Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un ...

19.07.2005. MK noteikumi Nr.532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību unriska samazināšanas pasākumiem" ("LV", 121 (3279), 03.08.2005.) [stājas spēkā 04.08.2005.] argrozījumiem:• 25.03.2008. MK noteikumi Nr.221 ("LV", 52 (3836), 03.04.2008.) [stājas spēkā ar04.04.2008.]• 13.10.2009. MK noteikumi Nr.1180 ("LV", 166 (4152), 20.10.2009.) [stājas spēkā ar21.10.2009.]Redakcijas: [04.08.2005] [04.04.2008] [21.10.2009]Ministru kabineta noteikumi Nr.532Rīgā 2005.gada 19.jūlijā (prot. Nr.42 16.§)Noteikumi par rūpniecisko avāriju riskanovērtēšanas kārtību un riska samazināšanaspasākumiemIzdoti saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma 11.panta otro daļuI. Vispārīgie jautājumi1. Noteikumi nosaka ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiemsaistīto rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus, kā arīvielas un produktus (atkarībā no to daudzuma un bīstamības pakāpes), uz kuriem šī kārtība unpasākumi attiecas.2. Noteikumos lietotie termini:2.1. ražotne - teritorija, kas atrodas atbildīgās personas pārziņā un kur vienā vai vairākos objektos irvai var būt bīstamās vielas un bīstamie ķīmiskie produkti (turpmāk - bīstamās vielas), tai skaitā šoobjektu kopīgajā vai ar tiem saistītajā infrastruktūrā vai darbībās;2.2. atbildīgā persona - viena vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kuras norīko ražotnesīpašnieks un kuras pārvalda ražotni vai objektu, ja tām ir tiesības pieņemt lēmumus par ražotnes vaiobjekta ekspluatācijas sākšanu, ekspluatāciju (tai skaitā tehnisko apkopi, remontu, rekonstrukciju vaicitām pārmaiņām ekspluatācijas gaitā) vai ekspluatācijas apturēšanu;2.3. objekts - tehnoloģiska vienība ražotnē, kurā ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamāsvielas. Objektā ietilpst visas iekārtas, ēkas un būves, cauruļvadi, mašīnas un mehānismi, instrumenti,ražotnei piederošie dzelzceļa atzarojumi, doki, izkraušanas piestātnes objekta apkalpošanai, moli,noliktavas vai līdzīgas būves (arī peldošās), kas nepieciešamas objekta darbībai;2.4. nevēlams notikums - negatīvas pārmaiņas objekta ekspluatācijas gaitā, piemēram,tehnoloģiska vai mehāniska rakstura bojājumi, neapzināta vai apzināta nepareiza ekspluatācija, kā arīcitas novirzes no tehnoloģiskā procesa režīma vai ārējie faktori;2.5. bīstamība - ķīmiskajai vielai vai ķīmiskajam produktam piemītoša īpašība vai fizikālais stāvoklis,kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai;2.6. darbinieki - fiziskas personas, kas veic noteiktu darbu ražotnē vai objektā uz līguma pamata vaiir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti ražotnē vai objektā.

3. Noteikumi attiecas uz ražotnēm, kurās šo noteikumu 1.pielikumā minētās bīstamās vielas vaibīstamās vielas, kas pieder pie šo noteikumu 1.pielikumā minētās bīstamo vielu grupas vai bīstamībasklases, atrodas vai var atrasties, vai var rasties nekontrolējamu ķīmisko procesu rezultātā daudzumos,kas ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem mazākajiem kvalificējošajiem daudzumiem vaiir lielāki par tiem, tai skaitā uz tām ražotnēm, kurās ķīmiski un termiski apstrādā derīgos izrakteņusun kurās tos uzglabā saistībā ar šīm darbībām, un derīgo izrakteņu ieguves vai apstrādes procesāradušos atkritumu glabātavām, ieskaitot šo atkritumu dīķus vai izgāztuves.4. Noteikumi nav piemērojami:4.1. Aizsardzības ministrijas valdījumā esošām militārām ražotnēm vai objektiem;4.2. darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;4.3. bīstamo kravu pārvadājumiem pa ceļu, dzelzceļu, iekšzemes ūdeņiem, jūru vai gaisu ārpusražotnēm, ieskaitot šādu kravu pagaidu uzglabāšanu, iekraušanas un transporta darbības uz citiemtransportlīdzekļiem dokos, kuģu piestātnēs vai dzelzceļa atzarojumos un no tiem;4.4. bīstamo vielu transportēšanai pa cauruļvadiem (arī sūkņu stacijām) ārpus ražotnēm;4.5. derīgo izrakteņu izpētei, ieguvei un pārstrādei raktuvēs, karjeros vai urbumos, kas nav minēti šonoteikumu 3.punktā;4.6. atkritumu poligoniem un atkritumu apglabāšanas vietām, kas nav minētas šo noteikumu3.punktā;4.7. izrakteņu, arī ogļūdeņražu, izpētei un ieguvei jūrā.5. Bīstamās vielas ražotnē atrodas vai var atrasties izejvielu, produktu, palīgmateriālu,blakusproduktu, starpproduktu, izstrādājumu vai atkritumu veidā, vai var rasties nekontrolējamuķīmisko procesu rezultātā.6. Rūpniecisko avāriju izraisa vai var izraisīt nekontrolēts ķīmiskais vai tehnoloģiskais process,nekontrolētas darbības vai citi nevēlami notikumi.7. Rūpnieciskajai avārijai ir raksturīga apjomīga bīstamās vielas noplūde, ugunsgrēks vai sprādziensražotnē, kas nekavējoties vai pēc kāda laika rada nopietnus draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībaivai īpašumam ražotnes teritorijā vai ārpus tās.8. Atbildīgā persona izstrādā un veic šajos noteikumos paredzētos rūpniecisko avāriju riskasamazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu darbinieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošībuun aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi, bet, janotikusi avārija, - atjaunotu vides kvalitāti.9. Novērtējot rūpniecisko avāriju risku (nevēlamu seku iestāšanās iespējamību noteiktā laikposmā vaikonkrētos apstākļos), kā arī plānojot un izpildot riska samazināšanas pasākumus, atbildīgā persona:9.1. nosaka iespējamos apdraudējumus - riska avotus - un iespējamos nevēlamos notikumus objektāvai ārpus tā, kuri var izraisīt rūpniecisko avāriju vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus;9.2. izvērtē rūpnieciskās avārijas iespējamās sekas;9.3. nosaka, kāda nevēlamu notikumu attīstība var radīt vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai,veselībai vai īpašumam;9.4. novērtē tādas rūpnieciskās avārijas iespējamību, kura radītu vissmagākās sekas videi, cilvēkadzīvībai, veselībai vai īpašumam;9.5. izvērtē paredzēto vai veikto rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu lietderību unefektivitāti;

9.6. skaitliski novērtē risku, ja uz objektu attiecas šo noteikumu prasības par drošības pārskataizstrādāšanu;9.7. izveido drošības sistēmu, kas nodrošina sistemātisku un regulāru rūpniecisko avāriju riskanovērtēšanu un riska samazināšanas pasākumu plānošanu, izvērtēšanu, izpildi un kontroli objektā vaivisos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā;9.8. iesaista drošības sistēmu kopējā objekta darba organizācijas un vadības sistēmā.II. Vispārīgās prasības dokumentācijas sagatavošanai, iesniegšanai unizskatīšanai10. Ja paredzams, ka bīstamās vielas maksimālais daudzums objektā vai visos ražotnes objektos, kasatrodas vienā teritorijā, var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu 1.pielikumā norādītos mazākoskvalificējošos daudzumus vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Q kopējais), aprēķinot saskaņā ar šonoteikumu 1.pielikuma 27.punktā minēto formulu, ir vienāds ar vienu vai lielāks, atbildīgā persona nevēlāk kā sešus mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas rakstiski un elektroniski iesniedzattiecīgajā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk - reģionālā vides pārvalde)iesniegumu par bīstamajām vielām objektā (turpmāk - iesniegums). Reģionālā vides pārvalde nosūtaiesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - glābšanasdienests) teritoriālajai struktūrvienībai un pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas objekts vai kuruteritorijas var skart rūpnieciskā avārija.11. Iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu iesniedz par visiem ražotnes objektiem, ja tieatrodas vienā teritorijā. Ja objekti atrodas dažādās vietās, par katru objektu iesniedz atsevišķuiesniegumu. Ja vairāki komersanti veic vai plāno darbības ar bīstamām vielām vienā objektā, katraatbildīgā persona iesniedz iesniegumu par visu objektu vai ražotni, tai skaitā par visām veicamajāmun plānotajām darbībām ar bīstamajām vielām. To komersantu atbildīgās personas, kas veic vai plānodarbības vienā objektā, var iesniegt arī kopīgu iesniegumu.12. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, reģionālāvides pārvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieprasa atbildīgajaipersonai papildinformāciju vai norāda kļūdas iesniegumā.13. Reģionālā vides pārvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc iesnieguma vai šo noteikumu12.punktā minētās papildinformācijas saņemšanas informē atbildīgo personu par to, vai ir pareizinoteikta bīstamo vielu klātbūtne objektā, un iesniegumā norādīto informāciju vai papildinformācijuiesniedz Vides pārraudzības valsts birojā.14. Atbildīgā persona izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un rakstiski un elektroniskiiesniedz to Vides pārraudzības valsts birojā, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:14.1. bīstamo vielu maksimālie daudzumi objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienāteritorijā, ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem mazākajiem kvalificējošajiemdaudzumiem vai lielāki par tiem, bet mazāki par šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiemkvalificējošajiem daudzumiem;14.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumānorādītos mazākos kvalificējošos daudzumus, ir vienāds ar vienu vai lielāks.15. Atbildīgā persona izstrādā un rakstiski un elektroniski iesniedz Vides pārraudzības valsts birojādrošības pārskatu, bet glābšanas dienestā - objekta civilās aizsardzības plānu, kurā norādīts, kā

