģinājumi tika iekārtoti LLU mācību un pētījumusaimniecībā “Vecauce”, Stendes SIS, Valsts auguaizsardzības dienesta reģionālos punktos – Priekuļos,Bauskā, Aizkrauklē (Skrīveros) un Valsts Auguaizsardzības centra izmēģinājumu laukos Carnikavā(1999–2001), saskaņā ar starptautiskā projekta„Integrētās augu aizsardzības un lēmumu pieņemšanassistēmas ieviešana Latvijā” metodiskiem noteikumiem(Turka, Bankina, 1999). Pētījumu gados tiek veiktaskartupeļu lakstu puves attīstības dinamikas uzskaitesno kartupeļu sadīgšanas līdz ražas novākšanai. Ražasun bumbuļu kvalitātes novērtēšana pēc ražasnovākšanas un regulāra informācijas apmaiņa starpprojektā iesaistītiem partneriem.Par modeli analīzei tiek izmantota vidēji agrīnākartupeļu šķirne ‘Sante‘, kas ieteikta audzēšanaibioloģiskās saimniecībās. Tā kā kartupeļu sēklasmateriāla audzēšana bioloģiskās saimniecībās Latvijāvēl ir tikai pārejas stadijā, tika izmantots konvencionālasizcelsmes sēklas materiāls, tāpat kā citur bioloģiskāssaimniecībās Latvijā.Bioloģiskajās saimniecībās kartupeļu kopšanastehnoloģija ir ļoti līdzīga konvencionāli audzētajiemkartupeļiem, izņemot nezāļu apkarošanu, ko veic tikaiar agrotehniskiem paņēmieniem.Katrā pētījumu vietā tiek veiktas meteoroloģiskodatu uzskaites, izmantojot lokālās meteoroloģiskāsstacijas “Metpole”. Pētījumu gadu veģetācijas sezonumeteoroloģiskais raksturojuma sniegts 1. attēlā.Pēc iegūtiem rādītājiem datorprogramma aprēķinalakstu puves relatīvo riska lielumu konkrētā veģetācijassezonā, temperatūras un nokrišņu summu. Tā kāpētījums ir ekonomiska rakstura, tad uzskatām, kanebūtu lietderīgi šajā publikācijā pievienot pārējopētījuma vietu meteoroloģisko apstākļu raksturojumu.Augu veselības un augu aizsardzības riska faktoripieder pie tīro ekonomisko risku, kas saistīti ar ražošanas–saimniecisko darbību, grupas. Tīrais ekonomiskaisrisks ir risks, kura radītos zaudējumus var novērtētnaudas izteiksmē.Datu ekonomiskai analīzei izmantotas aprēķinukonstruktīvā un salīdzinošā metode (Dorfman, 1994).Vērtēts un salīdzināts preču produkcijas iznākumsdažādās saimniecībās, bumbuļu infekcijas radītiezudumi un zaudējumi, kā arī ienākumi no kartupeļurealizācijas uz katru ražošanā ieguldīto izmaksu latu.Vērtējumam izmantotas katra gada tirgus cenas (Brutoseguma aprēķins, 1999; 2000; 2001; 2002).6005004003002001000547.2 494.841324942.44029.74164.7 4065.1258363.3201.92003 2002 2001 2000 199970005500400025001000-500Nokrišņi mm/Precipitaion,mmTemperatūras summa/Temperature sum oC1. att. Meteoroloģisko apstākļu raksturojums Zemgalē laika posmāno 01.05. līdz 01.09., 1999.–2003. gadā.Fig. 1. Characteristics of meteorological conditions in Zemgaleduring 01.05.– 01.09. 1999–2003.10 LLU Raksti 11 (306), 2004; 9-15

G. Bimšteine et al. Pārtikas kartupeļu audzēšanas ekonomiskie riski bioloģiskajās saimniecībāsKartupeļu ražība t ha -1 un preču produkcijas iznākums no 1999. līdz 2002. gadamPotato yield t ha -1 and output of goods production during 1999–20021. tabula / Table 1Izmēģinājumuvietas /Location of trialsKartupeļušķirne /Kartupeļu ražība, t ha -1 /Potato yield, t ha -1 Preču produkcijas iznākums, LVL /Output of potato goods, LVL1999. 2000. 2001. 2002.Potato variety 1999. 2000. 2001. 2002.t % t % t % t %Bauska Sante 27.4 28.3 12.16 48.77 27.1 98.90 27.7 97.88 11.5 94.57 48.2 98.83Carnikava Asterix*, Sante 27.5 42.4 38.15 – 26.9 97.82 41.3 97.40 32.9 86.24 – –Priekuļi Sante 31.4 31.9 36.52 34.62 31.1 99.04 29.8 93.42 34.9 95.56 34.3 99.07Saldus Sante 26.3 31.0 16.3 25.5 26.0 98.86 30.3 97.74 14.9 91.41 25.2 98.82Skrīveri Sante 31.75 45.2 15.6 24.0 31.4 98.90 44.7 98.89 15.4 98.72 23.8 99.16Stende Sante 38.91 49.5 27.55 27.6 38.5 98.95 47.5 95.96 25.8 93.65 27.3 98.91Vecauce Mutagenagrie 24.32 51.83 24.24 41.61 24.1 99.09 51.3 98.98 24.0 99.00 41.2 99.01Vecauce Sante 30.57 54.4 24.6 44.41 30.3 99.12 53.9 99.08 24.2 98.37 43.9 98.85Vidēji /On average– 29.8 41.8 24.4 35.2 29.4 98.66 40.8 97.61 22.9 93.85 34.8 98.86* – Carnikavas izmēģinājumos šķirne Asterix izmantota 1999. g. / Variety Asterix was used in the field trials in Carnikava in 1999.Piezīme: pie būtiskuma līmeņa 0.05 kartupeļu ražību t ha -1 un preču produkcijas iznākumu t ha -1 būtiski ietekmē tikai izmēģinājuma gads,nevis izmēģinājuma vieta. RS . 05– 11.379 (kartupeļu ražība, t ha -1 ); RS .05– 10.951 (preču produkcijas iznākums, t ha -1 ).Note: at significance level 0.05, only the year of the trial, and not the location, has an effect on potato yield (t ha -1 ) andoutput of potato goods (t ha -1 ). RS . 05– 11.379 (potato yield, t ha -1 ); RS .05– 10.951 (output of potato goods, t ha -1 ).LLU Raksti 11 (306), 2004; 9-1511

G. Bimšteine et al. Pārtikas kartupeļu audzēšanas ekonomiskie riski bioloģiskajās saimniecībāsBumbuļu infekcijas radītie zaudējumi tirgus cenās kartupeļu ražošanā no 1999. līdz 2002. gadamLosses caused by tuber infection with late blight damages in market prices in the years 1999–20022. tabula / Table 2Izmēģinājumuvietas /Kartupeļušķirne /Bumbuļu infekcijas radītie zudumi un zaudējumi /Losses caused by tuber infection with late blight damages1999. 2000. 2001. 2002.Location oftrialsPotato varieties%zudumi / losses,t ha -1 zaudējumi/ lossesLVL ha -1zudumi/ losses,t ha -1 zaudējumi/ losses,LVL ha -1zudumi / losses,t ha -1 zaudējumi/ losses,LVL ha -1zudumi / losses,t ha -1 zaudējumi/losses,LVL ha -1Bauska Sante – – – 1.1 0.32 40.- 4.35 0.52 62.04 0.13 0.06 13.42Carnikava Asterix*, Sante 1.0 0.28 16.68 1.5 0.64 79.50 12.7 4.85 581.40 – – –Priekuļi Sante – – – 5.7 1.82 227.25 3.5 1.28 153.36 – – –Saldus Sante 0.1 0.03 2.04 1.1 0.35 43.38 7.3 1.18 141.84 – – –Skrīveri Sante – – – 0.1 0.05 5.63 – – – – – –Stende Sante – – – 3.0 1.49 185.63 5.4 1.49 178.56 – – –Vecauce Mutagenagrie – – – – – – – – – 0.07 0.03 6.38Vecauce Sante – – – – – – 0.7 0.17 20.64 0.07 0.07 14.74* – Carnikavas izmēģinājumos šķirne Asterix izmantota 1999. g. / Variety Asterix was used in the field trials in Carnikava in 1999.Piezīme: pie būtiskuma līmeņa 0.05 bumbuļu infekcijas radītos zudumus t ha -1 būtiski ietekmē tikai izmēģinājuma gads,nevis izmēģinājuma vieta. RS.05 1.427.Note: at significance level 0.05, only the year of the trial, and not the location, has an effect on the losses (t ha -1 )due to tuber infection. RS.05 1.427.12 LLU Raksti 11 (306), 2004; 9-15

G. Bimšteine et al. Pārtikas kartupeļu audzēšanas ekonomiskie riski bioloģiskajās saimniecībāsIenākumi no kartupeļu realizācijas uz katru ražošanā ieguldīto izmaksu LVL no 1999. līdz 2002. gadam, vērtējot tirgus cenāsIncome from realization of potato per each invested LVL in market prices in the years 1999–20023. tabula / Table 3Izmēģinājumuvietas /Location of trialsšķirne /LVL t -1 processKartupeļuPreču produkcijas ražošanas izmaksas /Production costs of goods output,Ienākumi LVL no kartupeļu realizācijas tirgus cenās uz katruražošanā ieguldīto izmaksu LVL /Income in LVL per each invested LVL in the productionPotato varieties 1999. 2000. 2001. 2002. 1999. 2000. 2001. 2002.Bauska Sante 35.13 27.64 87.23 23.95 0.71 3.52 0.37 8.19Carnikava Asterix*, Sante 35.39 19.56 32.61 – 0.70 5.39 2.68 –Priekuļi Sante 31.04 25.69 31.12 31.94 0.93 3.86 2.86 5.89Saldus Sante 36.61 25.73 68.57 42.49 0.64 3.86 0.75 4.18Skrīveri Sante 30.75 18.38 66.94 39.31 0.95 5.80 0.79 4.60Stende Sante 25.43 17.32 41.17 45.68 1.36 6.22 1.91 3.82Vecauce Mutagenagrie 39.50 16.29 43.52 27.44 0.52 6.67 1.76 7.02Vecauce Sante 31.86 15.76 43.18 25.86 0.88 6.93 1.78 7.51Vidēji / On average – 33.21 20.80 51.79 33.81 0.84 5.33 1.61 5.89* – Carnikavas izmēģinājumos šķirne Asterix izmantota 1999. g. / Variety Asterix was used in the field trials in Carnikava in 1999.LLU Raksti 11 (306), 2004; 9-1513

G. Bimšteine et al. Pārtikas kartupeļu audzēšanas ekonomiskie riski bioloģiskajās saimniecībāsRezultātiLakstu puves attīstībai labvēlīgos gadosbioloģiskajās saimniecībās agrīnās kartupeļu šķirnesiespējams novākt pirms bumbuļi inficējušies un sākušibojāties.Pēc 1999.–2002. g. eksperimentos iegūto datuanalīzes jāsecina, ka būtiski kartupeļu ražas svārstībasun iegūto preču produkciju ietekmē laika apstākļi (1.tabula). 2003. gada veģetācijas sezona bija ļoti karstaun sausa un nebija labvēlīga kartupeļu lakstu puvesattīstībai, tāpēc šī gada izmēģinājumu dati navekonomiski vērtēti.Bumbuļu infekcija vislielākos zaudējumus, vērtējottirgus cenās, radīja 2001. gadā: Carnikavā kontrolesvariantā tie sastādīja pat 4.8 t ha –1 vai 581.40 LVL ha -1 .Arī analizējot bumbuļu infekciju, pie būtiskuma līmeņa0.05 izmēģinājuma gads būtiski ietekmē rezultātus (2.tabula).Ienākumus no kartupeļu realizācijas, vērtējotpastāvošajās tirgus cenās, atbilstoši ieguva 1999. g. –60 LVL t –1 , 2000. g. – 125 LVL t –1 , 2001. g. – 125 LVL t –1 ,2002. g. – 220 LVL t –1 (3. tabula). Saimniecībās ienākumustarpības pie viena un tā paša ieguldītā darba ir tikievērojamas, ka nav iespējams šos ienākumusprognozēt konkrētajam gadam un plānot nākamajamgadam.DiskusijaKartupeļu audzētājiem ir vispārzināma patiesība, kastādījumu inficēšanās ātrums un intensitāte ir atkarīgaarī no kartupeļu lauka atrašanās vietas līdzkonvencionāliem vai piemājas kartupeļu tīrumiem, jotie inficēsies ar vēju atnestām patogēna sporām. Jo tālākatrodas bioloģiskās saimniecības no piemājas unkonvencionāliem kartupeļu stādījumiem, jo sekundārāsinfekcijas izplatīšanās ātrums samazinās (Hansen, etal., 2000; Turka, 2000). Tādēļ pat līdzīgosmeteoroloģiskos apstākļos un audzējot vienu un topašu šķirni, var iegūt atšķirīgu ražu un ražas kvalitāti,kā tas vērojams pētījumā. Vērtējot iegūtos datus,jāsecina, ka laika apstākļi ir būtiskāks risksbioloģiskajām kartupeļu audzēšanas saimniecībāmsalīdzinājumā ar konvencionālajām saimniecībām. Ražaslielums ir būtiskākais saimniecības ienesīguma kritērijs,bet bioloģiskajās saimniecībās kartupeļu ražas lakstupuvei labvēlīgos gados ir par 20–50% zemākas (Organicfarming, 2004; Turka, 2000).Latvijā pagaidām vēl nepraktizē dažādu šķirņupamīšus audzēšanu vienā laukā ar dažādu laukarezistenci pret kartupeļu lakstu puvi, kā to uzsākts darītatsevišķās Eiropas valstīs, tā samazinot slimībasattīstības ātrumu. Līdz ar atšķirīgu kartupeļu audzēšanaspraksi Latvijas bioloģiskās saimniecībās, mūsu iegūtosdatus grūti salīdzināt ar citu valstu rezultātiem.Salīdzinot pārtikas kartupeļu tirgus cenas dažādāsvalstīs, nozīmīgākais šķērslis kartupeļu audzēšanaibioloģiskās saimniecībās un saimniecību attīstībai irnesakārtotais bioloģisko produktu tirgus (Tirguspolitikas apskats, 2001; 2002).Pasaulē bioloģisko produktu cenas ir vismaz par30–40% augstākas, bet to nevar teikt par Latvijāpastāvošām tirgus cenām. Pat veicot tiešo realizācijuun piedāvājot kartupeļus klientiem pie dzīvokļa durvīm,ražotāji nesaņem augstāku cenu kā 15–20 santīmu parkilogramu kartupeļu. Pēc tirgus informācijas datiem,“Elvi” lielveikalu tīkls ir iepircis bioloģiski audzētuskartupeļus no Holandes par 700 LVL t -1 . Pieņemot, kanākotnē par šādu cenu iepirktu Latvijas bioloģiskajāssaimniecībās ražotus kartupeļus, šo saimniecībuienākumi strauji celtos (4. tabula). Šo cenu starpībustarp Latvijas un Eiropas valstu tirgus cenām nespējkompensēt subsīdijas par hektāru pārejas laikabioloģiskām saimniecībām 80 LVL un 40 LVL sertificētāmbioloģiskām saimniecībām.4. tabula / Table 4Ienākumi LVL uz katru kartupeļu preču produkcijas ražošanā ieguldīto izmaksu latu, pārdodot pēcHolandē noteiktās cenas 700 LVL t -1Income in LVL per each LVL invested in the production of potato goods using market prices in HollandIzmēģinājumuvietas /Ienākumi LVL uz katru ražošanā ieguldīto izmaksu LVL /Income in LVL per each invested LVLTrial places 1999. 2000. 2001. 2002.Bauska 18.93 24.22 7.02 28.23Carnikava 18.78 34.79 20.47 –Priekuļi 20.51 26.24 21.50 20.92Saldus 18.12 26.20 9.21 15.47Skrīveri 21.77 37.08 9.46 16.81Stende 26.29 39.42 16.- 14.32Vecauce 16.72 41.97 15.08 24.51Vecauce 20.97 43.40 15.21 26.07Vidēji / On average 20.26 34.16 14.24 20.9014 LLU Raksti 11 (306), 2004; 9-15

G. Bimšteine et al. Pārtikas kartupeļu audzēšanas ekonomiskie riski bioloģiskajās saimniecībāsSecinājumiNozīmīgākais ekonomiskais risks kartupeļuaudzēšanai bioloģiskajās saimniecībās ir nesakārtotaisbioloģisko produktu tirgus un tirgus cenu svārstības.Cenu starpības pētījumu gados svārstās no 60 LVL līdz220 LVL t -1 .Ievērojamus ekonomiskos zaudējumus radakartupeļu lakstu puves infekcija veģetācijas laikā uninficētie bumbuļi, kuru ietekmē meteoroloģiskie apstākļikonkrētajā veģetācijas sezonā. Pētījumu gados bumbuļuinfekcijas pakāpe svārstās robežās no 0–12.7%.Bioloģiskās saimniecībās būtu jāaudzē agrīnākasšķirnes, jo tās iespējams novākt līdz kartupeļu lakstupuves epidēmija sasniegusi postošus apmērus un ražair kvalitatīvāka. Ar agrīniem kartupeļiem iespējamskonkurēt tirgū.Atsevišķās bioloģiskās saimniecībās ir lielasiespējas celt kartupeļu ražību, ražas starpība starpsaimniecībām viena gada robežās ir 18–52%.Kartupeļu lakstu puves attīstībai labvēlīgos gados(1999, 2001) ienākumi vidēji starp saimniecībām atšķirasno 4 līdz 7 reizēm.Literatūra1. Bruto seguma aprēķins. (1999) LLKC, Ozolnieki,55 lpp.2. Bruto seguma aprēķins. (2000) LLKC, Ozolnieki,56 lpp.3. Bruto seguma aprēķins. (2001) LLKC, Ozolnieki,59 lpp.4. Bruto seguma aprēķins. ( 2002) LLKC, Ozolnieki,64 lpp.5. Dorfman, M. S. (1994) Introduction to Riskmanagement and insurance. London, 202 pp.6. EC (1991) Council Regulations (EEC) No. 2092/91.7. Hansen, G. J., Lassen, P., Turka, I., Stuogiene, L.,Valskyte, A., Koppel, M. (2000). Validation andimplementation of Danish decision support system forthe control of potato late blight in the Baltic countries.Proceedings of the fifth Workshop of an integratedcontrol strategy of potato late blight. Oostende,Belgium, 29 September – 2 October 1999, pp. 117–130.8. IFOAM (1996) IFOAM Standards.9. Lauksaimniecības gada ziņojums, 2002. (2003)Rīga, Zemkopības ministrija, 188 lpp.10. Organic farming in the EU: facts and figures:http://europa.eu.int/comm/agriculture/qual/organic/index – Resurss aprakstīts 2004.03.05.11. Tirgus politikas apskats. (2001) EiroAgropols.LVAEI, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs.12. Tirgus politikas apskats (2002). EiroAgropols.LVAEI, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs.13. Turka, I., Bankina, B. (1999) Kartupeļu ungraudaugu slimību un kaitēkļu uzskaites metodes unizmēģinājumu iekārtošana integrētās aizsardzībassistēmās. Jelgava, LLU, 41 lpp.14. Turka, I. (2000) Forecasting of the potato lateblight during implementation of the Danish decisionsupport system in Latvia. Proceedings of theInternational Conference Development ofEnvironmentally Friendly Plant Protection in theBaltic Region, Tartu, Estonia, September 28–29, pp.211–213.15. Wynen, Els. (1998) Organic Agriculture inDenmark. Economic impacts of a widespread adoptionof organic management. Kopenhagen, DIAFE, 115 pp.PateicībaPateicamies sadarbības partneriem asoc. prof.Zintai Gaile no LLU mācību un pētījumu saimniecības“Vecauce”, Ilzei Priekulei no Valsts Augu aizsardzībascentra (Stendes SIS izmēģinājumi),Valsts auguaizsardzības dienesta reģionālo nodaļu speciālistiemKārlim Bebrim un Ilvei Bebrei Priekuļos, JānimMiglānam un Aigai Rādenai Bauskā, LeonamSkrabānam Aizkrauklē (Skrīveros), Antrai ŽeivoteiSaldū un Annai Kļavinskai Valsts Augu aizsardzībascentra izmēģinājumu laukos Carnikavā.LLU Raksti 11 (306), 2004; 9-1515

L. Mihejeva Augu aizsardzības pasākumu ekonomiskais risksAugu aizsardzības pasākumu ekonomiskais risksEconomic Risk of Plant Protection MeasuresLīga MihejevaLLU Uzņēmējdarbības un vadības katedra, e–pasts: uzn@cs.llu.lvDepartment of Entrepreneurship and Management, LLU, e–mail: uzn@cs.llu.lvAbstract. The economic influence of plant protection risk factors on the production of food potatoes in differentregions of Latvia has been studied. The research is based on the field trial data performed by the Department ofPlant Biology and Protection, Faculty of Agriculture, LLU, during 2001 and 2002. In 2001, the net economic riskby means of unearned income, without spraying potatoes against potato late blight, has been between 0.60 LVLand 0.82 LVL per each lat invested in the production, but in 2002 it has been between 0.11 LVL and 0.49 LVL .Key words: plant protection, economic risk, loss.IevadsModerna, rentabla lauksaimniecība nav iedomājamabez lietpratīgas augu aizsardzības sistēmas pasākumupielietošanas. Augu aizsardzības pasākumu vajadzībunosaka daudzu un dažādu savstarpēji saistītu faktorudarbības rezultāti. Tie ir neregulējamie vai dabas dotieun lielākā vai mazākā mērā regulējamie faktori, ko cilvēkadarbība var mainīt vēlamā virzienā.Neregulējamie faktori ir visi klimatiskie un konkrētālaika perioda meteoroloģiskie apstākļi, kuriem irjāpiemērojas un kuri ir saprātīgi jāizmanto. Regulējamiefaktori ir agrotehniskie pasākumi, kurus nodrošinaražotājs, lai visi augi varētu normāli augt, attīstīties unizveidot vēlamo ražu. Kartupeļu ražošanā vienu nolielākajiem zaudējumiem sagādā kartupeļu lakstu puve.Veicot kartupeļu lakstu puves apkarošanas pasākumus,vienmēr jāuzņemas zināms risks, ko radaneprognozējamie un neregulējamie klimatiskie unmeteoroloģiskie apstākļi.Augu veselības un augu aizsardzības riska faktoripieder pie tīro ekonomisko risku, kas saistīti ar ražošanassaimniecisko darbību, grupas. Tīrais ekonomiskaisrisks ir risks, kura radītos zaudējumus var novērtētnaudas izteiksmē.Parasti tīros ekonomiskos riskus raksturo ar šādiemgalvenajiem parametriem:1) risku realizācijas biežums, risku ticamība vaizaudējumu rašanās iespēja;2) riska lielums vai smagums – radītā zaudējumalieluma kvantitatīvais novērtējums naudas izteiksmē.Tātad tīro ekonomisko risku raksturo ar tā radītozaudējumu apjomu naudas izteiksmē (Dorfman, 1994).Izvirzīta hipotēze: Augu veselības un auguaizsardzības pasākumi vienmēr ir saistīti ar tīroekonomisko risku.Lai noraidītu vai apstiprinātu izvirzīto hipotēzi, kādarba mērķis izvirzīts:– izpētīt augu aizsardzības riska smagumu kartupeļulakstu puves apkarošanā vidēji vēlās šķirnes pārtikaskartupeļu ražošanā.Pētījums pamatojas uz LLU Lauksaimniecībasfakultātes Augu bioloģijas un aizsardzības katedrāveikto lauka izmēģinājumu datiem 2001. un 2002. gadādažādos Latvijas reģionos.Mērķa izpildei izvirzītie uzdevumi:1) izpētīt augu aizsardzības riska smagumu kartupeļulakstu puves apkarošanā, veicot apstrādi ar fungicīdiempēc varianta “Routine”;2) izpētīt augu aizsardzības riska smagumu kartupeļulakstu puves apkarošanā, veicot apstrādi ar fungicīdiempēc varianta “NegFry” 2001 un 2002;3) izpētīt augu aizsardzības riska smagumu kartupeļulakstu puves apkarošanā, veicot apstrādi ar fungicīdiempēc varianta “Prognosis model HMS”.Pētījumu metodes: aprēķinu, konstruktīvā unsalīdzinošā.RezultātiSaskaņā ar izvirzīto mērķi un uzdevumiem darbā irpētīts tīrā ekonomiskā riska smagums, ko dažāduLatvijas reģionu specializētajās kartupeļu ražošanassaimniecībās vidēji vēlo pārtikas kartupeļu šķirnes“Sante” audzēšanā rada kartupeļu lakstu puve vaiPhutopthora. Pētījums balstās uz lauka izmēģinājumosiegūtajiem rezultātiem LLU mācību un eksperimentālajāsaimniecībā “Vecauce”, Valsts Augu aizsardzībasdienesta filiālēs Priekuļos Cēsu rajonā, “Tīruļos” Saldusrajonā, “Bērzkalnos” Bauskas rajonā un Valsts Auguselekcijas stacijā “Stende” Talsu rajonā.Kartupeļu ražošanas izmaksu aprēķināšanā izmantotasLatvijas Lauksaimniecības konsultāciju centradotās pakalpojumu cenas (Bruto seguma aprēķins, 2001,2002). Kopējā preču produkcijas vērtība uzrādīta 2001.un 2002. g. tirgus cenās (Tirgus politikas apskats, 2001,16 LLU Raksti 11 (306), 2004; 16-22

L. Mihejeva Augu aizsardzības pasākumu ekonomiskais risks1. tabula / Table 1Galvenie ekonomiskie rezultāti nemiglotajos kartupeļu stādījumu variantosThe main economic results in the versions of nonsprayed potato plantationsLauka izmēģinājumuvietasLocation of field trialsKartupeļu prečuprodukcija, t ha -1Output of potato goods, tha -1Preču produkcijas 1 tražošanas izmaksas,LVLProduction costs ofgoods output, LVL t -1Ienākumi LVL uz katruražošanas izmaksuLVLIncome in LVL pereach LVLof production costs2001. 2002. 2001. 2002. 2001. 2002.Vecauce 24.01 43.90 43.52 25.57 1.76 7.51“Priekuļi”, Cēsu rajons 34.88 34.27 31.13 31.96 2.85 5.88“Bērzkalni”, Bauskas 11.08 48.22 90.54 23.94 0.33 8.19rajons“Stende”, Talsu rajons 25.79 27.36 41.18 39.23 1.91 4.61“Tiruļi”, Saldus rajons 14.96 25.23 68.30 42.44 0.76 4.18Vidējais rezultāts /Average result21.99 35.80 54.93 32.63 1.52 6.07Avots: LLU LF Augu bioloģijas un aizsardzības katedras izmēģinājumu dati.Source: data of the field trials performed by the Department of Plant Biology and Protection, LLU.2002).Tīrā ekonomiskā riska smaguma vērtējumam irizmantoti lauka izmēģinājumu dati šādos trijos kartupeļulakstu puves apkarošanas variantos:1. apstrāde ar fungicīdiem pēc varianta “Routine”:izmantotie fungicīdi “Shilan” un “Tatoo”. Apstrādesreižu skaits ar fungicīdu “Shilan” 2001. g. pa reģioniemsvārstās no trīs līdz četrām reizēm, kopējā deva uzhektāru no 0.9 līdz 1.2 kg, bet attiecīgi 2002. g. – nodivām līdz piecām reizēm, kopējā deva – no 0.6 līdz 1.5kg ha -1 . Ar fungicīdu “Tatoo” kartupeļu stādījumi 2001.g. katrā izmēģinājumu vietā apstrādāti divas reizes, deva6–7 kg ha -1 , bet 2002. g. vienu līdz divas reizes, un kopējādeva svārstījās no 6.0 līdz 7.0 kg ha -1 ;2. apstrāde ar fungicīdiem pēc variantiem “NegFry2001” un “NegFry 2002”. Kartupeļu stādījumuapstrādei izmantots fungicīds “Shirlan”. Apstrāde 2001.g. veikta no trīs līdz piecām reizēm, kopējā deva no 0.9līdz 1.5 kg ha -1 . Attiecīgi 2002. g. apstrāde veikta nodivām līdz trīs reizēm, un kopējais fungicīda izlietojumssvārstās no 0.6 līdz 0.9 kg ha -1 ;3. apstrāde ar fungicīdiem pēc varianta “Prognosismodel HMS”. Kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotsfungicīds “Shirlan”, 2001. g. veicot trīs līdz četrusmiglojumus un izlietojot no 0.9 līdz 1.2 kg ha -1 , bet 2002.g. veikti viens līdz četri miglojumi un kopējais izlietojumssvārstās no 0.3 līdz 1.2 kg ha -1 .Apstrādes ar fungicīdiem izmaksas 2001. gadāsastādīja 7 LVL ha -1 , bet 2002. g. tās palielinājās par10.4% un sasniedz 7.73 LVL ha -1 . Fungicīda “Shirlan”vienas vienības cena ir 42.71 LVL, bet “Tatoo” – 6.20LVL. Ta kā klimatisko apstākļu ziņā kartupeļu ražošanā2001. g. un 2002. g. bija atšķirīgi – viens tā saucamaisslapjais gads, bet otrs – sausais, darbā nav veikts abugadu tīrā ekonomiskā riska smaguma salīdzinājums, betrezultāti katram gadam parādīti atsevišķi.Apstrādes ar fungicīdiem pēc varianta “Routine”iegūtie ekonomiskie rādītāji ir apkopoti 2. tabulā, betnemigloto izmēģinājumu rezultāti – 1. tabulā.Veicot kartupeļu šķirnes “Sante” apstrādi pretkartupeļu lakstu puvi pēc varianta “Routine”, augstākāefektivitāte parādās 2001. gada izmēģinājumos: ražība,salīdzinot ar nemiglotajiem stādījumiem, prečuprodukcijai vidēji palielinājās par 36.9%, vienas tonnaspreču produkcijas izmaksas samazinājās par 21.7% unkatrs miglošanā ieguldītais lats deva preču produkcijaspalielinājumu par 0.079 t ha -1 . Rezultātā ienākumi nopreču produkcijas realizācijas, vērtējot tirgus cenās, uzkatru ieguldīto izmaksu latu palielinājās par 0.60 LVLvai 39.47% , salīdzinot ar nemiglotajiem stādījumuvariantiem.Visaugstākais tīrā ekonomiskā riska smagumsneiegūto ienākumu veidā parādās Talsu un Cēsurajonos, kur bija lielāks nokrišņu daudzums.Nākamajā, 2002. gadā, kad bija sausa vasara,miglošana ar fungicīdiem bija mazefektīva. Prečuprodukcijas vienas tonnas ražošanas izmaksas praktiskineatšķiras starp miglotajiem un nemiglotajiemizmēģinājumu variantiem un, lai gan tirgus cenapalielinājās par 100 LVL t -1 , kartupeļu apstrāde arfungicīdiem nesa zaudējumus 0.11 LVL uz katruražošanā ieguldīto latu. Tīrā ekonomiskā riska smagumsLLU Raksti 11 (306), 2004; 16-2217

L. Mihejeva Augu aizsardzības pasākumu ekonomiskais risksGalvenie ekonomiskie rezultāti augu aizsardzības izmēģinājumu variantā “Routine”The main economic results of plant protection in the trial version “Routine”2. tabula / Table 2Lauka izmēģinājumu vietasLocation of trialsKartupeļu preču Preču produkcijas 1 t ražošanasprodukcija, t ha -1izmaksas, LVLOutput of potato goods, Production costs of goods output,t ha -1Preču produkcijas pieaugumst ha -1 uz katru miglošanasizmaksu LVLIncrease of goods outputLVL t -1t ha -1 per each LVL forspraying of potatoesIenākumi LVL uz katruražošanas izmaksu LVLIncome in LVL per eachLVL of production costs2001. 2002. 2001. 2002. 2001. 2002. 2001. 2002.Vecauce 34.79 46.97 32.31 26.35 0.136 0.030 2.71 7.35“Priekuļi”, Cēsu rajons 39.43 34.29 30.85 33.91 0.035 0.002 2.89 5.49“Bērzkalni”, Bauskas rajons 16.05 48.87 68.16 26.09 0.055 0.005 0.76 7.43“Stende”, Talsu rajons 39.10 29.23 30.15 40.13 0.114 0.018 2.98 4.48“Tiruļi”, Saldus rajons 21.25 31.44 53.58 36.39 0.054 0.085 1.24 5.05Vidējais rezultāts / Average result 30.12 38.16 43.01 32.57 0.079 0.028 2.12 5.96+ vai – pret nemiglotoizmēģinājuma variantu / + or – + 8.13 + 2.36 - 11.92 - 0.06 – – +0.60 - 0.11versus the nonsprayed trial version% pret nemigloto izmēģinājumuvariantu / in % versus the nonsprayed trial version136.97 106.59 78.30 99.82 – – 139.47 98.19Avots: LLU LF Augu bioloģijas un aizsardzības katedras izmēģinājumu dati.Source: Data of the field trials performed by the Department of Plant Biology and Protection, LLU.18 LLU Raksti 11 (306), 2004; 16-22

L. Mihejeva Augu aizsardzības pasākumu ekonomiskais risksGalvenie ekonomiskie rezultāti augu aizsardzības izmēģinājumu variantā “NegFry 2001” un “NegFry 2002”The main economic results of plant protection in the trial versions “NegFry 2001” and “NegFry 2002”3. tabula / Table 3Lauka izmēģinājumu vietasLocation of trialst ha -1 output, LVL t -1 t ha -1 per each LVL forKartupeļu preču produkcija, t ha -1Output of potato goods, Preču produkcijas 1 t ražošanas izmaksas, LVL Production costs of goods Preču produkcijaspieaugums t ha -1 uz katrumiglošanas izmaksu LVLIncrease of goods outputspraying of potatoesIenākumi LVL uz katruražošanas izmaksu LVLIncome in LVL per eachLVL of production costs2001. 2002. 2001. 2002. 2001. 2002. 2001. 2002.Vecauce 33.39 47.56 33.67 25.16 0.118 0.059 2.56 7.74“Priekuļi”, Cēsu rajons 38.07 35.67 31.13 31.86 0.032 0.030 2.85 5.91“Bērzkalni”, Bauskas rajons 24.46 47.58 43.44 25.13 0.225 -0.016 1.76 7.76“Stende”, Talsu rajons 37.34 28.00 30.57 40.53 0.146 0.010 2.93 4.43“Tiruļi”, Saldus rajons 24.10 31.48 45.68 35.97 0.115 0.101 1.63 5.12Vidējais rezultāts / Average result 31.47 38.06 36.89 31.73 0.127 0.088 2.34 6.19+ vai – pret nemiglotoizmēģinājuma variantu / + or – + 9.48 + 2.26 - 18.04 - 0.90 – – +0.82 + 0.12versus the nonsprayed trial version% pret nemigloto izmēģinājumuvariantu / in % versus the nonsprayed trial version143.11 106.31 67.16 97.24 – – 153.95 101.98Avots: LLU LF Augu bioloģijas un aizsardzības katedras izmēģinājumu dati.Source: Data of the field trials performed by the Department of Plant Biology and Protection, LLU.LLU Raksti 11 (306), 2004; 16-2219

L. Mihejeva Augu aizsardzības pasākumu ekonomiskais risksGalvenie ekonomiskie rezultāti augu aizsardzības izmēģinājumu variantā “Prognosis model HMS” (“Shirlan”)The main economic results of plant protection in the trial version “Prognosis model HMS” (“Shirlan”)4. tabula / Table 4Lauka izmēģinājumu vietasLocation of trialst ha -1 output, LVL t -1 t ha -1 per each LVL forKartupeļu preču produkcija, t ha -1Output of potato goods, Preču produkcijas 1 t ražošanas izmaksas, LVL Production costs of goods Preču produkcijaspieaugums t ha -1 uz katrumiglošanas izmaksu LVLIncrease of goods outputspraying of potatoesIenākumi LVL uz katruražošanas izmaksu LVLIncome in LVL per eachLVL of production costs2001. 2002. 2001. 2002. 2001. 2002. 2001. 2002.Vecauce 33.39 47.56 33.67 25.16 0.118 0.059 2.56 7.74“Priekuļi”, Cēsu rajons 38.07 35.67 31.13 31.86 0.032 0.030 2.85 5.91“Bērzkalni”, Bauskas rajons 24.46 47.58 43.44 25.13 0.225 -0.016 1.76 7.76“Stende”, Talsu rajons 37.34 28.00 30.57 40.53 0.146 0.010 2.93 4.43“Tiruļi”, Saldus rajons 24.10 31.48 45.68 35.97 0.115 0.101 1.63 5.12Vidējais rezultāts / Average result 31.47 38.06 36.89 31.73 0.127 0.088 2.34 6.19+ vai – pret nemiglotoizmēģinājuma variantu / + or – + 9.48 + 2.26 - 18.04 - 0.90 – – +0.82 + 0.12versus the nonsprayed trial version% pret nemigloto izmēģinājumuvariantu / in % versus the nonsprayed trial version143.11 106.31 67.16 97.24 – – 153.95 101.98Avots: LLU LF Augu bioloģijas un aizsardzības katedras izmēģinājumu dati.Source: Data of the field trials performed by the Department of Plant Biology and Protection, LLU.20 LLU Raksti 11 (306), 2004; 16-22

L. Mihejeva Augu aizsardzības pasākumu ekonomiskais risksGalvenie vidēji ekonomiskie rādītāji augu aizsardzības izmēģinājumosThe main average economic results of plant protection trials5. tabula / Table 5Apstrādes variantiVersions of trialsKartupeļu preču produkcija, Preču produkcijas 1 tt ha -1ražošanas izmaksas, LVLOutput of potato goods, Production costs of goodst ha -1Preču produkcijas pieaugumst ha -1 uz katru miglošanasizmaksu LVLIncrease of goods outputoutput, LVL t -1t ha -1 per each LVL forspraying of potatoesIenākumi LVL uz katruražošanas Ienākumi izmaksu LVL uz katru LVLIncome ražošanas in LVL izmaksu per LVL eachLVL Income of production in LVL per costs eachLVL of production costs2001. 2002.2001. 2002. 2001. 2002. 2001. 2002. 2001. 2002.Nemiglots / Nonsprayed 21.99 35.80 54.93 32.63 – – 1.52 6.07“Routine” 30.12 38.16 43.01 32.57 0.079 0.028 2.12 5.96“NegFry” 2001 un 2002 31.47 38.06 36.89 31.73 0.127 0.088 2.34 6.19“Prognosis model HMS” 30.62 34.39 38.18 34.73 0.115 0.014 2.27 5.58Avots: LLU LF Augu bioloģijas un aizsardzības katedras izmēģinājumu dati.Source: Data of the field trials performed by the Department of Plant Biology and Protection, LLU.LLU Raksti 11 (306), 2004; 16-2221

