10.07.2015 Views

jāņa endzelīna akadēmiskās biogrāfijas mazzināmas lappuses līdz ...

jāņa endzelīna akadēmiskās biogrāfijas mazzināmas lappuses līdz ...

jāņa endzelīna akadēmiskās biogrāfijas mazzināmas lappuses līdz ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

JĀŅA ENDZELĪNA AKADĒMISKĀS BIOGRĀFIJAS MAZZINĀMAS LAPPUSES LĪDZ 1940. GADAMEndzelīna “Latviešu gramatiku” “latviešu valodatop par pētīšanas priekšmetu pasaulesaugstskolās. Tāds ir prof. Endzeliņa nacionālaisvaroņdarbs, kuru cienīt ir nacionālspienākums. Šis godājamais profesors ir domājamsarī bez mūsu augstskolas, bet mūsuaugstskola bez viņa nava domājama”. 31“Latviešu valodas vārdnīca”:zināmais un mazzināmaisBaltistiem zināms arī otrs J. Endzelīnakapitāldarbs “Latviešu valodas vārdnīca” 32 ,Kārļa Mīlenbaha iesāktā, J. Endzelīna unE. Hauzenbergas pabeigtā, talciniekiem,galvenokārt, Rīgas Latviešu biedrības (turpmāk— RLB) Valodniecības nodaļas sēžudalībniekiem, palīdzot. Taču lielākā daļa valodnieku,pat K. Mīlenbaha pētnieki, nav redzējušiK. Mīlenbaha atstāto manuskriptu, ko1921. g. rudenī no Izglītības ministrijas saņēmaJ. Endzelīns, un nezina, cik liels darbsbija vēl jāiegulda vārdnīcas rediģēšanā, papildināšanāun pabeigšanā. Par šo darbu J. Endzelīnsir rakstījis vārdnīcas priekšvārdos ungalavārdos, un to rāda vārdnīcas manuskriptadaļas, kas glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkasReto grāmatu un rokrakstu nodaļāLatviešu valodniecības rokrakstu fondā, kāarī Rakstniecības un mūzikas muzeja KrājumaRaiņa kolekcijā.Savukārt Latvijas Valsts vēstures arhīvadokumenti: akts un līgums, ko noslēgusiIzglītības ministrija ar Mīlenbaha dēliem,liecina 33 , ka J. Endzelīns saņēma ap 15 tūkstošlapaspusēm, nevis 150 tūkstoš <strong>lappuses</strong>,kā raksta Ina Druviete savā grāmatā parK. Mīlenbahu 34 un stāsta intervijā “LaukuAvīzei” 35 , apgalvojot, ka K. Mīlenbahs “uzrakstījistrīs no “Latviešu valodas vārdnīcas”četriem sējumiem”. 36J. Endzelīns un E. Hauzenberga strādājaar saņemto manuskriptu, sākot ar tā pirmolappusi, nevis tikai pēc vārda “patumšs”.Daļu pēc “patumšs” sarakstīja E. Hauzenberga.“Viņas vārds, ja vien viņa pati to vēlētos,būtu minams uz šā darba titullapas blakusmanējam,” tā rakstījis J. Endzelīns vārdnīcasgala vārdos. 37K. Mīlenbaha sākotnējā programma veidotlatviešu–vācu leksikonu (tulkojošo vārdnīcu)turpmākajā kopdarbā pārauga savasrobežas, un J. Endzelīna vadībā tika radītaunikālā un pilnīgākā latviešu valodas vārdnīca.Tās ietilpība mērāma ne vien ar šķirkļuskaitu (4 sējumu 3800 lappusēs apmēram100 tūkstoši šķirkļu), kas joprojām latviešuleksikogrāfijā ir nepārspēts, bet vēl vairāk aravotu plašumu un dziļumu, ar vārdu kompleksuaprakstu.Pirmkārt, J. Endzelīns vēlējās vārdnīcāiekļaut tikai īstu “latviešu mantu”, t. i., atteiktiesno svešvārdiem un jaunvārdiem, kas navvēl ieviesušies tautas valodā. Otrkārt, viņš uzskatīja,ka vārdnīcā nav jābūt nekam liekam.J. Endzelīns un E. Hauzenberga papildinājamanuskriptu ne tikai ar vārdu cilmesskaidrojumiem, par ko liecina gandrīz katralappuse ar K. Mīlenbaha, E. Hauzenbergasun J. Endzelīna rokrakstiem.Vārdnīcas pirmā burtnīca iznāca 1923. g.,bet pēdējā, t. i., četrdesmit piektā, —1932. g. Šajā laikā viedoklis par iznākušajāmburtnīcām vai arī par visu vārdnīcu izskanēja40 atsauksmēs Latvijā, Lietuvā,Vācijā un Francijā. 38 To autori atzina, ka šīvārdnīca ir piemineklis latviešu valodai, darbsar mūžīgu vērtību, viens no lielākiem nacionālāskultūras sasniegumiem un arī lielisksmateriālu krājums starptautiskajai zinātnei.Ne velti Mīlenbaha un Endzelīna vārdnīca iriekļauta 21. gs. Latvijas kultūras kanona vērtībusarakstā.Administratīvā unsabiedriskā darbība1920. g. jūnijā profesors J. Endzelīnsuzsāka ļoti intensīvu un produktīvu administratīviorganizatorisko darbību jaundibinātajāLatvijas Augstskolā, vēlākajā — Universitātē.Tās pirmajā gadadienā, 1920. g. 28. septembrī,J. Endzelīns laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”39 par mācībspēku uzdevumiem rakstīja:9