23.3. norāda, ka, projektējot, būvējot, ekspluatējot vai apkalpojot objektu vai ar tā darbību saistītoinfrastruktūru, ir ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi (tai skaitā būvju, iekārtu vaiinfrastruktūras konstrukcijas un materiāli ir izvēlēti un izbūvēti, ņemot vērā slodzes normālasekspluatācijas apstākļos un nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas gadījumā);23.4. norāda informāciju par objekta civilās aizsardzības plānu, kas nodrošina nepieciešamoinformāciju ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanai un dod iespēju veikt nepieciešamospasākumus rūpniecisko avāriju laikā;23.5. ņemot vērā identificētos rūpnieciskās avārijas riskus, norāda tādu informāciju par objektaiespējamo negatīvo ietekmi uz tā apkārtni, kura var ietekmēt lēmumu par jaunu ēku vai būvju celšanuvai citu darbību sākšanu ražotnes apkārtnē;23.6. norāda drošības pārskata precizēšanas un papildināšanas kārtību;23.7. norāda, vai objekts teritoriju plānojumos ir iezīmēts kā paaugstināta riska objekts atbilstoši šonoteikumu 53.punktā minētajām prasībām un vai teritoriju plānojumos objektam ir noteiktaaizsargjosla, teritorijas izmantošanas ierobežojumi vai citi riska samazināšanas pasākumi atbilstošiaizsargjoslas reglamentējošo normatīvo aktu un šo noteikumu VIII nodaļas prasībām.24. Drošības pārskatā sniedz informāciju par objekta izvietojumu un vides un objekta apkārtnesraksturojumu, norādot:24.1. objekta ģeogrāfisko izvietojumu;24.2. meteoroloģiskos apstākļus objekta apkārtnē (tai skaitā valdošo vēju virzienu un ātrumu, citusmeteoroloģiskos apstākļus un iespējamās dabas katastrofas, ja tās var palielināt rūpnieciskās avārijasbīstamību vai padarīt smagākas tās sekas);24.3. objekta apkārtnes ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā stāvokļa raksturojumu;24.4. objekta apkārtnes hidroloģiskos apstākļus (piemēram, maksimālo un minimālo ūdens līmeniūdenstecē);24.5. informāciju par dabas teritorijām, kurām var tikt nodarīts kaitējums rūpnieciskās avārijasgadījumā (to skaitā informāciju par virszemes un pazemes ūdeņiem, īpaši aizsargājamām dabasteritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām, kā arī aizsargājamām sugām un biotopiem);24.6. ziņas par objekta apkārtnes teritoriju, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija (tai skaitā ziņas pardzīvojamo ēku apbūves teritorijām, norādot iedzīvotāju blīvumu un skaitu, sabiedrisko ēku apbūvesteritorijām, tūrisma un rekreācijas zonām, valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, komunālāssaimniecības vai energoapgādes būvēm un maģistrālajiem tīkliem);24.7. informāciju par gāzes vai naftas cauruļvadiem, bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu vaiautoceļu, citiem objektiem vai darbībām objekta apkārtnē (norādot attālumu līdz tiem), kas var izraisītrūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;24.8. ziņas par iepriekšējo apkārtnes teritorijas izmantošanu (tai skaitā ziņas par agrāk ekspluatētiemobjektiem, kuros ir vai ir bijušas bīstamās vielas, vai par bīstamo atkritumu poligoniem vaiizgāztuvēm, ja tās var izraisīt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas).25. Drošības pārskatam pievieno:25.1. objekta plānu mērogā 1:500 vai 1:1000, kurā norādītas būves, galvenās inženiertehniskāskomunikācijas, infrastruktūras un iekārtas;25.2. objekta atrašanās vietas karti mērogā vismaz 1:10000, kurā norādīts apkārtējo teritoriju zemesizmantošanas veids, apkārtnes ūdensteces un ūdenstilpes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas unmikroliegumi, aizsargjoslas, transporta un inženiertīklu maģistrāļu, apkārtējo objektu, sabiedrisko undzīvojamo ēku apbūves teritoriju izvietojums;25.3. bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu kopijas;

25.4. tehnoloģisko shēmu, kurā norādītas ierīces, kontroliekārtas un mērinstrumenti tehnoloģiskooperāciju drošības nodrošināšanai un uzraudzībai;25.5. objekta un galveno ražošanas, uzglabāšanas un citu tehnoloģisko iekārtu, cauruļvadu (līniju unmanifoldu) fotogrāfijas;25.6. to dokumentu un standartu sarakstu, uz kuriem pamatojoties izstrādāts drošības pārskats,projektētas un būvētas objekta tehnoloģiskās iekārtas un būves, kas paredzētas nevēlama notikumavai rūpnieciskās avārijas novēršanai vai seku likvidēšanai, kā arī atsauces uz izmantoto literatūru,programmatūru, kartogrāfisko materiālu un citiem informācijas avotiem;25.7. objektā vai līdzīgos objektos notikušu nevēlamu notikumu vai rūpniecisku avāriju aprakstu unanalīzi, tai skaitā informāciju par kļūdām drošības sistēmā vai aizsardzības pasākumu neefektivitāti, jašāda informācija ir pieejama;25.8. sabiedriskās apspriešanas protokolu, kā arī atsauci ar norādi, vai ir sniegta informācija atbilstošišo noteikumu 92.punktā minētajām prasībām, un informatīvo materiālu iedzīvotājiem, kurus varietekmēt rūpnieciskā avārija.26. Objekta plānā norāda:26.1. bīstamo vielu uzglabāšanas tvertnes, tilpnes vai rezervuārus (turpmāk - rezervuāri), norādotrezervuāru skaitu, katra rezervuāra tilpumu, rezervuāru kopējo tilpumu un attālumus starpsprādzienbīstamu, viegli uzliesmojošu vai īpaši viegli uzliesmojošu bīstamo vielu rezervuāriem;26.2. tehnoloģiskās līnijas, ražošanas iekārtas (tai skaitā cauruļvadus, to izmērus, attālumus starpiekārtām vai to daļām, kā arī bīstamo vielu daudzumu tajās);26.3. bīstamās iekārtas;26.4. ugunsgrēka dzēšanas iekārtas, trauksmes ierīces, ugunsdzēsības ūdensapgādes avotus(ugunsdzēsības hidrantus, ūdenskrātuves un citus ūdens ņemšanas avotus ar norādītiempiebraukšanas ceļiem pie tiem un ūdens ņemšanas vietām ugunsdzēsības automobiļiem);26.5. citas iekārtas un būves, kas paredzētas nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas sekuierobežošanai vai likvidēšanai (piemēram, rezerves rezervuārus, norobežotājvaļņus);26.6. avārijas izejas un evakuācijas ceļus objekta teritorijā;26.7. objekta administratīvās telpas;26.8. bīstamo kravu pārvadājumiem paredzēto autocisternu un dzelzceļa cisternu pagaidunovietošanas laukumus un ražotnei piederošos dzelzceļa atzarojumus, dokus un izkraušanaspiestātnes šī objekta apkalpošanai.(Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221)27. Drošības pārskatā sniedz informāciju par objektu un tajā esošajām iekārtām, norādot:27.1. iekārtu, darba metožu un tehnoloģisko procesu raksturojumu un aprakstu, bīstamo vieludaudzumu noliktavās, ražošanas, uzglabāšanas vai citās tehnoloģiskajās iekārtās, cauruļvados (līnijāsun manifoldos), autocisternās un dzelzceļa cisternās, kas atrodas vai var atrasties ražotnes teritorijāvai ražotnei piederošā dzelzceļa atzarojumā, dokos, izkraušanas piestātnēs šī objekta apkalpošanai, uzmola vai līdzīgās būvēs (arī peldošās), kas nepieciešamas objekta darbībai;27.2. izejvielu, palīgmateriālu, starpproduktu, blakusproduktu, atkritumu un produkcijas aprakstu;27.3. rūpniecisko avāriju bīstamības un riska avotu aprakstu (norādot ārējos riska avotus) unbīstamības analīzi;27.4. objektu un tajā esošo iekārtu izvērtējumu no cilvēka un vides drošības viedokļa;27.5. informāciju par procesa tehnisko drošumu un ekspluatācijas drošību;27.6. kontroliekārtu un mērinstrumentu raksturojumu, kā arī informāciju par tehnoloģisko operācijudrošības uzraudzību visā ražošanas procesā;