L. Mihejeva Augu aizsardzības pasākumu ekonomiskais riskssvārstās no 0.58 LVL līdz 1.59 LVL uz katru ražošanasizmaksu latu. Tātad 2002. gadā zaudētāji bija tie ražotāji,kas veica miglošanu nokrišņu ziņā nabadzīgākajosrajonos.Kartupeļu lakstu puves apkarošanas izmēģinājumuvariantos “NegFry 2001” un “NegFry 2002” (3. tabula),salīdzinot ar variantu ”Routine”, ir iegūts lielāks vidējaispreču produkcijas pieaugums t ha -1 uz katru miglošanāieguldīto izmaksu latu: 2001. gadā – 0.127 t ha -1 vai par235.2% vairāk, bet 2002. gadā – 0.088 t ha -1 vai par314.3% vairāk. Arī iegūtie ienākumi uz katru kopējoražošanas izmaksu latu ir lielāki: 2001. gadā par 10.4%,bet 2002. gadā par 3.9% vairāk, rēķinot vidēji pa visāmveikto izmēģinājumu atrašanās vietām.Kopējā tendence analoģiska izmēģinājumu variantā“Routine” novērotajai: 2001. gada slapjajā vasarā tīrāekonomiskā riska smagums neiegūto ienākumu veidāparādās lielāks rajonos ar lielāku nokrišņu daudzumu,bet 2002. gadā – pretēji. Ja 2001. gadā, veicot kartupeļustādījumu apstrādi pret lakstu puvi, vienas tonnaspreču produkcijas ražošanas izmaksas vidējisamazinājās par 18.04 latiem, tad 2002. gadā – tikai par0.90 latiem, bet Bauskas un Talsu rajonos izmaksas,salīdzinot ar nemigloto variantu, sadārdzinājās.Apskatot galvenos ekonomiskos rezultātusizmēģinājumu variantā “Prognosis model HMS”(“Shirlan”) 4. tabulā, redzam, ka 2002. gada sausajāvasarā miglošana ir bijusi ļoti neefektīva. Salīdzinotrezultātus ar nemigloto izmēģinājumu rezultātiem,kartupeļu preču produkcijas ieguve ir vidējisamazinājusies par 1.41 t ha -1 , ražošanas izmaksaspalielinājušās par 2.10 latiem uz tonnu un ienākumi,neskatoties uz tirgus cenas straujo celšanos, irsamazinājušies par 0.49 latiem uz katru ražošanāieguldīto izmaksu latu. Preču produkcijas palielinājumsuz katru ar miglošanu saistīto izmaksu latu ir tikai0.014 t ha -1 , kas ir par 101 kg mazāk nekā 2001. gadā,bet Bauskas rajonā vērojams pat preču produkcijasieguves samazinājums.Tabulu dati parāda un apstiprina izvirzīto hipotēzi,ka augu veselības un augu aizsardzības pasākumivienmēr ir saistīti ar tīro ekonomisko risku, kurasmagumu ļoti ietekmē neprognozējamās klimatiskoapstākļu svārstības.Izmēģinājumu ekonomiskā vērtējuma salīdzinājumakopsavilkums parādīts 5. tabulā, kas atspoguļo vidējosrādītājus nemiglotajos un miglotajos variantos.Secinājumi1. Kartupeļu miglošanā pret lakstu puvi 2001. gadā,vērtējot iegūtos izmēģinājumu rezultātus Zemgales,Vidzemes un Kurzemes reģionos, ekonomiskiizdevīgākais apstrādes variants ir bijis “NegFry 2001”,veicot trīs līdz piecreizēju apstrādi ar fungicīdu“Shirlan”. Vidējais preču produkcijas pieaugums uz katrumiglošanas izmaksu ir 0.127 LVL t ha -1 .2. Tīrais ekonomiskais risks neiegūto ienākumuveidā 2001.g., neveicot miglošanu pret kartupeļu lakstupuvi, sastāda no 0.60 LVL līdz 0.82 LVL.3. Kartupeļu miglošana pret lakstu puvi 2002. g.,vērtējot veikto izmēģinājumu rezultātus, ir bijusimazefektīva. Visneefektīvākais ir bijis izmēģinājumuvariants “Prognosis model HMS”.4. Kartupeļu miglošana pret kartupeļu lakstu puvi2002. g. radījusi no 0.11 LVL līdz 0.49 LVL lielus tīrosekonomiskos zaudējumus, rēķinot uz katru ražošanāieguldīto latu.Literatūra1. Bruto seguma aprēķins. (2001) LLKC, Ozolnieki,59 lpp.2. Bruto seguma aprēķins. (2002) LLKC, Ozolnieki,60 lpp.3. Tirgus politikas apskats, 4’ 2001. (2001)EiroAgropols, 113 lpp.4. Tirgus politikas apskats, 4’ 2002. (2002)EiroAgropols, 112 lpp.5. Deponēts pārskats par LLU LF Augu bioloģijasun aizsardzības katedras lauka izmēģinājumu rezultātiem2001. un 2002. gadā.6. Dorfman, M. S. (1994) Introduction to Riskmanagement and insurance. New York, 230 pp.22 LLU Raksti 11 (306), 2004; 16-22

A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmeniNekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uziedzīvotāju labklājības līmeniImpact of Risks Caused by Low-Quality Products on theLevel of Well-Being of PopulationAnastasija VilciņaLLU Ekonomikas fakultāte, e–pasts: efmag@cs.llu.lvFaculty of Economics, LLU, e–mail: efmag@cs.llu.lvDaina KārkliņaLLU Pārtikas Tehnoloģijas fakultāte, e–pasts: kada@cs.llu.lvFaculty of Food Technology, LLU, e–mail: kada@cs.llu.lvAbstract. In the paper, the necessity for evaluation of economic consequences caused by risks of consuminglow-quality food and products was motivated. The authors have elaborated a system of risk management for lowqualityproducts at the levels of individuals, companies, and national economy. On the analysis basis of householdconsumption expense structure and other available statistical data for the period of 1999–2002, critical evaluationof economic consequences caused by the risk of consuming low-quality products at the levels of regions, urbanand rural areas, different socio-economic groups, and households of different well-being standards was carriedout. The paper ends with conclusions, which make proposals for diminishing the negative impact of the abovementionedrisks within the context of increasing of life standard among rural population.Key words: products, quality, risks, household, well-being.IevadsSvarīgi indikatori, kas raksturo sabiedrībaslabklājības līmeni, ir piedāvāto preču un pakalpojumukvalitāte un pārtikas izdevumu daļas īpatsvars kopējosiedzīvotāju patēriņa izdevumos. Ekonomiskāsintegrācijas padziļināšanās apstākļos preču unpakalpojumu tirgum kļūstot arvien atvērtākam, unpārtikas apritē iesaistīto saimniecisko subjektusavstarpējai atkarībai posmā „no lauka līdz galdam” –arvien komplicētākai, ir iespējami un arī kļuvuši parrealitāti nekvalitatīvas produkcijas ražošanas,pārdošanas un patērēšanas gadījumi. Tas aktualizēnepieciešamību pamatot un kritiski izvērtētnekvalitatīvas produkcijas patērēšanas dēļ radušosekonomisko zaudējumu ietekmi uz iedzīvotāju dzīveslīmeni. Uz to norāda arī profesora K. Špoģa akcentētieaktuālie pētījumu virzieni agrārajā ekonomikā:nodrošināt augstas un augstākas kvalitātes produkcijasražošanu par patērētājiem pieņemamu cenu, jo patērētājamaksātspēja vai pārtikai atvēlētā viņa mājsaimniecībasbudžeta daļa nepalielinās sinhroni ar viņa vēlmēm unprasībām attiecībā uz šo preču kvalitāti (Špoģis, 2000).Kvalitātes, jo īpaši pārtikas kvalitātes, dažādieaspekti teorētiski pamatoti analizēti zinātnieku (Špoģis,2000; Jemeļjanovs, 2002; Kārkliņa et al., 1998;Strautnieks, 2002 u.c.), Zemkopības ministrijas un LVAEIvadošo pētnieku (Melece, 2002; 2003; Šteina, 2003 u.c.)darbos. Patēriņa un pārtikas izdevumu sakarības dažādatipa mājsaimniecībās vispusīgi atspoguļotas zinātniekaO. Krastiņa (2001) publikācijās un monogrāfijās, betLLU Raksti 11 (306), 2004; 23-32skolu uztura vides jautājumi – A. Melngailes (2001)u.c. pētījumos. Taču minētās problemātikas ietvaros irnepieciešamas arī teorētiskas izstrādnes, kas kritiskiizvērtētu nekvalitatīvas produkcijas radīto zaudējumuun iedzīvotāju labklājības līmeņa jautājumus.Tāpēc raksta mērķis ir noteikt nekvalitatīvasprodukcijas un ekonomisko risku sakarības un analizēttās radīto risku ietekmi uz dažāda tipa mājsaimniecībulabklājības līmeni.Izvirzītā mērķa sasniegšanu nodrošina tam pakārtotiuzdevumi:– raksturot ekonomisko risku un kvalitātessavstarpējās sakarības;– izstrādāt nekvalitatīvas produkcijas radīto riskusistēmu indivīda un sabiedrības līmenī, kas akcentēiedzīvotāju labklājības aspektus;– kritiski izvērtēt nekvalitatīvas produkcijas radītāsekonomiskās sekas dažāda tipa mājsaimniecībās;– noteikt nekvalitatīvas produkcijas radīto riskuekonomisko zaudējumu samazināšanas iespējas unvirzienus.Raksta izstrādē ir izmantotas šādas ekonomiskopētījumu metodes:– vispārzinātniskās pētījumu metodes:– loģiski konstruktīvā metode,– analīzes un sintēzes metode;– statistisko pētījumu metodes.Nekvalitatīvas produkcijas radīto ekonomiskozaudējumu izvērtējumā izmantoti LR CSP, ZM, LM, EMun Pārtikas un veterinārā dienesta atbilstošie statistiskie23

A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmenimateriāli.Ekonomisko risku un kvalitātes elementusavstarpējās sakarībasKvalitātes, bet jo īpaši pārtikas kvalitātes,pamatīpašību un riska savstarpējo sakarību izpētēautores ievēro šādas teorētiskas nostādnes:– kvalitāte tiek skatīta kā „būtisko pazīmju kopums,kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās unnetiešās, jeb iedomātās vajadzības, garantējotpatērētāja drošību” (atbilstoši starptautiskajam ISOstandartam) un kā pārtikas produkta nedalāmasraksturīgās īpašības, kas saskaņotas ar noteiktiemstandartiem (atbilstoši PVO dotajam pārtikas kvalitātesdefinējumam). Tas nozīmē, ka kvalitāte vienmēr saistītaar atbilstību patērētāju izvirzītajām un konkrētosnormatīvajos aktos noteiktajām prasībām;– kā pārtikas kvalitātes raksturīgākās īpašības(objektīvie kritēriji) tiek izdalītas (Kārkliņa et al., 1998;Melece, 2003a, b, c):– pārtikas produktu sensorās (organoleptiskās,relatīvās jeb subjektīvās) īpašības – garša, smarža,ārējais izskats, struktūra, krāsa u.tml. Šīs īpašībaspatērētājs novērtē subjektīvi, balstoties uz savāmizjūtām, vēlmēm, un tās primāri ietekmē patērētāja izvēli:– pārtikas produkta funkcionālās īpašības(derīgums), kas mainās atkarībā no patērētājavecuma, dzimuma, veselības stāvokļa, darbaslodzes u.c. faktoriem;– pārtikas produktu uzturvērtība (veselīgums).Uzturam jābūt sabalansētam, ar zemāku kaloritāti,bagātam ar vitamīniem un minerālvielām,samazinātu cukura, piesātināto tauku un sālsdaudzumu;– pārtikas produktu drošība (nekaitīgums) ganLatvijas, gan ES pārtikas kvalitātes kontekstātiek uztverta kā neapspriežamā jeb obligātākvalitātes pamatīpašība, kas normālos vaiparedzamos lietošanas apstākļos nenodarakaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi.Pārtikas produktu drošību patērētājs paredzētnevar, un tāpēc pārtikas obligātās nekaitīgumaprasības Latvijā ir noteiktas ar likuma normām,kas ieviestas pēc ES noteiktajām atbilstošajāmdirektīvām;– zinātniskajā literatūrā ekonomiskā riskadefinējumos kā būtiski tiek izdalīti šādi momenti:– zaudējuma rašanās iespēja – ja pastāv iespējazaudēt, risks eksistē neatkarīgi no tā, vai cilvēks,kas pakļauts zaudējumam, ir vai nav pārliecinātspar risku;– zaudējuma rašanās iespējas nenoteiktība,nejaušība – tā ir tāda nenoteiktība, kas jāievērodažādu darbību īstenošanā, jo tā var ietekmētcilvēku materiālo labklājību;– zaudējuma rašanās nevēlamība. Kad risks tiekatzīts kā eksistējošs, ir jābūt iespējamiem vismazdiviem rezultātiem un vismaz viens no tiem irnevēlams – tas var būt zaudējums vispārpieņemtānozīmē, kad tiek zaudēts kaut kas indivīdampiederošs vai arī kad ienākuma palielinājums irmazāks nekā bija iespējams;– zaudējuma izteikšanas nepieciešamība naudasizteiksmē, kas ļauj kvantitatīvi novērtētiespējamos riskus un to radītos zaudējumus, kāarī tos efektīvi vadīt.Tas nozīmē, ka varbūtējais pamats zaudējumurašanās iespējai saistībā ar produkcijas kvalitātesparametriem fokusējas tieši uz tās objektīvajiemrādītājiem – produktu nekaitīgumu un pārtikas produktuveselīgumu –, jo pārtikas produktu sensoro, bet jo īpašifunkcionālo īpašību, novērtējums pamatos ir subjektīvsun lielā mērā izriet no to objektīvajiem kvalitātesrādītājiem. Risku izvērtējumā attiecībā uz nekvalitatīvasprodukcijas ražošanu un patērēšanu jāievēro arī tas, kato radītie zaudējumi ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeniun uzņēmuma ekonomisko stāvokli ne tikai tieši unuzreiz – kā ienākumu, peļņas u.tml. samazināšanās, betarī netieši un perspektīvā – kā vides piesārņošana,dzīves kvalitātes pazemināšanās, ko vērtības izteiksmēir iespējams novērtēt tikai pēc daudziem gadiem.Nekvalitatīvu produktu radītorisku sistēmaBalstoties uz nekvalitatīvu produktu un to radītorisku sakarību vispārinājuma pamata un akcentējotsabiedrības attīstības tautsaimnieciskos unvispārcilvēciskos kritērijus, autores piedāvā šādunekvalitatīvu produktu radīto risku sistēmu (1. tabula).Galvenais nekvalitatīvas produkcijas radītais risksindivīda līmenī ir slimības risks, kā rezultātā samazināsvai tiek zaudētas iedzīvotāju darbspējas, kas var radītkonkurētspējas samazināšanos darba tirgū un morāloun fizisko diskomforta veidošanās risku. Slimības riskuvienmēr pavada ienākumu samazināšanās risks, joslimības pabalstu piešķir 75–80% apmērā no pabalstasaņēmēja vidējās izpeļņas uz noteiktu laika periodu unapliek ar nodokļiem likumā noteiktajā kārtībā. Tiesībasuz slimības pabalstu ir personām, kas ir sociāliapdrošinātas. Savukārt ekonomiskais, sociālais unpsiholoģiskais diskomforts nelabvēlīgi ietekmēdarbspēju atjaunošanas gaitu un pastiprina ilgstošasizveseļošanās vai pat mirstības iespēju.Sabiedrības līmenī nekvalitatīvas produkcijas radītieriski, kas eksistē indivīda un uzņēmuma līmenī, summējastādos tautsaimniecību raksturojošos rādītājos kāiekšzemes kopprodukts, valsts un pašvaldību budžeti,eksporta un importa bilance, iedzīvotāju labklājībaslīmenis, cilvēciskā kapitāla kvalitāte u.c. Produkcijasun patērēto materiālo un cilvēcisko resursu zaudējumi,kas rodas nekvalitatīvas pārtikas ražotājiem vaiizplatītājiem, negatīvi ietekmē IKP un ārējās24 LLU Raksti 11 (306), 2004; 23-32

A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmeni1. tabula / Table 1Nekvalitatīvu produktu radītie riski indivīda un sabiedrības līmenīRisks caused by low-quality products at the levels of individuals and societyIndivīda līmenīSabiedrības līmenīAt individual levelAt society level1. Slimības risks / Illness risk 1. IKP samazināšanās risks / GDP decline risk2. Darbspēju zaudēšanas vai samazināšanās 2. Eksporta apjomu samazināšanās risks /risks / Full or partial work capability loss Exports quantity decline riskrisk3. Ienākumu samazināšanās risks / Income 3. Tūristu pieplūduma valstī samazināšanās risks /decline riskArriving tourist number decline risk4. Ģimenes labklājības pazemināšanās risks / 4. Vides piesārņošanas risks /Family well-being decline riskEnvironmental pollution risk5. Dzīves kvalitātes pazemināšanās risks / 5. Ārstēšanās un veselības aizsardzības izdevumuLife quality decline risk6.Konkurētspējas samazināšanās risks vietējāun starptautiskā darba tirgū /Competitiveness decline risk in local andinternational labour marketsPiezīme: autoru izveidota tabula.Note: table developed by the authors.tirdzniecības pieaugumu, ir pamats sabiedrībasnepievilcīga tēla veidošanās riskam kopumā un arīglobālā mērogā. Zaudējumi, kas rodas slimības riskagadījumā indivīda līmenī, objektīvi izraisa ārstēšanasun veselības aizsardzības izdevumu palielinājumu arīvalsts un pašvaldību budžetos. Ļoti jutīga nozareattiecībā pret produktu, jo īpaši pārtikas kvalitātes undrošuma rādītājiem, ir tūrisms, kura īpatsvars IKP arkatru gadu palielinās, taču šā procesa garants ir arīnepārtraukta pārtikas produktu kvalitatīvo rādītājuatbilstība vispārpieņemtajām normām un standartiem.Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku analīzēsabiedrības kontekstā ļoti nozīmīgi ir ekoloģiski tīrasvides saglabāšanas jautājumi, jo produkcijas ieguvesun pārstrādes procesi to var būtiski ietekmēt. Piemēram,gandrīz jebkura produkta ražošanā rodas atkritumi, kasvairāk nav izmantojami, ražošanas procesos dažādasvielas nonāk gaisā, ūdenī u.tml. Taču visnozīmīgākienekvalitatīvas produkcijas radītie riski ir saistīti ar dzīveskvalitātes pazemināšanās un cilvēciskā kapitālapotenciāla pasliktināšanās iespējamību, kuru raksturotāds rezultatīvs rādītājs kā vidējais paredzamais mūžailgums.pieauguma risks / Medical care cost increase risk6. Cilvēciskā kapitāla potenciāla pasliktināšanāsrisks / Human capital potential decline risk7. Morālā un fiziskā diskomforta risks /Moral and physical discomfort risk7. Dzīves kvalitātes pazemināšanās risks /Life quality decline risk8. Mūža ilguma samazināšanās risks /Life expectancy decline risk8. Sabiedrības negatīva un nepievilcīga tēlaveidošanās risks / Negative and unattractivesociety image creation risk9. Nāves risks / Death risk 9. Sociālās spriedzes sabiedrībā palielināšanāsrisks / Social tension in society increase riskNekvalitatīvas produkcijas radīto ekonomiskoseku analīze dažāda tipa mājsaimniecībāsNozīmīgu informāciju nekvalitatīvas produkcijasekonomisko seku izvērtēšanā sniedz mājsaimniecībaspatēriņa izdevumu struktūras analīze reģionos (skat. 2.tabula), kas norāda, ka:– 2002. gadā Rīgas reģiona mājsaimniecības pārtikasiegādei tērēja mazāk par trešdaļu – 29.3% – no saviempatēriņa izdevumiem, kas kopumā atbilst augstamlabklājības līmenim. Salīdzinoši zems ir arī Kurzemesreģiona mājsaimniecību izdevumu īpatsvars uzturaproduktiem – 36.7% no visiem patēriņa izdevumiem.Pārējos reģionos minētā izdevumu posteņa īpatsvarsvariē 41%–43% robežās, visaugstāko līmeni – 43.3%no visiem patēriņa izdevumiem uzrādot Latgales reģionamājsaimniecībās;– pēdējos gados visu reģionu mājsaimniecībās irsamazinājies izdevumu īpatsvars uztura produktiem,taču salīdzinoši vislielākais pamazinājums – par 5% – irvērojams Kurzemes reģiona mājsaimniecībās, par 4.8%– Vidzemes reģiona saimniecībās, bet vismazākais –par 3.3% – Zemgales reģiona saimniecībās;– izdalīto mājsaimniecības patēriņa izdevumustruktūrelementu kopumā visievērojamākais patēriņaizdevuma īpatsvara palielinājums vērojamssabiedriskajā ēdināšanā un viesnīcās: Rīgas reģionaLLU Raksti 11 (306), 2004; 23-3225

A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmeniDažu mājsaimniecības patēriņa izdevumu izmaiņas reģionos laika periodā no 1999. līdz 2002. gadamChanges in several household consumption expenses in regions during 1999-20022. tabula / Table 2Reģioni / RegionsRīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale1999 2000 2002 1999 2000 2002 1999 2000 2002 1999 2000 2002 1999 2000 2002Patēriņa izdevumu struktūra (%) /Structure of consumption expenses 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100Uztura produkti /33.9 33.2 29.3 46.6 43.0 41.8 41.7 39.3 36.7 45.0 40.8 41.7 47.8 47.1 43.3Food productsAlkoholiskie dzērieni, tabaka / 2.3 2.8 3.2 3.1 3.0 3.4 2.5 2.7 3.6 2.0 2.4 3.7 2.3 2.8 3.6Alcoholic beverages, tobaccoVeselība /3.8 3.8 3.1 4.0 4.3 3.8 3.6 4.4 3.4 3.6 5.2 2.9 4.3 4.2 3.2HealthRestorāni, kafejnīcas, viesnīcas / 2.6 3.2 6.7 2.3 2.2 4.7 1.2 1.2 4.3 2.2 1.6 4.7 1.9 1.3 4.1Restaurants, cafes, hotelsAvots / Source: Mājsaimniecības bud ets ..., 1999; 2000; Ziņojums par mājsaimniecību ..., 2003.26 LLU Raksti 11 (306), 2004; 23-32

A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmeni3. tabula / Table 3Dažu mājsaimniecības patēriņa izdevumu izmaiņas pilsētās un laukoslaika periodā no 1999. līdz 2002. gadam (kopā naudā un natūrā)Changes in several household consumption expenses in urban and rural areas during 1999–2002(both in cash and in kind)PilsētāsIn urban areasLaukosIn rural areas1999 2000 2002 1999 2000 2002Patēriņa izdevumu struktūra (%) / 100 100 100 100 100 100Structure of consumption expensesUztura produkti /35.6 34.1 31.9 50.4 49.3 45.3Food productsAlkoholiskie dzērieni, tabaka /2.2 2.6 3.2 3.1 3.2 3.8Alcoholic beverages, tobaccoVeselība /3.8 4.3 3.2 3.8 3.6 3.2HealthRestorāni, kafejnīcas, viesnīcas /2.4 2.8 5.9 1.8 1.5 4.7Restaurants, cafes, hotelsAvots / Source: Mājsaimniecības budžets ..., 2000; 2001; Ziņojums par mājsaimniecību...,2003.mājsaimniecībās atbilstošo izdevumu īpatsvarspalielinājies par 4.1%, Kurzemes reģionamājsaimniecībās – par 3.1%, bet Latgales reģionamājsaimniecībās – tikai par 2.2%. Tas nozīmē, kavienlaikus palielinās arī ekonomisko zaudējumuiespējas, izmantojot ēdināšanas un izmitināšanaspakalpojumus;– visu reģionu mājsaimniecībās vērojama tendencepatēriņa izdevumu struktūrā samazināties veselībasizdevumu īpatsvaram, bet izdevumu īpatsvaramalkoholiskajiem dzērieniem un tabakai palielināties.Vislielākais izdevumu īpatsvara paaugstinājumsalkoholiskiem dzērieniem un tabakai vērojams Zemgalesreģiona mājsaimniecībās – par 1.7%, Latgales reģionamājsaimniecībās – par 1.3%, Kurzemes un Rīgas reģionumājsaimniecībās – aptuveni par 1%, bet viszemākais –Vidzemes reģiona mājsaimniecībās – tikai par 0.3%.Savukārt viskrasākais veselības izdevumu īpatsvarasamazinājums – par 1.1% –, kas apvienojas kopā arī arievērojamu izdevumu īpatsvara paaugstinājumualkoholam un tabakai, ir raksturīgs Latgales reģionamājsaimniecībām, bet vismazākā veselības izdevumuīpatsvara samazināšanās – par 0.2% – bija Vidzemes unKurzemes reģiona mājsaimniecībās. Kopumā abasminētās patēriņa izdevumu elementu īpatsvara izmaiņutendences vērtējamas kā negatīvas, jo tās samazinadzīves kvalitātes parametrus un mājsaimniecību,reģionu un sabiedrības mērogā rada ievērojamusmateriālus un morālus zaudējumus vairākās paaudzēs.Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūrasanalīze pilsētās un laukos no 1999. gada līdz 2002.gadam (skat. 3. tabulu) parāda, ka:– izdevumu īpatsvars uzturam ir samazinājies laukumājsaimniecībās par 5.1%, bet pilsētu mājsaimniecībās– par 3.7%. Taču minētajām pārmaiņām 2002. gadā tikaipilsētu mājsaimniecību izdevumu īpatsvars uzturaproduktiem atbilst vispārējiem standartiem, bet laukumājsaimniecību izdevumu īpatsvars uzturam 45.3%kopumā raksturo zemu dzīves standartu. Šādosapstākļos zaudējumi, kas rodas nekvalitatīvu pārtikasproduktu dēļ, vēl vairāk pazemina dzīves kvalitāti;– pēdējos gados veselības izdevumu īpatsvarspilsētu mājsaimniecībās bijis haotisks, bet laukumājsaimniecībās ir vērojama minētā izdevumu posteņaīpatsvara samazināšanās par 0.6%, kā rezultātā 2002.gadā visās mājsaimniecību grupās veselības izdevumuīpatsvars veidoja 3.2% no visiem patēriņa izdevumiem.Taču vislielākais izdevumu īpatsvars alkoholam untabakas izstrādājumiem – 3.8% no visiem patēriņaizdevumiem – ir lauku mājsaimniecībās un tādējādi kļūstpar nozīmīgu mājsaimniecību labklājības un ģimeņusaskaņas riska faktoru;– zīmīgi, ka minētajā laika periodā visāsmājsaimniecību grupās salīdzinoši ievērojamipalielinājies izdevumu īpatsvars sabiedriskajaiēdināšanai: pilsētu mājsaimniecībās – attiecīgi par 3.5%,bet lauku mājsaimniecībās – par 2.9%, tādējādipasvītrojot restorānu, kafejnīcu un viesnīcu sniegtopakalpojumu kvalitatīvo aspektu nozīmi ekonomiskorisku veidošanās iespējā.Dažu mājsaimniecības patēriņa izdevumu rādītājuanalīze sociālekonomiskajās grupās laika periodā no1999. gada līdz 2002. gadam (skat. 4. tabulu) raksturo,ka:– uzņēmēju un pašnodarbināto, kā arī algoto darbustrādājošajās mājsaimniecībās patēriņa izdevumipārtikai variē 26.7–31.7% robežās no kopējiem patēriņaizdevumiem, turpretī pašnodarbināto lauksaimniecībāmājsaimniecības pārtikas iegādei atvēl vairāk nekā pusi– 52.8% – no saviem patēriņa izdevumiem, betLLU Raksti 11 (306), 2004; 23-3227

A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmeniDažu mājsaimniecības patēriņa izdevumu dinamika sociālekonomiskajāsgrupās laika periodā no 1999. līdz 2002. gadam (kopā naudā un natūrā)Dynamics in several household consumption expenses in socio-economic groups during 1999-2002 (both in cash and in kind)4. tabula / Table 4Algotu darbu strādājošās /EmployeesUzņēmēju unpašnodarbināto /Employers and selfemployedMājsaimniecības / Household typesPašnodarbinātolauksaimniecībā /Self-employed inagriculturePensionāru /Pensioners1999 2000 2002 1999 2000 2002 1999 2000 2002 1999 2000 2002 1999 2000 2002Patēriņa izdevumustruktūra (%) / Structure 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100of consumption expensesUztura produkti /35.7 34.0 31.7 32.0 31.0 26.7 59.4 59.0 52.8 45.2 44.0 47.2 37.0 40.7 47.2Food productsAlkoholiskie dzērieni, 2.6 2.9 3.4 2.0 2.6 3.0 3.2 3.6 4.3 1.7 1.9 2.8 2.8 3.3 4.8tabaka / Alcoholicbeverages, tobaccoVeselība /2.8 3.2 2.4 3.2 1.9 2.0 4.0 4.2 2.5 7.7 8.4 7.5 2.7 1.8 2.8HealthRestorāni, kafejnīcas,viesnīcas /2.9 3.1 6.6 3.5 5.0 7.1 0.7 0.5 2.8 0.7 0.4 1.4 1.5 1.9 3.9Restaurants, cafes, hotelsAvots / Source: Mājsaimniecības budžets ..., 2000; 2001; Ziņojums par mājsaimniecību ..., 2003.Citas /Others28 LLU Raksti 11 (306), 2004; 23-32

A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmenipensionāru mājsaimniecības pārtikai tērē 47.2% nokopējiem patēriņa izdevumiem. Tas nozīmē, ka dažādāssociālekonomiskajās grupās nekvalitatīvas pārtikasizraisītie materiālie zaudējumi būs atšķirīgi, jo tie korelēsar atšķirīgu izdevumu īpatsvaru uzturproduktu iegādei;– izdevumi veselības aprūpei vislielākie irpensionāru mājsaimniecībās – 7.5–8.4% robežās nokopējiem patēriņa izdevumiem, pārējāssociālekonomiskajās grupās minētā izdevumu posteņaīpatsvars variē 2–4% intervālā, taču minētajā laikaperiodā visās sociālekonomiskajās grupās izdevumuveselībai īpatsvara tendences ir nepastāvīgas. Taču šosecinājumu nevar attiecināt uz izdevumu īpatsvaradinamiku alkoholam un tabakai – visāssociālekonomiskajās grupās ir vērojams izdevumupieaugums minēto produktu iegādei, vislielākoīpatsvara pieaugumu – par 2% – uzrādot citāssaimniecībās, bet pārējās sociālekonomiskajās grupās– aptuveni 1% apjomā. Tas nozīmē, ka izdevumuīpatsvara pieaugumam alkoholam un tabakai nav sakaraar atšķirīgo sociālekonomisko grupu patēriņa izdevumulīmeni, un tas norāda uz cilvēku atkarības augsto pakāpiminēto produktu lietošanā un uz ilgstošiem unnopietniem materiāliem un morāliem zaudējumiem visāssociālekonomiskajās grupās;- visās sociālekonomiskajās grupās pēdējos gadosaptuveni 2–3 reizes ir palielinājies izdevumu īpatsvarssabiedriskajai ēdināšanai un izmitināšanaspakalpojumiem, visaugstāko minēto izdevumuīpatsvaru 2002. gadā uzrādot uzņēmēju unpašnodarbināto mājsaimniecībās – 7.1% – un algotodarbu strādājošo mājsaimniecībās – 6.6% no kopējiempatēriņa izdevumiem, viszemāko rādītāju – pensionārumājsaimniecībās – ar 1.4% lielu īpatsvaru. Tā kā aizvienvairāk uzņēmēju un darbinieku dodas ārzemjuceļojumos, ekonomisko zaudējumu izvērtēšananekvalitatīvu ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumugadījumā arvien biežāk būs jāveic ne tikai vietējā, betarī globālā mērogā.Lai raksturotu atsevišķu patēriņa grupu izdevumulīmeni dažādas labklājības mājsaimniecībās un atbilstošiizvērtētu ekonomiskās sekas nekvalitatīvas pārtikas uncitu produktu gadījumā, tiek izmantotas kvintiļu 1.grupas, kas izveidotas pēc rīcībā esošā ienākuma uzmājsaimniecības locekli (5. tabula). Izvērsta tabulāapkopoto un autoru aprēķināto rādītāju analīze ļaujsecināt, ka:– no 1998. gada līdz 2000. gadam 20% trūcīgākomājsaimniecību (1. kvintile) patēriņa izdevumi veidojaaptuveni 23 LVL vidēji uz vienu mājsaimniecības loceklimēnesī. Savukārt, 20% turīgāko mājsaimniecību (5.kvintile) patēriņa izdevumi, rēķinot uz vienumājsaimniecības locekli, variē robežās no 133 LVL –146 LVL un ir 5.8 – 6.2 reizes lielāki par zemākās kvintilesrādītājiem. Tas ir pamats nevienlīdzībai patēriņaprioritāšu un ekonomisko zaudējumu kompensācijaslīdzekļu izvēlē nekvalitatīvas pārtikas un citunekvalitatīvu ražojumu gadījumā;– 1. kvintiles mājsaimniecības pēdējos gadosuzturproduktiem tērēja aptuveni 60% no saviempatēriņa izdevumiem, savukārt turīgākāsmājsaimniecības – tikai 30–25%, kas atbilst augstamdzīves līmenim. Nabadzīgāko mājsaimniecību izdevumiuzturproduktiem veido aptuveni 35–37% no turīgākomājsaimniecību atbilstošajiem rādītājiem, taču konkrētuuzturproduktu izdevumiem šis īpatsvars ir atšķirīgs;– autoru aprēķini rāda, ka 20% nabadzīgāko un 20%turīgāko mājsaimniecību izdevumi uz vienumājsaimniecības locekli mēnesī pēdējos gados konkrētuuzturproduktu iegādes griezumā raksturojas ar šādāmtendencēm:– vislielākā atšķirība 1. un 5. kvintilesmājsaimniecībās ir izdevumos augļu un oguiegādei – turīgākās mājsaimniecības šim nolūkam1998. gadā izdod 8.2 reizes, 1999. gadā – 7.6 reizes,bet 2000. gadā – 6.8 reizes vairāk līdzekļu nekā 1.kvintiles mājsaimniecības;– nākamais uzturprodukts, kuram izdevumivisvairāk atšķiras izdalītajās mājsaimniecībugrupās, ir izdevumi medus, džema, šokolādes u.c.saldumu iegādei. Ja šiem rādītājiem vēl piesummēto, ka arī turīgāko mājsaimniecību izdevumicukura iegādei 1.4 reizes 2000. gadā ir lielāki nekānabadzīgākajās mājsaimniecībās, tad ļotiiespējams, ka tieši liekā svara, aptaukošanāsproblēmas ir raksturīgas tieši turīgākajiem un tasbūs saistīts ar papildus līdzekļu izdošanuārstēšanās pakalpojumu saņemšanaiperspektīvā;– zivju produkcija, kas ir viens no galvenajiemolbaltumvielu avotiem cilvēku uzturā, ierindojas3. vietā, salīdzinot izdevumu atšķirības 1. un 5.kvintiles mājsaimniecībās, taču pēdējos gadosšīs atšķirības kļuvušas mazākas un 2000. gadātie bija 3.3 reizes lielāki nekā nabadzīgākajāsmājsaimniecībās. Tas nozīmē, ka tieši turīgākajāmmājsaimniecībām ekonomiskie zaudējuminekvalitatīvas zivju produkcijas gadījumā būtuievērojamāki;– nākamais uzturprodukts, kura iegādei raksturīgiatšķirīgi izdevumi 1. un 5. kvintilesmājsaimniecībās, ir augstvērtīgs dzīvniekuizcelsmes produkts – gaļa. Pēdējos divos gadosšī atšķirība ir nostabilizējusies 3.1 reizes līmenī.Tā kā gaļas un tās produkcijas cena ir salīdzinošiaugsta, bet 1. kvintilē ietilpstošo mājsaimniecību1Kvintile – viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc to rīcībā esošāienākuma uz vienu mājsaimniecības locekliLLU Raksti 11 (306), 2004; 23-3229

A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmeniPatēriņa izdevumi /Consumption expensesUzturprodukti* /Food products*Mājsaimniecības izdevumu sastāvs kvintiļu grupās, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, LVLComposition of household expenses in quintile groups, per household member a month, LVL1. kvintile /1 st quintileKvintiles / Quintiles5. kvintile /5 th quintilePirmajā kvintilē,salīdzinot ar piekto, % /1 st quintile as comparedto 5 th quintile, as %1998 1999 2000 1998 1999 2000 1998 1999 200023.07 23.16 23.65 133.41 137.16 146.35 17.3 16.9 16.214.10 13.94 13.87 40.20 37.20 36.84 35.1 37.4 37.6− gaļa / meat 2.93 2.96 3.04 10.53 9.10 9.49 27.8 32.5 32.0− piens, siers, olas / milk, cheese, eggs 2.35 2.39 2.40 5.7 5.50 5.37 41.2 43.5 44.7− maize un graudaugu izstrādājumi / bread and cerealproducts2.86 2.86 2.66 5.28 5.10 4.74 54.2 56.1 56.1− dārzeņi / vegetables 1.51 1.39 1.37 4.64 3.84 3.95 32.5 36.2 34.7− augļi / fruits 0.33 0.39 0.44 2.69 2.96 2.99 12.3 13.2 14.7− bezalkoholiskie dzērieni / non-alcoholic beverages 0.52 0.53 0.54 2.59 2.71 2.65 20.0 19.6 20.4− eļļas un tauki / oils and fats 0.92 0.87 0.88 1.53 1.35 1.23 60.1 64.4 71.5− zivis / fish 0.45 0.47 0.52 1.75 1.67 1.71 25.7 28.1 30.4− kartupeļi / potatoes 1.10 0.99 0.85 1.76 1.30 1.21 62.5 76.2 70.2− medus, džems, šokolāde u.c. saldumi / honey, jams,chocolate etc.0.48 0.43 0.44 2.01 2.03 1.97 23.9 21.2 22.3− cukurs / sugar 0.44 0.46 0.52 0.99 0.93 0.74 44.4 49.5 70.2− citi pārtikas produkti / other food products 0.21 0.20 0.21 0.73 0.71 0.79 28.8 28.2 26.6Alkoholiskie dzērieni /Alcoholic beveragesTabaka /TobaccoVeselība /HealthRestorāni, kafejnīcas, viesnīcas /Restaurants, cafes, hotels0.19 0.18 0.20 2.45 2.07 2.99 7.8 8.7 6.70.52 0.44 0.49 1.38 1.16 1.43 37.7 37.9 34.30.55 0.49 0.62 4.59 5.65 6.70 12.0 8.7 9.30.35 0.30 0.34 4.56 4.35 5.41 7.7 6.9 6.3* – Uzturproduktu izdevumu grupas ranžētas pēc to īpatsvara 2000. gadā. / Food products expense groups ranged according to their proportion in 2000.Avots / Source: Mājsaimniecības budžets ..., 1999; 2000; 2001 un autoru aprēķini / and authors’ calculations.5. tabula / Table 530 LLU Raksti 11 (306), 2004; 23-32