aksti“Kādus mērķus tad lai nu spraužamiesmēs, augstskolas darbinieki? Tas ir, bez stingrizinātniskiem, jo, ka tādiem vajaga būt,tas saprotams pats par sevi, un kas necenšaszinātni kauču drusku uz priekšu pavirzīt, tasmūsu vidū neder. Bet neder mums arī aprobežotiesun apmierināties vienīgi ar savu zinātniskodarbību. Mūsu augstskola dos turpmākmazākais lielāko daļu atklātības darbinieku.Un tos mums vajaga ne tikai mācīt, bet arīaudzināt.” 40Pārsteidz, cik aktīvi un produktīvi tūliņ pēcierašanās Latvijā 1920. g. prof. J. Endzelīnsdarbojās augstskolas administratīvi organizatoriskajāizveidē un tālākā attīstīšanā. Šajāziņā arhīvu materiāli liek koriģēt mūsdienusabiedrībā izplatīto priekšstatu par Endzelīnutikai kā pētījumos noslēgušos zinātnieku.Jau 1920. g. 12. jūnijā J. Endzelīns tikaievēlēts un 21. jūnijā Ministru Kabinetā apstiprinātspar Valodnieciski filozofiskās fakultātesdekānu. Tolaik tā bija trešā lielākāfakultāte aiz Juridiski ekonomiskās un Medicīnasfakultātes, tajā darbojās četras —Valodniecības, Filozofijas, Vēstures un Pedagoģijas— nodaļas. Pirmajā mācību gadāizmantoto vispārīgo studiju plānu J. Endzelīnavadības laikā sāka sīkāk izstrādāt un individualizētpa nodaļām. Rezultātā 1921. g.mainījās arī fakultātes struktūra: sākotnējočetru vietā darbu uzsāka sešas — Baltufiloloģijas, Klasiskās filoloģijas, Romāņu unģermāņu filoloģijas, Filozofijas, Vēstures unPedagoģijas — nodaļas. 1920./21. mācībugadā J. Endzelīns izveidoja pasaules universitātēspirmo baltu filoloģijas nodaļu, nevistikai “palīdzēja izveidot”, kā vēstī www.liis.lv/latval/literval/endzelins.htm un arī enciklopēdija“Valodniecība Latvijā: fakti unbiogrāfijas”.1920. g. 18. septembrī fakultātē tikaapspriesta tās nosaukuma maiņa. Par J. Endzelīnaierosināto “Filoloģijas un filozofijasfakultāte” nobalsoja astoņi no vienpadsmitsēdes dalībniekiem. 41 1921. g. janvārī šonosaukumu sāka lietot oficiāli. J. Endzelīnspar fakultātes dekānu atkārtoti tika ievēlētsarī vēl nākamajiem diviem — 1921./22. un1922./23. — mācību gadiem. Šajā laikā turpinājāsnodaļu mācību plānu izveide dziļumāun plašumā. Protams, J. Endzelīns pats īpašuuzmanību veltīja savam lolojumam — Baltufiloloģijas nodaļai. Taču dekāna rūpju lokābija visa fakultāte un daudzi grūti jautājumi,piem., mācībspēku trūkums, mācību valodasproblēma, mācībspēku atalgojums, studentukontingents un fakultātes absolventu darbāiekārtošanās problēmas. J. Endzelīns tos risinājaatbilstoši savam raksturam: bez kompromisiem,pašpārliecināti, nelokāmi, biežikonfliktēdams gan ar Universitātes vadību(rektoru prof. E. Felsbergu, Universitātes padomiun Dekānu padomi), gan ar citu fakultāšumācībspēkiem. Piem., 1921. g. vasarāJ. Endzelīns savas fakultātes labā neatkarīgino Universitātes padomes griezās pie izglītībasministra un panāca, ka humanitāro fakultāšumācībspēkiem tika noteiktas nedēļā sešas obligātāslekciju stundas, bet tehnisko fakultāšudocētājiem — astoņas stundas (pārējās tikaapmaksātas pēc virsstundu tarifa). 42Pēc J. Endzelīna ierosmes tika rīkotasievērojamu Eiropas valodnieku vieslekcijas.Piem., jau 1920. g. oktobra sākumā sešaslekcijas vācu valodā par somu nacionālo kultūrunolasīja Helsinku universitātes profesors,slāvists un baltists Josepi Mikola (Mikkola).1922. g. oktobrī ar četrām lekcijām frančuvalodā viesojās izcilais indoeiropeists no ParīzesAntuāns Meijē (Meillet). Viņš analizējaradniecības vārdus indoeiropiešu valodās,aizguvumus latīņu valodā, kā arī raksturojafranču valodu kā kultūras valodu.Lai pulcētu vienotai darbībai fakultātesvalodniecības, literatūrzinātnes un folkloristikasdocētājus, pētniekus un studentus,kā arī interesentus ārpus augstskolas, pēcJ. Endzelīna ierosmes 1920. g. septembrīun oktobrī tika nodibināta Filologu biedrība.Profesors pats arī izstrādāja tās statūtuprojektu un tika ievēlēts par valdes priekšniekuno 1920. līdz 1923. g., bet pēc tam10