27.7. informāciju par iekārtu un sistēmu iespējamu nepareizu darbību (piemēram, par elektrostatiskolādiņu uzkrāšanos, rezervuāru vai cauruļvadu sieniņu bojājumiem vai citām tehnoloģiskām,būvniecības vai objekta teritorijas plānojuma nepilnībām, kas var veicināt rūpniecisko avāriju vaipadarīt smagākas tās sekas);27.8. objekta ekspluatācijā nepieciešamā roku darba apjoma un darbinieku kļūdas iespējamībasanalīzi;27.9. informāciju par paredzētajiem profilaktiskajiem un preventīvajiem pasākumiem, kas nodrošinadrošu ražošanas procesu, novērš rūpnieciskās avārijas iespējamību vai samazina tās sekas, kā arī šopasākumu lietderīguma un iedarbīguma analīzi;27.10. informāciju par iekārtu palaišanu, apstādināšanu un apkalpošanu, par tehnisko apkopjubiežumu un ilgumu, kā arī par veiktajiem aizsardzības pasākumiem vai to nepieciešamību (piemēram,par aizsardzību no vibrācijas);27.11. informāciju par darbībām, kas jāveic nevēlamu notikumu gadījumos, minot attiecīgasinstrukcijas;27.12. informāciju par tehnoloģiskā procesa energoapgādi - enerģijas avotiem un to parametriem,iespējamiem enerģijas padeves pārtraukumiem un alternatīvajiem enerģijas avotiem, kurus paredzētsizmantot rūpnieciskās avārijas un enerģijas padeves pārtraukuma gadījumā;27.13. informāciju par būvēm un iekārtām, kuras paredzēts demontēt, un to nojaukšanas termiņiem,ja to demontāža vai nojaukšana saistīta ar rūpniecisko avāriju risku.28. Drošības pārskatā sniedz informāciju par bīstamajām vielām:28.1. objektiem, kas darbojas vai ir nodoti ekspluatācijā, norāda ziņas par bīstamajām vielām objektā.Šīm ziņām jābūt iegūtām un apkopotām (turpmāk - bīstamo vielu inventarizācijas dati) ne agrāk kāsešus mēnešus pirms drošības pārskata iesniegšanas;28.2. objektiem, kas nav nodoti ekspluatācijā, norāda plānotos bīstamo vielu daudzumus.29. Drošības pārskatā norāda šādu informāciju par bīstamajām vielām:29.1. tirdzniecības nosaukums un nosaukums saskaņā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskāsķīmijas apvienības (IUPAC) nomenklatūru, ķīmiskās vielas reģistrācijas numurs Ķīmijas referatīvajāžurnālā (CAS numuru), numurs Eiropas Kopienā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu sarakstā (EINECS),empīriskā formula un tīrības pakāpe, bet ķīmiskajiem produktiem - to sastāvdaļas;29.2. maksimālie un vidējie daudzumi objektā;29.3. izvietojums objektā un daudzums tehnoloģiskā procesa shēmā, kā arī tas, vai viela ir izejviela,starpprodukts, palīgprodukts, gala produkts, blakusprodukts vai atkritumi un vai tā var rastiesnevēlamu notikumu rezultātā;29.4. fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī agregātstāvoklis normālos darba apstākļos un iespējamosavārijas apstākļos;29.5. iespējamās ķīmiskās reakcijas un vielu savstarpējā iedarbība, kas var izraisīt nevēlamunotikumu vai rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;29.6. aizdegšanās, uzliesmojuma un pašuzliesmošanas (pašaizdegšanās) temperatūra, degtspēja,sprādzienbīstamās koncentrācijas un šo koncentrāciju temperatūru robežas;29.7. korozivitātes raksturojums (īpaši rezervuāru un cauruļvadu materiāliem);29.8. toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko īpašību raksturojums, kā arī tiešas iedarbības draudicilvēkam vai videi iespējamos rūpniecisko avāriju apstākļos;29.9. kaitīgā iedarbība, kuras simptomi var parādīties pēc kāda laika (palēninātas iedarbības riski jebaizkavētā ietekme), un šādas iedarbības riska raksturojums cilvēkam vai videi;

34. Ja, izvērtējot rūpnieciskās avārijas risku, atbildīgā persona konstatē, ka nepieciešamas pārmaiņasdrošības sistēmā vai jāveic citi rūpnieciskās avārijas riska samazināšanas pasākumi, šīs pārmaiņas vaipasākumus un to izpildes termiņus norāda drošības pārskatā.35. Drošības pārskatā raksturo un analizē tehnoloģisko iekārtu un procesu drošību, tai skaitā:35.1. iekārtu tehniskos parametrus, procesa vadības un iekārtu apstādināšanas sistēmas;35.2. procesa drošībai lietotos pasākumus un iekārtas (piemēram, procesa kontroles sistēmu, objektaapziņošanas un trauksmes sistēmu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtu,pretkorozijas pasākumus, drošības vārstu lietošanu);35.3. automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas, citus pasākumus un iekārtas, kas paredzētiugunsdrošībai, ugunsdzēsībai vai aizsardzībai pret iespējamu sprādzienu, to tehniskos parametrus;35.4. avāriju izplatību ierobežojošās iekārtas, avārijas noplūžu savākšanas iekārtas un rezervuārus,aizsargvaļņus, avārijas piesārņojuma noteikšanas ierīces un citas cilvēka drošībai vai videsaizsardzībai paredzētas iekārtas, aprīkojumu un pasākumus.36. Drošības pārskatā raksturo objekta civilo aizsardzību:36.1. norādot objekta civilās aizsardzības struktūru, norīkotos atbildīgos darbiniekus (piemēram, videsaizsardzības, darba aizsardzības, civilās aizsardzības jomā), darba organizāciju un darbiniekupienākumus avāriju un katastrofu gadījumos, kā arī objekta civilās aizsardzības formējumu (vienību,grupu) struktūru un pienākumus;36.2. norādot objektā ierīkotās trauksmes izziņošanas ierīces vai iekārtas, kas samazina rūpnieciskāsavārijas iespējamību, ierobežo vai samazina šādas avārijas seku izplatību, īsi raksturojot apstākļus,kādos šīs ierīces vai iekārtas paredzēts izmantot;36.3. aprakstot objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, norādot trauksmes signālus, kā arīobjekta darbinieku un apdraudētajā zonā esošo cilvēku brīdināšanu par draudiem, informācijassniegšanu par aizsardzības pasākumiem un evakuācijas kārtību;36.4. norādot svarīgākos pasākumus, kas jāveic tiešu rūpnieciskās avārijas draudu un rūpnieciskāsavārijas vai katastrofas gadījumā;36.5. aprakstot objektā un ārpus objekta iesaistāmos resursus un materiālās rezerves;36.6. norādot sadarbības kārtību ar glābšanas dienesta struktūrvienībām un citiem avārijasdienestiem.37. Drošības pārskatā sniedz īsu kopsavilkumu par objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu,iesaistāmajiem resursiem, plānotajiem un veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiempasākumiem, par kuriem nepieciešama informācija, sastādot objekta civilās aizsardzības plānu.38. Drošības pārskatā sniegtā informācija jādara zināma darbiniekiem. Drošības pārskats jāglabāviegli pieejamā vietā, lai tas kopā ar objekta civilās aizsardzības plānu būtu pieejams glābšanasdienestam, citiem operatīvajiem un avārijas dienestiem un objekta civilās aizsardzības formējumiem(vienībām, grupām) rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā.V. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskataiesniegšanas un izvērtēšanas kārtība39. Atbildīgā persona paraksta un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā:39.1. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms objektaekspluatācijas sākšanas vai šo noteikumu 14.punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas;

39.2. drošības pārskatu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas vai šonoteikumu 15.punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas.40. Lai izvērtētu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, Vides pārraudzībasvalsts birojs izveido riska izvērtējuma komisiju (turpmāk - komisija). Komisijas sastāvā ir pārstāvji noVides ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Iekšlietuministrijas vai to padotībā esošajām iestādēm, kā arī attiecīgo pašvaldību pārstāvji.(Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221)41. Ja nepieciešams, komisija pirms rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošībaspārskata izskatīšanas:41.1. pieaicina ekspertus rūpniecisko avāriju novēršanas programmas, drošības pārskata vai atsevišķuto daļu izvērtēšanai, lai pārbaudītu attiecīgajā dokumentā ietvertās informācijas atbilstību faktiskajamstāvoklim objektā, un pieprasa, lai atbildīgā persona sniedz ekspertiem visu nepieciešamo informācijuun atļauj iepazīties ar stāvokli objektā, ņemt paraugus un veikt iekārtu darbības un paredzēto riskasamazināšanas pasākumu novērtējumu;41.2. ierosina Valsts vides dienestam, glābšanas dienestam, Valsts darba inspekcijai, Patērētājutiesību aizsardzības centram vai Veselības inspekcijai atbilstoši kompetencei veikt objekta kontroli unnovērtēt rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā vai atsevišķās to daļāsietvertās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā.(Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221; MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1180)42. Eksperti komisijas norādītajā termiņā sagatavo atzinumu par rūpniecisko avāriju novēršanasprogrammu, drošības pārskatu vai stāvokli objektā, kurā iekļauj:42.1. izvērtējumā lietotos kritērijus un metodes, kā arī to izvēles pamatojumu;42.2. secinājumus un to pamatojumu.43. Izvērtējot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, komisija:43.1.divu mēnešu laikā pēc rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskataiesniegšanas izskata programmas vai drošības pārskata atbilstību šo noteikumu prasībām;43.2. analizē, vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā iekļautie pasākuminodrošina pietiekamu drošību cilvēkam un videi;43.3. pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju, ja iesniegtie dokumenti nesatur visunepieciešamo informāciju, vai lemj par papildu ekspertīzes vai pārbaudes nepieciešamību;43.4. izskata ekspertu sagatavotos atzinumus un izvērtē sabiedriskajā apspriešanā rakstiski fiksētosviedokļus;43.5. izstrādā priekšlikumus par papildu pasākumiem, kas novērstu rūpniecisko avāriju vaisamazinātu tās kaitīgās sekas cilvēkam vai videi un kuri atbildīgajai personai jāiekļauj rūpnieciskoavāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā;43.6. sagatavo ieteikumus Vides pārraudzības valsts birojam lēmuma pieņemšanai;43.7. iesaka glābšanas dienestam neizstrādāt ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, ja drošībaspārskatā ietvertā informācija norāda, ka rūpnieciskās avārijas gadījumā netiks apdraudēta vide vaicilvēki ārpus objekta teritorijas.44. Vides pārraudzības valsts birojs, ņemot vērā komisijas ieteikumus, pieņem lēmumu un triju nedēļulaikā pēc šo ieteikumu saņemšanas:44.1. veic vienu no šādām darbībām:

