Nr.10 (114) Oktobris - Mālpils

2010/10Mālpils vidusskola ir starp tām četrdesmitdivām Latvijas izglītības iestādēm, kuras15.oktobrī Vides ministrijā par īpašiempanākumiem ilgtspējīgas attīstības, videsizglītības un vides aizsardzības veicināšanāskolā un tās apkārtnē saņem starptautiskoEkoskolas nosaukumu un Zaļā Karogabalvu. Balvas skolām pasniedza Videsministrs Raimonds Vējonis, Vides izglītībasfonda vadītājs Jānis Ulme un Ekoskolu programmasvadītājs Daniels Trukšāns.Starptautiskā Ekoskolu programmaLatvijā darbojas jau septiņus gadus,apvie nojot vairāk kā 100 skolas un 17 000skolēnu. Mālpils vidusskola uzsāk trešogadu Ekoskolu programmā. Skolēniembūs iespēja parādīt savus talantus daudzveidīgoskonkursos un projektos, veiktdažādus pētījumus un eksperimentus,ZIŅASZaļais karogsplīvos Mālpils vidusskolāpiedalīties makulatūras, PET pudeļu unbateriju vākšanas sacensībās. 2010./2011.mācību gadā Ekoskolu programmasskolām atbalstu sniegs ASV vēstniecība,organizējot izglītojošu lekciju ciklu, kā arīkompānija Toyota, kura sniegs finansiāluatbalstu inovatīviem skolēnu projektiem,kas palīdzēs samazināt atkritumu daudzumuskolā.Skolas vadība izsaka vislielāko patei cībupedagogiem, skolēniem un viņu vecākiempar ieguldīto darbu vides aktivitātēs.Paldies Mālpils novada domei un visiemmālpiliešiem, kas atbalsta skolas darbuvides izglītībā.Puķes ir dabas skaistākie vārdi un hieroglifi,ar kuriem tā dara zināmu, cik mēs taiesam mīļi. Mīlēsim arī mēs savu apkārtējovidi, izmantosim savas stiprās puses un3prasmes, lai radītu pozitīvas izmaiņasmūsu visu nākotnē un attieksmē pretdabu.Mālpils vidusskolas direktore,ekoskolas programmas koordinatoreSolvita LapiņaSaldā oga – ķirbisŠovasar ne vienā vien dārzā izaugusibagātīga ķirbju raža. Arī uz Mālpilsinternātpamatskolas ēdnīcu atceļojuši lieliun saulaini skaistuļi. Skolas diētas māsaAstrīda Viļuma novēroja, ka ēdāji pret tiematturīgi. Tāpēc tika nolemts- jāiepazīstas unjāsadraudzējās!Kā to izdarīt? Organizējām ķirbju dienas!Par ķirbja ārstnieciskajām īpašībāmun daudzveidību skolēniem un skolotājiempastāstīja ķirbju avīze skolas gaitenī.Gudrinieki varēja mēroties krustvārdu mīklasminēšanā, bet acīgākie varēja meklētķirbju nosaukumus burtu režģī.Vislielāko prieku bērniem sagādājaķirbju ēdienu gatavošana. 2. un 4. klasesskolēni saviem skolasbiedriem gatavoja 4ēdienus- ķirbju salātus, ķirbju biezzupu,pankūkas un ķirbju kūku. Pirmīši untrešklasnieki atzinīgi novērtēja viņu veikumu.Vislielākā piekrišana, protams, bija ķirbjukūkai un pankūkām. Zupa ar grauzdiņiemdaudziem šķita kas nebijis, bet salātiar riekstiem un dzērvenēm – kārdinoši.5. klase un 6. klases meitenes gatavojapavisam citus ķirbju ēdienus.Par kaislībām skolas mācību virtuvēziņoja fotoreportāža no notikuma vietas.Klāt tika pievienotas arī gatavoto ēdienureceptes, lai brīvdienās gatavot gribētājivar iepriecināt arī savus mājiniekus. Ceram,ka ķirbis nu kļuvis tuvāks un iekārojamāks!Dace BrūnaApkārt pasauleiSēņu dienasMālpils Profesionālās vidusskolas bibliotēkā par redzēto,piedzīvoto un izgaršoto, strādājot par angļu valodas skolotāju Ķīnā,stāstīja mālpilietis Toms Stašāns. Doties uz Ķīnu viņu pamudinājadraugs, kas tur jau strādāja. Ķīnieši labprāt par svešvaloduskolotājiem pieņem eiropiešus. Viņaprāt, trumpis bija blondiemati. Dzīvojot un komunicējot ar vietējiem iedzīvotājiem, Tomsguvis ieskatu ķīniešu ēšanas kultūrā, kas krasi atšķiras no mumspieņemamās. Brīvajā laikā par nopelnīto algu, kas bija lielāka nekāvietējiem iedzīvotājiem, Toms apceļojis Ķīnas ievērojamākās vietas.Pasākuma dalībnieki ar interesi klausījās atraktīvo stāstījumu, kopapildināja sagatavotā vizuālā prezentācija.Ausma ČīmaJau otro gadu Mālpils internātpamatskolā organizējām Sēņudienas. Šis gads bija bagātīgs ar sēņu ražu. Visi lasīja savampriekam, pagrabam, daži arī pārdošanai.Lai neiekļūtu nepatīkamās un dzīvībai bīstamās situācijās,pētījām sēnes, stāstījām par tām saviem skolas biedriem.Katra klase izlozēju kādu no pazīstamākajām sēnēm un sagatavojapar to sienas avīzi un priekšnesumu. Daudzas klases devāsārā- parkā un pētīja tur augošās sēnes. 2. klase devās uz stunduLatvijas Dabas muzejā un aplūkoja arī sēņu izstādi. Sēņu dienunoslēgumā gan lielie, gan mazie mērojās spēkiem konkursā “Sēņuerudīts”. Pēc šīs nedēļas varam teikt droši – mēs pazīstam sēnes.Ceram, ka arī mājinieku grozos nonāks tikai un vienīgi labas unaugstvērtīgas sēnes.Dace Brūna

4 NOVADA DO MES LĒ MU MI2010/10Izskatīja 26 jautājumus:1. Par nekustamo īpašumu sadalīšanu.2. Par zemes lietošanu tiesību izbeigšanu.3. Par adreses piešķiršanu vai tās maiņu.4. Par zemes vienības statusa noteikšanu.5. Par Valsts rezerves fonda zemes piekritībupašvaldībai.6. Pirkuma līgumu izskatīšana.7. Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķamaiņu.8. Par politiski represētās personas statusapiešķiršanu.9. Ziņu anulēšana par deklarēto dzīvesvietu.10. Par mērķdotācijas sadali izglītībasprogrammām.11. Par izglītības iestāžu pedagogu tarifikācijusaskaņošanu.12. Par izglītības iestāžu tāmes apstiprināšanupašvaldību savstarpējiem norēķiniem.13. Par Mākslas studijas dalības maksasapstiprināšanu.14. Par kultūras centra nolikuma apstiprināšanu.15. Par maksas pakalpojumu apstiprināšanuSidgundas bibliotēkā.16. Par atbrīvošanu no mācību maksasMūzikas un mākslas skolā.17. Par atbrīvošanu no maksas par cīņas zālesnomu Profesionālajā vidusskolā.18. Par atbrīvošanu no maksas par telpu nomusporta kompleksā.19. Par līdzfinansējuma piešķiršanu projektam“Tirgus laukuma labiekārtošana”.20. Par līguma slēgšanu par autobusu iegādiskolēnu pārvadājumiem.21. Par pašvaldības automašīnas VolkswagenTRANSPORTER nomas līgumu.22. Par SIA “Norma K” gatavību ziemas sezonai.23. Par novada teritorijas plānojuma unattīstības programmas izstrādi.24. Par vienošanās par savstarpējiem norēķiniemstarp kopīpašniekiem apstiprināšanu.25. Par sporta kompleksa pakalpojumumaksas samazināšanu izglītības iestāžupedagogiem.26. Par domes lēmuma precizēšanu.