JĀŅA ENDZELĪNA AKADĒMISKĀS BIOGRĀFIJAS MAZZINĀMAS LAPPUSES LĪDZ 1940. GADAMvadīja biedrību pārmaiņus ar prof. P. Šmitu(vienu mācību gadu — J. Endzelīns, otru —P. Šmits). Toties redaktors krājuma “Filologubiedrības raksti” (1921–1940) visiem divdesmitsējumiem bija prof. J. Endzelīns. Viņšaktīvi darbojās arī LU Zinātnisko rakstu, kātoreiz sauca, annāļu, dibināšanā 1920. g.beigās un bija to pirmais redaktors.1922. g. 13. oktobrī J. Endzelīns atjaunojaRLB Valodniecības nodaļas darbību unvadīja to līdz tās slēgšanai 1940. g., sākotiespadomju okupācijai. Šīs nodaļas sēžudalībnieki katru nedēļu ceturtdienās palīdzējaJ. Endzelīnam sagatavot izdošanai K. Mīlenbahaiesākto Latviešu valodas vārdnīcu. Vārdisāka nākt uz RLB Valodniecības nodaļu. Sēžudalībnieki tās jokojoties sauca par valodasparlamentu, kur visa Latvija runā. Viens nošiem apmēram divsimt “parlamentāriešiem”,Rīgas 1. ģimnāzijas skolotājs Kārlis Rinkužspateicībā ir rakstījis: “Ja mūsu dzīvei nebūtunekādas nozīmes, tad piedalīšanās šais vārdutalkās jau arī ir kaut kas. Par katru varteikt: “Viņš Latviešu valodas vārdnīcai ir devisvārdiņus.” 43 Bet K. Rinkuža audzēknis ValdemārsAncītis atcerējās: “(..) jutos tik svinīgi kābaznīcā. Endzelīns, sēdēdams mums visiempriekšā uz paaugstinājuma, cilāja citu pēccitas mazas lapiņas, tās no vienas kaudzītespārlikdams otrā, bet viņam līdzās — pa laboroku — sēdēja Pēteris Ozoliņš-Ramizars unto, kas tika pateikts, cītīgi pierakstīja.” 44J. Endzelīns juta valodas dzīvību, zinājatās likumus un noslēpumus, tāpēc varēja atbildētuz savu “parlamentāriešu” daudzajiemjautājumiem par latviešu valodas lietojumapraksi. Šie jautājumi tika iztirzāti RLB Valodniecībasnodaļas sēdēs pēc K. MīlenbahaLatviešu valodas vārdnīcas pamatsējumupabeigšanas, sākot ar 1933. g. 10. janvāri.Šīs sēdes par ārkārtīgi interesantām atzinato dalībnieki, īpaši skolotāji. “ProfesorsJ. Endzelīns ar LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes studentiem un docētājiem1925.gadā (V. Rīdzenieka foto)11


akstiJ.Endzelīna māja LU mācībspēku vasaras kolonijā Koknesēizaudzināja vairākas latviešu valodas skolotājupaaudzes, kas savukārt tīrās valodas bagātībasnodeva saviem audzēkņiem. Mēs, skolotāji,kas bijām izklīduši pa visu Latviju, iebraucotRīgā uz kādu semināru vai kursiem,sarunājām pa pieci seši kopā un apciemojāmsavu Skolotāju.” Tā novērtējusi profesoradevumu skolotāja Irma Indāne. 45 Pēc vairākiemgadu desmitiem, 2001. un 2002.g., “Profesora J. Endzelīna atbildes” resp.RLB Valodniecības nodaļas sēžu protokolus(1933–1942) ir publicējis akadēmiskās organizācijas“Ramave” apgāds. 461935. g. pēc J. Endzelīna ierosmes tikanodibināta Valodas krātuve, no tās 1946. g.izauga Latvijas PSR ZA Valodas un literatūrasinstitūta Valodas daļa un Vārdnīcu sektors.Būdams fakultātes dekāns, prof. J. Endzelīnsbija Augstskolas Organizācijas padomes(vēlākās Universitātes padomes) loceklisno 1920. g. 2. jūnija līdz 1923. g. 6. jūnijam.Bija sabiedriski aktīvs, ar savu neatkarīguun bieži arī negrozāmu viedokli. Piem.,1920. g. 29. jūnija sēdes protokolā lasām:“Prof. Endzeliņš ņem vārdu ārpus dienaskārtības un aizrāda, ka šinī momentā, kurSatversmes sapulcē [resp. Saeimā — S.K.]apspriež robežu jautājumu ar Igauniju, mēsnevaram noskatīties vienaldzīgi uz to, ka atdalano Latvijas viņai vēsturiski piederošaspilsētas un zemi un tur Latvijas pavalstniekusnodod svešas valsts pavalstniecībā. Mumsvajadzētu šai lietā pieņemt noteiktu stāvokli,par ko darīt zināmu Izglītības ministrim, kurššo Organizācijas padomes lēmumu lai tālākvirza pēc piederības.” 