10.07.2015 Views

Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

Nr.2(10) / 2013.gada jūnijs - Par es.gov.lv

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

2013/2


Izdevumu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadībaspartnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.Izdevuma autors uzņemas pilnu atbildību par izdevuma saturu, un Eiropas Komisijaneatbild par to, kā var tikt izmantota izdevumā iekļautā informācija.Redakcijas kolēģija:Daunis Auers (Latvijas Universitāte), Andris Gobiņš (Eiropas Kustība Latvijā),Māris Graudiņš (Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā), Guna Japiņa (LatvijasĀrlietu ministrija), Mindaugs Jurkins (Viļņas Universitāte), Anna Marija Legloaneka(Starptautisko studiju un pētījumu centrs, Sciences Po), Imants Lieģis, Žaneta Ozoliņa(Latvijas Universitāte), Fabricio Tasinari (Dānijas Starptautisko pētījumu institūts),Bens Tonra (Dublinas Universitāte).Zinātniskā redaktore Žaneta OzoliņaProjekta vadības grupa Iveta Reinholde, Nora VanagaLiterārā redaktore Inga Kanasta-ZabarovskaAngļu valodas redaktore Zinta UskaleMaketētāja Inese SilinieceMāksliniece Kristīne PlūksnaRedakcijas kolēģijas adrese:Latvijas Politologu biedrībaLomonosova iela 1A, Rīga, LV-1019Tālrunis: 67140533e-pasts: info@politologubiedriba.lvwww.politologubiedriba.lvISSN 2243-6049Iespiests SIA Dardedze hologrāfijaĶengaraga iela 10a, Rīga


SatursRedaktora sleja 5Inga Skujiņa. The Baltic Sea Strategy as a Momentum for RegionalDevelopment and the Baltic EU Council Presidencies 7I. Eiropas Savienības institūcijas 13Zane Šime. Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionamnacionālā koordinācija 13II. Eiropas Savienības politikas 29Arvils Zeltiņš. Latvijas iespējas ES Stratēģijas Baltijas jūrasreģionam kontekstā 29Dins Merirands, Marija Zjurikova. Sadarbība enerģētikas jomāES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros 42Alexander Sergunin. Russia and the EU Strategy for the BalticSea Region: bridging a (mis)connection gap 54III. Intervija 73Ina Strazdiņa. Ūdeņi vieno un liek rīkoties. Baltijas jūras reģionastratēģija var palīdzēt investīcijām. Intervija ar EiropasKomisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorātaģenerāldirektora vietnieku Normundu Popenu 73IV. PREZIDENTŪRAS Aktualitātes 79Marika Laizāne-Jurkāne. ES Padomes prezidentūras: neizniekot iespējas 79Žaneta Ozoliņa, Toms Rostoks. Baltijas Attīstības foruma samitā gūtāsmācības Latvijas prezidentūrai 87


Redaktora sleja 5Redaktora slejaTieši pirms gada Latvijā aizsākās sabiedriskās diskusijas par Latvijasprezidentūras ES Padomē 2015. gadā iespējamajām prioritātēm. Pesimistiapgalvoja, ka process ir sācies par vēlu, ka vilciens jau ir aizgājis un ka citasdalībvalstis visu izlems mūsu vietā. Savukārt optimisti uzskatīja, ka, iespējams,par prioritātēm spriežam par agru, jo mūsdienu straujo pārmaiņulaikmetā nespējam prognozēt pat to, kas notiks pēc pusgada. Lai arī kādistrīdi bijuši par gatavošanās prezidentūrai tempiem, diskusiju rezultātā tikasagatavots bagātīgs idejiskais piedāvājums, kas ļaus izdarīt politisko izvēli.Kādēļ šis ekskurss pērnā gada notikumos? Tādēļ, ka viena no prioritātēm,kuru visbiežāk minēja dažādu nozaru speciālisti, bija sadarbība Baltijas jūrasreģionā (BJR) un ES stratēģija šai ģeogrāfiskajai telpai. Šis žurnāla numursir veltīts tieši BJR tematikai, tāpēc aktuāls ir jautājums par to, kā Latvijasprezidentūras ES Padomē prioritāšu sarakstā iekļaut BJR nozīmīgus jautā -jumus. Protams, prioritāro tēmu nosaukšana nav liela māksla, taču to piepildīšanaar saturu ir jau krietni grūtāks uzdevums. To vieglāku padarīja29.–30. maijā Rīgā notikušais Baltijas Attīstības foruma (Baltic DevelopmentForum) samits, kurš jau tradicionāli pulcē kopā ap pustūkstoti augsta līmeņapolitisko lēmumu pieņēmēju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju ekspertuun speciālistu. Tā bija unikāla iespēja pārbaudīt Latvijas prezidentūras ieceresun papildināt tās ar jaunām idejām.Šajā žurnālā apkoptie raksti precīzi atspoguļo arī samitā izskanējušāspārdomas, tādējādi sniedzot intelektuālo vielu pārdomām Latvijas prezidentūrasgatavotājiem. Viena no tēmām, kas izskanēja diskusijās, un par kuružurnāla lappusēs raksta Marika Laizāne-Jurkāne, ir reģiona valstu, tai skaitāBaltijas valstu, spēja koordinēt BJR tematiku savās prezidentūrās. ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) var kļūt par vienojošo faktoruIgaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentūrās. Lai arī pagaidām Baltijasvalstu sadarbība gaidāmo prezidentūru kontekstā ir vērtējama kā vāja, tomērtā varētu pastiprināties pēc Lietuvas (2013. gads) un vēl jo vairāk pēc Latvijas(2015. gads) ES Padomes prezidentūras.


6Redaktora slejaViens no ESSBJR galvenajiem uzdevumiem bija veicināt makroreģio -nālo stratēģiju pārvaldības modeļu attīstīšanu, kas kļūst par ikdienas nepieciešamībutik daudzskaitlīgā valstu apvienībā, par kādu kļuvusi ES. ZaneŠime savā rakstā atgādina, ka reģionālā pārvaldība ir tieši tik stipra, cik spēcīgair iesaistīto valstu vēlme attiecīgo sadarbību padarīt par nacionāla līmeņaprioritāti. Šo domu intervijā apstiprina arī Eiropas Komisijas Reģionālāsattīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Normunds Popens.ESSBJR ietvaros Latvija kopā ar Dāniju ir enerģētikas prioritātes koordinatore.Tas dod iespēju izmantot šo jomu kā vienu no starpsektorālajāmprioritātēm. Par to, kā Latvijai sokas šajā jomā un kādas ir Latvijas interesesattiecībā uz ESSBJR enerģētikas prioritāti, raksta Dins Merirands un MarijaZjurikova.ESSBJR stratēģisko mērķu sasniegšana ir atkarīga no daudzu atsevišķuprojektu realizācijas, tāpēc ir būtiski periodiski veikt inventarizāciju, laiizvērtētu projektu nodrošināto pievienoto vērtību. To šajā žurnāla numurāattiecībā uz Latviju veic Arvils Zeltiņš, taču jautājums par to, kā notiek šīinventarizācija reģionālā līmenī un kā tā atspoguļosies Latvijas prezidentūrasietvaros, paliek atklāts. Savukārt par ESSBJR ārējiem aspektiem raksta AleksandrsSerguņins, kurš piedāvā Krievijas skatījumu uz Krievijas-ES attiecībāmBaltijas jūras reģionā. Ņemot vērā Krievijas nozīmīgo klātbūtni BJR,ir jāmeklē veidi, kā Krieviju iesaistīt stratēģijas mērķu īstenošanā. Varbūt šojautājumu Latvijai vajadzēs risināt savas ES Padomes prezidentūras laikā?Ieteikumus Latvijas prezidentūrai attiecībā uz BJR iespējamajām prioritātēmlasītājs atradīs aktualitāšu sadaļā.Žaneta Ozoliņa, LU profesore,žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” zinātniskā redaktoreToms Rostoks, LU docents, izdevuma līdzredaktors


The Baltic Sea Strategy as a Momentumfor Regional Development and the BalticEU Council PresidenciesSpeech delivered at the 15th Baltic DevelopmentForum SummitInga Skujiņa,Head of the Secretariat of the Latvian Presidencyof the Council of the European UnionDear Ladies and Gentlemen, Colleagues,It is a great honour of mine to be on this panel alongside such excellentspeakers. Over the next several minutes I would like to share with you myviews on the importance of the regional aspects of the EU Strategy for theBaltic Sea region in the context of the upcoming Latvian Presidency ofthe Council of the European Union.It is no surprise that the Lithuanian Presidency is planning on de votingsignificant attention to the Baltic Sea Strategy. Taking into account theregional development potential that the Strategy possesses, it is essentialthat our Lithuanian colleagues are successful in finding sustainable politicalsupport for both individual projects and the Strategy in general.The success of the EU Strategy for the Baltic Sea Region is of crucialimportance for the institutional and political cooperation projects betweenpublic institutions of the European Union countries around the Baltic Sea.The “Baltic Sea Strategy” could become a new landmark for regional publiccooperation within the European Union. Based on adherence to the sameliberal democratic values of tolerance and inclusion, all of the countriesand their administrative apparatuses already share common ground for


8Inga Skujiņacooperation. Thus, the implementation of individual projects and “gettingthe job done” must be the guiding attitude not only among officials, butalso politicians, non-governmental organizations and societies. Differentlanguages or historical experiences, or false stereotypes, should not preventus from achieving economic wellbeing, introducing social and economicopportunities and freedoms, and permanent civic interaction.Thus, within the time left for my presentation, I would like to emphasisethree aspects that we should take into account when thinking about region -alism and regional political development around the Baltic Sea. The first isgaining an understanding of the place of the Baltic region in the changingEuropean Union. The second is the necessity to identify the immediateconcerns of the region and business opportunities therein. The third is thefuture of the EU Strategy for the Baltic Sea Region in the context of theLithuanian and Latvian Presidencies of the Council of the European Union.The European Union is at a crossroads. I must emphasise again — theEU is at a crossroads. Traditionally, the European Union has been shapedby the different external or internal processes and challenges it has faced.Challenges have toughened the union and shaped the formation of theeconomic and political community in Europe. The current sovereign debtcrisis and ideas on the Banking Union, Budgetary Union and completing theEconomic and Monetary Union by introducing fiscal coordination methodshave resulted in discussions on the federal future of the EU. European Unioninstitutions naturally seek greater coordination and we can observe an ErnstHaas neo-functionalist “spill-over effect” in the speeches of the Presidentsof the European Union Council and the European Commission.But one aspect is rather obvious: we cannot argue that the EuropeanCommission is not willing to find solutions for the population of the wholeEuropean Union. We cannot say that the Commission does not care aboutall of the regions and countries in the European Union. Its support for theBaltic Sea Strategy and interest in the implementation of regional projectsis clearly stated multiple times. And the ball now is in the hands of themember states, their entrepreneurs, politicians and administrators. It is theresponsibility of the EU member states around the Baltic Sea to demonstratetheir leadership and resolution in utilising the potential for the integrationof historically, economically, socially, linguistically and culturally diversecountries.


The Baltic Sea Strategy as a Momentum for Regional Development and the Baltic EU Council... 9Thus, Europe is on the path of further integration. We need to continuedeepening our integration efforts in the region as well. Regional integrationis essential for the wellbeing and prosperity of the population around theBaltic Sea. The Open Method of Coordination that the “Baltic Sea Strategy”represents does not require EU treaty changes or new institutions. On thecontrary, it requires a more efficient and more integrated use of the existingmechanisms and existing domestic administrative institutions and businesses.The European Union is seeking a new integration model, with anemerging core of more deeply integrated and coordinated countries. To mymind, it is just natural that the Baltic Sea region should be represented asprofoundly as possible.So I turn to the second point of my speech — the immediate necessitiesin the Baltic Sea region that provide business opportunities. The Baltic Searegion, as mentioned, is among the most diverse and culturally rich regionsin the world. It combines well established, politically mature societies withnewcomers to world politics who have had dramatic political and economictransformation experiences. Economically, the region includes some of therichest countries in the world with the Welfare State capitalist model, as wellas countries that have a relatively recently introduced liberal, open marketsystem. What they all have in common is a willingness to provide theirpopulations and their entrepreneurs with the opportunities and possib il -ities to become world leading businesses.Therefore, it is essential for all of our countries, alongside our politi -cians and public officials, to build on these opportunities. We must buildopportunities for quick, easy and efficient ways of communicating, co m -muting and collaborating. It is our duty to facilitate the emergence of acommon digital market in the region, improve transport and transit routes,provide energy resources by integrating our electricity markets and diver -sifying our gas markets, and prepare an environment for scientific ex cellence.It is a necessity that we use the geographical location of the Baltic States,including both emerging connections like the Northern Distribution Networkand the Baltic Sea itself, to bring both halves of the Baltic Sea into asingle system.Our Nordic partners have demonstrated their interest in doing businessin the Baltic States not only by providing local economies with financialcapital for companies, but also through direct investment in local companies.


10Inga SkujiņaWe see that their business interests are present, and it’s our task to reducethe hurdles they face. We see economic interaction in traditional spheres,but we should not forget about business opportunities in the environmentalsphere as well. The purity of the Baltic Sea is essential not only for the peopleliving in the Baltic Sea region — it is important for employment in fisheries,maritime sports and recreational tourism. Many of the most environ -mentally friendly countries in the world are located around the Baltic Sea.By improving maritime ecology the whole region could become a trademark.Therefore, we need to predominantly think outside of the box whenaddressing the social, economic, environmental, infrastructural and othernecessities in the region. And, of course, entrepreneurs are among the mostinventive and original people. Finding support for the Baltic Sea regionamong established and emerging businesses is fundamental for the success ofthe Baltic Sea Strategy. An innovative approach based upon popular demand,with administrative support from state authorities and financial assistancefrom the European Union, sounds like a mix for success to me.The last, but surely not the least point I would like to stress is the importanceof the Baltic Sea region and the Baltic Sea Strategy in the upcomingpresidencies of the Council of the European Union. As the Latvian presidencywill start a year after the Lithuanian presidency will end, we will havea little bit of time to understand where we stand and how we should proceedwith this regional project. I can only wish my Lithuanian colleagues the verybest results and thank them for returning this regional and replicable formatof cooperation to the EU agenda.Although discussions on the Latvian presidency priorities are underway,I personally see the Baltic Sea Strategy as an essential constitutive elementof our presidency. The Latvian presidency and Secretariat will proceed basedupon the legacies of the Lithuanian presidency and how our Lithuaniancolleagues will want to see the continuation of their work on the promotionof the “Baltic Sea Strategy”.It is our interest — the interest of all of us living around the BalticSea — to make the region ecologically sustainable, socially inclusive andeconomically excellent. And it is not only my hope — it is also the mind ofthe Minister of Finance of Latvia, Mr. Andris Vilks, who recently expressedhis belief that the Baltic Sea region has the potential to become the fastest


The Baltic Sea Strategy as a Momentum for Regional Development and the Baltic EU Council... 11growing part of the European Union not only for the next couple of years,but even the next several decades.Therefore, it is the task of both our presidencies and public institutions,it is the obligation of our political elite, it is the interest of our businesses,and it is the necessity of our peoples to see the Baltic Sea region achieveexcellence. And I see the main instrument for this in the European UnionStrategy for the Baltic Sea region.The world is changing not only politically, but economically and environmentallyas well. The European Union is changing. The peevish cooperationbetween the politicians and public institutions of the member states of theStrategy must also change for good.Ladies and gentlemen, thank you!


Eiropas Savienības institūcijas, 13.–28. lpp. 13IEiropas Savienības institūcijasEiropas Savienības Stratēģijas Baltijasjūras reģionam nacionālā koordinācijaZane Šime,politoloģeIr pagājuši trīs gadi, kopš uzsākta Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijasjūras reģionam īstenošana. Šī pieredze ir vērtīgs materiāls analīzei, lainoskaidrotu, vai sākotnējais apgalvojums, ka stratēģija veicinās ciešākusavstarpējo koordināciju un saskaņotāku Baltijas jūras reģiona problēmurisināšanu, ir izrādījies patiess. Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu par EiropasSavienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam dalībvalstu nacionālās ko -or dinācijas praksi kontekstā ar jaunu makroreģiona institūciju veidošanasaizliegumu, kā arī identificēt nacionālo koordinācijas modeļu attīstībasperspektīvas.Atslēgvārdi: Baltijas jūras reģions, Eiropas Savienība, stratēģija.Three years have passed since the beginning of the implementation ofthe European Union Strategy for the Baltic Sea Region, which makes itpossible to draw conclusions about the potential of the strategy to forgecloser ties between various actors in the region, and ensure a more coherentproblem-solving approach. The aim of this article is to show how thestrategy’s member states have adjusted their national coordination to oneof the so-called "No's", namely no new institutions. This article also providesbrief reflections on possible future trends of national coordination.Keywords: Baltic Sea Region, European Union, strategy.


14Zane ŠimeEiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) kāpirmā Eiropas Savienības (ES) makroreģionālā stratēģija tika apstiprināta2009. gada oktobrī. Tā bija veidota kā inovatīvs, visaptverošs ietvars ciešākaisadarbībai starp ES dalībvalstīm Baltijas jūras reģiona labklājības un videskvalitātes stiprināšanai. Par stratēģijas vērienu liecina septiņpadsmit prioritātesun tām pakārtotie vairāki desmiti aktivitāšu. Tā kā pēc 2004. gadaES paplašināšanās nestajām izmaiņām starpvalstu sadarbības joma nebijaguvusi kvalitatīvi jaunu un pārliecinošu impulsu, 1 izstrādes procesā uz stratēģijutika liktas lielas cerības, ka tā varētu piešķirt jaunu stimulu sadarbībaiBaltijas jūras reģionā. Lai šo vērienīgo pasākumu ietvaru spētu sekmīgiīstenot un attaisnot uz ESSBJR liktās cerības, starp iesaistītajām pusēm bijanepieciešams sadalīt virkni koordinēšanas un vadīšanas funkciju. Atbildībassadales un pārvaldības procesa analīze ir viens no veidiem, kā iespējamsgūt ieskatu, kāda ir bijusi stratēģijas ietekme uz nacionālajām pieejām saistībāar sadarbību Baltijas jūras reģionā, un kādi izaicinājumi vēl ir jāpārvar.Turklāt ir atrisinātas stratēģijas īstenošanas pirmajos divos gados valdījušāsneskaidrības, piemēram, tas, kāda līmeņa jeb cik plaši pilnvarotus pārstāvjusir nepieciešams deleģēt vienam vai otram stratēģijas koordinācijas amatam. 2Tādējādi pašlaik kopumā ir noslēdzies sava veida eksperimentālais process,kuru raksturoja dalībvalstu un Eiropas Komisijas konsultācijas ar nolūkupanākt vienotu izpratni par dažādu koordinācijas elementu lomu. Darbsturpinās pie ieviesto koordinācijas un komunikācijas struktūru pilnveidošanas.Pirmo trīs stratēģijas ieviešanas gadu pieredze sniedz arī informācijupar to, kā stratēģijā iesaistītās puses ietekmē viens no tā dēvētajiemtrīs aiz liegumiem (angļu val. — three "No's") — nekādas jaunas iestādes. 3Turpmākajā izklāstā tiks sniegta informācija par stratēģijas dalībvalstu na -cio nālās koordinācijas mehānismiem. Izvērtējot pieredzi, tika secināts, kaiepriekš minētais aizliegums ietekmē stratēģijas dalībvalstu koordinācijaspraksi, un skaidrots vai tiešām pietiek vienīgi ar makroreģionālo stratēģiju, laibez jaunām administratīvām vienībām sekmētu ciešāku sadarbību reģionā.1Rostoks T. Integrācija un reģionalizācija Baltijas jūras reģionā. Promocijas darbs. Rīga, 2008,234. lpp.2Jõesaar-Ruusalu J. The European Union Strategy for the Baltic Sea Region — where do westand today? Baltic Rim Economies. No. 1, 2012, p. 26.3Divi pārējie aizliegumi ir “nekādi jauni noteikumi” un “nekāds jauns finansējums”.


Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam nacionālā koordinācija 15Nacionālie koordinācijas modeļiStratēģijā iesaistīto ES dalībvalstu nacionālie koordinācijas modeļi irviens no ESSBJR īstenošanas veicinātājiem. Šajos modeļos iesaistītās personasir daļa no ESSBJR virtuālo komandu tīklā 1500 iesaistītajiem dalībniekiem.4 Jāņem vērā, ka stratēģija ietver astoņas valstis, kurām raksturīgasatšķirīgas nacionālās un reģionālās pārvaldības sistēmas, teritoriālā platībaun institūciju kompetences, kā arī atbildības jomu dalījums starp ministrijām.Tā kā stratēģija bija veidota ar nodomu to iestrādāt jau pastāvošāspārvaldības struktūrās, iepriekš minētās nianses ir noteikušas atšķirības starpnacionālo koordinēšanas modeļu veidošanos, uzbūvi un darbības intensitāti.Tomēr neatkarīgi no katras valsts koordinācijas modeļa īpatnībām, katrs notiem ietver ESSBJR nacionālo kontaktpunktu jeb kontaktpersonu un Rīcībasplāna prioritātes koordinatoru vai koordinatorus, kuru skaits ir atkarīgs notā, par cik prioritātēm katra valsts vai tās administratīvā vienība ir uzņēmusiesatbildību vai līdzatbildību (kopā ar kādu citu valsti, tās administratīvovienību vai citu iesaistīto pusi). Nacionālā kontaktpersona ir atbildīga parstratēģijas koordināciju valstiskā līmenī. Prioritātes koordinators ir valstspārvaldes vai valsts admninistratīvās vienības pārvaldes pārstāvis, kurš iratbildīgs par prioritātes vadību un darbojas kā ekspertu grupas līderis. 5Jāpiebilst, ka ESSBJR trīs gadu īstenošanas laikā daļas stratēģijas dalībvalstuatbildība ir nedaudz mainījusies līdz ar jauna jeb pārskatīta Rīcības plānaapstiprināšanu š.g. februārī. Turpmākajā izklāstā sniegts apraksts par katrasstratēģijā iesaistītās ES dalībvalsts nacionālās koordinācijas praksi. Aprakstiveidoti ar mērķi noskaidrot koordinācijas līdzības un atšķirības.DānijaDānijā nacionālās koordinācijas mehānismu vada nacionālā kontaktpersona,kas ir Ārlietu ministrijas pārstāvis, un uz sanāksmēm pulcēstra tēģijas īstenošanā iesaistītās personas divos formātos. Viens formāts pare -dzēts Dānijas atbildībā esošo ESSBJR Rīcības plāna prioritāšu koordinatorusēdēm. Šie ir galvenie ESSBJR iesaistītie dalībnieki Dānijas nacionālajā līmenī.4Saarentaus A. Communication is the key — towards a successful network. Baltic Rim Economies.No. 1, 2012, p. 21.5Turpat.


16Zane ŠimeIepretim Rīcības plāna pārskatīšanas procesā palielinātajam prioritāšuskaitam Dānijas atbildība ir sarukusi par vienu prioritāro jomu. Līdz ar toDānija kā viena no vadošajām koordinētājvalstīm ir samazinājusi savuietekmi pār Rīcības plāna vadību. Proti, Rīcības plāna pārmaiņu rezultātāDānija pašlaik ir atbildīga par šādām četrām prioritātēm:•• Dānijas Enerģētikas aģentūra kopā ar Latviju ir līdzatbildīga parenerģētikas prioritāti (PA Energy).•• Dānijas Jūrniecības kontroles centrs kopā ar Somiju ir līdzatbildīgspar prioritāro jomu, kas saistīta ar kuģošanas ietekmi uz Baltijas jūraspiesārņojumu (PA Safe).•• Dānijas Jūrniecības kontroles centrs ir atbildīgs arī par kuģniecībasprioritāro jomu (PA Ship).•• Dānijas uzņēmējdarbības aģentūra ir atbildīga par mazās un vidējāsuzņēmējdarbības veicināšanas prioritāti (PA SME).Otrs nacionālais koordinācijas formāts ir plašāks un reizi trīs mēnešospulcē visu ministriju un citu publiskā sektora iestāžu pārstāvjus vienkopusar nozīmīgākajām stratēģijā iesaistītajām pusēm — nevalstiskā un privātāsektora pārstāvjiem. Kā ESSBJR pozitīvs ieguldījums Dānijas redzējumāpar Baltijas jūras reģiona pārvaldību ir minams pašlaik izstrādē esošs jaunsnacionālo rīcībpolitiku ietvars, kas tiek veidots ar nolūku pilnveidot jeb pa -darīt viendabīgāku un saskaņotāku Dānijas pieeju dažādām reģiona iniciatīvāmun sadarbības formātiem.IgaunijaIgaunijas nacionālās koordinācijas modeli vada Ārlietu ministriju pārstāvošanacionālā kontaktpersona, kas organizē starpministriju darba grupassēdes aptuveni četras reizes gadā. Ekonomikas un satiksmes ministrija iratbildīga par iekšējā tirgus prioritāro jomu (PA Internal Market), kas saistītaar ierobežojumu mazināšanu un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides pilnveidošanu.Visaktīvāk ESSBJR īstenošanā pirmajos divos gados bijusi iesaistītaĀrlietu ministrija kā koordinējošā institūcija un trīs nozaru ministrijas:Ekonomikas un komunikāciju ministrija, Finanšu ministrija kā ES strukturālofondu programmu vadošā iestāde un Iekšlietu ministrija kā teritoriālāssadarbības programmu vadošā iestāde. Nacionālās koordinācijas prakse irbalstīta uz redzējumu, ka sekmīgu koordināciju ir iespējams panākt, uzturot


Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam nacionālā koordinācija 17vienkāršu pārvaldības modeli ar optimālu iesaistīto pušu skaitu. Igaunija kāvienu no pozitīvajiem ESSBJR koordinācijas aspektiem vērtē iespēju uzlabotnacionālo starpresoru koordināciju. Tādējādi ESSBJR dod iespēju nevien veidot plašākus kontaktus ar radniecīgām iestādēm un citiem reģionā,bet arī uzlabot nacionālās pārvaldes darbu. Tajā pašā laikā Igaunija saskarasar finansiālu un cilvēkresursu trūkumu. Eiropas lietu ministrija norāda uzjau pastāvošo lielo nozaru ministriju noslodzi, kas ierobežo iespējas sniegtlielāku ieguldījumu ESSBJR. 6 Igaunijas parlamenta Eiropas Savienības lietukomisijas vadītājs Marko Mihelsons (Marko Mihkelson) uzskata, ka IgaunijāESSBJR “kļuva par upuri ekonomikas krīzei un jau izstrādātajam budžetaietvaram līdz 2013. gadam” 7 . Lai nodrošinātu plašāka ieinteresēto pušu lokainformēšanu un iesaisti, sadarbībā ar Tallinas Universitāti vismaz reizi gadātiek rīkotas konferences par ESSBJR aktuāliem jautājumiem.LatvijaLatvijā ESSBJR koordinācija tika apstiprināta jau 2009. gada oktobrī,un tā ir organizēta, iekļaujot visas ministrijas un ierobežotu skaitu sociālopartneru. Vadošā loma ir Ārlietu ministrijai, kura “ir atbildīga par operatīvuinformācijas apmaiņu un viedokļu saskaņošanu par sadarbību prioritātesietvaros ar pārējām valsts pārvaldes iestādēm, sociālajiem partneriem, ieinteresētajāmpusēm.” 8 Tādējādi nacionālā kontaktpersona ir Ārlietu minis trijaspārstāvis, kurš regulāri informē visas Latvijas iesaistītās puses par ESSBJRaktualitātēm, kā arī organizē nacionālās koordinācijas sanāksmes četrasvai piecas reizes gadā. 9 Ekonomikas ministrija arī jaunajā Rīcības plānāir saglabājusi līdzatbildību kopā ar Dāniju par enerģētikas prioritāti (PAEnergy).Par Latvijas koordinācijas modeļa pilnveidošanās procesu liecina vairākasizmaiņas. Līdz ar ESSBJR Rīcības plāna pārveidošanu ir paplašinājusiesnozaru ministriju iesaiste prioritārajās jomās. Sākotnēji tikai septiņas nozaru6Expertise on Information and Communication Issues for the European Union Strategy forthe Baltic Sea Region (EUSBSR). Final Report. 29 June 2012, p. 30.7Mihkelson M. Opening address of the conference on 2 March 2011, p. 1.8Ārlietu ministrija. Informatīvais ziņojums par Latvijas nacionālo pozīciju Nr. 3 par ES StratēģijuBaltijas jūras reģionam (spēkā no 18.08.2009.). 1. lpp.9Expertise on Information and Communication Issues for the European Union Strategy forthe Baltic Sea Region (EUSBSR). Final Report. 29 June 2012, p. 31.