44.1.1. sagatavo atzinumu un rakstiski informē atbildīgo personu par to, ka rūpniecisko avārijunovēršanas programma vai drošības pārskats ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu prasībām unobjektu var sākt ekspluatēt vai turpināt ekspluatēt bez papildu nosacījumiem, ievērojot rūpnieciskoavāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā paredzētos pasākumus;44.1.2. uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus vai papildinājumus rūpniecisko avārijunovēršanas programmā vai drošības pārskatā, norādot šo darbu veikšanas termiņus, vai arī uzdodveikt papildu pasākumus, kas samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu drošībucilvēkam un videi, un vienlaikus atļauj vai aizliedz sākt plānoto ražotnes vai objekta ekspluatāciju;44.1.3. uzdod atbildīgajai personai izstrādāt jaunu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vaidrošības pārskatu, kas atbilstu šo noteikumu prasībām, kā arī nosaka termiņus, kuros atbildīgajaipersonai jāveic papildu pasākumi, kas samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu cilvēkaun vides drošību, un vienlaikus aizliedz sākt plānoto ražotnes vai objekta ekspluatāciju;44.2. informē Valsts vides dienestu, Valsts darba inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru unglābšanas dienestu par ražotnēm vai objektiem, kuru atbildīgajām personām piemēro šo noteikumu44.1.2. vai 44.1.3.apakšpunktā minētos nosacījumus, un šo uzņēmumu vai objektu radītajiemdraudiem cilvēkam vai videi, lai Valsts vides dienests, Valsts darba inspekcija, Patērētāju tiesībuaizsardzības centrs vai glābšanas dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemtu parnepieciešamību apturēt attiecīgās ražotnes vai objekta darbību.(Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221; MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1180)45. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.VI. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskataprecizēšanas un papildināšanas kārtība46. Atbildīgā persona šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz reģionālajā videspārvaldē iesniegumu. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dienas, kad objektāparedzēts:46.1. sākt ražot, pārstrādāt, lietot vai uzglabāt bīstamo vielu, kura nav minēta iepriekš iesniegtajāiesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, tādā daudzumā, kas irvienāds ar 2 % no šo noteikumu 1.pielikumā norādītā attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzumavai lielāks par 2 % no šo noteikumu 1.pielikumā norādītā attiecīgās vielas mazākā kvalificējošādaudzuma;46.2. veikt iepriekš iesniegtajā iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošībaspārskatā neparedzētas darbības ar bīstamajām vielām;46.3. veikt pārmaiņas būvēs, iekārtās vai tehnoloģiskajā procesā, kurā izmanto bīstamās vielas, ja tāsvar palielināt rūpniecisko avāriju radīto risku;46.4. palielināt vienas vai vairāku bīstamo vielu daudzumu objektā vairāk nekā par 10 % no iepriekšiesniegtajā iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā norādītāmaksimālā daudzuma;46.5. mainīt vienas vai vairāku bīstamo vielu agregātstāvokli vairāk nekā par 10 % no iepriekšiesniegtajā iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā norādītāmaksimālā daudzuma;46.6. veikt pārmaiņas drošības sistēmā vai citas pārmaiņas objekta darbībā, ja tās var palielinātrūpniecisko avāriju radīto risku.(MK 25.03.2008. noteikumu Nr.221 redakcijā)

47. Reģionālā vides pārvalde šo noteikumu II nodaļā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un, janepieciešams, uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanasprogrammā vai drošības pārskatā.48. Atbildīgā persona izvērtē rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un, janepieciešams, to precizē vai papildina, kā arī uzreiz pēc precizēšanas vai papildināšanas iesniedz Videspārraudzības valsts birojā:48.1. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, ja reģionālā vides pārvaldesaskaņā ar šo noteikumu 47.punktu ir uzdevusi atbildīgajai personai izdarīt grozījumus rūpnieciskoavāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā;48.2. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu pēc atbildīgās personasiniciatīvas vai Vides pārraudzības valsts biroja prasības, ja tā pamatota ar jauniem faktiem (arīnotikušo avāriju datu analīzi), konstatēto domino efektu vai jaunu tehnisko informāciju par drošībasnodrošinājumu;48.3. drošības pārskatu atkārtoti - ne retāk kā reizi piecos gados.(Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221)49. Precizēto rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu izvērtē šo noteikumuVnodaļā noteiktajā kārtībā.VII. Domino efekta novērtēšana un prasības objektiem, kuri var izraisīt dominoefektu vai kurus tas var ietekmēt50. Vides pārraudzības valsts birojs, izmantojot iesniegumos, rūpniecisko avāriju novēršanasprogrammās un drošības pārskatos sniegto informāciju vai citu informāciju un, ja nepieciešams,pieaicinot ekspertus, nosaka objektus vai objektu grupas, kas var izraisīt domino efektu - divu vaivairāku objektu savstarpēju nevēlamu ietekmi, kas palielina rūpnieciskās avārijas iespējamību vaipadara smagākas avārijas sekas, saistībā ar:50.1. bīstamajām vielām, kas atrodas objektos, to īpašībām, agregātstāvokli un daudzumu;50.2. tehnoloģisko iekārtu, aprīkojuma vai tehnoloģisko procesu parametriem;50.3. šo objektu vai tehnoloģisko iekārtu izvietojumu;50.4. ārējiem riska avotiem.51. Vides pārraudzības valsts birojs informāciju par domino efektu sniedz reģionālajām videspārvaldēm, glābšanas dienestam, to objektu atbildīgajām personām, kuri var izraisīt domino efektuvai kurus tas var ietekmēt, kā arī attiecīgajām pašvaldībām.52. Ja objekti var izraisīt domino efektu vai tos var ietekmēt domino efekts, šo objektu atbildīgāspersonas:52.1. mēneša laikā pēc Vides pārraudzības valsts biroja sniegtās informācijas saņemšanas vienojaspar kārtību, kādā veicama savstarpējā informācijas apmaiņa nevēlamu notikumu vai rūpnieciskāsavārijas gadījumā;52.2. izstrādājot vai papildinot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu unobjekta civilās aizsardzības plānu, kā arī organizējot drošības sistēmu, ņem vērā iespējamorūpniecisko avāriju kopējo bīstamību un risku, kā arī šādas rūpnieciskās avārijas kopējo sekusmagumu un izplatību;52.3. plānojot rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus, paredz pasākumus domino efektasamazināšanai;

52.4. sniedz informāciju glābšanas dienestam, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai, norādotgalvenos faktorus un apstākļus, kas izraisa vai veicina domino efektu, informāciju par domino efektu,kā arī rūpniecisko avāriju kopējās bīstamības un riska raksturojumu.VIII. Prasības objektu un to apkārtnes teritoriju plānošanai un objektunorādīšanai teritoriju plānojumos53. Objekti, uz kuriem attiecas šie noteikumi, ir paaugstināta riska objekti. Šos objektus norādateritoriju plānojumos.54. Lai nodrošinātu nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritoriju noteikšanu, iezīmēšanu kartēs unaktualizāciju nacionāla līmeņa teritorijas plānojumā, Vides pārraudzības valsts birojs regulāri informēReģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par objektiem, kuriem jāizstrādā drošības pārskati,un teritoriju, kuru var ietekmēt šajos objektos iespējamās rūpnieciskās avārijas vai to izraisītaisdomino efekts.55. Vides pārraudzības valsts birojs sniedz:55.1. informāciju attiecīgajām pašvaldībām par objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, unteritorijām, kuras var ietekmēt šajos objektos iespējamās rūpnieciskās avārijas vai to izraisītaisdomino efekts;55.2. ieteikumus par ierobežojumiem teritoriju izmantošanā, attālumiem starp objektu un dzīvojamoēku apbūves teritorijām vai citām teritorijām un citiem riska samazināšanas pasākumiem, kas ieteiktipēc izvērtēšanas vai paredzēti drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā.56. Ņemot vērā normatīvo aktu prasības un Vides pārraudzības valsts biroja ieteikumus, visu līmeņuteritoriju plānojumos paredz riska samazināšanas pasākumus, kā arī plāno drošu attālumu:56.1. starp objektiem;56.2. starp objektu un dzīvojamo vai sabiedrisko ēku apbūves teritorijām, kurās atrodas vai teritorijasplānojumā paredzēts izvietot attiecīgi dzīvojamās vai sabiedriskās ēkas, kā arī starp objektu unteritorijām ar intensīvu cilvēku kustību (piemēram, autostacijām, dzelzceļa stacijām vai pasažieruostām);56.3. starp objektu un būvēm vai citiem objektiem, kas var veicināt rūpnieciskās avārijas vai dominoefekta rašanos vai padarīt smagākas rūpnieciskās avārijas sekas (piemēram, degvielas uzpildesstaciju, dzelzceļu, pa kuru pārvadā bīstamās kravas);56.4. starp objektu un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un vides un dabasresursu aizsardzības aizsargjoslām;56.5. citos gadījumos, ja saistībā ar objektu bīstamību un izvietojumu nepieciešams noteiktierobežojumus teritoriju izmantošanā.57. Plānojot drošus attālumus un citus riska samazināšanas pasākumus, teritorijas plānojumā ņemvērā:57.1. iespējamās rūpnieciskās avārijas raksturojumu (tai skaitā rūpnieciskās avārijas iespējamību untās seku aptuveno apjomu);57.2. teritoriju, kurā nepieciešams veikt pasākumus aizsardzībai pret rūpnieciskajām avārijām;57.3. nepieciešamību teritorijā, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija vai domino efekts, izveidotaizsargjoslu vai noteikt citus teritorijas izmantošanas ierobežojumus, kas samazina rūpnieciskās