• Izveidot kultūras centrā Mākslas studiju ar2010. gada 1.oktobri. Par Mākslas studijasvadītāju apstiprināt Māru Ārenti. Apstiprinātdalības maksu mākslas studijā 5LVL (bezPVN) mēnesī.• Apstiprināt sekojošus Sidgundas bibliotēkasmaksas pakalpojumu tarifus:– Teksta izdruka (melnbalta) A4 – 0,05LVL(t.sk.PVN)– Teksta izdruka (krāsaina) A4 – 0,15LVL(t.sk.PVN)– Attēla izdruka (melnbalta) A4 – 0,20LVL(t.sk.PVN)– Attēla izdruka (krāsaina) A4 – 0,30LVL(t.sk.PVN)– Skenēšana un izdruka (melnbalta) A4 –0,25LVL (t.sk.PVN)– Skenēšana un izdruka (krāsaina) A4 –0,35LVL (t.sk.PVN)– Kopēšana vienpusēja (melnbalta) A4 –0,04LVL (t.sk.PVN)– Kopēšana abpusēja (melnbalta) A4 –0,06LVL (t.sk.PVN)• Nodrošināt priekšfinansējumu Mālpils novadadomes projektam “Mālpils tirgus laukumalabiekārtošana”, kā arī līdzfinansējumu25% apmērā no projekta kopējām izmaksām.• Slēgt vienošanos par finanšu līdzekļupiešķiršanu novadu pašvaldībām autobusuiegādei skolēnu pārvadāšanai ar ValstsReģionālās attīstības aģentūru par divuautobusu iegādi. Piešķirt līdzfinansējumu10% apmērā no pašvaldības budžeta divuautobusu iegādei.• Uzsākt jaunu Mālpils novada teritorijasplāno juma un attīstības programmas izstrādi.Mālpils novada domes sēžu grafiks 2010. gada NOVEMBRĪSēdes nosaukums Datums, laiks Telpas nr. Sēdes vadītājsTautsaimniecības un attīstības komitejas sēde 16.novembrī plkst.15.00 Mazajā sēžu zālē SOLVITA STRAUSASociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde 16.novembrī plkst.16.00 Mazajā sēžu zālē LEONTINA AMERIKAFinanšu komitejas sēde 16.novembrī plkst.17.00 Mazajā sēžu zālē ALEKSANDRS LIELMEŽSDOMES SĒDE 24.novembrī plkst.15.00 Mazajā sēžu zālē ALEKSANDRS LIELMEŽSPrivatizācijas komisijas sēde plkst.18.00 204.kab. ALEKSANDRS LIELMEŽSAdministratīvās komisijas sēdeMĀLPILS NOVADA DOMES 29.09.2010. SĒDE Nr.1110.novembrī,24.novembrī plkst.14.00Mazajā sēžu zālē ARVILS LŪKSIepirkumu komisijas sēde Pirmdienās plkst.17.00 229.kab. SOLVITA STRAUSA10. saeimas vēlēšanu rezultāti Mālpils novadā788 789 KopāBalsotāju kopskaits 1541 307 1848Balsotāju skaits vēlētāju atrašanās vietā 36 8 44Derīgo vēlēšanu zīmju kopskaits 1492 302 1794788 789 Kopā“PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” 7 1 8VIENOTĪBA 860 148 1008“Ražots Latvijā” 29 6 35Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” 121 11 132“Tautas kontrole” 7 0 7Zaļo un Zemnieku savienība 403 79 482“Par prezidentālu republiku” 21 4 25Partiju apvienība “Par Labu Latviju” 78 12 90“ATBILDĪBA – sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība” 10 0 10Partija “Daugava – Latvijai” 5 2 7“Pēdējā partija” 28 7 35Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 216 29 245Kristīgi demokrātiskā savienība 9 3 122010. gada aprīļa, maija, jūnija, jūlija, augustaun septembra mēnešos mirušie, kas reģistrētiMālpils novada dzimtsarakstu nodaļāRoberts Ramps-Rampāns, miris 5.aprīlī 56 gadu vecumā, Elza Freimane,mirusi 13.aprīlī 84 gadu vecumā, Nikolajs Demidovs, miris 18.aprīlī 75 gaduvecumā, Antonija Rēķe, mirusi 28.aprīlī 72 gadu vecumā, Aina Vāpa, mirusi29.aprīlī 82 gadu vecumā, Vera Rasnača, mirusi 5.maijā 81 gada vecumā,Guntis Kalējs, miris 22.maijā 28 gadu vecumā, Jekaterina Koldabajeva,mirusi 2.jūnijā 91 gada vecumā, Dzintra Krūmiņliepa, mirusi 5.jūnijā 63 gaduvecumā, Aleksejs Šarapovs, miris 11.jūnijā 76 gadu vecumā, Anna Avotiņa,mirusi 14.jūnijā 67 gadu vecumā, Alfreds Voldemārs Vāpa, miris 19.jūnijā 82gadu vecumā, Milda Elvira Jansone, mirusi 4.jūlijā 96 gadu vecumā, VoiceksVaiders, miris 10.jūlijā 72 gadu vecumā, Juris Ivanovs, miris 11.jūlijā 58 gaduvecumā, Anna Veržboviča, mirusi 14.jūlijā 78 gadu vecumā, Ivans Mališevs,miris 20.jūlijā 72 gadu vecumā, Arnolds Poišs, miris 21.jūlijā 91 gada vecumā,Dale Bembere, mirusi 2.augustā 57 gadu vecumā, Jānis Šakners, miris15.augustā 59 gadu vecumā, Velta Olivere, mirusi 26.augustā 80 gadu vecumā,Aleksandrs Gagars, miris 28.augustā 48 gadu vecumā, Broņislavs Bidzāns,miris 29.augustā 50 gadu vecumā, Nikolajs Fjodorovs, miris 5.septembrī 51gada vecumā, Boriss Moisejevs, miris 5.septembrī 61 gada vecumā, RasmaDeņisova, mirusi 6.septembrī 82 gadu vecumā, Jānis Rocis, miris 9.septembrī81 gada vecumā.Mūsu klusa līdzjūtība tuviniekiem un katram, kuru sāpina viņu aiziešana.Mālpils novada dome, Mālpils novada dzimtsarakstu nodaļa