47 Šo iesniegumu robežujautājumā Satversmes sapulcei un valdībaiarī sagatavoja J. Endzelīns kopā ar VoldemāruMaldoni un Sprici Paegli.Profesors, protams, bija ļoti aktīvs LU Satversmesteksta un daudzu citu jautājumu apspriešanā,piem., par Universitātes, t. i., humanitārostudiju šķiršanu no Politehnikas jebtehnisko priekšmetu studijām, par nosaukumu“žīds” un “ebrejs”, par docēšanu latviešuvalodā, par līguma noslēgšanu ar Krieviju, lailatvieši no Ukrainas varētu atgriezties mājās,pat par akadēmiskajiem tējas vakariem.12


JĀŅA ENDZELĪNA AKADĒMISKĀS BIOGRĀFIJAS MAZZINĀMAS LAPPUSES LĪDZ 1940. GADAMDiemžēl pēc dekāna pilnvaru nolikšanasJ. Endzelīns vairs nebija Universitātes padomesloceklis un nekādus citus administratīvusamatus neieņēma, arī Filoloģijas un filozofijasfakultātes sēdēs piedalījās reti. Lasot šo sēžuprotokolus un skatot fotoattēlus, neatkāpjasjautājums: “Bet kur profesors J. Endzelīns?”J. Endzelīns pedagoģiskajā darbāGalvenie J. Endzelīna divdesmitajos untrīsdesmitajos gados docētie kursi bija šādi(iekavās norādīts stundu skaits nedēļā): baltuvalodu salīdzināmā gramatika (3), seminārsbaltu valodās (2), latviešu valodas zinātniskāgramatika, kurā ietilpa arī valodasvēsture un dialektoloģija (2), sanskrita teksti(2), ģermāņu pirmvaloda (2), senislandiešuteksti (2 vai 1). Dažus kursus profesors docējatikai vienā mācību gadā: latviešu valodaspropedeitisko kursu (3) — 1920./21.,Plauta “Mostellaria” (1) — 1923./24.,sensakšu valodu (2) — 1924./25., viduslejsvācuvalodu (2) — 1928./29., senirāņutekstus (1) — 1929./30., senlejsvācu valodu(2) — 1937./38., Tacita “Germania” (1) —1938./39. mācību gadā.Baltu valodu salīdzināmā gramatika unLatviešu valodas zinātniskā gramatika bijaBaltu filoloģijas nodaļas un J. Endzelīna pedagoģiskādarba stūrakmeņi. Tie ieņēmanedēļas slodzes pirmo pozīciju. Parasti vienāmācību gadā profesors docēja vienu notiem, nākamajā — otru, un šādā ritmā līdz1940. g. rudenim. Savukārt otrā pozīcijaarvien piederēja semināram vai praktiskajiemdarbiem baltu valodās. Kā trešais mainīgaislielums katru gadu pievienojās kādsno pārējiem iepriekš nosauktajiem kursiem.Šī kārtība vēl nepastāvēja 1920./21. mācībugadā, J. Endzelīnam uzsākot pedagoģiskodarbu Latvijā. Profesora docēto kursu trijotnitad veidoja latviešu valodas propedeitiskaiskurss, slāvu valodu salīdzināmā gramatikaun ģermāņu pirmvaloda.Jau pieminētie interneta resursi (www.liis.lv/latval/literval/endzelins.htm) un enciklopēdija“Valodniecība Latvijā” “pieraksta”J. Endzelīna pedagoģiskajai slodzei līdz1940. g. arī kursu “Ievads baltu filoloģijā”un leišu valodas zinātnisko kursu. Kā rādakopš 1921. g. pavasara izdotās ikgadējāsbrošūras “Latvijas Universitātes lekcijuun praktisko darbu saraksts” un LatvijasValsts vēstures arhīva materiāli 48 , ievadubaltu filoloģijā J. Endzelīns sāka docēt tikai1940. g., no 1920. g. līdz savai nāvei1938. g. to docēja prof. P. Šmits, savukārtleišu valodas zinātnisko kursu docēja prof.J. Plāķis.Studentus pārsteidza profesora milzīgāszināšanas un ģeniālā atmiņa. Liela daļa klausītājusajuta salīdzināmās gramatikas zinātniskopievilcību, izsekojot, kā skaņas un formasvalodas vēsturiskajā attīstībā pakļaujasstingriem likumiem. Savukārt J. Endzelīnavadīto semināru nodarbībās, analizējot senprūšu,lietuviešu, latviešu vai sanskrita rakstupieminekļu valodu, studentiem bija jāpūlasvārdu formas raksturot precīzi. Uz pieļautajāmkļūdām prof. J. Endzelīns reaģēja tūliņ,asi un bargi, un arī pamatīgi izskaidroja analizējamāteksta formas.20. un 30. gados uz Latvijas Universitātimācīties pie prof. J. Endzelīna brauca ārzemjuvalodnieki: 1935.