avārijas risku cilvēkam un videi, ja šo risku nav iespējams novērst, veicot citus riska samazināšanaspasākumus.58. Lai samazinātu rūpnieciskās avārijas risku cilvēkam un videi, visu līmeņu teritoriju plānojumosplānoto vai esošo objektu tuvumā nosaka ierobežojumus teritoriju izmantošanā attiecībā uz:58.1. dzīvojamo ēku apbūves teritoriju plānošanu vai paplašināšanu, vai esošās apbūves blīvumapalielināšanu;58.2. mācību, veselības aprūpes, sabiedrisko iestāžu un citu iestāžu vai uzņēmumu ar intensīvucilvēku kustību (piemēram, banku, tiesu, tirdzniecības uzņēmumu) teritoriju plānošanu;58.3. kultūrvides, atpūtas un tūrisma pakalpojumu un mītņu teritoriju plānošanu;58.4. lidostu, ostu, šķirotavu, autoceļu, dzelzceļu vai ūdensceļu plānošanu;58.5. transporta vai pārkraušanas intensitātes palielināšanu, jaunu bīstamo kravu pārvadājumumaršrutu vai to intensitātes palielināšanas plānošanu;58.6. bīstamo vielu transportēšanas cauruļvadu iekārtu (arī sūkņu staciju) plānošanu;58.7. citu objektu plānošanu vai citādu teritoriju izmantošanu, vai izmantošanas plānošanu, ja tās dēļvar palielināties rūpnieciskās avārijas vai domino efekta iespējamība vai kļūt smagākas šādas avārijassekas.59. Atbildīgā persona, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, paredz objekta teritorijas plānošanaspasākumus, kas nodrošina iespēju novērst rūpnieciskās avārijas vai samazināt šādu avāriju risku vaiietekmi uz cilvēku vai vidi:59.1. projektējot objektu vai plānojot objekta izvietojumu, kā arī plānojot pārmaiņas objektā;59.2. izstrādājot, precizējot vai papildinot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošībaspārskatu;59.3. ja esošā objekta apkārtnē atrodas blīvi apdzīvotas vai citādi intensīvi izmantotas teritorijas untādēļ nav iespējams noteikt teritorijas izmantošanas ierobežojumus, kas nodrošinātu iespējusamazināt rūpniecisko avāriju ietekmi uz cilvēku vai vidi, vai noteiktie teritorijas izmantošanasierobežojumi ir nepietiekami un rūpnieciskā avārija objektā var apdraudēt cilvēku dzīvību ārpusobjekta, objekta atbildīgā persona veic tādus tehniskos pasākumus, kas nodrošinātu rūpnieciskoavāriju novēršanu vai šādu avāriju riska vai ietekmes uz cilvēku vai vidi samazināšanu.60. Visu veidu teritoriju plānojumu sabiedriskās apspriešanas gaitā apspriešanas organizētāji uzaicinaattiecīgus speciālistus, kas nodrošina skaidrojumu par rūpniecisko avāriju risku, ko izraisa objekti, uzkuriem attiecas šo noteikumu prasības. Atbildīgā persona nodrošina attiecīgo speciālistu piedalīšanossabiedriskajā apspriešanā un skaidrojumu par tās pārvaldījumā esošā objekta izraisīto rūpnieciskoavāriju risku. Vides pārraudzības valsts birojs nodrošina skaidrojumu par rūpniecisko avāriju riskubūtību (rūpnieciskās avārijas iespējamo ietekmi uz vidi vai cilvēka dzīvību vai veselību).IX. Objekta civilās aizsardzības plāns61. Atbildīgā persona izstrādā objekta civilās aizsardzības plānu, kurā iekļauj informāciju par atbildīgodarbinieku noteikšanu civilās aizsardzības jautājumos, civilās aizsardzības formējumu izveidi un togatavības nodrošināšanu, objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, darbinieku apmācību civilāsaizsardzības jautājumos, rīcībā esošajiem resursiem, kas nepieciešami rūpnieciskās avārijas vaikatastrofas gadījumiem, kā arī par plānotajiem un veiktajiem preventīvajiem pasākumiem un gatavībureaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā,lai likvidētu vai ierobežotu rūpnieciskās avārijas vai katastrofas objekta teritorijā un samazinātu toietekmi uz cilvēkiem, īpašumu un vidi.

62. Atbildīgā persona iepazīstina objekta darbiniekus ar civilās aizsardzības plānu.63. Izstrādājot objekta civilās aizsardzības plānu, atbildīgā persona ņem vērā:63.1. informāciju, kas iegūta, izvērtējot objektu no cilvēka drošības un vides aizsardzības viedokļa, kāarī veicot rūpniecisko avāriju risku izvērtējumu;63.2. glābšanas dienesta priekšlikumus:63.2.1. par objekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamajiem preventīvajiem, reaģēšanas un sekulikvidēšanas pasākumiem, rīcību rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā, iesaistāmajiemresursiem un prasībām objekta civilās aizsardzības formējumu (vienību, grupu) gatavībasnodrošināšanai atkarībā no objekta un apkārtnē izvietoto objektu bīstamības;63.2.2. attiecībā uz objekta civilās aizsardzības formējumu (vienību, grupu) sadarbību ar glābšanasdienestu rūpniecisko avāriju vai katastrofu gadījumos;63.2.3. attiecībā uz citu informāciju par objektu, kas nepieciešama glābšanas dienestam unattiecīgajai pašvaldībai, lai izstrādātu ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu un nodrošinātu sadarbībuun savstarpēju palīdzību, un kas jānorāda objekta civilās aizsardzības plānā;63.3. objekta darbinieku ieteikumus par objekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamajiempasākumiem un šī plāna īstenošanu rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā;63.4. citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas reglamentē darbības vai rīcību nevēlamunotikumu, negadījumu vai rūpniecisko avāriju vai katastrofu gadījumos.64. Atbildīgā persona objekta civilās aizsardzības plānā paredz pasākumus, kas:64.1. nodrošina nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju ierobežošanu, kontroli un likvidēšanuobjekta teritorijā, kā arī samazina nevēlamā notikuma vai avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;64.2. saistīti ar cilvēku un vides aizsardzību objekta teritorijā rūpnieciskās avārijas gadījumā;64.3. nodrošina pirmo palīdzību un neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja rūpnieciskajā avārijā ircietuši cilvēki;64.4. nepieļauj vai aizkavē rūpnieciskās avārijas seku izplatīšanos ārpus objekta teritorijas;64.5. nodrošina iedzīvotāju brīdināšanu un savlaicīgu informācijas sniegšanu valsts institūcijām,sabiedrībai un pašvaldībām apdraudētajā teritorijā;64.6. nodrošina piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, lai likvidētu rūpnieciskāsavārijas iedarbību uz cilvēkiem vai vidi.65. Objekta civilās aizsardzības plānā norāda:65.1. personas, kas pieņem lēmumu par objekta civilās aizsardzības plāna īstenošanas sākšanu,rīcības koordinēšanu, avārijas bīstamības un seku samazināšanas pasākumu vadīšanu objektānevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā un kas ir atbildīgas par sekulikvidēšanas pasākumu veikšanu pēc rūpnieciskās avārijas;65.2. personas, kas ir atbildīgas par sakariem ar glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām,pašvaldībām un avārijas dienestiem ikdienā un sadarbību ar minētajām institūcijām, pašvaldībām undienestiem nevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā;65.3. aprakstu par rīcību nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas nevēlamo seku apjoma vaismaguma samazināšanai vai ierobežošanai un stāvokļa kontrolei (norādot iekārtas, kas jāsargā vaijāglābj no rūpnieciskās avārijas ietekmes, kā arī avārijas izejas, pulcēšanās vietas, evakuācijas ceļusun tehnoloģisko procesu vai ražotņu apstādināšanas kārtību);65.4. pasākumus, kas samazina risku darbiniekiem darba vietā un citām personām, kas atrodasobjekta teritorijā:65.4.1. brīdināšanu par draudiem, informēšanu par rīcību avārijas vai katastrofas gadījumā unveicamajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī turpmāko informēšanu;