2010/10JUBILEJAMālpils mūzikas un mākslas skolai jubileja!5Šogad aprit 20 gadi, kopš Mālpilīdarbojas mūzikas skola un 15 gadi, kadtai līdzās pastāv arī mākslas skola. Visusšos gadus skolu ir vadījis direktors JurisVītums, kurš kopā ar skolotājiem unaudzēkņiem aicina visus interesen tusuz šim notikumam par godu sarīkotokoncertu un izstādi, kas notiks šī gada12. novembrī Mālpils kultūras nama dejuzālē. Koncertā uzstāsies gan sko lēni, ganskolotāji, gan arī viesi.Līdz 2010.gada septembrim skolāmācījušies 715 audzēkņi: mūzikā 416,mākslā 299. Skolu absolvēja 185 audzēkņi:mūzikā 96, no kuriem 7 iestājās mūzikasvidusskolās, 1 turpina studijas Jāzepa VītolaLatvijas Mūzikas akadēmijā un 1 šobrīdstudē Losandželosā.No 89 mākslas skolas absolventiemvidējo mākslas izglītību ieguvuši vai turpinamācīties 26 audzēknņi (17 Rīgas dizaina unmākslas vidusskolā). 11 beiguši vai turpinamācīties augstākajās mācību iestādēsbakalaura un maģistra programmās Latvijāun Ārzemēs.Par mūzikas skoluŠobrīd mūzikas nodaļā strādā sekojošipedagogi: Ināra Daukste – mūzikas teorijaspriekšmeti, akordeona spēle un vokāloansambļu vadītāja, Diāna Dzelvīte-Lubarteun Svetlana Luceviča – klavierspēle, MāraŠmite – vijoļspēle, Diāna Ulase – čellaspēle, Ivans Girsovs – ģitāras spēle, OlgaRidzevska – flautas spēle, Elmārs Rudzītis –saksofona spēle un sitaminstrumentu spēle.Šajā mācību gadā šīs programmasapgūst 69 audzēkņi.20 gadu laikā dažādos periodos skolāmūzikas izglītības programmās strādājušišādi pedagogi:Juris Vītums, Sanita Vītuma – mūzikasteorētiskie priekšmeti,Aija Melbārde, Valentīna Josta, Līga Muceniece,Sarma Skarbinika, Daiga Rozentāleun Rudīte Saliņa – vijoļspēle,Svetlana Žovnare, Juta Akurātere, Anita Leonovaun Aiga Staseļune – akordeona spēle,Guntars Gritāns – flautas spēle,Elīna Šteinharde-Kumalāne – mūzikas literatūraun kompozīcija,Ilva Vārava, Kristīne Čelnova, Lolita Poika,Skaidrīte Krūkle, Anita Folkmane, GuntaMelbārde, Aiva Pundiņa, Anete Veldre, MaijaBlumberga, Liene Circene – klavierspēle,Juris Kaukulis – ģitāras spēle,Elmīra Sazikbājeva, Inese Asare – čellaspēle,Andris Šēnfelds, Didzis Purviņš – metālapūšamo instrumentu klase,Jānis Briška, Atis Asaris – klarnetes spēle,Vents Horsts – sitamo instrumentu spēlePēdējo piecu gadu laikā mūzikas no da ļasaudzēkņi aktīvi piedalījās dažā dos konkursosun guva ievērojamus sasniegumus:Mārtiņš Cimanskis –2006. gadā Diploms par iegūto II vietu1. Baltijas valstu klasiskās ģitāras konkursā,2008. gadā Diploms par iegūto I vietuLatvijas mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu izglītības programmas Stīguinstrumentu spēle – ģitāras spēle audzēkņuValsts konkursa 2. kārtā,2008. gadā Diploms par iegūto I vietuLatvijas mūzikas skolu un mūzikas vidusskoluizglītības programmas Stīgu instrumentuspēle – ģitāras spēle audzēkņuValsts konkursa finālā.2008. gadā Diploms par iegūto III vietu2. Baltijas valstu klasiskās ģitāraskonkursā.Marta Laizāne –2008. gadā Diploms par iegūto II vietuXI Latvijas mazo mūzikas skolu konkursāpar Emīla Dārziņa prēmiju klavierspēlesspecialitātē.Artūrs Aivars –2008. gadā Diploms par iegūto III vietuLatvijas profesionālās ievirzes mūzikasizglītības iestāžu izglītības programmasTaustiņinstrumentu spēle – Akordeonaspēle audzēkņu Valsts konkursā J. MediņaRīgas mūzikas vidusskolas reģionāDāvis Sīmanis Putriņš –2009. gadā Diploms par iegūto II vietuXII Latvijas mazo mūzikas skolu konkursāpar Emīla Dārziņa prēmiju pūšamo instrumentuspecialitātē.Krišjānis Bērziņš –2010. gadā Diploms par iegūto II vietuLatvijas profesionālās ievirzes mūzikasizglītības iestāžu izglītības programmasPūšaminstrumentu spēle – saksofonaspēle audzēkņu valsts konkursa 2. kārtā.Mūzikas nodaļas vadītājaDiāna UlaseŠis gads mākslas skolai ir īpašs, jotajā nu jau kā skolotāja atgriezās un darbuuzsāka bijusī šīs skolas absolvente, tagadmākslas maģistre grafiķe Maija Mackus.Viņa māca zīmēšanu, veidošanu un mākslasvalodas pamatus.Veidojot animācijuPar mākslas skoluAr šo mācību gadu skolas programmāatgriežas stikls. Kā šo trauslo materiālupārvērst radošā brīnumā palīdz izprastmākslas maģistre Aija Klintsone, kuraspašas radošos darbus vēl nupat varēja skatītMālpils kultūras centra izstāžu zālē.Savukārt, skolotājs Artūrs Arnis, kurššobrīd studē scenogrāfiju maģistratūrāValsts Mākslas Akadēmijā, kā arī sadarbojasar mūsu valsts un Berlīnes vadošajiemteātriem, mūsu skolas audzēkņiem sniedzzināšanas kā veidot animāciju, video un fotoAdobes programmās.Mākslas skolā atgriezusies EsmeraldaTāle (mākslas maģistre glezniecībā), kurajauniešiem māca gleznošanu.Trešo gadu skolā kā keramikas skolotājaturpina darbu Elīna Titāne (mākslas maģistretēlniecībā) un es – tekstilmāksliniece DainaGalakrodzeniece. Es mācu kompozīciju unzīmēšanu, kā arī vadu mākslas nodaļu.Līdz 2008. gadam to darīja Māra Ārente,kura tad arī 1995. gadā izveidoja šo nodaļu.Būdama skolotāja, viņa ir izstrādājusimākslas skolas programmu, pēc kuras mēsarī šodien strādājam, ienesot šai darbā nosevis to veinreizīgo un neatkārtojamo, kaspiemīt katrai radošai dvēselei.Tādu radošu cilvēku mākslas skolā irbijis daudz. Tie ir: Indra Zvīgule, IngūnaLinde, Guna Petrevica, Igors Dobičins,Inese Lieckalniņa, Gunta Darbvare, GintaKristjansone un Inta Rulle.Katrs no mums, šai darbā strādājot, iratstājis savas pēdas, palīdzējis bērniemieraudzīt un sajust pasauli citādāk, smalkāk...Un bērni to pašu ir darījuši ar mums....Mākslas nodaļas vadītājaDaina Galakrodzeniece