18Zane Šimeministrijas bija iesaistītas ESSBJR Rīcības plāna piecpadsmit priori tātēs. 10Savukārt š.g. februārī pieņemtā jaunā ESSBJR Rīcības plāna septiņpadsmitprioritātēs ir iesaistītas jau desmit nozaru ministrijas. Turklāt, izņemotZem kopības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Veselībasministriju, visām pārējām jau iepriekšējā Rīcības plānā iesaistītajām ministrijāmlīdz ar jauno plānu ir nodrošināta papildu iesaiste vismaz vēl vienāprioritātē.Nacionālās koordinācijas grupā pārstāvēto interešu daudzveidība iriero bežota, jo neiesaista visas ieinteresētās puses. Tās ir Ministru prezidentapadomnieks ES jautājumos, Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Darbadevēju konfederācija un Latvijas Pašvaldību savienība 11 . Tomēr jāņem vērā,ka nacionālais koordinācijas mehānisms nebūt nav vienīgais formāts, kādānevalstiskās organizācijas var līdzdarboties ESSBJR. Pastāv arī starptautiskasnevalstisko organizāciju sadarbības iniciatīvas, piemēram, Baltijas jūrasnevalstisko organizāciju tīkls, kura dalīborganizācijas ir aicinātas iesaistītiesESSBJR horizontālajās darbībās Involve un Neighbours. 12LietuvaLietuvas modelī koordinējošā institūcija ir Ārlietu ministrija, kuru pārstāvnacionālā kontaktpersona. Lietuvā diskusijas par ESSBJR un tās koordinēšanatiek organizēta divos formātos. Viens no tiem ir nozaru ministrijusēdes ar nacionālo kontaktpersonu, kurās ekspertu līmenī tiek diskutētspar stratēģijas praktiskiem jautājumiem. Otrs jeb paplašinātais formāts irIeviešanas pārvaldības komisija, kura tiekas aptuveni trīs reizes gadā unapvieno katras nozares ministrijas trīs darbiniekus, kā arī biznesa apvienībasun universitātes. Iepriekšējos divos gados Lietuva arī bija iniciējusidivus ESSBJR nacionālo izaicinājumu risināšanas pasākumus. 2011. gadā10Ārlietu ministrija. Informatīvais ziņojums par Latvijas nacionālo pozīciju Nr. 3 par ES StratēģijuBaltijas jūras reģionam (spēkā no 18.08.2009.). 1. lpp.11Latvijas Republikas Ministru kabinets. Noteikumi Nr. 134. Par darba grupu, lai koordinētuEiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna īstenošanu. (spēkā no21.03.2012.)12EUSBSR Horizontal Action “Neighbours”: Possibilities for NGOs to participate in theframework of SEBA and the Turku Process. Baltic Sea NGO Forum. St. Petersburg 16–17 April2013 www.bsngoforum.org/ (Baltijas jūras nevalstisko organizāciju foruma mājaslapa; aplūkota20.05.2013.).


Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam nacionālā koordinācija 19sabiedrisko attiecību uzņēmumam tika pasūtīta valstiska mēroga publici -tātes kampaņa, lai veicinātu ESSBJR atpazīstamību. Pagājušajā gadā tikaizveidota ekspertu grupa, kas izstrādā ieteikumus stratēģijas koordinēšanasuzlabošanai. 13 Šīm aktivitātēm ir divējāda nozīme. Pirmkārt, pasākumivarētu dot stimulu stratēģijas nacionālās koordinēšanas prakses pilnveidošanai.Otrkārt, ņemot vērā, ka Lietuva ir izvirzījusi ESSBJR kā vienu no savasprezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm, tas varētu būt vērtīgsieguldījumu ESSBJR atpazīstamībai Lietuvas publiskajā telpā pirms šā gadanovembrī plānotā ESSBJR samita Viļņā.Lietuva no Baltijas valstīm īsteno visaktīvāko iesaisti prioritāro jomuvadīšanā:•• Zemkopības, mežsaimniecības un zvejsaimniecības ministrija kopāar Somiju ir līdzatbildīga par lauksaimniecības prioritāti (PA Agri);•• Iekšlietu ministrija kopā ar Somiju ir līdzatbildīga par cīņu pret pārrobežunoziedzību (PA Crime);•• Satiksmes un komunikāciju ministrija kopā ar Zviedriju ir līdzatbildīgapar transporta prioritāti (PA Transport).Lai gan salīdzinājumā ar Igauniju un Latviju Lietuva ir plašāk iesaistījusiesESSBJR prioritāšu vadībā, tomēr šī izvēle ir vērtēta neviennozīmīgi.No vienas puses, Lietuvas apņēmība aktīvi iesaistīties procesu vadīšanā irapsveicama. No otras puses, Lietuva ir kritizēta par atbildības jomu izvēli,jo trūkst to saskaņotības ar Lietuvas nacionālajām interesēm, kas saistītas arEiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīm un Krieviju, transatlantiskajāmattiecībām un enerģētisko drošību. Kā norāda Mindaugs Jurkins (MindaugasJurkynas), pirms ESSBJR īstenošanas sākuma Lietuvai primāro drošībasun labklājības jautājumu risināšana ir bijusi saistīta ar Eiropas Savienību(lēmumu pieņemšana Briselē) un NATO, nevis sadarbību Baltijas jūrasreģionā. 14 Lai veicinātu atbalstu ESSBJR Lietuvā, arī konsultāciju uzņēmumaEstep eksperti ir ieteikuši precizēt, kā Lietuvas atbildībā esošās prioritātes unstratēģijas projekti sasaucas ar Lietuvas nacionālajām interesēm. 1513Expertise on Information and Communication Issues for the European Union Strategy forthe Baltic Sea Region (EUSBSR). Final Report. 29 June 2012, pp. 28, 29.14Jurkynas M. Lithuania. Political State of the Region 2011/ Lithuania. Copenhagen: BalticDevelopment Forum, 2011, p. 39.15Assesment of the Impact of the EU Strategy for the Baltic Sea Region on Cooperation betweenLithuania and Baltic Sea Region Countries. Executive Summary. Estep. 2011, pp. 5, 6.


20Zane ŠimePolijaPolijas nacionālais koordinācijas mehānisms oficiāli tika apstiprināts2011. gada septembrī jeb vairāk nekā gadu pēc ESSBJR īstenošanas sākuma.Tas daļēji ir skaidrojams ar faktu, ka visa Polijas teritorija nav iesaistītaESSBJR. Konkrēti — Pomožes vojevodiste, Varmijas-Mazūrijas vojevodisteun Rietumu Pomožes vojevodiste, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē, līdzdarbojasESSBJR. Ārlietu ministriju pārstāvošā nacionālā kontaktpersonair nacionālā līmeņa darba grupas sanāksmju vadītāja. Darba grupa sniedzatbalstu nacionālajai kontaktpersonai saistībā ar ESSBJR ieviešanu Polijā,veic konsultācijas par ESSBJR īstenošanu nozaru rīcībpolitiku kontekstā,sniedz informāciju ieinteresētajām pusēm un izvērtē iespējamos finansējumapiesaistes avotus. Koordinācijas grupa apvieno ministriju un reģionupārstāvjus, galveno projektu vadītājus, reģionālās organizācijas un Polijasatbildībā esošo divu prioritāšu koordinatorus. Polija līdz ar pagājušā gadafebruārī apstiprināto jauno Rīcības plānu ir paplašinājusi savu līdzatbildībupar prioritārajām jomām:•• Vides aizsardzības inspekcija kopā ar Somiju vada prioritāro jomu,kas saistīta ar kaitīgo izmešu jūrā samazināšanu (PA Nutri);•• Zinātnes un augstākās izglītības ministrija kopā ar Zviedriju vadareģiona pētniecības un inovāciju potenciāla attīstības prioritāti (PAInnovation);•• Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija kopš pagājušā gada irintensīvāk iesaistīta ESSBJR, jo kopā ar Šlēsvigas-Holšteinas pavalstiir atbildīga par jauno prioritāti kopīgas reģiona kultūras un identitātesveidošanas jomā (PA Culture).SomijaSomija bija izņēmums citu ESSBJR dalībvalstu vidū, jo tai agrāk bijanevis viena nacionālā kontaktpersona, bet divas: no Ministru prezidentabiroja — Ministru prezidenta Eiropas lietu padomdevējs — un no Ārlietuministrijas — Baltijas jūras lietu vēstnieks. Pašlaik Baltijas jūras lietu vēstnieksir izvirzīts par vienīgo nacionālo kontaktpersonu. Somijā sākotnējitika izveidota neformāla Baltijas jūras darba grupa, kuras sastāvā ir pārstāvjino ministrijām. Darba grupas sēdes notiek aptuveni četras reizes gadā, betnepieciešamības gadījumā tiek organizētas nacionālās kontaktpersonas un


Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam nacionālā koordinācija 21prioritāšu koordinatoru sanāksmes. Pagājušajā gadā šis koordinācijas mo -delis tika papildināts ar Ministru prezidenta pārraudzībā izveidotu Baltijasjūras reģiona rīcībpolitikas koordinācijas grupu, kuras darbs aptver ne vienESSBJR, bet arī reģiona iniciatīvu pārraudzību kopumā. Somija apsver arīiespēju reģionu un vietējā līmeņa pārvaldības līmeņus piesaistīt stratēģijaskoordinācijai, rīkojot paplašinātās Baltijas jūras darba grupas sēdes. 16Somija ir uzņēmusies četru prioritāro jomu vadību:•• Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija kopā ar Lietuvuvada lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ilgt spējībasprioritāti (PA Agri);•• Somijas policija kopā ar Lietuvu koordinē pārrobežu noziedzībasapkarošanas prioritāti (PA Crime);•• Vides ministrija kopā ar Poliju atbild par prioritāti, kas ir saistīta arjūras piesārņojumu (PA Nutri);•• Transporta un komunikāciju ministrija kopā ar Dāniju ir līdzatbildīgapar jūras satiksmes drošības prioritāti (PA Safe).Ievērības cienīga ir Somijā izstrādātā pirmā subnacionālā līmeņa pārstāvjutrīspusēja iniciatīva, kurā viens no līdztiesīgajiem dalībniekiem navno stratēģijas dalībvalsts. 2010. gada septembrī tika uzsākts Turku processar pirmo Turku neformālā apaļā galda diskusiju par Baltijas jūras valstu sub -nacionālo sadarbību un veidu, kā tajā veiksmīgāk iesaistīt Krieviju. Tajāpiedalījās Hamburgas, Sanktpēterburgas un Turku pilsētu pārstāvji. Turkuprocess kalpo kā iniciatīva ESSBJR ārējās dimensijas ciešākai sasaistei arstratēģijas dalībvalstu savstarpēji risinātajiem reģiona jautājumiem.VācijaVācijas nacionālo koordinācijas mehānismu vada nacionālā kontaktpersonano Ārlietu ministrijas. Šo institucionālo piederību M. Zavilska-Florčuka (Zawilska-Florczuk) skaidro kā Vācijas nacionālā līmeņa pārvaldesneieinteresētību ESSBJR, jo prioritārās rīcībpolitikas ir tradicionāli Kan -clera biroja atbildībā. 17 ESSBJR drīzāk ir nozīmīga tām Vācijas pavalstīm, kas16Expertise on Information and Communication Issues for the European Union Strategy forthe Baltic Sea Region (EUSBSR). Final Report. 29 June 2012, pp. 29, 30.17Zawilska-Florczuk M. The EU Strategy for the Baltic Sea Region from Germany’s perspective.OSW Commentary. No. 69, 10 January 2011, p. 4.


22Zane Šimeatrodas Baltijas jūras piekrastē. Tās ir Meklenburgas-Rietumpomerānijas,Hamburgas un Šlēsvigas-Holšteinas pavalstis.Vācija ir uzņēmusies atbildību par šādām Rīcības plāna prioritātēm:•• Vācijas Federālā vides ministrija ir atbildīga par dabas zonu bioloģiskāsdaudzveidības prioritāti (PA Bio);•• Šlēsvigas-Holšteinas pavalsts kopā ar Poliju kopš pagājušā gada iruzsākusi koordinēt prioritāti, kas saistīta ar jaunu kopīgas reģionakultūras un identitātes veidošanu (PA Culture);••Hamburga kopā ar Zviedrijas Ziemeļu biedrību ( Norden Association)vada inovatīvas izglītības un jaunatnes prioritāti (PA Education);•• Mēklenburgas-Rietumpomerānijas pavalsts ir atbildīga par jaunotūrisma prioritāti (PA Tourism), kura tika atsevišķi izdalīta noiepriekšējā Rīcības plāna reģiona pievilcības jeb 12. prioritātes.Šlēsvigas-Holšteinas pavalsts tikai pagājušajā gadā iesaistījās prioritārasjomas vadībā, tomēr jau iepriekš bija strādājusi ar prioritātei radniecīgiemprojektiem. Piemēram, tā atbalstīja makroreģiona vienotas vēstures grāmatasizdošanu, 18 ko 2011. gada Baltijas valstu parlamentārajā konferencē uzrunājaarī Vācijas Eiropas lietu ministrs Verners Hojers (Werner Hoyer). 19Nacionālajā līmenī Vācijas institūciju ieinteresētība ESSBJR ir mazākanekā pavalstu līmenī. Par to liecina arī nacionālā līmeņa publiskās komunikācijasneesamība, piemēram, iesaistīto pušu mājaslapās nav atrodamainformācija par ESSBJR. 20 Tas skaidrojams ar Vācijas izvēli vairāk vērībasveltīt jau iepriekš pastāvējušajiem reģiona sadarbības formātiem, piemēram,Baltijas jūras valstu padomei. Savas prezidentūras laikā Vācija pozicionējaESSBJR kā šauru ES iekšējo jautājumu risināšanas ietvaru, bet Baltijas jūrasvalstu padomi kā vadošo reģiona sadarbības formātu un salīdzinoši plašākuforumu, kurā risināt Baltijas reģiona jautājumus, piemēram, tos, kas saistītiar reģiona identitāti. 2118Zawilska-Florczuk M. The EU Strategy for the Baltic Sea Region from Germany’s perspective.OSW Commentary. No. 69, 10 January 2011, p. 4.19Green Growth for a Bluer Baltic Sea. The 20th Baltic Sea Parliamentary Conference Report.Helsinki, 28-30 August 2011, p. 13.20Expertise on Information and Communication Issues for the European Union Strategy forthe Baltic Sea Region (EUSBSR). Final Report. 29 June 2012, p. 32.21Etzold T., Gänzle S. Creating a Coherent Framework for Baltic Sea Cooperation. BriefingPaper for the 2011/12 German Presidency of the Council of the Baltic Sea States, p. 5.


Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam nacionālā koordinācija 23ZviedrijaZviedrija ir izstrādājusi daudzpusīgu nacionālo mehānismu, kas ietvervairākus koordinācijas formātus. Tie mēdz savstarpēji pārklāties, bet ko -pumā strukturē dažādu pārvaldes līmeņu sadarbību un stratēģijas aspektus.Valsts politiskās vadības līmenī par ESSBJR atbildību uzņemas Eiropas lietuministrs 22 . Ministru prezidenta birojā izveidotais sekretariāts sniedz atbalstuZviedrijas augstajam pārstāvim. Specifiskāku koordinācijas jautājumurisi nāšanai izveidota starpministriju darba grupa, kura risina ar ESSBJRieviešanu saistītos jautājumus. Atsauksmju grupa apvieno Zviedrijas vadītoprioritāšu koordinatorus. 23Savukārt nacionāli administratīvā līmenī pastāv trešais koordinācijasformāts — Valdības aģentūru tīkls. Kopš 2010. gada tas trīs vai četras reizesgadā apvieno 39 aģentūras un 21 pašvaldības pārstāvjus, kā arī Pašvaldībuun reģionu apvienību, un uz katru sanāksmi ir ielūgts viesis, kas pārstāvakadēmiskās aprindas vai kādu citu reģiona valsti. Šajās sanāksmēs piedalāsarī Zviedrijas nacionālā kontaktpersona un ministriju pārstāvji, lai sniegtuieskatu par pēdējām Augstā līmeņa grupas un nacionālo kontaktpersonusē dēm un ministriju īstenoto darbu saistībā ar ESSBJR. 24 Aptuvenais tīklasanāksmes apmeklētāju skaits ir 70–90 cilvēki. Saskaņā ar tīkla dalībniekuierosinājumu ir izveidotas vairākas apakšgrupas, kas nodarbojas ar speci fiskujomu jautājumu risināšanu. Tīklu vada Zviedrijas Ekonomiskās un reģionālāsizaugsmes aģentūra, un tā veic saziņas funkcijas ar Ministru pre zi dentapakļautībā esošo sekretariātu un ministrijām. Tīkla dalībnieku pienākumosietilpst katru gadu iesniegt atskaiti attiecīgajai ministrijai un Ekonomiskās unreģionālās izaugsmes aģentūrai. No šīm atskaitēm Eko nomiskās un reģionālāsizaugsmes aģentūra ik gadu sagatavo apvienoto pārskatu.Saistībā ar ārējo komunikāciju Zviedrija ne vien laikus vērsa uzmanībuuz tieši iesaistīto pušu vajadzībām, bet arī gādāja par informācijas pieeja -mību interesentiem visā Baltijas jūras reģionā. Efektīvu iekšējo un ārējokomunikāciju ir atvieglojusi 2011. gadā izstrādātā komunikācijas stratēģija,kurā kā divas galvenās mērķa grupas minētas ESSBJR iesaistītās puses un22Šobrīd tā ir ministre B. Olsone (Ohlsson).23Management and coordination in Sweden. http://www.sweden.gov.se/ (Zviedrijas valdībasbiroju mājaslapa; aplūkota 20.05.2013.).24The Swedish structure for the implementation of the EUSBSR. http://groupspaces.com/EUSBSR/ (ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam mājaslapa; aplūkota 20.05.2013.).


24Zane Šimeplašāka sabiedrība. 25 Uzskatāms piemērs sekmīgam sabiedrības informēšanasdarbam ir tas, ka Zviedrija bija vienīgā ESSBJR dalībvalsts, kura jauotrajā ESSBJR īstenošanas gadā nodrošināja sava koordinācijas mehānismaaprakstu angļu valodā valdības mājas darbā. 26 Kopumā Zviedrijai komunikācijair izrādījusies resursus prasoša joma. Lai sekmīgi vadītu apjomīgonacionālo koordinācijas modeli, pagājušajos trijos gados Zviedrija ir atvēlējusipapildu finansējumu komunikācijai un komandējumiem. Divi cilvēki irgandrīz pilnā apjomā noslogoti tieši ESSBJR koordinācijas jomā. 27 Šie piemēriliecina, ka ESSBJR iestrādāšana jau esošo nacionālo pārvaldes struktūrudarbā nav iespējama bez papildu finanšu un cilvēku resursiem.Salīdzinājumā ar citām ESSBJR dalībvalstīm Zviedrija ir atbildīga parvislielāko skaitu stratēģijas prioritāšu:•• Lauku lietu ministrija kopā ar Lietuvu un Somiju ir līdzatbildīgapar lauksaimniecības, mežkopības un zivsaimniecības veicināšanasprioritāti (PA Agri).•• No iepriekšējā Rīcības plāna reģiona pievilcības jeb 12. prioritātesizveidotā atsevišķā izglītības prioritāte (PA Education) ir ZviedrijasZiemeļu biedrības (Norden Association) un Hamburgas pārraudzībā;•• Zviedrijas Dabas aizsardzības aģentūra ir atbildīga par prioritāti, kassaistīta ar bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes samazināšanu (PAHazards).•• Uzņēmējdarbības, enerģētikas un komunikāciju ministrija kopāar Zviedrijas Inovāciju aģentūru Vinnova un Poliju vada reģionapētniecības un inovāciju potenciāla prioritāti (PA Innovation).•• Zviedrija sadarbībā ar Baltijas jūras valstu sekretariātu ir atbildīgapar prioritāti, kas saistīta ar aizsardzību pret ārkārtas gadījumiem unsauszemes negadījumiem (PA Secure).•• Uzņēmējdarbības, enerģētikas un komunikāciju ministrija kopāar Lietuvu ir līdzatbildīga par transporta prioritāti, kas veidota arnolūku uzlabot iekšējos un ārējos reģiona transporta savienojumus(PA Transport).25Expertise on Information and Communication Issues for the European Union Strategy forthe Baltic Sea Region (EUSBSR). Final Report. 29 June 2012, p. 26.26Management and coordination in Sweden. http://www.sweden.gov.se/ (Zviedrijas valdībasbiroju mājaslapa; aplūkota 20.05.2013.).27Expertise on Information and Communication Issues for the European Union Strategy forthe Baltic Sea Region (EUSBSR). Final Report. 29 June 2012, p. 27.


Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam nacionālā koordinācija 25Makroreģiona stratēģijas pārvaldības atziņasESSBJR izstrādes mērķis bija padarīt sadarbību reģionā saskaņotāku unefektīvāku, nevis to papildināt ar jaunu administratīvo darbinieku kopumu.Pirmo trīs gadu ESSBJR nacionālās koordinācijas prakse ļauj izdarīt vairākussecinājumus par makroreģiona stratēģijas jaunu pārvaldības institūciju veidošanasaizlieguma praktiskajām izpausmēm un ietekmi uz nacionālo pieejusadarbības procesiem Baltijas jūras reģionā.Pirmkārt, jaunas pārraudzības institūcijas neesamība bija viens no visplašākapspriestajiem jautājumiem ESSBJR izstrādes procesā un stratēģijasīstenošanas sākumā. Pētnieki, piemēram, Marko Lehti 28 un Iveta Reinholde 29 ,izvērtēja pārnacionālas koordinējošās vienības izveidošanas iespējas, kā arīpolitiķi 30 , piemēram, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Kristofers Bīzlijs(Christopher Beazley) ierosināja rotējošas prezidentūras izveidošanu. 31 Pašlaikpapildu koordinējošais elements ir zaudējis aktualitāti. Līdz ar pirmajosdivos gados panākto stratēģijas koordinējošo personu pilnvaru un atbildībuskaidru noformulējumu ir atrisināta virkne neskaidrību, kas lielā mērā varētubūt bijis iegansts vēlmei deleģēt sākotnēji neparedzamā un neierastā stratēģijasīstenošanas procesa vadību vienai pilnvarotai vienībai. Tā vietā ir pakāpeniskiuzlabota informācijas aprite un stratēģijas aktivitāšu sakārtojums, parko liecina par divām prioritātēm paplašinātais un no trīspadsmit uz piecāmhorizontālajām darbībām pārstrukturētais Rīcības plāns. 32 Līdz ar ESSBJRRīcības plāna pārskatīšanu, piemēram, Latvijā pilnveidota nozaru ministrijuiesaiste stratēģijas īstenošanā. Savukārt Rīcības plāna jaunu prioritāšuizvirzīšanas rezultātā ir izdevies izcelt Vācijas pavalstu lomu, tādējādi veicinotsubnacionālā līmeņa iesaisti. Līdz ar to iepriekš Baltijas grupas locekļaUfes Elemana-Jensena (Uffe Ellemann-Jensen) paustās bažas pēc 2012. gada28Lehti M. Baltic Region in Becoming: from the Council of the Baltic Sea States to the EU'sStrategy for the Baltic Sea Area. Lithuanian Foreign Policy Review. No. 22, 2009, p. 24.29Reinholde I. How to Govern the Strategy? Whether to Govern at all… In: EU Strategy for theBaltic Sea Region. A Year After and Beyond. Eds. Ozoliņa Ž., Reinholde I., Rostoks T. Rīga: Zinātne,2010, pp. 43.–45.30Lehti M. Baltic Region in Becoming: from the Council of the Baltic Sea States to the EU'sStrategy for the Baltic Sea Area. Lithuanian Foreign Policy Review. No. 22, 2009, p. 24.31New Ambitions for the Baltic Sea Region. Conference Report. 13th Baltic DevelopmentForum Summit. 2nd Annual Forum of the EU Strategy for the Baltic Sea Region. Gdansk, 24–26October 2011, p. 30.3217 priority areas, 5 horizontal actions. EUSBSR News, March 2013, p. 3.


26Zane Šimeoktobrī notikušā ikgadējā ESSBJR foruma Gdaņskā, ka sarunas ap stratēģijunav bijušas ambiciozas, drosmīgas, un tādējādi sarukusi iespēja izstrādātpatiesi uzlabotu (true 2.0 version) ESSBJR Dānijas prezidentūras laikā 33 , irizrādījušās pārāk pesimistiskas. Prioritāro jomu skaita palielināšanās ir veicinājusiplašāku nacionālās un subnacionālās pārvaldes struktūru iesaisti.Savukārt horizontālo darbību sarukums ir daļēji skaidrojams ar pakāpeniskuESSBJR koordinācijas struktūru pilnveidošanu, kuras rezultātā novērstavirkne savstarpējās saziņas neskaidrību.Otrkārt, aizliegums veidot jaunas institūcijas ESSBJR pārvaldībai iratstājis iespaidu uz administratīvo noslodzi. Zviedrijā divu personu nodarbināšanagandrīz vienīgi ar ESSBJR koordinēšanas jautājumiem, Igaunijasminētais cilvēkresursu trūkums un Lietuvas izveidotā ekspertu grupa stratēģijaskoordinēšanas uzlabošanai liecina, ka makroreģionālas stratēģijasīstenošana nav iespējama vienīgi ar esošo darbinieku skaitu. Tiesa, tā ļaujesošajām struktūrvienībām izvērst ciešāku sadarbību un tādējādi kāpinātpārvaldības kvalitāti, bet aktīva līdzdalība stratēģijā neizbēgami nozīmē arīpapildu darba apjomu. Šī sloga pārdale paliek dalībvalsts nacionālā pārziņā,kā arī ir atkarīga arī no citu ieinteresēto pušu uzņēmības.Kā viens no ESSBJR būtiskākajiem ieguldījumiem reģiona sadarbībāir dalībvalstu pirmie centieni īstenot saskaņotāku nacionālo pieeju Baltijasjūras reģiona pārvaldībai. Zviedrijā Ministru prezidenta birojs bija iesaistītsESSBJR koordinēšanā jau no sākuma, savukārt Dānija ar tās izstrādē esošovienoto rīcībpolitiku ietvaru iesaistei Baltijas jūras reģiona sadarbības formātosun Somija ar tās jauno Ministru prezidenta pārraudzībā esošo Baltijasjūras reģiona rīcībpolitikas koordinācijas grupu norāda uz centieniem īstenotvisaptverošāku pieeju reģiona procesiem. ESSBJR īstenošanas rezultātāsatuvinātās nacionālās pārvaldes struktūras ziemeļvalstu politiskās vadībaslīmenī ir veicinājušas vēlmi veikt saskaņotāku darbu dažādās reģiona iniciatīvāsun sadarbības formātos.Būtībā šī tendence veidot Baltijas jūras jautājumus visaptverošus koordinācijasformātus iezīmē pāreju no dominējošā nacionālās darba grupasmodeļa uz nacionālā tīkla modeli. Nacionālās darba grupas modeli raksturodivi elementi. Viens ir ESSBJR īstenošanā vistiešāk iesaistīto pārstāvju darba33Wanted: Higher ambitions, courage, and clear goals for the Baltic Sea Region. 8 March 2012.http://www.bdforum.org/ (Baltijas Attīstības foruma mājaslapa; aplūkota 20.05.2013.).


Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam nacionālā koordinācija 27grupa, bet otrs elements ir paplašināts forums, kas ietver arī nevalstisko, privātosektoru un pētniekus. Šāds modelis atbilst trīs Baltijas valstu, Polijasun Vācijas ESSBJR koordinācijas praksei. Savukārt nacionālā tīkla modelisparedz vairāk nekā divas iepriekš minētās koordinācijas un diskusiju platformas,un aptver lielāku skaitu iesaistīto pušu. Izteikts nacionālā tīklamodelis ir raksturīgs Zviedrijai, kur vairākos formātos tiekas dažāda (nacionāla,subnacionāla un lokāla) līmeņa dalībnieki un ESSBJR bieži vien netiekskatīta atdalīti no citām Baltijas jūras reģiona sadarbības iniciatīvām. Dānijasun Somijas ESSBJR īstenošanas pilnveidošana norāda uz pāreju no sākotnējādarba grupas modeļa uz nacionālā tīkla modeli, kur ESSBJR koordinēšananotiek nevis atrauti no citiem sadarbības formātiem, bet tiek izvērtētaplašākā kontekstā. Jāpiebilst, ka iepriekš minētā pāreja no darba grupas uznacionālā tīkla modeli varētu būt ļoti ilgstošs process, jo pašlaik nav identificējamifaktori, kas varētu mudināt trīs Baltijas valstis to modeļus vērienīgipapildināt. Piemēram, Rīcības plāna pārskatīšanas rezultātā tās nav uzņē -mušās vairāku jaunu prioritāšu līdzatbildību.Vēl viens nozīmīgs ESSBJR īstenošanas ieguvums ir atvieglotas savstarpējāskontaktēšanās iespējas. Galvenais centienus veicināt ESSBJR atpa zīs -tamību apgrūtinošais faktors ir stratēģijas daudzšķautņainā un strukturālisarežģītā uzbūve. Viens no lielākajiem komunikācijas izaicinājumiem ESSBJRiesaistītajām pusēm ir informēšana par reģiona aktualitātēm plašākai sabiedrībaisaistošā veidā. Par rezultātiem šajā jomā nākotnē liecinās, pirmkārt,plašākas sabiedrības interese vai tās trūkums par horizontālās darbības Promoietvaros izveidotās Baltijas reģiona ziņu mājas lapu newsVawe. Apmeklētājustatistika varētu kalpot kā uzskatāmākais analīzes materiāls. Otrkārt, parplašākas sabiedrības informēšanu liecinās nacionālo plašsaziņas līdzekļuinterese un atsaucība atspoguļot un analizēt ESSBJR norises. Pagājušā gadajūnijā publiskotais pētījums par ESSBJR komunikācijas aspektiem liecina,ka pašlaik neviena stratēģijas dalībvalsts vēl nespēj lepoties ar regulāru masumediju interesi par ESSBJR.Savukārt līdz šā gada septembrim plānotā nacionālo ESSBJR komunikācijasstratēģiju izstrāde 34 varētu atvieglot turpmāku ESSBJR skaidrošanuplašākai sabiedrībai un, iespējams, pat mudināt jaunu organizāciju piesaisti344th Working Meeting on the EU Strategy for the Baltic Sea Region. Discussion paperand concept for the working session ‘Communicating the EUSBSR’. http://www.balticsea-regionstrategy.eu/(ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam mājaslapa; aplūkota 20.05.2013.).