A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmenirīcībā esošais ienākums ir neliels, tad tas arīnosaka minēto mājsaimniecību ierobežotāsiespējas kvalitatīvāku, bet dārgāku produktuiegādē;– 5. vietā izvirzītā kritērija (uzturproduktuizdevumu apjoma atšķirību līmenis starp 1. un 5.kvintiles mājsaimniecībām) aspektā ierindojasizdevumi dārzeņu iegādei, kas ir uztura piramīdaspamatelements. 5. kvintiles mājsaimniecības2000. gadā dārzeņu iegādei tērēja 2.9 reizes vairāklīdzekļu nekā 1. kvinteles mājsaimniecības. Taču1. kvintiles mājsaimniecību sastāvā ietilpstdaudzas zemnieku saimniecības, kurās ir lielspašu saražoto dārzeņu patēriņš, kas garantē šīsprodukcijas lielāku drošību un nekaitīgumuveselībai, rezultātā mazākus iespējamoszaudējumus nekvalitatīvas pārtikas produkcijasgadījumā;– izdevumu atšķirības piena, siera un olu iegādēstarp izdalītajām mājsaimniecību grupām tosierindo sestajā vietā, 2000. gadā turīgākajāmmājsaimniecībām izdodot 2.2 reizes vairāklīdzekļu minēto augstvērtīgo produktu iegādei.Arī šeit atšķirību pamatā bieži vien ir pašusaražotā piena, siera, olu patēriņš 1. kvintilesmājsaimniecībās;– relatīvi vismazākās izdevumu atšķirībaskonkrētiem uzturproduktiem starp 1. un 5.kvintiles mājsaimniecībām ir vērojamas attiecībāuz maizi un graudaugu izstrādājumiem, kā arīattiecībā uz eļļas un tauku iegādi. Arī attiecībā uzkartupeļu iegādi minētajā laikā 5. kvintilesmājsaimniecību izdevumi to iegādei variē 1.6 līdz1.4 reižu lielākā apjomā, salīdzinot ar 20%nabadzīgāko mājsaimniecību atbilstošajiemizdevumiem;– ievērojamas, bet ne glaimojošas un veicināmasatšķirības, kas lielā mērā absorbē tos pozitīvosieguvumus racionālās ēdienkartes izveidē, ko varatļauties 20% turīgāko mājsaimniecību, ir atšķirībasizdevumu apjomā alkohola, tabakas iegādē un restorānaapmeklējumiem. 1998. gadā 20% turīgākomājsaimniecību izdevumi alkohola iegādei, rēķinot uzvienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija 12.9 reizeslielāki nekā 20% nabadzīgākajās mājsaimniecībās, bet2000. gadā tika uzrādīts savdabīgs rekords – 5. kvintilesmājsaimniecību izdevumi alkohola iegādei 15 reizespārsniedza atbilstošos izdevumus 1. kvintilesmājsaimniecībās. Iespējams, ka trūcīgākāsmājsaimniecības patērē lētākus, nekvalitatīvākus unveselībai kaitīgākus alkoholiskos dzērienus, tāpēcizdevumi alkoholiskajiem dzērieniem laika periodā no1998. līdz 2000. gadam ir tikai 7–9% līmenī no turīgākomājsaimniecību izdevumiem, bet noteikti realitāte ir tā,ka zaudējumi – gan materiāli, gan morāli – tāpēc nebūsmazāki, tieši otrādi lielāki, jo nekvalitatīva alkoholaLLU Raksti 11 (306), 2004; 23-32lietošana visbiežāk saistīta ar saindēšanos, ceļusatiksmes negadījumiem, dažādu psihožu veidošanosu.tml. Arī izdevumi tabakas iegādei 5. kvintilesmājsaimniecībās 2000. gadā ir gandrīz 3 reizes lielākinekā 1. kvintiles mājsaimniecībās. Taču nabadzīgākāsmājsaimniecības tabakas iegādei patērē 34–38% noturīgāko mājsaimniecību izdevumiem. Tas norāda, kadaudzi nabadzīgākie ir nonākuši minētās narkotikasietekmē un ekonomiskie zaudējumi tās rezultātā būsievērojami un ilgstoši saglabās savu aktualitāti.Restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem nabadzīgākāsmājsaimniecības minētajā laika posmā tērē tikai aptuveni6–8% līmenī no bagātāko mājsaimniecību atbilstošajiemizdevumiem. Tas ir izskaidrojams ar to rīcībā esošāienākuma nelielo apjomu, uzturproduktu izdevumuīpašo struktūru un nodarbošanās veidu. Savukārtizdevumu apjoms minētajiem pakalpojumiemturīgākajām mājsaimniecībām 1998. gadā bija 13.0, 1999.gadā – 14.5, bet 2000. gadā – jau 15.9 reizes lielāks nekāattiecīgo izdevumu apjoms nabadzīgākajāsmājsaimniecībās, un tas norāda uz iespējamoekonomisko zaudējumu draudiem ne tikai vietējā, betarī Eiropas un citu pasaules valstu pakalpojumu tirgū.Zīmīgi, ka minētie izdevumi alkohola, tabakas iegādeiun restorānu apmeklējumiem 2000. gadā pārsniedzizdevumus veselības aprūpei 1. kvintilesmājsaimniecībās 1.7 reizes, bet 5. kvintilesmājsaimniecībās – 1.5 reizes;– veselības aprūpes izdevumu analīzes liecina, kašim mērķim 20% nabadzīgāko mājsaimniecību 1998. gadātērēja tikai 12% līmenī no 20% turīgāko mājsaimniecībuizdevumiem, 1999. gadā – 8.7%, bet 2000. gadā – 9.3%no turīgāko mājsaimniecību atbilstošajiem izdevumiem.Arī atšķirības attiecīgo izdevumu ziņā ir iespaidīgas:1998. gadā turīgāko mājsaimniecību izdevumi veselībasaprūpei bija 8.3 reizes, 1999. gadā – 11.5 reizes, bet 2000.gadā – 10.8 reizes lielāki nekā attiecīgie izdevuminabadzīgākajās mājsaimniecībās. Iespējams, bet nebūtuvēlams, ka šīs atšķirības izrādītu arī atbilstošu negatīvuietekmi uz nabadzīgāko mājsaimniecību dzīves kvalitātespamatrādītājiem.Secinājumi1. Zaudējuma rašanās iespēja produkcijas kvalitātesaspektā visvairāk saistīta ar produktu nekaitīguma unveselīguma prasību neievērošanu.2. Nekvalitatīvas produkcijas izraisītie riski indivīdaun sabiedrības līmenī pieder pie dzīves kvalitātes(sociāliem) riskiem.3. Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekmeuz iedzīvotāju labklājības līmeni izpaužas tieši – kāiespējamie izdevumu zaudējumi konkrētu preču iegādeivai pakalpojumu saņemšanai – un netieši – kāiespējamie izdevumu palielinājumi nekvalitatīvasprodukcijas radītā galvenā riska – slimības riska –negatīvo seku mazināšanai indivīda un sabiedrības31

A. Vilciņa, D. Kārkliņa Nekvalitatīvas produkcijas radīto risku ietekme uz iedzīvotāju labklājības līmenilīmenī.4. Nekvalitatīvas pārtikas radīto risku ietekmesīpatnība uz dzīves kvalitātes parametriem visāsmājsaimniecībās, izņemot Rīgas reģiona, pilsētu,uzņēmēju un pašnodarbināto, algoto darbu strādājošāsmājsaimniecībās ir tā, ka sākotnējie ievērojamie izdevumipārtikas produktu iegādei, kuru īpatsvars raksturo zemudzīves līmeni, apvienojas ar papildu izdevumiem –zaudējumiem, kas saistīti ar nesabalansēta uztura unpārtikas produktu kaitīguma nevēlamo sekumazināšanu. Rezultātā relatīvi niecīgie izdevumi pārējovajadzību apmierināšanai (izglītībai, transportam,komunikācijām u.tml.) var mazināt indivīda konkurencidarba tirgū, izpaužoties kā mazāk kvalificēts un rezultātāarī mazāk atalgots darbs.5. Dažādās mājsaimniecību grupās nekvalitatīvaspārtikas izraisītie zaudējumi un to kompensācijas avotibūs atšķirīgi, jo dažāds ir izdevumu īpatsvarsuzturproduktu iegādei: no 53% pašnodarbinātolauksaimniecībā mājsaimniecībās līdz 27% uzņēmēju,pašnodarbināto, kā arī algotu darbu strādājošāsmājsaimniecībās.6. Visās mājsaimniecību grupās nelietderīgie naudasizdevumi, iegādājoties produktus ar zemu uzturvērtībuvai veselībai kaitīgus produktus, perspektīvā varpapildināties ar naudas izdevumiem veselībasuzlabošanai un nostiprināšanai, kas var mazinātcilvēciskā kapitāla potenciālās izaugsmes iespējas.7. Visās reģionu mājsaimniecībās, bet jo īpašiLatgales reģiona, kā arī lauku mājsaimniecībās, izdevumuīpatsvara paaugstinājums alkoholisko dzērienu untabakas izstrādājumu iegādei, kas vienlaicīgi apvienojasar veselības izdevumu īpatsvara samazināšanos, būtiskipastiprina nekvalitatīvas produkcijas radīto riskunegatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājības līmeni.8. 20% turīgāko mājsaimniecību pozitīvosieguvumus veselīga uztura lietošanas reālā ekonomiskānodrošinājumā, kas kopumā samazina nekvalitatīvasprodukcijas radīto risku spektru, lielā mērā absorbēievērojamais izdevumu palielinājums alkoholiskodzērienu un tabakas iegādei.9. Lai samazinātu negatīvo nekvalitatīvas produkcijas,īpaši pārtikas, radīto risku ietekmi uz iedzīvotājudzīves līmeni, indivīda līmenī nepieciešams nodrošinātplašu un pieejamu informāciju par veselīga uzturaprincipiem, sabiedrības līmenī – mazinot atšķirībasmājsaimniecību patēriņa izdevumu apjomā un panākotuzņēmumiem reglamentēto likumdošanas normu reāluievērošanu attiecībā uz to ražotās produkcijas drošībuun nekaitīgumu.Literatūra1. Jemeļjanovs, A. (2002) Agroekoloģisko,bioloģisko un ķīmisko riska faktoru savstarpējā saistībaun to ietekme uz dzīvnieku valsts produkcijas kvalitātiun tirgus vērtību. LLU Raksti, Nr. 6(301), 1.–14. lpp.2. Kārkliņa, D., Dūma, M., Kauliņš, U. (1998)Patērētājs un pārtikas produktu kvalitāte. LLU Raksti,Nr. 17 (284), 42.–47. lpp.3. Krastiņš, O. (2001) Statistika par mums pašiem.Rīga: LSA Latvijas Statistikas institūts, 96 lpp.4. Latvijas statistikas gadagrāmata 2002. (2002)Rīga: LR CSP, 74.–110. lpp.5. Mājsaimniecības budžets 1998: Statistikasbiļetens. (1999) Rīga: LR CSP, 184 lpp.6. Mājsaimniecības budžets 1999: Statistikasbiļetens. (2000) Rīga: LR CSP, 147 lpp.7. Mājsaimniecības budžets 2000. gadā:Statistikas biļetens. (2001) Rīga: LR CSP, 145 lpp.8. Melece, L. (2003a) Kvalitāte un vide. Agropols,Februāris, 1.–4. lpp.9. Melece, L. (2003b) ES lauksaimniecības unpārtikas produktu kvalitāti raksturojošās norādes.Agropols, Marts, 5.–7. lpp.10. Melece, L. (2003c) Pārtikas nekaitīgums jebdrošība. Agropols, Maijs, 6.–7. lpp.11. Melece, L. (2002) ES turpmākā pārtikas politika.Agropols, Jūlijs, 7.–9. lpp.12. Melngaile, A. (2001) Skolas uztura videsreģionālā attīstība. Zinātne lauku attīstībai: starptaut.zin. konf. ref. Jelgavā 2001. gada 23.–25. maijs.Jelgava: LLU, 118.–123. lpp.13. Par pamatnostādnēm “Veselīgs uzturs (2003.–2013.)”: MK rīkojums Nr. 556. (2003) Latvijas Vēstnesis,2003. g. 5. sept., 8.–10. lpp.14. Patērētāju tiesību aizsardzības likums: LRlikums. (1997) LR Normatīvie dokumenti: Tirdzniecība.Rīga: Lietišķās informācijas dienests, PT–1–3–PT–1–3–21.15. Preču un pakalpojumu drošuma likums: LRlikums. (1997) LR Normatīvie dokumenti: Tirdzniecība.Rīga: Lietišķās informācijas dienests, PT–1–5–1–PT–1–5–6.16. Sociālais ziņojums 2001. (2001) Rīga: LR LM,115 lpp.17. Sociālie procesi Latvijā: Analītiskais apskats(2003) Rīga: LR CSP, 152 lpp.18. Strautnieks, A. (2002) Pārtikas aprites teorētiskieaspekti. LLU Raksti, Nr. 7 (302), 19.–25. lpp.19. Špoģis, K. (2000) Aktuālie pētījumu virzieniagrārajā ekonomikā. Lauku attīstība integrējotiesEiropas Savienībā: starptaut. zin. konf. ref. Jelgavā2000. g. Jelgava: LLU, 115.–122. lpp.20. Šteina, K. (2003) Pārtikas drošības politikaEiropas Savienībā. Agropols, Jūnijs, 4.–6. lpp.21. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecībasattīstību. (2003) LR EM, 2003. g. jūnijs, Rīga, 148 lpp.22. Ziņojums par mājsaimniecību budžetupētījuma rezultātiem 2002. gadā. (2003) Rīga: LR CSP,31 lpp.32 LLU Raksti 11 (306), 2004; 23-32

K. Špoģis, A. Dobele Intelektuālie, profesionālie, komerciālie un dokumentārie riski zemes izmantošanā LatvijāIntelektuālie, profesionālie, komerciālie un dokumentārie riskizemes izmantošanā LatvijāIntellectual, Professional, Commercial and Documentary Risks ofLand Use in LatviaKazimirs Špoģis, Aina DobeleLLU Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības un vadības katedra, e–pasts: dokef@cs.llu.lvDepartment of Entrepreneurship and Management, Faculty of Economics, LLU, e–mail: dokef@cs.llu.lvAbstract. The research leads to the conclusion that the intellectual and professional level of rural farms’ managersgreatly causes risks of different levels for the yield of cultivated plants. The cornering of resources by talented,business oriented and skilled farmers mitigate the risk types, factors and capacity of their impact left on the useof land. At the present stage of development, the economic efficiency of production in the crop farming in Latviais determined by the existence of all production factors, their balanced operation and qualified and professionaluse of the production resources or due to quite different actions. Unfavorable legislation or unfavorableamendments to law may cause and even cause documentary risks to farmers.Key words: land, risks, intellect, professionalism, marketing.IevadsLauksaimnieciskai ražošanai Latvijā tiek izmantotatikai daļa no lauksaimniecībai izmantojamās zemes.Kultūraugu sējumi un stādījumi 2002. gadā, salīdzinotar agrārās reformas sākumu (1990.–1991. gadiem),samazinājušies gandrīz divkārt un 2002. gadā bija tikai47% no aramzemes kopplatības. Izveidojusies unsaglabājas atsevišķu kultūraugu un to grupu sējumuplatību sašaurināšanās tendence, kaut arī pa gadiemtās ir mainīgas.Vēl mainīgākas ir laukaugu kopražas, un to variācijukoeficienti tajā pašā 10 gadu periodā ir šādi: cukurbietēm– 172.8, dārzeņiem – 169.2, kartupeļiem – 106.8. Tikaigraudaugu kopražas svārstības ir nedaudz mazākasnekā to platību svārstības.Saprotams, ka lielu daļu no kopražas svārstībāmvar attiecināt uz dabas riska faktoru ietekmi, bet šiefaktori vairāk vai pirmkārt var ietekmēt ražību. Analizējotražu variācijas, redzams, ka to koeficienti graudaugiemir 46.7, kartupeļiem un dārzeņiem – 42.0–49.5, betcukurbietēm – 105.8.No šo koeficientu triju grupu salīdzinājuma izrietsecinājums, ka dabas faktori ne tuvu nav vienīgielauksaimnieku riska faktori un ka liela ietekme zemesizmantošanā kultūraugu audzēšanai ir citiem faktoriem.Šī analīze ir arī viens no argumentiem, kas noteicamūsu pētījuma tēmas izvēli. Otrs arguments ir visaidažādais izpētes līmenis: Latvijā plašāk pētīta dabasradīto riska faktoru ietekme (Buģina, 2003; Mihejeva,2003), nozaru attīstību ietekmējošie (Kaktiņš, Arhipova,2003; Špoģis, 2003; Stanka, 2003, u.c.) faktori un citiaspekti, bet visai maz ir mērķtiecīgu pētījumu par zemesizmantošanas riskiem, īpaši par institucionāliem undokumentāriem riskiem, kā arī ar tiem saistītiemkomerciāliem riskiem. Trešais arguments irlauksaimniecībai derīgās zemes lielās neizmantotāsplatības: pēc Valsts zemes dienesta datiem (LatvijasRepublikas ..., 2003), ap 50 000 zemes īpašnieku(mantinieku) savu zemi vispār neizmanto nekādā veidā,kas kopā ir ap 0.5 miljoniem hektāru. Bez šīm platībāmvēl miljons hektāru jeb 40–45% lauksaimniecības zemesnetiek sistemātiski izmantoti ne sējumiem vaistādījumiem, ne pļavām vai ganībām.Kopumā šie argumenti un apstākļi noteica darbamērķi: noskaidrot, kādi intelektuālie, profesionālie,dokumentārie, institucionālie un komerciālie riski vairisku faktori ietekmē (veicina vai kavē) zemes efektīvuvai lietderīgu izmantošanu.Darba mērķis savukārt rosināja pētījumuprogrammu un darba uzdevumus:– noskaidrot intelektuālos un profesionāloseventuālos riskus un to nozīmīgumu lauksaimniecībaszemes izmantošanā platību lietderības un efektivitātesaspektos;– izpētīt zemes izmantošanas intensitātes unefektivitātes vai lietderības sakarības ar komerciālo riskudarbību;– novērtēt šo risku mazināšanas iespējas unpasākumus šo iespēju izmantošanai;– izanalizēt un izvērtēt likumu, normatīvodokumentu, valsts pārvaldes institūciju unlauksaimnieku saimnieciskās darbības pašpārvaldesorganizāciju darbības izraisītos un radāmos riskuszemes izmantošanā.LLU Raksti 11 (306), 2004; 33-4033

K. Špoģis, A. Dobele Intelektuālie, profesionālie, komerciālie un dokumentārie riski zemes izmantošanā LatvijāInformācija, materiāli un metodesAugstāk izklāstītās pētījumu programmasīstenošanai un darba mērķa sasniegšanai īpašaproblēma bija to rādītāju, indikatoru vai kritēriju izvēle,ar kuriem var pamatot, pierādīt vai raksturot riskufaktoru esamību, būtību, darbību. Savukārt šo rādītāju,indikatoru vai kritēriju vērtību noskaidrošanainepieciešami konkrēti statistikas vai citu informācijasavotu dati. Ievērojot šos pamatnosacījumus, tikaveidota pētījumu metodika un datu bāze katrai riskugrupai.Intelektuālo un profesionalitātes risku pētījumiemtika pieņemts, ka saimnieka (saimniecības vadītāja)intelektuālo un profesionālo līmeni raksturo viņapraktiskā rīcība savā saimniecībā un ārpus tās: kādākvalitātē viņš risina vadīšanas, organizācijas,agronomiskos, tehnoloģiskos un citus jautājumus unkāds ir viņa darba rezultāts.Šo rezultātu vislabāk raksturo viņa saimniecībāaudzējamo galveno kultūraugu ražu līmenis, jo no tāveidojas visi ekonomiskie rezultāti – ieguldījumu unresursu atmaksāšanās.Kā raksturīgāko un plašāko kultūraugu grupuizvēlējāmies graudaugus.Pētījumos pielietotas grupēšanas un dinamiskolaikrindu analīzes metodes.Komerciālo risku pētījumu metodikai pielietoti šādipieņēmumi:– zemes izmantošanas lietderīgums, kvalitāte unintensitāte lielā mērā atkarīga no kultūraugu barošanas– minerālmēslu un organisko mēslu lietošanas līmeņaun kvalitātes – un no kultūraugu aizsardzībai nonezālēm, slimībām un kaitēkļiem lietotajiem auguaizsardzības līdzekļiem;– agronomisko likumu un normu ievērošana vaipiemērošana šo resursu lietošanā lielā mērā vai pilnībāatkarīga no šo resursu – herbicīdu, fungicīdu,insekticīdu un minerālmēslu tirgus cenu un ražojamāsprodukcijas tirgus cenu attiecībām.Pētījuma uzdevumu risināšanai izmantoti statistikasdati (Latvijas statistikas ..., 2003; 2002; 2001; Latvijas2001. gada ..., 2003) un Zemes bilances dati, pielietotasgrupēšanas, dinamisko laikrindu analīzes un sintēzesmetodes.Pētījumu rezultāti un diskusijaIntelektuālo un profesionālo risku ietekmeIntelektuālo un profesionālo risku ietekmespētīšanai var izmantot tādus rādītājus, kurus iespējams,ja ne pilnīgi, tad vismaz daļēji, bet būtiski norobežot nocitu faktoru ietekmes. Viens no tādiem rādītājiem ir visāLatvijas teritorijā, visos galvenajos augšņu veidos undabisko apstākļu rajonos audzējamu kultūraugu ražas.Taču speciālistiem zināms, ka kultūraugu ražu līmenibūtiski ietekmē augšņu īpašības un dabas apstākļi.Zināms arī tas, ka šo faktoru ietekmi var mazināt,izvēloties katrai augsnei un vietai piemērotākokultūraugu un šķirni. Bet mūsu pētījumam ir vajadzīgizinātniski pierādīti dati par augšņu un dabas faktorukonkrētu ietekmi. Un tādi zinātniskajā literatūrā iratrodami: Latvijā ir veikti daudzfaktoru kompleksi laukaizmēģinājumi, vienlaicīgi audzējot visus graudaugus,to standartšķirnes visās izplatītākajās augsnēs un visosdabisko apstākļu rajonos, lietojot vienādu mēslojumafonu un audzēšanas tehnoloģiju (Špoģis, 1974).Šajos izmēģinājumos noskaidrots, ka uznevadāmajiem augšņu faktoriem – augšņu veidu unmehānisko sastāvu – vismazāk reaģē vasaras mieži,kuru ražas svārstības bijušas attiecīgi 11 un 23%, betviskrasāk reaģējuši ziemas kvieši, kuru ražas svārstībassasniegušas attiecīgi 56 un 77%.Tas nozīmē, ka, profesionāli saimniekojot unregulējot vadāmos ražības faktorus, dominējošograudaugu – miežu – raža vienā gadā dažādāssaimniecībās var svārstīties no 5.0 līdz 3.8 t ha -1 vai –zemākā līmenī – no 4.0 līdz 3.0 t ha -1 . Ziemas vai vasaraskviešu ražas svārstības, protams, būs daudz plašākas.Uz šādas zinātniskās bāzes mēs analizējāmgraudaugu ražu faktiskās svārstības visu veidusaimniecībās Latvijā 1998.–2001. gadu periodā. Šādampētījumam izmantojām statistikas (CSP) grupējumus, tossadalot jeb savienojot plašākos intervālos.Pirmajā grupā iekļāvām visas saimniecības, kurunemākulīgas vai analfabētiskas darbības rezultātāgraudaugu raža ir bijusi zemāka par 1.0 t ha -1 .Otrajā – neprofesionālas saimniekošanas grupāiekļuva saimniecības ar ražas līmeni 1.1–2.0. t ha -1 .Trešajā – viduvēju saimniekotāju grupā ietilpstsaimniecības ar 2.1–3.0 t ha -1 ražu.Ceturtajā – ar 3.1–4.0 t ha -1 ražu iekļuva prasmīgiesaimniekotāji.Piektajā grupā iekļāvās specializētās saimniecībasun arī dažas sīksaimniecības, kas iegūst 4.1–5.0 t ha -1 .Sestajā grupā – ar ražu virs 5.0 t ha -1 palikaprofesionāli saimniekotāji.Dati un aprēķini par saimniecību skaitu katrā grupāun to skaita izmaiņām analizējamā periodā sakārtoti 1.tabulā.Kā redzams no 1. tabulas datiem un aprēķiniem,dramatiski liels graudaudzētāju saimniecību skaits irpirmajā grupā. Riska draudus vēl palielina tabulāredzamais fakts, ka šādu „saimniecību” īpatsvars gadugaitā pārliecinoši nesamazinās.Puse graudaudzētāju ietilpst otrajā –neprofesionālas saimniekošanas – grupā. Viņi gadu nogada iegūst ļoti zemas, ekonomiski nerentablas ražas.Šī grupa ir ar vislielāko riska kapacitāti, kas kopā arpirmo grupu padara graudkopību ekonomiskinelietderīgu attiecīgi daudzām ģimenēm.Uz riska robežas darbojas trešās grupas – viduvējie34 LLU Raksti 11 (306), 2004; 33-40

K. Špoģis, A. Dobele Intelektuālie, profesionālie, komerciālie un dokumentārie riski zemes izmantošanā Latvijā1. tabula / Table 1Latvijas Republikas lauku saimniecību grupējums pēc graudaugu ražāmGrouping of farms of the Republic of Latvia by cereals productivitySaimniecībugrupas /Groups offarmsGraudauguraža, t ha -1 /Cerealsproductivity,t per haSaimniecību skaits grupā, kurām bija graudaugu sējumi /Number of farms in groups with cereals sowingsprocentos no saimniecībuskaits, tūkst. /kopskaita / % of the totalnumber in thou.number of farms1998. 1999. 2000. 2001. 1998. 1999. 2000. 2001.1. ? 1.0 13.6 14.7 8.2 11.1 15.1 21.3 12.4 17.32. 1.1 - 2.0 45.9 39.2 31.9 32.5 50.9 56.9 48.3 50.73. 2.1 - 3.0 24.5 12.3 19.9 16.5 27.2 17.9 30.1 25.64. 3.1 - 4.0 4.6 2.1 4.8 3.3 5.1 3.1 7.2 5.15. 4.1 - 5.0 0.9 0.4 1.1 0.8 1.0 0.5 1.6 1.26. > 5.0 0.6 0.2 0.2 0.1 0.7 0.2 0.3 0.1Kopā LR / Total in Latvia 90.1 68.8 66.0 64.1 100.0 100.0 100.0 100.0Avots: autoru aprēķini pēc CSP datiem.Source: authors’ calculations according to CSB data.2. tabula / Table 2Graudaugu sējumu kopplatība saimniecību grupās ar dažādu ražas līmeni Latvijā1998.–2001. gadu periodāTotal area of cereals sowings in groups of farms with various productivity level in Latvia, 1998–2001Saimniecībugrupas /Groups offarmsGraudauguraža, t ha -1 /Graudaugu sējumu kopplatība saimniecību grupā /Total area of cereals sowings in groups of farmsCerealsprocentos no visas platības /tūkst. ha / thou. haproductivity,% of all areat per ha 1998. 1999. 2000. 2001. 1998. 1999. 2000. 2001.1. ? 1.0 43.6 59.1 21.3 45.3 9.3 14.1 5.0 10.22. 1.1 - 2.0 208.1 202.1 137.8 186.9 44.1 48.3 32.8 42.23. 2.1 - 3.0 162.0 111.2 153.9 144.9 34.3 26.6 36.6 62.74. 3.1 - 4.0 49.2 41.3 71.4 48.2 10.4 9.9 17.0 10.85. 4.1 - 5.0 9.4 3.4 28.7 15.6 2.0 0.8 6.8 3.56. > 5.0 0.5 1.1 7.1 2.2 0.1 0.3 1.7 0.5Kopā LR / Total in Latvia 472.7 418.1 420.2 443.1 100.0 100.0 100.0 100.0Avots: autoru aprēķini pēc CSP datiem.Source: authors’ calculations according to CSB data.– zemnieki un piemājas saimniecību īpašnieki, bet šīsgrupas īpatsvaram manāma palielināšanās tendence.Relatīvi mazs saimniecību skaits darbojas ceturtāsgrupas līmenī, kuras ir Latvijas graudsaimniecībasstabilizatori.Skaitliski visai mazas ir labi un teicami saimniekojošāsgrupas, kuras iegūst ekonomiski efektīvasražas.Kopumā graudaudzētāju skaits konsekventisamazinās un samazinās arī 1. un 2. grupas saimniecībuskaits, kas var liecināt par Latvijas graudkopībasattīstību stabilizācijas virzienā.Taču saimniecību skaits ir tikai pirmais rādītājs šoLLU Raksti 11 (306), 2004; 33-40risku analīzē, bet ļoti nozīmīgu informāciju var dotgraudaugu sējumu platību dinamikas analīze katrāsaimniecību grupā, jo nemitīgi mainās saimniecībuizmantojamās zemes platības: spēcīgākās saimniecībaspaplašinās un pārņem nomā vai nopērk neveiksmīgosaimniekotāju vai mantinieku bezsaimnieku zemes.Tāpēc turpmāk analizējām graudaugu platības un 2.tabulā sakārtotos aprēķinus.Analizējot 2. tabulas datus un aprēķinus, var jauvērtēt vairākas pozitīvas virzības:– krasi palielinās graudaugu platības piektajā unsestajā ražības grupā;– palielinās graudaugu platību īpatsvars arī ceturtajā35

K. Špoģis, A. Dobele Intelektuālie, profesionālie, komerciālie un dokumentārie riski zemes izmantošanā Latvijāgrupā, kas kopumā ar 5. un 6. grupu liecina pargraudaugu platību pieaugumu normāli, profesionālisaimniekojošās saimniecībās;– pozitīvas izmaiņas vērojamas, arī salīdzinot platībudinamiku 2. un 3. grupā.– tomēr lielas graudaugu platības vēl joprojām irpirmajā grupā, kas kopā ar otro grupu vēl arī 2001. gadāpārsniedz pusi no visas graudaugu platības Latvijā.Tendenču un vīziju vai perspektīvu noskaidrošanaiturpmāk aprēķinājām graudaugu sējumu vidējo platībukatras grupas saimniecībās. Šo aprēķināto rādītājudinamika redzama 3. tabulā.No aprēķiniem izrietošie secinājumi:1) galvenie riska uzturētāji – pirmās grupas„saimniekotāji” – ir sīkīpašnieki ar vismazākajāmgraudaugu platībām;2) pēdējos gados izveidojusies nepārprotamalikumsakarība: jo lielākās platībās graudaugus audzē,respektīvi, jo lielāka saimniecība, jo augstāka ražība;3) saimniecību lielums visos gados krasi palielinājiesceturtajā grupā, kurā ražas līmenis pārsniedz 3.0 t ha -1 .Tas var liecināt, ka ar šo grupu sākas komerciālā grauduražošana specializētās graudkopības saimniecībās;4) analizējamā perioda sākumā, kad specializētāssaimniecībās graudu lielražošana vēl tikai veidojās,visaugstāko ražu grupu pārstāvēja dažu īpašniekusīksaimniecības;5) vidējā graudaugu platība pēdējā – visaugstāko –ražu grupā 2000. gadā bija divpadsmit reižu lielāka, bet2001. gadā – vienpadsmit reižu lielāka nekā pirmajāgrupā;6) koncentrējoties graudu komerciālai ražošanaispecializētajās, relatīvi lielajās saimniecībās,intelektuālais un profesionālais risks zemes izmantošanāmazinās;7) zemes resursiem pakāpeniski koncentrējotieslielākās spēcīgākās saimniecībās, kuras vadauzņēmējspējām apveltīti saimnieki, zemes izmantošanasriski mazinās;8) intelektuālo un profesionālo risku ietekme irpārsteidzoši liela, jo intelektuāli attīstīts, izglītots unprofesionāli kompetents zemes īpašnieks iegūst vairākpar 2.0 t ha -1 arī mazāk auglīgās augsnēs;9) 3. tabulā sakārtoto aprēķinu rezultātus papildinotar ilggadīgiem personīgiem novērojumiem un pēdējosgados iegūtiem faktiem saimnieku intervijās unneformālās sarunās, radies vispārinājums, ka gudrssaimnieks nesēj graudaugus tādā zemē (laukā), kurnevar droši iegūt vismaz 3.0 t ha -1 .Komerciālo risku ietekmeKomerciālie faktori zemes izmantošanu var ietekmētvairākos veidos un virzienos:– solīdas partnerattiecības starp lauksaimniekiemun minerālmēslu piegādātājiem var veicināt kultūrauguracionālu mēslošanu un zemes efektīvu izmantošanu;– izdevīgas attiecības starp lauksaimnieku ražojumuiepirkuma cenām un ražošanas resursu cenām varveicināt intensīvāku ražošanu un augstāku darbaražīgumu, ko veicina vai nodrošina racionāla,agronomiski precīza minerālmēslu un augu aizsardzībaslīdzekļu lietošana;– korektas un abpusēji izdevīgas sadarbībasattiecības starp lauksaimniekiem un augu aizsardzībaslīdzekļu piegādātājiem var veicināt nezāļu apkarošanuvisās platībās, kā arī efektīva fotosintēziskā aparāta(lapu virsmas) veidošanu un ilgu saglabāšanu sējumosun stādījumos, kas ir galvenais nosacījums saulesenerģijas uzkrāšanai;– zemes izmantošanas riskus var radīt vai aktualizētarī citi tirgus attiecību procesi, valsts intervence tirgū,likumdevēja rīcība, valdības noteikumu maiņa utt.3. tabula / Table 3Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā katrā ražas līmeņa grupā, haThe average area of cereals sowings in one farm in each productivity group, haSaimniecībugrupas /Groups offarmsGraudauguraža, t ha -1 /Cerealsproductivity,Graudaugu sējumu platība vidējikatras grupas vienā saimniecībā, ha /Average area of cereals sowings in one farmin each productivity group, hat per ha 1998. 1999. 2000. 2001.1. ?1.0 3.2 4.0 2.6 4.12. 1.1 - 2.0 4.5 5.2 4.3 5.73. 2.1 - 3.0 6.6 9.0 7.7 8.84. 3.1 - 4.0 10.7 19.7 14.9 21.75. 4.1 - 5.0 10.4 9.2 26.1 37.36. > 5.0 1.3 6.7 31.5 46.3Avots: autoru aprēķini pēc CSP datiem.Source: authors’ calculations according to CSB data.36 LLU Raksti 11 (306), 2004; 33-40

K. Špoģis, A. Dobele Intelektuālie, profesionālie, komerciālie un dokumentārie riski zemes izmantošanā LatvijāSevišķi ietekmīgi riska faktori zemes izmantošanā irkultūraugu mēslošanas līmenis, kas atkarīgs nominerālmēslu lietošanas un to pieejamības, un auguaizsardzības līdzekļu lietošana. Tāpēc šo – komerciālo– risku ietekmes uz zemes izmantošanu pētīšanaiizvēlējāmies mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļulietošanu.No 4. tabulā sakārtotajiem statistikas datiem,minerālmēslu lietošanā var izdalīt trīs periodus:– pirmais periods aptver 1995.–1997. gadu, kadminerālmēslu lietošana strauji palielinājās;– otrais – stagnācijas periods, kad to lietošananedaudz samazinājusies;– trešais periods – pēdējie gadi, kad šo mēslulietošana strauji paplašinājās – par 62.2%, salīdzinot ar1999. gadu.Palielinoties izlietoto minerālmēslu masai unpēdējos gados samazinoties sējumu platībām, izlietotomēslu daudzums uz sējumu 1 ha palielinājies straujāk –par 73.5%.Citāda situācija vērojama organisko mēslu lietošanā(skat. 4. tabulu): to kopējā masa analizējamā periodānav palielinājusies, bet 1997.–2000. gada periodāievērojami samazinājusies. Arī rēķinot uz 1 ha, sējumuprogress nav redzams.Interpretējot notikušās izmaiņas, to cēloņus unsekas, var saskatīt tiešu tirgus procesu ietekmi:1) minerālmēslu piegādātāji pēdējos gados sākapiedāvāt lauksaimniekiem izdevīgus noteikumuslīgumattiecībām graudu ražošanā;2) radās izdevīgi tirgus apstākļi rapša sēklām unrapša sējumu kārtīgai mēslošanai;3) palielinājās cukurbiešu audzēšana ar intensīvāmtehnoloģijām, kuru svarīga daļa ir pilnvērtīga mēslojumalietošana programmētai ražai;4) pirmais pieaugums 1997. gadā sakrīt ar valstsfinansiālā atbalsta sākumu;5) koncentrējoties galveno kultūraugu audzēšanaispecializētās saimniecībās, kuras izmanto modernutehniku un pielieto modernu tehnoloģiju, mēslojumalietošanai jāpalielinās, lai raža sasniegtu ekonomiskiefektīvu līmeni;6) organisko mēslu lietošanas līmenis ir pavisamnepietiekams, jo tas nodrošina normālu organisko mēsludevu katram laukam tikai reizi 10 gados, kas reāli radīstrūdvielu samazināšanos augsnēs. Sakarā ar lopkopībasmodernizāciju kūtsmēslu daudzums varnepalielināties arī turpmāk, bet alternatīvs risinājums irplaša zaļmēslojuma lietošana un salmu, pelavu un lapuiestrāde;7) pēc lauksaimniecības skaitīšanas datiem, pavisam2001. gada ražai minerālmēsli iestrādāti 440.2 tūkst.hektāros, kas ir mazāk nekā ceturtā daļa no lauksaimniecībāizmantojamās zemes platības, bet organiskosmēslus saņēmuši tikai 5.3% šīs platības.Padziļinot pētījumus, analizējām minerālmēslulietošanas sakarības ar saimniecību lielumiem unreģioniem (5. tabula).5. tabulas datos saskatāmas pārliecinošas likumsakarības:Mēslojuma lietošanas dinamika Latvijas lauku saimniecībāsDynamics of manure use in the farms of Latvia4. tabula / Table 4Rādītāji / Indices 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001.Iestrādāti minerālmēsli / Depositedmineral fertilizer:– tūkst. t /thou. t21.6 25.8 33.6 32.7 31.5 37.0 51.1– uz 1 ha sējumu kopplatības, kg /per 1 ha of sowings total area, 23 27 34 33 34 42 59kgIestrādāti organiskie mēsli /Deposited organic fertilizer:– pavisam, milj. t / total, million t5.1 5.8 4.4 4.8 4.4 4.2 5.0– uz 1 ha sējumu kopplatības, t /t per 1 ha of sowings total area5.6 6.1 4.4 4.9 4.8 4.8 5.7Izmantotā zeme sējumiem un stādījumiem/ Used land for sowings andplantations:930.2 986.1 1002.8 983.4 912.3 881.1 869.8– tūkst. ha / thou. ha– % no LIZ / % of farmland 36.6 38.8 39.8 39.2 36.7 35.4 35.0Avots: CSP dati.Source: data of CSB.LLU Raksti 11 (306), 2004; 33-4037

K. Špoģis, A. Dobele Intelektuālie, profesionālie, komerciālie un dokumentārie riski zemes izmantošanā Latvijā– sējumu kopplatības daļa (īpatsvars)lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatībākonsekventi palielinās līdz ar saimniecības platībaspalielinājumu: ja, rēķinot pret intervāla vidējo platību,otrās un trešās grupas saimniecībās tas ir 40 un 37%,tad priekšpēdējās divās (9. un 10.) grupās šis īpatsvarsjau sasniedz 55 un 59%. No tā var secināt, ka zemesmērķtiecīgas izmantošanas risks mazinās lielākāssaimniecībās;– analizējot mēslošanas līdzekļu lietošanu, kas irzemes izmantošanas intensitātes svarīgākaisarguments, konstatējams, ka:– sīkajās (mazākas par 1 ha) palīgsaimniecībās, kasgalvenokārt var būt sakņu dārzi, relatīvi bagātīgitiek lietoti organiskie mēsli,– pārējās sīksaimniecībās vai mazsaimniecībās no2. līdz 4. grupai strauji pazeminās audzējamokultūraugu barošanas līmenis, kam neizbēgami sekoražas krituma risks,– saimnieku rīcība mainās, sākot ar piekto saimniecībulieluma grupu:– minerālmēslu lietošana strauji un konsekventipalielinās, kas labi izskaidro arī 1. un 2. tabulāredzamās graudaugu ražas starpības,– organisko mēslu lietošanas līmenim ir tendencesamazināties, bet īpaši vērtējami 10. un11. grupas dati: priekšpēdējās grupas saimniecībaspārsvarā ir specializējušās graudkopībassaimniecības un liela daļa no tām lopusnetur un kūtsmēslus neiegūst, bet pēdējā grupādominē statūtsabiedrības ar relatīvi attīstītulopkopību;– krasas izmaiņas redzamas pesticīdu lietošanā:sīkās un mazās saimniecības augu aizsardzībaslīdzekļus lieto reti, bet lielākās un lielajās saimniecībāsattieksme radikāli atšķiras un herbicīdi, kā arīfungicīdi tiek lietoti arvien plašāk, jo bez tiem kārtīgu,kvalitatīvu ražu iegūt nevar.No lauksaimniecības 2001. gada skaitīšanas datiem(Latvijas 2001. gada ..., 2003) redzams, ka Latvijā ir 3618saimniecības, kuras minerālmēslus lieto gandrīz visālauksaimniecībā izmantojamā zemē un vēl 3861 saimniecība,kurās tiek mēsloti 70–90% no LIZ kopplatības,bet 91.9 tūkstoši saimniecību no 140.8 tūkstošiemaktīvo (kuras kaut ko ražo) saimniecību kopskaitaminerālmēslus nelieto un vēl 20 tūkstoši saimniecībumēslo tikai 10–20% no savas zemes.No augstāk norādītiem lauksaimniecības skaitīšanasdatiem redzama ļoti kontrastaina saimniecību rīcībaatsevišķos rajonos: Jelgavas rajonā mēslo gandrīz divastrešdaļas no LIZ platības, Dobeles, Bauskas, Saldusun Tukuma rajonos – pusi vai vismaz trešdaļu platību,bet Alūksnes un Madonas rajonos – mazāk par desmitodaļu, arī Cēsu, Gulbenes, Balvu, Ludzas rajonos mēslo5. tabula / Table 5Mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošana saimniecībās ar dažādu lauksaimniecībāizmantojamās zemes platībuUse of manure and plant protection products in farms with various farmland areaSaimniecībugrupas /Groups offarmsLauksaimniecībāizmantojamāszemes platībasaimniecībā, ha /Farmland area ina farm, hasējumukopplatība,ha /total area ofsowings, haVidēji saimniecību grupās /Average in groups of farms% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības /% of total area of farmlandiestrādātiminerālmēsli /depositedfertilizeriestrādātiorganiskiemēsli /depositedorganicfertilizerpielietoti auguaizsardzībaslīdzekļi /used plantprotection products1. < 1.0 0.3 18.9 24.5 6.62. 1.0 - 1.9 0.6 10.2 10.8 1.93. 2.0 - 4.9 1.3 10.1 8.0 1.84. 5.0 - 9.9 2.6 9.9 6.4 2.15. 10.0 - 19.9 5.0 11.6 5.3 3.76. 20.0 - 29.9 9.3 15.3 4.8 6.57. 30.0 - 49.9 16.4 21.5 4.5 12.08. 50.0 - 99.9 36.1 34.3 4.4 22.49. 100.0 -199.9 83.0 43.0 4.4 31.810. 200.0 - 499.9 206.8 53.2 3.1 42.811. > ?500 770.2 53.9 5.7 40.1Avots: lauksaimniecības 2001. gada skaitīšanas dati.Source: results of agricultural census in 2001.38 LLU Raksti 11 (306), 2004; 33-40