6 LAIKU LOKOS2010/10Vasara aizskrējusi, aiznesot pagātnēdesmitiem Mendelsona kāzu maršu, kasizskanējuši Mālpils pilī un dārzā. Šobrīddroši var apgalvot, ka Mālpils muiža irviena no pieprasītākajām laulību svinībuvietām visā Latvijā. Pavasara un vasarasmēnešos vien te sava mūža nozīmīgākodienu svinēja vairāk kā 50 pāri. Jāatzīst, kaMālpils vārds pasaulē šodien tiek atpazītstieši caur Mālpils muižu, jo liela daļa nokāziniekiem ir citu valstu pilsoņi.Lai arī viesību izmaksas nav mazas,tomēr galvaspilsētas relatīvais tuvums,greznās telpas, kas, neraugoties uz antīkajieminterjera priekšmetiem, saglabājušasmājīgumu un vieglumu, gados jaunais, allažatsaucīgais personāls, ir tie iemesli, kas liekizvēlēties tieši šo vietu.Lai nerastos pārpratumi,piezīmēšu, ka muiža piedāvākā kāzu svinību saviesīgo daļu,tā arī oficiālu laulību ceremoniju,kuru saskaņā ar pašreizspēkā esošajiem normatīvajiemaktiem ir tiesīga vadītMālpils novada dzimtsarakstunodaļa. Tā 2010.gadā pilī esmujau reģistrējusi 14 laulības,no kurām deviņās viens nolaulātajiem bija ārvalstu pilsonis,vēl šajā gadā pieteiktas3 laulību reģistrācijas. Tomērne vienmēr, dzirdot kāzu maršu,notiek kāzu ceremonijaar juridiskām sekām. Šobrīdiespējas ir tik lielas, un cilvēkupriekšstats par skaistāmkāzām tik dažāds. Itin bieži oficiālā daļajau notikusi pavisam citā vietā un citā datumā,un pils dārzā tiek rīkoti kāzu svētkiar solījuma došanu, gredzenu mīšanu unvisu iespējamo un neiespējamo atkarībā nojaunā pāra vēlmēm.Ieskatoties tālākā pagātnē, secināms,ka pēdējā gadsimta laikā, tā saucamais,laulību institūts ir mainījies vairākkārt. Pirms100 gadiem novada iedzīvotāji laulību reģistrējaMālpils vai tuvākās apkaimes baznīcās.1921.gada 2.maijā tika izveidota pirmādzimtsarakstu nodaļa Latvijā – Rīgas pilsētā.Pēc gada sāka darboties lielākā daļadzimtsarakstu nodaļu Latvijas pagastos, arīSidgundas un Mālpils pagastu dzimtsarakstunodaļas. Nodaļu izveide un pilnveidošanaturpinājās 15 gadus – līdz 1937.gadam, kadstājās spēkā Latvijas Republikas Civillikums.Civillikuma darbība tika apturēta 1940.gadā pēc Latvijas inkorporācijas PadomjuSavienībā. Laulību regulēja citi likumi, unKas mainījies kāzu modē?tie noteica citu kārtību. Ciema padomespriekšsēdētāja un viņa vietnieka pienākumosietilpa laulību ceremoniju vadīšana.Dokumentus parasti rakstīja un reizēmamatpersonas šajā darbā aizvietoja ciemapadomes sekretāre. Tā kā padomes darbiniekiemgalvenokārt tomēr bija jāpildaciti pienākumi, visbiežāk kāzām atvēlējavienu sestdienu mēnesī. Svinībās skanējagan dzejas lasījumi, gan dziesmas vietējāansambļa izpildījumā. Emocionāli, tomērnoskaņa bija cita. Jā, šajā laikā arī ģimeneslietas bija zināmā partijas un valdībaskontrolē.Piecdesmitajos gados modē nācasabiedriskās kāzas, kur vienlaicīgi laulājāsvairāki pāri, par vedējiem nereti aicināja vietējāsabiedrībā pazīstamus cilvēkus, dažāskāzu ceremonijās bija pat “prezidija” galds,aiz kura sēdēja komjaunatnes sekretārs,arodbiedrības priekšsēdētājs un tamlīdzīgasamatpersonas. Toties kāzu otrā daļa bijagrandioza, kur parasti piedalījās ne tikaijaunā pāra radinieki un tuvākie draugi, betgandrīz viss kolhozs, rūpnīca vai attiecīgāmācību iestāde. Pēc 50 gadiem atkal modēnāk “sabiedriskās” kāzas, jo šī gada “maģiskajā’”datumā 10.10.2010. visa Latvija varējatelevīzijā vērot laulību šovu tirdzniecībascentrā “Mols”. Jaunu divriteni neizgudrosi.1993.gada 1.septembrī atjaunojaCivillikuma ģimenes tiesību daļu. Katrāpašvaldībā kā atsevišķa iestāde uzsākadarbu dzimtsarakstu nodaļa. Arī garīdzniekiatguva tiesības slēgt laulības, par to paziņojotlaicīgajām iestādēm.Atskatoties tuvākā pagātnē, jāteic, kalikumi, kas regulē civilstāvokļa aktu reģistrāciju,arvien tiek uzlaboti un kļūst demokrātiskāki(šobrīd atkal esam jaunu uzlabojumugaidās). Iesniedzamo dokumentu skaits irsamazinājies līdz minimumam, jau piecusgadus atļauts slēgt laulību jebkurā Latvijasdzimtsarakstu nodaļā un pie tradicionālokonfesiju garīdzniekiem. Tāpēc šis navstāsts par to, kā laulājas mālpilieši, bet vairākpar to, kā laulājas un kāzas svin Mālpilī.Kas mainījies šajā laikā? Audzis jaunlaulātovecums; nav līgavu, kas gribētuprecēties pirms pilngadības sasniegšanas;nav gadījies laulāt pārus ar lielu gadu starpību(20 un vairāk); palielinās tādu laulībureģistrācija, kad cilvēki klusi bez ceremonijasjuridiski sakārto savas faktiski jau sennodibinātās attiecības.Agrāk biju pārliecināta, ka, ja vīrietimun sievietei piedzimst kopīgsbērns un viņi nāk uz nodaļu,lai noteiktu bērnam paternitāti,bet neraksta laulības reģistrācijaspieteikumu, tad diezinvai to kādreiz rakstīs. Izrādās,maldījos, pēdējos gados irsalaulāti daudzi pāri, kas kopānodzīvojuši pat desmit un vairākgadus. Tas ir tik pārliecinošiun reizē skaisti, ka vīrietis beidzotatzīst ne tikai bērnus, betarī bērnu māti kā savu sievu,tātad ģimenes locekli.Mālpilieši nepievērš īpašuuzmanību publiski atzītajiem“maģiskajiem” skaitļiem, betvairāk rēķinās ar personīgi svarīgajiemcipariem. Joprojāmlīgavām ir modē baltās (gaišatoņa) kleitas un plīvuri, bet līgavaiņiem tumšiuzvalki. Aktualizējusies līgavas tēva loma,jo tieši viņš ir tas, kas visbiežāk ved savumeitu pie altāra. Kādu brīdi bezmaz modeslieta bija laulāties baznīcā, šobrīd dievnamālaulību slēdz tie cilvēki, kas patiesi tic un paļaujasuz Dieva atbalstu viņu ģimenes dzīvē.Katrs pāris ir vienreizējs, un varu drošiapgalvot, ka mana darba 16 gados nav bijisdivu vienādu kāzu. Tāpat kā citas ar dzimtusaistītās lietas (dzimšana, miršana), tā arīkāzu norise, īsti nav prognozējama. Vienalīgava grib apraudāties, bet ceremonijāsmejas, otra grib būt priecīga un jautra,bet nezin kādēļ sāk raudāt. Mēs nevarampasūtīt savas sajūtas un emocijas, kopējonoskaņojumu un atmosfēru. Mēs varamļauties tam, ko saka mūsu sirds, un tad jauviss ir pareizi un sanāk skaisti.Dzimtsarakstu nodaļas vadītājaViktorija Kalniņa