28ESSBJR īstenošanā. Komunikācijas stratēģijas ietvaros ir iespēja arī risinātkatrai valstij raksturīgus izaicinājumus, kas saistīti ar ESSBJR popularizēšanu.Piemēram, Lietuva savā stratēģijā varētu iekļaut risinājumus, kā veiksmīgākskaidrot publiskajā telpā ESSBJR sasaisti ar Lietuvas ārpolitikas prioritātēm,kas formulētas kā “ziemeļu virziens un ciešāka sadarbība ar Baltijas valstīm,lai pilnveidotu komunikāciju tīklus, ieviešot iztrūkstošo reģiona transportaun enerģētikas infrastruktūru” 35 .Kopumā pašlaik ir vērojamas divas tendences. Nacionālā ESSBJR koordinācijatiek tuvināta citām Baltijas jūras reģiona sadarbības iniciatīvām,lai novērstu aktivitāšu dublēšanos un nodrošinātu nacionāli saskaņotākupieeju nacionālajai iesaistei reģionā. Kopš pagājušā gada pēc ESSBJR iesaistītopušu savstarpējās jeb iekšējās komunikācijas precizēšanas turpmākpa stiprināta vērība tiek pievērsta ESSBJR ārējās komunikācijas aspektiem,jo sevišķi sabiedrības informēšanai un ESSBJR atpazīstamības veicināšanai.35Tumkevič A. Preparation for the Presidency of the EU Council: Lithuania’s experience ofthe priority setting process. Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Nr. 1/2013, 128. lpp.


Eiropas Savienības politikas, 29.–71. lpp. 29IIEiropas Savienības politikaSLatvijas iespējas ES StratēģijasBaltijas jūras reģionam kontekstāArvils Zeltiņš,RSU Politikas zinātnes doktorantsLatvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros 2015. gada pirmajā pusgadāLatvijai būs jāpievērš pastiprināta uzmanība ES Stratēģijai Baltijas jūrasreģionam neatkarīgi no prezidentūras definētajām prioritātēm. Lai pēciespējas sekmīgāk virzītu uz priekšu Baltijas jūras reģiona sadarbību, irjāizvērtē vairāki tādi būtiski aspekti kā reģionālās iezīmes, stratēģijas pārvaldībasaspekti, kā arī kopējais ES integrācijas process.Var secināt, ka, neskatoties uz līdz šim salīdzinoši pasīvo Latvijaslomu ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam īstenošanā, 2015. gadā Latvijaipaveras plašas iespējas kļūt par reģionālās ES integrācijas flagmani. Tas ganatkarīgs no spējas efektīvi izvērtēt reģionālo situāciju, stratēģijas īstenošanunacionālā līmenī, kā arī ES līmeņa faktoriem, kā, piemēram, EiropasParlamenta un ES Padomes lomas lēmumu pieņemšanas procesā.Atslēgvārdi: Eiropas Parlaments, ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam,makroreģionāls, pārvaldība, prezidentūra.Latvia will have to pay greater attention to the EU Strategy for the BalticSea Region during its Presidency of the EU Council during the first half of2015, regardless of the Presidency’s defined priorities. In order to advanceregional integration as effectively as possible, there is a need to assess a


30Arvils Zeltiņšnumber of key aspects, such as regional patterns, governance of macroregionalstrategies and the overall process of EU integration.It can be concluded that the necessary preconditions will existfor Latvia to become a regional flagship of EU integration, despite itscomparatively passive role to date regarding the implementation of the EUStrategy for the Baltic Sea region. This will, however, depend on the abilityto assess the regional environment effectively, the implementation of theStrategy at the national level, as well as EU-level factors, such as the roleof the European Parliament and the Council of the EU in the commondecision-making process.Keywords: European Parliament, EU Strategy for the Baltic Sea Region,governance, macro-regional, Presidency.Eiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) ir ļotisavdabīgs oficiāls dokuments pat tik unikālas starptautiskās organizācijas kāEiropas Savienība kontekstā. Pirmkārt, tā ir pirmā makroreģionālā stratēģijaES ietvaros, kuras mērķis ir padarīt vēl efektīvāku pastāvošo sadarbībustarp astoņām ES dalībvalstīm Baltijas jūras krastos. Stratēģija jau no pašasākuma tika uztverta kā lakmusa papīrs tālākai jaunās makroreģionālāskoncepcijas īstenošanai arī citviet ES. Kā zināms, 2011. gadā ES apstiprinājaarī Donavas stratēģiju, un pašlaik dienaskārtībā aktuāla ir Adrijas-Jonijasstratēģija. Tiek iezīmētas arī Atlantijas un Alpu stratēģiju aprises, taču šajosreģionos vēl nepieciešams ieguldīt lielu ES institūciju un vietējo valdībudarbu, lai tās tiktu pieņemtas.Otrkārt, ESSBJR organizatoriskās struktūras pamatā ir trīs aizliegumu(angļu val. — tree “No’s” princips. Tas nosaka, ka stratēģijai ir jābalstāsuz esošās likumdošanas bāzes, tās projektu īstenošanā jāizmanto jau pie -ejamie finanšu instrumenti gan ES, gan vietējā līmenī, turklāt stratēģijasizveidošana nedrīkst kalpot par pamatu jaunu institūciju izveidei. Prak tiskālīmenī tas ir liels izaicinājums visu astoņu valstu birokrātiskajam aparā -tam — efektivizēt sadarbības sistēmu, izmantojot esošos cilvēkresursus,finanšu līdzekļus, normatīvo bāzi, kā arī institūcijas.Treškārt, lai arī 2009. gada 23. oktobrī ESSBJR apstiprināja Eiropadome,tās galvenais virzītājs jau kopš 2005. gada ir bijis Eiropas Parlaments.Makroreģionālo stratēģiju izveide ir veids, kā Eiroparlaments vēl vairākstiprina savas institūcijas ietekmi iepretim Ministru padomei. Vienlaikus


Latvijas iespējas ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam kontekstā 31būtu pāragri teikt, ka makroreģionālā koncepcija būtiski mainīs Eiropasintegrācijas pieredzi, var izvirzīt vairākas hipotēzes ES nākotnes attīstībai,kā arī ES Ministru padomes un Eiroparlamenta vietai tajā.Šī raksta mērķis ir apskatīt visu trīs iepriekš nosaukto ESSBJRas pektu — reģiona unikalitāte, pārvaldības izaicinājumi, kā arī ES integrā cijaskonteksts — nozīmi stratēģijas īstenošanā. Balstoties uz šo analīzi, tiks izvērtētasLatvijas iespējas izmantot minētos faktorus savās ārpolitikas interesēs.Baltijas jūras reģiona faktorsIzņemot Hanzas Savienības sadarbību starp reģiona pilsētām laikaposmā no 13. līdz 17. gs., līdz pat 20. gs. 90. gadiem praktiski nav bijis cituinstitucionālu sadarbības formātu starp astoņām ESSBJR dalībvalstīm: Vāciju,Poliju, Zviedriju, Somiju, Dāniju, Latviju, Lietuvu un Igauniju. Baltijas jūrasvalstu padomes dibināšana 1992. gada martā bija pirmais institucionālaisreģiona sadarbības formāts, kur iekļāvās visas astoņas valstis. Ja raugāmiesES sadarbības perspektīvā, Baltijas jūras reģions ir arī jaunākais no ES makroreģioniem.Somija un Zviedrija ES pievienojās 1995. gadā, savukārt Polijaun Baltijas valstis — 2004. gadā. Sākotnēji acīmredzamais stratēģijas izstrādāšanaspamatojums bija politiskais (jauno ES dalībvalstu ciešāka integrācijaES) un vides (Baltijas jūras piesārņojums) faktors. Nepilnu desmit gadulaikā ir mainījušies sadarbības akcenti reģionā, vairāk pievēršoties konkurētspējaiun ekonomiskajai izaugsmei. Likumsakarīgi, ka iespēju robežās tiekkoriģēti arī šīs stratēģijas kā ES iekšējās integrācijas instrumenta uzdevumi.Pēc ekonomiskās krīzes Baltijas jūras reģions ir vienīgais no t.s. ESmak roreģioniem, kur visām valstīm ir vērojams pozitīvs IKP pieaugums.Vienlaikus reģionu var uzskatīt arī par investīciju ziņā drošāko ES ietvaros.Astoņas reģiona valstis ievēro pragmatisku fiskālu disciplīnu, iekļaujassa mērīgos valsts ārējā parāda ietvaros, kā arī nepieļauj augstus inflācijasrādītājus. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības kopējās valūtas eiro konkurētspējugalvenokārt var vērtēt pēc Māstrihtas kritērijiem, visas ES ietvarosBaltijas jūras reģiona valstis ir kā paraugbērni savā ekonomikas politikā,iekļaujoties tajos.Tomēr jāatzīst, ka ekonomiskajai situācijai reģionā vēl ir maz tiešassais tības ar ESSBJR. Visaptverošais astoņu valstu sadarbības formāts pastāvtikai 4 gadus, turklāt 2012. gadā piedzīvojis ļoti nopietnu kosmētisko


32Arvils Zeltiņšremontu. Vienlaikus Dānijas prezidentūras ES laikā īstenotās izmaiņasstratēģijas īstenošanā saskan ar laika garu, kurā Baltijas jūras reģions arspēcīgiem argumentiem sevi piesaka kā ES dinamiskākais, straujāk augošais,inovatīvākais un konkurētspējīgākais reģions.Būtiskākās strukturālās izmaiņas Dānijas prezidentūras periodā ir trīsESSBJR virsmērķu (angļu val. — objectives) definēšana agrāko četru pīlāruvietā. Trīs virsmērķi: 1) glābt jūru; 2) apvienot reģionu; 3) celt labklājību —skaidri raksturo stratēģiju kā placdarmu visas ES galvenajiem izaicināju -miem. Diezgan droši var paredzēt to, ka līdzīgi virsmērķi tiks definēti visāmpārējām makroreģionu stratēģijām. Atšķirsies tikai to apvienojošie ģeogrāfiskieobjekti: Donava, Atlantijas okeāna piekraste, Adrijas jūra, Alpu reģions.Jau šobrīd Donavas stratēģijas četri pīlāri ir faktiski identiski ESSBJR virsmērķiem.Papildus vides, apvienošanas un labklājības kritērijam Donavasstratēģijā eksistē arī reģiona stiprināšanas aspekts, kas nozīmē reģionāloinstitūciju stiprināšanu.Ņemot vērā Baltijas jūras reģiona pārbagātību ar institūcijām un sadarbībasformātiem, būtiskāk ir nevis stiprināt esošās vai veidot jaunas institūcijas,bet nodrošināt to saskaņotību (angļu val. — coherence). Šis atslēgvārdsaizvien biežāk tiek izmantots politiskajos dokumentos, kas attiecas uz Bal -tijas jūras reģionu. To savas prezidentūras ietvaros Baltijas jūras valstupadomē izmantoja Vācija un izmanto Krievija.Latvijas uzdevums ir sekot līdzi laika garam gan ES, gan makroreģionaietvaros. Tomēr vēl būtiskāka ir proaktīva rīcība. Šī stratēģija ir jauns politiskaisietvars, kura dalībniece Latvija ir jau kopš tā pirmsākumiem. Ņemotvērā to, ka Stratēģija ir eksperiments, turpināsies tās īstenošanas mehānismi.T.s. politikas (angļu val. — policy) līmenī katrai no astoņām dalībvalstīm irvienādas iespējas paust savas idejas labākai realizācijai. Zināms, ka Latvijast.s. praktiskais (angļu val. — operational) līmenis nav tik resursiem bagāts,kā, piemēram, Zviedrijas. Tomēr mēs varam ievirzīt stratēģijas attīstību sevvēlamā virzienā, ja būsim spēcīgi politikas plānotāji.Nākamajā ES daudzgadu budžeta ietvarā jēdziens “makroreģionālākoncepcija” tiek pieminēts vairākkārt, bet vēl ne tik būtiski, lai līdzekļi noES fondiem tiktu piešķirti tikai makroreģiona ietvaros. EK un dalībvalstupartnerības līgumos par ES budžeta izlietojumu makroreģionālā koncepcijavarētu tikt īpaši akcentēta brīdī, kad visa ES tiks sadalīta makroreģionālāsstratēģijās. Šī tendence nozīmē, ka nākotnē daudz būtiskāk par nacionālās


Latvijas iespējas ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam kontekstā 33aploksnes saglabāšanu būs valsts spēja sagatavot reģionāla līmeņa projektusvides, pārrobežu infrastruktūras un tirgus integrācijas jomās. Papildus galvenāscīņas par lauksaimniecības tiešmaksājumiem un kohēzijas līdzekļiembūs jāizcīna sarunās ar pārējām septiņām reģiona valstīm, kuras iekļausiestajā pašā makroreģionā. Kamēr tas nav noticis, dalībvalstu intereses pardaudzgadu budžeta izlietojumu ir ļoti fragmentētas, un savstarpējās apmaiņaspamatā norisinās, balstoties uz vienošanos par jautājumu kopumu(angļu val. — package-deal), nevis abpusēju ieguvumu (angļu val. — win-win )principiem.Stratēģijas pārvaldības izaicinājumiPraktiski ikviena teorija, kas apraksta institūciju darbību, paredz institūcijunemitīgo tieksmi izplesties, veidojot jaunas institūcijas, nosakot papilduregulējumu un rezultātā iegūstot papildu finanšu līdzekļus savai darbībai.ESSBJR pamatā ir radikāli pretēja nostāja, kas neparedz papildu finanses,institūcijas un normatīvo regulējumu. Tas nozīmē, ka ar esošajām institūcijām,kapacitāti un likumdošanu ir jāstrādā vēl efektīvāk.Papildus izaicinošajam trīs aizliegumu principam ESSBJR īstenošanaskon cep cijā vērojamas atsevišķas t.s. “demokrātijas deficīta” pazīmes. Šis doku -ments ir praktiski nezināms ārpus t.s. stratēģijas dalībnieku (angļu val. —stake holders) loka. Visās astoņās dalībvalstīs ir izveidota pārvaldības sistēma,kurā grūti iesaistīt plašu sabiedrības daļu. Šī sistēma balstās galvenokārt uzvalsts institūciju ekspertīzi, nevis uz plašas sabiedrības viedokli. 2012. gadāDG Regio kā galvenie ESSBJR virzītāji Eiropas Komisijas ietvaros pasūtījapētījumu par komunikāciju vajadzībām stratēģijas īstenošanā. Tā ietvarostika secināts, ka galvenais stratēģijas trūkums ir tieši neskaidrais lēmumu pieņemšanasprocess 1 . To atzīst ne tikai nejauši respondenti, bet arī stratēģijasdalībnieki.Pēdējā gada laikā reģiona iekšējā integrācijā gan notikušas vairākaspozitīvas iezīmes savstarpējās komunikācijas veicināšanā. Baltijas attīstībasforuma ietvaros ir izveidots ziņu portāls newsWave, kurā tiek atspoguļota1Expertise on information and communication issues for the European Union Strategy forthe Baltic Sea Region (EUSBSR) Final Report. Dea Baltica 29 June 2012. p. 40. http://www.balticsearegion-strategy.eu/pages/funding-sources(ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam mājaslapa; aplūkota20.05.2013.).


34Arvils Zeltiņšinformācija par visām makroreģiona valstīm. Stratēģijas ietvaros InteractPoint Turku izveidoja kopīgu stratēģijas vizuālo identitāti, kas piemērojamavisām astoņām dalībvalstīm. Ir izveidota arī speciāla ESSBJR mājaslapa,kā arī savs youtube kanāls un twitter konts. Par šādu komunikācijas rīkune pieciešamību Baltijas jūras reģionā vienojās dažus gadus pēc stratēģijasizveidošanas. No Baltijas kļūdām mācās Donavas stratēģijas īstenotāji, jo šīsmakroreģionālās stratēģijas komunikācijas rīki tapa līdz ar pašu stratēģiju.Tas, ka stratēģijas dalībniekiem pieder dabisks ekspertīzes un informācijasmonopols pār tās īstenošanu, var veicināt politiskās atbildības trūkumupar stratēģijas īstenošanu. Klasiskajā izpratnē par divu līmeņu spēli, kurāvalsts ārpolitikas veidotājiem vienlīdz būtiski jāņem vērā gan starptautis kaiskonteksts, gan iekšpolitiskais noskaņojums, ESSBJR īsti neiederas. Galveno -kārt jau tāpēc, ka ekspertīzes un informācijas trūkuma dēļ šis nav aktuālsiekšpolitiskās dienaskārtības jautājums. Tādējādi, diskutējot par stratēģiju,politiķiem ir maz cerību paaugstināt savus reitingus nacionālā līmenī. Re -zultāts ir politiska pasivitāte stratēģijas jautājumu virzīšanā.Nereti ESSBJR veidotāji saņēmuši kritiku arī par pārāk sarežģītu pārvaldībasmodeli. Stratēģijas pārvaldības sistēmas pamatā ir trīs galvenāsstruktūras: nacionālie kontaktpunkti (NCP), prioritāšu koordinatori (PAC)un horizontālo aktivitāšu līderi (HAL). NCP funkcijas galvenokārt izpildaĀrlietu ministrija (gandrīz visās ESSBJR valstīs, tostarp Latvijā) vai arīprem jerministra birojs (Zviedrijas piemērs). NCP galvenā funkcija ir koordinētstratēģijas īstenošanu nacionālā līmenī. Tieši NCP apkopo nacionālopozīciju un prezentē to partneriem no citām valstīm.Prioritāro nozaru koordinatori atbild par katru no 17 prioritātēm 2 , kasizvirzītas stratēģijas Rīcības plānā. PAC galvenais uzdevums ir izvērtēt unpieskatīt paraugprojektus savas prioritātes ietvaros, kā arī koordinēt savurīcību ar pārējiem stratēģijas dalībniekiem: NCP, HAL u.c. Tā kā prioritāšukoordinēšana ir sadalīta atsevišķām dalībvalstīm (Latvija kopā ar Dānijuuzņēmusies enerģētikas prioritātes koordinēšanu), tad efektīvākai komunikācijaikatrā valstī ir izveidots arī t.s. prioritāro nozaru fokālo punktu institūts.Tas nozīmē, ka katrā no prioritātēm nozares koordinators saskaņo savasdarbības ar atbildīgajām nozaru ministrijām citās valstīs.2Jaunais Rīcības plāns tika apstiprināts 2013. gada februārī un tajā agrāko 15 prioritāšu vietāir 17 prioritātes, kuras gan vairs netiek atsevišķi numurētas.


Latvijas iespējas ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam kontekstā 35Papildus NCP un PAC stratēģijas īstenošanā iesaistās arī t.s. HAL. Viņuuzdevums ir rūpēties par atsevišķu stratēģijas mērķu izpildi, kas aptvervairākas prioritātes. Saskaņā ar jauno stratēģijas Rīcības plānu ir izdalītaspiecas horizontālās aktivitātes: daudzlīmeņu pārvaldība, sadarbības veicināšanaar kaimiņvalstīm ārpus ES, reģionālās identitātes veicināšana, ilgtspējīgaattīstība, kā arī telpiskā plānošana.Šāda sazarota koordinēšanas sistēma rada divas būtiskas problēmas.Pirmkārt, tā ir grūti uztverama. Otrkārt, nav skaidrības, kurš no stratēģijasīstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem atbild par konkrētām funkcijām. Re -zul tātā var rasties gan informācijas aprites problēmas, gan arī funkcijupārklāšanās. Tādējādi stratēģijas īstenošana var darboties pretēji savam mērķim— nevis efektivizēt institūciju darbību, bet gan aizkavēt to.Būtiska pretenzija ES sadarbībā ar trešajām valstī ir politiskais uzstādījums— attīstīt reģiona valstu sadarbību tikai astoņu ES dalībvalstu ietvaros,neiekļaujot citas Baltijas reģiona valstis (piemēram, Krieviju un Norvēģiju).Interesanti, ka stratēģijas pirmsākumā — Eiroparlamenta Baltijas grupasdeputātu ziņojumā kā — viens no uzsvariem vides sadaļā bija tieši sadarbībasveicināšana ar trešajām valstīm — ne tikai Krieviju, bet arī Baltkrievijuun Ukrainu 3 . Krievijas prezidentūras Baltijas jūras valstu padomes ietvarosatkal aktualizēts jautājums par lielāku Krievijas iesaisti. Piemēram, Donavasstratēģijas ietvaros prioritāro nozaru koordinatoru lomu uzņēmušās arīvalstis, kuras nav ES sastāvā. Šobrīd nav paredzama Krievijas kā dalībvalstsiekļaušana ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam aktīvo dalībnieku pulkā.Tomēr situācija ar Krievijas lielāku iesaisti būs jārisina, jo nav iespējamssa sniegt stratēģijas mērķus, piemēram, vides jomā, ja kopīgas pūles nepieliekarī Krievija. Šobrīd pastāv divas paralēlas stratēģijas: ESSBJR, kā arī Krievijasiekšējā stratēģija — Ziemeļrietumu reģionu sociālekonomiskajai attīstībai.Kā risinājums kopīgu problēmu (it īpaši vides jautājumos) risināšanai varētukalpot abu stratēģiju rīcības plānu saskaņošana.Dānijas prezidentūras laikā sperti būtiski soļi praktiski visu nosauktoproblēmu risināšanā. Bez jau pieminēto trīs virsmērķu definēšanas Dānijasprezidentūras ietvaros katram virsmērķim tika definēti arī konkrēti sasniedzamierādītāji un indikatori (angļu val. — targets and indicators). Tādējādi3Europe’s Strategy for the Baltic Sea Region. Baltic Strategy Working Group of the “BalticEurope” Intergroup. p.2. http://www.generationbalt.eu/data/user/documents/PE.pdf (“GenerationBALT” mājaslapa; aplūkota 20.05.2013.).


36Arvils ZeltiņšESSBJR īstenošana tika formulēta daudz konkrētāk, pielāgojot to nozaru mi -nistriju organizatoriskajai kultūrai. Papildus tika definētas arī konkrētas lomasun atbildības sfēras katram no stratēģijas īstenošanā iesaistītajiem dalīb nie -kiem (angļu val. — stakeholders), lai izvairītos no funkciju pārklāšanās.Dānijas prezidentūras laikā tika aizsākts darbs arī pie atjauninātā stratēģijasRīcības plāna izstrādes, kas noslēdzās 2013. gada februārī. JaunajāRīcības plānā vairs nepastāv jaukto prioritāšu problēma. Iepriekš bija vienaprioritāte gan tūrismam, gan veselībai, gan kultūrai, savukārt tagad šīs no -zares koordinēs atsevišķi PAC. Relatīvs mīnuss gan ir nespēja samazinātprioritāšu skaitu, kā bija plānots pirms tam. Faktiski tas nozīmē, ka četrusgadus kopš Stratēģijas izveides dalībvalstis vēl nav spējušas izšķirties partām no zarēm, kur iespējama efektīvāka sadarbība, un tām, kur sadarbība irgrūti realizējama. Galvenokārt tas radies tāpēc, ka neviena no valstīm nevēlasatteikties no tām nozarēm, pār kurām pirms tam uzņēmās koordinatorafunkciju.Jaunais Rīcības plāns nerisina tā pārskatāmības problēmu. Joprojām tasir teju 200 lappušu biezs dokuments, kurā uzskaitīti vairāki desmiti paraugprojektu.Vienlaikus jaunais Rīcības plāns pakāpeniski risina problēmu artrešo valstu partneriem. Tajā definēta sadarbība horizontālās aktivitātes —kaimiņi — ietvaros, kas paredz kopīgu projektu realizāciju ar trešajām valstīm,tostarp Krieviju.Neskatoties uz pašreizējām izmaiņām, esošajai stratēģijas pārvaldībasstruktūrai būs nepieciešamas vēl vairākas izmaiņas, kuras norisināsies trīsBaltijas valstu prezidentūru periodos: 2013., 2015. un 2018. gadā. Par ceļakartivisu trīs Baltijas valstu centieniem uzlabot stratēģijas īstenošanu kalposšī gada laikā gaidāmais Eiropas Komisijas izvērtējums par makroreģionālostratēģiju pašreizējo progresu. Sagaidāms, ka šajā dokumentā EK definēssavu vīziju par to, kā izskatīsies makroreģionu Eiropa vidējā termiņā.ES integrācijas kontekstsJau pieminēts, ka viens no galvenajiem ESSBJR pārvaldības izaicinājumiemir nacionālo valdību nelielā interese par makroreģionu. Nacionālālīmenī politiķiem ir grūti izcelties ar iniciatīvu vai kritiku par sabiedrībāmaz zināmu stratēģisko dokumentu. Citāda situācija ir vērojama ES institūcijuietvaros, kur tieši pārnacionāla līmeņa jautājumi ir ikdienas rutīna.