K. Špoģis, A. Dobele Intelektuālie, profesionālie, komerciālie un dokumentārie riski zemes izmantošanā Latvijātikai 10–12% LIZ platību.Minerālmēslus lieto tikai katrā piektajā saimniecībāAlūksnes, Gulbenes un Madonas rajonos, bet vairāknekā puse saimniecību – Dobeles, Jelgavas un Saldusrajonos.Dažos rajonos (Preiļu, Alūksnes, Daugavpils,Krāslavas) 66–69% saimniecību lieto organiskosmēslus, bet Limbažu rajonā, kur tikai katra ceturtāsaimniecība lieto minerālmēslus, arī organiskos mēsluslieto tikai katra otrā. Arī Rīgas rajonā lauksaimniecībaszemi pārsvarā izmanto citiem mērķiem, jo tikai katra trešāsaimniecība šajā rajonā lieto minerālmēslus un katraotrā – organiskos mēslus. Šie fakti norāda uz ļoti augstoriska pakāpi, ko rada tirgus procesi.Augu aizsardzības līdzekļu lietošana arī ļoti ciešisaistās ar saimniecību lielumu jeb ekonomiskojaudīgumu: lielākajās un lielajās saimniecībās apstrādātoplatību īpatsvars sasniedz 60–65%, bet mazajās unsīksaimniecībās – mazāk nekā 10%.Jelgavas rajonā augus aizsargā no slimībām, nezālēmun kaitēkļiem pusē no zemes kopplatības, bet Alūksnesrajonā – tikai 2–3%.Analizējot pesticīdu lietošanas dinamiku Latvijākopumā 1995.–2001. gadu periodā, redzams progressdivos posmos: vairāk nekā dubultojies pielietotopesticīdu daudzums 1996. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo– 1995. – gadu. Pēc četru gadu stagnācijas otraispieaugums ir 2000. gadā (par 23.9%), bet 2001. gadāizlietoto augu aizsardzības līdzekļu masa gandrīzdubultojusies, salīdzinot ar 2000. gadu.Dokumentārie un institucionālie riskiDokumentāros riskus primāri var radīt likumdevējs,pieņemot tādus likumus, kas traucē, kavē, ierobežo vaineveicina, neatbalsta lauksaimnieku rīcībā (īpašumā unlietojumā) esošās lauksaimniecības vai mežsaimniecībaszemes, lietderīgu, racionālu izmantošanu.Sekundāri šādus risku veidus paplašina, padziļina,modificē, multiplicē vai retos gadījumos minimizēvaldības – Ministru kabineta – izdotie noteikumi vairīkojumi katra likuma izpildes organizācijai,nodrošināšanai un kontrolei. Savukārt, institucionālieriski rodas kā izpildinstitūciju, lēmējinstitūciju unsaimnieciskās pašpārvaldes organizāciju, kā arī dažuvai daudzu nevalstisko organizāciju darbības sekas.Publikācijas ierobežotā apjoma dēļ šeit izklāstāmtikai pētījuma rezultātus un vērtējumus.Zemes saimniecisku izmantošanu sevišķi lielosapjomos, plaši un daudzveidīgi ierobežo vai traucēLatvijas Republikas likumu piecas paketes:1. likumi par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;2. aizsargjoslu likums;3. vides aizsardzības likums;4. lauksaimnieciskās ražošanas līmeni citādiierobežojošie likumi;5. celtniecību regulējošie likumi.LLU Raksti 11 (306), 2004; 33-40Pirmās paketes likumi jau aptver lauksaimniecībasun meža zemju teritorijas nepilna miljona hektāru platībā.Šajās teritorijās ir plašs un daudzveidīgs saimnieciskāsdarbības aizliegumu un ierobežojumu spektrs: tieierobežo, kavē, traucē vai liedz saimniekošanas veiduun virzienu brīvu izvēli, specializāciju, koncentrāciju,intensifikāciju un racionalizāciju, teritorijas organizācijuun ražošanas izvietošanos, būvniecību, mežu resursuizmantošanu u.c.Pieņemot, ka trešdaļu šo teritoriju aizņem valsts mežiun publiskās ūdenstilpnes, vienkārši aprēķināt, ka šajās– īpaši aizsargājamās – teritorijās ierobežojumu riskiempakļautas 45–50 tūkstoši vidēja lieluma saimniecības.Savukārt, pieņemot, ka visi aizliegumi unierobežojumi katru gadu rada zaudējumus katramhektāram zemes caurmērā tikai 50 latu, kopējiezaudējumi lauku saimniekiem var sasniegt 30–35 miljonulatu gadā. Daļu no šiem sektorāliem zaudējumiem,protams, sedz sabiedrības ieguvums dabas resursusaglabāšanā.Otrās paketes – aizsargjoslu – likums un lielsdaudzums tā izpildei izdoto Ministru Kabinetanormatīvo dokumentu nosaka daudzus citādus vailīdzīgus aizliegumus un ierobežojumus, kas saimniekiemliedz efektīvi, racionāli, intensīvi izmantot savusīpašumus, vēl plašākās teritorijās.Ievērojot aizliegumu un ierobežojumu sastāvu unraksturu, sevišķi ūdenstilpju un ūdenstečuaizsargjoslās, var pieņemt, ka lauksaimnieku zaudējumikā minimums veido tos pašus 50 latus no katra hektāra.Kopējie zaudējumi, ko īpašniekiem rada šī dokumentupakete, var būt ļoti būtiski, bet sabiedrības interesēstie ir daļēji vai pilnīgi attaisnojami.Trešo dokumentāro risku sēriju veido videsaizsardzības likums un tam pakārtotie daudzie MinistruKabineta noteikumi vai rīkojumi. Šajos dokumentosnoteiktie ierobežojumi vai prasības saimniekiemnoteiktas pārsvarā loģiski un saprotami visassabiedrības interesēs.Ceturto riska grupu veido normatīvie dokumenti,kas ierobežo ražošanas līmeni, intensitāti, efektivitātiun citus aspektus pirmkārt vai īpaši galvenālauksaimniecības reģiona – Zemgales – saimniekiem,liedzot lietot augu uzturvielas tādos daudzumos, kādinepieciešami graudu, cukurbiešu, dārzeņu, rapšaracionālai, ekonomiski efektīvai ražošanai, pielietojotmodernu tehniku un tehnoloģijas. Šo riskuekonomiskais iespējamais apjoms ir ļoti liels, rēķinotno šā reģiona sekmīgo saimnieku ražas (6–7 t ha -1 grauduvai ekvivalentu citu kultūru ražas) līmeņa.Secinājumi1. Graudaugu ražu līmeņu kardinālās atšķirībasLatvijas Republikas lauku saimniecībās lielā mērā vaigalvenokārt nosaka saimnieku (saimniecību vadītāju)intelektuālais un profesionālais līmenis. Šo īpašību39

K. Špoģis, A. Dobele Intelektuālie, profesionālie, komerciālie un dokumentārie riski zemes izmantošanā Latvijālīmeņu atšķirības ir visbūtiskākais risku faktors zemesracionālai, mērķtiecīgai izmantošanai.2. Šo risku veidu un faktoru un to ietekmes jauduzemes izmantošanā mazina zemes resursukoncentrēšanās talantīgu, uzņēmējspējām apveltītusaimnieku rokās.3. Ražošanas ekonomisko efektivitāti Latvijasaugkopībā pašreizējā attīstības posmā nosaka visuražošanas faktoru esamība, līdzsvars un darbība, unvisu ražošanas resursu racionāla pielietošana unizmantošana. Šo resursu kvalitatīva, profesionāla unlīdzsvarota lietošana vai gluži citāda rīcība lielā mērānosaka zemes izmantošanas lietderības vai efektivitātesrisku virzienus un pakāpi.4. Dokumentāros riskus daudzveidīgi un dažādos –arī lielos – apmēros var radīt un rada četras likumu unnormatīvo dokumentu paketes:1) par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;2) par aizsargjoslām;3) par vides aizsardzību;4) par tiešiem ierobežojumiem lauksaimniecībasintensifikācijā.Katra šo dokumentu pakete skar citas saimniecības,bet kopumā tajās noteiktie aizliegumi, ierobežojumi,regulējumi un noteikumi skar vairākumu Latvijas laukusaimniecību, to zemes izmantošanu.Literatūra1. Aizsargjoslu likums: LR likums. (1997) LatvijasVēstnesis, Nr. 56/57, 25. februārī, 1.–3. lpp.2. Buģina, V. (2003) Dabas risku ekonomiskaisizvērtējums lauksaimniecībā Latvijas reģionos.Economic Science for Rural Development. Jelgava,235.–242. lpp.3. Dobele, A. (2002) Zemes izmantošanas iespējaslauku daudzfunkcionālās attīstības apstākļos. Laukuattīstības iespējas un risinājumi XXI gs. sākumā.Jelgava, 106.–144. lpp.4. Kaktiņš, J., Arhipova, I. (2003) Riska vadīšanasprocess lauksaimniecības mežos. Economic Sciencefor Rural Development. Jelgava, 269.–275. lpp.5. Latvijas 2001. gada lauksaimniecībasskaitīšanas rezultāti. (2003) CSP, Rīga, 416 lpp.6. Latvijas Republikas Zemes bilance. (2003) VZD,Rīga, 350 lpp.7. Latvijas statistikas gadagrāmata 2001. (2001)CSP, Rīga, 249 lpp.8. Latvijas statistikas gadagrāmata 2002. (2002)CSP, Rīga, 268 lpp.9. Latvijas statistikas gadagrāmata 2003. (2003)CSP, Rīga, 272 lpp.10. Mihejeva, L. (2003) The ranking of EconomicalRisks and Allocation of Dimensions. EconomicScience for Rural Development. Jelgava, 228.–234. lpp.11. Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzībuno lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojumaar nitrātiem. (2001) Ministru kabineta 2001. gada 18.decembra noteikumi Nr. 531. Latvijas Vēstnesis, Nr. 188,2001. gada 28. decembrī, 2.–3. lpp.12. Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām: LRlikums. (1993) Ziņotājs, Nr. 12, 1. apr., 801.–811. lpp.13. Par vides aizsardzību: LR likums. (1991) Ziņotājs,Nr. 33, 29. aug., 1511.–1526. lpp.14. Stanka, A. (2003) Risk Factors and theirEvaluation in Rural Tourism Development Project ofLatvia. Economic Science for Rural Development.Jelgava, 276.–284. lpp.15. Špoģis, K. (1974) Graudaugu sējumu struktūraun augsne. Zinātne, Rīga, 44 lpp.16. Špoģis, K. (2002) Zemes izmantošana. Zeme:mana, tava, mūsu. VZD, Rīga, 105.–210. lpp.17. Špoģis, K. (2003) Dispozitīvo un intelektuālolauksaimniecības risku pārvaldība. LLU Raksti, Nr. 9(304), 69.–73. lpp.40 LLU Raksti 11 (306), 2004; 33-40

J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrēku izraisītā riska vadīšana lauksaimnieku mežīpašumosUgunsgrēku izraisītā riska vadīšana lauksaimniekumežīpašumosForest Fires Risk Management in Forest Properties of FarmersJānis KaktiņšLLU Ekonomikas fakultātes Ekonomikas katedra, e–pasts: ekon@cs.llu.lvDepartment of Economics, Faculty of Economics, LLU, e–mail: ekon@cs.llu.lvIrina ArhipovaLLU Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Vadības sistēmu katedra, e–pasts: irina@cs.llu.lvDepartment of Control Systems, Faculty of Information Technologies, LLU, e–mail: irina@cs.llu.lvAbstract. The research objective is to determine the consequences of risk caused by forest fires in different sizeforest properties, to carry out the key activities for risk management. The main reasons causing the negativeconsequences of risk in agricultural forests are as follows: careless use of fire; firing of the previous year’s grass,straw, and slash; burning campfires left unattended, cigarette ends or burning safety-matches dropped by forestvisitors. The risk analysis in regions indicates that forest fires make most damage to farmers having forestproperties in Latgale. In this region, the firing of the previous year’s grass and straw, as well as careless attitudeto fires when logging, picking up berries and mushrooms, hunting or simply visiting forests are widespread. Lessforest fires have started in the forests of Kurzeme and Zemgale. The analysis of the causes of forest firesgenerally indicates that behavior culture of people when they visit forests is low. According to the number offorest fires and their damaged areas, the analysis indicates that mostly average size forest properties (5.1–30 ha)are subject to negative consequences of risk and, in order to reduce the potential losses, the necessary resourcesmust be concentrated for risk management of forest fires. This paper contains risk management recommendations,which include preventive, restrictive, and compensating measures.Key words: risk management, risk assessment, forest property, forest fire, risk analysis.IevadsMeža ugunsgrēki rada ekonomiska, sociāla unekoloģiska rakstura zaudējumus. Dažkārt tie sasniedzkatastrofālus apmērus. 2003. gadā Portugālē, Itālijā,Grieķijā, citās Dienvideiropas zemēs un Francijāugunsgrēkos izdegusī kopējā mežu platība sasniedzapusi no tādu Eiropas valstu kā Beļģija vai Nīderlandeteritorijas.2002. gadā Latvijā 1742 ugunsgrēka gadījumosizdedzis mežs 2364 ha platībā (Meža ugunsgrēki Latvijā,2003).Tādējādi, meža ugunsgrēki pieder pie postošiemriska faktoriem. Tie līdz ar zādzībām, iekārtu nolaidīguekspluatāciju un tehnoloģijas normu pārkāpumiem, kasnereti noved pie nopietnām avārijām un ražotāsprodukcijas brāķa, pieskaitāmi pie mantiskajiem riskiem.Meža ugunsgrēku cēloņus regulāri analizē VMD,izstrādājot konkrētus pasākumus ugunsgrēka cēloņusavlaicīgai novēršanai, bet ugunsgrēku izraisīšanāsgadījumā - tā postošo seku mazināšanai (Gertners, 1996;1997; 1998). Meža ugunsgrēku raksturojums undzēšanas metodes aprakstītas S. Brices redakcijāizdotajā “Meža rokasgrāmatā” (2000), J. Vanagapublikācijā “Apsardzība un aizsardzība” (1987). Parmeža ugunsgrēku novēršanas pasākumiem rakstījušiLLU Raksti 11 (306), 2004; 41-48arī vairāki citi autori (Saliņš, 2002; Ķirsons, 2001).Ugunsgrēku radītos zaudējumus Latvijas tautsaimniecībāanalizējuši Z. Beķeris, un D. Kudiņa (2003).J. Kaktiņš un I. Arhipova pētījuši risku teorētiskospamatus un vadīšanas iespējas lauksaimnieku mežos(2002, 2003), bet riska faktora izvērtēšanas un riskavadības metodiku izstrādājuši I. Arhipova un S.Arhipovs (2002).Ievērojot meža ugunsgrēku bīstamību, vairāki autoriuzsvēruši problēmas aktualitāti valsts mērogā. Dažosgadījumos pētījumu autori formulējuši ievērībascienīgus secinājumus un ieteikuši konkrētus priekšlikumus.Tie vienlīdz attiecas kā uz valsts, pašvaldību,baznīcu un klosteru mežiem, tā arī uz privātiemmežīpašumiem. Maz pētīti ugunsgrēku cēloņi, nodarītiepostījumi lauksaimnieku mežīpašumos un mežaugunsgrēku risku vadīšanas iespējas tajos. Tieši šisaspekts saistījis autoru uzmanību un noteicis tēmasizvēli.Darba mērķis: noteikt meža ugunsgrēku izraisītāriska sekas dažāda lieluma lauksaimnieku mežīpašumos,izstrādāt riska vadīšanas galvenos pasākumus.Mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi:– apzināt ugunsgrēku gadījumu skaitu41

J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrēku izraisītā riska vadīšana lauksaimnieku mežīpašumoslauksaimnieku mežīpašumos un to sadalījumu dažādalieluma mežīpašumos;– analizēt meža ugunsgrēku izraisīšanās cēloņus;– veikt ugunsgrēka riska analīzi un tā izraisīto sekunovērtējumu Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Rēzeknesun Talsu lauksaimnieku mežīpašumos;– izstrādāt riska vadīšanas preventīvos, ierobežojošosun kompensējošos pasākumus.Materiāli un metodesIzstrādājot darba uzdevumus atbilstoši izvirzītajamdarba mērķim, izmantoti valsts normatīvie akti, speciālāliteratūra, VMD atbildīgo darbinieku un LLU zinātniekuun citu speciālistu publikācijas, raksta autoru personīgiepētījumi un uz tiem balstītās atziņas, statistikaspārvaldes izdevumi un VMD informācija.Pielietotās pētījumu metodes:– monogrāfiskā, ekonomiski statistiskā, analīzesmetode;– indukcijas metode pielietota, lai no atsevišķiemfaktoriem veidotu vispārīgus atzinumus;– deduktīvā metode izmantota, lai secinātuvispārīgus atzinumus, sistematizētu un izskaidrotuempīriskus novērojumus.Ugunsgrēku izraisīšanās varbūtības, bīstamībaskoeficienta un varbūtības kategoriju noteikšanai dažādalieluma lauksaimnieku mežīpašumos autori apsekojaAizkraukles, Alūksnes, Balvu, Rēzeknes un Talsuvirsmežniecības un tām pakļautās mežniecības. Minētorajonu, tāpat kā visas Latvijas lauksaimnieku mežauzraudzība un meža ugunsgrēku dzēšana, ar Mežalikumu uzdota VMD struktūrām – virsmežniecībām unmežniecībām. Balvu un Rēzeknes rajonu mežu izvēlipētījumam noteica apstāklis, ka tie pārstāv rajonu grupu,kurā vērojama pastiprināta mežu degšana. Alūksnesrajons raksturojas ar liela mēroga privātmežaugunsgrēku (26.7 ha). Savukārt mežainie Aizkrauklesun Talsu rajoni (mežainums 53.9 un 57.1%) pārstāvrajonus, kuros izdegušās platības ir nelielas unnepārsniedz 6 hektārus. Visos 5 rajonos laukusaimniecību noteicošam vairākumam ir mežīpašums:Rēzeknes 60.5%, Talsu 63.9%, Aizkraukles 64%, Balvu69.8% un Alūksnes 76.9% (Jankava, 2003).Minēto administratīvo teritoriju izvietojums pārstāvdažādu reģionu: Latgales, Zemgales, Kurzemes unZiemeļvidzemes mežainākos novadus. Tas ļauj pētījumarezultātus par ugunsgrēka izraisītām riska sekām dažādalieluma lauksaimnieku mežīpašumos attiecināt uz visiemLatvijas privātmežiem kopumā.Riska seku noteikšanai izvēlēts 2002. gads, kasraksturojas ar vislielāko meža ugunsgrēku gadījumuskaitu (1742) pēdējos 10 gados. Arī izdegusī meža platībavalstī kopumā (2364 ha) ir lielākā kopš 1992. gada (Mežaugunsgrēki Latvijā, 2003). Sausā 2002. gada analīze dodiespēju noteikt ugunsgrēka izraisītos maksimāloszaudējumus ar kuriem ik pēc 10-12 gadiem ir jārēķināsLatvijas mežīpašniekiem, lai savlaicīgi sagatavotosiespējamo kaitējumu samazināšanai.RezultātiRiska izvērtējums (Risk assesment) ietver mežaugunsgrēka izraisītā riska analīzi un riska novērtējumu.Riska analīze (risk analysis) – ietver datu analīzipar meža ugunsgrēku cēloņiem, varbūtību un izraisītajāmsekām. Šajā riska analīzes posmā svarīgi noteiktapstākļus, kuru esamība varētu izraisīt nevēlamasnovirzes no normālā meža apsaimniekošanas unizmantošanas procesa. Šīs novirzes un to izraisītokaitējumu pieņemts saukt par “briesmām”, bet toizzināšanu – par “briesmu noteikšanu”. “Briesmas”uzņemas meža investori, mežīpašnieki, valdītāji; mežaapdrošināšanas gadījumā – apdrošināšanas sabiedrībasun bankas, kas kreditējušas mežsaimnieciskarakstura pasākumus. Lielākā vai mazākā mērā zaudējumarisku izjūt visi subjekti, kas stājušies savstarpējāslīgumattiecībās saistībā ar meža apsaimniekošanu vaiizmantošanu.“Briesmas”, no kurām dotajā gadījumā mežīpašniekivēlas izvairīties, ir meža ugunsgrēki. Raksturīgie mežaugunsgrēku izraisošie cēloņi ir:– neuzmanīga rīcība ar uguni;– kūlas dedzināšana;– mežizstrādes atlikumu dedzināšana;– bez uzraudzības atstāts nenodzēsts ugunskurs;– nomests izsmēķis vai sērkociņš.Visi šie uzvedības normu neievērošanas gadījumiatstāj negatīvu ietekmi uz meža nozari: 99 gadījumos nokatriem 100, meža ugunsgrēkus izraisījusi cilvēkaapzināta darbība un tikai 1 gadījumā stihisks dabasspēks – zibens.Ugunsgrēki iznīcina meža resursus, nodara lielupostu meža biocenozei un nes ievērojamus zaudējumustautas saimniecībai. Uguns bojā vai pilnīgi iznīcinaaugošus kokus un krūmus, zemsegu, bet samērā biežiarī sagatavotos kokmateriālus, būves un citas vērtības.Ugunsgrēkā novājinātās mežaudzes var kļūt par kaitēkļuun slimību perēkļiem, tajos aiziet bojā derīgā fauna, tiektraucēti plānotie mežsaimniecības pasākumi (Vanags,1987).Visos gadījumos nepieciešama pamatīga mežaugunsgrēku izcelšanās cēloņu analīze.Nākamais riska analīzes posms ir varbūtības(likelihood analysis) un seku analīze (consequencesanalysis), kurā noskaidro, kādi apstākļi izraisanevēlamas novirzes no normāla attīstības procesa unrada zaudējumus mežīpašniekiem. Varbūtību parastiizsaka kā “gadījumu daudzumu gadā”, bet sekasnovērtē ar rādītājiem, kas raksturo meža ugunsgrēkaietekmi uz apkārtējo vidi.Šī procesa analīze Latvijas apstākļos veikta pēcšādas sistēmas:42 LLU Raksti 11 (306), 2004; 41-48

J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrēku izraisītā riska vadīšana lauksaimnieku mežīpašumos– pēc ugunsgrēkos izdegušās platības:– mazo īpašumu grupā (0.1-5.0 ha);– vidējo īpašumu grupā (5.1-30 ha);– lielo īpašuma grupā (30.1 ha un vairāk);– pēc ugunsgrēku izcelšanās gadījumiemlauksaimnieku mežos atkarībā no to platības:– mazi ugunsgrēki – bojā gājušās mežaudzeslīdz 0.5 ha;– vidēji ugunsgrēki – bojā gājušās mežaudzes no0.51 līdz 4.0 ha;– lieli ugunsgrēki – bojā gājušās mežaudzes4.1 ha un vairāk.Turpmākā analīzes gaitā jāveic:– ugunsgrēku izraisīto seku ranžēšanu, nosakotriska pakāpi (nenozīmīgs, vidējs, liels);– jānosaka riska profils, izvērtējot ugunsgrēku seku(nenozīmīgas, vidējas, lielas) skaitliskās vērtības,LVL pa mežīpašumu grupām;– jānosaka ugunsgrēku komulatīvā varbūtība;– jāizvērtē iegūtie rezultāti, lai pieņemtu riska faktoravadīšanas lēmumu.Lauksaimnieku mežīpašumus postījuši 510 ugunsgrēkijeb 29.2% no visiem valstī reģistrētajiem mežaugunsgrēkiem 2002. gadā. Izdegusi 426 ha liela mežaplatība jeb 18.2% no kopējās (2364 ha) ugunsgrēkoscietušās platības. Izdegušās lauksaimnieku mežaplatības un ugunsgrēku gadījumu skaits pētījumamizraudzītajās valsts virsmežniecībās dots 1. tabulā.VMD dati liecina, ka ugunsgrēkos visvairāk cietušiLatgales lauksaimnieku īpašumā vai valdījumā esošiemeži. Tā, piemēram, Balvu VVM 56 ugunsgrēkugadījumos izdegusi 61.5 ha, bet Rēzeknes VVM 58gadījumos – 55.7 ha liela meža platība. Arī Ludzas unPreiļu lauksaimniekiem ugunsgrēki iznīcinājuši vaibojājuši ievērojamas meža platības, attiecīgi 43.8 un 30ha.Vismazāk deguši Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma unOgres lauksaimnieku meži. Izdegušās meža platības šeitnepārsniedz 1.2 ha. Ugunsgrēkus raksturojošs rādītājsir vienā ugunsgrēkā izdegusī meža platība. Latvijas 9VVM 1 ugunsgrēkā izdegušas lauksaimnieku mežuplatības pārsniedz 1 ha: Ludzas (1.83), Alūksnes (1.49),Meža ugunsgrēki lauksaimnieku mežīpašumos 2002. gadāForest fires in properties of farmers in 20021. tabula / Table 1N.p.k./No.Virsmežn iecība(VVM)/Forest districtIzdegusi meža platība, ha/Damaged forest area, haMeža ugunsgrēkuskaits/Nu mber of forest fires1. Balvu 61.5 562. Rēzeknes 55.7 583. Talsu 5.5 114. Alūksnes 40.3 275. Aizkrau kles 4.7 15Kopā/Total 167.7 167Avots: Valsts mežniecību sniegtās ziņas. Tabulā nav uzrādīti privātīpašumā nodoto purvu un citu mežazemju ugunsgrēku gadījumi un izdegušās platībās.Source: State forest districts information. Information on forest fires and damaged areas in private swamps andfores lands is not included in the table.2. tabula / Table 2Ugunsgrēku sadalījums pēc izdegušo platību lieluma lauksaimnieku mežīpašumos 2002. gadāDivision of forest fires according to damaged area in properties of farmers in 2002Izdegušo meža platību skaits/Nu mber of da maged fo rest areasVirsmežn iecība/Forest districtmazi ugunsgrēkilīd z 0.5 ha/small forest firesup to 0.5 havidēji ugunsgrēki0.51-4.0 ha/medium forest fireswithin range of 0.5-4.0 halieli ugunsgrēki4.1 un vairāk ha/large forest firesover 4.1 haAizkrau kles 12 3 –Alūksnes 16 9 2Balvu 33 19 4Rēzeknes 32 22 4Talsu 9 2 –Kopā/Total 102 55 10Avots: Valsts mežniecību sniegtās ziņas.Source: State forest districts information.LLU Raksti 11 (306), 2004; 41-4843

J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrēku izraisītā riska vadīšana lauksaimnieku mežīpašumosPreiļu (1.3), Liepājas (1.2), Madonas (1.18), Cēsu (1.16),Balvu (1.09), Gulbenes (1.05 ha), Ventspils meži, kas uzkopējā valsts fona ir maz deguši – tikai 4 gadījumi, tomērvidēji 1 ugunsgrēkā izdegusi 1.72 ha liela meža platība.Ugunsgrēku sadalījums pēc izdegušo meža platībulieluma dots 2. tabulā.No 2. tabulas redzams, ka lauksaimniekumežīpašumos 2002. gadā mazie ugunsgrēki veidoja61.1%, vidējie – 32.9%, bet lielie – 6.0% no kopējāugunsgrēku skaita. Sevišķi postošs bija lielsugunsgrēks Alūksnes VVM Bejas mežniecībā, kurizdega mežaudze 16.2 ha un citas meža platības 10.5 ha.Taču vislielākos postījumus mežaudzēm nodarījušividējie ugunsgrēki, kuros izdeguši 67.5 ha jeb 40.2%no kopējās ugunsgrēkos cietušās meža platības.Ugunsgrēkus mežā izraisījuši daudzi un dažādicēloņi, kas apkopoti 3. tabulā.No visu uzrādīto ugunsgrēka cēloņu vidus valstīkopumā pēc gadījumu skaita krasi izdalās 2 galvenie:– neuzmanīga rīcība ar uguni – 48.0% gadījumu;– kūlas dedzināšana – 31.4% gadījumu.Abu šo cēloņu dēļ izdegusi 345.0 ha liela mežaplatība.Lai izskaustu kūlas dedzināšanu un samazinātuneuzmanīgas apiešanās ar uguni gadījumus, kasizraisījusi meža ugunsgrēkus, nepieciešama valstsinstitūciju, pašvaldību un nevalstisko organizācijukoordinēta rīcība. Tās pamatā jābūt visu iedzīvotājuizglītošanai par uzvedību mežā, praktiskai apmācībailikvidēt ugunsgrēka izraisīšanās draudus, kā arī sankcijupastiprināšanai pret personām, kuras ignorēugunsdrošības noteikumus. Uzmanīgus dara unpārdomas izraisa vēl citi meža ugunsgrēka cēloņi. Tāļaunprātīgas vai tīšas dedzināšanas rezultātālauksaimnieki zaudējuši vairāk nekā 17 ha, betmežizstrādes atlikumu dedzināšana bijusi par iemeslu21.8 ha lielas meža platības bojāejai.Pierobežā izvietotajām valsts meža dienestastruktūrām un pašvaldībām uzmanīgi jāanalizē mežaugunsgrēku izraisīšanās un izplatība pārrobežuteritorijās. Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalānenodzēstie ugunsgrēki, pārsviežoties uz Balvu rajonu,2002. gadā iznīcināja lauksaimnieku mežus 15.2 ha lielāplatībā. Kopā ar valsts un citiem mežiem izdegušās mežaplatības ir vēl lielākas.Saimnieciskās darbības rezultātā izdeguši 9.7 hamežu, atstāts nenodzēsts ugunskurs bija cēlonis6.3 ha, bet ogotāju, sēņotāju, atpūtnieku nomestsizsmēķis vai sērkociņš – meža degšanai 5.3 ha lielāplatībā.Ugunsgrēki nodarījuši ievērojamus postījumus netikai mežam, bet arī citām meža zemēm un purviem.Analizējamajā periodā lauksaimnieku īpašumos Latvijā38 gadījumos deguši purvi. Kopējā izdegusī purvuplatība ir 85.7 ha. Bet 34 citi ugunsgrēki skārušilauksaimniekiem piederošās citas meža zemes 41.5 haplatībā.3. tabula / Table 3Ugunsgrēkus izraisošo cēloņu struktūra lauksaimnieku mežos 2002. gadā (%)Structure of fire causes in forests of farmers in 2002 (%)Cēloņi/CausesNeuzmanīga rīcība ar uguni/Careless action with fireKūlas, salmu, rugāju un mētrājudedzināšana/Firing of grass, straw, stubble-fieldsMežizstrādes atlikumu dedzināšana/Firing of slashElektrolīniju bojājumi/Damaged electrical linesTransporta līdzekļi/Transport vehiclesSaimnieciskā darbība/Business activityZibens/LightningAvots: Valsts mežniecības sniegtās ziņas.Source: State forest districts information.% Cēloņi/Causes48.0 Nomests izsmēķis vai sērkociņš/Dropped burning cigarette ends or safetymatches31.4 Atstāts nenodzēsts ugunskurs/Burning fire left unattended4.9 Ļaunprātīga vai tīša dedzināšana/Malicious and intentional fire setting2.41.4 Krievijas Federācijas teritorijā nenodzēstie 0.6meža ugunsgrēki/Unextinguished fires in Russian Federation1.2 Degšanas atjaunošanās no iepriekšējā0.6ugunsgrēka/Fires restarted from previous fires1.2 Bērnu draiskulības ar uguni/0.1Children playing with fire0.6 Nenoskaidroti gadījumi/1.0Unexplained casesKopā/Total 100.0%3.72.744 LLU Raksti 11 (306), 2004; 41-48

J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrēku izraisītā riska vadīšana lauksaimnieku mežīpašumosRiska seku novērtēšanaMeža ugunsgrēku radīto zaudējumu aprēķināieskaita: bojāto koksni, cietušo meža produkciju,teritorijas satīrīšanu, meža atjaunošanu, dzēšanasizmaksas un pakalpojumu dzēšanā izmaksas. Autoriemnebija pieejami dati par visu izmaksu kopumu, tāpēcveikts bojātās koksnes aprēķins, kas veido noteicošoīpatsvaru no zaudējumu kopsummas.Lai aprēķinātu zaudējumus ugunsgrēkā bojātāmmežaudzēm, izmantojam formuluZ = S x A x P, (1)kur: Z – iegūtā naudas summa, izcērtot sanitārāskailcirtes, LVL;S – izcērtamo mežaudžu platības pēc sanitārāatzinuma;mūsu gadījumā bojātās mežaudžu platībasir 426.0 ha;A – izcirstā koksnes krāja vidēji uz 1 ha, mūsugadījumā, kad sanitārajāscirtēs lielu īpatsvaru ieņem mazvērtīgsmežs un jaunaudzes (ap 30%),aptuvenā koksnes krāja ir 100 m 3 ha -1 ;P – kokmateriālu iepirkuma cena galvenajācirtē, mūsu gadījumā, 10 LVL m 3 .Atrodam:1) potenciāli iespējamo naudas summu sanitārajākailcirtē:Ugunsgrēkalielu ms(bīstamība)/Size of fireZ = 426.0 x 100 x 10 = 426 000 LVL.Meža zinātnieku speciālistu ilggadējie novērojumirāda, ka sanitārajās kailcirtēs lietaskoksnes samazinājumssvārstās robežās no 10–30 %. Attiecīgikoksnes samazinājumam nosaka arī iepirkuma cenassamazinājumu, pieņemot, ka 2002. gadā lauksaimniekumežam ugunsgrēka radītais lietaskoksnes un attiecīgiarī cenu samazinājums ir 20%;2) iegūstam reālo naudas summu no sanitārajāmkailcirtēm:Z reālā = 426.0 x 80 x 8 = 272 640 LVL;3) aprēķinam naudas summu, ko iegūtu mežīpašnieki,ja dotā meža platība sasniegtu izmantošanaskailcirtes vecumu. Pēc autoru veiktajiem pētījumiemlauksaimnieku mežos koksnes krāja vidēji valstī ir148 m 3 uz 1 ha (Kaktiņš, Arhipova, 2003):Z iespējamā = 426.0 x 148 x 10 = 630 480 LVL;4) atrodam starpību LVL, ko neieguva mežīpašnieki,izcērtot 2002. gadā ugunsgrēkā bojātās mežaudzes426.0 ha platībā:630 480 - 271 640 = 357 840 LVL;5) zaudējumi uz 1 ha ir:357 840 : 426.0 = 840 LVL.Zaudējumi, kas ugunsgrēka gadījumā nepārsniedz25% no potenciāli iespējamās zaudējumu summas840 LVL, tiek pieņemti par maziem zaudējumiem.Zaudējumi, kas nepārsniedz 50% – par vidējiem, betzaudējumi, lielāki par 50%, par lieliem. 2002. gadāvērtības izteiksmē mazi zaudējumi uz 1 ha bojāto meža4. tabula / Table 4Ugunsgrēku gadījumu sadalījums pa mežīpašumu grupām 2002. gadāDivision of fires according to forest property groups in 2002Aizkraukle Alūksne Balvi Rēzekne Talsi Kopā/TotalMazo mežīpašumu grupā (0.1 - 5.0 ha) / Small-size propertiesMazi/ Small 1 1 13 24 3 42Vidēji/0 4 6 13 0 23MediumLieli/ Large 0 1 0 0 0 1Mazos mežīpašumos kopā/Total in small-size properties 66Vidējo mežīpašumu grupā (5.1 - 30.0 ha) / Med iu m-size propertiesMazi/ Small 9 15 16 8 4 52Vidēji/3 4 11 8 1 27MediumLieli/ Large 0 1 4 4 0 9Vidējos mežīpašumos kopā/Total in medium-size properties 88Lielo mežīpašumu grupā (30.1 un vairāk/and over) / Large-size propertiesMazi/Small 2 0 4 0 2 8Vidēji/0 1 2 1 1 5MediumLieli/ Large 0 0 0 0 0 0Lielos mežīpašumos kopā/Total in large-size properties 13LLU Raksti 11 (306), 2004; 41-4845

J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrēku izraisītā riska vadīšana lauksaimnieku mežīpašumosplatību ir no 1 līdz 210 LVL, vidēji no 211 LVL līdz 420LVL, lieli – lielāki par 420 LVL. Riska seku noteikšanaipieņemti šādi zaudējumu lielumi: mazi zaudējumi – 210LVL, vidēji – 420 LVL un lieli – 630 LVL.Informācija par ugunsgrēku skaita sadalījumu unlielumu dota 4. tabulā.Analizējamajos 5 rajonos – Aizkraukles, Alūksnes,Balvu, Rēzeknes un Talsu – notikuši 167 mežaugunsgrēki 2002. gadā.Mazo mežīpašumu grupā bija 68 ugunsgrēki, no tiem42 atzīti par maziem, bet 23 – par vidējiem ugunsgrēkiem.Šajā īpašumu grupā noticis viens liels ugunsgrēks.Vidējo mežīpašumu grupā bija 88, attiecīgi no tiem52 atzīti par maziem, 27 par vidējiem un 9 par lieliemugunsgrēkiem.Savukārt lielo īpašumu grupā no 13 ugunsgrēkiem8 atzīti par maziem, bet 5 – par vidējiem. Lieli ugunsgrēkišajā mežīpašumu grupā nav izcēlušies.Veiktais ugunsgrēku grupējums dod iespējuaprēķināt riska varbūtību, ugunsgrēku bīstamībaskoeficientu un varbūtības kategoriju (5. tabula).Riska varbūtību aprēķina, dalot attiecīgougunsgrēku skaitu katrā ugunsgrēku grupā ar kopējougunsgrēku skaitu. Ugunsgrēku bīstamības koeficientuaprēķina, dalot attiecīgo ugunsgrēku skaitu ar kopējomeža platību katrā mežīpašumu grupā. Riska varbūtībaskategorijas savukārt definētas pēc eksperta viedokļa,kas ir pamatots ar statistikas teorijas hipotēzespārbaudi: zema varbūtības kategorija (Z), ja ugunsgrēkakoeficients ir 0.1, vidēja varbūtības kategorija (V), jakoeficients ir no 0.1 līdz 0.5 un augsta varbūtībaskategorija (A), ja ugunsgrēku bīstamības koeficients irlielāks par 0.5.Risku profilu, kas kalpo situāciju salīdzināšanai, dots6. tabulā. Riska profila tabula raksturo kumulatīvu, jebuzkrājošu bīstamības koeficientu katrai ugunsgrēkulieluma grupai atkarībā no īpašuma lieluma. Piemēram,lielu ugunsgrēku bīstamības koeficienta vērtība grupāmaziem, vidējiem un lieliem īpašumiem bija attiecīgi0.02, 0.07 un 0. Bet bīstamības koeficienta vērtība vidēju5. tabula / Table 5Ugunsgrēku skaita sadalījums pa mežīpašumu grupām un bīstamības pakāpesAizkraukles, Alūksnes, Balvu, Rēzeknes un Talsu virzmežniecībās 2002. gadāDivision of the number of fires in properties of farmers and the level of dangerousness in 2002Gadīju mu skaitspēc zaudējumu lieluma/Nu mber of firesaccording toamount of lossVarbūtība/ProbabilityBīstamības koeficients/Ratio of committedoffencesVarbūtības kategorija/Category of probabilityMazs mežīpašums 0.1-5.0 ha / Small-size forest properties within range of 0.1-5.0 haMazi mežīpašumi: 68 ugunsgrēki 2002. gadā; mežīpašumu platība 52.5 tūkst. ha / Small-size forestproperties: 68 fires in 2002; damaged area of 52.5 thsnd. hamazi ugunsgrēki/42/66 42/52.5=0.80 Asmall firesvidēji ugunsgrēki/23/66 23/52.5=0.44 Vmedium firesliels ugunsgrēks/1/66 1/52.5=0.02 Zlarge firesVidējs mežīpašums 5.1-30.0 ha / Medium size forest properties within range of 5.1-30.0 haVidēji mežīpašumi: 88 ugunsgrēki 2002. gadā; mežīpašumu platība 136.2 tūkst. ha / Medium-sizeforest properties: 88 fires in 2002; damaged area of 136.2 thsnd.hamazi ugunsgrēki/52/88 52/136.2=0.38 Vsmall firesvidēji ugunsgrēki/27/88 27/136.2=0.20 Vmedium firesliels ugunsgrēks/9/88 9/136.2=0.07 Zlarge firesLiels mežīpašums 30.1 ha un vairāk / Large-size forest properties over 30.1 haLieli mežīpašumi: 13ugunsgrēki 2002. gadā; mežīpašumu platība 45.3 tūkst.ha / Large-size forestproperties: 13 fires in 2002; damaged area of 45.3 thsnd.hamazi ugunsgrēki/small firesvidēji ugunsgrēki/medium firesliels ugunsgrēks/large fires8/13 8/45.3=0.18 V5/13 5/45.3=0.11 V0/13 0/45.3=0 Z46 LLU Raksti 11 (306), 2004; 41-48