2010/10No 4. līdz 8. oktobrim četri Mālpils Profesionālās vidusskolasaudzēkņi un trīs skolotājas piedalījāmies Leonardo da Vinci programmasprojekta “Sadarbība profesionālās izglītības ilgtspējai unattīstībai” Polijas pilsētā Koņecpolē kopā ar Vācijas, Bulgārijas,Polijas, Portugāles, Austrijas audzēkņiem un viņu skolotājiem.Projekts Polijā pagāja kā viens skaists mirklis. Viesmīlīgāuzņemšana, organizatoru rūpes par katru no mums radīja labunoskaņojumu visas nedēļas garumā.Pirmajā projekta dienā prezentējām latviešu nacionālos ēdienus,ēšanas tradīcijas. Klātesošos cienājām ar pelēkajiem zirņiem, rupjmaizi,Mālpils sieru. Interesanta bija Maizes diena. Apmeklējāmnelielu maizes ceptuvi, kurā iepazināmies ar maizes izgatavošanastehnoloģiju. Vēlāk klājām galdu, piedalījāmies dažādu poļunacionālo ēdienu gatavošanā. Protams, pēc tam notika degustācija,par ko vēlāk brīnījās mūsu vēderi.Gatavi darbam virtuvēMaizes dienas pasākumāDraudzīgā un garšīgānedēļa PolijāPROJEKTIMūsu galda klājumsBija daudz spilgtu iespaidu ekskursijās: pastaiga pa Varšavu,Krakovas slavenā Vāveles pils, katedrāle, tikšanās ar Čenstohovasmēru, slavenās Veličku sāls atradnes. Projekta laikā satikāmdažādus cilvēkus, iepazinām viņus, baudījām poļu viesmīlību.Ieguvām daudz draugu citās valstīs. Bijām priecīgi, ka tieši mumsbija iespēja prezentēt Latviju, mūsu Mālpils Profesionālo vidusskolu.Paldies angļu valodas skolotājai E. Svikšai, kura mācīja mums angļuvalodu, lai mēs varētu sarunāties ar citu valstu projekta dalībniekiem.Vislielākais paldies skolas direktorei F. Ģēvelei, profesionālopriekšmetu skolotājām, skolotājai L. Mukānei, kuras mums devapārliecību, ka varam gan sarunāties, gan prezentēt mūsu skolu,gan gatavot latviešu nacionālos ēdienus, gan sadarboties ar dažādumentalitāšu cilvēkiem.Lūk, ko par iespaidiem raksta Agnese un Kristīne: “Projektāpierādījām, ka labi protam gatavot ēst, klāt galdu. Prezentācijā bijaiespēja iepazīties ar vācu, bulgāru, portugāļu, austriešu un poļuaudzēkņiem, parādīt savas angļu valodas zināšanas, sarunājoties,stāstot par dzīvi Latvijā, mūsu skolu. Atmiņā paliks arī skaistās uninteresantās ekskursijas Varšavā, Krakovā, Koņecpolē. Varšavā patikaslavenais Šopēna piemineklis, Krakovā – Vāveles pils, slavenās sālsatradnes netālu no Krakovas. Mums ļoti patika piedalīties projektā,iepazināmies ar citu valstu ēdienu tradīcijām, ieguvām daudz jaunuēdienu recepšu, kuras izmantosim turpmākajā darbā. Ieguvām daudzjaunu draugu, ar kuriem uzturēsim kontaktus.”Laura: “Viss bija ļoti jauki. Lidoju pirmo reizi mūžā, tāpēc bijusatraukusies, kā nu būs. Lidojums bija patīkams, laiks bija ļoti jauks,tāpēc lidojumu pilnībā varēju izbaudīt. Prezentēju un gatavoju latviešunacionālos ēdienus. Kopā ar poļu audzēkņiem gatavojām poļunacionālo ēdienu – gulaša zupu. Izdevās garšīga, ceru, ka mājāsto visdrīzākajā laikā pagatavošu. Interesantas bija visas ekskursijas,kurās iepazinos ar Polijas skaistākajām pilsētām Varšavu un Krakovu.Ieguvu arī daudz draugu.”Mārtiņš: “Polijā prezentēju senus latviešu ēdienus, to ēšanastradīcijas. Palīdzēju klāt galdu. Bija iespēja pilnībā izmantot savasangļu valodas zināšanas. Manuprāt, Polija ir ļoti skaista valsts.Nedēļa pagāja pārāk ātri, bet es ceru atkal satikties ar jauniegūtajiemdraugiem.”Iespaidus apkopoja Rudīte IsajevaMālpils kultūras nama mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi 2010./2011. gada sezonāKolektīvi Vadītāji Nodarbību dienas LaiksUzsākdarbuVietaJAUNIEŠU DEJU KOPA “MĀRA” MAIJA ORLOVA Piektdiena, sestdiena 21.00, 10.00 oktobrī skatuveVIDĒJĀS PAAUDZES DEJU KOPA “KNIEDIŅŠ” JULIJANA BUTKEVIČA Svētdiena 18.00 septembrī skatuveVIDĒJĀS PAAUDZES DEJU KOPA ”SIDGUNDA” MĀRA GAILE – DIŠEREITE Pirmdiena, trešdiena 20.00 skatuveJAUKTAIS KORIS JURIS VĪTUMS Piektdiena 19.00 oktobrī 302.telpaFOLKLORAS KOPA ANDRIS KAPUSTS Trešdiena 18.30 septembrī 305.telpaAMATIERTEĀTRIS LIENE CIMŽA Ceturtdiena 19.00 septembrī 305.telpaPIRMSSKOLAS BĒRNU VOKĀLAIS ANSAMBLIS INĀRA DAUKSTE Trešdiena 18.00 oktobrī 313.telpaSENIORU VOKĀLAIS ANSAMBLIS “REZĒDAS” INĀRA DAUKSTE Otrdiena 13.00 septembrī 321.telpaTLMS “URGA” INGŪNA SĪMANSONE Trešdiena 16.00 119.telpaSIDGUNDAS SIEVU VOKĀLAIS ANSAMBLIS ĀRIJA AŅĒNA septembrī 310. telpaKERAMIKAS STUDIJA “MĀL-PILS” GUNA PETREVICA Pirmdiena, ceturtdiena14.00 – 19.0015.00 – 19.00septembrī 120.telpaMĀKSLAS STUDIJA VIDUSSKOLĒNIEMUN PIEAUGUŠAJIEMMĀRA ĀRENTE Otrdiena Trešdiena 18.30 oktobrī 325. telpaMĀLPILS KULTŪRAS CENTRA MĀKSLINIECISKĀS PAŠDARBĪBAS KOLEKTĪVI jaunajā darba sezonā aicina savā pulkā piepulcētiesklāt jaunus interesentus.Mālpils kultūras centrs organizē VESELĪBAS VINGROŠANU DĀMĀM UN KUNDZĒM. Vadītāja ILZE IEVIŅA (tel. 29287688).Nodarbības OTRDIENĀS UN PIEKTDIENĀS. Maksa 1,- Ls par nodarbību. Pieteikšanās pie kultūras nama dežuranta vai pa tel.67925836. Pirmā nodarbība otrdien, 2. NOVEMBRĪ, plkst. 17.30 kultūras centra apaļajā zālē7

8 PROJEKTI2010/10Klase dabā, daba klasē26.-30.septembrī Vidigueiras skolāPortugālē notika Comenius programmasjaunā projekta pirmā sanāksme,kurā kopā ar partneriem no Itālijas,Bulgārijas, Slovākijas, Spānijas, Turcijasun Portugāles pārrunājām šī mācību gadadarbus un katra partnera pienākumus.Mālpils vidusskolas 1.-6. klašu skolēniem2010/2011. m.g. ir iesācies nedaudzatšķirīgāks nekā iepriekšējie mācību gadi. Irpierasts, ka vecāko klašu skolēni piedalāsstarptautiskos projektos, bet šoreiz laimīgāloze kritusi jaunāko klašu izglītojamajiem.Pirmās aktivitātes iesā kās ar zīmē jumuun logo gatavošanu, kuri tika izstādīti Portugālē,Vidigueiras skolā. Savus zīmē jumusdemonstrēja arī pārējie projekta partneri.Bija interesanti vērot, kā citu Eiropas valstubērni domā un zīmējumos attēlo “Klasidabā-dabu klasē”.Portugāļu izglītības iestāde Vidigueirāmūs uzņēma drau dzīgi, dalījās savāpieredzē, neliedza ielūkoties savas skolastelpās un satikties ar bērniem.