–1937. g. Petrs Joniks (Jonikas)no Lietuvas, arī Jons Kabelka (Kabelka)1939.–1941. g., no Somijas Valentīns Kiparskis(Kiparsky) 1935.–1938. g., no NorvēģijasKristiāns Stangs (Stang) 1936. g. Ar ČehijasZinātņu akadēmijas prezidenta un Prāgasuniversitātes profesora Josefa Zubatija (Zubaty)gādību no 1924. g. 1. jūlija līdz 1927.g. 1. jūlijam baltu valodas Rīgā studēja un arīmācīja čehu valodu Vāclavs Čiharžs (Čihař ).Katru gadu profesors strādāja uzņemšanaspārbaudījumos latviešu valodā un latīņuvalodā, baltu filoloģijas gala jeb valsts eksāmenos,recenzēja kandidātu, t.i., studiju nobeigumadarbus, studentu zinātniskos darbus,kas pretendēja uz godalgām.Maz zināms par J. Endzelīna nodomiemun notikumiem Latvijas Universitātē13


aksti1926. g. pavasara semestrī. Karalauču(Kēnigsbergas) universitāte bija ievēlējusiJ. Endzelīnu par pirmo (primo loco) kandidātuvalodniecības profesūrai. 49 To uzzinājuši,Latvijas Universitātes dažādu fakultāšuun nodaļu studenti, galvenokārt baltisti unģermānisti, satraukti iesniedza toreizējamFiloloģijas un filozofijas fakultātes dekānamprofesoram Arnoldam Spekem lūgumu darītvisu iespējamo, lai saistītu prof. J. Endzelīnupie Latvijas Universitātes. Šo lūgumu ir parakstījuši610 studenti. 50 Piem., sestā šajāparakstu rindā ir baltu filoloģijas nodaļasstudente Zenta Mauriņa, Alvils Augstkalns —divdesmitais.Universitātes padomes, Dekānu padomes,Filoloģijas un filozofijas fakultātes protokolosšīs vēstules sakarā vien atrodamslēmums uzdot dekānam lūgt J. Endzelīnupalikt Latvijā. Un profesors palika dzimtenēlīdz mūža pēdējai stundai 1961. g. 1. jūlijā.Atzinība pasaulē un LatvijāAugstu novērtējot J. Endzelīna devumusalīdzināmi vēsturiskajā valodniecībā, jau līdz1940. g. ļoti daudzas zinātņu akadēmijas,universitātes un zinātniskās biedrības ievēlējaviņu par savu ārzemju locekli, goda biedru vaigoda doktoru, korespondētājlocekli vai īstenolocekli, piem., Čehijas Zinātņu un mākslasakadēmija par ārzemju locekli (1925), GetingenesZinātņu biedrība par korespondētājbiedru(1926), PSRS Zinātņu akadēmijapar korespondētājlocekli (1928), Upsalasuniversitāte par goda doktoru (1932). Laiuzskaitītu visus J. Endzelīna pagodinājumusun apbalvojumus, būtu vajadzīgas pāris <strong>lappuses</strong>.51 Interesanti, ka no piešķirtajiem citzemjuordeņiem J. Endzelīns vēlējās nēsāttikai 1933. g. saņemto Čehoslovākijas Baltālauvas ordeni un atbilstoši valsts protokolamlūdzis LU rektoru izgādāt Valsts Prezidentaatļauju. 52 Kāpēc?Arī Latvijas valsts apliecināja savu atzinību,1926. g. piešķirot Triju Zvaigžņu ordeņa3. šķiru 53 . Kā rakstīts avīzē “Students”, nodivdesmit toreiz apbalvotajiem LU docētājiemtrīs (J. Endzelīns, K. Kundziņš, P. Denfers)paziņoja Ordeņa domei par atteikšanosno apbalvojuma dažādu iemeslu dēļ. 54 Vēlāk,1939. g., J. Endzelīns saņēma prestižoTēvzemes balvu.LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte1929. g. 6. septembrī ierosināja piešķirtJ. Endzelīnam LU goda doktora (Dr. h. c.) titulu,bet viņš neatļāva šo ierosinājumu tālākvirzīt. 55 Kāpēc? Droši vien piedzīvoto aizvainojumudēļ.Akadēmiskajā sabiedrībā maz zināms arīpar J. Endzelīna godināšanu viņa 60. dzimšanasdienā 1933. g. 22. februārī. Eiropasbaltisti sagatavoja divus viņam veltītus izdevumus:Itālijā iznākošā žurnāla “Studi Baltici”3. sējumu 56 un Lietuvā izdotā “ArchivumPhilologicum” 4. sējumu 57 , bet LU studentiveltīja profesoram rakstu krājumu “Filoloģijasmateriāli” 58 . Diemžēl uz fakultātes sarīkotojubilejas svinīgo sēdi LU aulā (tagadējāMazajā aulā) 22. februārī jubilārs neieradās,iepriekš rakstiski fakultātei paziņojis, ka nodomātāsvinīgā sēde neharmonizē ar fakultātēpiedzīvoto. 