J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrēku izraisītā riska vadīšana lauksaimnieku mežīpašumosUgunsgrēku gadījumu skaits/Number of fires by ranksLieli ugumsgrēki/La rge firesLieli un vidēji ugunsgrēki/Large and medium firesLieli, vidēji un maziugunsgrēki/Large, medium and smallfiresRiska profila informācijaRisk profile informationMaziem īpašumiem/Small-size propertiesKu mulatīvais bīstamības koeficients/Cumulative ratio of committed offencesVidējiem īpašumiem/Medium-sizeproperties6. tabula / Table 6Lieliem īpašumiem/Large-size properties0.02 0.07 00.46 0.27 0.111.30 0.65 0.29ugunsgrēku grupā maziem, vidējiem un lieliemīpašumiem bija attiecīgi 0.44, 0.20 un 0.11. Tātad vidējiemun lieliem ugunsgrēkiem kumulatīvie bīstamībaskoeficienti ir vienādi ar 0.46, 0.27 un 0.11 maziem,vidējiem un lieliem īpašumiem attiecīgi. Līdzīgi iraprēķināti kumulatīvie bīstamības koeficienti visa veidaugunsgrēkiem.Izvērtējot 6. tabulā ietverto informāciju, nepieciešamspalielināt īpašnieku atbildību mazo mežugunsgrēkunovēršanai, kam 2002. gadā bija pakļautivisi mežīpašumi, vienlaicīgi koncentrējot resursus vidējomežīpašumu apsardzībai, kur attiecīgajā periodāvisvairāk izraisījušies liela mēroga ugunsgrēki un toradītie zaudējumi pārsniedz 630 LVL, rēķinot uz1 ha meža platību.Meža ugunsgrēku risku vadīšanaPreventīvie pasākumi1. Visu iedzīvotāju, sākot ar skolas vecuma bērniem,izglītošana kā uzvesties mežā, kas sistemātiski, mainotiesapstākļiem, papildināma apmācības ceļā visa cilvēkamūža garumā (Izglītības ministrija, VMD, LLU, LatvijasMeža īpašnieku asociācija).2. Ugunsdzēsības sistēmas pilnveidošana, kuraiekļauj: radiosakaru uzlabošanu, ugunsdzēsībastehnikas modernizāciju, profesionāli labi apmācītuugunsdzēšanas vienību izveidošanu un izvietošanuvisā valsts teritorijā (VMD, Iekšlietu ministrija).3. Liela mēroga ugunsgrēka un cita raksturakatastrofu seku operatīvai likvidācijai Latvijasaustrumos un rietumos izveidojama pa vienai jaudīgaiugunsdzēšanas un glābšanas stacijai, kurās darbotosprofesionāli labi sagatavots personāls un kura rīcībābez ugunsdzēšanas mašīnām un citas tehnikas būtuvismaz viens helikopters apgādāts ar modernoaprīkojumu (Iekšlietu ministrija, VMD).4. Savlaicīga pļavu, ganību un citu ar zāli aizņemtoplatību appļaušana. Jāparedz efektīvi profilakses darbaLLU Raksti 11 (306), 2004; 41-48pasākumi un ietekmīgas sankcijas pret personām, kuruvainas dēļ izraisījušies meža ugunsgrēki (MK,mežīpašnieki, Latvijas Meža īpašnieku asociācija).5. Vispārēja privāto mežīpašnieku (arī pilsētāsdzīvojošo) iesaistīšana Latvijas Meža īpašniekuasociācijā, kas būtiski palielinātu to atbildību par mežaapsaimniekošanu un apsardzību, atvieglotu organizatoriskospasākumus īpašnieku profesionālajā unkulturālajā izaugsmē (LR Saeima, MK, VMD, LatvijasMeža īpašnieku asociācija).6. Mežu īpašniekiem ir jāveic mežu ugunsgrēkuvietas uzraudzība pēc to likvidēšanas (mežīpašnieki).7. Sistemātisks darbs ar ogotājiem, sēņotājiem,mežizstrādātājiem, kuru neuzmanīga rīcība ar uguni irviens no izplatītiem mežugunsgrēku cēloņiem (VMD).8. Pašvaldību lomas un atbildības par profilaktiskodarbu iedzīvotāju, sevišķi mežīpašnieku vidū, palielināšana,kā arī cilvēku un citu resursu mobilizāciju mežaugunsgrēku un purvu degšanas gadījumos. Valdībairezervēt pašvaldībām līdzekļus šo uzdevumu izpildei(MK, pašvaldības).Riska seku ierobežošanas pasākumi1. Informatīvo plakātu un literatūras par ugunsdrošībumežā izplatīšana (Iekšlietu ministrija, VMD).2. Speciālas radio un TV pārraides par uzvedībumežā un rīcību meža aizdegšanās gadījumā (LatvijasRadio, Latvijas Televīzija).3. Pārdomāta atpūtas vietu mežā organizācija,sevišķi uzmanību pievēršot pareizai to iekārtošanaimeža takās un objektos, kas iekļauti tūrisma maršrutos(VMD, pašvaldības, mežīpašnieki).4. Mežīpašniekiem ir jāuztur kārtībā mežu infrastruktūra(ceļus, tiltus, tiltiņus, caurtekas) un īpašumājau iekārtotās mineralizētās joslas (mežīpašnieki).5. Apmežojot lauksaimniecībā izmantojamās zemes,jāparedz aizsargpasākumi pret ugunsgrēku. Apkārtjaunaudzei ir jāapļauj vai jāuzar aizsargjosla, kassistemātiski jāatjauno (mežīpašnieki).6. Jāpraktizē mežīpašnieku rīcības plānu izstrā-47

J. Kaktiņš, I. Arhipova Ugunsgrēku izraisītā riska vadīšana lauksaimnieku mežīpašumosdāšana iespējamā ugunsgrēka gadījumā, kurosjānorāda, cik ģimenes locekļi un materiālie resursinepieciešamības gadījumā tiks ieskaitīti dzēšanasdarbos, no kurienes un kādi palīgspēki iesaistīsies, jato prasīs nepieciešamība (mežīpašnieki, Latvijas Mežaīpašnieku asociācija).Riska seku kompensējošie pasākumiRekomendēt meža apdrošināšanu ugunsgrēkavisapdraudētākajos apvidos (pagastos ap lielajāmpilsētām, sevišķi Rīgu, Daugavpili, Rēzekni, purviembagātos pagastos), nosakot apdrošināšanas likmi,ievērojot mežaudzes vecumu, koku sugu, novietojumu(attālumu) apdraudētību (MK, VMD, VAS, “Latvijasvalsts meži”, LLU, LU, apdrošināšanas sabiedrības).SecinājumiPētījuma rezultāti par ugunsgrēka nodarītokaitējumu lauksaimnieku mežīpašumiem 2002. gadā, kasraksturojas ar pastiprinātu meža degšanu pēdējo 10gadu periodā, liecina:– raksturīgākie ugunsgrēkus izraisošie cēloņi ir:neuzmanīga rīcība ar uguni; kūlas, salmu un rugājudedzināšana; mežizstrādes atlikumu dedzināšana; bezuzraudzības atstāts ugunskurs; ogotāju, sēņotāju uncitu meža apmeklētāju nomests izsmēķis vai sērkociņš;– 79.4% no visu ugunsgrēku kopējo gadījumu skaitaieņem neuzmanīga rīcība ar uguni un kūlas dedzināšana;– riska analīze reģionos parāda, ka ugunsgrēkosvisvairāk cieš Latgales lauksaimniekus mežīpašumi.Balvu Valsts virsmežniecībā 56 ugunsgrēku gadījumosizdeguši 61.5 ha, bet Rēzeknes – 58 gadījumos attiecīgi55.7 ha liela meža platība. Mazāk deguši Kurzemes unZemgales lauksaimnieku mežīpašumi;– seku analīze 5 rajonu lauksaimnieku mežīpašumosrāda, ka nepieciešams vairāk koncentrēt resursus riskavadīšanai vidējos mežīpašumos, kur izraisījušiesvisvairāk lieli ugunsgrēki, un lai samazinātu potenciāloszaudējumus, kas pārsniedz 630 LVL, rēķinot uz 1 ha lielimeža platību.Priekšlikumi– Izglītības ministrijai, VMD, LLU un Latvijas Mežaīpašnieku asociācijai veikt sistemātisku visu iedzīvotājuizglītošanu kā uzvesties mežā, lai neizraisītu ugunsgrēku;– Iekšlietu ministrijai, VMD paātrināt ugunsdzēsībastehnikas modernizāciju, radio sakaruuzlabošanu, profesionāli labi apmācītu ugunsdzēsējuvienību izveidošanu;– MK jāizstrādā normatīvi akti par pašvaldībaslomas un atbildības palielināšanu cilvēku un cituresursu mobilizācijai meža un purvu degšanasgadījumos, izdalot pašvaldībām nepieciešamos līdzekļusšo uzdevumu izpildei;– VMD, pašvaldībām, meža īpašniekiem sevišķauzmanība jāveltī pārdomātai tūristu atpūtas vietuorganizācijai mežā, pareizai tūrisma meža taku un objektuiekārtošanai;– meža īpašniekiem jāizstrādā rīcības plāni iespējamāugunsgrēka likvidācijai viņu mežīpašumos;– apdrošināšanas sabiedrībām sadarbībā ar VMDun Latvijas Meža īpašnieku asociāciju izstrādāt mežaapdrošināšanas noteikumus par ugunsgrēku nodarītākaitējuma kompensāciju visapdraudētākos meža unpurvu apvidos.Par problemātisku jautājumu jāuzskata īpašniekunespēja uzraudzīt savus mežīpašumus, kas atrodas tāluno to dzīves vietas. Kā viens no problēmas risinājumavariantiem, kas dotu iespēju uzlabot meža aizsardzībuun apsardzību, ir visu mežīpašnieku (arī tālu dzīvojošo)apvienošana Latvijas meža īpašnieku asociācijā.Literatūra1. Arhipova, I., Arhipovs, S. (2002) LZP sadarbībasprojekts “Riska faktori, to izvērtēšana un riska vadībaLatvijas lauksaimniecībā”. Jelgava, 47 lpp.2. Beķeris, Z., Kudiņa, D. (2003) Ugunsgrēku radītiezaudējumi Latvijas tautsaimniecībā. In: InternationalScientific Conference “Economic Science for RuralDevelopment, first part”. Jelgava, 282.-288. lpp.3. Gertners, A. (1996) Mežpārkāpumu analīze unstruktūra. Meža dzīve, Nr. 5 (234), 1.-4. lpp.4. Gertners, A. (1997) Par ko liecina meža pārkāpumi.Meža dzīve, Nr. 4 (245), 7.-10. lpp.5. Gertners, A. (1998) Pārskats par mežpārkāpumiem.Meža dzīve, Nr. 3/4 (268/269), 4.-7. lpp.6. Jankava, A. (2003) Latvijas lauksaimniecībaslielumu analīze: In: International Scientific Conference“Economic Science for Rural Development, first part”.Jelgava, 59.-66 lpp.7. Jaunzems, A., Vesermanis, E. (2001) Riskaanalīze. Kursa materiāli “Euro Faculty”, Rīga, 195 lpp.8. Kaktiņš, J., Arhipova, I.(2002) Riska vadīšanasteorētiskie pamati. LLU Raksti, Nr. 301, 52.-63. lpp.9. Kaktiņš, J., Arhipova, I. (2003) Riska vadīšanasprocess lauksaimniecības mežos. In: InternationalScientific Conference “Economic Science for RuralDevelopment, second part”. Jelgava, 269.- 275. lpp.10. Ķirsons, M. (2001) Meža ugunsgrēku skaituLatvijā ietekmē klimatiskie apstākļi. Dienas Bizness,Nr. 15 (1547), 5. lpp.11. Meža ugunsgrēki Latvijā. (2003) R.,VMD, 2 lpp.12. Saliņš, Z. (2002) Mežs – Latvijas nacionālābagātība. Jelgava, 248 lpp.13. Vanags, J. (1987) Apsardzība un aizsardzība.Latvijas meži. R.: Avots, 127.-137. lpp.48 LLU Raksti 11 (306), 2004; 41-48

A. Stanka Main Risk Management Methods in Rural Tourism of LatviaMain Risk Management Methods in Rural Tourism of LatviaRiska vadīšanas metodes lauku tūrismā LatvijāAnda StankaDepartment of Entrepreneurship and Management, Faculty of Economics, LLU, e–mail: uzn@cs.llu.lvLLU Ekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības un vadības katedra, e–pasts: uzn@cs.llu.lvAbstract. The research comprises the description of different risk management methods and defines the main riskmanagement methods of rural tourism. The start-ups of rural tourism business activities encounter bigger riskdue to a lack of sufficient experience for proper practical business operation. Since there are a lot of differenttypes of risks in the rural tourism, it is important to define them and consequently their management methods.“Meteorological risks” are considered to be the main type of risks in rural tourism. Although they are unpredictable,it is possible to undertake various preventive measures (expansion of services, elaboration of different alternativesfor avoiding the risks). “Changes in consumers’ behavior” is also a significant risk. This risk has a high possibilityof implementation and bears an extreme potential amount of losses. Fish mitigation measures include theenlargement of potential choice of services and improvement of the existing ones, as well as the expansion of therange of solvent clients (advertising the enterprise abroad).Key words: risk management, rural tourism, risk management methods.IntroductionThe problem of risk determination and assessmentas a significant element of the company managementtheory and practice acquires continuous theoreticaland practical meaning under the conditions of marketeconomy. The majority of managerial decisions in theenterprise are made under risk conditions.Technical innovations have to be implemented andnon-traditional decisions have to be made to managethe enterprise under market conditions, however thisincreasing the risk. It means that there is a need forrisk, but at the same time manager has to define the riskand know to manage it.Nowadays traditional enterprise managementmethods do not yield a real effect, as they are orientedtowards the enterprises operating in a typical market.Under conditions when the majority of small, mediumand even large-scale enterprises not only havetemporary difficulties but even are facing the problemof bankruptcy – standard management instruments maynot save the situation. Therefore the implementationof new management forms and methods becomes atopical problem and the application of these forms andmethods would prevent the enterprises’ situationsdespite unfavorable market conditions. Those methodsare risk management methods.Risk management greatly differs from the ordinaryenterprise management principles, forms andtechnologies, due to the following aspects (Øâàíáàðà,2002):– the main risk management principle is to ensurestable situation in the market, as well as stable financialorganization at any social, economic and politicalLLU Raksti 11 (306), 2004; 49-53situations in the state;– the enterprise management instruments being themost efficient for the current situation are thebasis of risk management. The projection ofpossible foresight of difficulties for fast solving ofcurrent problems of enterprise;– the main items in risk management – quick andappropriate response to significant changes ofexternal environment based on the aforeelaborated alternative variants, depending on thesituation that provides different transformations inthis sphere;– stable and based on innovations process in allstages and operations directions of enterprises formsthe basis of risk management;– risk management is directed towards thepossibility to start such enterprise management andfinance mechanisms that would allow to overcomedifficulties (also after less losses) even in the situationof crisis.Rural tourism is one of the most perspectivediversification ways in rural entrepreneurship.The start-ups of rural tourism business activitiesencounter larger risk due to a lack of sufficientexperience for practical business operation. It isimpossible to avoid risk in business; otherwise theentrepreneur might be expelled from business. Everyonefaces unavoidable risk, but the entrepreneur has tofeel it, assess the risk level and has to try to operatewithin the acceptable risk limits. Since there are a lot ofdifferent types of risks in the rural tourism, it is importantto define them and consequently their managementmethods.49

A. Stanka Main Risk Management Methods in Rural Tourism of LatviaRegardless of the level of awareness of riskproblems, methods and its mitigation opportunities, itis impossible to avoid the risk completely.The hypothesis of the research is based on theassumption that entrepreneurship itself is a risk and itis important to face risk, to foresee it, try to mitigate itup to the lowest level possible by applying differentrisk management methods.The objective of the research is to study the mainrisk management methods in rural tourism of Latvia.The following tasks are subordinated to reach theset objective:1. to study the risk management methods;2. to determine the risk management methods forthe main types of risks in rural tourism.The research includes logically constructiveresearch method and the method of analysis andsynthesis.Results and discussionThe risk management is such a type of enterprisemanagement that is aimed at the prevention of seriouspossible losses of the enterprise under conditions ofmarket economy, this ensuring its stable and successfuleconomic management oriented towards the growth ofproduction based on the use of own resources (Kliem,Ludin, 1997; Øâàíáàðà, 2002).The enterprise may apply the following three-phaseapproach in risk management (Øâàíáàðà, 2002):– determination of those types of risk theenterprise may encounter with. The risk manageridentifies the enterprise’s potential risks in this phase;– determination of the potential impact identifiedrisk. Some risks are so small that it is even impossibleto feel them in the entrepreneurship, but the others atthe same time may destroy the enterprise. It is importantto differentiate the risks according to their potentialimpact and subsequently to concentrate resources onpotential significant directions;– every possible risk mitigation, applying variousrisks management methods.Risk management methodsThe 1st method is to prevent the possibility of riskoccurrence. Concerning the risks related naturedisasters, it is impossible to prevent them. It is hard toforesee competitors and changes of their behavior inthe market; it is also hard to foresee all theconsequences in the operation of own innovations. Itis possible to avoid making risky decisions, but thenthe subject of economic management would loose theopportunities for self-performance of strong andprofitable enterprise. It is condemned to stagnation.The enterprise falls into routine thus loosing thecompetitiveness and may even become bankrupt. Theentrepreneur has to avoid disastrous risks resulting inthe changes of the amount of current assets.Furthermore, entrepreneur has to avoid the situationsrelated to the non-repayment of the credit etc.The 2nd method is the reduction of unfavorablefactors influencing the production results and theentrepreneurship in general. This method prescribesthe acceptance of all preventive objectives: to increasethe quality of planning, organization and productionmanagement; the appliance of flexible know-howpractice and creation of the reserve fund system. Theregulation of governmental entrepreneurship byimproving economic and legal base; the choice ofoptimum strategy of goods production etc.The 3rd method is to transfer own risks to othersby means of forming effective of types of risksinsurance and establishing limited liability enterprisesand analogical activities.The 4th method is risk management. The utilizationof this method is purposeful and even necessary whenthe potential losses are not big and everything is doneto decrease them, and the opportunities to gain highproduction income have arisen. In order to undertake atargeted risk, the entrepreneur has to be aware of hisknowledge of economic, nature and other laws andregularities, economic responsibility, information,implementation of scientifically based theory in theenterprise management and management of theirimplementation mechanisms.The other approach in the classification ofrisk management methods (Kliem, Ludin, 1997;×åðíîâà,2000):– risk avoidance (this risk management method isvery efficient when there is a large possibility of arisingof losses and big amount of possible losses, andavoiding of risky situations is the best and the onlypractical alternative);– risk assumption (the essence of the method –covering of losses by means of own financialresources);– loss prevention (the essence of this riskmanagement method – undertaking of measures tomitigate the possibility of risk setting; the applicationof the method is entailed with the program elaborationand implementation of preventive measures; it has tocontrol and periodically revise (consideringaccomplished changes) their accomplishment);– loss reduction (the essence of the method –undertaking of measures, which has directed towardsthe possible loss reduction; the operation of theenterprise to decrease the amount of losses is directedtowards the minimization of negative activities, whichcauses losses);– insurance (the essence of the method – thedecreasing of participation of the enterprise itself inloss coverage by means of transferring theresponsibility for risk to an insurance company);50 LLU Raksti 11 (306), 2004; 49-53

A. Stanka Main Risk Management Methods in Rural Tourism of Latvia– self-insurance (the essence of this risk managementmethod – to create own safety funds to cover thearisen losses according to the model of Insurance orReinsurance Company. The “Law on InsuranceCompanies and their Supervision” of the Republic ofLatvia states that the reinsurance is the transfer ofpossible financial loss risk from insurer to reinsurer;reinsure – enterprise performing the reinsurance; inthis case self-insurance differs from “risk assumption”method in the way that it operates with large amount ofhomogeneous risk);– risk transfer (there exist other risk transfer methodsapart from insurance, for example, “hedging” (in Latvianit means “securing against losses”), lease, conclusionof “hold-harmless” contract).Hedging (Russian – õåäæèðîâàíèå) – activitiesof valuable risk transfer directed on its mitigation, butnot connected with insurance. Its essence is to limitprofit and loss caused by the fluctuations in marketprices for commodity currency etc.Lease allows the leaseholder to lease the propertyhaving obsolescence risk and transfer it to the owner.Usually the price of such risk transfer is added to leasepayments.“Hold-harmless” contracts are signed before thelosses occur and there are also contracts with theprovisions where one of contracting parties agrees onregulatory provisions to assume the responsibility ofother contracting party in case losses occur.Another approach in the classification of riskmanagement methods is the separation of two largerisk management method groups (Stevenson, 1989;×åðíîâà, 2000):– risk control to stop losses;– risk financing to pay for losses.In compliance with these approaches the followingmethods are included into the group of the first riskcontrol methods (“risk control to stop losses”):Characteristics of the main risks and possible methodsfor their management in rural tourismTable 1Most significant risks in ru raltourismMeteorological conditions:in summer (rain, wind, cold); inwinter (snow-breaks, breezy); inautumn and spring (rough anddamp weather)Prejudiced and negative attitudeof local authorities againstconcrete enterprise and branchOther persons’ unlawful action(thieveries, damage of property)LLU Raksti 11 (306), 2004; 49-53Probabilityof riskundertakinghighsmallmediumPossibleamount oflossbigbigvery bigChanges of customer behaviour high very bigExacerbation of infection in thedefinite territory small very bigNo-repayment of credit high very bigIncrease of competitiveness high bigIncrease of prices med ium bigPossible risk management methodsTo enlarge the possible choice of services(in rainy weather: picking mushrooms,fishing, excursions in cars withoutleaving the car etc.)To analyse the process, liquidatedisagreements. If not possible then tochange the location of activity.Insurance and/or self-insurance againstpossible riskTo enlarge possible amount of services;improve already existing amount ofservices; expand a circle of solvent clients(advertising of the enterprise abroad).Avoiding the risk (preventive measures):limiting infection expansion –announcing of quarantine.Prevent the possibility of risk origin(assessment of the loan granting must beaccomplished; loss risks financial sourcesconditions).To enlarge possible amount of services;improve already existing amount ofservices; reduce the price in comparisonwith the competitors (effective use of theresources – reduction of production costsand saving of product quality); expandthe circle of solvent clients (advertising ofthe enterprise abroad).Rational use of resources and reduction ofproduction costs.51

A. Stanka Main Risk Management Methods in Rural Tourism of Latvia– exposure avoidance;– loss prevention;– loss reduction;– segregation of exposures – separation orduplication;– contractual transfer for risk control.The 2nd group – “risk financing to pay for losses”– is divided into two subgroups:– risk financing retention;– risk financing transfer.This risk classification coincides with the previousmentioned classification of risk methods; however, the“segregation of exposures – separation or duplication”method is a supplementary method for thisclassification. The essence of the method is to createin the enterprise such a situation when no separatecase of risk undertaking drives to a series of new losses.The implementation of this risk management method inthe enterprise is possible in two forms – risk separationand duplication.“Risk separation” means to separate the sourcesof losses origin. “Risk duplication” means to createtwo production areas (one duplicating), which are mostsignificant in the production process and located infor distance. Duplication means also the creation ofproduction reserves in two warehouses that are locatedin different places (×åðíîâà, 2000).There are many and different types for theclassification of risk management methods, but all theserisk management methods might be divided into twolarge groups:– “till event” risk management methods that areplanned and implemented in due time; set on theprobability of possible loss occurrence and decreaseof amount of loss;– “after event” risk management methods that areused after the occurrence of loss; directed towards thedecrease of already occurred loss and liquidation ofrisk results.Table 1 shows the main risks for the entrepreneurin rural tourism, probability of risk performance, possibleamount of loss, and possible risk management methods.“Meteorological risks” are the main risks in ruraltourism. Although they are unpredictable it is possibleto undertake various preventive measures (expansionof services, elaboration of different alternatives foravoiding the risks). The risk “changes in customerbehavior” is also significant risk. This risk has a highprobability of implementation and bears an extremepotential amount of losses. Risk management measuresinclude the enlargement of potential choice of servicesand improvement of the existing ones as well as theexpansion of the range of solvent clients (advertisingof the enterprise abroad).“Non repayment of credit” risk is also verysignificant. In order to avoid this risk, it is necessary toprevent the possibility of risk origin (assessment ofthe loan granting must be accomplished; loss risksfinancial sources conditions).Conclusions and suggestions1. Risk management includes:– possible consequences of entrepreneurship inrisk situation;– elaboration of measures to prevent and decreaselosses arising from undetermined risk factors andunforeseen circumstances.The implementation of such system that accustomsthe entrepreneurship to risk and that not only helpsneutralize or compensate the possible negative results,but also helps to use all the possibilities and givesopportunity to reach high entrepreneurial profit.2. The enterprise may apply the following threephaseapproach in risk management: risk typedetermination the enterprise may encounter with;determination of identified risk potential impact;every possible risk minimization, applying various riskmanagement methods.3. There are many and different types for theclassification of risk management methods, but all theserisk management methods might be divided into twolarge groups: “till event” risk management methodsand “after event” risk management methods.4. It is important to determine the possible risks,their probability of implementation, the possibleamount of loss, to undertake due preventive measures,to elaborate risk management methods for acting indefinite risk situations.5. The entrepreneur meets with many and varioustypes of risks in the rural tourism: meteorological,prejudiced and negative attitude of local authoritiesagainst such an enterprise and branch changes ofcustomer behavior etc. There are many possiblemeasures that may be undertaken by the entrepreneurto decrease the risk, but the main of them is – “tillevent” feasible measure that may decrease theprobability of risk occurrence.References1. Kliem, L. R., Ludin, I. S. (1997) Reducing ProjectRisk. Gower, 183 pp.2. LR “Apdrošināšanas sabiedrību un touzraudzības likums”. Latvijas Vēstnesis, Nr. 188/199,30.06.1998.3. Stevenson, W. I. (1989) Management science.USA, 844 pp.4. ×åðíîâà, Ã. Â. (2000) Ïðàêòèêàóïðàâëåíèÿ ðèñêàìè íà óðîâíå ïðåäïðèÿòèÿ.Ñàíêò-Ïåòåðáóðã: Ïèòåð, 172 c.5. Øâàíáàðà, Â. À. (2002) Pèñêè âýêîíîìèêå. Ìîñêâà: ÞÍÈÒÈ-ÄÀÍÀ, 380 c.52 LLU Raksti 11 (306), 2004; 49-53

A. Stanka Main Risk Management Methods in Rural Tourism of LatviaAnotācijaRiska vadīšanas metožu klasifikācijas ir daudz un dažādas. Bet visas tās var iedalīt divās lielās grupās: „līdznotikuma” risku vadīšanas metodes, kas plānojas un realizējas savlaicīgi, vērstas uz iespējamā zaudējuma iestāšanāsiespējamības un zaudējuma apjoma samazināšanos un „pēc notikuma” risku vadīšanas metodes, kuras pielietopēc zaudējuma iestāšanās, vērstas uz jau esošā zaudējuma apjoma samazināšanos, riska seku likvidāciju.Lauku tūrismā lielāks risks ir iesācējiem uzņēmējdarbībā, kad ir neliela pieredze un tās pietrūkst uzņēmējdarbībaspraktisku operāciju veikšanai. Lauku tūrismā ir ļoti daudz un dažādi riski. Svarīgi ir noteikt galvenos riskus un tovadīšanas metodes.Galvenie riski lauku tūrismā ir „meteoroloģiskie riski”, kurus paredzēt nevar, bet var veiktdažādus preventīvos pasākumus (pakalpojumu klāsta paplašināšana, izstrādāt dažādas alternatīvas, kā rīkoties,riskam iestājoties). Nozīmīgs risks ir „klientu uzvedības izmaiņas”. Riskam ir augsta realizācijas iespējamība un ļotiliels iespējamais zaudējumu apjoms. Lai samazinātu iespējamā riska zaudējumu apjomu, nepieciešams paplašinātiespējamo pakalpojumu klāstu un maksātspējīgo klientu loku (uzņēmuma reklāma citās valstīs).Lai arī cik labi būtu izstudētas riska problēmas, metodes un iespējas, kā no tā izvairīties, no riska pilnīgi naviespējams izbēgt.LLU Raksti 11 (306), 2004; 49-5353

I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedrības – risks un iespējas lauku uzņēmējiemKrājaizdevu sabiedrības – risks un iespējas lauku uzņēmējiemCredit Unions: Risk and Opportunities for Rural EntrepreneursIngrīda JakušonokaLLU Grāmatvedības un finansu katedra, e–pasts: gram@cs.llu.lvDepartment of Accounting and Finances, LLU, e–mail: gram@cs.llu.lvAbstract. The activities of credit unions during 1995–2004 have rapidly increased. They have been encouragedby the favorable legislation, the active participation of the population in credit union establishment and thesupport of Latvia Association of Cooperative Credit Unions. A distinguishing feature of credit unions is thatmembers of credit unions are both owners of own financial cooperative and customers. This condition determinesthe specific approach to identification and management of the financial risk. The aim of the present study is tocharacterize the development of credit unions, their location in terms of regional division, investigate the methodsfor financial risk identification and analysis, focusing on the use of positive risk opportunities for crediting ruralentrepreneurs.Key words: credit union, financial risk, risk management.IevadsKrājaizdevu sabiedrību darbība Latvijas Republikāno 1995. līdz 2004. gadam strauji attīstās. 2004. gada 1.janvārī Latvijas Republikā darbojās 28 kooperatīvāskrājaizdevu sabiedrības. To ir sekmējusi gan labvēlīgāLR likumdošana un iedzīvotāju aktivitāte krājaizdevusabiedrību dibināšanā, gan arī saņemtais nepieciešamaisatbalsts no Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrībusavienības. Krājaizdevu sabiedrību īpaša pazīme ir tā,ka visi krājaizdevu sabiedrības biedri vienlaicīgi ir gansava finanšu kooperatīva īpašnieki, gan klienti. Šisapstāklis prasa arī īpašu pieeju sabiedrības darbībuietekmējošo risku identificēšanā un vadībā.Pētījumu pamatā tika izmantota koncepcija, ka laukuuzņēmējdarbības rezultativitāte, tāpat kā jebkuras citasnozares uzņēmumu darbība, ir atkarīga no riskampakļauto faktoru savlaicīgas un pareizas novērtēšanasun diversificēšanas, kā arī riska pozitīvo iespējuizmantošanas veiksmīgai uzņēmējdarbības attīstībai.Darba hipotēze paredzēja, ka finanšu resursupiesaiste lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumos,nelielos lauksaimniecības produkcijas pārstrādesuzņēmumos, lauku saimniecībās un mazajos servisa unpakalpojumu uzņēmumos var notikt, aktivizējotuzņēmēju kā privātpersonu finanšu kooperatīvuveidošanu ar mērķi uz laiku mobilizēt brīvos naudaslīdzekļus un izmantot tos maza apjoma ražošanas unpatēriņa kredītu izsniegšanai. Šo finanšu kooperatīvudarbība veiksmīgi var tikt realizēta, dibinot laukukrājaizdevu sabiedrības un efektīvi veicot to finanšudarbības un risku vadību.Pētījuma mērķis – raksturot krājaizdevu sabiedrībuattīstību, to izvietojumu Latvijas NUTS 3 reģionugriezumā, izpētīt krājaizdevu sabiedrību finansiālodarbību ietekmējošo finanšu risku identificēšanas unanalīzes iespējas, īpašu uzmanību veltot pozitīvo riskaiespēju izmantošanai lauku uzņēmēju kreditēšanai.Uzdevumi:– apkopot informāciju un veikt kooperatīvokrājaizdevu sabiedrību grupējumu Latvijā NUTS 3reģionu griezumā;– izvērtēt svarīgākos krājaizdevu sabiedrībufinansiālās darbības rādītājus laika periodā no 1995.līdz 2004. gadam;– raksturot finanšu risku vadības galvenosprincipus un rezultātus Latvijas lauku krājaizdevusabiedrībās;– izvērtēt pozitīvos faktorus, kas ļautu efektīvākizmantot visas krājaizdevu sabiedrību (KS) iespējasLatvijas lauku uzņēmēju kreditēšanā.Materiāli un metodesPētījuma realizācijas gaitā izmantota statistiskāsgrupēšanas un grafiskā metode, kā arī monogrāfiskāpētījumu metode. Analizēti LR CSP, Latvijas kooperatīvokrājaizdevu sabiedrību savienības apkopotie materiāli,Latvijas Bankas dati, Finanšu un kapitāla tirguskomisijas dati, atsevišķu krājaizdevu sabiedrībunepublicētie materiāli un dati u.c. Pētījumu krājaizdevusabiedrību finanšu risku jomā ir ļoti maz, Latvijaskrājaizdevu sabiedrību attīstības un finansiālo rezultātuanalīzes jautājumus skāruši tikai daži autori, piem. B.Baltača (2001) u. c.Rezultāti un diskusijaKKS dibināšanas motivācija, reģionālaisizvietojumsLatvijas Republikas likumdošanā krājaizdevusabiedrību kā finanšu kooperatīvu dibināšana tikaparedzēta jau LR likumā “Par bankām” (1992), definējottās kā kredītiestādes, un Latvijas Bankas Padomes54 LLU Raksti 11 (306), 2004; 54-63

I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedrības – risks un iespējas lauku uzņēmējiempieņemtajos “Krājaizdevu sabiedrību paraugstatūtos”(16.11.1993.). Tomēr to dibināšanas nosacījumi,licencēšanas un minimālā pamatkapitāla prasības –5 000 LVL – bija pārāk nepieejami lielākajai daļai mazolauku uzņēmēju. Pateicoties LR likumdevēju atbalstam,tika būtiski izmainīti krājaizdevu sabiedrību dibināšanasnosacījumi, un “Kredītiestāžu likumā” 1997. gadākrājaizdevu sabiedrību dibināšanas minimālaispamatkapitāls tika samazināts līdz 2000 LVL un noteiktsminimālais biedru skaits – 20 paju biedri. Arīlicencēšanas process Latvijas Bankā (no 2001. gadaFinanšu un kapitālu tirgus komisijā) tika piemērotsjaunveidojamo nelielo finanšu kooperatīvu vajadzībām,un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību attīstība Latvijāievērojami aktivizējās. Laika periodā no 1995. līdz 2004.gadam tikušas nodibinātas 30 kooperatīvās krājaizdevusabiedrības, no kurām 2 darbību ir izbeigušas un tolicence ir anulēta. Krājaizdevu sabiedrību biedru skaitspalielinājies no 283 paju biedriem 1995. gadā līdz 14 667biedriem 2002. gadā. 2004. gada sākumā LatvijasRepublikā darbojās 28 kooperatīvās krājaizdevusabiedrības (skat. 1. att.).Pētījuma gaitā tika apkopota informācija parkrājaizdevu sabiedrību teritoriālo izvietojumu LatvijasNUTS 3 reģionu griezumā (skat. 1. tabula).Krājaizdevu sabiedrību dibināšanā aktīvākie reģioni3026282522201515104 5795101995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003Avots: Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības dati (LKKSS, 1998; 1999; 2001; 2002).Source: data of Latvian Assotiation of Cooperative Credit Unions.1. att. Krājaizdevu sabiedrību skaits 1995.–2003. g.Fig. 1. Number of credit unions in 1995–2003.KS grupējums NUTS 3 reģionu griezumā 01.01.2004.Location of credit unions in terms of regional devision, 1.01.20041. tabula / Table 1NUTS 3 reģioni /NUTS 3 regionsKS skaits /Numbers of CU% no kopskaita /% from totalLicence anulēta /Licence cancelled% no reģionādibināto skaita /% from totalRīga un Rīgas rajons /5 17.9 2 2:7= 28 %Riga and Riga regionVidzeme 12 42.8 0 0Kurzeme 4 14.3 0 0Zemgale 6 21.4 0 0Latgale 1 3.6 0 0Kopā / Total 28 100.0 2 6.7tajā skaitā / of which:Rīga 5 17.9 2 28.0lauku rajoni / rural23 82.1 0 0districtsAvots: autora aprēķini, izmantojot FKTK datus (Krājaizdevu sabiedrības, 2004).Source: own calculations based on data of Financial and Capital Market Commission.LLU Raksti 11 (306), 2004; 54-6355