65.4.2. aprakstu par darbinieku darbību pēc brīdinājuma saņemšanas;65.4.3. drošības pasākumus darbiniekiem un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā;65.4.4. pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pasākumus cietušajiem;65.5. resursu (arī materiālo rezervju, signalizācijas, citu drošības iekārtu, atbilstoši apmācītudarbinieku un citu pieejamo resursu) raksturojumu, norādot:65.5.1. resursus, kas pieejami ražotnē un objektā;65.5.2. resursus, kurus paredzēts piegādāt no citiem komersantiem saskaņā ar savstarpējāspalīdzības un sadarbības vienošanos, kā arī laiku, kādā ir iespējams saņemt attiecīgos resursus;65.6. laiku, kādā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas glābšanas dienests un citi avārijas dienestivar ierasties rūpnieciskās avārijas vietā.66. Objekta civilās aizsardzības plānā sniedz īsu kopsavilkumu par iespējamo rūpniecisko avārijuattīstības variantiem un šādu avāriju kopējo seku smagumu un izplatību.67. Objekta civilās aizsardzības plānā sniedz brīdināšanas pasākumu sistēmas raksturojumu, norādot:67.1. ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēmas, iedzīvotāju apziņošanas untrauksmes sistēmas, kā arī sakaru sistēmas aprakstu, norādot kārtību un veidu, kādā atbildīgāpersona par rūpniecisko avāriju vai tiešiem rūpnieciskās avārijas draudiem brīdina iedzīvotājus,glābšanas dienestu, attiecīgās pašvaldības un citas institūcijas;67.2. kārtību, kādā reģistrē nevēlamus notikumus, nelaimes gadījumus vai tiešus rūpnieciskāsavārijas draudus;67.3. informāciju, ko iekļauj sākotnējā brīdinājumā, un kārtību, kādā atbildīgā persona sniedzturpmāko informāciju, kā arī detalizētāku informāciju, tiklīdz tā kļūst pieejama.68. Atbildīgā persona objekta civilās aizsardzības plānā norāda kārtību, kādā notiek darbiniekuteorētiskā un praktiskā apmācība pasākumiem, kurus paredzēts veikt:68.1. nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas, vai katastrofas gadījumā ražotnes vai objektateritorijā;68.2. rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā ārpus objekta teritorijas, īstenojot sadarbības unsavstarpējās palīdzības plānus ar glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām vai avārijas dienestiem.69. Objekta civilās aizsardzības plānā norāda pasākumus un kārtību, kādā sniedzama palīdzībaglābšanas dienestam un veicamas darbības ārpus objekta teritorijas rūpnieciskās avārijas bīstamībasvai seku samazināšanai.70. Atbildīgā persona sniedz glābšanas dienestam informāciju par objektu, kas nepieciešama, laiglābšanas dienests kopīgi ar attiecīgo pašvaldību izstrādātu ārpusobjekta civilās aizsardzības plānurīcībai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā, kā arī paredzētu un nodrošinātu sadarbību unsavstarpējo palīdzību ar objekta civilās aizsardzības formējumiem (vienībām, grupām) rūpnieciskoavāriju vai katastrofu gadījumos.X. Objekta civilās aizsardzības plāna izvērtēšanas kārtība un ārpusobjekta civilāsaizsardzības plāna izstrādāšanas kārtība71. Objekta civilās aizsardzības plānu kopā ar nepieciešamo papildinformāciju atbildīgā personaiesniedz glābšanas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms objektaekspluatācijas sākšanas vai šo noteikumu 15.punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas.

72. Glābšanas dienests:72.1. kopīgi ar attiecīgo pašvaldību vai pašvaldībām izvērtē objekta civilās aizsardzības plānu mēnešalaikā pēc tā saņemšanas;72.2. informē Vides pārraudzības valsts biroju un attiecīgās pašvaldības, ja, pamatojoties uz riskaizvērtējuma komisijas ieteikumu, netiek izstrādāts ārpusobjekta civilās aizsardzības plāns;72.3. organizē un vada ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanu, nosakot valsts institūcijuun pašvaldību pienākumus, materiālās rezerves un citus resursus, kas paredzēti neatliekamāmdarbībām un pasākumiem, lai ierobežotu vai likvidētu rūpnieciskās avārijas un samazinātu šo avārijuietekmi uz cilvēkiem un vidi ārpus objekta teritorijas;72.4. triju mēnešu laikā pēc objekta civilās aizsardzības plāna izvērtēšanas izstrādā ārpusobjektacivilās aizsardzības plānu, kas ir republikas pilsētas vai rajona civilās aizsardzības plāna sastāvdaļa.73. Izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu, kā arī organizējot ārpusobjekta civilās aizsardzībasplāna izstrādi, attiecīgā glābšanas dienesta teritoriālā struktūrvienība pieaicina (ja nepieciešams):73.1. Katastrofu medicīnas centra reģionālo koordinatoru, kas izvērtē ar rūpniecisko avāriju riskusaistītos veselības aizsardzības un medicīniskos jautājumus un nodrošina neatliekamās medicīniskāspalīdzības sniegšanas plānošanu;73.2. (svītrots ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1180);73.3. attiecīgo pašvaldību pārstāvjus, kas risina ar rūpniecisko avāriju risku saistīto pašvaldībasiedzīvotāju un strādājošo drošības jautājumus (piemēram, evakuācijas nodrošināšanu);73.4. attiecīgās reģionālās vides pārvaldes pārstāvi, kas izvērtē paredzētos vides aizsardzībaspasākumus;73.5. ekspertus.74. Izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu un ņemot vērā citu valsts institūciju un ekspertuviedokļus, glābšanas dienests kopīgi ar attiecīgo pašvaldību:74.1. izskata bīstamo vielu iespējamos izplatīšanās ceļus un iedarbību uz cilvēku vai vidi, plānotoavārijgatavību un civilās aizsardzības sistēmas darbību, materiālās rezerves un citus resursus, videsaizsardzības, sprādziendrošības, ugunsdrošības, evakuācijas un citus jautājumus, kas saistīti ar rīcībasplānošanu rūpniecisko avāriju un katastrofu gadījumos;74.2. pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju, ja iesniegtie dokumenti nesatur visunepieciešamo informāciju;74.3. sniedz priekšlikumus par papildu pasākumiem, kas nepieciešami, lai novērstu rūpnieciskoavāriju vai samazinātu tās kaitīgo seku iedarbību uz cilvēkiem vai vidi, un kas atbildīgajai personaijāiekļauj objekta civilās aizsardzības plānā.75. Glābšanas dienests pieņem vienu no šādiem lēmumiem:75.1. objekta civilās aizsardzības plāns ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu prasībām, un objektaekspluatāciju var sākt vai turpināt bez papildu nosacījumiem;75.2. objekta ekspluatāciju var sākt vai turpināt, bet objekta civilās aizsardzības plānā nepieciešamsizdarīt attiecīgus labojumus, grozījumus vai papildinājumus;75.3. lai varētu sākt vai turpināt objekta ekspluatāciju, nepieciešams izdarīt labojumus vaipapildinājumus objekta civilās aizsardzības plānā vai arī jāizstrādā jauns objekta civilās aizsardzībasplāns, kas atbilst šo noteikumu prasībām, kā arī:75.3.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemj par nepieciešamību apturēt esošas ražotnesdarbību, ja ir pārkāptas ugunsdrošības un sprādzienbīstamības normas;75.3.2. informē Valsts vides dienestu un Valsts darba inspekciju par ražotnēm vai objektiem, kuruatbildīgajām personām piemēro šo noteikumu 78.3.apakšpunktā minētos nosacījumus, un šo ražotņu

vai objektu radītajiem draudiem cilvēkiem vai videi, lai Valsts vides dienests vai Valsts darbainspekcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemtu par nepieciešamību apturēt attiecīgās ražotnesvai objekta darbību.76. Lai novērstu informācijas dublēšanos, glābšanas dienests ārpusobjekta civilās aizsardzības plānāvar iekļaut sadaļas no dokumentiem vai citiem plāniem vai izmantot kā ārpusobjekta civilāsaizsardzības plānu atbilstoši citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām izstrādātus plānus, ja tieatbilst šiem noteikumiem.77. Glābšanas dienests ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredz:77.1. lokalizēt un likvidēt negadījumus vai rūpnieciskās avārijas, lai samazinātu nevēlamā notikumavai rūpnieciskās avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;77.2. organizēt cilvēku aizsardzību un glābšanu rūpnieciskās avārijas gadījumā;77.3. nodrošināt informācijas sniegšanu iestādēm, komersantiem, pašvaldībām un sabiedrībairūpnieciskās avārijas apdraudētajā teritorijā atbilstoši šo noteikumu XInodaļā minētajām prasībām, kāarī rūpnieciskās avārijas gadījumā.78. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā:78.1. norāda tās amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumusrūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā, kā arī tās amatpersonas, kuras pilnvarotasuzņemties vadību un koordinēt rīcību ārpus objekta teritorijas;78.2. sniedz brīdināšanas sistēmas raksturojumu, norādot:78.2.1. kārtību, kādā glābšanas dienests, pašvaldība un citas atbildīgās institūcijas saņem un sniedzbrīdinājumu vai informāciju par nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju;78.2.2. trauksmes izziņošanas kārtību un avārijas vai operatīvo dienestu izsaukšanas kārtību;78.2.3. objekta apziņošanas un trauksmes sistēmas raksturojumu;78.3. norāda ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna īstenošanai nepieciešamos resursus (tai skaitāmateriālās rezerves, darbiniekus un citus pieejamos resursus);78.4. raksturo reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus un kārtību, kādā veicamarūpnieciskās avārijas bīstamības un seku ierobežošana un samazināšana ārpus objekta teritorijas;78.5. raksturo sadarbības un savstarpējās palīdzības sistēmu reaģēšanas un seku likvidēšanasneatliekamo pasākumu veikšanai, norādot:78.5.1. kārtību, kādā glābšanas dienests, citas valsts institūcijas un pašvaldības sniedz objektadarbiniekiem palīdzību reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai objektateritorijā;78.5.2. valsts institūcijas, pašvaldību dienestus vai citus avārijas vai operatīvos dienestus uniesaistītos komersantus, kas piedalās ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna īstenošanā, un tofunkcijas;78.5.3. kārtību, kādā objekta darbinieki sniedz palīdzību glābšanas dienestam vai citām valsts vaipašvaldības institūcijām reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai ārpusobjekta teritorijas;78.6. apraksta kārtību, kādā brīdināmi iedzīvotāji par draudiem un sniedzama informācija par rīcīburūpnieciskās avārijas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem;78.7. apraksta kārtību, kādā informējami citu valstu attiecīgie dienesti rūpnieciskās avārijas gadījumā,ja iespējama avārijas pārrobežu iedarbība;78.8. norāda iespējamo laiku, kādā pēc informācijas saņemšanas glābšanas dienests un citi avārijasdienesti var ierasties rūpnieciskās avārijas vietā. Laiku nosaka, ņemot vērā glābšanas dienesta un