Latvijas iespējas ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam kontekstā 37Kopš 1979. gada, kad notika pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas,šī institūcija aizvien iegūst jaunas pilnvaras koplēmumu procedūrā ar ESMinistru padomi. Kopš Lisabonas līguma tikai dažās no ES likumdošanasjomām Eiroparlamentam ir atvēlēta tikai padomdevēja funkcija, un vairumāgadījumu Eiroparlaments ir Ministru padomei līdzvērtīgs likumdevējs. Līdzšim viena no redzamākajām Eiroparlamenta darbībām, kur notika reālasviedokļu sadursmes starp Ministru padomi un Eiroparlamentu, ir bijusiEiropas Komisijas apstiprināšana. 2004. un 2009. gadā Eiroparlamenta deputātinoraidījuši viņuprāt nederīgas kandidatūras (tostarp arī Ingrīdu Ūdri2004. gadā), tā vietā lūdzot dalībvalstis deleģēt citas.ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir ES līmeņa politika, kas tiešiatbild modernajiem reģionālajiem izaicinājumiem. Tā, pirmkārt, ir atbildestraujajam ES dalībvalstu pieaugumam pēc 2004. gada paplašināšanās, iezīmējottendenci izvērst integrāciju galvenokārt makroreģiona, nevis visas ESietvaros. Otrkārt, stratēģijas pārvaldības mehānismi ietver subsidiaritātesprincipu, kā arī virzību uz daudzlīmeņu pārvaldību. Galvenie stratēģijasīstenotāji ir nevalstiskais sektors, uzņēmēji un pašvaldības, kas realizē konkrētusprojektus. Valsts institūcijām atvēlēta galvenā koordinatora funkcija,lai atvieglinātu sadarbību citiem. Treškārt, ESSBJR šobrīd var nosaukt parvienu no veiksmīgākajiem projektiem, kas radies Eiropas Parlamenta iet va ros.T.s. Baltijas sadarbības grupa, kas izveidoja pirmo stratēģijas uzmetumu,ļoti tālredzīgi iezīmēja ES integrācijas nākotni, kas šobrīd kļuvusi par realitāti.Proti, tā ir jaunā institucionālisma pielietošana praksē — palīdzotattīstīt makroreģionus ar kopīgu vēsturi, kopīgu tirgus situāciju, kā arīvides, dro šības un cita veida izaicinājumiem.Eiropas Parlaments arī pašlaik turpina aktīvi sekot līdzi visām makroreģionālajāmstratēģijām. 2012. un 2013. gadā EP piešķīra līdzekļus t.s. sēklasnaudas fondam (angļu val. — seed money facility) viena miljona eiro apmērā.Fonda, kur līdzekļi paredzēti reģiona projektu (ne tikai stratēģijas ietvaros)priekšizpētei un sagatavošanai tā sākotnējā fāzē, izveide ir veiksmīgs stimulsjaunu projektu realizēšanai.Ņemot vērā minētās tendences un EP lomas pieaugumu ES pārvaldībā,var izdalīt trīs teorētiskus scenārijus tālākai situācijas attīstībai.1. Pieaugot makroreģionālās koncepcijas nozīmei ES politikā, jo īpašiES budžeta jautājumos, paredzama arī Eiropas Parlamenta ietekmespalielināšanās. Stratēģijas īstenošana ir atstāta nacionālo valdību


38Arvils Zeltiņš2.3.(Ministru padomes līmenis) ziņā, taču Eiropas Parlaments pašreizējāsituācijā neformāli pilda monitoringa funkcijas. Paredzams, kanākamajā ES plānošanas periodā (2014.–2020.) noslēgsies makroreģionālāskoncepcijas fundamentāla institucionalizācija, izveidojotstratēģijas katram no makroreģioniem. Ciešāka nacionālo valdībusadarbība sava reģiona ietvaros koncentrētu uzmanību, tostarp veicinātusadarbību un reizē konkurenci tieši makroreģiona ietvaros.Vienlaikus Eiropas Parlamentam šādas izmaiņas nemainītu ierastodienaskārtību — tas tikai nostiprinātu savas pozīcijas kā vienīgā tiešivēlētā ES institūcija. Šāda scenārija gadījumā likumsakarīga būtutālāka ES likumdevējvaras novirzīšana no Ministru padomes uzEiropas Parlamentu.Pat ja tuvāko septiņu gadu laikā nepiepildās scenārijs ar makroreģionossadalītu/vienotu ES, gan Baltijas jūras stratēģijas, gan citumakroreģionālo stratēģiju ietvaros EP deputāti var nostiprināt savuietekmi. Tieši EP deputātiem, atšķirībā no nacionālajām valdībām,ir iespēja efektīvi izmantot divu līmeņu spēles priekšrocības. Lai arīEP ietvaros deputāti apvienojas grupās, tie vienalga ir savu nacionālopolitisko partiju pārstāvji. Ņemot vērā to, ka EP deputāti jau a prioritiek identificēti kā savas valsts pārstāvji Eiropā, viņu elektorātsarī sagaida ES līmeņa skatījumu uz problēmām. Praktiski visās ESdalībvalstīs politiķi izmanto savu oponentu neizdarības ES līmenī,lai norādītu uz kļūdām arī iekšpolitikā. Attīstoties makroreģionakoncepcijai, paredzama šī jautājuma aktualizēšana savstarpējās politiskajāscīņās.Teorētiski pastāv arī trešais scenārijs — makroreģionālās koncepcijasizgāšanās. Pašlaik gan nav pamata apgalvot, ka ESSBJR ciestuneveiksmi. Pirmkārt, Dānijas prezidentūras laikā veiktas būtiskasizmaiņas stratēģijas realizācijas pilnveidošanā. Otrkārt, lai arī stra tēģijasietvaros darbojas trīs aizliegumu princips, kas neparedz jaunuinstitūciju veidošanos, jau šobrīd pastāv virkne neformālu sadarbībasformātu, kas radušies tieši stratēģijas ietekmē. Piemēram, Highlevel group ES-27 formāta sanāksmes stratēģijas īstenošanā, kā arīNCP, PAC, HAL u.c. sadarbības formāti. Nav pamata uzskatīt, kašie neformālie institūti brīvprātīgi atteiksies no sava ieguldītā darba.Treškārt, tieši EP kontekstā būtiski atzīmēt, ka ESSBJR ir instrumentsES līmeņa politiskajam tirgum starp Komisiju, Ministru padomi un


Latvijas iespējas ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam kontekstā 39Eiropas Parlamentu. Šobrīd Eiropas Parlaments ir ieguvis absolūtastratēģijas atbalstītāja tēlu, vienlaikus neuzņemoties būtisku atbil -dību par tā realizāciju. Var secināt, ka scenārijs ar ESSBJR izzušanušobrīd nav reāls.Ieteikumi LatvijaiObjektīvu iemeslu dēļ Latviju nevar uzskatīt par stratēģijas īstenošanasparaugu citiem. Ekonomiskās krīzes dēļ joprojām ir ļoti ierobežota Latvijasnozaru ministriju un citu iesaistīto institūciju kapacitāte darbam tieši arstratēģiju. Turklāt arī valsts budžeta līdzekļi īpašiem Stratēģijas projektiemvai citām aktivitātēm nav atvēlēti. Arī pēc atjauninātā Rīcības plāna Latvijasvienīgā koordinētā prioritāte ir enerģētika. Šos pienākumus Latvijas Ekonomikasministrija veic kopīgi ar Dānijas Enerģētikas aģentūru. Izvērtējotjauno Rīcības plānu, situācija gan šķiet labāka. Latvija ir uzņēmusies vadībuastoņiem ESSBJR paraugprojektiem un piecdesmit divos piedalās kādsda lībnieks no Latvijas. Tas liecina, ka Latvija arī šajā jomā ir spējīga aizstāvētsavas intereses, bet to varētu veikt arī labāk, ja Latvija spēs efektīvi definētsavas reģionālās intereses un sekmīgi izmantos doto iespēju 2015. gadā vadītES Padomi. Kas būtu jādara?1. Vienai no Latvijas prioritātēm ES prezidentūrā jābūt tieši saistītaiar ESSBJR. Nav obligāti nepieciešams kā prioritāti definēt tiešistratēģiju, lietderīgāks būtu plašāks definējums — Baltijas reģions, jotas sevī ietvertu arī citus sadarbības formātus: Ziemeļu dimensiju,Baltijas jūras valstu padomi u.c. Šajā kontekstā būtiskākais jautājums,uz ko jāatbild pašiem — vai mēs Baltijas jūras reģionu definējamkā ES reģionu, vai tomēr redzam tajā būtisku lomu arī austrumukai miņiem?2. Stratēģijas forums prezidentūras laikā. Prezidentūras ietvaros2015. gadā, Latvijā tiks organizēta virkne pasākumu, kas tieši saistītiar stratēģiju. Būtiskākais pasākums būs ESSBJR ikgadējais forums.Latvija vienmēr pozitīvā nozīmē izcēlusies ar augsta līmeņa pasākumuorganizēšanu. Lai saturiski no tā iegūtu labumu Latvijas interesēs, vēlir pusotrs gads laika, lai definētu šāda pasākuma galveno vēstījumu.Ņemot vērā to, ka zināma problēma stratēģijas realizācijā ir politiskāsatbildības trūkums, viens no ieteikumiem būtu t.s. stratēģijas tēvu no


40Arvils ZeltiņšBaltijas deputātu grupas uzaicināšana uz pasākumu. Jāatzīmē, ka noseptiņiem deputātiem, kuri savulaik iniciēja stratēģijas izveidi, vairākiieņem vai ieņēmuši augstus amatus savās valstīs: Tomass HendriksIlvess (Toomas Hendrik Ilves) — Igaunijas prezidents, AleksandrsStubs (Alexander Stubb) — Somijas Eiropas lietu ministrs, Ģirts ValdisKristovskis — bijušais Latvijas ārlietu ministrs.3. Latvijas prezidentūra var būt izšķiroša Baltijas jūras stratēģijasilgtspējai. Ierasts, ka pastiprinātu uzmanību stratēģijai pievērš vien8 reģiona valstis. Līdz šim Baltijas jūras reģiona valstu prezidentūrasbijušas ar nelieliem pārtraukumiem. Tomēr atstarpe starp Latvijas unIgaunijas prezidentūru būs veseli trīs gadi. Diezgan droši var apgalvot,ka Eiropas Komisijas 4 ambīcijas trīs gadu periodam būs lielas.Lai spētu realizēt kaut daļu no tām, pašiem jāsakārto savas insti tucionālāskapacitātes jautājumi. Šajā esejā vairākkārt pieminēta Dānijas2012. gada pirmā pusgada prezidentūra, kuras ietvaros veiktas būtis -kas izmaiņas stratēģijas īstenošanas mehānisma pilnveidošanā. Tomērir arī citādi piemēri. Īrijas prezidentūras ietvaros nav izdevies pabeigtdarbu pie Atlantijas stratēģijas izveides, neraugoties uz pirms tamliktajām cerībām.4. Mentalitātes pielāgošana makroreģionālajam līmenim. Tas nozīmē,ka “vienkāršajam” latvietim ir nepieciešams apskatīties, kas notiekotr pus Baltijas jūrai, ne tikai pašu mājās. Galvenie stratēģijas virzītājiir tieši projektu īstenotāji, bet līdz šim Latvijas vājais punkts projektuīstenošanā ir ideju trūkums par sadarbību ar citiem partneriemreģionā. Tādējādi sabiedrības izglītošana par makroreģiona lielākajiemizaicinājumiem un sasniegumiem, kultūras un vēstures iezīmēm būsvitāli nepieciešama stratēģijas ilgtspējai. Arī akadēmiskajām aprindāmir nepieciešams sniegt savu artavu reģiona attīstībā, jo pašlaik vēlir ļoti maz pētījumu un publikāciju par stratēģijas valstīm un tautāmkopumā.5. 3 NĒ =>3 JĀ. Lai sekmētu Stratēģijas koordinēšanu un tās īstenošanunepieciešama motivācija 3 “nē” principu padarīt par 3 “jā” principu.Reģionā un ES ietvaros ir virkne dažādu finanšu instrumentu, ar kuru4Sagatavo ziņojumu, uz kura balstoties, tiek izstrādāti Padomes secinājumi.


Latvijas iespējas ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam kontekstā 41finansējuma palīdzību var realizēt ESSBJR projektus. Nepieciešamsmeklēt finanšu resursus ne tikai no tradicionālā kohēzijas vai valstsbudžeta, bet arī citur. Lai to izdarītu, nepieciešams veidot ekspertīzipar vēl neizmantotu finanšu instrumentu apguvi. Līdzīgi stratēģijasdalībnieku zināšanas jāpapildina arī par reģiona ietvaros pastāvoša -jiem normatīvajiem regulējumiem un institūcijām. Pāriešana uz po -zi tīvo 3 “jā” Latvijai būs absolūti nepieciešama prezidentūras laikā,citādi mēs nespēsim tikt galā ar saviem pienākumiem stratēģijastālākajā virzībā.


Sadarbība enerģētikas jomā ES StratēģijasBaltijas jūras reģionam ietvarosMarija Zjurikova,Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta Enerģijas tirgu,infrastruktūras un sadarbības koordinācijas nodaļas vecākā referenteDins Merirands,Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktorsUzsverot reģionālās sadarbības nozīmi gan Eiropas Savienībā kopumā, ganBaltijas jūras reģionā, rakstā tiek sniegts pārskats par to, kāda ir pašreizējāsituācija ar enerģētikas prioritāti ESSBJR kontekstā. Ņemot vērā izmaiņas,kas notika ar ESSBJR pēdējā gada laikā, rakstā tiek apskatīts, kādā veidāpēc stratēģijas analīzes identificētie izaicinājumi tiek pārvērsti iespējās.Īpaša uzmanība tiek pievērsta pēdējām aktualitātēm enerģētikā Baltijasjūras reģionā kopumā, norādot reģiona vietu ES kopējā enerģijas tirgū unatspoguļojot ESSBJR enerģētikas prioritātes attīstību un virzību. AnalizējotLatvijas intereses enerģētikas jomā ESSBJR kontekstā un ņemot vērā to,ka Latvija un Dānija ir stratēģijas enerģētikas prioritātes koordinatores,tiek secināts, ka ESSBJR attīstība notiek saskaņā gan ar Latvijas nacionālajiemmērķiem, gan ar Latvijas kā reģionālās sadarbības koordinatoresinteresēm.Atslēgvārdi: enerģētika, ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam, reģionālāsadarbība.Stressing the importance of regional cooperation both at the European leveland at the level of the Baltic Sea Region, the article provides an overviewof the current situation of the energy priority within the EUSBSR. Giventhe changes that have taken place with the content and framework ofthe EUSBSR during the last year, the article analyses how the challenges


Sadarbība enerģētikas jomā ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros 43identified during the evaluation of the EUSBSR are transformed intoopportunities. Special attention is given to the recent developments in theenergy sector in the Baltic Sea Region, highlighting the position of theregion in the common EU energy market, and reflecting the developmentand progress of the EUSBSR energy priority area. Analysis of Latvian energyinterests in the context of the EUSBSR (taking into account that Latvia andDenmark are the coordinators of this priority area) shows that the EUSBSRdevelopment is in accordance with both Latvian national objectives andthe interests of Latvia as the priority area coordinator.Keywords: energy, EU Strategy for Baltic Sea Region, regional co op eration.IevadsGlobalizācijas ietekmē palielinās savstarpējā atkarība starp valstīm unlīdz ar to pieaug arī reģionālās sadarbības nozīme. Baltijas jūras reģionaietvaros mērķtiecīga sadarbība aizsākās 90. gados un lielākoties bija vērstauz integrāciju Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) un Ziemeļatlantijas līgumaorganizācijā (turpmāk — NATO). Lai gan ES un NATO paplašināšanāsprocesi sen ir noslēgušies, vēl joprojām tieši reģionālā līmeņa sadarbībā irsaredzams ievērojams attīstības potenciāls gan ES kopumā, gan Baltijas jūrasreģionā. Baltijas jūras reģionu nosaka ģeogrāfisks faktors — reģionam tiekpieskaitītas valstis, kurām ir izeja pie Baltijas jūras, līdz ar to reģions navekonomiski un politiski viendabīgs. Vēl viena īpatnība, kas, neapšaubāmi,raksturo reģionu, ir sadarbības platformu un organizāciju daudzveidība —sadarbība notiek vairāku starptautisko institūciju ietvaros, dažādos līmeņosun vairākās jomās. Arī ES ir svarīga loma Baltijas jūras reģiona sadarbībasveicināšanā. Jaunākais ES ietvars, kas vērsts uz sadarbības veicināšanu, irES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (turpmāk — ESSBJR). ESSBJR definēBaltijas jūras reģionu kā makroreģionu: “Baltijas jūras reģions ir labs makroreģionaparaugs — teritorija, kurā ietilpst vairāki administratīvi reģioni,bet ar pietiekami daudziem kopīgiem jautājumiem, lai attaisnotu vienotustratēģisku pieeju” 1 . Stratēģija iekļauj reģionā astoņas ES dalībvalstis, kas1Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietukomitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģija. COM(2009)248 galīgā redakcija, OV C339, 14.12.2010., 5. lpp.


44Dins Merirands, Marija Zjurikovarobežojas ar Baltijas jūru, uzsverot arī nepieciešamību sadarboties ar val -stīm, kas nav ES dalībvalstis, proti, ar Krieviju, Norvēģiju un Baltkrieviju.Savstarpējā atkarība starp valstīm pieaug ne tikai starptautiskās tirdzniecībasvai finanšu, bet arī pārējos sektoros, tajā skaitā enerģētikā. Lai ganenerģētika ir viena no tām jomām, kurā ES dalībvalstis vēlas saglabāt suverenitāti,uztverot to kā nacionālās politikas jautājumu, ES iniciatīvu loma enerģētikaspolitikas veidošanā ir nenoliedzama. Pašlaik ES līmenī notiek aktīvasdiskusijas par enerģētikas politikas nākotni, tajā skaitā par klimata un enerģētikasietvaru pēc 2020. gada, kā arī par ES iekšējā tirgus funkcionēšanu.Kopīgo ES ietvaru ietekmē arī “ES 2020” stratēģijā izvirzītie kvantitatīviemērķi — atjaunojamo energoresursu īpatsvara enerģijas patēriņa palielināšanalīdz 20% un energoefektivitātes paaugstināšana par 20%. Visas minētāsES prioritātes atspoguļojas ne tikai enerģētikas politikas veidošanā nacionālajālīmenī, bet arī reģionālo prioritāšu definēšanā enerģētikas jomā.Arī viena no ESSBJR prioritārajām jomām ir sadarbība enerģētikasjomā. Raksta mērķis ir sniegt pārskatu par to, kāda ir pašreizējā situācija arenerģētikas prioritāti ESSBJR kontekstā, ņemot vērā gan pēdējos notikumusESSBJR attīstības procesā, gan Baltijas reģiona sadarbību enerģētikas jomā.Līdz ar to raksts tiek strukturēts četrās sadaļās. Pirmkārt, uzmanība tiek pievērstaizmaiņām, kas notikušas ar ESSBJR pēdējā gada laikā. Pirmo ESSBJRdarbības gadu noslēgumā tika identificēti vairāki stratēģijas vājie punkti, unstarp tiem bija gan finansējuma, gan pārvaldības problēmas, gan arī komunikācijasmehānismu trūkumi. Lai novērstu minētās problēmas, tika veiktavairāku ESSBJR aspektu analīze. Līdz ar to rakstā tiks apskatīts, kādā veidāpēc stratēģijas analīzes identificētie izaicinājumi tiek pārvērsti iespējās. Otrkārt,raksts pievēršas aktualitātēm enerģētikā Baltijas jūras reģionā kopumā,norādot reģiona vietu ES kopējā enerģijas tirgū. Treškārt, rakstā ir atspoguļotaESSBJR enerģētikas prioritātes attīstība un virzība. Raksta noslēgumātiek norādītas Latvijas intereses enerģētikas jomā ESSBJR kontekstā.ESSBJR — ceļā no izaicinājumiem uz iespējāmPašlaik, kad kopš stratēģijas dibināšanas pagājuši gandrīz četri gadi,tā vēl joprojām attīstās un tiek nemitīgi uzlabota. Balstoties uz pieredzi,2012. gadā ESSBJR Rīcības plānu sadarbībā ar Eiropas Komisiju pārskatīja


Sadarbība enerģētikas jomā ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros 45un papildināja prioritāro jomu koordinatori un horizontālo darbību līderi,un 2013. gada 22. februārī tika publicēta Rīcības plāna jaunā redakcija.Svarīgākās izmaiņas Rīcības plānā ir saistītas tieši ar prioritāro jomupārskatīšanu un papildināšanu, kā arī pašlaik tas atspoguļo jaunus uzdevumus,indikatorus un mērķus, kas pilnībā atbilst stratēģijas “ES 2020”mērķiem un sniedz ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.Analizējot stratēģijas darbību, tika identificēti vairāki izaicinājumi, kasapgrūtina īstenošanas procesu. Pirmkārt, ESSBJR nav paredzēts finansējumslīdz 2013. gadam, un tā tikai paver iespēju labāk koordinēt un izmantotreģionā pieejamo finanšu institūciju atbalstu. Protams, finansējuma trūkumsliek daudziem apšaubīt stratēģijas lietderību, taču soli pa solim šī problēmatiek risināta. 2013. gada februārī ESSBJR ietvaros tika nodibināts pirmsprojektaposma finanšu instruments — sēklas nauda (angļu val. — seed moneyfacility), kura mērķis ir sniegt atbalstu pieteikumu sagatavošanai gan saskaņāar ESSBJR rīcības plānu, gan dažādiem ES un nacionālā līmeņa finansējumaavotiem. Tā saucamā sēklas nauda paredzēta, lai palīdzētu attīstīt projektaideju, nākotnē ļaujot tam kļūt par ESSBJR nozīmīgu projektu. Pašlaik, kadtiek apstiprināts ES budžets nākamajam finanšu periodam, ESSBJR ir savaveida celmlauzis ceļā uz makroreģionālo stratēģiju iekļaušanu nākotnesEiropas strukturālajos un investīciju fondos. Otrkārt, lielākais izaicinājums irstratēģijas ieviešana darbībā. Atzīstot ESSBJR ieviešanas stiprās puses, bet arīizvērtējot radušās problēmas, tika noteikti visu iesaistīto pušu uzdevumi unpienākumi, kā arī tika izklāstīts reģiona attīstībai nozīmīga projekta jēdzienaskaidrojums. Treškārt, bieži tika minēta komunikācijas problēma, kas tiekpašlaik risināta, ietverot komunikācijas pasākumus kā obligātus dažāduiesaistīto pušu pienākumus, vienlaikus noslēdzot darbu pie ESSBJR vizuālāsidentitātes un ESSBJR mājaslapas, kas tika prezentēta 2012. gada 23. martā.Laika gaitā ESSBJR attīstījās, vēlreiz pierādot, ka ESSBJR nav tikai projektukopums, bet sadarbības ietvars, kas ir paraugs makroreģionālās pieejas piemērošanaiES.Baltijas jūras reģiona valstu sadarbība enerģētikas jomāBaltijas jūras reģions ieņem īpašu vietu ES kopējā enerģijas tirgū, jovēsturiski Baltijas valstu un Somijas gāzes sistēmas ir izolētas no ES gāzes


46Dins Merirands, Marija Zjurikovasistēmām, tādējādi veidojot tā saucamo “enerģētikas salu”. Apzinoties šīssituācijas ietekmi uz enerģijas tirgu un enerģētisko drošību, Baltijas valstisES līdzfinansējuma saņemšanai nākamajā ES finanšu plānošanas periodā irpieteikušas vairākus infrastruktūras projektus, kuru mērķis ir novērst izolācijuun diversificēt piegāžu avotus. Arī ES atzina 2 , ka viena no tās prioritātēmir līdz 2015. gadam panākt, lai neviena dalībvalsts nebūtu “enerģētikassala”. Baltijas valstu savienojumi ar ES elektroenerģijas tīkliem arī nav pietiekami— vienīgais elektrības starpsavienojums reģionā ar ES ir Estlinkstarp Somiju un Igauniju). Notiek arī sarunas par starpvaldību līgumu starpEiropas Komisiju un Krieviju un Baltkrieviju par elektrības sistēmas darbībuBaltijas valstīs ar mērķi ilgtermiņā sinhronizēties ar ES elektrības sistēmu.Veiksmīgai reģionālai sadarbībai ir vairāki priekšnosacījumi. Pirmkārt,sadarbības partneriem jāprot atrast līdzsvaru starp nacionālajām un reģionālajāminteresēm. Otrkārt, ir nepieciešama augsta solidaritātes pakāpe sadarbībaspartneru vidū un savstarpējais atbalsts gan politiskajā, gan finansiālajālīmenī. Līdz ar to reģionālā sadarbība gan paver virkni iespēju, gan lieksastapties ar vairākiem izaicinājumiem. Sadarbība enerģētikas jomā Baltijasvalstu vidū var veicināt reģiona un katras valsts konkurētspējas izaugsmi,tādējādi pozitīvi ietekmējot stipra reģiona izveidi. Ņemot vērā Baltijas valstuenerģētisko atkarību no vienas piegādātājvalsts Krievijas, pārdomāta unmērķtiecīga sadarbība ir spējīga kāpināt piegādes drošību reģionā, diversificējotavotus. ES līmeņa iniciatīvu kopīga un saskaņota izmantošana varveicināt Baltijas valstu integrāciju ES iekšējā tirgū. Tomēr, neskatoties uzkopīgiem mērķiem, saskaņotu darbību var apgrūtināt atšķirīgas enerģētikaspolitikas nacionālās prioritātes un dienaskārtības. Veiksmīgas sadarbībaspriekšnosacījumi ir uzticamība un savstarpējais atbalsts, kas dažkārt tiek aizmirstinacionālo interešu dēļ. Kā jau tika minēts, enerģētika ir viena no tāmjomām, kurā katrai valstij ir svarīgi saglabāt patstāvību, jo tā ir cieši saistītagan ar drošību, gan ar konkurētspēju. Līdz ar to arī Baltijas valstu sadarbībuvar apgrūtināt situācijas, kad kopīgās intereses un mērķi tiek novietoti otrajāplānā, priekšroku dodot nacionālā līmeņa projektiem.Enerģētikas jomā sadarbība Baltijas jūras reģionā notiek vairākosformātos, piemēram, Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna22011. gada 4. februāra Eiropadomes secinājumi. http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/11/st00/st00002.lv11.pdf (Eiropadomes mājaslapa; aplūkota 06.06.2013.).


Sadarbība enerģētikas jomā ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros 47(turpmāk — BEMIP), ESSBJR un Baltijas jūras reģiona enerģētikas sadarbībasorganizācijas (turpmāk — BASREC) ietvaros.2009. gada 17. jūnijā deviņas 3 reģiona valstis parakstīja saprašanāsmemorandu ar Eiropas Komisiju par BEMIP, kura galvenais mērķis ir pa kā -peniski integrēt Baltijas valstis Eiropas tīklā, izveidojot funkcionējošuelektroenerģijas tirgu un attīstot elektrības un gāzes starpsavienojumus.BEMIP galvenokārt ir vērsts uz infrastruktūras uzlabošanu dabasgāzes,elektroenerģijas un kodolenerģijas jomās. Dabasgāzes jomā projektu mērķisir nodrošināt fizisku Baltijas valstu un Somijas integrāciju ar ES iekšējo tirgu,tādējādi garantējot piegāžu drošību.Viens no reālākajiem projektiem, kas ļaus Baltijas valstīm pievienotiesES tirgum, ir gāzes vada izbūve starp Poliju un Lietuvu (GIPL) un ar to tiešisaistītais Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma attīstības projekts. Piegāžudiversifikācijas nodrošināšana ir arī reģionālā sašķidrinātas dabasgāzes (turpmāk— LNG) termināļa projekta, kas sniegs reģionam izeju uz globālo LNGtirgu, un arī Balticonnector starpsavienojuma projekta, kas savienos Igau -nijas dabasgāzes pārvades sistēmu ar Somiju, mērķis. Elektroenerģijassektorā BEMIP paredz efektīvu reģiona elektroenerģijas tirgus izveidi unintegrāciju Nord Pool Spot tirgus cenu zonā līdz 2013. gadam. Ar nolūkuuzlabot infrastruktūru tika identificēti vairāki starpsavienojumu projekti —starp Igauniju un Somiju (Estlink II), Lietuvu un Zviedriju (NordBalt), Lietuvuun Poliju (LitPol link), Latviju un Igauniju. 2010. gadā BEMIP ietvarosizveidota arī atsevišķa kodolenerģijas darba grupa Visaginas atomelektrostacijasprojekta attīstībai, kuras darbība pašlaik ir atkarīga no Lietuvas iekšējodiskusiju rezultāta par Visaginas AES projekta īstenošanu.BEMIP, līdzīgi kā citiem sadarbības formātiem, līdz 2013. gadam nebijapiešķirts konkrēts finansējums, daļa būtisku BEMIP projektu tika īstenotiEiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai (EEPEA)ietvaros un BEMIP projektu izpētes galvenokārt tika īstenotas ar Eiropasenerģētikas tīklu (TEN-E) instrumenta atbalstu. Nākamajā ES budžeta plānošanasperiodā 2014.–2020. gadam daļa BEMIP projektu tiks iekļauti ESkopējās intereses projektu sarakstā Eiropas Savienojumu instrumenta (CEF)ietvaros, tādējādi nodrošinot tiem ES līdzfinansējumu. Latvija ir iesniegusi3Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Vācija, Dānija, Zviedrija, kā arī Norvēģija (kā novērotājs).