I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedrības – risks un iespējas lauku uzņēmējiemir Vidzeme (42.8% no kopskaita) un Zemgale (21.4% nokopskaita). No Rīgā un Rīgas rajonā dibinātajām 7krājaizdevu sabiedrībām 2004. gada sākumā aktīvidarbojās 5 (71.4% no reģionā dibināto skaita), bet 2licence anulēta (28.6% no reģionā dibināto skaita).Ārpus Rīgas reģiona darbojošās krājaizdevusabiedrības pēc LKKSS (Latvijas kooperatīvokrājaizdevu sabiedrību savienības) lietotā iedalījuma tieksauktas par lauku krājaizdevu sabiedrībām. 2004. gadasākumā darbojās 23 lauku krājaizdevu sabiedrības, t.i.,82.1% no kopskaita, un nevienai no tām nav tikusiapturēta darbība vai anulēta licence.Veicot pētījumu par krājaizdevu sabiedrībasdibināšanas motivāciju, tika noskaidrots, ka saskaņāar “Krājaizdevu sabiedrību likuma” (2001) prasībāmkrājaizdevu sabiedrības var tikt dibinātas: 1) pēcteritoriālā principa, 2) pēc interešu kopības principa, 3)pēc nodarbinātības principa. 2004. gada sākumā 21krājaizdevu sabiedrība jeb 75.0% no kopskaita irdibinātas, balstoties uz pagasta, novada vai pilsētasteritorijas iedzīvotāju vai strādājošo iesaistīšanasprincipa; pārējās 7 krājaizdevu sabiedrības jeb 25.0%no kopskaita dibinātas pēc interešu kopības principakā sabiedrisku organizāciju biedru kooperatīvasapvienības. No 5 Rīgas reģionā reģistrētajāmkooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām (KKS) tikaiviena dibināta pēc teritoriālā principa, bet 4apvienojušas dažādu arodbiedrību biedrus. No 23 laukuKKS savukārt tikai 3 ir veidotas pēc interešu kopības(zemnieku apvienība, arodbiedrība), bet 20 KKSveidotas pēc teritoriālā principa.Latvijas KKS finanšu pakalpojumu analīzesrezultātiLatvijas KKS finanšu pakalpojumu un darbībasnovērtēšanai par laika periodu no 2000. līdz 2003. g.pētījuma gaitā tika analizēti šādi parametri:– kreditēšanas apjomu dinamika kredītu veidugriezumā;– krājaizdevu sabiedrību izsniegto kredītu mērķustruktūra, īpaši lauku KKS;– kredītu termiņu struktūra un tās saistība arnoguldījumu apjomiem un termiņiem;– kredītportfeļa kvalitātes izvērtējums atbilstošiLatvijas Finanšu un kapitālu tirgus komisijasnormatīvajām prasībām un klasifikācijas metodoloģijai.Kreditēšana ir galvenais krājaizdevu sabiedrībudarbības veids. Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrībubiedriem izsniegto kredītu kopsumma 5 gadu periodāpalielinājusies 5.7 reizes: no 569.5 tūkst. LVL 1999. g.līdz 3222.3 tūkst. LVL 2003. g. Kredītu īpatsvars KSkopējos aktīvos 31.12.2003. bija 82.5%. KS kredītportfeļadinamika liecina, ka mikrokredītu (līdz 500 LVL) un nelielaapjoma kredītu nepieciešamība Latvijas lauku rajonosir ļoti augsta. Laika periodā no 2000. līdz 2003. gadam ikgadus 12–13 tūkstoši latu izsniegts komerckredītu veidāapgrozāmo līdzekļu palielināšanai (skat. 2. tabulu);patēriņa kredītu apjoms palielinājies 2.8 reizes. Pēdējodivu gadu laikā strauju attīstību gūst KKS izsniegtiehipotēku kredīti, tie 2003. gadā veidoja jau 806.1tūkstošus latu jeb 25.0% no kredītportfeļa.Krājaizdevu sabiedrību izsniegto kredītu struktūrasanalīze pēc izlietojuma mērķa parādīja, kalauksaimniecībai izsniegto kredītu īpatsvars laukukrājaizdevu sabiedrībās ir ievērojams, īpaši tas sakāmspar lauksaimniecisko darbu sezonu (aprīlis–oktobris):tā, piemēram, 1998. gada jūlijā 38%, 1999. g. septembrī15%, 2001. gada jūnijā 32% no kopējiem laukukrājaizdevu izsniegtajiem kredītiem (LKKSS, 1998; 1999;2001; 2002). Tajā pašā laikā Rīgas un Rīgas rajona KSlauksaimniecībai izsniegto kredītu īpatsvars 1998.–Krājaizdevu sabiedrību kredīti, tūkst. LVLCredit unions loans, thousand LVL2. tabula / Table 22000 2001 2002 2003Overdrafts6.4 6.3 0 0OverdraftKomerckredīts /12.6 9.8 13.4 13.5Commercial creditFinanšu līzings /10.5 0 0 0Financial lisingPatēriņa kredīts /801.0 1127.0 1811.0 2241.4Consumer creditHipotēku kredīts /0 0 201.8 806.1Mortgage loansPārējie /111.9 85.0 70.5 161.3OtherKopā / Total 942.4 1228.1 2096.7 3222.3Avots: autora aprēķini, izmantojot FKTK datus (Krājaizdevu sabiedrību ..., 2000; 2001; 2002; 2003).Source: own calculations based on data of Financial and Capital Market Commission.56 LLU Raksti 11 (306), 2004; 54-63

I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedrības – risks un iespējas lauku uzņēmējiem2002. g. nepārsniedz 1%. KS finanšu pakalpojumupieejamības nozīmīgumu lauku iedzīvotājiem nosaka arīpatēriņa kredītu nepieciešamība. Šajā nolūkā dziļāk tikaanalizēta tieši lauku krājaizdevu sabiedrību izsniegtokredītu mērķu struktūra (skat. 3. tabulu). Laika periodāno 2000. līdz 2002. gadam lauku krājaizdevu sabiedrībāsvidēji gadā vislielākais kredītu apjoms izsniegts mājuun dzīvokļu uzturēšanai (27.5%), automašīnu iegādei(11.8%) un lauksaimniecībai (11.7%), sadzīves tehnikasun mēbeļu iegādei (8.5%), dzīvokļu maiņai unprivatizācijai (7.4%) un mežizstrādei (5.3%).Būtisks solis krājaizdevu sabiedrību attīstībā bijato ilgtermiņa kreditēšanas kapacitātes palielināšana.2000.–2001. gadā Latvijas krājaizdevu sabiedrībasuzsāka vidēja un ilgtermiņa kredītu izsniegšanu: 2001.g. to īpatsvars kopējā kredītu apjomā bija 21.9% līmenī,bet 2003. gada beigās – jau 41.3% (skat. 4. tabula). Kāīpašs lauku uzņēmējdarbību veicinošs faktors šeit jāminiespēja saņemt ilgtermiņa kredītu uz ilgāku laiku nekā 5gadi. 2003. gadā šo kredītu kopsumma Latvijaskrājaizdevu sabiedrībās veidoja 522.1 tūkst. LVL jeb16.2% no kopējiem kredītiem. Tomēr dominējošaisaizdevumu termiņš krājaizdevu sabiedrībās ir līdz 1gadam: īstermiņa kredīti 2003. gada beigās veidoja 58.3%no kopējiem aizdevumiem (4. tabula).Krājaizdevu sabiedrību kredītresursu apjomabūtiska kāpināšana ir iespējama, pateicoties diviemfaktoriem: vidēja un ilgtermiņa noguldījumu apjomastraujam palielinājumam laika periodā no 2000. līdz 2003.g., kā arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas un LKKSS10.02.2000. noslēgtajam vienošanās memorandam unīpašajai kredītlīnijai, kas paredz kooperatīvajāmkrājaizdevu sabiedrībām iespēju aizņemtieskredītresursus.Kredītportfeļa kvalitātes izvērtējums atbilstošiLatvijas Finanšu un kapitālu tirgus komisijasnormatīvajām prasībām un klasifikācijas metodoloģijaiparāda, ka standarta kredītu apjoms kopējā kredītportfelīpalielinājies no 38.6% 2001. g. beigās līdz 57.7% 2003.g. beigās, uzraugāmo kredītu īpatsvars attiecīgisamazinājies no 58.5% līdz 39.8%. Tas nozīmē, ka,regulāri izvērtējot klienta kredītsaistību stāvokli,uzraugāmo kredītu grupā tiek ietverti kredīti, jaaizņēmējs kavē parāda samaksu līdz 30 dienām, kā arī jano nodrošinājuma atkarīgo kredītu nodrošinājumastāvoklis un tā kontroles iespējas izraisa šaubas. LaukuKredītu izmantošanas mērķi lauku KS , % no kredītu kopsummasThe objective of credit usage in regional CU, % from total creditsKredīta mērķisThe objective of credit usage3. tabula / Table 32000 2001 2002 Vidēji / On average2000–2002Lauksaimniecība / Agriculture 16.9 9.4 9.0 11.8Komunālie maksājumi /4.3 2.6 6.7 4.5Public utilities paymentMāju, dzīvokļu uzturēšana /30.5 21.9 30.1 27.5Maintenance of houses and apartmentsDzīvokļu maiņa, privatizācija /7.8 9.4 5.0 7.4Apartment change and privatizationCeltniecība /- 1.6 1.8 1.1ConstructionMedicīnas pakalpojumi /2.7 3.6 5.3 3.9Medical seviceIzglītība /1.2 4.8 7.0 4.3EducationAutomašīnu iegāde /8.2 16.5 10.4 11.7Purchase of automobileSadzīves tehnika un mēbeles /6.4 12.5 6.6 8.5Household appliances and furnitureMežizstrāde /4.9 7.0 4.0 5.3Forestry productionTirdzniecība /4.7 – 3.4 2.7TradeRažošana /3.1 1.3 3.4 2.6ProductionCiti mērķi (ceļojumi, datori, svinības u.c.) / 9.4 9.5 7.5 8.8Other (travel, computers, celebration etc.)Avots: autora aprēķini, izmantojot LKKSS nepublicētos datus (LKKSS, 1998; 1999; 2001; 2002).Source: own calculations based on unpublished data of Latvian Assotiation of Cooperative Credit Unions.LLU Raksti 11 (306), 2004; 54-6357

I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedrības – risks un iespējas lauku uzņēmējiem4. tabula / Table 4Krājaizdevu sabiedrību kredītu un noguldījumu termiņu struktūra, tūkstošos LVLTerms of loans and deposits in credit unions, thousand LVLKredīta un noguldījumutermiņš /Terms of loans and deposits2000 2001 2002 2003Loansvirs 5 gadiem /long–term (over 5 years)no 1 līdz 5 gadiem /medium–term (1–5 years)līdz 1 gadam /short–term (up to 1 year)pieprasījuma /on demandKredīti kopā /Total loansDepositsvirs 5 gadiem /long–term (over 5 years)no 1 līdz 5 gadiem /medium–term (1–5 years)līdz 1 gadam /short–term (up to 1 year)pieprasījuma /on demandNoguldījumi kopā /Total depositsAvots: autora aprēķini, izmantojot FKTK datus (Krājaizdevu ..., 2000; 2001; 2002; 2003).Source: own calculations based on data of Financial and Capital Market Commission.2003Struktūra, %Structure, %0 0 162.6 522.1 16.287.5 268.6 586.4 810.3 25.1741.0 953.4 1341.1 1878.7 58.35.0 6.3 6.6 11.1 0.3833.5 1228.3 2096.7 3222.3 100.00 0 0 118.1 4.51.0 12.8 78.1 452.4 17.2334.0 659.6 1164.8 1279.4 48.6220.9 337.8 541.6 781.1 29.7555.9 1010.2 1784.6 2630.9 100.0krājaizdevu sabiedrību grupā uzraugāmo kredītu grupāvisbiežāk ietver kredītu ar kustamā īpašumanodrošinājumu (autotransports u.c.) vai arī kredīti ar1–1.5 mēnešu dzēšanas termiņu kavējumu, kas radieskredīta dzēšanai paredzamo ienākumu saņemšanastermiņu nobīdes dēļ. Savukārt ieņēmumus nenesošokredītu (zemstandarta, šaubīgo un zaudēto) īpatsvarssamazinājies no 2.9% 2001. g. beigās līdz 2.5 procentiem2003. g. beigās.Finanšu riski un to vadība KKS, uzņēmējuiespējasTā kā lauku uzņēmēji vienlaikus ir arī sava finanšukooperatīva īpašnieki, viņu kompetencē ir arīkooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kā kolektīvofinanšu pakalpojumu sniedzējas, likviditātesnodrošināšana. Lielā mērā šos likviditātesnodrošināšanas normatīvus nosaka Latvijas Finanšuun kapitālu komisijas 2001. gada 23. novembrī izdotie“Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītājuaprēķināšanas noteikumi”, kas ir spēkā no 2002. gada1. janvāra (FKTK Noteikumi, 2001). Tie nosakaatsevišķu Krājaizdevu sabiedrību likumā noteiktokrājaizdevu sabiedrību darbību regulējošās prasībasraksturojošo rādītāju aprēķināšanas, kā arī attiecīgopārskatu iesniegšanas kārtību. Kooperatīvāskrājaizdevu sabiedrības finanšu darbības organizācijatiek pakārtota likumā noteikto KKS darbību regulējošoprasību precīzai izpildei, kas ir svarīgākaispriekšnoteikums licences saglabāšanai. Svarīgākie riskuierobežojošie normatīvi ir šādi (Krājaizdevu sabiedrībulikums, 2001):– krājaizdevu sabiedrības pašu kapitla attiecība pretaktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitlapietiekamība) nedrīkst būt mazka par 10 procentiem;– krājaizdevu sabiedrība savus aktīvus izvieto tā,lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiskipamatotu prasību apmierināšana;– krājaizdevu sabiedrības ieguldījumi kustamā unnekustamā īpašumā nedrīkst pāsniegt krājaizdevusabiedrības pašu kapitālu, izņemot gadījumus, kadīpašumi pārņemti kā neatmaksātu kredītu nodrošinājums;– krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga veikt ieguldījumusLR valsts emitētajos vērtspapīros un LR reģistrētobanku emitētajās hipotekārajās ķīlu zīmēs;– krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga dibinātkomercsabiedrības, kā arī izdarīt ieguldījumus citukomercsabiedrību pamatkapitālā, tā aizdevumosneizsniegtos līdzekļus drīkst noguldīt tikai LRreģistrētās kredītiestādēs;58 LLU Raksti 11 (306), 2004; 54-63

I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedrības – risks un iespējas lauku uzņēmējiem– krājaizdevu sabiedrības darījuma risks tiekkvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10procentu no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla unlielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegtkrājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu vairāk parastoņām reizēm;– kopējais vienam biedram vai kopējai riska grupaiizsniegto aizdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt 25procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla;– kopējais krājaizdevu sabiedrības valdespriekšsēdētājam, revīzijas komisijas priekšsēdētājam,valdes un revīzijas komisijas locekļiem vai viņulaulātajiem, vecākiem vai bērniem izsniegto kredītuapjoms nedrīkst pārsniegt 15 procentus no krājaizdevusabiedrības pašu kapitāla, izņemot gadījumus, kad šīmpersonām izsniegtie kredīti nodrošināti ar viņupapildpajām vai noguldījumiem krājaizdevu sabiedrībā;– kredīti, kas katrs atsevišķi vai kopumā pāsniedz1000 latu un tiek piešķirti krājaizdevu sabiedrības valdespriekšsēdētājam, revīzijas komisijas priekšsēdētājam,kredītkomitejas priekšsēdētājam vai kādam no valdes,kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļiem,piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu krājaizdevusabiedrības valdes lēmumu;– krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu atklātāpozīcija atsevišķā ārvalstu valūtā nedrīkst pārsniegt 10procentus un kopumā visās ārvalstu valūtās 20procentus no pašu kapitāla.Krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamība(pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu unārpusbilances posteņu kopapjomu) nosaka to ar riskusaistīto aktīvu daļu, kurai noteikti jābūt segtai ar pašukapitālu. FKTK noteiktā minimālā kapitāla pietiekamībasprasība (10% līmenī) ik gadus ir ievērojamipārsniegta (skat. 2. att.): 2003. gada beigās tā bija 23.3%.Analizējot KS kapitāla atdevi (pārskata gada peļņasattiecību pret kapitālu un rezervēm), var secināt, kakapitāla atdeves rādītāji (skat. 2. att.) laika periodā no2000. līdz 2003. g. nav stabili, tos lielā mērā ietekmēprocentu ieņēmumu un procentu izmaksu naudasplūsmas dinamika, krājaizdevu sabiedrību rezervju unpeļņas apjoms.Krājaizdevu sabiedrību finansiālās stabilitātes unlikviditātes nodrošināšana ir viens no vissvarīgākajiemjautājumiem, kas tiek risināts finanšu risku vadībasprocesa ietvaros.Krājaizdevu sabiedrību aktīvu un pasīvu riskavadības būtisks elements ir noguldījumu un kredītutermiņu struktūras sabalansēšana un naudas plūsmasienākošo un izejošo procentu summu mērķtiecīgasaskaņošana. Krājaizdevu sabiedrību kredītu unnoguldījumu attiecības koeficienta analīze termiņustruktūras griezumā laika periodā no 2000. līdz 2003.gadam parādīja, ka pieprasījuma un īstermiņa kredītukopsummas attiecība pret tāda paša termiņanoguldījumiem ir 0.6, bet vidēja un ilgtermiņa kredītu5045403530252015KapitālapietiekamībaCapitaladequacy, %Kapitāla atdeveReturn onEquity, %105031.03.01..30.06.01..30.09.01..31.12.01..31.03.02..30.06.02..30.09.02..31.12.02.31.03.03.30.06.03.30.09.03.31.12.03.Avots: Finanšu un kapitālu tirgus komisijas dati (Krājaizdevu sabiedrību ..., 2000; 2001; 2002; 2003).Source: data of Financial and Capital Market Commission.2. att. Kapitāla pietiekamība un atdeve KS.Fig. 2. Capital adequacy and return on Equity in CU.LLU Raksti 11 (306), 2004; 54-6359

I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedrības – risks un iespējas lauku uzņēmējiemkopsummas attiecība pret tāda paša termiņanoguldījumiem ir 3.7 (aprēķini pēc 4. tabulas datiem).Tas liecina, ka vidēja un ilgtermiņa kredītu resursu bāzeir nevis sabalansēta termiņa noguldījumi, bet gan pajubiedru statūtkapitāls un bankas kredītresursi. Minētokoeficientu analīze kredītu un noguldījumu struktūrai31.12.2003. savukārt bija 0.9 un 2.3, kas liecina parnoguldījumu apjomu palielinājumu vidējā un ilgtermiņā.Analīze ļāvusi secināt, ka kooperatīvās krājaizdevusabiedrības risku vadība ietver:– būtisku risku noteikšanu un novērtēšanu;– risku ierobežojumu un limitu noteikšanu, kasnosaka maksimāli pieļaujamo riska apjomu, dažādo riskuvai nodrošina risku seku pārnešanu uz citām personām;– risku vadības politiku un procedūru ievērošanasregulāru pārraudzīšanu;– riska novērtēšanas procedūru un ierobežojumunoteikšanu pirms iesaistīšanās jaunu operāciju(darījumu) veikšanā;– kvantitatīvo risku kopējā apjoma novērtēšanukrājaizdevu sabiedrības mērogā;– politiku un procedūru regulāru pārskatīšanuatbilstoši tirgus pārmaiņām.Krājaizdevu sabiedrības biedri kā aizņēmēji riskaanalīzes ietvaros veic detālu izpēti par realizācijasapjomu palielinājuma proporcionālo saistību arnepieciešamo finanšu resursu daudzumu, kā arī izvērtēnākotnes naudas plūsmu finansiālo saistību dzēšanai.Šāds izvērtējums ļauj kaut vai aptuveni noskaidrot ārējāfinansējuma nepieciešamos apmērus un plānot topiesaistes piemērotākos paņēmienus. Faktori, kasietekmējuši nepieciešamību vērsties kooperatīvajākrājaizdevu sabiedrībā pēc aizņēmuma, ir vairāki:– plānotais pakalpojumu un produkcijas realizācijasapjoma palielinājums;– banku nevēlēšanās izsniegt lauku uzņēmējiemmikrokredītus un neliela apjoma kredītus;– nespēja nepieciešamajā apjomā izpildīt bankukredīta nodrošinājuma prasības;– papildu līdzekļu patēriņš un laiks dokumentupaketes un biznesa plāna izstrādāšanai iesniegšanaibankā;– kredītresursu sadārdzinājums, veicot ķīlunoformēšanu un apdrošināšanu u.c. atbilstoši bankuizvirzītajām prasībām u.c.Kredītu apkalpošanas izmaksu izvērtējums noaizņēmēju viedokļa apstiprināja, ka galvenie riska faktori,kas var sadārdzināt kredīta kopējo vērtību un tādējādisamazina faktiski izmantojamo kredīta summu, irprocentu naudas aprēķināšana kopumā visamkreditēšanas periodam un to iekasēšana kredītaizsniegšanas brīdī (par kopējo procentu summusamazinot faktiski saņemamo naudas summu); mainīgāsprocentu kredītu likmes straujš palielinājums, bankāmkompensējot riska palielinājumu u.c.KKS ienākumu un izdevumu struktūras dinamikasizpēte parādīja, ka kopumā procentu ienākumi nokredītiem pēdējo trīs gadu laikā saglabājas stabilā līmenīun veido aptuveni 68–69% no kopējiem ienākumiem(skat. 5. tabulu). Savukārt komisijas naudas ienākumipēdējo 2 gadu laikā palielinājušies 6.9 reizes un 2003.gada beigās veido 12% no kopējiem KKS ienākumiem.Krājaizdevu sabiedrību ienākumi un izdevumi, tūkst. LVLIncome and expense of credit unions, thousand LVL5. tabula / Table 531.12.200131.12.200231.03.200330.06.200330.09.200331.12.2003Ienākumi kopā /266.6 419.6 146.5 286.7 428.5 572.7Total incomeProcentu ienākumi nokredītiem / Interest 181.9 299.3 81.9 173.0 280.1 393.3income from loansT.p. % no ienākumiem / 68.2 71.3 55.9 60.3 65.4 68.7In % from total incomeKomisijas naudasienākumi / Comission 10.1 24.9 13.2 30.9 50.9 69.3incomeT.p. % no ienākumiem / 3.8 5.9 9.0 10.8 11.9 12.0In % from total incomeIzdevumi kopā /244.0 360.2 108.8 224.6 349.8 514.2Total expenseProcentu izdevumi parnoguldījumiem / Interest 44.9 72.9 22.6 47.0 73.7 103.2expense on depositsAvots: autora aprēķini, izmantojot FKTK datus (Krājaizdevu ..., 2000; 2001; 2002; 2003).Source: own calculations based on data of Financial and Capital Market Commission.60 LLU Raksti 11 (306), 2004; 54-63

I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedrības – risks un iespējas lauku uzņēmējiemArī kredītprocentu likmes KKS ir salīdzinoši augstākasnekā kredītiestādēs. Ja banku sektora nacionālajā valūtāizsniegto īstermiņa kredītu vidējās svērtās likmes 2003.g. decembrī bija 5.4% un ilgtermiņa kredītu likmesattiecīgi 8.3% (Banku statistika, 2004), tad krājaizdevusabiedrībās tās un svārstās robežās no 11%–18%atkarībā no kredīta termiņiem un individuālo klientukredītreitinga. Salīdzinoši augstās kredītu procentulikmes liecina arī par krājaizdevu sabiedrību pārdomātuun rūpīgu kredītrisku un likviditātes risku vadībaspolitiku, jo atvieglojumi kredītu noformēšanā, iespējaiesniegt kredītu nodrošinājumu KS ar ievērojamiliberālākām prasībām, nekā kredītiestādēs tiekkompensēti ar procentu likmju augstāku līmeni, kā arīpaju biedru personīgo atbildību ar savām pajām parizsniegtajiem galvojumiem.Tomēr, kaut arī kredīta procenti ir salīdzinoši augsti,KKS biedriem ir iespēja saņemt finanšu resursus armazākām aizdevuma apkalpošanas izmaksām nekābankās, jo kredītu noformēšanas komisijas maksavisbiežāk netiek atsevišķi pieprasīta (bankās tā kāminimums ir no 10 līdz 25 latiem, vai arī 0.5–1.5% nokredīta summas), kā arī ķīlas noformēšana uzticamiemKKS biedriem tiek atļauta uz ķīlas līguma pamata, betbez ķīlas reģistrācijas komercķīlu reģistrā (var ietaupīt25 LVL ķīlas reģistrācijas valsts nodevu, komercķīlasgrozījumu reģistrācijas maksu 10 LVL, ķīlas dzēšanasreģistrācijas maksu 5 LVL). Tomēr, obligāti notariāliapstiprinot parakstus, tiek iekasēta notariālā nodeva3–12 LVL. Iespēja saņemt Kooperatīvo krājaizdevusabiedrību izsniegtos patēriņa un hipotekāros kredītusaktīvāk būtu jāizmanto tiem uzņēmējiem lauku teritorijās,kuru pagastos KS jau ir izveidotas un kredītiestāžuaizdevumu saņemt nav iespējams nepietiekošānodrošinājuma vai salīdzinoši augsto apkalpošanasizmaksu dēļ.2003. gada pirmajos deviņos mēnešos krājaizdevusabiedrības guvušas 78.7 tūkst. LVL lielu peļņu, un tā irgandrīz divas reizes lielāka par nopelnīto iepriekšējāgada attiecīgajā periodā. Vislielākais īpatsvarskrājaizdevu sabiedrību izdevumu struktūrā 1.10.2003.bija administratīvajiem izdevumiem – 36.6%,izdevumiem uzkrājumiem nedrošajiem parādiem – 32.%,un procentu izdevumiem par noguldījumiem – 21.1%(Krājaizdevu sabiedrību ..., 2000; 2001; 2002; 2003).Finansiālās darbības efektivitātes rādītājs tiekaprēķināts, administratīvos izdevumus attiecinot pretfinansiālās darbības peļņu. Krājaizdevu sabiedrībufinansiālās darbības peļņai palielinoties straujāk nekāadministratīvajiem izdevumiem, sabiedrību finansiālāsefektivitātes koeficients uzlabojas. 2003. gada IIIceturksnī šis rādītājs ir 58.6% (2002. gada 30. septembrī– 64.8%), tomēr 2003. gada beigās administratīvoizdevumu attiecība pret peļņu atkal palielinās līdz 73.8%.Šī rādītāja dinamika laika periodā no 31.12.2001. līdz31.12.2003. parādīta 3. attēlā. Jāatzīmē, ka administratīvoizmaksu palielinājumu var veicināt iekšējās kontrolesatbilstības un efektivitātes nodrošināšanas pasākumi,taču publiski pieejamu datu par šīm izmaksāmkrājaizdevu sabiedrībās praktiski nav. Iekšējās kontrolesjomā būtiskākie uzdevumi ir kontrolēt kredīta riskusamazināšanas pasākumu stingru ievērošanu: kredītulimitēšanu vienam kredīta ņēmējam (ne vairāk kā 25%no krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla), kredīta formuun termiņu diversifikāciju, procentu likmjupaaugstināšanu paaugstināta riska apstākļos, dažādu%8070605040302010074.560.269.864.8064.753.947.658.673.831.12.01.31.03.02.30.06.02.30.09.02.31.12.02.31.03.03.30.06.03.30.09.03.31.12.03.Avots: Finanšu un kapitālu tirgus komisijas dati (Krājaizdevu sabiedrību ..., 2000; 2001; 2002; 2003).Source: data of Financial and Capital Market Commission.3. att. Finansiālās darbības efektivitātes koeficients, %.Fig. 3. Financial efficiency ratio, %.LLU Raksti 11 (306), 2004; 54-6361

I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedrības – risks un iespējas lauku uzņēmējiemrezerves un drošības fondu veidošanu, rūpīgu klientakredītspējas pārbaudi, garantiju pieprasīšanu, apdrošināšanupret kredīta risku u.c. Iekšējās kontroles unriska vadības politikas izstrāde un sistēmas organizācijakatrā krājaizdevu sabiedrībā saviem spēkiem būtu bijusineiespējama, ja lielu atbalstu 1998.–2002. g. nebūtusniegusi LKKSS, kas šajā periodā organizēja visuLatvijas krājaizdevu sabiedrību speciālistu apmācību,konsultēšanu, kā arī līdz 2002. g. beigām apkopoja ļotivērtīgu statistisko informāciju.Kopumā jāpiekrīt LKKSS izpilddirektores B.Baltačas viedoklim, ka krājaizdevu sabiedrībuveiksmīgai funkcionēšanai atbilstoši savstarpējāspalīdzības filozofijai nepietiek tikai ar atsevišķu likumupieņemšanu. Nepieciešams radīt sistēmu, kuras elementiir pašas krājaizdevu sabiedrības un to apkalpojošās unatbalstošās institūcijas. Polijā šādas veiksmīgassistēmas radīšana ļāvusi krājaizdevu sabiedrību kustībaikļūt par ceturto lielāko finanšu pakalpojumu sniedzējuvalstī (Baltača, 2001). Latvijas krājaizdevu sabiedrībāmšāds būtisks atbalsts tika sniegts no PasaulesKrājaizdevu sabiedrību padomes, KanādasStarptautiskās Attīstības aģentūras, LKKSS, LatvijasHipotēku un zemes bankas, kā arī ārzemju latviešiem(T. Kronbergs no Toronto Latviešu kredītsabiedrībasu.c.). Kopīgas darbības rezultātā ir attīstīti un veiksmīgirealizēti tādi sadarbības projekti kā KS datoru attālinātasvadības sistēmas ieviešana, datorprogrammatūras“MicroBanker” ieviešana, finanšu resursu piesaiste noLHZB un ārzemju latviešiem u.c. veiksmīgi projekti, kasļāvuši Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sistēmai straujiattīstīties.Secinājumi un ieteikumi1. Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrībuattīstība 1995.–2003. gadā ir būtiska un nozīmīga laukuuzņēmēju kreditēšanas pilnveidošanā. TeritoriāliNUTS 3 reģionu griezumā aktīvākie reģioni ir Vidzemeun Zemgale.2. Kooperatīvo KS biedriem izsniegto kredītukopsumma 5 gadu periodā palielinājusies 5.7 reizes: no569.5 tūkst. LVL 1999. g. līdz 3222.3 tūkst. LVL 2003. g.Kredītu īpatsvars KS kopējos aktīvos 31.12.2003. veido82.5%.3. KKS kredītportfeļa dinamika liecina, kamikrokredītu (līdz 500 LVL) un neliela apjoma kredītunepieciešamība Latvijas lauku rajonos ir ļoti augsta.4. Krājaizdevu sabiedrību izsniegto kredītustruktūras analīze pēc izlietojuma mērķa parādīja, kalauksaimniecībai izsniegto kredītu īpatsvars laukukrājaizdevu sabiedrībās samazinās, tomēr laukukrājaizdevu sabiedrībās tas ir bijis ievērojamslauksaimniecisko darbu sezonā (aprīlis–oktobris): tā,piemēram, 1998. gada jūlijā – 38%, 1999. g. septembrī –15%, 2001. gada jūnijā – 32% no kopējiem laukukrājaizdevu izsniegtajiem kredītiem.5. Kā īpašs lauku uzņēmējdarbību veicinošs faktorsšeit jāmin iespēja saņemt ilgtermiņa kredītu uz ilgākulaiku nekā 5 gadi. 2003. gadā šo kredītu kopsummaLatvijas krājaizdevu sabiedrībās veidoja 522.1 tūkst.LVL jeb 16.2% no kopējiem kredītiem.6. FKTK noteiktā minimālā KS kapitāla pietiekamībasprasība (10% līmenī), kas ir viens no visbūtiskākajiemKS riska novērtēšanas parametriem, ik gadus irievērojami pārsniegta, un 2003. gada beigās tā bija23.3%.7. Salīdzinoši augstās kredītu procentu likmes liecinaarī par krājaizdevu sabiedrību pārdomātu un rūpīgukredītrisku un likviditātes risku vadības politiku, joatvieglojumi kredītu noformēšanā, iespēja iesniegtkredītu nodrošinājumu KS ar ievērojami liberālākāmprasībām nekā kredītiestādēs tiek kompensēti arprocentu likmju augstāku līmeni, kā arī paju biedrupersonīgo atbildību ar savām pajām par izsniegtajiemgalvojumiem.8. Iespēja saņemt Kooperatīvo krājaizdevusabiedrību izsniegtos patēriņa un hipotekāros kredītusaktīvāk būtu jāizmanto tiem uzņēmējiem lauku teritorijās,kuru pagastos KS jau ir izveidotas un kredītiestāžuaizdevumu saņemt nav iespējams nepietiekošānodrošinājuma vai salīdzinoši augsto apkalpošanasizmaksu dēļ.9. Ņemot vērā to, ka kooperatīvās krājaizdevusabiedrības biedri vienlaikus ir arī finanšu pakalpojumusaņēmēji, ir iespējams veidot tieši šīs biedru grupasinteresēm atbilstošu noguldījumu un kredītpolitiku,saimniekošanas apstākļiem atbilstošu klientukredītreitingu sistēmu un risku kontroles mehānismu,aktivizēt sadarbību ar vietējām pašvaldībām un LHZBnodaļām. Lauku rajonos uzņēmējiem rodas plašasiespējas veidot krājaizdevu sabiedrības un izmantot tāsmaza apjoma ražošanas un patēriņa kredītu izsniegšanai.Literatūra1. Baltača, B. (2001) Iepazīsimies ar krājaizdevusabiedrībām. Logs, Nr. 2(70), 31. lpp.2. Banku statistika. (2004) Finanšu un kapitālukomisijas mājas lapa: http://www.fktk.lv/statistika/kreditiestades/ – Resurss aprakstīts 01.02.2004.3. FKTK noteikumi. (2001) Latvijas Finanšu unkapitālu komisijas 2001. gada 23. novembrī izdotie“Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītājuaprēķināšanas noteikumi”: http://www.fktk.lv –Resurss aprakstīts 01.02.2004.4. Krājaizdevu sabiedrības. (2004) Finanšu unkapitālu komisijas mājas lapa:http://www.fktk.lv/tirgus/kraj_sabiedribas/ –Resurss aprakstīts 01.02.2004.5. Krājaizdevu sabiedrību darbības rādītāji. (2000;2001; 2002; 2003) FKTK mājas lapa: http://www.fktk.lv/statistika/kraj_sabiedribas/cet_parskati/ – Resurssaprakstīts 01.02.2004.62 LLU Raksti 11 (306), 2004; 54-63

I. Jakušonoka Krājaizdevu sabiedrības – risks un iespējas lauku uzņēmējiem6. Krājaizdevu sabiedrību likums. (1997) LRNormatīvie dokumenti. Kredītiestādes. 1. daļa. Rīga:Lietišķās informācijas dienests, KR-1-4-1- KR-1-4-14.7. Kredītiestāžu likums. (1997) LR Normatīviedokumenti. Kredītiestādes. 1. daļa. Rīga: Lietišķāsinformācijas dienests, KR-1-1-1- KR-1-1-12.8. LKKSS (1998; 1999; 2001; 2002) Latvijaskooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienībasnepublicētie materiāli.LLU Raksti 11 (306), 2004; 54-6363

J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju pielietošana lauksaimniecības risku pārvaldeiAgrofunkciju pielietošana lauksaimniecības risku pārvaldeiAgrofunctions Applying for Agricultural Risk ManagementJurijs Merkurjevs, Vladimirs BardačenkoRīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte,e–pasts: merkur@itl.rtu.lv; vladimir.bard@btv.lvRiga Technical University, Faculty of Computer Science and Information Technology,e–mail: merkur@itl.rtu.lv; vladimir.bard@btv.lvIrina Arhipova, Ilva RudusaLatvijas Lauksaimniecības universitāte, Informācijas tehnoloģiju fakultāte,e–pasts: irina@cs.llu.lv; s518070@cs.llu.lvLatvia University of Agriculture, Faculty of Information technologies,e–mail: irina@cs.llu.lv; s518070@cs.llu.lvAbstract. In the article the research results about agrofunctions applying for agricultural risk management areincluded. The grounds for application of agrofunction methodology for agricultural risk management are given.The example of the prototype exercise is inspected and the advantages and weaknesses of agrofunctionmethodology are evaluated. The research suggests that agrofunctions methodology is one of the instruments ofrisk management, which allows for simulations and estimation of the amount of the prospective yield in agriculturalenterprise. It is found that agrofunction values for certain agricultural operations are directly dependent onfarmer’s experience.Key words: agrofunction, risk management, yield.IevadsPēc formālas un apzinātas riska vadības procesapielietošanas nākotnē pieņemamie lēmumi var atšķirtiesvai neatšķirties no tiem, kas pieņemti iepriekš, tomēr šīprocesa realizācija palīdzēs precīzāk un konsekventāknoteikt prioritātes un pieņemt lēmumus resursuizmantošanā. Riska vadības sarežģītība un augošaissabiedrības pieprasījums pēc informācijas nosaka, kalēmumiem riska vadības sakarā jābūt atklātiem unsaprotamiem attiecībā uz: riska vadības procesaposmiem; lēmumu pamatojumu (ieskaitot procesanenoteiktību, pieņēmumus un to ietekmi); un procesāiesaistīto pušu lomu, pienākumiem un atbildību par tiem,kas piedalās šajā procesā, ieskaitot sabiedrību (Kaktiņš,Arhipova, 2002).Lauksaimnieciskā darbība pakļauta dažādiemriskiem, kas ietekmē uzņēmuma darbību. Lai uzņēmumadarbība būtu stabila, visos tā posmos nepieciešamsprecīzi prognozēt produkcijas apjomus un sagaidāmosriskus, atrodot efektīvas metodes to novērtēšanai. Tasarī noteica darba mērķa izvēli. Darba mērķis: pamatotagrofunkcijas metodoloģijas pielietošanulauksaimniecības risku pārvaldei. Mērķa sasniegšanaiizvirzīti šādi uzdevumi:– iepazīties ar agrofunkcijas sastādīšanasmetodoloģiju;– apskatīt prototipa uzdevuma piemēru;– novērtēt agrofunkcijas metodoloģijaspriekšrocības un trūkumus.Par darba hipotēzi izvirzīta šāda salikta hipotēze:– esošā zemes gabalā laika momenta t 1no iespējamooperāciju saraksta izvēlās tikai tās operācijas, kurasbūtiski ietekmē ražu laikā momentā t 2>t 1;– būtiskās operācijas var aprakstīt ar pietiekošiparastu funkciju.Lai pārbaudītu izvirzīto hipotēzi, tika izmantotasmatemātiskās modelēšanas un aproksimācijas metodes.Materiāli un metodesKā risku pārvaldes instrumentu situācijasmodelēšanai lauksaimniecības uzņēmumā autori piedāvāizmantot agrofunkciju. Agrofunkcija būtībā ir nākotnessaikne ar pagātni un tagadni ar noteikumu, ka viss notiekprecīzi un cikliski, pamatojoties uz vairāku gadustatistiskiem datiem par laika apstākļiem un iegūtās ražasapjomiem. Laika apstākļu ietekme kā agrofunkcijasparametrs rakstā netiks apskatīta, bet tiks ņemta vērāturpmākajos pētījumos.Rakstā apskatīsim agrofunkciju un paskaidrosim,kā tiek modelēta tās ietekme uz nākamo ražu.Agrofunkcijām ir iespējami dažādu veida grafiki. Dotajāgadījumā, pamatojoties uz ilggadējiem vidēji stabilasražas datiem, un, lai vienkāršotu aprēķinu rezultātuskaidrojumu funkcijai, ir pieņemta trapeces forma.Katrai lauksaimnieciskai darbībai svarīgi noteiktpareizu tās norises laiku, piemēram, sēt pārāk agri navizdevīgi. Augsnes zemās temperatūras dēļ pavājināsiesdīgtspēja un raža būs zema. No otras puses, sēt pārāk64 LLU Raksti 11 (306), 2004; 64-69