avārijas dienestu izvietojuma attālumu no objekta, šo dienestu tehnisko un organizatoriskonodrošinājumu un ceļu stāvokli.79. Izstrādājot ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, ņem vērā objektu izvietojumu vai ārējo faktoru(it īpaši domino efekta) iespējamo ietekmi.80. Atbildīgā persona un glābšanas dienests ne retāk kā reizi trijos gados objekta civilās aizsardzībasplānu un ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu pārbauda praktiskajās mācībās, kā arī pārskata tosun, ja nepieciešams, precizē vai papildina.81. Pārskatot objekta civilās aizsardzības plānu vai ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu pēcpraktiskajām mācībām, ņem vērā:81.1. iegūto pieredzi un izdarītos secinājumus;81.2. objektā notikušās pārmaiņas;81.3. pārmaiņas, kas notikušas valsts institūciju, pašvaldību vai avārijas dienestu funkcijās unmateriāltehniskajā nodrošinājumā;81.4. jaunākās tehniskās zināšanas vai informāciju par efektīviem pasākumiem rūpniecisko avārijuierobežošanai vai likvidēšanai;81.5. grozījumus normatīvajos aktos;81.6. citus faktorus, kas var ietekmēt minēto plānu izpildi.XI. Informēšana par aizsardzības un drošības pasākumiem82. Atbildīgā persona nodrošina sabiedrībai brīvu pieeju rūpniecisko avāriju novēršanas programmaivai drošības pārskatam, kā arī informācijai par bīstamo vielu klātbūtni objektā (bīstamo vielusarakstam).83. Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā internetā norāda, kur un kad var iepazīties aratbildīgās personas sagatavoto rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu.84. Ja rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats satur informāciju, kasatbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, Videspārraudzības valsts birojs, pamatojoties uz atbildīgās personas iesniegumu, pieņem lēmumu paratsevišķu programmas vai drošības pārskata sadaļu ierobežotu pieejamību. Šādā gadījumā atbildīgāpersona papildus izstrādā saīsinātu programmu vai drošības pārskatu, kas nesatur ierobežotaspieejamības informāciju un ir brīvi pieejams sabiedrībai.85. Nedrīkst ierobežot pieejamību šādai informācijai:85.1. bīstamo vielu fizikālās, ķīmiskās, toksikoloģiskās vai ekotoksikoloģiskās īpašības;85.2. veidi un metodes, kā bīstamo vielu padarīt nekaitīgu;85.3. informācija par bīstamās vielas kaitīgo ietekmi uz cilvēku vai vidi;85.4. informācija par drošības pasākumiem, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamajām vielām;85.5. informācija par pirmo palīdzību un neatliekamajiem pasākumiem, kas jāveic, ja notikusisaindēšanās ar bīstamo vielu, izcēlies ugunsgrēks vai noticis cits nevēlams notikums vai nelaimesgadījums.86. Pirms drošības pārskata un objekta civilās aizsardzības plāna iesniegšanas atbildīgā personavismaz 10 dienas pirms informācijas sniegšanas sabiedrībai publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kāarī vismaz vienā vietējā laikrakstā paziņojumu, kurā norāda:

86.1. kur un kad var iepazīties ar drošības pārskatu;86.2. kad notiks drošības pārskata un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana;86.3. termiņu, līdz kuram sabiedrība var iesniegt atbildīgajai personai un glābšanas dienestamjautājumus vai ierosinājumus par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu.87. Atbildīgā persona nodrošina drošības pārskata un objekta civilās aizsardzības plāna sabiedriskoapspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā.88. Atbildīgā persona drošības pārskata un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna sabiedriskajāapspriešanā sniedz sabiedrībai šādu informāciju:88.1. komersanta un objekta adresi un ziņas par tā īpašnieku vai īpašniekiem, kam pieder vismaz 5%no kapitālsabiedrības pamatkapitāla, un atbildīgo personu;88.2. ziņas par informācijas sniedzēju, norādot amatu;88.3. objekta vai iekārtu darbību izklāstu;88.4. šādas ziņas par bīstamajām vielām, kas atrodas objektā un var izraisīt rūpniecisko avāriju:88.4.1. vielu klasifikācija, nosaukumi vai piederība pie noteiktas bīstamības klases atbilstoši šonoteikumu 1.pielikumam;88.4.2. vielu bīstamības raksturojums, norādot svarīgākos simptomus un sekas, ko izraisa vielasiedarbība;88.5. informāciju par rūpnieciskās avārijas bīstamību un riska faktoriem, kā arī rūpnieciskās avārijasiespējamo ietekmi uz cilvēka veselību, dzīvību, īpašumu un vidi;88.6. informāciju par to, kā brīdinās un informēs par rūpniecisko avāriju un kā jārīkojas un jāizturasiedzīvotājiem, kuri var tikt ietekmēti šādā avārijā;88.7. pārskatu par objekta civilās aizsardzības plānu un materiāltehniskajām rezervēm objektā;88.8. apskatu par operatīvo sakaru sistēmu un sadarbību ar glābšanas dienestu un citiemoperatīvajiem dienestiem avāriju vai katastrofu gadījumos;88.9. pārskatu par neatliekamajiem pasākumiem objektā rūpniecisko avāriju gadījumos;88.10. ziņas par to, kur var iegūt papildinformāciju;88.11. apstiprinājumu, ka ražotnei vai objektam piemēro normatīvos aktus par rūpniecisko avārijuriska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, kā arī apstiprinājumu, ka atbildīgāpersona ir iesniegusi iesniegumu attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē.(Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221)89. Atbildīgā persona nodrošina sabiedrībai iespēju izteikt viedokli par:89.1. drošības un aizsardzības pasākumiem, kurus saskaņā ar drošības pārskatu vai objekta civilāsaizsardzības plānu paredzēts īstenot rūpnieciskās avārijas laikā;89.2. objekta darbību vai darbības paplašināšanu un drošības sistēmas organizēšanu objektā.90. Sabiedriskās apspriešanas laikā glābšanas dienests:90.1. informē sabiedrību par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredzētajiem aizsardzības undrošības pasākumiem, kā arī par pasākumiem rūpniecisko avāriju vai to seku ierobežošanai,samazināšanai vai likvidēšanai ārpus objekta teritorijas;90.2. informē sabiedrību par paredzēto palīdzību rūpnieciskās avārijas likvidēšanai objekta teritorijā;90.3. uzklausa sabiedrības viedokli, kā arī izvērtē priekšlikumus par ārpusobjekta civilās aizsardzībasplānā paredzētajiem drošības pasākumiem.

91. Atbildīgā persona sabiedriskajā apspriešanā pieaicina pašvaldību, reģionālās vides pārvaldes, kāarī citu šajos noteikumos minēto institūciju pārstāvjus, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus unekspertus.92. Iedzīvotājus, kurus var ietekmēt rūpnieciskā avārija, atbildīgā persona nodrošina ar informatīvomateriālu, kas informē par rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā un paredzētajiem aizsardzībaspasākumiem un satur šo noteikumu 88.punktā minēto informāciju (arī gadījumos, ja sabiedrība tonepieprasa), kā arī sniedz apstiprinājumu, ka atbildīgā persona ir iesniegusi drošības pārskatu Videspārraudzības valsts birojā. Informatīvo materiālu saskaņo ar glābšanas dienestu, iesniedzot objektacivilās aizsardzības plānu. Atbildīgā persona pēc saskaņošanas ar glābšanas dienestu izplatainformatīvu materiālu sabiedrībai, nodrošinot vienu eksemplāru katrai mājsaimniecībai, iestādei unkomersantam, kuru var tieši ietekmēt rūpnieciskā avārija objektā. Atbildīgā persona informatīvomateriālu pārskata reizi trijos gados un, ja nepieciešams, precizē vai papildina.(MK 25.03.2008. noteikumu Nr.221 redakcijā)93. Atbildīgā persona šajos noteikumos paredzētajā kārtībā informē sabiedrību ne retāk kā reizi piecosgados, kā arī pēc drošības pārskata vai objekta civilās aizsardzības plāna un ārpusobjekta civilāsaizsardzības plāna pārskatīšanas vai gadījumā, ja paredzēta objekta pārveidošana.94. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā sūdzību parnepietiekamu sabiedrības informēšanu.95. Vides ministrija, pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja un glābšanas dienestasagatavoto informāciju, pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju informē:95.1. par rūpniecisko avāriju riska izvērtējuma rezultātiem un riska samazināšanas pasākumiem -kompetentās institūcijas valstīs, kuras var tikt ietekmētas rūpniecisko avāriju rezultātā;95.2. attiecīgo valstu kompetentās institūcijas, ja objekts, uz kuru attiecas šie noteikumi, atrodastuvāk par 15 km no citas valsts robežas, tomēr nevar radīt rūpnieciskās avārijas risku ārpus Latvijasteritorijas;95.3. Eiropas Kopienu komisiju:95.3.1. ja piemēro šo noteikumu 30.punktu;95.3.2. ja piemēro šo noteikumu 43.7.apakšpunktu;95.3.3. ja nepieciešams, par atbilstoši šiem noteikumiem identificētajiem objektiem, saņemtajiemiesniegumiem, rūpniecisko avāriju novēršanas programmām, izvērtētajiem drošības pārskatiem vaiobjekta civilās aizsardzības plāniem, izstrādātajiem ārpusobjekta civilās aizsardzības plāniem,veiktajām inspekcijām, sniegto informāciju, kas saistīta ar drošības un aizsardzības pasākumiem,konstatētu domino efektu, kā arī par teritoriju plānojumiem, kuros paredzēti teritoriju izmantošanasierobežojumi sakarā ar esošo objektu izvietojumu vai ierobežojumi jaunu objektu būvniecībai;95.3.4. par atbilstoši šiem noteikumiem identificētajiem objektiem, norādot atbildīgās personas vārduun uzvārdu (ja atbildīgā persona ir fiziska persona), firmu, reģistrācijas numuru komercreģistrā unjuridisko adresi (ja atbildīgā persona ir juridiska persona), ražotnes īpašnieka vai īpašnieku firmu,reģistrācijas numuru komercreģistrā un juridisko adresi, ražotnes nosaukumu (ja tas atšķiras noīpašnieka firmas), ražotnes adresi un ražotnes darbības jomu vai jomas.96. Citai valstij sniegtajai informācijai jābūt pietiekamai, lai attiecīgā valsts varētu ņemt vērā objektabīstamību un risku, sagatavojot savus teritoriālos plānojumus un sastādot civilās aizsardzības plānus,kā arī informēt sabiedrību.