48Dins Merirands, Marija Zjurikovadivus elektroenerģijas infrastruktūras projektus (Kurzemes loka 3. posms unLatvijas–Igaunijas trešais starpsavienojums) un divus dabasgāzes infrastruktūrasprojektus (Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas unrekonstrukcijas turpināšana un Baltijas reģionālā LNG termināļa būvniecība),pašlaik notiek visu iesniegto projektu vērtēšana. Paredzēts, ka reģionālokopējās intereses projektu sarakstu apstiprinās BEMIP augstā līmeņadarba grupa 2013. gada jūlijā, savukārt ES līmeņa saraksts tiks apstiprinātsseptembra beigās.ESSBJR 10. prioritātes ieviešanas processLai gan prioritārais ESSBJR mērķis bija vides ziņā ilgtspējīga reģionaizveide, jau no pašiem stratēģijas pirmsākumiem arī enerģētika bija ietvertaESSBJR kā prioritārā sadarbības joma.Līdzīgi kā sadarbība BEMIP ietvaros, sadarbība ESSBJR 10. prioritātes“Uzlabot enerģētikas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību” ietvaros norisinājāsar mērķi risināt šādas problēmas: tirgus atvērtības un konkurenceslīmeņa nepietiekamība investīciju piesaistei un pienācīgas infrastruktūrastrūkums. Līdz ar to pirmajā Rīcības plānā pasākumi bija ievērojami saistītiar BEMIP projektiem un darbībām.Pirmais prioritārās jomas virziens ietvēra pasākumus, kuru mērķis bijaizveidot integrētu un labi funkcionējošu enerģētikas tirgu, īstenojot BEMIP.Lai pievienotu Baltijas valstis reģiona enerģētikas tīkliem, stratēģijā bija diviparaugprojekti:•• Uzraudzīt BEMIP īstenošanu atbilstoši BEMIP Augsta līmeņa grupasdarbībām;•• Paplašināt Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgu pēc Dānijas, Īslandes,Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas pārvades sistēmu operatoru sadarbībasorganizācijas — NORDEL — parauga, attiecinot to uz trimBaltijas valstīm.Rezultātā prioritātes koordinatori no Dānijas Enerģētikas aģentūras unLatvijas Ekonomikas ministrijas atzina zināmu progresu attiecībā uz prioritātespirmajā Rīcības plānā ietvertajiem pasākumiem. BEMIP ieviešanano risinās gan elektrības, gan dabasgāzes sektorā. Kā jau tika minēts, daļaBEMIP projektu tika īstenoti EEPEA ietvaros, piemēram Estlink II, NordBalt,Kurzemes loks. Vairākiem BEMIP projektiem norisinājās izpētes procesi,


Sadarbība enerģētikas jomā ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros 49kas saņēma finansējumu no TEN-E instrumenta, piemēram, Kurzemes lokaizpēte, ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte par dabasgāzes pazemes krātuvesiespējamo izveidi Dobeles rajonā, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoruizpēte par elektroenerģijas tīkla sinhronizācijas ar ES opcijām, Latvijas–Igaunijas trešā elektroenerģijas starpsavienojuma izpēte. Elektroenerģijastirgus integrācija Baltijas valstīs notiek veiksmīgi un atbilstoši Rīcības plānamvienlaikus ar virzību uz elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Igaunijā kopš2010. gada aprīļa darbojas Ziemeļvalstu elektroenerģijas birža NordPool -Spot. Lietuvā kopš 2010. gada darbojas elektroenerģijas birža Baltpool,kuras vietā 2012. gada jūnijā tika izveidots NordPoolSpot biržas Lietuvasapgabals. NordPoolSpot Latvijas tirdzniecības apgabala atvēršana tiek plānota2013. gada 3. jūnijā, un 2013. gada aprīlī parakstīts līgums starp AS “Augstspriegumatīkls” un NordPoolSpot.Jāatzīmē, ka BEMIP ieviešanas paraugprojekta gadījumā grūti izvērtētESSBJR lomu un ieguldījumu procesā. 10. prioritāte “Enerģētika” ir ciešisaistīta ar BEMIP ne tikai saturiski, bet arī institucionāli, jo BEMIP Augstālīmeņa darba grupai ir vadības komitejas statuss un konstruktīva loma prioritātespārskatīšanas un virzības noteikšanas procesos. Bet nenoliedzami irtas, ka šāda veida institucionālā sadarbība nodrošināja koordinācijas uzlabošanustarp ESSBJR un BEMIP stratēģiskajiem mērķiem.Otrais prioritārās jomas virziens ietvēra pasākumus, kuru mērķis bijaveicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kāpinot biomasas, saules enerģijasun vēja enerģijas izmantošanu. Ņemot vērā to, ka reģiona valstīm irliela pieredze vēja enerģijas potenciāla izmantošanā, viens no paraugprojektiembija jūras vēja parku savienojumu risinājumu demonstrēšana, piemēram,Krieger’s Flak (Dānija, Vācija) un Södra Midsjöbanken (Zviedrija). Otrsprojekts paredzēja īstenot Baltijas jūras reģiona bioenerģijas veicināšanasprojektu Bioenergy Promotion, kura mērķis bija ilgtspējīgas bioenerģijasizmantošanas attīstība Baltijas jūras reģionā, attīstot kontaktu veidošanaspraksi un informācijas apmaiņas kanālus, parādot, ka bioenerģija ir vietējipieejama un šīs jomas attīstība spēj radīt darbavietas. Projekta finansēšananotika Baltijas jūras reģiona programmas 2007.–2013. gadam ietvaros. Projektsnoslēdzās veiksmīgi, jo tika izveidota sadarbības platforma informā -cijas un pieredzes apmaiņai un pierādīts bioenerģijas potenciāls Bal tijas jūrasreģionā — ekspertu grupa izstrādāja kritērijus ilgtspējīgai bioenerģijasizmantošanai Baltijas jūras reģionā, tika izstrādāti Ilgtspējīgas enerģijasrīcī bas plāni bioenerģijas izmantošanai reģionos (Latvijā — Tukuma pilsētai


50Dins Merirands, Marija Zjurikovaun Jelgavas novadam), kā arī veikts atjaunojamās enerģijas politikas novērtējums.Pašlaik uz finansējumu pretendē Bioenergy Promotion turpinā -jums — Bioenergy Promotion 2, kura mērķis būs nostiprināt pirmā projektarezultātus ar demonstrējumiem, pievēršoties praktiskai bioenerģijas izmantošanasattīstības pusei.Balstoties uz pieredzi, kas gūta trīs gadu laikā, Eiropas Komisija2012. gada 23. martā nāca klajā ar paziņojumu par ESSBJR, norādot trīsvispārējos stratēģijas mērķus: “glābt jūru”, “savienot reģionu” un “palieli nātlabklājību”. Paziņojumā tika iekļauti arī konkrēti priekšlikumi, kas ieviešizmērāmus rādītājus un mērķus attiecībā uz katru mērķi, lai atvieglotuuzraudzību, novērtēšanu, komunikāciju un rezultātu sasniegšanu. 2013. gadafebruārī tika publicēts jauns ESSBJR rīcības plāns. Pārskatītajā rīcības plānāenerģētikas prioritāte ir krietni mainījusies ne tikai formāli (tā pašlaik ietverkonkrētus sasniedzamus rādītājus un indikatorus), bet arī saturiski. Apzi -noties nepieciešamību saistīt ESSBJR ar stratēģijas “ES 2020” mērķiem, kāarī to, ka prioritāte nevar būt orientēta tikai uz BEMIP aktivitātēm, jaunajāRīcības plānā enerģētikas prioritāte tika sadalīta divos rīcības virzienos:enerģētikas tirgus funkcionēšanas uzlabošana un atjaunojamo energoresursu(AER) izmantošanas palielināšana un energoefektivitātes veicināšana.Saskaņā ar Komisijas paziņojumu un prezidentūras secinājumiem par Enerģētikasceļvedi 2050. gadam, galvenie elementi 2050. gada zema oglekļaenerģijas sistēmas attīstībā ir enerģētikas infrastruktūra, atjaunojamie energoresursi,energoefektivitāte un piegādes drošība, kas ietver arī pieņemamucenu nodrošināšanu. Šie aspekti arī ir būtiski elementi enerģētikas politikasplānošanā Baltijas jūras reģionā. Līdz ar to ESSBJR enerģētikas prioritāteuzsver, ka, lai veicinātu reģionālu attīstību un labklājību, ir nepieciešamsizbeigt enerģētisku izolāciju, veicināt tirgus integrāciju, kā arī atbalstīt energoefektivitātiun ilgtspējīgu enerģijas avotu izmantošanu.Tirgus izolācija vēl joprojām ir būtisks prioritātes rīcības virziens,uzsverot, ka “enerģētikas salas” pastāvēšana ir pretrunā ar ES redzējumupar integrētu un konkurētspējīgu tirgu. Paraugprojekti vēl joprojām ir saistītiar BEMIP īstenošanu. Taču pastāv iespēja, ka BEMIP Augstā līmeņa darbagrupas loma varētu mainīties līdz ar prioritātes vadības komitejas nodibināšanu.Atsevišķas komitejas dibināšanas nepieciešamību nosaka jaunāskoordinatoru lomas un pienākumi, kas tika apstiprināti kopā ar jauno rīcī -bas plānu. Šādas atsevišķas komitejas dibināšana ir nepieciešama arī, laiprioritātes ietvaros varētu labāk koordinēt jauno “sēklas naudas” instrumentu,


Sadarbība enerģētikas jomā ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros 51kura ieviešanas dēļ ESSBJR kļuva interesantāka projektu dibinātājiem unīstenotājiem.ESSBJR prioritāte paredz vairākus pieredzes un labās prakses apmaiņasprojektus, lai sasniegtu stratēģijas “ES 2020” kvantitatīvos mērķus.Pirmkārt, projektu mērķis ir veicināt AER integrāciju tirgū. Atjaunojamāsenerģijas direktīva (2009/28/EK) ne tikai nosaka saistošus mērķus katraidalībvalstij, bet arī piedāvā vairākus sadarbības mehānismus, kas ļauj valstīmsadarbojoties sasniegt AER mērķus. Tuvākajā laikā Eiropas Komisija nāksklajā ar pārskatu par sadarbības mehānismiem ES, taču arī ESSBJR kon -tekstā ir paredzēta valstu pieredzes apmaiņa attiecībā uz atbalsta shēmāmenerģijai, kas ir ražota no AER. Paraugprojekts prioritātes ietvaros paredznacionālo pieeju apmaiņu ar mērķi celt atbalsta mehānismu efektivitāti re -ģionā. Vēl viena jauna paraugprojekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgas bio deg -vielas izmantošanu ar paraugdemonstrējumu, zināšanu apmaiņas palīdzību,kā arī veicināt sadarbību, kas varētu novest pie kopīgiem nākotnes projektiem.Prioritātes ietvaros turpināsies arī vēja parka Kriegers Flak attīstība.Otrkārt, ESSBJR enerģētikas prioritāte pievēršas arī energoefektivitātesjomai. Energoefektivitātes direktīva (2012/27/ES) stājās spēkā 2012. gada4. decembrī, un tā paredz gan obligāti veicamus pasākumus, gan arī ieteikumusenergoefektivitātes paaugstināšanas veicināšanai. Piemēram, vienano juridiski saistošām normām ir nacionālo energoefektivitātes pienākumushēmu ieviešana ar nolūku ietaupīt 1,5% no ikgadējā enerģijas patēriņa.ESSBJR valstu vidū pieredze pienākumu shēmu izmantošanā ir atšķirīga,līdz ar to paraugprojekts tiks izmantots kā zināšanu apmaiņas platforma,kas palīdzēs visām valstīm veiksmīgi ieviest Energoefektivitātes direktīvasprasības.Latvijas intereses ESSBJR enerģētikas dimensijāLatvijas valdība jau ESSBJR pirmsākumu posmā ir definējusi enerģētikukā nozīmīgāko sadarbības prioritāti, un Latvija (Ekonomikas ministrija)kopā ar Dāniju (Dānijas Enerģētikas aģentūra) koordinē enerģētikas prioritātesietvaros notikušo reģionālo sadarbību ESSBJR kontekstā. Ņemot vērāto, ka enerģētika ir Latvijas prioritāte ESSBJR īstenošanā, Latvijai ir jāspējsavienot nacionālās intereses ar prioritātes koordinatora pienākumiem unmērķiem. ESSBJR attīstība notiek saskaņā gan ar Latvijas nacionālajiemmērķiem, gan ar Latvijas kā reģionālās sadarbības koordinatores interesēm.


52Dins Merirands, Marija ZjurikovaBūtiskākais Latvijas mērķis enerģētiskās sadarbības kontekstā ir integrācijaES iekšējā tirgū. Elektroenerģijas tirgū jau tika panākts zināms progress.Trešās enerģētikas paketes direktīvā par kopīgiem noteikumiem attiecībāuz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2009/72/EK) noteiktie nosacījumi Latvijaselektroenerģijas tirgū ir pilnībā pārņemti. 2011. gadā veikti būtiski grozī -jumi normatīvajos aktos, pārņemot ES Trešās paketes prasības attiecībāuz elektroenerģijas tirgu, kā arī izveidojot elektroenerģijas biržas darbībainepieciešamo regulējumu. Būtisks izaicinājums Latvijai ir Baltijas valstu elek -troenerģijas tirgus integrācija Skandināvijas reģionā. Šobrīd ir uzsāktaElektroenerģijas biržas darbība Latvijā, un Elektroenerģijas biržas NordPool-Spot Latvijas cenu zona tika atvērta 2013. gada 3. jūnijā. Dabasgāzes tirgusliberalizācija norisinās lēnāk. Situācijai Latvijā atbilst šādas atkāpes no Trešāspaketes gāzes direktīvas 4 prasībām. Pirmkārt, Latvijai ir “jauna tirgus” atkāpe,kas ir spēkā līdz 2014. gada 4. aprīlim, kad būs pagājuši 10 gadi kopš pirmāskomerciālās dabasgāzes piegādes saskaņā ar pirmo ilgtermiņa līgumu.Otrkārt — “izolēta tirgus” atkāpe, kas darbojas līdz brīdim, kad Latvija būssavienota ar jebkuras dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas,starpsavienojumu sistēmu, vai dominējošā piegādātāja tirgus daļa samazināsieszem 75%. Ministru kabineta 2013. gada 19. marta sēdē konceptuālitika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums uzsākt darbu pie Direktīvas2009/73/EK ieviešanas Latvijā divās fāzēs, proti, nodalot darbības, kaveicamas līdz 2014. gadam un līdz tirgus izolācijas novēršanai. Dabasgāzestirgus attīstību apgrūtina arī tas, ka Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija navfiziski savienotas ne ar vienu citu ES dalībvalsti. Tāpēc gan infrastruktūrasattīstība, gan alternatīva dabasgāzes piegādātāja nodrošināšana vēl jopro -jām ir aktuālākie jautājumi. Līdz ar to Latvijai ir svarīga sadarbība BEMIPietvaros, jo Latvija atbalsta jebkuru projektu, kura rezultātā Latvijas tirgusintegrēsies ES kopējā tirgū, kā, piemēram, Latvijas–Lietuvas starpsavienojumaattīstība un GIPL. Viens no svarīgākajiem nākotnes projektiem ir LNGtermināļa izbūve, kas ir nacionāla, reģionāla un ES līmeņa prioritāte. Latvijacer uz drīzu vienošanos par termināļa projekta vietu, jo pagaidām Igaunijaun Somija nespēj par to vienoties. Kopumā Latvijai ir svarīgi, ka ESSBJR4Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīva 2009/73/EK par kopīgiemnoteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu. EiropasSavienības Oficiālais Vēstnesis. L211/94, 14.08.2009.


Sadarbība enerģētikas jomā ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros 53sasaiste ar BEMIP saglabājas arī jaunajā enerģētikas prioritātes versijā, jotieši BEMIP mērķis ir Baltijas valstu integrācija ES tirgū.Latvijai ir svarīga arī “ES 2020” stratēģijā izvirzīto kvantitatīvo mērķu —atjaunojamo energoresursu īpatsvara enerģijas patēriņa palielināšana līdz20% un energoefektivitātes paaugstināšana par 20% — sasniegšana.Latvija, līdzīgi kā citas ES dalībvalstis, ir sastapusies ar nepiecieša -mību 18 mēnešu laikā ieviest Energoefektivitātes direktīvu, kas stājās spēkā2012. gada decembrī. Pašlaik Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pieKoncepcijas par Energoefektivitātes direktīvas ieviešanu izstrādi. Koncep -cijas izstrādāšanā vērība tiks pievērsta arī 7. panta “Energoefektivitātespie nākumu shēmas” prasību ieviešanai nacionālajos normatīvajos aktos.Koncepcija ietvers dažādus variantus Energoefektivitātes direktīvas 7. pantaprasību ieviešanai nacionālajos normatīvajos aktos: energoefektivitātes pienākumashēmas ieviešana enerģijas sadales un/vai enerģijas mazumtirdzniecībasuzņēmumiem, alternatīvu pasākumu ieviešana vai abu iepriekšminētopasākumu kombinācija. Ņemot vērā Latvijā notikušo, ESSBJR paraugprojektaietvaros paredzētā pieredzes un zināšanu apmaiņa būs noderīga arīEnergoefektivitātes direktīvas normu pārņemšanai Latvijas likumdošanā.Arī atjaunojamai enerģijai ir nozīmīga loma Latvijas enerģētikas politikā.ES noteiktais AER mērķis 2020. gadam Latvijas gadījumā veido 40%,un pašlaik Latvija jau ir sasniegusi 35% no AER saražotās enerģijas īpatsvaruenerģijas bruto galapatēriņā. Latvijas lielākās bažas AER jomā ir saistītas aratjaunojamās enerģijas cenām un izmaksām patērētājiem. Ņemot vērā, kaLatvijā pašlaik tiek pārskatīts atbalsta mehānisms enerģijai, kas ir saražota noAER un koģenerācijā, ESSBJR paplašināšana uz šo jomu Latvijai ir noderīga,jo palīdzēs korekti izmantot sadarbības mehānismus un pārskatīt nacionāloatbalsta shēmu, kā arī veicinās Baltijas jūras reģiona atbalsta shēmu savietojamību.Reģionālā pieeja, kas ir nepieciešama prioritātes veiksmīgai koordinācijai,atbilst Latvijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģijai “Latvijas Enerģētikasilgtermiņa stratēģija 2030 — konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai”, kasizmanto tieši reģionālo pieeju. Ņemot vērā Latvijas integrāciju Eiropas enerģijastirgos, Baltijas valstu vēsturiski ciešo sadarbības pakāpi un savstarpējoatkarību gan nelielu tirgu apjomu, gan starpsavienojumu dēļ, šī stratēģijauzsver nepieciešamību meklēt reģionāla mēroga risinājumus. ESSBJR neapšaubāmiir noderīgs instruments šādu risinājumu meklēšanas koordinēšanā.


Russia and the EU Strategy forthe Baltic Sea Region: bridginga (mis)connection gapAlexander Sergunin,Professor of International Relations, St. Petersburg State University andHigher School of EconomicsThis article aims at examining how Russia interacts with the EuropeanUnion in the Baltic Sea Region in areas such as trade, energy, transportation,environment protection, tourism, visa regime, education and youth. Itexplores whether the Russian and EU regional strategies are compatibleand mutually reinforcing, or ignore or even confront each other. The roleof other sub-regional organizations and mechanisms in the promotionof EU-Russian dialogue is studied. In conclusion, several policy recommendationson how to improve EU-Russian cooperation in the region aresuggested.Key words: European Union, Russia, the Baltic Sea Region.Raksta mērķis ir izanalizēt Krievijas mijiedarbību ar Eiropas SavienībuBaltijas jūras reģionā tādās jomās kā tirgus, enerģētika, transports, videsaizsardzība, tūrisms, vīzu režīms, izglītība un jaunatne. Rakstā tiek analizēts,vai Krievijas un ES reģionālās stratēģijas ir savietojamas un savstar -pēji papildinošas vai arī tās viena otru ignorē un ir pat konfliktējošas?Tiek pētīta arī citu reģionālo organizāciju un mehānismu loma ES-Krievijas dialoga uzlabošanā. Nobeigumā tiek sniegtas dažas rīcībpolitikasrekomendācijas, lai uzlabotu ES-Krievijas sadarbību reģionā.Atslēgvārdi: Baltijas jūras reģions, Eiropas Savienība, Krievija.


Russia and the EU Strategy for the Baltic Sea Region: bridging a (mis)connection gap 55IntroductionThe Baltic Sea Region (BSR) is not a high priority among Russiannational interests. Bilateral relations with the EU and US, the Arctic and EastAsian regions are much more important for Moscow. Nevertheless, the BSRstill has considerable significance for Russia for a number of reasons:•• This region is the only one where Russia has a common border withthe EU and, hence, serves as a natural gateway for the transit of goods,services and people between Russia and the EU.•• The region’s importance has increased considerably with the launchof the Nord Stream project, which aims to ship Russian gas fromSiberia and the High North to the EU via a pipeline on the bottomof the Baltic Sea. In November 2011 the first pipeline was officiallylaunched and the second one was finished in October 2012.•• The Kaliningrad Region forms both a challenge and an opportunityfor Russia in its relations with the EU. On the one hand, its enclave/exclave status creates various problems related to the freedom ofmovement of goods and people between Kaliningrad and mainlandRussia. On the other hand, the region is surrounded by EU territoryand can be seen as a promising venue for various cooperative projectsand, more generally, for experimenting in EU-Russian relations.•• Russia is still concerned about the status of the Russian-speakingminorities in Latvia and Estonia, although this issue is of much lessimportance than in the 1990s and no longer seen as a serious obstacleto Moscow’s bilateral relations with these Baltic States.•• NATO enlargement has brought the alliance’s military structurescloser to Russian borders, led to the modernization of the armedforces of the Baltic States and Poland, as well as to the deploymentof military aircraft in Lithuania and US Patriot missiles in northernPoland (in Kaliningrad’s vicinity). These moves made Moscowsuspicious about US/NATO’s real intentions and even generated aRussian discussion on a possible rearmament of the Kaliningrad area.These developments forced Moscow to see the region as a source ofpotential “hard” security threats again.


56Alexander Sergunin•• Russia shares the BSR countries’ environmental concerns. The BalticSea is one of the most polluted seas in the world and Russia, beingthe major pollutant in the BSR, fully realizes the need for jointcooperative efforts to solve the regional ecological problems.Based on this analysis of Russia’s national interests in the BSR, the articlewill try to examine how Moscow interacts with another major player in theBaltic Sea area, the European Union, and whether their regional strategiesare compatible and mutually reinforcing, or ignore or even confront eachother.Russia and the EU Strategy for the Baltic Sea Region:venues for cooperation and areas of contentionIt is widely acknowledged both by European and Russian experts thatthe EU Strategy for the Baltic Sea Region (EUSBSR) of 2009 was mainlydesigned as an EU-internal strategy and largely ignored the non-EU regionalactors, such as Russia, Iceland and Norway. 1 At the same time, three out ofthe four pillars of the Strategy — environmental protection, attractivenessand accessibility, and safety and security — depend heavily on external actors,including Russia. Naturally, if Brussels wanted to successfully implement theStrategy, it had to be engaged in intensive cooperation with Russia.It should be noted that Russia lacks a special strategy for the BSR.Moscow did not react formally to the EUSBSR. 2 There was a feeling inRussia that the country has not been included in the BSR integrationprocess as much as it could. Russian strategy makers prefer to deal withBaltic issues either on a bilateral (country-to-country) or multilateral (theNorthern Dimension partnerships, Council of the Baltic Sea States (CBSS),1The EU Strategy for the Baltic Sea Region. The second year of implementation. Positionpaper of the BSSSC. 18 May 2011, p. 3. http://www.bsssc.com/upload/dokumenty/f_176.pdf (Homepage of BSSC; visited 10.05.2013.).; Sergunin A. Russia. Political State of the Region Report. Eds.B. Henningsen and T. Etzold. Copenhagen: The Baltic Development Forum, 2011, pp. 45–50. http://www.bdforum.org/cmsystem/wp-content/uploads/BDF_Political_SoRR_2011.pdf (Home page ofBaltic Development Forum; visited 10.05.2013.).2Elo K., Kaakkuriniemi T. Russia’s Baltic Sea Policies and the EU’s Strategy for the Baltic SeaRegion: Squaring the Circle? In: Political State of the Region Report 2012. Eds. B. Henningsen andT. Etzold. Copenhagen: The Baltic Development Forum, 2012, pp. 14–24; Oldberg I. Soft security inBaltic Sea Region. Russian interests in the Council of the Baltic Sea States. Occasional UP Papers.Stockholm: The Swedish Institute of International Affairs. No. 12, 2012.


Russia and the EU Strategy for the Baltic Sea Region: bridging a (mis)connection gap 57Baltic Sea States Sub-Regional Cooperation (BSSSC), Union of the BalticCities (UBC), Helsinki Commission (HELCOM), Nordic institutions, etc.)basis, rather than on the EUSBSR platform. However, despite the predominantlyinward-looking nature of the Strategy, it suggests some venues forRussia’s participation in macro-regional cooperation:••Trade. To support and facilitate the development of EU-Russia tradeand economic cooperation, to combat customs fraud and enhancesecurity and safety of the supply chain in trade, a series of practicalmeasures is planned. The first step to be taken would be to reach anEU-Russia agreement on good governance in the tax area (includinginter alia gradual approximation of excise rates for cigarettes, whichare much cheaper in Russia).The EUSBSR flagship project 6.5 aims at the improvement of EU andRussian customs and border procedures by: a) implementation by Russia oflegislative, administrative and procedural measures to improve the situationat the border; b) implementation of a pilot project on EU-Russia informationexchange, and c) implementation and development of border-crossing andcustoms infrastructure. According to the flagship project 6.6, the so-called“Laufzettel” project should be re-launched with the objective of measuringborder crossing/clearance times and identifying bottlenecks, as well asopportunities to improve control procedures at the EU-Russian border. 3 WithRussia’s accession to the WTO in August 2012 (which was strongly supportedby the EU), the implementation of these projects can be facilitated.••Energy cooperation. Moscow is also involved in the EUSBSR flagshipproject 5.2, “Implement fully the EU–Russia Energy EfficiencyInitiative”, particularly in the annual work programs of the JointEU–Russia Thematic Group on Energy Efficiency of the EU–RussiaEnergy Dialogue. The Nord Stream project can also be seen as a venuefor informal EU-Russia energy cooperation. From the early 2000s,this project was included in the Trans-European Energy Network3Action Plan. Commission Staff Working Document Accompanying the Communicationfrom the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and SocialCommittee and the Committee of the Regions Concerning the European Union Strategy for theBaltic Sea Region. Brussels: The Commission of European Communities, 2010, pp. 29–30. http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/communic/baltic/action0520102010.doc(Home page of European Commission; visited 10.05.2013.).


58Alexander Sergunin(TEN-E). 4 Despite the fact that the Nord Stream is formally run onthe European side by private companies from Germany, theNetherlands and France, some BSR countries have objected to thisproject. This pipeline is of pan-European significance, because Russiannatural gas is delivered not only to the above-mentioned countries,but also to many other west and central European countries. Thereare also plans to build new lines to the BSR countries and even to theUK. The Nord Steam capacity is 55 billion meters 3 . 5An obstacle to the further progress of the EU-Russian energy dialogueconsists of Moscow’s unwillingness to ratify the European Energy Charter(EEC), signed by Russia under President Yeltsin, but later viewed as discriminatoryin character. The separation between production, reprocessingand transportation of gas, as called for by the EEC, is not acceptablefor Russia. A ratification of the Charter would, in practice, also necessitatethe reor ganization of the Russian energy monopolists, such as Gazprom,Rosneft and Transneft, and would also provide foreign companies with farbetter access to the energy sector of Russia’s economy. These remain, as seenfrom a Russian perspective, problematic and challenging issues. 6Another obstacle to further EU-Russia energy cooperation in the BSRis Russia’s plan to build a nuclear plant in the Kaliningrad Region (KR) by2016. 7 This intention runs against the dominant anti-nuclear attitudes thatare especially strong in countries like Germany and Italy, which are amongthe key Russian partners in Europe.••Improvement of the BSR transportation system. Moscow and Brusselsplan to further develop pan-European transport corridors to increasethe BSR’s potential as the EU’s gateway to Asia. According to the4Documentation of Nord Stream project. www.nord-stream.com/download/document/72/?language=ru (Home page of Nord Stream; visited 10.05.2013.).5Nord Stream Project. http://www.nord-stream.com/ru/o-proekte/ (Home page of NordStream; visited 10.05.2013.).6Sergunin A., Makarychev A. The Polish EU Presidency and Russia: a Surprise Success Storyor Time Coincidence? Policy Paper. Budapest: Central European University, 2012, p. 8. https://cens.ceu.hu/sites/default/files/publications/policybriefno7eufrontiersalexander-sergunin.pdf (Homepage of CENS; visited 12.05. 2013.).7Joenniemi P., Sergunin A. Kaliningrad: Less of an Outpost, More of a Bridge. In: PoliticalState of the Region Report 2012. Eds. Bernd Henningsen and Tobias Etzold. Copenhagen: The BalticDevelopment Forum, 2012, p. 29.


Russia and the EU Strategy for the Baltic Sea Region: bridging a (mis)connection gap 59EUSBSR priority No. 11, special focus should be given to removingnon infrastructure-related bottlenecks, including those associatedwith border-crossing. The Strategy also foresees Kaliningrad’s in -volvement in the modernization of the regional transport infrastructure.For example, there are plans to include Kaliningrad inthe Baltic Functional Airspace Block This initiative was launchedby Poland and Lithuania in 2004 and may radically improve thequality of management of flight in the region. 8 The EUSBSR also hasa priority with the title, “Cooperate for smarter transport”, whichaims at improving safety, freight logistics efficiency, shifting freightfrom road to rail and sea, and minimizing the environmental impactof transport in the region (e.g. the Green Corridor project from theports of Sweden, Denmark and Germany to the ports of Lithuaniaand Kaliningrad). 9••Maritime safety. The increasing trend towards transport of oil andliquefied natural gas by tankers via the BSR brings risks for theenvironment, especially in difficult winter conditions (iced sea).Under the EUSBSR priority No. 13, the EU and Russia plan to developa system of joint measures on maritime safety.••Environment protection. Russia takes part in the Baltic Sea ActionPlan, which is an ambitious program aimed at restoring the ecologicalstatus of the Baltic marine environment by 2021. 10 In addition, manyactions and projects concerning water, wastewater, solid waste andenergy efficiency with Russia are implemented in the frameworkof the Northern Dimension Environmental Partnership (NDEP).Together with Belarus, Russia also partakes in the comprehensiveregional pollution risk assessment in the context of the EUSBSRflagship project 1.5. 11 The Russian component of the EU-Russianshared environmental applicability of the Convention on assessmentof environmental impact in the trans-boundary context (the EspooConvention) to the Nord Stream gas pipeline and other similar8European Union Strategy for the Baltic Sea Region. Annual report 04.10.2010. Annex 1.Summary of Implementation, pp. 71–72. http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperate/baltic/documents_en.cfm#2(Home page of European Commission; visited 10.05.2013.).9Ibid, p. 72.10Baltic Sea Action Plan. Adopted by Helsinki Commission by 15.11.2007. Krakow, Poland, p. 6.11Ibid., p. 11.