J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju pielietošana lauksaimniecības risku pārvaldeivēlu arī nav izdevīgi, jo veģetācijas periods var izrādītiespar īsu. Pastāv arī tāds laika intervāls, kad sēja dodvislabāko rezultātu ar noteikumu, ka pārējie nosacījumipaliek nemainīgi. No iepriekš teiktā varam secināt, kaagrofunkcijas raksturu nosaka četri laika momenti:t 1– laika moments, pēc kura varam sākt veiktlauksaimniecisko operāciju(kad iespējams sākt iegūt ražu);t 2– laika moments, kurā uzsākta lauksaimnieciskāoperācija var dot maksimālo ražu;t 3– laika moments, pēc kura veicot lauksaimnieciskooperāciju raža samazināsies;t 4– laika moments, pēc kura veikta lauksaimnieciskāoperācija nedos ražu(operācijas veikšanai nav nozīmes).Rezultātā iegūstam agrofunkcijas trapecveidaaproksimāciju (skatīt 1. attēlu).Laika momentus t 1, t 2,t 3, t 4lauksaimnieks nosaka,balstoties uz ilggadējiem novērojumiem, un laukums,kuru ierobežo agrofunkcija, parāda sagaidāmo ražuprocentos no teorētiski iespējamās. Ja lauksaimnieciskāoperācija pilnībā tiek veikta optimālajā termiņā, tas ir,no laika momenta t 2līdz laika momentam t 3, tadagrofunkcijas grafiks veido taisnstūra formu, kastuvojas simts procentiem no teorētiski iespējamās ražas.Tātad noteiktā laika momentā veiktas lauksaimnieciskās100% no teorētiski iegūstamās ražas /% of theoretically prospective yieldoperācijas (darbības) agrofunkcija raksturo sagaidāmāsražas lielumu, ko iegūs lauksaimnieks, apstrādājot savuzemes gabalu (nevis kādu abstraktu zemes gabalu) unveicot lauksaimniecisko operāciju noteiktailauksaimnieciskai kultūrai. Tā ir sagaidāmā raža, kuruiegūs lauksaimnieks no zemes gabala, kas tiekapstrādāts dotajā dienā. Galīgās agrofunkcijas iegūšanaiattiecināsim šo vērtību pret vidējo ražu, kas iegūta nošī zemes gabala vairākus gadus. Piemēram,lauksaimnieks var pateikt, ka viņš sāks sēju dienā “D”un turpinās trīs dienas, cerot iegūt ražu, kas būs par20% lielāka nekā parasti. Tādējādi agrofunkcijastrapeces augšējā daļa būs ne īsāka par trim dienām unsāksies dienā “D” . Daži vienkārši jautājumi, tādi kā,“kas notiks, ja sēju sāks dienā “D+1” vai palielināssējas ilgumu par divām dienām”, ļaus noteikt pārējoslaika momentus, kas nosaka agrofunkcijas vērtības(Edwards, 1996).Ir saprotams, ka gala rezultātā sagaidāmās ražaslielumu ietekmē vairākas lauksaimnieciskās operācijas,no kurām dažas var tikt veiktas optimālajos apstākļos,bet dažas ne. Ja šo operāciju agrofunkcijas savietotuvienā diagrammā, tad sagaidāmo ražu atspoguļos tātrapeces laukuma daļa, kas kopīga visām trapecēm(skatīt 2. attēlu).t 1 – laika moments, pēc kura var sāktlauksaimniecisko operāciju / time moment, afterwhich the agricultural operation can be startedt 2– lauksaimnieciskās operācijas optimālā sākumamoments / moment of optimal start of theagricultural operationt 3 – lauksaimnieciskās operācijas optimālo beigumoments / moment of optimal end of theagricultural operationt 4 – laika moments, līdz kuram jābeidzlauksaimnieciskā operācija / time moment bywhich the agricultural operation must be ended0t 1 t 2t 3 t 41. att. Agrofunkcijas trapecveida aproksimācijaFig.1 A– line aproximation of agrofunciont - (laiks/time)100% no teorētiski iespējamās ražas /% of theoretical prospective yieldsagaidāmā raža % /prospective yield %02. att. Dažādu agrofunkciju ietekme uz sagaidāmo ražu.Fig. 2. Influence of different agrofunctions on prospective yield.t - (agrofunkcijas parametrs,piemēram, laiks / parameter ofagrofunction, for example, time)LLU Raksti 11 (306), 2004; 64-6965

J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju pielietošana lauksaimniecības risku pārvaldeiProtams, atkarībā no lauksaimnieciskās operācijasrakstura, punkti t 1, t 2,t 3un t 4var nebūt laika momenti,bet temperatūras, augsnes mitruma u. c. vērtības.Veidojot agrofunkcijas, autori balstās uz dažiem, pēcautoru domām, racionāliem, pieņēmumiem (Merkuryev,1997).Pirmais pieņēmums. Ja laika brīdī t itiek izpildītakāda lauksaimnieciska operācija, tad tā būtiski mainīssagaidāmo ražu laika brīdī t y(skatīt 3. attēlu).Lielākā daļā lauksaimniecisko operāciju tiek veiktasar mērķi palielināt sagaidāmās ražas apjomu, tomēr, jatās netiek veiktas pareizā laika momentā (par agru vaipar vēlu), tad tās var nepalielināt ražu vai pat tosamazināt, tāpēc pieņēmumā teikts, ka lauksaimnieciskāoperācija “mainīs”, nevis “palielinās” sagaidāmo ražu.Protams, ir arī tādas lauksaimnieciskās operācijas, kurumērķis ir vismaz saglabāt to esošajā stāvoklī, piemēram,miglošana, retināšana, novākšana u.c. Pagaidāmatbildība par veiktās lauksaimnieciskās operācijasefektivitāti tiek atstāta lauksaimnieka ziņā. Nākamajāagrofunkcijas izstrādes solī iespējamā izvēles kļūda tiksievērtēta kā riska faktors.Otrais pieņēmums. Ir iespējams noteikt dažādoslaika brīžos izpildītas lauksaimnieciskās operācijasefektu uz sagaidāmo ražu (skatīt 4. attēlu).Pēc būtības šis pieņēmums fiksē lauksaimniekapieredzi (zināšanas) par to, cik efektīvi var veikt k-tolauksaimniecības operāciju dažādos laika brīžos t ikj. Tasir, lauksaimnieks uz jautājumu “kāda būs raža, jalauksaimnieciskā operācija tiks veikta laika momentāt?” spēj atbildēt “apmēram 70–80% no optimālās”. Laikamomentā t ikjizpildītās lauksaimnieciskās operācijasefektivitātes skaitlisko vērtību paredzēts noteikt arspeciālu aptaujas anketu palīdzību.Trešais pieņēmums. Pastāv (un ir nosakāma)agrofunkcijas parametru atkarība no prognozējamiemārējas vides parametriem.Tas principā ļaus prognozēt ražas riskus, ko radalaika prognožu nenoteiktība (kļūdas iespēja). Protams,pieņēmumi nepretendē uz matemātisku precizitāti, betRaža / Yieldt i(k1)Lauksaimnieciskāsoperācijas k 1 ietekme uzsagaidāmo ražu /Impact of the agriculturaloperation k 1 on theprospective yieldt i(k2)Lauksaimnieciskāsoperācijas k 2 ietekme uzsagaidāmo ražu /Impact of the agriculturaloperation k 2 on theprospective yieldt ikj3. att. Dažādu agrofunkciju ietekme uz sagaidāmo ražu.Fig. 3. Influence of different agrofunctions on prospective yield.K 1 – lauksaimnieciskā operācija laikamomentā t 2 / agricultural operation inthe time moment t 2t 2 (k1)raža / yieldt 1 (k1)K 1 – lauksaimnieciskā operācija laikamomentā t 1 / agricultural operation inthe time moment t 1t i(k1)4. att. Dažādos laika momentos veiktas lauksaimnieciskās operācijasietekme uz sagaidāmo ražu.Fig. 4. Influence of agricultural operation, carried out in different time moments,on prospective yield.66 LLU Raksti 11 (306), 2004; 64-69

J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju pielietošana lauksaimniecības risku pārvaldeiir pietiekami saprātīgs pamats, lai izveidotu racionālumetodiku lauksaimniecības risku novērtēšanai.RezultātiIzmantojot autoru izstrādātu datorprogrammu, kasbalstīta uz agrofunkcijas metodoloģiju, tika realizētsreālais testa piemērs. Apskatīsim piedāvātā modeļadarbības praktisku piemēru, ietverot divaslauksaimnieciskās operācijas – sēju un novākšanu.Pieņemsim, ka lauksaimnieks vēlas audzēt kultūru X36 laukuma vienību (turpmāk tekstā l.v.) platībā. Viņamir traktors un sējmašīna, ar kuru var apstrādāt 3 l.v. dienā,un kombains, ar kuru var novākt 4 l.v. dienā.Pamatojoties uz ekspertu vērtējumu vailauksaimnieka personīgo pieredzi, ir zināms, ka kultūrasX sēju var sākt pēc noteikta laika perioda 3. dienas (t 1=3), optimālais termiņš ir no 15. līdz 17. dienai (t 2= 15; t 3= 17), bet sēju ieteicams beigt ne vēlāk kā pirms laikaperioda 22. dienas (t 4= 22). Agrofunkcijas maksimālāvērtība Fmax = 0.95 jeb 95%. Attiecīgi novākšanai t 1=5; t 2= 9; t 3= 16 un t 4= 19, Fmax = 0,93 jeb 93%. Balstotiesuz šiem parametriem, tiek aprēķinātas abu agrofunkcijuvērtības katram laika momentam t (skatīt 5. attēlu).Tālāk lauksaimnieks var plānot savu stratēģiju,norādot tehnikas vienību skaitu, un atkarībā no dienasizstrādes aprēķināt lauksaimnieciskās operācijas ilgumuun noteikt sākuma momentu. Ideālā gadījumālauksaimnieks vēlētos lauksaimniecisko operāciju veiktoptimālajos termiņos, bet dažādu faktoru (tehniskaisnodrošinājums; darbaspēks u.c.) dēļ ne vienmēr būsiespējams visu sēju veikt optimālajā termiņā, tādēļ reāliagrofunkcijas aproksimācija dos trapecveida formu(Pecherska, Merkuryev, 2001).Lauksaimnieks norāda tehnikas izmaksas vienaidienai (katrai lauksaimnieciskai operācijai attiecīgi115,53 un 110,60 naudas vienības (turpmāk tekstā n.v.)),tehnikas vienību skaitu (1 un 1), izstrādi dienā (3 un 4l.v.) un aprēķina lauksaimnieciskās operācijas ilgumudienās (12 un 9), kā arī nosaka lauksaimnieciskāsoperācijas sākumu (9. un 8. diena). Izmantojot kultūraiX prognozētās iepirkuma cenas, aprēķina sagaidāmosieņēmumus no teorētiski iespējamās ražas – 11059,20n.v. (Áàðäà÷åíêî è äð., 2002).Izmantojot norādītās vērtības un iepriekšaprēķinātas agrofunkcijas vērtības, modelis aprēķinasagaidāmo ražu procentos no teorētiski iespējamās(77.71%) un prognozējamo peļņu (5548,91 n.v.) atbilstošilauksaimnieka izvēlētajai stratēģijai. Grafiskajā attēlā (6.att.) redzams sagaidāmās ražas lielums kā abuagrofunkciju grafiku laukumu šķēlums.Ja lauksaimnieku šāds rezultāts neapmierina, tadviņam jāizvēlas cita operatīva plānošana. Kā viens noiespējamiem variantiem ir papildus tehnikas vienībupiesaistīšana, kas ļaus samazināt darba dienu skaitupirms un pēc optimālā sējas un/vai novākšanas perioda.Tā kā grafiskajā attēlā redzams, ka tālāk notaisnstūrveida formas ir sējas funkcija, tad loģisks būtupieņēmums, ka nepieciešams samazināt sējas termiņus,piesaistot vēl vienu tehnikas vienību (Öåääèåññ è äð.,2000). Līdz ar to sējas agrofunkcijas ilgums dienāssamazinās no 12 uz 6 un sējas sākums būs, piemēram,12. nevis 9. dienā (skatīt 7. attēlu).7. attēlā redzams, ka, izmainot dotos parametrus,sagaidāmā raža palielinās par 4.05%. Peļņas pieaugums,piesaistot papildu tehnikas vienības, ir 1111,19 n.v.Lauksaimnieks var novērtēt, vai peļņas pieauguma dēļir vērts piesaistīt papildu tehniku vai jāmeklē citsrisinājums, piemēram, jāpalielina dienas izstrāde.Apskatītajam modelim ir šādi trūkumi:– visā lauksaimnieciskās operācijas veikšanas laikādarbojas vienāds tehnikas vienību skaits; naviespējams piesaistīt papildu tehnikas vienības,piemēram, trijās no piecām sējas dienām;– nav paredzēts darbs ar mainīgu darba intensitātijeb atšķirīgu izstrādi dienā, piemēram, dažāds darbastundu skaits dienā.Pašreiz apskatīts agrofunkcijas vienkāršākaisgadījums, kas paredz sagaidāmās ražas un peļņasatkarību tikai no pareizi izvēlēta lauksaimnieciskāsoperācijas sākuma, ilguma un maksimāli pareiziaprēķinātām izmaksām un ieņēmumiem.Lauksaimnieciskajā ražošanā ar uzņēmēju labo gribuSējasfunkcija/sowingfunctionNovākšanasfunkcija/harvestfunction100%90%80%70%60%50%40%30%20%10%0%Diena/ day0246810121416182022245. att. Sējas un novākšanas agrofunkciju trapecveida aproksimacijas.Fig. 5. A-line approximations of agrofunctions for sowing and harvesting.LLU Raksti 11 (306), 2004; 64-6967

J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju pielietošana lauksaimniecības risku pārvaldeil.v.Sējas funkcijal.v.Novākšanas funkcijal.v.Sagaidāmā raža3636363434343232323030302828282626262424242222222020201818181616161414141212121010108886664442220000% 50% 100% 0% 50% 100% 0% 50% 100%Sowing function Harvest function Prospective yield6. att. Sagaidāmā raža, kuru iespējams iegūt, izmantojot vienu tehnikas vienību.Fig. 6. Prospective yield, achievable by using one technical unit.l.v.Sējas funkcijal.v.Novākšanas funkcijal.v.Sagaidāmā raža36363634343432323230303028282826262624242422222220202018181816161614141412121210101088866644422200% 50% 100%00% 50% 100%0% 50% 100%Sowing function Harvest function Prospective yield7. att. Sagaidāmā raža, kuru iespējams iegūt, izmantojot divas tehnikas vienības.Fig. 7. Prospective yield, achievable by using two technical units.0vien nepietiek, jo produkcijas ražošana saistīta ardažādiem riskiem, piemēram, ekoloģiskā atbildība,augsta atkarība no dabas apstākļiem, sociālajiemfaktoriem, valdības lēmumiem (Matthews, Stephens,2002). Lai prognozētā vērtība būtu ticama, modelījāiekļauj arī citi būtiski faktori, kas var ietekmēt veiktāslauksaimnieciskās operācijas rezultātu.SecinājumiAgrofunkcijas metodoloģija ir viens noprognozēšanas instrumentiem, kas ļauj modelēt unnovērtēt sagaidāmās ražas apjomu lauksaimniecībasuzņēmumā. Aprēķinātās agrofunkcijas vērtībasnoteiktai lauksaimnieciskai operācijai ir tieši atkarīgasno lauksaimnieka pieredzes. Sagaidāmās ražas apjomubūtiski ietekmē lauksaimnieciskās operācijas (darbības)sākuma brīdis un izpildes ilgums.68 LLU Raksti 11 (306), 2004; 64-69

J. Merkurjevs et al. Agrofunkciju pielietošana lauksaimniecības risku pārvaldeiNosakot lauksaimnieciskās operācijas (darbības)sākuma momentu, pastāv risks, ka iepriekš noteiktielaika momenti t 1, t 2, t 3un t 4var mainīties nolauksaimnieka neatkarīgu faktoru (piemēram, laikaapstākļi) dēļ. Līdz ar to izvēlētā stratēģija var nedotsagaidāmo rezultātu, tāpēc iespējamais risks jāievērtēmodelī kā parametrs, kas nosaka agrofunkcijas vērtības.Turpmākie pētījumi tiks veltīti dažādu papildu faktoruievērošanai agrofunkciju metodoloģijā (piemēram,prognozējamie laika apstākļi).Literatūra1. Edward, N. S. (1996) Evaluation of computer basedlaboratory simulation. Comput. Educ. 26, 125–130.2. Kaktiņš, J., Arhipova, I. (2002) Riska vadīšanasteorētiskie pamati. LLU Raksti, Nr. 6 (301), 52–63.3. Matthews, R., Stephens, W. (2002) Crop–SoilModels: Application in Developing Countries. CABInternational, Walingford, UK, 658 pp.4. Merkuryev, Y. (1997) Application of intervalapproach in simulation of discrete-event systems.Automatic Control and Computer Systems, Vol. 31, No.3, 29–36.5. Pecherska, J., Merkuryev, Y. (2001) Monte Carlosimulation on spreadsheets. Scientific Proceedings ofRiga Technical University, Series 5, Computer Science,Vol. 5, 150-156.6. Áàðäà÷åíêî, Â., Ìåðêóðüåâ, Þ.,Ñîëîìåííèêîâ, À. (2002) Ýêîíîìè÷åñêèå ðèñêèòðàíñïîðòíîé ëîãèñòèêè. Computer Modellingand New Technologies, No. 1, Vol. 6, 100–108.7. Öåääèåññ, Þ., Ðàéø, Ý., Óãîðîâ, À.(2000) Ýêîíîìèêà ñåëüñêîõîçÿéñòâåííûõïðåäïðèÿòèé. Ìîñêâà, ÌÑ×Ô, 24–31.LLU Raksti 11 (306), 2004; 64-6969

R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīzeFinanšu investīciju riska analīzeAnalysis of Risk of Financial InvestmentsRaimonds Ķesteris-MālkalnsLLU Grāmatvedības un finanšu katedra, e–pasts: raimal@apollo.lvDepartment of Accounting and Finances, LLU, e–mail: raimal@apollo.lvAbstract. In the research, an analysis of the risk of Latvia share market has been performed. It was taken intoaccount that the capitalization value of Latvia share market is considerably smaller not only than that of theUnited States, Japan, the United Kingdom, Germany, but also smaller than the capitalization value of formersocialist countries such as Poland, Hungary and the Czech Republic. Research results suggest that analyzing theLatvia share market, special attention should be paid to several types of risks, of which the most significant is thestrategic investor’s risk.Key words: shares, risk, regression, correlation coefficient, determination coefficient.IevadsVārds investēt pēc būtības nozīmē: šķirties nonaudas summas šodien, lai nākotnē saņemtu lielākunaudas summu. Ar investīciju procesu parasti ir saistītidivi faktori – laiks un risks. No konkrētas naudassummas ir jāšķiras šodien, bet peļņa, kuras lielumsiepriekš nav zināms (peļņas vietā iespējami arīzaudējumi), būs pēc kāda laika nākotnē. Investīcijuprocesā tiek izšķirti divi investīciju veidi – reālāsinvestīcijas (real investments) un finanšu investīcijas(financial investments).Reālās investīcijas tiek veiktas materiāli taustāmosaktīvos, piemēram, zeme, iekārtas, rūpnīcas. Finanšuinvestīcijas tiek veiktas uz papīra noformētos līgumos,piemēram, parastās akcijas, obligācijas (Sharpe, 1999).Jebkuru investoru, kas savu naudas kapitāluinvestē vērtspapīru tirgū, interesē ne tikai vērtspapīruiespējamais ienesīgums un likviditāte, bet arī risks.Latvijā publiskajā vērtspapīru tirgū tiek tirgotas akcijas,obligācijas un hipotekārās ķīlu zīmes, bet, tā kāvisaktīvākā vērtspapīru tirdzniecība notiek akciju tirgū,tad arī mūsu pētījumā no riska viedokļa tiks apskatītstieši Latvijas publiskais akciju tirgus. Precīzāk, no riskaviedokļa tiks apskatītas Rīgas Fondu biržas akcijutirdzniecības sistēmā tirgotās uzņēmumu akcijas, kurasuz 2003. gada 1. jūliju bija iekļautas vismaz vienā nodiviem Rīgas Fondu biržas indeksiem – RICI indeksāvai DJRSE indeksā.Pētījumā pierādāmā hipotēze – akciju riska analīzesprocesā būtiski ir ne tikai veikt atsevišķu riska veiduanalīzi, bet arī, izmantojot regresijas metodi, noteiktakciju sistemātiskā riska rādītāju β koeficientu.Pētījuma mērķis ir veikt Rīgas Fondu biržasindeksos RICI vai DJRSE iekļauto uzņēmumu akcijuriska analīzi.Pētījuma mērķa sasniegšanai izpildāmieuzdevumi:– novērtēt atsevišķu riska veidu nozīmi Latvijasakciju tirgus riska analīzes procesā;– aprēķināt uzņēmumu akciju riska līmeni raksturojošoregresijas parametru vērtības;– aprēķināt atsevišķu regresijas gadījumu korelācijasun determinācijas koeficientu vērtības.Materiāli un metodesPētījumā izmantoti Rīgas Fondu biržas (arī RīgasFondu biržas mājas lapa (Rīgas Fondu..., 2004)) unLatvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldesmateriāli; publikācijas presē; speciālā un zinātniskāliteratūra, kas saistīta ar vērtspapīru tirgus problēmuanalīzi, kā arī autora personīgie iepriekšējo gadu pētījumiun pieredze ar akciju tirgu saistītu problēmu analīzē.Mērķa sasniegšanai izmantotas matemātiskā,monogrāfiskā, grafiskā, statistisko datu grupēšanas,regresijas, analīzes un sintēzes pētījumu metodes.RezultātiRīgas Fondu biržas darbību raksturojošainformācijaŅemot vērā to, ka mūsu pētījumā tiks analizētasituācija Rīgas Fondu biržas akciju tirdzniecībassistēmā, tad arī, lai izveidotos uzskatāms priekšstatspar situāciju Rīgas Fondu biržā, 1., 2., 4. tabulā un 1.attēlā ir apkopota vispārēja Rīgas Fondu biržas darbīburaksturojoša informācija. Autora pētījumos (Ķesteris-Mālkalns, 1999; Ķesteris-Mālkalns, 2000; Kesteris-Malkalns, 2000) ir veikta arī plašāka Rīgas Fondu biržasdarbības analīze. Rīgas Fondu birža tika dibināta 1993.gada 7. decembrī un ir vienīgā fondu birža Latvijā. Pirmātirdzniecības sesija Rīgas Fondu biržā notika 1995. gada25. jūlijā, kas nozīmē, ka tieši 1995. gada 25. jūlijatirdzniecības sesija bija pirmā akciju tirdzniecības dienaRīgas Fondu biržas vēsturē. Līdz ar to 1. tabulā70 LLU Raksti 11 (306), 2004; 70-81

R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīze1. tabula / Table 1Rīgas Fondu biržas pamatrādītāji laika posmā no 1995. līdz 2003. gadamKey figures from the Riga Stock Exchange within 1995–2003Pamatrādītāji /Key figuresKopējais apgrozījums (milj. LVL) /Total turnover (million LVL):1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 20030.08 6.98 49.05 50.41 29.48 556.46 531.35 310.94 230.02akciju tirgus / equity market 0.01 6.53 49.04 50.41 24.70 168.48 103.28 110.91 84.34parāda vērtspapīru tirgus / debt market 0.07 0.45 0.01 — 4.78 387.98 428.07 200.03 145.68Biržas sarakstos iekļauto vērtspapīruskaits / Number of issuers in StockExchange lists:akcijas / shares: 17 34 51 68 64 63 63 62 56– oficiālajā sarakstā / in the official list — 3 7 10 9 8 5 3 3– otrajā sarakstā / in the second list 17 31 24 31 15 14 11 10 10– brīvajā sarakstā / in the free list — — 20 27 40 41 47 49 43parāda vērtspapīri / debt securities: 1 129 1 1 29 19 16 18 21– oficiālajā sarakstā / in the official list 1 128 — — 28 17 16 18 21– otrajā sarakstā / in the second list — 1 1 1 1 1 — — —– brīvajā sarakstā / in the free list — — — — — 1 — — —Kapitalizācija gada beigās (milj. LVL) /Capitalization at the end of the year 5.23 84.20 198.80 226.04 232.84 360.20 438.58 418.34 608.26(million LVL)Avots / Source: Gada pārskats …, 2001; Gada statistikas …, 2004.2. tabula / Table 2Rīgas Fondu biržas indeksu izmaiņas laika posmā no 1996. līdz 2003. gadamChanges of the Riga Stock Exchange indices within 1996–2003Indeksi /IndicesIndeksa vērtība gada beigās (punktos) /Index value at the end of the year (in points)1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003RICI indekss / RICI index 416.96 741.14 185.70 170.77 174.10 162.57 207.14 483.16DJRSE indekss /247.72 345.92 97.97 87.77 139.16 200.42 161.06 228.36DJRSE indexAvots / Source: Gada pārskats ..., 2001; Gada statistikas …, 2004.informācija ir dota, sākot ar 1995. gadu. Rīgas Fondubiržas apgrozījums un kapitalizācija 1. tabulā ir dotsLatvijas Republikas nacionālajā naudas vienībā –Latvijas latos (LVL).Vēl viens būtisks Rīgas Fondu biržas darbīburaksturojošs rādītājs ir biržas indeksu vērtību izmaiņas.Rīgas Fondu biržā tiek rēķināti divi indeksi – cenuindekss RICI (Rīgas Cenu Indekss) un kapitalizācijasindekss DJRSE (Dow Jones Riga Stock Exchange).Indeksu vērtību izmaiņas ir redzamas 1. attēlā, kurā irLLU Raksti 11 (306), 2004; 70-81parādītas Rīgas Fondu biržas cenu indeksa RICI unkapitalizācijas indeksa DJRSE izmaiņas kopš 1996. gada2. aprīļa, kad tika sākta šo indeksu vērtību aprēķināšana,pieņemot, ka indeksu bāzes vērtība 1996. gada 2. aprīlīir 100 punkti.Precīzākas Rīgas Fondu biržas indeksu skaitliskāsvērtības gada beigās ir dotas 2. tabulā. Kā jau tikaminēts, tad RICI un DJRSE indeksu vērtības sāka rēķināt1996. gada 2. aprīlī. Līdz ar to arī indeksu skaitliskāsvērtības gada beigās 2. tabulā ir dotas, sākot ar 1996.71

R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīze3. tabula / Table 3Atsevišķu valstu akciju tirgu kapitalizācija laika posmā no 1999. līdz 2002. gadamCapitalization of share markets of individual countries within 1999 – 2002ValstsStateTirgus kapitalizācija (milj. $) / Market capitalization ($ millions)1999 2000 2001 2002ASV / United States 13 451 352 16 635 114 15 104 037 13 810 429Japāna / Japan 2 495 757 4 546 937 3 157 222 2 251 814Anglija /United Kingdom2 374 273 2 933 280 2 576 992 2 217 324Vācija / Germany 1 093 962 1 432 190 1 270 243 1 071 749Zviedrija / Sweden 278 707 373 278 328 339 232 561Krievija /Russian Federation72 205 38 922 76 198 124 198Polija / Poland 29 577 31 279 26 017 28 750Ungārija / Hungary 16 317 12 021 10 367 13 110Čehija /Czech Republic11 796 11 002 9 331 15 893Latvija / Latvia 391 563 697 714Avots / Source: World …, 2000; World …, 2001; World ..., 2002; World ..., 2003.gadu. Tā kā indeksu vērtības gada beigās laika posmāno 1996. gada līdz 2003. gadam ir bijušas diezganmainīgas, tad tas nozīmē tikai to, ka arī uzņēmumuakcijām, kuras laika posmā no 1996. gada līdz 2003.gadam bija iekļautas indeksos RICI un DJRSE, cenuizmaiņas gada beigās attiecīgajā laika posmā ir bijušaslīdzīgas.Salīdzinot Latvijas akciju tirgu ar pasaules lielākajiemakciju tirgiem, piemēram, pēc tirgus kapitalizācijas, irskaidri redzams, ka Latvijas akciju tirgus pēc savaapjoma ir ļoti mazs. Kaut arī saskaņā ar 1. tabulas datiemLatvijas akciju tirgus kapitalizācija 2003. gadā, salīdzinotar 1999. gadu, ir palielinājusies gandrīz trīs reizes, tomēr,neskatoties uz straujo tirgus kapitalizācijas pieaugumu,Latvijas akciju tirgus kapitalizācijas vērtība ir būtiskimazāka ne tikai par ASV, Japānas, Anglijas vai Vācijasakciju tirgu kapitalizācijas vērtībām, bet arī par tādubijušā padomju bloka valstu kā Polijas, Ungārijas vaiČehijas akciju tirgu kapitalizācijas vērtībām. Atsevišķuvalstu akciju tirgu kapitalizācijas vērtības ir redzamas3. tabulā, kurā apkopotā informācija uzskatāmi parādadažādu valstu akciju tirgu kapitalizācijas izmaiņutendences vairāku gadu garumā.Lai gan Rīgas Fondu biržas visos trijos sarakstoskopā 2003. gadā tika tirgotas 56 uzņēmumu akcijas, kasir redzams 1. tabulā, tomēr mūsu pētījuma ietvaros tiksanalizētas tikai to uzņēmumu akcijas, kuras uz 2003.gada 1. jūliju bija iekļautas vismaz vienā no diviem RīgasFondu biržas indeksiem – RICI indeksā vai DJRSEindeksā. 2003. gada 1. jūlijā indeksiem RICI un DJRSEbija pilnīgi vienāda struktūra, kuru veidoja 13 uzņēmumuakcijas (Guide To ….., 2003). Detalizētāka informācijapar uzņēmumiem, kuru akcijas 2003. gada 1. jūlijā bijaiekļautas RICI un DJRSE indeksos, ir apkopota 4. tabulā.Indeksos RICI un DJRSE iekļautajiem uzņēmumiem 4.tabulā ir parādīta arī katra uzņēmuma kapitalizācija.Tātad analīzes procesā tiks izmantotas visas RīgasFondu biržas Oficiālajā un Otrajā sarakstā iekļautāsuzņēmumu akcijas. Savukārt Brīvajā sarakstāiekļautajām uzņēmumu akcijām (neskatoties uz to, kaBrīvajā sarakstā iekļauto uzņēmumu skaits ir daudzlielāks nekā Oficiālajā un Otrajā sarakstā iekļautouzņēmumu skaits) Rīgas Fondu biržas akcijutirdzniecības procesā ir tikai simboliska nozīme.Atbilstoši Rīgas Fondu biržas akciju tirdzniecībassistēmas salīdzinoši niecīgajam apjomam un nelielajaidarbības vēsturei, arī akciju riska analīzes process tiksveidots, ņemot vērā šos specifiskos apstākļus.Sistemātiskā un nesistemātiskā riskaanalīzeJebkurš investors pirms sava naudas kapitālainvestēšanas akciju tirgū tirgotajās akcijās veic ne tikaiakciju ienesīguma un likviditātes analīzi, bet arī šo akcijuriska analīzi, jo tieši ar riska analīzes palīdzībuinvestoram ir iespēja noteikt riska veidus, kuru dēļinvestors var neiegūt plānoto peļņu. Parasti risku iedaladivās lielās grupās: sistemātiskais risks (systematic risk)un nesistemātiskais risks (unsystematic risk). Līdz arto visi riska veidi pieder vai nu pie sistemātiskā riskagrupas, vai arī pie nesistemātiskā riska grupas.Atsevišķu autoru darbos (Ãàëàíîâ, 1998; Áåðçîí,1999) ir iespējams iegūt arī precīzāku sistemātiskā riskaun nesistemātiskā riska iedalījumu atsevišķos riskaveidos. Savukārt citu autoru darbos (Fabozzi, 1999)īpaši tiek izdalīti jau konkrēti riska veidi, no kuriem ir72 LLU Raksti 11 (306), 2004; 70-81

R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīzeIndeksos RICI un DJRSE iekļauto uzņēmumu raksturojumsDescription of companies included in indices RICI and DJRSE4. tabula / Table 4UzņēmumsCompanyLatvijas Gāze /Latvian GasLatvijas kuģniecība /Latvian Shipping CompanyVentspils nafta /Ventspils Oil TerminalLatvijas balzams /Latvian balsamDitton pievadķēžu rūpnīca /Ditton Motor Chain WorksGrindeks /GrindeksKaija /KaijaLiepājas metalurgs /Liepaja Steel WorksOlainfarm /OlainfarmNORD/LB Latvija /Bank NORD/LB LatvijaRīgas kuģu būvētava /Riga ShipyardRīgas Transporta flote /Riga Transport FleetValmieras stikla šķiedra /Valmiera Glass FibreKods 1Ticker 1GAZELASCOVNFTBALZDPKRGRDXKAIJLMETOLFAPLKBRKBVRTFLVLSSNozareIndustryGāzes ieguve, uzglabāšana, transportēšana,sadalīšana un realizācija /Extraction, storage, transportation, distributionand sales of gasKuģniecība, kravu pārvadājumi /Cargo shippingNaftas produktu pārkraušana un glabāšana /Transhipment and storage of oil productsDestilētu alkoholisko dzērienu ražošana /Manufacturing of distilled potablealcoholic beveragesGultņu, zobratu, pārnesumu, un piedziņaselementu ražošana /Manufacturing of bearings, gears, gearing anddriving elementsFarmaceitisko preparātu ražošana /Manufacturing of pharmaceutical preparationsZivju un zivju produktu pārstrāde unkonservēšana /Processing and preserving of fish and fishproductsČuguna, tērauda un ferosakausējumu ražošana /Manufacturing of basic iron,steel and ferro-alloysFarmaceitisko preparātu ražošana /Manufacturing of pharmaceutical preparationsNaudas starpniecība /Monetary intermediationKuģu būve un remonts /Building and repairing of shipsJūras un piekrastes ūdeņu transports /Sea and coastal water transportTekstilaudumu ražošana /Textile weavingSarakstsListOficiālais /OfficialOficiālais /OfficialOficiālais /OfficialOtrais /SecondOtrais /SecondOtrais /SecondOtrais /SecondOtrais /SecondOtrais /SecondOtrais /SecondOtrais /SecondOtrais /SecondOtrais /SecondKapitalizācija 2Capitalization 2223 440 00060 000 000104 479 5196 972 1171 406 0005 337 150774 4005 812 1741 290 48556 450 5095 137 1223 730 07716 493 2111– uzņēmuma nosaukuma saīsinātais apzīmējums Rīgas Fondu biržā / abbreviation of the company in the Riga StockExchange;2– uzņēmuma kapitalizācija latos (LVL) uz 2003. gada 30. jūniju / capitalization of the company in lats (LVL) on 30 June2003.Avots / Source: Guide to ..., 2003.jāatzīmē šādi riska veidi: cenu izmaiņas risks (price risk),maksātnespējas risks (default risk), inflācijas risks(inflation risk), valūtas apmaiņas kursu risks (exchangerate risk) un likviditātes risks (liquidity risk). Daļa nominētajiem riska veidiem pieder pie sistemātiskā riskagrupas, bet daļa – pie nesistemātiskā riska grupas.Latvijas akciju tirgus riska analīzes procesā īpašauzmanība ir jāpievērš cenu izmaiņas riskam,maksātnespējas riskam un likviditātes riskam. Cenuizmaiņas risks Latvijas akciju tirgū īpaši aktuāls bija1998. gadā, jo šī gada laikā bija novērojams dramatisksakciju cenu samazinājums, kas ļoti uzskatāmi ir redzams1. attēlā. Apskatot 1. attēlā redzamās DJRSE indeksaLLU Raksti 11 (306), 2004; 70-81vērtību izmaiņas 2001. gadā, var secināt, ka arī šajā gadāatsevišķu uzņēmumu akcijām bija straujš cenupalielinājums un tikpat straujš cenu samazinājums.Maksātnespējas risks ir aktuāls visos akciju tirgos, betit īpaši tādos akciju tirgos, kuros tiek tirgotas nesendibinātu uzņēmumu akcijas. Uzņēmumu, kuru akcijastiek tirgotas Rīgas Fondu biržā, darbības vēsture privātuakciju sabiedrību statusā ir salīdzinoši īsa, jo lielākādaļa uzņēmumu privatizācijas procesā no valstsuzņēmumiem kļuva par privātām akciju sabiedrībāmlaika posmā no 1996. gada līdz 1999. gadam. Līdz ar tomaksātnespējas risks Latvijas akciju tirgū ir diezganaktuāla problēma. Likviditātes risks ir viens no73

R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīzePunkti / Points1050100095090085080075070065060055050045040035030025020015010050002.04.9602.08.9602.12.9602.04.9702.08.9702.12.9702.04.9802.08.9802.12.9802.04.9902.08.9902.12.9902.04.0002.08.0002.12.0002.04.0102.08.0102.12.0102.04.02RICIDJRSEPeriods / PeriodPiezīme: autora veidots attēls, izmantojot Rīgas Fondu biržas statistikas datus par indeksu RICI un DJRSE vērtībuizmaiņām.Note: the figure, made by the author using statistical data of the Riga Stock Exchange, shows the fluctuation of indicesRICI and DJRSE values.1. att. Rīgas Fondu biržas indeksu vērtību izmaiņas laika posmā no 1996. līdz 2003. gadam.Fig. 1. Changes of the Riga Stock Exchange indices values within 1996–2003.02.08.0202.12.0202.04.0302.08.0302.12.03nozīmīgākajiem risku veidiem, kas traucē mazu akcijutirgu normālai darbībai. Tā kā Latvijas akciju tirgus,ņemot vērā tirgus kapitalizāciju, viennozīmīgi ir mazstirgus, tad arī likviditātes risks Latvijas akciju tirgū irviens no nozīmīgākajiem risku veidiem.Inflācijas riskam un valūtas apmaiņas kursu riskamLatvijas akciju tirgū ir mazāka nozīme nekā cenu izmaiņasriskam, maksātnespējas riskam un likviditātes riskam.Inflācijas riska nozīme Latvijas akciju tirgū ar katru gadusamazinās, jo kopš 1992. gada Latvijas ekonomikāinflācijas līmenim ir stabila tendence samazināties(Latvijas statistikas ..., 2002; Latvijas statistikas ...,2004). Inflācijas līmeņa izmaiņas ir kļuvušas daudzprognozējamākas, kas arī veicina inflācijas riskanozīmes samazināšanos Latvijas akciju tirgū. Arī cituar Latvijas makroekonomiskās situācijas izmaiņāmsaistīto risku veidu nozīme Latvijas akciju tirgus riskaanalīzes procesā ir salīdzinoši maza, jo saskaņā ar autoraveiktā pētījuma rezultātiem (Ķesteris-Mālkalns, 2001)makroekonomikas pamatrādītāju vērtību izmaiņas irkļuvušas stabilākas un makroekonomikas pamatrādītājuvērtību izmaiņas situāciju Latvijas akciju tirgū ietekmēļoti nenozīmīgi. Valūtas apmaiņas kursu risks netiekpieskaitīts pie Latvijas akciju tirgus nozīmīgākajiem riskuveidiem, jo Latvijas Bankas darbības rezultātā Latvijaslata apmaiņas kurss pret nozīmīgākajām ārvalstu valūtāmir salīdzinoši stabils un prognozējams (Latvijasstatistikas ..., 2001; Latvijas statistikas ..., 2003; Latvijasstatistikas ..., 2004).Kaut arī iepriekš tika analizēti dažādi akciju tirgusrisku veidi, tomēr ir vēl viens riska veids, kas iepriekšnetika apskatīts. Šo riska veidu varētu apzīmēt kāstratēģiskā investora risks. Tieši stratēģiskā investorarisks arī ir visnozīmīgākais Latvijas akciju tirgus riskaveids. Stratēģiskā investora risks izpaužas situācijās,kad uzņēmuma īpašnieku struktūrā ir viens īpašnieks(stratēģiskais investors), kuram pieder vairāk par 50%uzņēmuma akciju kapitāla. Šādi investori radās valstsuzņēmumu privatizācijas laikā, kad valsts uzņēmumaveiksmīgas turpmākās darbības nodrošināšanai vienaminvestoram tika pārdota uzņēmumu akciju kontrolpakete.Tieši īpašumā esošā uzņēmuma akcijukontrolpakete stratēģiskajam investoram ļauj vienpersoniskinoteikt uzņēmuma darbības stratēģiju. Arīdividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka stratēģiskieinvestori. Stratēģisko investoru darbība parastiir saistīta ar viņu personīgo interešu ievērošanu, kasbieži vien nesakrīt ar pārējo akcionāru interesēm. Laiuzskatāmāk tiktu parādīta uzņēmumu akciju kapitālakoncentrācija stratēģisko investoru īpašumā, 5. tabulāir apkopota informācija par indeksā RICI un indeksāDJRSE iekļauto uzņēmumu lielākajiem akcionāriempiederošajām akciju kapitāla daļām. Uzņēmumuapzīmēšanai gan 5. tabulā, gan arī visās turpmākajāstabulās un attēlos tiks izmantoti nevis 4. tabulas 1. slejāattēlotie uzņēmumu pilnie nosaukumi, bet gan 4. tabulas74 LLU Raksti 11 (306), 2004; 70-81