59 Toties sēde ar jubilāra piedalīšanosnotika 1933. g. 10. oktobrī, kad Rīgāieradās baltistikas žurnāla “Studi Baltici”redaktors profesors Džakomo Devoto (GiacomoDevoto, 1897–1974), lai pasniegtu prof.J. Endzelīnam viņa 60. dzimšanas dienaiveltīto žurnāla 3. sējumu ar divdesmit divuizcilu Eiropas zinātnieku rakstiem itāliešu,franču un vācu valodā. 60 Profesors Dž. Devotouzrunā prof. J. Endzelīnam itāliešu valodāapliecināja, ka jubilāra darbi ir un paliksfundamentāli avoti ikvienam pētniekam, kasnodarbojas ar lingvistiku vai indoeiropiešusenatni. 61J. Endzelīns komandējumosun mājāsJ. Endzelīns nebija nasks zinātniskos komandējumosbraucējs un konferenču vai kongresudalībnieks. 20. un 30. gados viņš piedalījāstikai trīs starptautiskos kongresos 62 :14


JĀŅA ENDZELĪNA AKADĒMISKĀS BIOGRĀFIJAS MAZZINĀMAS LAPPUSES LĪDZ 1940. GADAM1923. g. rudenī Minsterē filologu kongresā,1928. g. pavasarī Hāgā Pirmajā starptautiskajālingvistu kongresā un 1929. g. rudenīPirmajā starptautiskajā slāvistu kongresāPrāgā. Šie lingvistu kongresi ir vēsturiski nozīmīgiar to, ka tajos Prāgas lingvistu pulciņšar savām tēzēm pieteica jaunu virzienu valodniecībā— strukturālismu. Jāteic gan, kaJ. Endzelīns pret jauno pieeju valodu pētīšanābija vienaldzīgs un palika uzticīgs salīdzināmivēsturiskajai metodei. Uz Starptautiskolingvistu kongresu Briselē 1939. g. augustāprofesoram neiznāca aizbraukt, jo Eiropā jaubija sācies Otrais pasaules karš.Divus vasaras brīvlaikus J. Endzelīnsizmantoja zinātniskiem komandējumiem:1920. g. devās uz Austrumprūsiju,1926. g. — uz Zviedriju un Somiju, bet1939. g. Lieldienu brīvdienās — uz Kauņu.J. Endzelīns bija darba un mājas cilvēks.Savu māju profesors uzcēla 20. gadu beigāsKoknesē, kur agrārās reformas laikā, sadalotBilstiņu muižas zemi Koknesē, LU mācībspēkiemradās iespēja pirkt zemi vasaras mājucelšanai. Arī prof. J. Endzelīns 1926. g. jūlijānopirka 0,44 ha zemesgabalu, 1927. g. septembrīto ierakstīja zemesgrāmatā ar nosaukumu“Nāka”. 63 1929. g. māja bija gatava,un turpmākajās vasarās, līdzko beidzās akadēmiskaisgads, profesors devās uz Koknesi,dzīvoja un strādāja zinātnisko darbu tur līdzaugusta beigām. Nereti savu goda biedru apmeklējaakadēmiskā organizācijas “Ramave”saime un citi darbabiedri. No “Nākas” 1961. g.1. jūlijā profesors J. Endzelīns arī aizgāja mūžībasceļos. Vispārzināms fakts, ka izcilaiszinātnieks ir apbedīts Rīgā, Raiņa kapos, betkoknesieši, iespējams, gribēdami viņu paturētuz mūžīgiem laikiem savā novadā, enciklopēdijā“Latvijas pagasti” kļūdaini ierakstījuši, kaJ. Endzelīns ir apbedīts Koknesē. 64NobeigumamTagad Koknesē top Likteņdārzs — piemiņasvieta visām latvju tautas dvēselēm tuvumāun tālumā. Tā devīze ir “Mēs esam koki,ar saknēm pagātnē, ar stumbru tagadnē, arziediem un augļiem nākotnē”. Starp iestādītajiemkociņiem ir arī RLB Latviešu valodasattīstības kopas veltījums J. Endzelīnam —“Svešu varu vajātajam un noliegtajam”. PatiesībāJ. Endzelīns, kam netrūka pašapziņasun pašcieņas, kas bija neatkarīgs un arī paštaisns,nebija tīkams nevienai varai. Viens noviņa principiem bija “Varas vīriem nelieksimies,zemākajiem neliegsimies”.SaīsinājumiKZAA Spb — Krievijas Zinātņu akadēmijasarhīva Sanktpēterburgas filiāleLNB RRN — Latvijas Nacionālās bibliotēkasReto grāmatu un rokrakstu nodaļa15


akstiLVVA — Latvijas Valsts vēstures arhīvsME — Mīlenbaha un Endzelīna vārdnīcaRLB — Rīgas Latviešu biedrībaRMM — Rakstniecības un mūzikas muzejsSpb CVVA — Sanktpēterburgas Centrālaisvalsts vēstures arhīvsZA — Zinātņu akadēmijaapr. — aprakstsf. — fondsinv. nr. — inventāra numursl. — lietalp. — lapalpp. — lappuseAvoti un piezīmes1Subačius G. (rev.), Kļaviņa S. Latviešu valodaspētnieki: no klaušu laikiem līdz savaivalstij, 2008. Historiographia Linguistica.Vol. 37. Nr. 1/2. P. 261.2Akadēmiķis Jānis Endzelīns. Bibliogrāfija.Sast. K. Egle un J. Paeglis. Rīga: LZA izdevniecība,1958. 