Ņemot vērā krietno attālumu no Latvijas,saprotams, atšķirības ir labi pamanāmas netikai dabas ainavās, arhitektūrā, vēsturiskajāmantojumā, bet arī skolas iekārtojumā,mācību darba organizācijā.Tādēļ uzmanību vairāksaistīja atšķirīgais:četrgadīgie bērni, kurimācās vienā skolas ēkā arpārējiem skolēniem. Katraigrupiņai vienādas krāsashalātiņi, audzinātājai tiešitādas pašas krāsas virshalāts.Brīvo laiku bērni skaļiun aktīvi atpūšas skolasiekšpagalmā. Te arī irnoderīgi šie katrai grupiņaiatšķirīgie halātiņi, lai, aizskrienottālāk, pēc krāsas ātrāk atrastu savugrupiņu un audzinātāju.Interesanti šķita arī tas, ka skolasauto busā katram ir savs paliktnis, piesprādzēšanāsir obligāta. Arī mēs, pieaugušie,ar autobusu pārvietojāmies pēc tāda pašanoteikuma.Interesants un izdevies savā eksponātuun iekārtojuma ziņā ir Vidigueiras Vasko deGamas muzejs. Pie muzeja ieejas ir skaistastrūklaka, kura apskalo milzīgu akmenslodi-zemeslodi, kur pamanāmi iezīmētsportugāļu jūras braucēja Vasko de Gamasceļš uz Indiju.Eksponāti pašā muzeja ēkā vairākProjekta dalībnieki Vidigueiras pašvaldībāsaistās ar vietējās skolas un apvidus vēsturi,jo pats muzejs atrodas vecās skolas ēkā,kura arī savulaik te radās, pateicoties slavenajamIndijas atklājējam.Viens posms projektā veiksmīgi noslēdzies,nākamās akti vi tātes tiek organizētasLatvijā, tātad, Mālpilī. Janvārī visusdalībniekus uzņemsim mēs, šoreiz kopāar izglītojamajiem. Arī Mālpils vidus skolasskolēni būs nopietni aizņemti ar viesuuzņemšanu, tādēļ vēl ir laiks kriet nāk mācītiesangļu valodu, lai janvārī va rētu aktīvilīdzdarboties visos ar projektu saistītajospasākumos.Ilze BērziņaVasko da Gamas piemineklis pilsētiņas centrāPurtugāļu mazie skolēniDarba grupa10.–14.oktobrī Vācijas pilsētā BadZwischenahn notika Grundtvig programmasprojekta “Atbalsts nelielām laukupašvaldībām – sociāli mazaizsargātolauku sieviešu iesaistīšana mūžiglītībā”pirmā sanāksme. No Mālpils šajā projektāpiedalās biedrība “Mālpils tautskola”,bet partneri ir Vācijas, Itālijas, Polijas unPortugāles pieaugušo izglītības institūcijas.Šajā sanāksmē Mālpils pārstāves bija DaigaFrīdberga, Envija Svikša un Līvija Mukāne.Jaunā projekta mērķi ir:Kopā ar projekta partneriem no Vācijas, ItālijasPolijas un PortugālesPieaugušomācībasturpināsies• nodrošināt iespēju lauku cilvēkiem iegūtjaunas iemaņas, pārsvarā svešvalodāsun datormācībā, lai paaugstinātu viņukonkurētspēju darba tirgū;• veikt labās prakses pieredzes apmaiņu projektapartneru starpā, uzlabojot pieaugušoapmācības kvalitāti, radoši izmantojot katrapartnera iespējas.Projektā ietvaros jau ir uzsākti angļuvalodas kursi trijās grupās klausītājiem ardažāda līmeņa priekšzināšanām, kā arīdatoriemaņu kursi trijās grupās. AtšķirībāKokapstrādes uzņēmumāno citiem līdzīgiem projektiem, kas bijasaistīti ar dažādu valstu kultūras, tradīcijuiepazīšanu, daudziem ārzemju braucieniem,šajā projektā tiek ņemta vērā pašreizējāLatvijas ekonomiskā situācija un galvenāuzmanība tiek pievērsta tieši bezmaksasapmācības pieejamībai iespējami lielākamskaitam cilvēku.Pirmās sanāksmes gaitā iepazīstot partnerulīdzšinējo pieredzi, secinājām, ka varamgaidīt praktiski noderīgu sadarbību, joekonomiskā situācija tādās partnervalstīs kāPolija vai Portugāle ir lielā mērā salīdzināmaar mūsējo. Savukārt, Vācijas un Itālijas partnerisaskaras ar to cilvēku problēmām, kas,nespēdami atrast darbu laukos, dodas uzpilsētām, taču nepietiekamās kvalifikācijasun sociālās neaizsargātības dēļ nokļūstdažbrīd vēl grūtākās situācijās. Problēmasir salīdzināmas, un tieši izglītība ir tas ceļš,kas var palīdzēt cilvēkiem sevi attīstīt unpaaugstināt savas izredzes darba tirgū.Projekta gaitā ir paredzēta arī regulārakopīga ziņu izdevuma sagatavošana unizdošana. Šis izdevums būs pieejams arīMālpilī, tajā tiks publicēti dažādi materiālipar to, kā cilvēki pārvar dažādus dzīvessarežģījumus, un varbūt citā Eiropas malādzīvojoša cilvēka veiksmes stāsta piemērsnoderēs arī kādam mālpilietim, bet kursosiegūtās zināšanas iedrošinās startam jaunādzīves jomā.L. Mukāne, projekta vadītāja

10 KULTŪRA2010/10Jauna izstāde Mālpilskultūras centra izstāžu zālēJāzeps Pīgoznis “Mežs saulainā dienā”Gada “Borisa kallas” laureātes Liene Mackusun Lāsma PujāteRudens ar savu krāsainību ienācis arīMālpils kultūras centra izstāžu zālē. Pēcpieklusinātajiem pustoņiem, kas raksturojaAijas Klintsones matētos, apgleznotos stiklus,jaunā izstāde piesaista ar krāsu košumu,stilis tisko un autoru bagātību. Šī ir īpaša skate,kas veltīta Mākslinieku biedrības “Sidegunde”10 gadu jubilejai. Tā pilnībā ataino biedrībasmērķus – dot iespēju līdztekus māksliniekiemsenioriem strādāt un izstādīt darbus arījaunākajai paaudzei, kas ir Valsts Mākslasakadēmijas studenti, vai sevi jau pieteikuši kāprofesionāli mākslinieki.Izstādē ar darbiem pārstāvētas abasmākslinieku paaudzes – no vecākās – tie irJāzeps Pīgoznis ar ainavu “Mežs saulainādienā” un Pēteris Postažs ar darbu “Pavasarislaukos”. Tie ir darbi, kuru rokraksti skatītājiemvairāk vai mazāk jau pazīstami. Taču jaunieienāk ar savu – īpašo skatījumu uz pierastajāmlietām. Jāņa Dukāta “Leģenda par Mālpili” vai“Kariatīdes pēc lietus” saista ar gandrīz tīrokrāsu košumu, ko pastiprina spēcīgās faktūras,Jāzeps Pīgoznis, Jānis Dukāts, Helēna Medneun mākslas vēsturniece Sarmīte SīleNeonilla Medvedeva “Ziedi”tā paspilgtinot darba mistisko un mītisko sajūtu.No jaunajiem māksliniekiem skatāmi arīmālpiliešu Lienes Mackus miglaini bālajostoņos ieturētā “Mālpils migla” un DārtasHapanionekas nelielais “Pagalms” un kaķaKardāna zīmējums.