R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīze5. tabula / Table 5Indeksos RICI un DJRSE iekļauto uzņēmumu lielāko akcionāru struktūraStructure of major shareholders of companies included in indices of RICI and DJRSEUzņēmumsCompanyAkcionāriShareholdersUzņēmumsCompanyAkcionāriShareholdersGAZE(2003. gada 20. jūnijā / on 20 June 2003)RuhrgasAG – 28.28%JSC Gazprom – 25.00%SIA Itera Latvija – 25.00%E.ON Energie AG – 18.79%LMET(2003. gada 25. septembrī / on 25 September 2003)Sergejs Zaharjins – 48.99%Iļja Segals – 20.79%Kirovs Lipmans – 17.00%LASCO(2003. gada 27. jūnijā / on 27 June 2003)A/s Ventspils nafta – 31.27%Deutsche Bank TrustCompany Americas – 19.67%VAS Valsts sociālāsapdrošināšanas aģentūra – 10.00%BO VAS Privatizācijasaģentūra – 5.76%OLFA(2003. gada 25. jūlijā / on 25 July 2003)SIA Olmafarm – 75.93%VNFT(2003. gada 13. augustā / on 13 August 2003)JSC Latvijas naftas tranzīts – 42.00%Republic of Latvia – 38.60%PLKB(2003. gada 1. janvārī / on 1 January 2003)Norddeutche LandesbankGirozentrale – 98.90%BALZ(2003. gada 12. maijā / on 12 May 2003)S.P.I. Distilleries B.V. – 87.98%RKBV(2003. gada 1. janvārī / on 1 January 2003)JSC Remars – Rīga – 50.54%DPKR(2003. gada 14. aprīlī / on 14 April 2003)SIA Ditton Nams – 49.9%RTFL(2003. gada 23. maijā / on 23 May 2003)Lavinia Corporation Ltd – 76.14%Roundtable International Inc. – 9.21%GRDX(2003. gada 1. maijā / on 1 May 2003)Solem LLC (ASV) – 27.38%Anna Lipmane – 20.69%Vitalijs Gavrilovs – 14.00%Nordea Bank Finland PlcHelsinki clients – 10.69%VLSS(2003. gada 1. maijā / on 1 May 2003)P-D Glasseiden GmbH Oschatz – 45.30%Vitrulan Textilglas GmbH – 30.80%NCH Development Partners L.P. – 8.47%P-D-P Fiberglas Consulting, SIA – 4.59%KAIJ(2003. gada 7. jūlijā / on 7 July 2003)Imants Kalniņš – 49.50%Marinim Ltd – 14.25%Avots / Source: Guide to..., 2003.2. slejā attēlotie Rīgas Fondu biržā pieņemtie uzņēmumusaīsinātie apzīmējumi.Vienīgie uzņēmumi, kuriem saskaņā ar 5. tabulāredzamo informāciju nav spilgti izteikta vienanozīmīgākā īpašnieka, ir “Latvijas Gāze” (GAZE),“Latvijas kuģniecība” (LASCO) un “Grindeks”(GRDX). Kaut arī tādos uzņēmumos kā “Ventspilsnafta” (VNFT), “Ditton pievadķēžu rūpnīca” (DPKR),“Kaija” (KAIJ), “Liepājas metalurgs” (LMET) un“Valmieras stikla šķiedra” (VLSS) nevienam lielākajamakcionāram nepieder vairāk par 50% akciju kapitāla,tomēr arī šo uzņēmumu lielākie akcionāri ir klasificējamikā stratēģiskie investori. Situācija, kad uzņēmuma akcijukapitāls starp vairākiem lielākajiem akcionāriem irsadalīts salīdzinoši līdzīgās daļās, mazajiem investoriemir daudz izdevīgāka nekā situācija, kad visu uzņēmumadarbību kontrolē viens liels investors. Uzņēmumu“Latvijas Gāze”, “Latvijas kuģniecība” un “Grindeks”LLU Raksti 11 (306), 2004; 70-81gadījumā visi lielie investori, aizstāvot savas intereses,netieši veicina arī mazo investoru interešu ievērošanu.Šādā situācijā manipulācija ar uzņēmuma darbībaspatieso rezultātu atspoguļošanu oficiālajās uzņēmumadarbības atskaitēs ir apgrūtinoša. Arī peļņa tiek sadalīta,ievērojot nevis viena akcionāra intereses, bet vairākulielo akcionāru intereses, kas nozīmē, ka arī mazajiemakcionāriem dividenžu veidā ir iespēja iegūt maksimālilielu peļņas daļu, atbilstoši īpašumā esošo akcijuskaitam.Stratēģiskā investora risks būtiski ietekmē ne tikaiuzņēmumu realizēto dividenžu maksāšanas politiku, betarī akciju likviditātes izmaiņas. Uzņēmumu realizētāmazajiem investoriem nelabvēlīgā dividenžu politikatiešā veidā veicina mazo investoru nevēlēšanos investētsavu naudas kapitālu uzņēmumu akcijās. Savukārt mazoinvestoru nevēlēšanās investēt uzņēmumu akcijās tiešāveidā ietekmē uzņēmumu akciju likviditāti.75

Regresijas metodeAr regresijas metodes palīdzību parasti tieknovērtēta sakarība starp divu mainīgu lielumu vērtībuizmaiņām. Tiek pieņemts, ka viena mainīgā lielumavērtību izmaiņas ir atkarīgas no otra mainīgā lielumavērtību izmaiņām. Līdz ar to viens mainīgais lielums tieksaukts par atkarīgo mainīgo, bet otrs mainīgais lielumstiek saukts par neatkarīgo mainīgo. Akciju analīzesprocesā atkarīgais mainīgais ir konkrēta emitenta akcijuienesīgums. Savukārt neatkarīgais mainīgais parasti irattiecīgo akciju tirgu raksturojošā indeksa ienesīgums.Tā kā katru investoru interesē ne tikai veiktoinvestīciju ienesīgums, bet arī risks, tad, lai noteiktuakcijas ar vispieņemamāko sagaidāmo ienesīguma unriska līmeni, tiek izmantota regresijas metode. Izmantojotregresijas metodi, Latvijas akciju tirgu ir pētījuši vairākiautori (Korjakovs, 1997a; Korjakovs, 1997b; Korjakovs,1997c; Abrosimovs, 1998; Hazans, 1998; Biezais, 2000).Kaut gan minēto autoru pētījumos ir izmantota regresijasmetode, tomēr nevienā no tiem pētījuma laika periodsnav lielāks par vienu kalendāro gadu. Savukārt mūsupētījumā pētījuma laika periods ir pieci kalendārie gadi.Pētījumā neatkarīgā mainīgā funkcijas veic RīgasFondu biržas indeksu RICI un DJRSE ienesīgums. Paratkarīgo mainīgo tiek izmantots RICI indeksā un DJRSEindeksā iekļauto uzņēmumu akciju ienesīgums. Visiaprēķini ir balstīti uz Rīgas Fondu biržas informāciju(tai skaitā arī uz to informāciju, kas ir pieejama RīgasFondu biržas mājas lapā (Rīgas Fondu..., 2004)) parindeksu RICI un DJRSE vērtību izmaiņām un biržātirgoto uzņēmumu akciju cenu izmaiņām. Pilnīgiobjektīvam situācijas novērtējumam visos apskatāmajosregresijas gadījumos ir jābūt pilnīgi vienādiem pētījumulaika periodiem. Autora pētījumā (Ķesteris-Mālkalns,2002) tika veikta regresijas gadījumu ar atšķirīgiempētījumu laika periodiem salīdzinošā analīze. Tomērjāatzīst, ka šādā veidā objektīvi var salīdzināt tikaikonkrētā regresijas gadījuma indeksa un akcijas riskalīmeņus attiecīgajā pētījuma laika periodā. Visuuzņēmumu akcijām, kuras uz 2003. gada 1. jūliju bijaiekļautas RICI indeksā un DJRSE indeksā, kopējais uniespējami garākais pētījuma laika periods, kuru varizmantot, lai aprēķinātu atsevišķu regresijas gadījumuparametrus, ir pieci kalendārie gadi. Izņēmums ir tikaiuzņēmumu “Latvijas kuģniecība” un “NORD/LBLatvija” akcijas. Līdz ar to, izmantojot regresijas metodi,uzņēmumu “Latvijas kuģniecība” un “NORD/LBLatvija” akciju riska līmenis netiks analizēts. Izvēlētaispētījuma laika periods tiek sadalīts atsevišķosstarpperiodos. Katrs starpperiods atbilst vienamnovērojumam.Teorijā nekas nenorāda starpperiodu optimālākogarumu – diena, nedēļa, mēnesis vai ceturksnis. Arī uzkādu īpašu novērojumu skaitu teorija nenorāda,izņēmums ir statistiskā metodoloģija, kura nosaka, ka,izmantojot lielāku novērojumu skaitu, ir iespēja iegūtR. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīzeticamākas beta (β) vērtības (Fabozzi, 1999). Tas nozīmē,ka teorijā nav stingri noteikts kāds konkrēts optimālākaispētījuma laika perioda garums.Atsevišķu autoru darbos tiek ieteikts par pētījumalaika periodu izvēlēties piecus gadus, bet parstarpperiodiem izvēlēties mēnesi vai nedēļu (Fabozzi,1999). Tomēr citi autori aprēķinos par pētījuma laikaperiodu izmanto četrus gadus, bet par starpperioduizmanto ceturksni (Sharpe, 1999). Savukārt mūsupētījuma ietvaros pētījuma laika periods ir piecikalendārie gadi, bet starpperioda garums ir vienskalendārais mēnesis. Līdz ar to katra regresijas gadījumaparametru aprēķināšanai tiks izmantotas viena indeksa(RICI vai DJRSE) katra kalendārā mēneša ienesīgumavērtības un viena attiecīgajā indeksā iekļautā uzņēmumaakciju katra kalendārā mēneša ienesīguma vērtības parpētījuma laika periodu no 1999. gada līdz 2003. gadam.Uzņēmuma “Latvijas Gāze” akcijām pētījuma laikaperiods ir īsāks par pieciem kalendārajiem gadiem, jouzņēmuma “Latvijas Gāze” akcijas Rīgas Fondu biržāsāka tirgot 1999. gada februārī. Līdz ar to uzņēmuma“Latvijas Gāze” akcijām nav iespējams aprēķinātienesīgumu par 1999. gada janvāri. Tomēr, lai visuuzņēmumu akcijām pētījuma laika periods būtu pilnīgivienāds, tiek pieņemts, ka uzņēmuma “Latvijas Gāze”akciju ienesīgums 1999. gada janvārī ir tieši tāds patskā 1999. gada februārī. Tātad uzņēmuma “Latvijas Gāze”akciju ienesīgums 1999. gada janvārī ir – 5.41%, kas arīir redzams 6. tabulā. Rezultātā arī uzņēmuma “LatvijasGāze” akciju pētījuma laika periods ir tieši tāds pats kāvisu pārējo uzņēmumu akciju pētījumu laika periodi.Indeksu RICI un DJRSE, kā arī uzņēmumu akcijuienesīgumu izmaiņu novērojumi tika veikti par katrukalendāro mēnesi. Līdz ar to pētījuma laika periodā no1999. gada janvāra līdz 2003. gada decembrim kopā tikaveikti 60 novērojumi. Tas nozīmē, ka pētījuma laikaperiods tika sadalīts atsevišķos starpperiodos. Kopā ir60 starpperiodi.Kalendārā mēneša ienesīguma aprēķināšanai irizmantota šāda formula:⎛ P − P ⎞1 0r = ⎜ ⎟ × 100( 1 )⎝ P0⎠kur r – vienas akcijas vai indeksa ienesīgumsprocentos kalendārajā mēnesī k;P 1– vienas akcijas cena latos vai indeksa vērtībapunktos Rīgas Fondu biržā kalendārāmēneša k pēdējā tirdzniecības dienā;P 0– vienas akcijas cena latos vai indeksa vērtībapunktos Rīgas Fondu biržā kalendārāmēneša k-1 pēdējā tirdzniecības dienā.Aprēķinot ienesīgumu, formulā (1) nav atspoguļotaizmaksājamo dividenžu ietekme uz uzņēmuma akcijuienesīguma izmaiņām. Tā kā dividendes lielums uz vienuakciju, dividenžu aprēķināšanas datums un dividenžu76 LLU Raksti 11 (306), 2004; 70-81

R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīze6. tabula / Table 6Ienesīgums procentos kalendārajā mēnesī laika periodāno 1999. gada janvāra līdz 2003. gada decembrimProfitability percentage in a calendar month from January 1999 to December 2003Mēnesis /tMonthRICI DJRSE GAZE VNFT BALZ DPKR GRDX KAIJ LMET OLFA RKBV RTFL VLSS1 Jan.99 -6.76 -5.79 -5.41 -8.14 -16.09 -18.18 -10.00 -17.65 8.70 -12.50 -10.34 -7.50 13.512 Feb.99 0.14 -1.48 -5.41 -7.59 -6.85 11.11 55.56 57.14 4.00 0.00 3.85 -2.70 4.763 Mar.99 -4.19 -9.95 49.52 -21.92 -10.29 0.00 -10.71 -22.73 -3.85 -28.57 -14.81 0.00 6.824 Apr.99 8.69 10.65 8.28 7.02 -8.20 0.00 0.00 -5.88 -8.00 -10.00 4.35 5.56 8.515 Maijs 99 -3.31 -5.76 -0.59 -6.56 7.14 -20.00 -12.00 -12.50 -4.35 55.56 -4.17 -10.53 -7.846 Jūn. 99 -5.56 -1.76 0.00 -1.75 -6.67 12.50 18.18 0.00 4.55 -17.86 -8.70 -17.65 -2.137 Jūl. 99 1.10 -2.89 0.00 -10.71 -5.36 11.11 -15.38 0.00 13.04 0.00 0.00 7.14 4.358 Aug.99 2.66 -0.23 0.59 -6.00 -1.89 -20.00 13.64 14.29 -3.85 -4.35 -4.76 -3.33 -2.089 Sep.99 -10.12 -12.78 0.59 -25.53 -23.08 0.00 24.00 -12.50 24.00 -9.09 -15.00 -13.79 -19.1510 Okt. 99 2.43 7.18 1.75 28.57 2.50 12.50 3.23 0.00 -3.23 -25.00 5.88 -32.00 23.6811 Nov.99 4.86 6.32 2.87 22.22 2.44 -11.11 40.63 7.14 3.33 -13.33 5.56 0.00 0.0012 Dec.99 3.37 8.66 0.56 0.00 -4.76 62.50 -11.11 20.00 -3.23 0.00 -5.26 5.88 0.0013 Jan.00 5.26 14.90 13.89 -5.45 -7.50 0.00 -10.00 0.00 36.67 0.00 11.11 16.67 -6.3814 Feb.00 -3.21 -2.07 -2.44 -7.69 0.00 -7.69 -2.78 -27.78 -2.44 0.00 5.00 -4.76 -13.6415 Mar.00 13.97 18.02 -2.50 91.67 2.70 16.67 8.57 0.00 -12.50 -7.69 0.00 0.00 13.1616 Apr.00 -6.58 -3.76 -2.56 -10.87 -2.63 -7.14 0.00 -7.69 2.86 8.33 -4.76 -20.00 4.6517 Maijs 00 -6.05 -5.85 10.53 -20.73 0.00 -7.69 21.05 -8.33 -2.78 7.69 -5.00 -18.75 -13.3318 Jūn. 00 -3.79 2.89 14.29 12.31 -5.41 8.33 4.35 18.18 -14.29 -7.14 -10.53 -7.69 -5.1319 Jūl. 00 -4.34 -4.95 2.08 -16.44 2.86 0.00 -25.00 0.00 -6.67 38.46 11.76 -16.67 8.1120 Aug.00 8.88 17.45 16.33 8.20 0.00 7.69 38.89 7.69 7.14 5.56 0.00 20.00 -2.5021 Sep.00 3.96 11.03 12.98 28.79 2.78 0.00 6.00 -7.14 -3.33 5.26 0.00 -8.33 2.5622 Okt. 00 -1.53 2.68 11.18 -10.59 -2.70 0.00 -15.09 15.38 -3.45 -15.00 -5.26 -9.09 -10.0023 Nov.00 -0.15 3.25 -0.28 13.16 -5.56 -7.14 6.67 33.33 -17.86 0.00 5.56 -30.00 13.8924 Dec.00 -2.32 -2.56 0.84 -16.28 5.88 -7.69 0.00 0.00 4.35 -5.88 5.26 0.00 -2.4425 Jan.01 -3.87 1.35 3.61 2.78 2.78 -8.33 -6.25 -15.00 -4.17 -6.25 -15.00 -14.29 10.0026 Feb.01 -2.76 -0.36 -0.80 -4.05 -2.70 -9.09 -2.22 -11.76 -26.09 -6.67 11.76 0.00 0.0027 Mar.01 -2.92 -3.46 -2.97 -8.45 -2.78 -10.00 -6.82 40.00 -11.76 -7.14 -5.26 0.00 4.5528 Apr.01 -3.35 -0.66 3.06 -6.15 5.71 0.00 -2.44 -42.86 13.33 7.69 -11.11 0.00 4.3529 Maijs 01 7.75 2.57 4.05 -1.64 8.11 11.11 5.00 33.33 23.53 -14.29 0.00 16.67 6.2530 Jūn. 01 -3.19 2.10 4.16 0.00 -2.50 0.00 11.90 -18.75 -19.05 -8.33 0.00 -14.29 0.0031 Jūl. 01 -2.96 34.15 66.83 1.67 -7.69 -10.00 6.38 0.00 -23.53 -9.09 12.50 -16.67 -3.9232 Aug.01 0.18 6.93 6.73 14.75 8.33 0.00 0.00 7.69 7.69 -10.00 0.00 20.00 6.1233 Sep.01 -6.08 -24.28 -34.17 2.86 -7.69 0.00 -10.00 -7.14 28.57 -11.11 0.00 0.00 -7.6934 Okt. 01 0.03 8.75 14.89 1.39 0.00 -11.11 4.44 0.00 -33.33 0.00 0.00 16.67 8.3335 Nov.01 6.34 6.02 12.59 -9.59 0.00 12.5 8.51 23.08 0.00 25.00 5.56 0.00 -5.7736 Dec.01 5.08 13.38 9.87 3.03 2.78 -11.11 0.00 -12.50 0.00 -30.00 5.26 -28.57 12.2437 Jan.02 3.35 -6.35 -4.94 -10.29 -5.41 0.00 1.96 28.57 0.00 0.00 -5.00 40.00 -10.9138 Feb.02 4.58 -3.28 -4.72 0.00 2.86 0.00 1.92 11.11 16.67 28.57 5.26 0.00 2.0439 Mar.02 7.42 -4.73 -11.40 14.75 0.00 25.00 -3.77 20.00 14.29 11.11 20.00 0.00 2.0040 Apr.02 13.52 6.83 9.51 1.43 11.11 10.00 -1.96 58.33 18.75 -10.00 16.67 42.86 -1.9641 Maijs 02 2.45 -5.23 -7.33 4.23 -5.00 0.00 12.00 0.00 -5.26 11.11 14.29 0.00 2.0042 Jūn. 02 -4.50 -1.26 0.55 -9.46 0.00 0.00 1.79 -7.89 0.00 -10.00 -6.25 -20.00 -3.9243 Jūl. 02 2.89 0.53 -5.30 -7.46 2.63 0.00 1.75 8.57 27.78 11.11 -10.00 0.00 4.0844 Aug.02 -2.10 -4.51 -0.97 -1.61 -5.13 -9.09 1.72 -23.68 -8.70 20.00 3.70 12.50 1.9645 Sep.02 -3.21 2.72 0.19 -3.28 2.70 0.00 1.69 -13.79 4.76 -8.33 -7.14 -33.33 -3.8546 Okt. 02 -1.47 -3.98 0.58 3.39 2.63 0.00 0.00 -4.00 9.09 -9.09 -3.85 0.00 2.0047 Nov.02 2.63 -0.08 3.48 9.84 0.00 0.00 0.00 20.83 4.17 0.00 -8.00 16.67 -1.9648 Dec.02 0.24 -1.53 2.06 -5.97 10.26 10.00 -16.67 6.90 -8.00 -10.00 13.04 0.00 2.0049 Jan.03 1.78 0.61 0.18 -1.59 18.60 18.18 6.00 -25.81 0.00 11.11 -3.85 0.00 3.9250 Feb.03 5.77 5.72 0.37 12.90 7.84 -7.69 5.66 -8.70 8.70 30.00 0.00 0.00 1.8951 Mar.03 29.39 4.58 -0.18 7.14 178.18 75.00 -1.79 -47.62 40.00 23.08 28.00 28.57 1.8552 Apr.03 11.82 6.83 0.91 20.00 0.65 0.00 7.27 -18.18 31.43 12.50 25.00 22.22 9.0953 Maijs 03 5.35 2.18 0.36 8.89 -34.42 -14.29 15.25 55.56 -13.04 0.00 0.00 27.27 10.0054 Jūn. 03 3.43 1.15 0.90 2.04 -7.92 5.56 1.47 14.29 2.50 -5.56 -2.50 14.29 4.5555 Jūl. 03 13.63 6.58 0.54 11.00 6.45 21.05 1.45 6.25 31.71 23.53 15.38 12.50 2.9056 Aug.03 12.72 9.45 6.93 8.11 3.03 13.04 10.00 0.00 22.22 23.81 17.78 27.78 9.8657 Sep.03 3.13 -0.66 -1.66 10.00 7.84 0.00 14.29 23.53 7.58 19.23 3.77 -21.74 -1.2858 Oct. 03 0.99 -2.10 0.34 -8.33 0.91 3.85 9.09 -19.05 -1.41 9.68 -5.45 16.67 3.9059 Nov.03 -2.06 -2.63 -7.41 0.00 -5.41 0.00 -2.08 -17.65 1.43 0.00 -3.85 -4.76 -6.2560 Dec.03 5.17 4.51 0.00 14.88 -2.86 3.70 -2.13 7.14 23.94 -2.94 30.00 0.00 12.00t – novērojuma kārtas numurs / ordinal number of observation.Piezīme: autora aprēķini, izmantojot formulu (1) un Rīgas Fondu biržas informāciju par indeksu RICI un DJRSE vērtībuizmaiņām un šajos indeksos iekļauto uzņēmumu akciju cenu izmaiņām.Note: the author’s calculations, using formula (1) and the Riga Stock Exchange information on the changes of the indicesRICI and DJRSE values and on the changes of the companies’ share prices included in these indices.LLU Raksti 11 (306), 2004; 70-8177

R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīzeizmaksas datums ir zināmi jau iepriekš, tiek pieņemts,ka akciju tirdzniecības procesā tiek noteikta objektīvāakcijas tirgus cena, ņemot vērā arī iepriekšminētoinformāciju par akcijas dividendi. Līdz ar to ienesīgumuaprēķināšanas formulā (1) nav nepieciešams ietvertakcijas dividendes vērtību.Regresijas metodes mērķis, ja par kādas konkrētassakarības trenda vienādojumu izmanto lineārāsfunkcijas vienādojumu, ir parametru α un β vērtībasnoteikšana, kur β ir atsevišķa uzņēmuma akcijusistemātiskā riska rādītājs (Fabozzi, 1999; Ãàëàíîâ,1998; Áåðçîí, 1999). Lai varētu novērtēt biržas indeksaun akcijas ienesīgumu izmaiņu ciešumu, ir jāaprēķinakorelācijas koeficients cor. Savukārt akcijas ienesīgumaizmaiņu atkarību no biržas indeksa ienesīguma izmaiņāmnosaka ar determinācijas koeficienta R 2 palīdzību.Koeficientu β, α, cor un R 2 aprēķināšanai ir izmantotasšādas formulas:cor=⎡⎢T⎢ t⎣T∑xβ =Tt=11α =T2⎛− ⎜⎝∑xt ytT∑y1− βTR 2 = (cor) 2 , (5)kur x t– indeksa ienesīgums novērojumā t;y t– akcijas ienesīgums novērojumā t;T – kopējais novērojumu skaits.T∑xt=1T1−T1−⎛⎜T ⎝2t, ( 2 ), ( 3 )Balstoties uz Rīgas Fondu biržas informāciju parindeksu RICI un DJRSE vērtību izmaiņām un akciju cenuizmaiņām, tika aprēķināts RICI un DJRSE indeksu unšajos indeksos iekļauto uzņēmumu akciju ienesīgumskatrā kalendārajā mēnesī laika periodā no 1999. gadajanvāra līdz 2003. gada decembrim. Aprēķinos autorsizmantoja formulu (1). Iegūtās ienesīguma vērtības irredzamas 6. tabulā. Katram indeksam un visu uzņēmumuakcijām kopā tika izdarīti 60 novērojumi (T = 60).Izmantojot 6. tabulā apkopotās ienesīgumu vērtībasun formulas (2), (3), (4), (5), tika aprēķināti koeficienti β,α, cor, R 2 . Aprēķinātās koeficientu β, α, cor un R 2vērtības attēlotas 7. tabulā, kurā katrā atsevišķā rindā irparādīta pamatinformācija par katru regresijas gadījumu.Tt=1∑xt = 1t tt = 1T∑xtt=12⎞ ⎤ ⎡⎟ ⎥ × ⎢T⎠ ⎥⎦⎢ t⎣TT∑x∑yT∑ −t ∑ t∑∑xt= 1t=1tt= 1t= 1 t = 1Tx ytTxTt tt = 12T∑y⎞⎟⎠y2⎛− ⎜⎝T∑yt= 1t = 1t, ( 4 )2⎞ ⎤⎟ ⎥⎠ ⎥⎦tSlejās “Indekss” un “Akcija” ir redzams attiecīgaisindekss un akcija, kuru ienesīgumu vērtības irizmantotas konkrētajā regresijas gadījumā. Savukārtslejas “β”, “α”, “cor” un “R 2 ” satur informāciju paraprēķinātajām koeficientu β, α, cor un R 2 vērtībāmkatram regresijas gadījumam.Korelācijas koeficientu vērtības, kuras ir apkopotas7. tabulā, rāda, ka regresijas gadījumā, kad neatkarīgaismainīgais ir RICI indeksa ienesīgums, bet atkarīgaismainīgais ir uzņēmuma “Rīgas kuģu būvētava” (RKBV)akciju ienesīgums, sakarība ir visciešākā, jo korelācijaskoeficienta vērtības modulis (absolūtā vērtība) (|cor| =|0.626| = 0.626) ir vislielākais. Savukārt regresijasgadījumā, kad neatkarīgais mainīgais ir RICI indeksaienesīgums, bet atkarīgais mainīgais ir uzņēmuma“Latvijas Gāze” (GAZE) akciju ienesīgums, sakarība irvismazāk cieša, jo korelācijas koeficienta vērtībasmodulis (|cor| = |-0.016| = 0.016) ir vismazākais (Krastiņš,1998; Ñèãåë, 2002).Saskaņā ar 6. tabulas informāciju 2. attēlā (1. un 2.variantā) ir parādītas iepriekš minēto regresijasgadījumu, kuros indeksa un akcijas ienesīgumuizmaiņas ir: visciešākās (1. variants) un vismazāk ciešas(2. variants), korelācijas diagrammas. Izmantojotkorelācijas diagrammu ir iespējams vizuāli novērtētindeksa un akcijas ienesīgumu izmaiņu ciešumu.Korelāciju diagrammās, izmantojot 7. tabulā iegūstamoinformāciju, ir attēlotas arī atbilstošā regresijas gadījumateorētiskā regresijas līnija un regresijas vienādojums.Regresijas gadījumā, kuru vizuāli var novērtēt 2.attēla 1. variantā, indeksa un akcijas ienesīgumu izmaiņusakarība ir pozitīva, jo regresijas gadījumā, kadneatkarīgais mainīgais ir RICI indeksa ienesīgums, betatkarīgais mainīgais ir uzņēmuma “Rīgas kuģubūvētava” (RKBV) akciju ienesīgums (cor = 0.626),korelācijas koeficients cor > 0. Savukārt regresijasgadījumā, kuru vizuāli var novērtēt 2. attēla 2. variantā,indeksa un akcijas ienesīgumu izmaiņu sakarība irnegatīva, jo regresijas gadījumā, kad neatkarīgaismainīgais ir RICI indeksa ienesīgums, bet atkarīgaismainīgais ir uzņēmuma “Latvijas Gāze” (GAZE) akcijuienesīgums (cor = - 0.016), korelācijas koeficientscor 1, tad akcijasriska līmenis ir lielāks par akciju tirgus riska līmeni(Ãàëàíîâ, 1998; Áåðçîí, 1999), var konstatēt, katikai uzņēmumu “Ventspils nafta” (VNFT), “Latvijasbalzams” (BALZ), “Ditton pievadķēžu rūpnīca” (DPKR)un “Rīgas Transporta flote” (RTFL) akcijām riskalīmenis ir lielāks par Latvijas akciju tirgus riska līmeni.Šādam apgalvojumam nozīme ir tikai tad, ja pieņem, kaLatvijas akciju tirgus riska līmenis ir vienāds ar RīgasFondu biržas indeksa RICI riska līmeni.Novērtējot 7. tabulā apkopotās determinācijaskoeficientu R 2 vērtības, var secināt, ka Rīgas Fondu78 LLU Raksti 11 (306), 2004; 70-81

R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīzeAtsevišķu regresijas gadījumu raksturojošā informācijaInformation characterizing the cases of separate regression7. tabula / Table 7Indekss / Index Akcija / Share β α cor R 2RICI GAZE - 0.03 3.36 - 0.016 0.0003RICI VNFT 1.24 - 0.36 0.50 0.25RICI BALZ 2.18 - 2.06 0.59 0.35RICI DPKR 1.37 0.09 0.58 0.33RICI GRDX 0.21 2.98 0.11 0.01RICI KAIJ 0.42 1.26 0.13 0.02RICI LMET 0.97 1.61 0.42 0.18RICI OLFA 0.58 0.16 0.24 0.06RICI RKBV 0.96 0.10 0.626 0.392RICI RTFL 1.44 - 2.38 0.57 0.33RICI VLSS 0.33 1.07 0.28 0.08DJRSE GAZE 0.91 1.70 0.59 0.35DJRSE VNFT 0.94 0.23 0.48 0.23DJRSE BALZ 0.28 1.40 0.09 0.01DJRSE DPKR 0.26 2.11 0.14 0.02DJRSE GRDX 0.28 2.87 0.18 0.03DJRSE KAIJ 0.24 1.61 0.09 0.01DJRSE LMET - 0.28 3.86 - 0.15 0.02DJRSE OLFA - 0.15 1.49 - 0.08 0.01DJRSE RKBV 0.39 1.16 0.32 0.10DJRSE RTFL 0.18 - 0.09 0.09 0.01DJRSE VLSS 0.24 1.24 0.27 0.07Piezīme: autora aprēķini, izmantojot formulas (2), (3), (4), (5) un 6. tabulā apkopotos datus.Note: the author’s calculations, using formulas (2), (3), (4), (5) and data enclosed in Table 6.1. variants / Variant 1 2. variants / Variant 2RKBV ienesīgums / RKBV profitability g302520151050-10y = 0.9639x + 0.0964R 2 = 0.3919-15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 30-5GAZE ienesīgums / GAZE profitability g6555453525155-15-25y = -0.0313x + 3.3554R 2 = 0.0003-5-35 -25 -15 -5 5 15 25 35 45 55 65-15RICI ienesīgums / RICI profitability g-35RICI ienesīgums / RICI profitability gPiezīme: autora veidotas korelācijas diagrammas, izmantojot 6. un 7. tabulā apkopotos datus.Note: correlation diagrams made by the author, using the data enclosed in Tables 6 and 7.2. att. Korelācijas diagrammas.Fig. 2. Correlation diagrams.biržas indeksu RICI un DJRSE ienesīgumu izmaiņām irsalīdzinoši neliela ietekme uz šajos indeksos iekļautouzņēmumu akciju ienesīgumu izmaiņām. Tā kā lielākādeterminācijas koeficienta vērtība ir 0.392, tad tasnozīmē, ka regresijas gadījumā, kad determinācijasLLU Raksti 11 (306), 2004; 70-81koeficienta vērtība ir 0.392, 39.2% no uzņēmuma “Rīgaskuģu būvētava” (RKBV) akciju ienesīguma mainīgumaizskaidro RICI indeksa ienesīguma mainīgums, bet60.8% no uzņēmuma “Rīgas kuģu būvētava” (RKBV)akciju ienesīguma mainīguma var izskaidrot ar citu79

R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīzefaktoru ietekmi. Pārējos regresijas gadījumos RīgasFondu biržas indeksu RICI vai DJRSE ienesīgumamainīgums izskaidro vēl mazāku uzņēmumu akcijuienesīguma mainīguma proporciju. Līdz ar to ārpustirgusfaktoru ietekme uz akciju ienesīgumu izmaiņām irdiezgan izteikta.Secinājumi1. Kaut arī Latvijas akciju tirgus kapitalizācijasvērtība 2003. gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, irpalielinājusies gandrīz trīs reizes, tomēr, neskatoties uzstrauju tirgus kapitalizācijas palielinājumu, Latvijasakciju tirgus kapitalizācijas vērtība ir būtiski mazāka netikai par ASV, Japānas, Anglijas vai Vācijas akciju tirgukapitalizācijas vērtībām, bet arī par tādu bijušā padomjubloka valstu kā Polijas, Ungārijas vai Čehijas akcijutirgu kapitalizācijas vērtībām.2. Latvijas akciju tirgus analīzes procesā, analizējotatsevišķus riska veidus, investoram īpaša uzmanība irjāpievērš cenu izmaiņas riskam, maksātnespējas riskamun likviditātes riskam, jo tieši šie riski var būtiskisamazināt investora plānoto investīciju ienesīgumalīmeni.3. Visnozīmīgākais Latvijas akciju tirgus riska veidsir stratēģiskā investora risks, kas izpaužas kā vienainvestora, kura īpašumā ir uzņēmuma akcijukontrolpakete, spēja vienpersoniski noteikt ne tikaiuzņēmuma darbības stratēģiju, bet arī dividendēsizmaksājamo uzņēmuma peļņas daļu.4. Novērtējot determinācijas koeficienta R 2 vērtības,var apgalvot, ka Rīgas Fondu biržas indeksu RICI unDJRSE ienesīgumu izmaiņām ir salīdzinoši nelielaietekme uz šajos indeksos iekļauto uzņēmumu akcijuienesīgumu izmaiņām, bet ārpustirgus faktoru ietekmeuz akciju ienesīgumu izmaiņām ir diezgan izteikta.5. Tā kā ārpustirgus faktoru ietekme uz Rīgas Fondubiržas indeksos RICI un DJRSE iekļauto uzņēmumuakciju ienesīgumu izmaiņām ir salīdzinoši lielāka parattiecīgi indeksa RICI un indeksa DJRSE ienesīgumaizmaiņu ietekmi, tad, novērtējot konkrēta uzņēmumaakciju investīciju kvalitātes līmeni, akciju emitentadarbības analīze ir nozīmīgāka nekā situācijas akcijutirgū kopumā analīze.Literatūra1. Abrosimovs, G. (1998) Kā pareizi ieguldīt naudu.Bizness&Baltija, 1998. gada 6. janvāris, 5. lpp.2. Biezais, M. (2000) Vērtspapīru riska rādītājuaprēķins Latvijā. LU FI zinātniskie raksti, 2000, Nr. 2,27.–36. lpp.3. Fabozzi, F. J. (1999) Investment Management(second edition). New Jersey: Prentice-Hall, Inc., 837pp.4. Gada pārskats 2000. (2001) Rīgas Fondu birža,40 lpp.5. Gada statistikas apskats 2003. (2004) RīgasFondu birža, 20 lpp.6. Guide To Listed Securities 2003. (2003) RigaStock Exchange, 68 pp.7. Hazans, M. (1998) Risks un ienesīgums fondubiržās. Bizness&Baltija, 1998. gada 20. janvāris, 7. lpp.8. Korjakovs, A. (1997a) Akciju vērtība pieaugs!Latvijas ekonomists, 1997, Nr. 9, 76.–78. lpp.9. Korjakovs, A. (1997b) Latvijas fondu tirgusindikatori. Latvijas ekonomists, 1997, Nr. 8, 62.–67. lpp.10. Korjakovs, A. (1997c) Privatizācija iziet finišataisnē. Latvijas ekonomists, 1997, Nr.10, 57.–63. lpp.11. Krastiņš, O. (1998) Statistika un ekonometrija.Rīga: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde,436 lpp.12. Kesteris-Malkalns, R. (2000) Latvian CapitalMarket: Development, Problems, Solutions.International Scientific Conference “AgriculturalEconomics and Management – 2000” Researchpapers, 2000 (November). Kaunas: LithuanianUniversity of Agriculture, pp. 239–249.13. Ķesteris-Mālkalns, R. (1999) Latvijas vērtspapīrutirgus aktualitātes. Biznesa augstskolas “Turība”starptautiskās zinātniskās konferences“Uzņēmējdarbības vide: tiesiskā bāze un kvalitāte”zinātnisko rakstu krājums. Rīga, 143.–147. lpp.14. Ķesteris-Mālkalns, R. (2000) Investīcijupiesaistīšanas iespējas Latvijas fondu tirgū. LatvijasLauksaimniecības universitātes starptautiskāszinātniskās konferences “Lauku attīstība integrējotiesEiropas Savienībā” zinātnisko rakstu krājums.Jelgava, 256.–263. lpp.15. Ķesteris-Mālkalns, R. (2001) Latvijastautsaimniecības makroekonomisko rādītāju izmaiņuietekme uz Rīgas Fondu biržā apgrozībā esošo akcijuvērtību. Latvijas Lauksaimniecības universitātesstarptautiskās zinātniskās konferences “Laukuattīstības problēmu risinājumi” zinātnisko rakstukrājums. Jelgava, 163.–171. lpp.16. Ķesteris-Mālkalns, R. (2002) Regresijas analīzespielietojums Latvijas akciju tirgū. LatvijasLauksaimniecības universitātes Starptautiskāszinātniskās konferences “Lauku attīstības iespējas unrisinājumi XXI gs. sākumā” zinātnisko rakstu krājums.Jelgava, 147.–156. lpp.17. Latvijas statistikas gadagrāmata 2001. (2001)Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 249lpp.18. Latvijas statistikas gadagrāmata 2002. (2002)Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 269.lpp.19. Latvijas statistikas gadagrāmata 2003. (2003)Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 272lpp.20. Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 12(115)/2003. (2004) Latvijas Republikas Centrālā statistikas80 LLU Raksti 11 (306), 2004; 70-81

R. Ķesteris-Mālkalns Finanšu investīciju riska analīzepārvalde, 140 lpp.21. Rīgas Fondu biržas mājas lapa: http://www.rfb.lv– Resurss aprakstīts 2004. gada janvārī.22. Sharpe, W. F., Alexander, G. J., Bailey, J. V. (1999)Investments (sixth edition). New Jersey: Prentice-Hall,Inc., 962 pp.23. World Development Indicators 2000. (2000) TheWorld Bank, 389 pp.24. World Development Indicators 2001. (2001) TheWorld Bank, 396 pp.25. World Development Indicators 2002. (2002) TheWorld Bank, 405 pp.26. World Development Indicators 2003. (2003) TheWorld Bank, 391 pp.27. Áåðçîí, Í. È., Áóÿíîâà, Å. À.,Êîæåâíèêîâ, Ì. À., ×àëåíêî, À. Â. (1999)Ôîíäîâûé ðûíîê. Ìîñêâà: Âèòà-Ïðåññ, 400 ñ.28. Ãàëàíîâ, Â. À., Áàñîâ, À. È. (1998)Ðûíîê öåííûõ áóìàã. Ìîñêâà: Ôèíàíñû èñòàòèñòèêà, 352 ñ.29. Ñèãåë, Ý. Ô. (2002) Ïðàêòè÷åñêàÿáèçíåñ – ñòàòèñòèêà (ïåðåâîä ñ àíãëèéñêîãî).Ìîñêâà: Âèëüÿìñ, 1056 ñ.LLU Raksti 11 (306), 2004; 70-8181

LLU Raksti Nr. 11 (306)Atbildīgais redaktors Valdis KlāsensParakstīts iespiešanai 01.06.2004.Iespiests Jelgavas tipogrāfijāJelgavā, Raiņa ielā 27