60Alexander Serguninprojects has been held. Russia promised to ratify the Espoo and(similar) Aarhus conventions.••Tourism. EUSBSR priority No. 12 outlines an environmentallyfriendlytourism strategy in the region that aims at the harmonizationof standards, the development of similar projects in different regions,joint marketing of the region and cooperation on projects. 12••Education, youth. The ongoing Erasmus-Mundus and Tempus-Tacis 13programs are quite helpful in developing student mobility, interuniversitycooperation and the reform of the Russian higher educationsystem in line with the Bologna process standards. Accordingto the EUSBSR flagship project 12.13, a Baltic youth resource centreshould be established to include Russia, Belarus, Ukraine, Moldovaand, potentially, Caucasus, in cooperative schemes. 14••Visa regime liberalization. The BSR has become a testing groundfor EU-Russian visa facilitation regime “exercises”. On 14 December2011, the Russian-Polish agreement on a visa-free regime for theresidents of the Kaliningrad “oblast” and two Polish border regions(Warmian-Masurian and Pomeranian “voivodeships”) was signed.Notably, the initial plan was to establish a visa-free regime onlywithin the 30-kilometer area from both sides of the border, butMoscow and Warsaw managed to extend this practice to the entireKaliningrad “oblast” and the afore-mentioned Polish “voivodeships”.This agreement is seen by Russian and European experts as a modelto be replicated in other border regions.It should be noted, however, that some of the above projects remainonly on paper. Issues such as energy cooperation or trade, visa, customs andborder regimes are basically discussed and solved either at the EU-Russiatop level, or on a country-to-country basis rather than within the EUSBSRframework.Despite the above-mentioned criticism of the Strategy, the EU did notrevise the EUSBSR radically in the case of Russia. The Commission’s communication(23 March 2012) and Council conclusions (26 June 2012) on thecompletion of the review of the EUSBSR simply mentioned that cooperation12Baltic Sea Action Plan. Adopted by Helsinki Commission by 15.11.2007. Krakow, Poland, p. 56.13To be completed in 2013.14Ibid., p. 59.


Russia and the EU Strategy for the Baltic Sea Region: bridging a (mis)connection gap 61with Russia should be intensified through the already existing platforms,such as the Northern Dimension, the CBSS, the Nordic Council of Ministers(NCM), the HELCOM, the Vision and Strategies around the Baltic Seanetwork (VASAB), the BSSSC, the UBC and BONUS — Baltic Sea Researchand Development Program. 15 More specifically, the Commission’s communicationsuggested closer cooperation with Russia for the Strategy's goals ofmore efficient and compatible maritime surveillance, as well as prevention,preparedness and response to disasters at sea and on land. It was also suggestedthat the positive example of joint surveillance in the Gulf of Finlandshould be extended to cover the entire Baltic Sea.As the BSSSC position paper emphasizes, the exclusion of Russia inthe development process of the EUSBSR remains a severe deficit of theStrategy. 16 Given the fact that Brussels did not develop any specific plan onhow to integrate Russia into the EUSBSR, the role of other regional andsub-regional organizations and programs, as well as sub-national actors,becomes more visible and important.EU–Russia cooperation in the BSR: sub-regionalinstitutions and mechanismsFirst of all, the Northern Dimension (ND) partnerships are promisingvenues for cooperation with Russia in the BSR. Under the NDEP a numberof important projects are being implemented: St Petersburg South-WestWastewater Treatment Plant and ten suburban WWT plants; improvementof the Leningrad Region, Gatchina, Kaliningrad, Novgorod, Petrozavodsk,Pskov, Sosnovy Bor and Tikhvin water and wastewater services; St. PetersburgNorthern Sludge Incinerator; St. Petersburg Flood Protection Barrier;15Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the EuropeanEconomic and Social Committee and the Committee of the Regions concerning the EuropeanUnion Strategy for the Baltic Sea Region. Brussels, 23.3.2012. COM(2012) 128 final, pp. 6, 8. http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/communic/baltic/com_baltic_2012_en.pdf(Home page of European Commission; visited 10.05.2013.).; Council conclusions on the completionof the review of the European Union Strategy for the Baltic Sea Region. 3180th GeneralAffairs Council meeting, Luxembourg, 26 June 2012, p. 4. http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/EN/genaff/131228.pdf (Home page of Council of the European Union;visited 10.05.2013.).16The EU Strategy for the Baltic Sea Region. The second year of implementation. Adopted byEuropean Council 26 October 2009, Brussels, p. 9.


62Alexander SerguninSt. Petersburg Neva Program; Kaliningrad District Heating Rehabilita -tion; Petrozavodsk Solid Waste Management, etc. These projects are supportedby the European Bank of Reconstruction and Development (EBRD),Nordic Investment Bank (NIB) and Nordic Environment Finance Corporation(NEFCO). 17The ND Partnership on Transport and Logistics aims at developing theregional transport network. The so-called Northern Axis is one of the fivetrans-European transport axes defined by the High Level Group in 2005.The Northern axis connects the northern EU with Norway to the northand with Belarus and Russia and beyond to the east, and consists of severalroad and rail corridors, which are directly linked to the TEN-T networks.Six of them involve Russia: (a) Narvik-Haparanda/Tornio–St. Petersburg;(b) Helsinki–St. Petersburg–Moscow; (c) Tallinn–St. Petersburg; (d) Ventspils–Riga–Moscow;(e) Kaliningrad–Vilnius; (f) Berlin–Warsaw–Minsk–Moscow. 18The ND Partnership in Public Health and Social Well-being has twomain priorities: (1) to reduce the spread of major communicable diseasesand prevent life-style related non-communicable diseases and, (2) to enhancepeoples’ levels of social well-being and to promote socially rewardinglifestyles. 19There is also the ND Partnership on Culture, which is currently underdevelopment.The Nordic Council of Ministers is another important regional actor.According to the Guidelines for the NCM's cooperation with north-westRussia 2009–2013, the Council’s priority areas include: (a) education,research and innovation, including creative industries; (b) the environment,climate and energy; (c) promotion of conditions for economic cooperationand trade, including legislative cooperation, anti-corruption measures andthe protection of intellectual rights and patents; (d) the Northern Dimen -sion's partnerships — especially the Partnership for Public Health andSocial Well-being and NDEP; (e) promotion of democracy and civic society17Environmental project pipeline. http://www.ndep.org/projects.asp?type=nh&cont=prjh&pageid=15&content=projectlist (Home page of NDEP; visited 10.05.2013.).18Northern Axis. http://www.ndptl.org/northern-axis (Home page of NDEP; visited10.05.2013.).19The Northern Dimension Partnership in Public Health and Social Well-being. http://www.ndphs.org/?about_ndphs (Home page of NDPHS; visited 10.05.2013.).


Russia and the EU Strategy for the Baltic Sea Region: bridging a (mis)connection gap 63through cooperation on local government and good governance, coope ra -tion between parliamentarians, cooperation between the media and journalists,and cooperation between NGOs. 20The NCM has several information offices in north-western Russia. Forexample, the Kaliningrad NCM office (opened in 2010) has contributed tothe regional energy efficiency dialogue in many ways. One of the outcomesof the NCM work is the established network of energy managers fromeleven regions of north-western Russia and municipalities of the KaliningradRegion, as well as energy experts within involved regions. 21 Rotating summerschools on energy planning and energy efficiency are regularly organized incooperation with the CBSS. The Kaliningrad part of the “Rotating summerschools” project has been completed through the event, “Baltic Sea RegionRotating Energy Planning Academy (BALREPA) — Energy Efficiency andRenewable Energy — 23–26 May 2011, Kaliningrad, Russia.” 22The problem with the ND partnerships and NCM is that they have amulti-focused agenda, as their activities cover not only the BSR, but also theneighboring areas such as the Barents and Arctic regions. Both institutionsshould avoid unnecessary doubling and need to establish a more efficientdivision of labor between their programs and projects. This is especiallyimportant in view of the global financial crisis and scarcity of resourcesavailable to the regional actors.The HELCOM, which was specially designed for the BSR, is the leadinginstitution in the sphere of European-Russian cooperation on environmentin the region. Among the recent projects, the HELCOM BALTHAZARProject (2009–11) in the KR, which aimed at implementing on-farmpilot projects to the environmental benefit of the Baltic Sea, should bementioned. 2320Guidelines for the Nordic Council of Ministers' co-operation with North-West Russia 2009–2013. Adopted by ministers for Nordic Cooperation 13 November 2008, pp. 2–3. http://www.norden.org/en/nordic-council-of-ministers/ministers-for-co-operation-mr-sam/russia/documents/guidelines-for-the-nordic-council-of-ministers-co-operation-with-northwest-russia (Home pageof Norden organization; visited 10.05.2013.).21Grove A. Role and achievements of the Nordic Council of Ministers (NCM) on environmentand energy in North–West (NW) Russia, as a part of the Baltic Sea Region. Baltic Rim Economies.21 December 2011, no. 5, p. 19.22Norwegian Presidency, 2010–2011. Council of the Baltic Sea States Annual Report. Stockholm:CBSS. 2011, p. 54.23Commission Staff Working Paper in the Implementation of the European Union Strategy forthe Baltic Sea Region. 13 September 2011, SEC(2011) 1071 final, p. 10.


64Alexander SerguninTwo joint HELCOM/EU projects titled, “Sub-regional risk of spill ofoil and hazardous substances in the Baltic Sea” (BRISK and its Russian“branch” — BRISKRU, 2010–2012) aimed at increasing the preparednessof all Baltic Sea countries to respond to major spills of oil and hazardoussubstances in the Baltic Sea. The work included overall risk assessment ofpollution caused by shipping accidents (including the impact of oil, environmentalvulnerability, effect of different investigated scenarios for each subregion,effect of existing response measures for each sub-region) coveringthe whole Baltic Sea area; identifying gaps in existing emergency andre sponse resources, preparing a list of needed additional resources andelaborating corresponding investment plans for sub-regions; facilitating thedevelopment and conclusion of sub-regional agreements between neighboringcountries to ensure efficient joint response operations. 24The BSSSC, UBC, City Twins Association, etc., are also extremelyim portant in engaging Russia in the EUSBSR, as they operate at the subregionaland sub-national level, which is a missing link in the Strategy.The latter mostly aims at the macro-regional level and does not pay properattention to the development of cooperation between the EU and Russiansub-national units. In the meantime, establishing collaboration betweenEuropean and Russian regions, municipalities and towns, is crucial for thesuccessful completion of integration projects. For this reason, the BSSSC’sobjective “to encourage more regions from Russia, Baltic States and othercountries to join the BSSSC family in order to make the voice of the regionsloud and clear” 25 should be welcomed and supported by all regional players.The BSSSC is particularly useful in developing and implementingjoint projects with Russia in areas such as maritime policy (e.g., the CleanBaltic Shipping project); climate policies and energy security; science andeducation (the Baltic University, Erasmus-Mundus and Comenius Regioprograms); youth policy; public health and quality of life; transport andinfrastructure (integrated TEN-T system, environmentally friendly transportand “TransBaltic — Towards an integrated transport system in the Baltic24Grove A. Role and achievements of the Nordic Council of Ministers (NCM) on environmentand energy in North–West (NW) Russia, as a part of the Baltic Sea Region. Baltic Rim Economies.21 December 2011, no. 5, p. 19.25BSSSC Work Plan 2011–2012. p. 2. http://www.bsssc.com/upload/dokumenty/f_166.pdf(Home page of BSSSC; visited 10.05.2013.).


Russia and the EU Strategy for the Baltic Sea Region: bridging a (mis)connection gap 65Sea Region” projects). 26 The current BSSSC focus on cooperation withRussian regions could be extended from St. Petersburg and Kaliningrad toother adjacent regions, such as the Novgorod and Pskov Regions, as well asthe Republic of Karelia.The Russian CBSS PresidencyThe CBSS is another BSR-focused multilateral institution. It is particularlyhelpful in areas such as economy, trade, environment, tourism,youth and education. For example, to provide the EU-Russia Partnership forModernization (PfM) with a regional “flavor”, the Council has establisheda program of modernization for the South-Eastern Baltic Area (SEBA) witha special focus on the Kaliningrad region and its neighborhood. Projectdevelopment, dialogue with stakeholders, as well as improved communication,constitute central parts of this regional partnership. It has a two-yeartime-frame and focuses on sustainable development, public-private partnerships,tourism, and university cooperation. The SEBA will conclude with aconference in Kaliningrad in 2013. 27To complete the SEBA project successfully, a fundamental differencein Russian and European conceptual approaches to the notion of modernizationshould be overcome. While Russia insists on European investmentand high-tech transfers as main priorities for SEBA (and other modernizationprojects), the European side is more interested in developing a moregeneral vision of modernization (including the implementation of a programof profound legal and socio-political reforms on the part of Russia).As far as regional energy cooperation is concerned, Moscow maintainsa high profile in intergovernmental Baltic Sea Energy Cooperation (BASREC),established in 1998. Russia supports BASREC´s main objective to promotesustainable growth, security and prosperity in the region, and thereforesupports the development of projects on energy efficiency and renewableenergy, and the creation of competitive, efficient and well-functioning energy26Baltic issues from a regional perspective. Gdansk: The Baltic Sea States Sub-regional Cooperation,2012.27SEBA: Modernization Partnership for the South Eastern Baltic Area. 2011. https://www.cbss.org/seba/ (Home page of CBSS; visited 10.05.2013.).


66Alexander Serguninmarkets. Russia tries to coordinate BASREC’s activities with other multi -lateral institutions and programs — the EU, Northern Dimension EnvironmentalPartnership and Nordic Council of Ministers.The CBSS is also the main venue for cooperation in the field of educa -tion and youth. For example, the EuroFaculties are an education projectlaunched by the CBSS with the aim of adapting university education inthe Baltic Sea States and Russia to modern research and teaching standards(Bologna process). Successful projects have been run in Kaliningrad(2000–2007). The Kant University in Kaliningrad suggested establishing aBaltic Network Institute of Law as a follow-up to the EuroFaculty project.A new EuroFaculty is under construction in the Pskov State University.As far as youth cooperation is concerned, a concept of the “Baltic Artek”youth camp 28 was introduced by the Administration of the KR in December2009. The CBSS supported the international workshop session at the BalticArtek Youth Camp focusing on Regional Identity, Democracy and SustainableLifestyles that was held in July-August 2012.It should be mentioned that the Council is successfully overcoming itsidentity crisis caused by the 2004 round of EU enlargement. Since almostall CBSS member states (except Iceland, Norway and Russia) joined theEU, the Council has had to redefine its strategic goals and missions andstrengthen its institutional basis. In line with the Riga Declaration of 2008and the “Vision for the Baltic Sea Region by 2020” (2010), both conceptualand institutional reforms of the Council are underway. Moreover, Moscowbelieves that the CBSS, being too dependent on external sources of funding,needs to strengthen its own financial basis by creating a special facility thatshould be funded directly by the Council’s member states.The regional actors expected two main innovations from the RussianCBSS presidency (1 July 2012–30 June 2013): (1) a new Russian Balticdoctrine and, (2) Russian proposals on how to better coordinate its policieswith the EUBSR. These expectations, however, did not materialize. Itappeared that, when the long-awaited program of the Russian presidencywas published almost three months after the beginning of the presidency28Artek is an international youth recreation camp on the Black Sea coast in Crimea, which isfamous for its unique, friendly atmosphere and education opportunities.


Russia and the EU Strategy for the Baltic Sea Region: bridging a (mis)connection gap 67term, Moscow had neither developed a new conceptual approach to its BSRpolicy, nor planned to interact with Brussels’ strategies in the region. 29The program 30 had two major sections. In the first chapter, the Russianpresidency’s “main priorities” were outlined: (1) cooperation in the field ofmodernisation and innovation with a focus on clusters of growth; (2) establishmentof a network of public-private partnerships (PPP) as a platformfor sustainable growth; (3) promotion of tolerance as a means of combatingtendencies of radicalism and extremism; (4) promotion of people-to-peoplecontacts, facilitating the visa regime.In the second section, the document explained how the above prioritiesare linked to the CBSS long-term priorities established by the Council’s RigaDeclaration, June 2008. Particularly, the program listed a number of ongoingand future projects in areas such as economic development, environmentalprotection and sustainable development, education and culture, energy, civilsecurity and human dimension.The program, and Russia’s policies in the BSR, come across as a ratherparadoxical mixture of general declarations (main priorities) and an instrumentalist/technocraticapproach (long-term priorities) that were often notinterlinked with each other.For example, Russia pays great attention to the modernization programsin the BSR. However, it should be noted that Moscow and Brusselshave two different philosophies of modernization. While Russia’s approach israther instrumentalist and pragmatic (more investment and innovations areneeded to develop the regional economy, i.e. interest-driven approach), theEU is also concerned about the rule of law, good governance, anti-corruptionand anti-crime measures, human rights, etc. (value-based approach).Despite its ambition to be maximally specific, Russia’s strategy inthe BSR has a number of rather strange lacunae. For example, the aforementionedprogram almost lacked a description of concrete projects underthe SEBA aegis. The SEBA itself was mentioned only once in passim and this29Oldberg I. Soft security in Baltic Sea Region. Russian interests in the Council of the BalticSea States. Occasional UP Papers. Stockholm: The Swedish Institute of International Affairs. No. 12,2012, p. 17.30The Russian Presidency of the Council of the Baltic Sea States (July 2012–June 2013). Ministryof Foreign Affairs of the Russian Federation. http://www.cbss-russia.ru/sbgm_eng.pdf (Homepage of CBSS; visited 10.05.2013.).


68Alexander Sergunincould not but confuse Germany, who launched this program during itsCBSS presidency (2011–2012) and hoped that Moscow would work hard tocomplete it. The document’s sections on economy and energy were too vagueand lacked specific details.As compared both to the initial German plans for SEBA and Russianpresidency priorities, the implementation process has brought about rathermodest results. Among the most significant projects the following ones canbe mentioned:•• The only PPP-related initiative was the signing of a credit agreementby the Russian “Vnesheconombank” and German State Bank KfWon extending $110 million for funding small and medium-sizeenterprises in north-western Russia. 31 The SMEs’ support is seenby both Russia and its BSR partners as an important priority forthe successful implementation of modernization programs andstrengthening the Russian middle class, which is seen as a main socialbase for democratic reforms in Russia. According to the project, theSMEs that aim at introducing high-tech innovations and “green”technologies will be given priority in terms of funding.•• The creation of a tourist cluster around Lake Vyshtynets, whichis located on the border of the Kaliningrad Region, Poland andLithuania. 32 The project aims at the development of a transnationalnature park, which will introduce new models of sustainable tourism,environmental education and active participation of the localpopulation. The idea is to make this cluster a role model for the entireBSR.•• Youth cooperation and higher education is another important priorityfor the Russian presidency. It put a lot of effort into successfullycontinuing the “Baltic Artek” summer camp project. The mainpurpose of this project is to make this summer camp a focal point forsustainable youth cooperation in the BSR.31Vnesheconombank and KfW Entered into a Credit Agreement under the Program of theCouncil of the Baltic Sea States. 16 November 2012, Moscow. http://www.cbss-russia.ru/en/1-2.html (Home page of CBSS; visited 10.05.2013.).32Modernisation Partnership for the South-Eastern Baltic Areа. http://www.cbss-russia.ru/en/projects-eng/seba-eng.html (Home page of CBSS; visited 10.05.2013.).


Russia and the EU Strategy for the Baltic Sea Region: bridging a (mis)connection gap 69Based on Kaliningrad’s positive experience with the Eurofaculty, theCBSS launched the same project in the Pskov State University in 2009.Under the Russian presidency the second phase of the Pskov Eurofacultyproject (2012–2015), to develop bachelor and masters programs in economics,finance and law in the PSU, has started. 33 The idea of the projectis to bring the above training programs to the Bologna process educationstandards. While St. Petersburg-based universities are capable of reformingtheir curricula in line with the European standards themselves, the Russiannorth-western provincial universities badly need international support andexpertise in this sphere.It should be noted that in Kaliningrad the Eurofaculty project hasgenerated a “spill-over effect” and the idea of establishing a European LawInstitute at the basis of the Kant Baltic Federal University is being activelydiscussed.At the same time, it should be noted that a number of important longtermCBSS priorities such as democracy promotion and human rights(except children’s rights) are not the focus of the Russian presidency. As faras the Russian presidency’s priority on visa regime liberalization in the BSRis concerned, it is simply irrelevant for the CBSS format, because the Councildoes not deal with visa issues. Obviously, this point was picked up fromthe EU-Russian bilateral agenda, where it is normally discussed. Finally,under the Russian presidency, no proposals on a better division of labor andco ordination between the CBSS and other regional initiatives/programs/institutions, such as EUSBSR, Northern Dimension, HELCOM, BSSSC,UBC, Nordic institutions, etc., have been made Without this institutionalsetting the Russian policies in the BSR look isolated and non-contextual.During its CBSS presidency Moscow tried to present itself as an emerging“soft power” in the BSR, making the point that Russia no longer posesany military security threat to the countries of the region. On the contrary, ittried to project an image of a responsible and attractive regional actor thatcan offer mutually beneficial economic, research, educational and culturalprojects to other BSR countries. Whether these new Russian policies areefficient or not remains to be seen in the near future, although some concernson Russia’s role as a “soft power” in the BSR have been already mentioned.33CBSS EuroFaculty Project in Pskov. http://www.cbss-russia.ru/en/projects-eng/eurofacultypskov.html(Home page of CBSS; visited 10.05.2013.).


70Alexander SerguninIn lieu of conclusionAs Elo and Kaakkuriniemi note, the core problem of EU–Russia interactionin the BSR is its asymmetry. 34 The EU is so predominant in theregion — economically, politically and institutionally — that Brussels tendsto see the Baltic Sea as almost exclusive “EU waters” and simply ignoreother regional players, including Russia. This position, however, appears un -constructive and detrimental to the EUSBSR’s successful implementation.In order to properly interface Russia with the EUSBSR and makeEU–Russia dialogue mutually beneficial, the following policy recommendationscan be suggested:•• At the level of political philosophy the EU strategic vision with regardto Russia should be radically changed. Russia should be treated asa real partner rather than a regional actor of secondary importance,or a revisionist state that wants to return the Baltic States to its “sphereof influence”.•• The same should be done on the Russian side. Moscow should notperceive the EU as a “soft empire” that aims to sideline or push asideRussia in the BSR. On the contrary, the EU should be perceived as anatural and promising partner in the BSR that could be helpful bothin completing Russia’s domestic reforms and making the region asafer and more prosperous place.•• Some regional organizations (e.g., CBSS) should complete theirinstitutional reforms to adapt themselves to quickly changingrealities.•• Other institutions should properly redefine their missions andfocus (e.g., ND partnerships and NCM).•• International organizations that aim at sub-regional and sub-nationallevels should be more actively involved in the EUSBSR developmentand implementation.•• Better division of labor should be established between variousregional and sub-regional organizations and programs involved in34Elo K., Kaakkuriniemi T. Russia’s Baltic Sea Policies and the EU’s Strategy for the Baltic SeaRegion: Squaring the Circle? In: Political State of the Region Report 2012. Eds. B. Henningsen andT. Etzold. Copenhagen: The Baltic Development Forum, 2012.


Russia and the EU Strategy for the Baltic Sea Region: bridging a (mis)connection gap 71••••the Strategy, with the aim of excluding unnecessary doubling andparallelisms.Financial conditions surrounding activities of various regional organizationsand EUSBSR-related projects should be clarified (especiallyin view of preparing an EU Cohesion Policy for 2014–2020).Contacts between academic experts on the BSR should be intensifiedand more institutionalized (for example, in the form of the BSRexpert association). The EU, sub-regional organizations and nationalgovernments should take relevant steps for pooling and better use ofexpertise that exists in the academia and NGOs.


Intervija, 73.–77. lpp. 73IIIIntervijaŪdeņi vieno un liek rīkotiesBaltijas jūras reģiona stratēģija var palīdzētinvestīcijāmIna StrazdiņaIntervija ar Eiropas Komisijas Reģionālās attīstībasģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietniekuNormundu PopenuEiropas Komisija ir publicējusi novērtējumu 1 par to, kā tiek īstenota2009. gada oktobrī pieņemtā Baltijas jūras reģiona stratēģija 2 . NormundsPopens, Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks, uzskata, ka pagaidām nav lielu un visaptverošurezultātu, taču stratēģijas lēnām raisās — vienā valstī aktīvāk, citā mazākenerģiski. Stratēģijas mērķis ir likt valstīm ne tikai domāt par Baltijas jūrasbaseina tīrību, bet paskatīties tālāk par savām namdurvīm un saprast, kodara kaimiņos, citur Eiropā, un, iespējams, pasaulē, un kā no idejas par vidiattīstīt arī citas, piemēram, par zinātni un inovācijām, un galu galā prasttam visam piesaistīt dāsnus Eiropas Savienības līdzekļus. Ar NormunduPopenu tikos Briselē viņa birojā Reģionālās attīstības ģenerāldirektorātā.1Expertise on information and communication issues for the European Union Strategy forthe Baltic Sea Region (EUSBSR) Final Report. Dea Baltica 29 June 2012. p. 40. http://www.balticsea-region-strategy.eu/pages/funding-sources (ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam mājaslapa; aplūkota 20.05.2013.).2EU Strategy for the Baltic Sea Region. European Council. Brussels. 29-30 October 2009.