Šajā izstādē grūtāk būs ieraudzīt mīļasun pazīstamas vietas, jo atpazīstamība nebijamākslinieku mērķis. Viņiem būtiskāk šķitapārvērst tēlos un krāsās savas izjūtas, sajūtas,savas fantāzijas – Lāsma Pujāte “SvētbrīdisI, II, III”. Taču ir arī reālistiskāk tverti darbi kāvasaras un rudens ziedu gleznojumi NeonillasMedvedevas audeklos un Darjas Fjodorovas“Klusā daba ar ziediem”, “Vecleitēnu ainava” unjau pazīstamāks motīvs – “Logs”. Loga motīvsredzams arī Reiņa Liepas gleznā “Borisa kallas”,bet tas jau ir atsevišķs stāsts, kas saistīts arizcilo latviešu gleznotāju Borisu Bērziņu. Tiešimākslinieka dzimšanas dienā – 7. oktobrī tikaprezentēts Mākslinieku biedrības “Sidegunde”un tās valdes priekšsēdētājas Helēnas Mednesgandrīz pusgada veikums – 2011. gadamākslas kalendārs. Helēna ir arī Mālpils plenēruidejas autore un organizatore, kas spējusi toiedzīvināt jau 10 gadu garumā, nemitīgi mainotiesun pārvēršoties, bet vienmēr kā dāvanumums visiem rudenī pasniedzot jaunu izstādi.Māra ĀrenteAndis AnspoksSacensību grafiksSPORTSŠī gada 25. un 26. septembrī Viesakās, Jumurdaspagastā norisinājās Latvijas Atklātais čempionātsFITASC Sportingā, kas vienlaicīgi bija arī LatvijasKausa finālposms FITASC Sportingā. FITASCSporting ir medībām pielīdzināta šaušanas disciplīna,kurā tiek šauts pa lidojošiem māla šķīvīšiem,maksimāli imitējot medību šaušanu. Sacensībāspiedalījās arī mālpilietis Andis Anspoks, šaujot Bgrupā. Ņemot vērā to, ka Andis Anspoks piedalījāsarī Latvijas Kausa 1.posmā, ieņemot 1.vietu, šīssacensības ļāva cerēt arī uz labu rezultātu LatvijasKausa kopvērtējumā un Latvijas Čempionātā, kautgan Andis nepiedalījās 2.posmā, kas vienlaicīgi bijaarī Pasaules kausa posms. Pēc pirmās dienas Andisar 68 sašautiem šķīvīšiem bija pārliecinoši pirmais.Otrajā dienā Andis sašāva 70 šķīvīšus, tādējādiiegūstot Latvijas Čempiona titulu B grupā. OtraisLatvijas Čempionātā palika kuldīdznieks Valdis Kalējs(124/200), trešais Latvijas Čempionātā – mājinieksOskars Ķibermanis (105/200). Startējot tikai 2 posmosno 3., Andis Latvijas Kausa kopvērtējumā palikaotrais. Par Latvijas Kausa ieguvēju kļuva OskarsĶibermanis, trešais – Ilmārs Glāzers.Red. piebilde. Vairāk par sacensībām var uzzinātinternetā – http://sporting.serveri.lv/lv/jaunumi/Datums Sacensības Vieta7.novembrisplkst.11.0014.novembrisplkst.10.00Mālpils novada atklātais čempionāts šahāMālpils novada čempionāts novusāMālpils sporta halleMālpils sporta halle27.novembris Pierīgas novadu sporta spēles šahā Mālpils sporta hallenovembris Pierīgas novadu sporta spēles volejbolā Pierīgas novadu sporta zālesSporta darba organizators Ģirts Lielmežs, 29248752MālisIr vakars, lēnām virpuļo lapas pār Mālpilspilskalnu un šķiet, ka smalkā lietusvāls mūs, visus sanākušos sapludinās arrēno Veļu laiku. No lejas ceļa sāk skanētdūdas, tad sadzirdam arī skanīgas sievubalsis – Lasītus ļautiņus kūmām ņēmu, kasvar uguni saujā nesti. Kūmās iedama pakupliģērbos, lai mana pādīte pakupli auga- tās irsievas un vīri no folkloras kopas „Grodi”.Caur Saules vārtiem nāk ciemiņi kalnup,lai kopā svinētu krustabas Mālpils folkloraskopai, kas skanīgas dziesmas dziedot, aktīvipiedaloties dažādos pasākumos Latvijā,godam pelnījusi pieņemt goda vārdu Mālis.Ciešā aplī stāvot ap ugunskuru, sajūtotspēku no blakusstāvošajiem, no uguns, notautasdziesmu stiprajiem vārdiem, rituāladarbībām ziedojot ugunim, apdziedot pādi,esam domās stipri, gan tie, kas ideju parsavu folkloras kopu pagastā tautās pa laida –Ināra Bahmane un Edīte Priekule, gan tie,kas tautas tradīcijas ceļ saulītē kopā armālpiliešiem – Andris Kapusts ar „Grodiem”,gan visi mēs klausīties un līdzdarboties gatavie,vēlam folkloras kopai visu to labāko.Edīte Priekule – Šie ļaudis, kas ir folkloraskopā, ir tie, kam tas ļoti interesē, kas vēlas izkopttautas tradīcijas un radīt novadā kopīgussvētku brīžus. Tā turpat jau divus gadus esam14 cilvēki, kas mēģina kopā to darīt.Aleksandrs Lielmežs – Zīmīgi, ka esamšeit, pilskalnā, jo te ir sena vieta, kur daudzusgadsimtus atpakaļ dzīvojuši cilvēki. Paldies,visiem, ka šodien ir šeit un ceram, ka pulciņštikai palielināsies, jo pirmie panākumi Eiropā

12 SLUDINĀJUMI INFORMĀCIJA REKLĀMA 2010/10Svei cam novembra ju bi lā rus!90 – Tekla Žomnere85 – Jānis Laizāns, Lonija Kļaviņa80 – Anna Smeile, Gunārs ŠtrauhsIvars Bīriņš, Eleonora Kinča75 – Zelma Saule, Heinis JurisonsValentīna Ivanova, Anastasija JakovļevaAina Raubiška, Marija Iesalniece70 – Margarita Cīrule, Raimonds DombrovskisSludinājumiPārdod svaigu cūkgaļu, no 1,60 Ls/kg. Subprodukti. Tālr. 26810805.Pārdod lapu koku malku 14 Ls/m 3 . Garums 1 m. Zvanīt vakaros, pamob. tālr. 26440107.Piedāvāju iegādāties zāļu tējas – gaiļpiešus, balto nātri, asinszāliun raspodiņus. Tālr. 26437370.Vēlos īrēt dzīvokli vai dzīvojamo platību par saprātīgu cenu.Tālr. 28643560.Veicam celtniecības un remontdarbus privātos un juridiskos objektos– flīzēšana, mūrēšana, apmešana, riģipša ierīkošana, špaktelēšana,krāsošana, lamināta un linoleja ieklāšana, santehnikas, elektrības,jumta u. c. darbi. Veicam virtuves plīts mūrēšanas un remontdarbus,čuguna vannu pārkrāsošanu. Meistari ar celtniecības izglītību un lieludarba pieredzi. Ir transports. Tālr. 26159785.SIA ‘’SENLEJAS’’ PĒRK – liellopus, jaunlopus. Samaksa tūlītēja.Tālr. 65033720, 65033730, 26517026, 22027252, 26604491.Jauni un lietoti