17. lpp.3Krieviņš E. Viņās dienās. Atmiņas, apcerējumiun laika biedru suminājumi. Melburna:Austrālijas Latvietis, 1966. 311.–315.lpp.4Особое мнение профессора М. Крашенинниковапо вопросу о присуждениистепени магистра сравнительного языкознаниякандидату И. Эндзелину засочинение под заглавием «Латышскиепредлоги. 1 часть» Юрьев, 1905. Ученыезаписки Императорского Юрьевскогоуниверситета, 1906. Nr. 4. C. 13–24.5Отзыв профессоров Д. Н. Кудрявского иЛ. К. Мазинга о представленном в Историко-филологическийфакультет ИмператорскогоЮрьевского университетадля соискания степени магистра сравнительногоязыковедения сочинения магистрантаИ. М. Эндзелина «Латышскиепредлоги. 1 часть». Юрьев, 1905. Ibid.C. 1–12.6Эндзелин И. Латышские предлоги, 1часть. Юрьев: Типография К. Мат тисена,1905. C. V.7Kļaviņa S. Eduarda Voltera atbalsts latviešuvalodniekiem 20. gs. 1. ceturksnī. LatvijasZinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. 61.sēj. 2007. 4: 39–45.8Kļaviņa S. Jāņa Endzelīna akadēmiskāsbiogrāfijas mazzināma lappuse: Sanktpēterburga,1907. Latvijas UniversitātesRaksti. 728. sēj. (Valodniecība: Latvistika.)2008. 35.–42. lpp.9Kļaviņa S. Eduard Wolters Unterstützungder lettischen Sprachwissenschaftler KarlMühlenbach und Jānis Endzelīns. ResBalticae, 11. Universita di Pisa, 2008.S. 85–96.10Spb CVVA, 14. f., 3. apr., 16102. l., 7.,38. lp.11KZAA Spb, 178. f., 1. apr., 132. l., 21. lp.12KZAA Spb, 178. f., 1. apr., 133. l.13Spb CVVA, 14. f., 3. apr., 16102. l., 38. lp.14Протоколы заседаний Совета ИмператорскогоСанкт-Петербургского университетаза 1912 год. Nr. 68. С-Петербург,1914. C. 52–53.15Шахматов А. А. Рец.: И. Эндзелин. Славяно-балтийскиеэтюды. Харьков, 1911.Известия Отделения русского языка исловесности, 1912. T. XVII, книжка 1.C. 281–290.16Lettische Grammatik von Dr. J. Endzelin.Riga: Kommissionsverlag A. Gulbis, 1922.862 S.17Endzelīns J. Latviešu valodas gramatika.Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951.1100 lpp.18LNB RRN, Latviešu valodniecības rokrakstufonds. J. Endzelīna vēstule K. Mīlenbaham1903. g. 1. jūnijā. Inv. nr. 51–8477.19Plāķis J. Ziņas par manu radu dzīvi un parmanu mūža gājumu. Fragmenti. No: Laikmetsun personība. Rakstu krājums. 12.sēj. Rīga: RaKa, 2010. 39. lpp.20LVVA, 7427. f., 6. apr., 1. l., 158. lp.21Blese E. Filoloģija un lingvistika. No: Zinātnetēvzemei divdesmit gados: 1918–16


JĀŅA ENDZELĪNA AKADĒMISKĀS BIOGRĀFIJAS MAZZINĀMAS LAPPUSES LĪDZ 1940. GADAM1938. Rīga: Latvijas Universitāte, 1938.64. lpp.22Endzelin J. Lettisches Lesebuch. Grammatischeund metrische Vorbemerkungen,Texte und Glossar. Heidelberg: CarlWinter’s Universitätsbuchhandlung, 1922.206 S. (Sk. arī: Endzelīns J. Darbu izlasečetros sējumos. III sēj. 1. daļa. Rīga: Zinātne,1979. 176.–348. lpp.)23Sk. internetā www.liis.lv/latval/literval/endzelins.htm24Bankavs A., Jansone I. Valodniecība Latvijā:fakti un biogrāfijas. Rīga: LU Akadēmiskaisapgāds, 2010.129. lpp.25Wijks N. van. Rec. par J. Endzelīna “LettischeGrammatik”. Latvju Grāmata. 1924.Nr. 4. 311. lpp.26Turpat, 312. lpp.27Latvijas Sargs. 1923. 19. janv. 1. lpp.28Endzelīns J. Atklātā vēstule. Latvijas Sargs,1923. 20. janv. 3. lpp. (Sk. arī: EndzelīnsJ. Darbu izlase četros sējumos. III sēj.1. daļa. 349.–350. lpp.)29Turpat.30Turpat.31Virza Ed. Paviršais demokrātisms un paviršaisnacionālisms. (Sakarā ar uzbrukumiemprof. Endzeliņam). Brīvā Zeme. 1923. 24.janv. 1. lpp.32Mīlenbahs, K. Latviešu valodas vārdnīca.Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns.1.–4. sēj. Rīga, 1923–1932.33LVVA, 1632. f., 2. apr., 794. l., 1. un2. lp.34Druviete I. Kārlis Mīlenbahs. Rīga: Zinātne,1990. 222. lpp.35Druviete I. Latviski domāt, latviski just.[Intervija]. Lauku Avīze. 2003. 14. janv.15. lpp.36Turpat.37Mīlenbahs K. Latviešu valodas vārdnīca.Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns.4. sēj. Rīga: Kultūras fonds, 1929–1932. 858. lpp.38Akadēmiķis Jānis Endzelīns. Bibliogrāfija.43.–46. lpp.39“Latvijas Vēstnesis” — politisks un literārslaikraksts, “Baltijas Vēstneša” tiešaispēctecis, kas iznāca no 1920. līdz1925. g.; tā pirmais redaktors bija KārlisSkalbe.40Endzelīns J. Augstskolas gada diena. LatvijasVēstnesis. 1920. 28. sept. 3. lpp.41LU Filoloģijas un filozofijas fakultātesprotokoli, 1. grāmata (1919. g. augusts–1922. g. aprīlis), 56. lp. (glabājas LU vēsturesmuzejā).42Felsbergs E. Augstskolas mācības spēkuatalgojums. Latvijas Vēstnesis. 1922.7. febr. [autors nav minēts]. Latvijas Sargs.1922. 25. janv.43Rinkužs K. Latviešu valodas vārdnīcu beidzot.Rīgas Ziņas. 1932. 17. dec.44Ancītis V. Mazi vārdi par lielu cilvēku. No:Jānis Endzelīns atmiņās, pārdomās, vēstulēs.Rīga: LU Latviešu valodas institūts,1999. 11.–12. lpp.45Indāne I. Noderēja visu mūžu. No: JānisEndzelīns atmiņās, pārdomās, vēstulēs.Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 1999.103. lpp.46Profesora J. Endzelīna atbildes. RīgasLatviešu biedrības Valodniecības nodaļassēžu protokoli, 1933–1942. Los Angeles:Rama ve, 2002. 265 lpp.47LVVA, 7427. f., 6. apr., 1. l., 170. lp.48LVVA, 7427. f., 6. apr., 363. l. (LU Filoloģijasun filozofijas fakultātes protokoli,2. grāmata) u. c.49LVVA, 7427. f., 6. apr., 42. l., 6. lp.50LVVA, 7427. f., 13. apr., 447. l., 40.–43. lp.51RMM krājums, J. Endzelīna kolekcija, inv.Nr. 344285.52LVVA, 7427. f., 13. apr., 447. l.,173. lp.53LVVA, 7427. f., 13. apr., 447. l., 60. lp.54Students. 1926. 1. dec. 4. lpp.55LVVA, 7427. f., 13. apr., 447. l., 44. lp.56Studi Baltici. A cura di Giacomo Devoto.Volume terzo. Roma: Istituto per l’EuropeOrientale, 1933. 172 p.17


aksti57Archivum Philologicum. Redaguoja P.Skar džius. 4. knyga. Kaunas: UniversitatisVitauti Magni, 1933. 173 p.58Filoloģijas materiāli. Profesoram J. En dzelīnamsešdesmitajā dzimšanas dienā veltītsrakstu krājums. Rīga: Ramave, 1933.219 lpp.59B. [Blese E.] Prof. J. Endzelīna godināšanaviņa 60. dzimšanas dienā. IzglītībasMinistrijas Mēnešraksts. 1933. Nr. 2.226. lpp.60B. [Blese E.] Profesora J. Endzelīna godināšanano ārzemju zinātnieku puses.Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1933.Nr. 10. 297.–298. lpp.61LVVA, 7427. f., 13. apr., 447. l., 47. un48. lp.62LVVA, 7427. f., 13. apr., 447. l.63LVVA, 1615.f., 5. apr., 4426. l.64Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. sēj. A–Ļ.Rīga: a/s “Preses nams”, 2001. 488. lpp.LESS-KNOWN PAGES FROM THE ACADEMIC BIOGRAPHY OF JĀNISENDZELĪNS UNTIL 1940Sarma KļaviņaSummaryKey words: history of Latvian science, history of Latvian linguistics, Baltistics,Jānis Endzelīns, Department of Baltic Philology of the University of LatviaThe article is devoted to the less-known pages of the academic biography of Jānis Endzelīnswithin the time period from 1905, when Jānis Endzelīns received his master’s degree, untilthe Soviet occupation in 1940.The pages are unveiled by research of unpublished materials (documents in the archives ofLatvian State History, Russian Academy of Sciences and Central State History Archive of St.Petersburg), as well as publications in the periodicals of that time, literature and memories.These sources have helped to obtain less-known facts about the defence of the master anddoctor thesis of Jānis Endzelīns, as well as the publication and reviews of Lettische Grammatik(1922), the work on the Dictionary of Latvian language as began by Kārlis Mīlenbahs, aboutthe pedagogical and administrative work in the University of Latvia, about the recognition receivedin Europe and Latvia and the summer work place of the professor in ‘Nāka’, Koknese.18

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!