74Ina StrazdiņaBaltijas jūras, Adrijas jūras, Donavas stratēģijas ir salīdzinoši jaunasiniciatīvas Eiropas Savienībā, kas tapušas tikai pirms dažiem gadiem.Kādā attīstības posmā tās ir šobrīd?Visvecākā ir Baltijas jūras reģiona stratēģija, kuru Eiropas Savienībasdalībvalstis pieņēma pirmo. Otrā ir Donavas stratēģija, un pašreiz kā trešātop Atlantijas stratēģija, kas attiecas uz Atlantijas okeāna valstīm. Adrijasjūras stratēģija vēl nav oficiāli pieņemta, tā ir tapšanas stadijā un, vistica -māk, mēs to sagaidīsim. Kā ierasts, par stratēģijas nepieciešamību lemjaugstākajā līmenī — dalībvalstu vadītāji Eiropadomē, pēc tam Vispārējolietu padomē izstrādā secinājumus un dod uzdevumu Eiropas Komisijai touz raudzīt un palīdzēt dalībvalstīm ieviest. Tā kā tās ir makroreģiona stratēģijas,tās ir balstītas uz kopīgu, šim reģionam raksturīgu centru. Baltijasjūras stratēģijā tā, protams, ir Baltijas jūra un visas valstis ap to. Galvenaisfokuss ir uz tai raksturīgo problemātiku, un Baltijas jūras stratēģijas gadī -jumā tā ir vide un transports. Donavas gadījumā tā, savukārt, ir plūdunovēršana un navigācija Donavas upes baseinā. Bet pēdējā laikā mēs redzam,sevišķi abās šajās stratēģijās, ka tās ir ļoti noderīgas arī daudzās citās jomās,ne tikai manis minētajās, tradicionālajās — vidē, transportā. Ir skaidrs, kašajās jomās valsts viena pati neko izdarīt nevar, tai ir jāsadarbojas reģionā,bet saiknes veidojas arī inovācijās, pētniecībā, uzņēmējdarbībā, tūrismā. Tāsir jomas, kuras, it sevišķi fondu apguvē, vairāk balstās uz nacionālu pieeju,un tas bieži vien nedod pietiekami labu rezultātu, jo, lai attīstītu, pie mēram,kādu konkrētu sektoru inovāciju vai pētniecības jomā, parasti ir svarīgiarī apskatīties, kas notiek blakus reģionā. Un tieši šeit pirmais sadarbībaslīmenis var būt makroreģions. To mēs iesakām un arī uzskatām, ka jaunajāprogrammēšanas periodā, 2014.–2020. gadā, dalībvalstīm ir jāizvērtē,kurās jomās ir atbalstāmas investīciju prioritātes un tālāk jau specifiski projekti,kas ir saistīti arī ar makroreģiona stratēģijas mērķiem. Parasti tie ir ob -jektīvi, loģiski un, lai tos realizētu, visām dalībvalstīm tie ir jāatbalsta, unar fondiem to var darīt. Ir ļoti daudz veiksmīgu piemēru gan vides, gantransporta jomā, taču tas, ko mēs vēlamies, ir, lai dalībvalstis paskatās plašāk,piemēram, manis jau minētajā inovāciju jomā, lai skatās, ko dara makroreģions,pirmkārt, kaimiņi, dalībvalstis jūras otrā pusē, un rūpējas, lai notiekkoordinācija arī makro reģiona stratēģijas ietvaros. Mūsu mērķis nav radītpapildu slogu plānošanā vai pro grammēšanā, bet drīzāk otrādi — iedot


Ūdeņi vieno un liek rīkoties 75instrumentu, kas palīdz izstrādāt tās investīciju prioritātes, kas dotu vislielākoefektivitāti.Kāpēc Baltijas jūras un Donavas stratēģija šobrīd ir vienīgās, kasreāli darbojas?Tās vienkārši agrāk apstiprināja, un mums jau ir zināma pieredze. Esampublicējuši jau pirmo ziņojumu ar novērtējumu. Tiesa gan, lielu un ievērojamurezultātu pagaidām nav. Redzam, ka sadarbība ir attīstījusies, ir atsevišķilabi piemēri, kur veiksmīgi koordinētas investīcijas vides jomā un citur.Taču redzam, ka vēl ir daudz darāmā, un tādēļ mēģinām šo makroreģionustratēģisko pieeju iesaistīt arī fondu programmēšanā. Mēģinām pielāgot arītransnacionālās programmas, lai tās vairāk atbalstītu stratēģijas, piemēram,Baltijas jūras programmu. Mēs piedāvājam jaunu Donavas programmu, kasnākamajā periodā atbalstītu ne tik daudz lielus infrastruktūras projektus,bet sadarbību, un palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt projektus. Transnacionālāsprogrammas parasti ir ar nelielu budžetu un vairāk paredzētas tieši sadarbībasatbalstīšanai pētījumos, inovācijās un tamlīdzīgi. Bet, kā jau teicu,mums ir ļoti svarīgi, lai lielās Eiropas Savienības pamatprogrammas dalībvalstīsbūtu saistītas ar makroreģiona stratēģijām.Ar ko Latvijā Brisele kontaktējas Baltijas jūras stratēģijas jautājumos?Tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras pārziņāir Baltijas jūras stratēģija, kā arī starpreģionu un arī transnacionālāsprogrammas. Iesaistītas ir arī Ārlietu ministrija un Finanšu ministrija. Mēsceram, ka visas trīs šīs institūcijas varētu kopīgi vienoties arī par to, cik daudzno fondiem un kādas jomas būtu atbalstāmas no mūsu pamatprogrammas.Šī diskusija ir ļoti nepieciešama, un es ceru, ka tā arī notiek, katrā ziņā mēsmēģinām veicināt dialogu starp šīm institūcijām.Kuras jomas visvairāk iegūst no Baltijas jūras stratēģijas?Manuprāt, tā ir vide, jo, protams, ka Baltijas jūras stratēģijas pamatuzdevumsir veicināt vides uzlabošanu. Un, manuprāt, katrā dalībvalstī, Baltijāpavisam noteikti, ir daudz projektu, kas devuši ieguldījumu šā mērķasasniegšanā. Latvijas gadījumā nav bijušas investīciju prioritātes vai mērķi,kas tieši pakārtoti Baltijas jūras stratēģijai. Inovāciju jomā mēs vēl neesam


76Ina Strazdiņatik tālu tikuši. Ceru, ka nākamajā periodā būs arī uzņēmējdarbības atbalstaprioritāte, jo parasti programmā ir vairākas prioritāšu asis. Vides jomāneviens neapšauba, ja ir projekts ūdens attīrīšanai, un tas dod ieguldījumuarī Baltijas jūras stratēģijas mērķu sasniegšanā, bet mēs tiešām ceram,nākotnē būs vairāk projektu arī inovācijās un uzņēmējdarbībā.Laikā, kad tapa Baltijas jūras un Donavas stratēģija un aktīvi tikadiskutēts par Adrijas jūras stratēģiju, šo ieceru kritiķi norādīja, ka tās irbīstamas tendences Eiropas Savienībai, jo veicina citādi vienotās organizācijassašķelšanos interešu reģionos. Vai tas tā notiek?Es nedomāju, ka tā ir norobežošanās. Drīzāk otrādi. Eiropas Savienībāmēs saprotam, ka ir centri, kas veido makroreģionu — Baltijas jūra, Dona -vas upes baseins. Ap stratēģiju tālāk veidojas sadarbības loks, kas iesaistaarī citas Eiropas valstis. Stratēģijas visos līmeņos vienmēr apspriež arīEiro padomē. Tā tiešām nav norobežošanās, bet drīzāk loģiska šīs sadarbībasapzināšana. Ja vidū ir jūra un ir vides projekti, tad tiem visiem būtu arījābūt pakārtotiem vienotam mērķim — uzlabot vidi jūrā, vai Donavas gadījumā— transporta navigāciju Donavas upē. Protams, sadarbībai inovācijujomā vajadzētu norisināties daudz plašākā mērogā un ne tikai makroreģionakontekstā. Iespējams, var sākt ar makroreģionu, pēc tam attīstīt sadarbībuar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un ar laiku arī globālā līmenī. Esto redzu kā vienu no soļiem, vienu no posmiem plašākā sadarbībā starp ESdalībvalstīm un citām pasaules valstīm.Noteikti ir iespējas pieredzes apmaiņai. Ir bijušas kopīgas augsta līmeņasanāksmes, kurās Baltijas jūras un Donavas stratēģiju pārstāvji diskutē unapspriež, kas notiek vienā un otrā. Mēģinām mācīties un pārņemt pieredzi.Tādēļ es nedomāju, ka vajadzētu būt lielai sāncensībai. Drīzāk tā ir objektīvanepieciešamība sadarboties šajā makroreģionā. Varbūt sākotnēji pastāvējakādas bailes un šaubas, taču tagad ir skaidrs, ka to vairs nav.Kāds ir šo stratēģiju devums Eiropas Savienībai kopumā?Manuprāt, tās dod efektīvākas investīcijas konkrētajā reģionā, jo, kā jauteicu, ceru, ka tas novērš konkurenci starp dalībvalstīm un ved uz sadar -bību — labāku plānošanu, investīciju koordinēšanu, efektīvāku rezultātu.Baltijas jūras gadījumā ir daudz organizāciju, kas pastāvēja jau pirms


Ūdeņi vieno un liek rīkoties 77stratēģijas un nodarbojās ar vides jautājumiem. Taču ir skaidrs, ka kopšEiropas Savienības līmenī ir izstrādāta Baltijas jūras stratēģija, daudz aktī -vāka ir kļuvusi pieredzes apmaiņa un komunikācija starp valstīm, un taskopumā dod labāku rezultātu. Galu galā svarīgs ir konkrētais rezultāts —tīrāka vide vai labāki transporta sakari, augstāka pievienotā vērtība investīcijāmtū risma, inovāciju un pētniecības sektorā. Protams, pastāv konkurencestarp dalībvalstīm, mēs to redzam un zinām. Piemēram, enerģētikas jomāBaltijas valstis joprojām nevar izlemt, kur būvēt sašķidrinātās gāzes termināli.Baltijas jūras stratēģija a priori neatrisina visas lietas, taču veicina sadarbībuun tātad mūsu izpratnē ir labs instruments.


Prezidentūras aktualitātes, 79.–96. lpp. 79IVPREZIDENTŪRAS AktualitātesES Padomes prezidentūras:neizniekot iespējasMarika Laizāne-Jurkāne,LU Sociālo zinātņu fakultātes lektoreBaltijas valstis pirmo reizi uzņemsies Eiropas Savienības Padomes prezidentūraspienākumus. Lietuva kā pirmā no Baltijas valstīm kļūs par EiropasSavienības prezidējošo valsti jau pēc dažām nedēļām. 2015. gada pirmajāpusē šo pienākumu pildīs Latvija, 2018. gada pirmajā pusē — Igaunija.Diskutējot par prezidentūras nacionālo prioritāšu formulēšanu Lietuvā unLatvijā, viens no secinājumiem ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jānodrošinasavstarpēja prioritāšu koordinācija un pēctecība to uzraudzībā. Pieredzerāda, ka reģionālā koordinācija sniedz lielākas iespējas panākt izdevīgākurisinājumu jomās, kurās reģiona valstu intereses pārklājas. Svarīgi, laiBaltijas valstis ne tikai koncentrētos uz sadarbību un reģiona interešupārstāvēšanu prezidentūras ietvaros, bet pēc iespējas ātrāk identificētukanālus, politikas un partnerus, lai palielinātu Baltijas valstu interešupārstāvēšanu un aizstāvēšanu ES ietvaros.Atslēgvārdi: Baltijas Asambleja, Eiropas Savienība, prezidentūra, reģionālāsadarbība.For the first time the Baltic States will preside over the Council of theEuropean Union. Lithuania will be the first of the Baltic States to assumethe duties of the presiding country of the Council of the European Unionin just a few weeks. Latvia will hold the presidency in the first half of


80Marika Laizāne-Jurkāne2015, and Estonia — in the first half of 2018. During discussions heldin Lithuania and Latvia on the national priorities of the countries presidingover the Council of the European Union, it was ascertained that theseshould be coordinated among the Baltic States, and their succession shouldbe monitored. Experience suggests that regional coordination gives thecountries involved more opportunities to achieve favourable solutions inareas where their interests overlap. Besides focusing on cooperation andrepresentation of regional interests during their presidencies, the BalticStates should, as soon as possible, identify channels, policies and partnersthat will enable them to represent and defend their interests in the EuropeanUnion more efficiently.Keywords: Baltic Assembly, European Union, presidency, regionalcooperation.Pēdējos gados Baltijas valstu reģionālo organizāciju darba kārtībā izteiktidominē ar Eiropas Savienību (ES) saistīti jautājumi. ES daudzgadu budžets,ES Austrumu Partnerības projekti, Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP)reforma, ES fondu līdzekļu piesaiste reģionālajiem transporta, infrastruktūrasun enerģētikas projektiem, ES Baltijas jūras stratēģijas īstenošana — tieir tikai daži no Baltijas valstu reģionālās sadarbības jautājumiem BaltijasAsamblejas ietvaros. Eiropas Savienības un Eiropas Savienības Padomes prezidentūrasjautājuma klātesamība jūtama gandrīz jebkura sadarbības jautājumaizskatīšanā.Baltijas valstis pirmo reizi uzņemsies Eiropas Savienības Padomes prezidentūraspienākumus. Lietuva kā pirmā no Baltijas valstīm kļūs par EiropasSavienības prezidējošo valsti jau pēc dažām nedēļām. 2015. gada pirmajāpusē šo pienākumu pildīs Latvija, 2018. gada pirmajā pusē — Igaunija. Mēsnedrīkstam izniekot šo iespēju. 1 Šāds paziņojums izskanēja, Baltijas valstīmuzsākot diskusijas ne tikai par ES Padomes prezidentūrām, bet kopumā parBaltijas interešu pārstāvniecības ES ietvaros stiprināšanu. Šāds secinājumstika izdarīts, arī Latvijā apspriežot prezidentūras nacionālās prioritātes unuzsverot, ka reģionālā koordinācija sniedz daudz efektīvākas iespējas panākt1Minutes of the meeting of the Baltic Assembly Presidium. 26 March 2010. Reports of theBaltic Assembly for January–December of 2010, p.102.


ES Padomes prezidentūras: neizniekot iespējas 81progresu tajās jomās, kurās reģiona intereses pārklājas 2 . Lai arī prezidentūrasīstenošana gulstas uz nacionālo valstu pleciem, galvenokārt, uz nacionālajāmvaldībām, parlamentu iesaistei ir liela nozīme. Baltijas Asambleja kā Igaunijas,Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbības organizācija iegūst papilduiespējas reģionālo projektu koordinēšanā. Jau šobrīd, gatavojoties LatvijasES Padomes prezidentūrai, parlamentārās dimensijas ietvaros ir uzsāktasvairākas iniciatīvas, piemēram, attīstības sadarbības, nodokļu politikas unpār robežu veselības aprūpes jomās.ES Padomes prezidentūras reģionālais aspekts: vai ir recepte?ES Padomes prezidentūras uzdevumi un atbildība ir liels izaicinājums,jo īpaši mazām valstīm, bet vienlaikus prezidentūra ir iespēja mazai valstijbūt nozīmīgam spēlētājam Eiropas ietvaros. Ikvienai valstij ir svarīgi ne tikaiveiksmīgi īstenot prezidentūru, bet ieiet vēsturē ar kādas nozīmīgas iniciatīvasierosināšanu. Somijas prezidentūras laikā iniciētā Ziemeļu dimensijavai Baltijas jūras stratēģijas pieņemšana Zviedrijas prezidentūras laikā nodarbinaBaltijas valstu prātus, plānojot savas prezidentūras. Pirms gada BaltijasAsambleja rīkoja apspriedi par Baltijas valstu interešu pārstāvniecību unBaltijas valstu ES padomes prezidentūrām, kuras laikā notika meklējumiiespējamām inovatīvām iniciatīvām. Visticamāk, Lietuvas prezidentūras laikāšādas inovatīvas iniciatīvas tomēr netiks īstenotas, jo jāņem vērā divi būtiskiaspekti. Pirmkārt, šādas jaunas iniciatīvas ir jāformulē savlaicīgi, un to apliecinaES Baltijas jūras stratēģija, kas tika iniciēta 2005. gadā un pieņemta tikaipēc četriem gadiem. Otrkārt, Lietuva pārņem prezidentūru ļoti smagā laikā,kad ES valstis joprojām cīnās ar ekonomiskās krīzes sekām. To apliecina arīLietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas uzsver, ka Lietuvas prezidentūrassvarīgākie uzdevumi būs panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu par ESdaudzgadu budžetu, samazināt pieaugošo bezdarbu un nodrošināt finanšustabilitāti. 32Speech by the Speaker of the Saeima H. E. Mrs Solvita Āboltiņa. Documentation of the 31 stSession of the Baltic Assembly. 9 November 2012, p. 143Introduction to Lithuania’s Presidency of the EU Council. 31.05.2013. http://www.eu2013.lt/en/naujienos_en/at-the-presidential-palace-introduction-to-lithuanias-presidency-of-eu-council(Lietuvas prezidentūras ES Padomē mājaslapa; aplūkota 01.06.2013.).


82Marika Laizāne-JurkāneJāatzīst, ka Lietuvas ES Padomes prezidentūra kalpos par treniņa laukumu,jo nav konkrēta modeļa, kā reģionālās organizācijas iesaistās prezidentūruīstenošanā. Tieši Lietuvas prezidentūra būs platforma BaltijasAsamblejai un Baltijas Ministru Padomei, lai apjaustu prezidentūras iespējasun ierobežojumus reģionālās sadarbības īstenošanā, ko varēs veiksmīgiizmantot Latvijas un Igaunijas prezidentūru ietvaros.Līdz šim pieredzes trūkuma gadījumā baltieši vienmēr ir meklējuši atbildesZiemeļvalstu vai Beniluksa valstu sadarbības formātos. Šajā gadījumānav iespējams pārņemt vienu vai otru pieeju no piesauktajiem modeļiem,bet jāmeklē noderīgākais Baltijas reģionam.Ziemeļvalstu reģionālā sadarbība Ziemeļu Padomes un Ziemeļu MinistruPadomes ietvaros ir vairāk orientēta nevis uz šīm ES Padomes prezidentūrām,kas tomēr gulstas uz nacionālo valstu pleciem, bet gan uz reģionavalstu pārstāvēšanu un aizstāvēšanu ES ietvaros. Attiecībā uz prezidentūrāmtomēr bieži tiek meklētas koalīcijas un atbalsts tuvākajos kaimiņos, it īpaši,ja prezidējošā valsts ir maza valsts. Somijas pieredze 1999. gada prezidentūraslaikā, kad dienas kārtībā ienāca Ziemeļu dimensija, kad dienas kārtībābija ES paplašināšanās, skaidri apliecina, ka reģionālo partneru atbalsts, labaskomunikācijas un lieliskas argumentācijas prasmes ir veiksmes atslēga. 4 Šīsprezidentūras ietvaros Somija ļoti daudz komunicēja ar lielajām valstīm —Vāciju un Franciju — divpusējā dialogā — Ziemeļvalstis un Vācija, Ziemeļvalstisun Francija.Otrs modelis, kura virzienā parasti lūkojas Baltijas valstis, ir Beniluksavalstis. Luksemburga pārņems prezidentūru no Latvijas 2015. gada otrajāpusē, tomēr pirmās debates Beniluksa Parlamenta ietvaros par tuvojošosprezidentūru un Beniluksa valstu ieguldījumu sākās jau 2011. gadā, tas ir —nākamajā gadā pēc Beļģijas prezidentūras noslēgšanās. Beniluksa valstu ga -dī jumā prezidentūras ietvaros notiek aktīva saskaņošana starpvaldību unparlamentu līmenī gan pirms prezidentūras, gan prezidentūras laikā. BeniluksaParlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Marks Hendriks uzsver, ka šoilgo gadu laikā Beniluksa valstis ir izjutušas ne tikai to, ko nozīmē prezi -dentūra valsts nacionālās pašapziņas celšanai un spalvu spodrināšanai,bet arī to, ko prezidentūra nozīmē Eiropas, reģiona un nacionālo interešu4Speech by the President of the Nordic Council Kimm Saasi. Report of the 31 st Session of theBaltic Assembly and the 18 th Baltic Council. 9 November 2012, p. 31.


ES Padomes prezidentūras: neizniekot iespējas 83pārstāvēšanai un aizstāvēšanai. 5 Prezidējošā valsts patiesībā ir brokeris starpdalībvalstīm un ES institūcijām, jo gan institūcijām, gan valstīm pārsvarāir atšķirīgi viedokļi par priekšlikumiem. Eiforija par prezidentūru parastipaiet, kad uz galda atrodas jautājums par finansējumu, klimata politikuvai citiem jautājumiem, kuros ir nesamērojamas intereses. 6 Beniluksa valstisskaidri apzinās, ka prezidentūra nav nacionālais lepnums vai gadsimta sa -sniegums, bet gan smags saskaņošanas darbs Eiropas integrācijas un soli -daritātes vārdā, tādēļ īpašu uzsvaru liek uz trīspusējo Beļģijas, Nīderlandesun Luk sem burgas interešu un rīcību koordinēšanu. Tieši šis ir viens noiemesliem, kādēļ Beniluksa valstis darbojas roku rokā parlamentu un izpildvaruietvaros.Gan Ziemeļvalstis, gan Beniluksa valstis aicina baltiešus prezidentūruietvaros cieši sadarboties, runāt vienā balsī un meklēt atbalstu līdzīgos re -ģionālajos formātos. Viens no ierosinājumiem, kas izskanēja BeniluksaPar lamenta, Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes trīspusējā apspriedē2012. gada aprīlī, bija saskaņot kopīgās iniciatīvas pievienotās vērtības no -dokļa un sociālā nodokļa krāpniecības apkarošanas jomā, kuras varētu tiktīstenotas Latvijas prezidentūras un vēlāk jau Luksemburgas prezidentūraslaikā. Šī ir viena no iniciatīvām, kura atrodas gan Baltijas Asamblejas, ganBeniluksa Parlamenta darba kārtībā, domājot par Latvijas un Luksemburgasprezidentūrām ES Padomē.Lietuvas prezidentūra ES Padomē: pārbaudes spēlesnoskatīšanās?Lietuvas prezidentūras parlamentārā dimensija koncentrējas uz diez -gan plašu jautājumu loku — KLP, enerģētika, fiskālā disciplīna, Austrumupartnerība, nodarbinātība, migrācija, izglītība un cīņa pret cilvēku tirdzniecību,makroreģionālās stratēģijas u.c. 7 Īpašu lomu parlamentārās dimensijaspro grammā ieņem valstu reģionālā sadarbība. Lietuvas prezidentūras5Speech by Chairman of the Foreign Affairs Committee of the Benelux Parliament MarkHendrickx. Report of the 31 st Session of the Baltic Assembly and the 18 th Baltic Council. 9 November2012, p. 33.6Ibid, p. 34.7Events in the framework of the parliamentary dimension of the Lithuanian presidency in theCouncil of the European Union. http://www.lrs.lt/intl/presidency.show?lang=2 (Lietuvas RepublikasSeima mājaslapa; aplūkota 01.06.2013.).


84Marika Laizāne-Jurkāneparlamentārā dimensija ir skaidri noteikusi, ka Eiropas Savienības makroreģionusadarbība un šo reģionu sadarbības stiprināšana ir viena no prezidentūrasprioritātēm. Tieši tādēļ 2011. gada 10. novembrī Lietuvas Seimspieņēma lēmumu, ka efektīva Baltijas jūras stratēģijas īstenošana un ciešākareģionālā sadarbība ir viena no prezidentūras prioritātēm. 82013. gada 15. aprīlī Seima Eiropas lietu komisija ir nākusi klajā arpriekšlikumu Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijasparlamentiem izveidot Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentārāssadarbības forumu Baltijas jūras reģionā. Šāda parlamentārā foruma mērķisbūtu sekot līdzi ES Baltijas jūras stratēģijas attīstībai un izpildei. Seima Eiropaslietu komisijas piedāvātajā Deklarācijas projektā par ES Baltijas jūrasstratēģijas parlamentāro deklarāciju, kuru Lietuvas puse vēlētos pieņemt š.g.oktobrī COSAC tikšanās laikā, tiek uzsvērts, ka lielie infrastruktūras, enerģētikasun citi investīciju projekti Baltijas jūras reģionā pieprasa plašu partnerupolitisko konsensusu un savstarpējo sapratni. 9 Iniciatīva paredz, ka Lietuvasprezidentūras laikā tiek parakstīts līgums par ikgadēja neformāla parlamentāraES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam foruma norisi starp astoņām ESBaltijas jūras valstu dalībvalstīm. Šo neformālo klubu tiek piedāvāts nosauktpar Baltijas parlamentāro klubu, un šis klubs uz rotācijas bāzes katru gadusatiktos citā valstī.Šobrīd grūti prognozēt, vai šo iniciatīvu atbalstīs uzrunātās valstis,tomēr esošajā publiski pieejamajā Lietuvas Seima piedāvājumā ir saredzamasformāla astoņu Eiropas lietu komiteju formāta izveidošana, kura mērķispagaidām izskatās gan drīzāk pompozs un norāda uz vēlmi līdzināties Somijasprezidentūras Ziemeļu dimensijas iniciatīvai. Par to liecina ambiciozaispiedāvātais deklarācijas nosaukums — ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionamparlamentārā dimensija. Interesanti būs sekot līdzi šai Lietuvas parlamentārajaiiniciatīvai. Pirmkārt — kā Lietuvas parlaments spēs pārliecināt pārējosiesaistītos partnerus? Otrkārt, ja tomēr šī iniciatīva tiks atbalstīta, cik dzīvotspējīgatā būs ilgākā laika posmā? Treškārt, kādu iespaidu šī iniciatīva atstās8Seimas of the Republic of Lithuania Resolution on the Lithuanian presidency in the Councilof the European Union in 2013. 10 November 2011. http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_l?p_id=411051 (Lietuvas Republikas Seima mājaslapa; aplūkota 01.06.2013.).9Draft Declaration on the parliamentary dimension of the European Union Strategy for theBaltic Sea region. Documentation of the Presidium of the Baltic Assembly for January – June of2013, p. 64.


ES Padomes prezidentūras: neizniekot iespējas 85uz slaveno ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam skaidri pausto vēstījumu —nekādu jaunu institūciju.Kā šajā Lietuvas prezidentūras programmā pozicionēta Baltijas reģionālāsadarbība? Baltijas Asambleja, plānojot savu programmu šim gadam,ņēma vērā tuvojošās Lietuvas ES prezidentūras nacionālās prioritātes. ESattīstības sadarbības politika, vienotais digitālais tirgus, pārrobežu organizētāsnoziedzības apkarošana, ES Austrumu partnerība, KLP reforma, Eiropasnozīmes infrastruktūras un transporta projektu tālāk virzība ir Baltijasreģionālās sadarbības degpunktā, kas ļauj parlamentārajā līmenī veiksmīgisaskaņot Baltijas valstu pozīcijas šajos prioritārajos jautājumos.Efektīvāks Baltijas tīklojums ES ietvaros: jo ātrāk, jo labākSvarīgi, lai Baltijas valstis koncentrētos ne tikai uz sadarbību un reģionainterešu pārstāvēšanu prezidentūru ietvaros, kas ir ļoti atbildīgs un intensīvsperiods, jo svarīgāks aspekts, izejot no reģiona konkurētspējas un labklājībasviedokļa, ir jautājums par reģiona interešu pārstāvēšanu ES ietvaros kopumā.Katra valsts, tai skaitā Lietuva, vēlas būt ne tikai ES lēmumu izpildītāja, betvienlaikus veidot ES likumdošanu. 10 Igaunija stingri atbalsta vienota Baltijasun Ziemeļvalstu reģiona veidošanos, kas valstīm sniegs lielākas iespējas pārstāvētkatras valsts un visa Baltijas jūras reģiona intereses. 11 Latvija aicinaBaltijas valstu reģionālo sadarbību aizvien vairāk pievērsties kopīgo pozīcijuES pārstāvēšanā un kopīgo projektu īstenošanā. 12 Lai rastu atbildi, baltiešiatkal lūkojas Ziemeļvalstu virzienā. Atšķirībā no Baltijas valstīm Ziemeļvalstisir apbruņojušās ar stratēģijām un darbības plāniem, kurus vieno kopīgsnosaukums, proti, Ziemeļu balss stiprināšana Eiropā.Šādas debates par ilgtermiņa stratēģijas izstrādi attiecībā uz tīklojumiemES ietvaros norisinās Ziemeļvalstu sadarbības formātos. Lai arī ES jautājumosZiemeļvalstis ir svārstīgas attiecībā uz sadarbību, tomēr pēdējo 2–3 gadulaikā Ziemeļu Padome un Ziemeļu Ministru Padome aktīvi uzsākusi darbību10Speech by the Speaker of the Seimas Mrs Irena Degutiene. Report of the international conferenceon the Baltic interests in the European Union. 11 May 2012, p. 1.11Speech by the Speaker of the Riigikogu Mrs Ene Ergma. Report of the 31 st Session of theBaltic Assembly and the 18 th Baltic Council. 9 November 2012, p. 6.12Speech by the Speaker of the Saeima Mrs Solvita Āboltiņa. Report of the 31 st Session of theBaltic Assembly and the 18 th Baltic Council. 9 November 2012, p. 4.


86ES ietvaros, pārstāvot Ziemeļvalstu intereses par noteiktām sfērām un kopīgipiesaistot ES finansējumu kopīgajiem projektiem, jo īpaši zinātnes, pētniecībasun inovāciju jomā.Pirmā Ziemeļu Padomes ES stratēģija tika pieņemta 2009. gadā. Šajālaikā Ziemeļu Padome ieguldīja artavu vairāku reģionam nozīmīgu jautājumuizskatīšanā — ES Baltijas jūras stratēģija, patērētāju tiesības, kopīgāzivsaimniecības un lauksaimniecības politika un enerģētikas politika. Pēcdivu gadu pilotprojekta tika piemēta jauna Ziemeļvalstu interešu pārstāvē -šanas stratēģija “Ziemeļu balss Eiropas Savienībā.” 2013. gada 11. aprīlī ZiemeļuPadome vienojās par resursu investēšanu pētījuma izstrādē, kādasmetodes, pieejas un modeļi ir jāizmanto, lai efektīvāk un mērķtiecīgāk pārstāvētuZiemeļvalstu intereses ES ietvaros. Šis ziņojums tiks publicēts šīgada beigās, kuru diezgan nepacietīgi gaida arī Baltijas valstu reģionālāssadarbības organizācijas. Iespējams, ka šī Ziemeļvalstu izstrādātā receptemūsu reģionam nederēs, jo nav salīdzināmi Ziemeļvalstu un Baltijas valstureģionālās sadarbības potenciāls, tīklojums un resursi.NoslēgumsIkviena valsts uztver ES Padomes prezidentūru kā simbolisku notikumu,īpaši simboliskas šīs prezidentūras būs Baltijas valstīm. Baltijas valstu reģionālāssadarbības kontekstā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidentūras ESPadomē ir nozīmīgas, jo dod papildu iespējas risināt reģionam aktuālos jautājumusenerģētikas, transporta, infrastruktūras u.c. jomās.Vēl būtiskāk Baltijas reģionālās sadarbības kontekstā Baltijas valstīm irpēc iespējas ātrāk identificēt kanālus, politikas un partnerus, lai palielinātuBaltijas valstu interešu pārstāvēšanu un aizstāvēšanu ES ietvaros. Baltijasvalstīm ir nepieciešama kopīga un saskaņota stratēģija, darbojoties ES ietvaros,vienota balss un rīcība, runājot par infrastruktūras un transporta attīstību,par enerģētikas tirgus attīstību, par vienotas pētniecības un inovācijuplatformas veidošanu, kā arī jomās, kurās ir kopīgās intereses un reģionakonkurētspējas potenciāls.