datori. Iespējama nomaksa. Tālr. 26533575. Internetamājas lapa: www.lotek.lv.Sveicam jaunos mālpiliešus un viņu vecākus!Līna Jansone, dzimusi 30.martā, Pēteris Zaharevskis,dzimis 27.maijā, Jānis Poļevņevs, dzimis 11.maijā, MārisValters, dzimis 26.jūnijā, Arvīds Rodrigo Majors, dzimis13.jūlijā, Nauris Kazēks, dzimis 13.augustā, RihardsZandbergs, dzimis 26.augustā, Milāna Ivanovska, dzimusi1.septembrī.Mālpils novada dome, Mālpils novada dzimtsarakstu nodaļaPateicībaLiels paldies par līdzdalību visiem, kuri palīdzēja ‘’Bērnības varavīksne”tapšanā Nīderlandiešu apvienības KNHM projekta “Sabiedrība ardvēseli” ietvaros – Gatim Zemītim, Jurim Kalniņam, Valentīnam Svikšamun viņa brigādei, Olgai Volosatovai un “simtlatnieku” sievām un vīriem,Gatim Zariņam, Graumanes, Zariņas, Blumbergas kundzēm, Valdai Jēkabsonei,Ainai Kuzmanei, Daigai Jansonei, Gunai Akeldamai, ImantamĀrentam, Robertam un Edvardam Līdemaņiem, mazajiem ‘’Māllēpītes”grupas bērniem! Paldies!Projekta autore Ineta LīdemaneMālpils muižas restorāns no 1.novembradarbosies no ceturtdienas līdz svētdienai.Svinīgiem pasākumiem pasūtījumuspieņemam jebkurā nedēļas dienā, piesakottos vismaz 3 dienas iepriekš pa tālruni26666600. Uz tikšanos Mālpils muižā!Daktere Sprūde lūdz pacientus sekot līdziprakses darba laika izmaiņām.25.novembrī no plkst. 10.00 dr. Sprūdes ģimenes ārsta praksēbūs pulmonologs. Cena par vizīti 10.00 Ls, cenā iekļauta konsultācija +spirogrāfija. Īpaši ieteicams smēķētājiem un klepotājiem. Tālr. 6792515530.novembrī ģimenes ārstu praksē būs iespēja veiktholesterīna līmeņa asinīs pārbaudi.Mālpils kultūras centra pasākumi2010.gada novembra mēnesimLīdz 25. novembrim izstāžu zālē apskatāma Mālpils plenēra Nr. 8 māksliniekuizstāde “SIDEGUNDES VASARA”06.11. plkst. 11.00 TLM studijas “Urga” sanākšana07.11. plkst. 17.oo Jaunā izrāžu apvienības “Panna” izrāde – Aivas Birbeles “Tādaes esmu” – absolūti atklāts latviešu sievietes miesas stāsts, kurā tiek veikta pilnīgaķermeņa inventarizācija un apkopota intīmo zonu bilance. Galvenajā lomā aktriseZANE DAUDZIŅA Izrādes režisors JURIS RIJNIEKSBiļetes cena 4,- un 5,- Ls10.11. plkst. 13.oo Vecmāmiņu klubiņa “Rezēdas” tikšanās ar Ķeguma t/n jauktovokālo ansambli “Kvēlziedi”17.11. plkst. 19.oo Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīts sarīkojumsMālpils novada pašvaldības iestādēm.18.11. plkst. 16.oo SVĒTKU SARĪKOJUMS, veltīts Latvijas Republikasproklamēšanas dienaiIVETTAS studijas mūsdienu dejas iestudējums “PAR LIETĀM, KAS NEPĀRIET”(IVETTAS JAKOVĻEVAS diplomdarbs)A. Lielmeža svētku uzruna un apsveikumi26.11. plkst. 19.oo Grupas “EOLIKA” 30 gadujubilejas koncerts. Biļetes cena 4,- Ls28.11. plkst. 16.oo Mākslinieka JĀZEPA PĪGOŽŅApersonālizstādes atklāšana un tikšanās armākslinieku izstāžu zālē28.11. plkst. 17.oo Seno deju grupas “BALLARE”koncerts. Grupas nosaukums cēlies no itāliešuvārda ballare un nozīmē dancot, dejot, lēkāt, kogrupas dalībnieki – 16 dejotāji un 5 mūziķi aktīvi arī dara, ar prieku iesaistot arīkoncerta apmeklētājus koncertos Latvijā un ārzemēs. Ballare repertuārs un tērpiataino XIV – XVII gadsimtus dažādās Eiropas valstīs – Itālijā, Spānijā, Anglijā,Francijā u.c. Grupas mākslinieciskā vadītāja ir Guna Ezermale – diplomētabaletdejotāja, horeogrāfe un deju skolotāja (Mag. Artis Latvijas Mūzikas Akadēmijā).Ieeja – bezmaksasSākas pieteikšanās Tradicionālo prasmju skolai 2010 Vidzemē un pie mumsMālpilī – kviešu karašu un maizes cepšana. Četras sestdienas, no 30. oktobra līdz20. novembrim, bezmaksas nodarbībās meistari iepazīstinās ar senajām prasmēm.Sīkāka informācija un pieteikšanās pa tel. 26686676 (Ingūna)Mālpils kultūras centrs 7. janvārī organizē braucienuuz Valmieras drāmas teātra izrādi AGRĀ RŪSA(Mūziklu pēc Elīnas Zālītes romāna ‘Agrā rūsa’ motīviem)Mūzikla pirmiestudējums 2007.gadā notika Liepājas teātrī, kur tika izrādīts arlieliem panākumiem. Uz Valmieras teātra skatuves – mūzikla atjaunotā versija,bet galvenajās lomās joprojām: Ance Krauze (Elza), Uģis Roze (Ķikuļa kungs),Andris Ērglis (Italo), Amber (Cimbare). Pārējās lomās – Valmieras drāmasteātra aktieri: Ieva Puķe, Elīna Vāne, Kārlis Neimanis, Māris Bezmers, IneseRamute, Oskars Morozovs, Aigars Vilims, Arnolds Osis un Mārtiņš Liepa.Mūzikla režisors – Juris Jonelis, scenogrāfs – Uģis Bērziņš, kostīmi – AnnaHeinrihsone, horeogrāfe – Dace Jonele, producente – Anda Zadovska. Izrādēpiedalās mūziķu grupa komponista Jāņa Lūsēna vadībā.Biļešu cenas – 8; 9; 10 Ls. Transports – 4LsPieteikšanās un naudas iemaksa kultūras centra kasē līdz 25. novembrim.Mālpils novada iedzīvotāju ievērībai!Katru ceturtdienu laikā no plkst. 10.00līdz 12.00 Mālpils novada domes telpās · saņemt konsultācijas par ikdienasir atvērts Swedbank Klientu informācijas norēķiniem un internetbankas lietošanu,centrs.kā arī par visiem citiem bankas produktiemun pakalpojumiem.Klientu apkalpošanas centra darbalaikā Jums ir iespēja:Vairāk informācijas pa tālruni· atvērt kontu Swedbank;67 445 411 vai 26 341 987· pasūtīt un saņemt norēķinu karti; darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.Mâlpils novada domes izdevums "Mâlpils Vçstis"Adrese: Nâkotnes iela 1, Mâlpils, Mâlpils novads, LV – 2152Kancelejas vadîtâja: Iveta Krieviòa, mob. t. 28679146e-pasts: iveta@malpils.lvRedaktore: Daiga Frīdberga, mob. t. 26325661,e-pasts: daiga.fridberga@malpils.lvPar raksta saturu un faktu precizitâti atbild tâ autorsMakets sagatavots un iespiests SIA "N.I.M.S."Rîgâ, Pçrnavas ielâ 47/3, tâlrunis: 67311424