Baltijas Attīstības foruma samitā gūtāsmācības Latvijas prezidentūraiŽaneta Ozoliņa,LU Sociālo zinātņu fakultātes profesoreToms Rostoks,LU Sociālo zinātņu fakultātes docentsLatvijas gatavošanās prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015. gadānorisinās, konsultējoties ar dažādiem partneriem, apspriežot un apkopojotpiedāvātās idejas. Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums un ārpolitiskāsprioritātes jau tagad pasaka priekšā, ka Baltijas jūras reģions (BJR) un ESapstiprinātā stratēģija šai Eiropas daļai būs viena no gaidāmās prezidentūrasprioritātēm. Maija nogalē Rīgā notika ikgadējais Baltijas Attīstībasforuma samits, kurā apspriestās idejas var noderēt, formulējot Latvijasdienas kārtību 2015. gada prezidentūrai. Raksts apkopo samitā izskanējušosapsvērumus, kuri norāda uz pašreizējiem procesiem un nākotnes izaicinājumiem.Autori apskata, kāda ir bijusi un varētu būt BJR vieta ESprezidentūrās, kādus jautājumus eksperti uzskata par dominējošiemBJR dienas kārtībā, kā arī identificēs tās jomas, kuras ir vienlīdz svarīgasLatvijai, BJR un ES.Atslēgvārdi: Baltijas Attīstības forums, Baltijas jūras reģions, ES StratēģijaBaltijas jūras reģionam, prezidentūra, prioritātes.Latvia’s preparations for the Presidency of the European Union Councilin 2015 are taking place through consultations with various partners,discussing and summarising ideas proposed. Latvia’s geographical positionand foreign policy priorities already indicate that the Baltic Sea Region(BSR) and the strategy approved by the EU for this part of Europe willbe one of the Presidency’s priorities. At the end of May, the annual BalticDevelopment Forum summit took place, and the ideas discussed there


88Žaneta Ozoliņa, Toms Rostokscan be useful in formulating Latvia’s agenda for the 2015 Presidency. Thisarticle provides a summary of the propositions considered at the summit,providing an indication of current processes and future challenges. Theauthors look at what the BSR’s role has been and could be in EU presidencies,which questions experts consider to be dominant on the BSR agenda, aswell as defining those areas which are of equal importance to Latvia, theBSR and the EU.Keywords: Baltic Development Forum, Baltic Sea Region, EU Strategy forthe Baltic Sea Region, Presidency, priorities.Maija beigās vairāku dienu garumā Rīgā norisinājās 15. Baltijas Attīstībasforuma 1 (BAF) samits, pulcējot ap 500 dalībnieku, kuru vidū bija politiķi,uzņēmēji, nozaru eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji un žurnālisti(2013. gada 29.–30. maijs). Konferences laikā tika publiskoti divi analītiskiziņojumi — “State of the Region Report 2013” 2 , kas galvenokārt fokusējās uzBaltijas jūras reģiona (BJR) ekonomiskās attīstības tendencēm, un “PoliticalState of the Region Report 2013” 3 , kurā tika aplūkoti BJR politiskie procesi.Abi ziņojumi ne tikai analizē aktuālos notikumus, bet arī iezīmē svarīgākāsattīstības tendences. Viens no būtiskākajiem abu ziņojumu vadmotīviem irbažas par ārējo nosacījumu ietekmi uz reģiona attīstību, kas uzsver tālākassadarbības nepieciešamību reģiona iekšienē, lai BJR valstis spētu rast kopīgusrisinājumus, stājoties pretī globālās ekonomikas nestabilitātes draudiem, unsaglabāt savu konkurētspēju. Abi ziņojumi arī atgādina, ka BJR tradicionālitiek uzskatīts par konkurētspējīgāko Eiropā, bet ilgtermiņā to var ietekmētvisdažādākie starptautiskie satricinājumi, tādēļ reģionu slavinošs diskurssbūtu aizstājams ar uz pierādījumiem balstītu analīzi, apzinoties vidēja un ilgtermiņaproblēmas.1Baltijas Attīstības forums tika izveidots 1998. gadā kā reģionālās sadarbības forums, un partā iniciatoru kļuva bijušais Dānijas ārlietu ministrs Ufe Ellemans-Jensens, kurš uzskatīja, ka Baltijasjūras reģiona valstu sadarbības veicināšanai ir nepieciešams ikgadējs forums, kas pulcētu ne tikaipolitiķus, bet arī uzņēmējus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un pētniekus. Pirmais BAF samitsnotika Kopenhāgenā, Dānija, 1999. gadā. Vairāk informācijas internetā: http://www.bdforum.org/2State of the Region Report 2013. The Top of Europe — Plowing Ahead in the Shadows ofa Fractured Global Economy. 10th edition. C. Ketels (lead author). Baltic Development Forum,2013.3Political State of the Region Report 2013. Trends and Directions in the Baltic Sea Region. 3rdedition. Eds. B. Henningsen, T. Etzold & A. L. Pohl. Development Forum, 2013.


Baltijas Attīstības foruma samitā gūtās mācības Latvijas prezidentūrai 89Ekspertu un politiķu piesardzība attiecībā uz reģiona nākotni atstājaiespaidu uz Baltijas valstu pārstāvju diskusijām saistībā ar gaidāmajām šovalstu prezidentūrām ES Padomē (Lietuva — 2013. g., Latvija — 2015. g.,Igaunija — 2018. g.) un to iespējām aktualizēt Baltijas jūras reģiona tematikuEiropas Savienības līmenī. Ņemot vērā to, ka Lietuva jau no 2013. gadajūlija sāk pildīt šos pienākumus un ir definējusi ES Stratēģiju BJR (ESSBJR)kā vienu no prioritātēm, vēlējāmies apkopot BAF izskanējušās idejas, kurasvarētu palīdzēt formulēt Latvijas ES Padomes prezidentūras prioritātes BJRkontekstā. Raksta turpinājumā vispirms tiks aplūkoti faktori, kas varētuierobežot Baltijas valstu mēģinājumus ar BJR saistītās prioritātes iekļautsavu prezidentūru dienaskārtībā, bet pēc tam tiks aplūkotas vairākas idejas,kā Latvija varētu savas ES Padomes prezidentūras dienaskārtībā iekļaut BJRjautājumus.ES Padomes prezidentūru spožums un postsIerobežojumi, izaicinājumi un iespējas, ar kurām saskaras ES Padomesprezidentūru vadošās valstis, ir detalizēti aplūkoti iepriekšējos šī žurnālanumuros. Neraugoties uz to, ka no lielo ES dalībvalstu prezidentūrām parastitiek gaidīts ievērojams pienesums un ka attiecībā uz mazo valstu prezidentūrāmgaidas ir mazākas, var apgalvot, ka visas prezidējošās valstis saskarasar ievērojamiem izaicinājumiem. Piemēram, prezidentūras dienaskārtībaivar būt nepietiekams pārējo dalībvalstu atbalsts, dažādi notikumi var novirzītprezidentūras dienaskārtību no iesāktā ceļa, utt. Un tomēr vairums ESdalībvalstu uzskata ES Padomes prezidentūru par nozīmīgu, lai arī bieži vienneparedzamu, instrumentu, lai pavirzītu uz priekšu ne tikai ES kopumā, betarī savas specifiskās intereses. Ņemot vērā to, ka Baltijas valstīm BJR ir tuvākāreģionālā vide, ES Padomes prezidentūra var tikt izmantota, lai sniegtu pienesumušī reģiona attīstībā un reģiona valstu kopējo mērķu sasniegšanā.Jau šobrīd ir zināms, ka BJR jautājumi ieņems diezgan būtisku vietuLietuvas vadītās ES Padomes prezidentūras dienaskārtībā. Arī Latvijā jaukopš 2012. gada norisinās diskusijas par prezidentūras dienaskārtību unšajās diskusijās BJR iekļaušana prioritāšu sarakstā nav apšaubīta. Tieši pre -tēji — tā ir joma, kurā daudzu nozaru eksperti saredz iespēju saliedētsektorālās, lokālās, nacionālās un reģionālās intereses (piemēram, vides


90Žaneta Ozoliņa, Toms Rostoksjautājumi, veselības pieejamība, pētniecība un inovācijas, u.c.). SavukārtIgaunijas prezidentūra ir plānota 2018. gadā, tāpēc prioritāšu sarakstaveidošana vēl nav uzsākta. Ņemot vērā, ka triju Baltijas valstu prezidentūrasES Padomē ir izkārtotas 6 gadu periodā, turklāt starp tām nav nevienascitas BJR valsts prezidentūra, var rasties likumsakarīgs jautājums, vai ir vērtssaskaņot Baltijas valstu ES Padomes prezidentūru prioritātes?No vienas puses, ES Padomes prezidentūru īpatnības un pašreizējā sistēma,kad triju valstu prezidentūras tiek apvienotas trio formātā, liek domāt,ka Baltijas valstu iespējas koordinēt savas prezidentūras ir minimālas. Toapliecina arī gaidāmā Lietuvas prezidentūra ES Padomē, kas tika gatavota,pārējām valstīm interesantos jautājumus (Austrumu partnerība, BJR valstusadarbība) nekoordinējot ar Igauniju un Latviju. Savukārt, no otras puses,Baltijas valstīm ir jārēķinās ar to, ka tuvākajos gados interese par rīcībaskoordinēšanu varētu pieaugt, Latvijai un pēc tam Igaunijai pārņemot Lietuvasprezidentūras laikā paveikto. Jārēķinās ar to, ka darbosies “takas atkarības”princips, proti, Latvijas un Igaunijas iespējas aktualizēt BJR valstīmsvarīgus jautājumus lielā mērā būs atkarīga no tā, kā un cik veiksmīgi šiejautājumi tiks risināti Lietuvas prezidentūras laikā. Latvijai 2014. un 2015.gadā varētu būt interesanta Lietuvas ES Padomes prezidentūras pieredze.Savukārt Igaunijai vēlāk varētu būt interese par Lietuvas un Latvijas pieredzi.Taču viena no lielākajām problēmām ir saistīta ar faktu, ka BJR tematika iraktuāla reģiona valstīm, bet, kad prezidentūru pārņems BJR neietilpstošāsvalstis, interese par to var izzust un labi iecerētās politikas un to īstenošanaslīdzekļi var tikt aizbīdīti otrā plānā.BAF mācības LatvijaiRēķināšanās ar citu valstu interesēm ES ietvaros ir dzīves nepieciešamība,un mazām valstīm ir vēl jo svarīgāk, lai tās tiktu uzskatītas par godīgiemun uzticamiem starpniekiem. Tas ir būtisks ES Padomes prezidentūrasveiksmīgas novadīšanas priekšnosacījums. Līdz ar to Latvijai, gatavojotiesES Padomes prezidentūrai 2015. gada pirmajā pusgadā, ir rūpīgi jāsekolīdzi noskaņojumam un norisēm ES ietvaros. Tā kā ar BJR saistītie jautājumivarētu būt viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, tad nesen Rīgānotikušais BAF samits bija lieliska iespēja “turēt roku uz pulsa” BJR valstu


Baltijas Attīstības foruma samitā gūtās mācības Latvijas prezidentūrai 91noskaņojumam un uzzināt, kādiem ar BJR saistītiem jautājumiem vajadzētuatrasties Latvijas prezidentūras dienaskārtībā.Nenoliedzami nozīmīgākais jautājums, kas interesēja visus samita dalībniekus,bija jautājums par BJR valstu ekonomisko izaugsmi. Tieši šī iemesladēļ ar nepacietību tika gaidīts Kristiana Ketelsa (Christian Ketels) sagatavotaisziņojums par ekonomisko situāciju reģionā. Kā jau varēja sagaidīt, ekonomiskāssituācijas novērtējumam bija vairāki aspekti. Pirmkārt, novērtējotBJR valstu veiksmes un neveiksmes uz pārējo ES dalībvalstu fona, var izdarītsecinājumu, ka šis reģions patiešām ir Eiropas veiksminieki, jo kopumā šīreģiona valstu ekonomikas ir mazāk cietušas krīzes laikā, un tās var raudzītiesar lielāku pārliecību nekā Dienvideiropas valstis. Arī Baltijas valstis irveiksmīgi pārcietušas krīzi, un to ekonomikas pēdējos gados ir piedzīvojušasstabilu izaugsmi. Tiesa gan, Baltijas valstu pieeja ekonomiskās krīzespārvarēšanai nav risinājums lielvalstu un Eiropas lielo valstu ekonomiskajāmproblēmām.Otrkārt, ekonomiskās situācijas novērtējums Baltijas jūras reģionā liekbažīties par ārējās vides ietekmi uz reģiona valstu ekonomiku atkopšanos pēckrīzes. Bažas raisa tas, ka ekonomiskās izaugsmes temps pēc ekonomiskāskrīzes saglabājas zems, turklāt ekonomiskā situācija Eiropā kopumā neveicinaBJR valstu strauju izaugsmi. Tas nozīmē, ka BJR valstīm ir jāstrādāciešā sasaistē ar Dienvideiropas valstīm, lai kopīgi pārvarētu grūtības. Galvenāmācība ir tāda, ka Ziemeļeiropas reģions nevarēs veiksmīgi attīstīties,ja problēmas Dienvideiropā netiks atrisinātas. Ja tas netiks darīts, nākotnēBJR valstis gaida stagnācija, kas uz attīstības valstu straujās ekonomiskāsizaugsmes citviet pasaulē fona izskatās pagalam nepatīkami. Tieši tāpēc ganLietuvas, gan, visticamāk, arī Latvijas ES Padomes prezidentūras galvenāprioritāte būs izaugsme. Jautājums ir par to, kā šī prioritāte tiks noformulēta.Kā atzīmēja vienas paneļdiskusijas dalībnieks Pāvels Sveboda, pēdējosgados ekonomiskā izaugsme kā prezidējošo valstu nozīmīgākā prioritāte jauir kļuvusi par banalitāti. Mainās formulējums, taču ekonomiskā izaugsme kāprioritāte paliek. Tiesa gan, sasniegumi līdz šim ir bijuši pieticīgi. Patlabankā viens no līdzekļiem pret ekonomisko stagnāciju, kuru minēja gandrīz visiun visos paneļos, ir uzņēmējdarbības veicināšana, jaunu uzņēmumu radīšana,īpaši mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstīšana, kā arī partnerībasizvēršana. Tomēr var gadīties, ka, sākoties Latvijas ES Padomes prezidentūrai2015. gada janvārī, var izrādīties, ka klasiskie atbalsta mehānismi nedar bojas,


92Žaneta Ozoliņa, Toms Rostoks“izaugsmes mantra” novecojusi un kļuvusi par lamu vārdu, un ir vajadzīgskārtīgs grūdiens, lai izrautos no ekonomiskās stagnācijas. Iespējams, kaLatvijai jau tagad jāsāk investēt sociālajās inovācijās, kas palīdzētu meklētnetradicionālus risinājumus tradicionālajām problēmām.Nozīmīgs instruments, uz kuru jau kopš 2009. gada tiek liktas lielasce rības reģiona attīstības veicināšanā, ir Eiropas Savienības Stratēģija Baltijasjūras reģionam (ESSBJR). Pēdējo gadu laikā ir tikusi uzsākta stratēģijas ieviešana,un pašreizējo situāciju raksturo piesardzīgs optimisms, proti, šī stratēģijair labs instruments, taču pagaidām ir grūti prognozēt, cik efektīva tābūs reģionam kopumā nozīmīgo mērķu sasniegšanas ziņā. Pastāv divi uzskatipar stratēģijas nozīmi. Pirmkārt, ESSBJR tiek uzlūkota kā instruments, kovislabāk realizēt ar konkrētiem nelieliem projektiem, kas sniedz tūlītējusrezultātus (tādējādi nodrošinot stratēģijas redzamību). Nevar noliegt, kašādam skatījumam ir savas priekšrocības, tomēr šī tendence var draudēt arfragmentāciju un neveicinās reģiona konkurētspēju. Var, protams, priecātiespar putnu būra jumta salabošanu, taču nav skaidrs, vai tāpēc pieaugs putnuskaits mežā. Šāda notikumu gaita ir izdevīga ierēdņiem, kuri veido ziņojumuspar indikatīvo rādītāju sasniegšanu, bet stratēģijas pievienotā vērtībatiek pazaudēta.Otrkārt, retāk dzirdēts, tomēr gana spēcīgs ir viedoklis, ka nepieciešamslikt jau tagad īstenotajiem projektiem strādāt stratēģisku mērķu labā. Irjācenšas panākt, lai, piemēram, desmit gadus pēc stratēģijas ieviešanas uzsākšanasbūtu redzams, ka daudzie projekti patiešām ir sekmējuši triju stratēģiskomērķu (tīrāka jūra, savienots reģions, augstāka labklājība) sasniegšanu.Ekspertu vidē pastāv bažas par to, ka nākotnē var izveidoties tāda situācija, kaprojekti ir tikuši veiksmīgi īstenoti un to mērķi ir tikuši sasniegti, taču stratēģijaslielie mērķi ir palikuši pusceļā. Ņemot vērā, ka pēc Latvijas prezidentūras2015. gadā nākamā — Igaunijas ES Padomes prezidentūra — būs tikai2018. gadā, kad stratēģijai jau vajadzētu būt sasniegušai ne tikai konkrētuprojektu, bet arī stratēģiskos mērķus, 2015. gads varētu būt labākais laiks,kad ESSBJR ievirzīt īstajā gultnē, lai 2018. gadā BJR valstis varētu lepoties arpaveikto darbu. Tas nozīmē, ka Latvijas prezidentūras laikā vajadzētu notiktstratēģijas izvērtējumam kopumā, nevis tikai projektu inventarizācijai.


Baltijas Attīstības foruma samitā gūtās mācības Latvijas prezidentūrai 93Baltijas jūras reģions Latvijas ES Padomes prezidentūrasdienaskārtībāKādas varētu būt Latvijas prioritātes saistībā ar Baltijas jūras reģionu ESPadomes prezidentūras laikā 2015. gadā? Šajā apakšnodaļā tiks aplūkotasvairākas idejas, kas varētu tikt izmantotas un pielietotas, lai stiprinātu BJRdimensiju Latvijas prezidentūras dienaskārtībā.Izaugsme. Ir grūti iedomāties, ka 2015. gada pirmajā pusē izaugsmevarētu nebūt viens no Latvijas prezidentūras prioritārajiem jautājumiem,tomēr jautājums ir par to, kā tā tiks definēta. Ir zināmas ļoti dažādas izaugsmesinterpretācijas: gudrā izaugsme (smart growth), zaļā izaugsme (greengrowth), zilā izaugsme (blue growth) utt. Par neatņemamu Baltijas jūrasreģiona valstu līderu retorikas daļu ir kļuvuši apgalvojumi, ka BJR ir viensno dinamiskākajiem un konkurētspējīgākajiem reģioniem pasaulē, tāpēc irnedaudz pārsteidzoši, ka BJR valstu sadarbība izglītībā, zinātnē un inovācijāsir bijusi salīdzinoši pieticīga. Piemēram, BAF rīkotajā Baltijas valstu premjerministrupanelī visi dalībnieki runāja par izglītības reformām, taču katrsno viņiem par reformām runāja tikai savas valsts kontekstā, bet reģionālaissalīdzinājums netika pat pieminēts. Tādēļ prezidentūras laikā Latvijai būtuiespējama reģionālo inovāciju nozīmes aktualizēšana izaugsmes veicināšanai,ko varētu saistīt ar ESSBJR kontekstu. Jāņem vērā arī tas, ka Baltijasvalstis, kad runa ir par ekonomisko izaugsmi, pārsvarā ar to saprot ekonomiskokonverģenci ES un/vai BJR ietvaros. Lietuvas, Latvijas un Igaunijasprimārais mērķis ir samazināt ienākumu un dzīves līmeņa nevienlīdzībureģiona ietvaros, un globālās konkurētspējas jautājumi Baltijas valstīm irnozīmīgi, taču sekundāri. Līdz ar to Latvijas prezidentūras prioritātes visticamākvarētu būt saistītas ar ekonomisko izaugsmi, taču uzsvaru liekot uzatšķirību mazināšanu ES ietvaros. Svarīgs gan būtu šī jautājuma formulējumsun konteksts, jo par atšķirību mazināšanu visbiežāk runā tieši ES jaunpienācējas,tādējādi izraisot negatīvu reakciju no vecajām dalībvalstīm, kurasatgādina, ka būtu jāpārtrauc uzturēt dzīvu jauno dalībvalstu īpašo statusu vēldesmit gadus pēc iestāšanās.Enerģētika. Latvija kopā ar Dāniju koordinē enerģētikas prioritātiESSBJR ietvaros, un enerģētikas jautājumi ir nozīmīgi arī ES kopumā,tāpēc pastāv iespēja, ka enerģētika vai nu kā atsevišķa prioritāte vai kā


94Žaneta Ozoliņa, Toms Rostoks“savienojamības” (connectivity) prioritāte varētu kļūt par vienu no Latvijasprezidentūras dienaskārtības centrālajiem jautājumiem. Ņemot vērā, ka tādasstratēģijas prioritātes kā tīrāka jūra un turīgāks reģions ir grūti sa sniedzamas,“savienojamības” uzlabošana gan BJR, gan ES varētu būt pa spēkam.Tiesa gan, enerģētikas jautājumi ir ļoti jutīgi, un valstis pār tiem vēlas pa -turēt kontroli, tāpēc pārlieku lielas cerības uz citu valstu atsaucību nevajadzētulolot.Krievija. BAF laikā vairāki eksperti norādīja uz neveiklo situāciju, kasizveidojusies ar reģionālo sadarbību, kurā iekļautos Krievija. ESSBJR ir paredzētaES dalībvalstīm, un likumsakarīgi, ka Krievijai nav lēmumu pieņemšanastiesības attiecībā uz šo stratēģiju, kas savukārt ir mazinājis Krievijasinteresi par to. Taču nevar uzskatīt par veiksmīgu sadarbību, ja kāda no valstīmtiek atstāta ārpus sadarbības ietvara. No prezidentūras uz prezidentūrutiek gaidīts, ka tiks atrasts risinājums Krievijas piesaistei reģiona stratēģiskomērķu sasniegšanai. Latvijas iespējas nākt klajā ar inovatīviem risinājumiemattiecību ar Krieviju uzlabošanai ir vērtējamas skeptiski gan tāpēc, ka Latvijair maza valsts, kurai ar Krieviju vairākos jautājumos ir fundamentāli atšķirīgiuzskati, gan arī tāpēc, ka ES-Krievijas attiecības kopumā šajā laika posmāir pasliktinājušās. Tomēr ESSBJR kontekstā sadarbības iespējas pastāv. Ja uz2015. gada sākumu BJR valstis būs secinājušas, ka būtisku stratēģijas mērķusasniegšana nav iespējama bez aktīvākas Krievijas iesaistes, tad Latvijas prezidentūravarētu būt īstais brīdis, lai meklētu ciešākas sadarbības iespējas arKrieviju.Makroreģionālās stratēģijas. ESSBJR nav vienīgā makroreģionālā stra -tēģija, kas pēdējos gados izveidota ES ietvaros. Kopš 2011. gada ir sākusidarboties arī stratēģija Donavas reģionam un paātrinājumu iegūst Adrijasun Jonijas jūras stratēģija. Ja interese par šāda veida politikām tuvākajā laikānemazināsies, 2015. gadā diskusijas par makroreģionālo stratēģiju nozīmiun ietekmi uz ES integrācijas procesiem varētu kļūt par nozīmīgu daļu noLatvijas prezidentūras dienaskārtības. Ja turpmākajos divos gados ES dar -bosies centrbēdzes spēki, makroreģionālās stratēģijas var kļūt par nozī -mīgu instrumentu dalībvalstu un ES centrālo institūciju savstarpējo attiecībuinstitucionalizācijai, proti, par realitāti var kļūt reģionu Eiropas attīstībasmodelis, un makroreģionālās stratēģijas kļūtu par līdzekli, ar kura palīdzībucentr bēdzes tendences tiktu vienlaikus atzītas un mazinātas. Savukārt, ja ES


Baltijas Attīstības foruma samitā gūtās mācības Latvijas prezidentūrai 95integrācija nepiedzīvos nepatīkamus satricinājumus, Latvijas prezidentūraslaikā varētu notikt makroreģionālo stratēģiju lietderības izvērtējums unmeklētas atbildes uz jautājumu, vai ir vērts veidot vēl citas līdzīgas makroreģionālāsstratēģijas.Resursu koncentrācija. No makroreģionālajām stratēģijām ir jēga, ja arto palīdzību tiek risinātas reģionāla mēroga problēmas. Lai tas kļūtu iespējams,ir nepieciešama reģiona resursu koncentrācija. Līdzšinējā pieredzeESSBJR realizācijā liecina, ka resursu koncentrācija tikpat kā nav notikusi unka valstis greizsirdīgi sargā tām atvēlēto ES budžeta daļu. Raugoties no katrasatsevišķās dalībvalsts viedokļa, tas ir saprotams, taču ES spēja būt veiksmīgaiglobālās konkurences apstākļos ir atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosiesatbalstīt izaugsmes un konkurētspējas centrus ES ietvaros. Pēc būtības tā irizšķiršanās atbalstīt spēcīgākos vai atbalstīt vājākos. Pirmajā gadījumā tiktustiprināta ES globālā konkurētspēja. Otrajā gadījumā tiktu stiprināta solidaritāteES ietvaros. Agrāk vai vēlāk šādai diskusijai ES ietvaros būs jānotiek,taču, visticamāk, tas nenotiks Latvijas ES Padomes prezidentūras laikā, jolīdz 2014. gadam būs panākta vienošanās par jauno daudzgadu budžetu, unnekāda ievērojama līdzekļu pārdale nebūs iespējama. Jebkurā gadījumā Latvijasnostāja būtu vērsta pret centieniem koncentrēt resursus konkurētspējīgākajāsBJR daļās, tādējādi vēl vairāk veicinot atšķirību pieaugumu starpreģiona valstīm.Inventarizācija. Tā kā ESSBJR stratēģisko mērķu sasniegšana ir atka -rīga no daudzu atsevišķu projektu realizācijas, ir būtiski periodiski veiktinventarizāciju, lai izvērtētu projektu nodrošināto pievienoto vērtību. Būtutikai loģiski, ka šāda izvērtēšana notiktu arī Latvijas prezidentūras kontekstā,taču lielais jautājums ir par to, vai uz šīs inventarizācijas bāzes Latvija spēsnākt klajā ar jaunām iniciatīvām un ierosinājumiem, kas palīdzētu stiprinātstratēģijas pievienoto vērtību. Patlaban ir grūti prognozēt, kuri no projektiemvarētu kļūt par veiksmes stāstiem, taču Latvijas intereses šajā kontekstābūtu saistītas ar projektiem, kuri veicinātu arī Latvijas attīstību un reģionālokonkurētspēju.Raugoties uz Latvijas prezidentūru ES Padomē 2015. gadā, iespējamsrunāt par vairākiem veidiem, kā “spēlēties” ar BJR jautājumiem. Ja ESSBJRattīstīsies dinamiski, ja valstu līdzdalība un ieguldījums tajā nemazināsies,Latvijai būs iespējas iekļaut prezidentūras dienas kārtībā šādus tematus:


96Žaneta Ozoliņa, Toms Rostoksreģiona tēla izplatīšana; makroreģionālo stratēģiju izvērtēšana un veiksmesstāstu izplatība; daudzlīmeņu pārvaldības reģionālā līmenī aktualizēšana unpiemērošanas izvērtēšana; ESSBJR “pievienotās vērtības” pārnese uz citiemreģioniem un pašu BJR; ESSBJR valstu sadarbība ar ārējiem spēlētājiemun sadarbības formātiem (Krievija, Arktikas padome, Ziemeļu dimensija,BJVP u.c.). Savukārt, ja ESSBJR īstenošana saglabāsies pašreizējā stāvoklī unir orientēta uz projektiem, tad Latvijas prezidentūras laikā būtu veicama tāsinventarizācija; Latvijas stratēģisko interešu noteikšana BJR un īstenojamoprojektu pārskatīšana; tādu jaunu projektu ierosināšana, kuri ir izdevīgigan Latvijai, gan BJR un ES kopumā; Latvijas prezidentūras attiecīgo nozaruprioritāšu saaušana ar ESSBJR; reģionālo institūciju lomas un vietas ESSBJRnovērtēšana.Lai gan joprojām attiecībā uz ESSBJR populārs ir salīdzinājums ar somubez roktura, kuru ir grūti panest, bet negribas nomest zemē, tomēr tā nepazudīs,un Latvijai, gluži loģiski, šī soma būs jānes tālāk. Līdz 2015. gadamir pietiekami laika, lai varētu gan somu piepildīt, gan rokturi piestiprināt.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!