XII. Rīcība rūpnieciskās avārijas vai tās draudu gadījumā97. Ja notiek nevēlams notikums, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju, atbildīgā persona:97.1. nekavējoties nodrošina rūpnieciskās avārijas novēršanai paredzēto pasākumu īstenošanu;97.2. izvērtē radušos situāciju;97.3. informē attiecīgā glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību par radušos situāciju uniespējamiem draudiem;97.4. ja nepieciešams, veic citus pasākumus.98. Ja nevēlamais notikums rada tiešus rūpnieciskās avārijas draudus:98.1. atbildīgā persona nekavējoties saskaņā ar objekta civilās aizsardzības plānu:98.1.1. ziņo par to attiecīgajai glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, attiecīgajaipašvaldībai un reģionālajai vides pārvaldei, kā arī, ja nepieciešams, citām institūcijām;98.1.2 .īsteno paredzētos pasākumus, lai novērstu rūpniecisko avāriju un sagatavotos rūpnieciskāsavārijas ierobežošanai vai likvidēšanai;98.1.3. izvērtē radušos situāciju un, ja nepieciešams, veic citus pasākumus;98.2. attiecīgā glābšanas dienesta teritoriālā struktūrvienība saskaņā ar ārpusobjekta civilāsaizsardzības plānu, kā arī, izvērtējot radušos situāciju:98.2.1. īsteno pasākumus, lai sagatavotos rūpnieciskās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai;98.2.2. iesaista pašvaldības, citas institūcijas un dienestus pasākumu īstenošanā, lai sagatavotosrūpnieciskās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai;98.2.3. sniedz atbildīgajai personai palīdzību rūpnieciskās avārijas novēršanā;98.2.4. brīdina apkārtnes iedzīvotājus un citus cilvēkus, kas atrodas rūpnieciskās avārijas iespējamāsietekmes zonā, un sniedz informāciju par aizsardzības, drošības un pirmās palīdzības pasākumiem;98.2.5. ja nepieciešams, veic citus pasākumus.99. Sākoties rūpnieciskajai avārijai un rūpnieciskās avārijas laikā:99.1. atbildīgā persona nekavējoties:99.1.1. ziņo par to attiecīgajai glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, attiecīgajaipašvaldībai un reģionālajai vides pārvaldei, kā arī, ja nepieciešams, citām institūcijām;99.1.2. saskaņā ar objekta civilās aizsardzības plānu vai ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, vaipēc glābšanas dienesta amatpersonu pieprasījuma īsteno pasākumus, lai novērotu, ierobežotu vailikvidētu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās sekas;99.2. glābšanas dienests nekavējoties organizē un vada ārpusobjekta civilās aizsardzības plānaīstenošanu, kā arī īsteno pasākumus, lai ierobežotu vai likvidētu rūpniecisko avāriju vai samazinātutās sekas;99.3. citas valsts institūcijas, pašvaldības un komersanti piedalās pasākumu īstenošanā, lai ierobežotuvai likvidētu rūpniecisko avāriju, vai samazinātu tās sekas, ja tas paredzēts ārpusobjekta civilāsaizsardzības plānā vai ja to pieprasa glābšanas dienesta amatpersonas:99.3.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz informāciju par bīstamo vielu iedarbībuuz cilvēku (it īpaši par to tiešo vai tūlītējo iedarbību un simptomiem), koordinē neatliekamāsmedicīniskās palīdzības sniegšanas pasākumus, kā arī sniedz specializēto neatliekamo medicīniskopalīdzību rūpniecisko avāriju gadījumos un to seku likvidācijas laikā;99.3.2. (svītrots ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1180);99.3.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"informē par meteoroloģiskajiem apstākļiem un gatavo meteoroloģiskās prognozes;99.3.4. reģionālā vides pārvalde informē par objektā lietotajām bīstamajām vielām, kā arī par citiemobjektiem vai faktoriem objekta tuvumā, kas var padarīt smagākas rūpnieciskās avārijas sekas.(Grozīts ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1180)

100. Lai novērotu bīstamo vielu izplatību vai koncentrāciju vidē, kā arī ierobežotu bīstamo vieluiedarbību uz cilvēkiem un vidi:100.1. ja nepieciešams, rūpnieciskās avārijas tiešas iedarbības vai tiešu draudu zonā, kur jālietoindividuālās aizsardzības līdzekļi, gaisa, augsnes vai ūdens ekspresanalīzes veic vai bīstamo vieluparaugus ņem glābšanas dienests vai objekta avārijas un glābšanas darbu vienības;100.2. ja nepieciešams, ārpus rūpnieciskās avārijas tiešas iedarbības vai tiešu draudu zonas, kur navjālieto individuālās aizsardzības līdzekļi vai speciāls apģērbs, bīstamo vielu paraugus ņem objekta,attiecīgās reģionālās vides pārvaldes vai citas laboratorijas pārstāvji atbilstoši objekta vaiārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredzētajam;100.3. ja bīstamās vielas tieši neapdraud cilvēka dzīvību vai veselību, atbildīgā persona savāc unuzglabā bīstamās vielas tā, lai tās neapdraudētu cilvēka dzīvību, veselību, mantu un vidi, kā arīnogādā tās speciāli aprīkotās vietās un veic citas darbības atbilstoši tiesību aktos par atkritumuapsaimniekošanu noteiktajām prasībām.101. Ziņojot par nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju, atbildīgā persona norāda šāduinformāciju:101.1. ziņojuma sniedzēja adrese, uzvārds un amats, kā arī ziņojuma saņēmēja uzvārds un amats;101.2. ziņojuma sniegšanas laiks;101.3. notikuma vieta (rajons, pilsēta vai pašvaldība, objekta adrese) vai cita informācija, kas precizēnotikuma vietu;101.4. ziņas par nevēlamo notikumu vai rūpniecisko avāriju, norādot:101.4.1. nevēlamā notikuma vai rūpnieciskās avārijas veidu un īsu raksturojumu (piemēram,ugunsgrēks, sprādziens, bīstamo vielu noplūde gaisā, ūdenī), kā arī tā apjomu un nozīmību;101.4.2. veiktos novērojumus, mērījumus vai prognozes, kas raksturotu nevēlamo notikumu vairūpniecisko avāriju, kā arī iespējamo attīstību;101.4.3. risku, ko rūpnieciskā avārija rada objektā (piemēram, atkārtotu sprādzienu, bīstamo vielunoplūdi, darbinieku saindēšanos), un kaitīgo ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem un citiem cilvēkiem,kas atrodas objekta tuvumā, vai vidi;101.4.4. citu pieejamo informāciju (datus), kas nepieciešama, lai novērtētu rūpnieciskās avārijas sekunevēlamo ietekmi uz cilvēkiem un vidi;101.5. ziņas par avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām - to nosaukumus, bīstamās īpašības vaiklasifikāciju saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu (piemēram, toksiskas, ekotoksiskas,sprādzienbīstamas, viegli uzliesmojošas) vai CAS numurus;101.6. veiktos rūpnieciskās avārijas ierobežošanas, likvidēšanas vai seku samazināšanas pasākumusvai citus pasākumus;101.7. nepieciešamo palīdzību.(Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221)XIII. Pasākumi rūpniecisko avāriju seku un avārijas risku izvērtēšanai unsamazināšanai pēc rūpnieciskās avārijas102. Valsts vides dienests pēc rūpnieciskās avārijas izveido un vada rūpnieciskās avārijas izvērtēšanaskomisiju (turpmāk - avārijas izvērtēšanas komisija), kuras sastāvā iekļauj valsts institūciju pārstāvjus(ievērojot to kompetences sadalījumu), attiecīgās pašvaldības pārstāvi, kā arī, ja nepieciešams,ekspertus. Valsts vides dienests apkopo ziņas par ekspertiem vai institūcijām, kuras var sniegtinformāciju, ko var izmantot rūpniecisko avāriju izvērtēšanā, novēršanā vai to bīstamības un sekusamazināšanā.(MK 25.03.2008. noteikumu Nr.221 redakcijā)

103. Atbildīgā persona pēc rūpnieciskās avārijas rakstiski informē Valsts darba inspekciju un Valstsvides dienestu par:103.1. rūpnieciskās avārijas apstākļiem un iespējamiem cēloņiem;103.2. rūpnieciskajā avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām;103.3. pieejamo informāciju par rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi;103.4. veiktajiem rūpnieciskās avārijas novēršanas, ierobežošanas, seku likvidēšanas vaisamazināšanas pasākumiem;103.5. pasākumiem, kas paredzēti, lai:103.5.1. samazinātu notikušās rūpnieciskās avārijas vidēja termiņa un ilgtermiņa iedarbību un sekas;103.5.2. izpētītu šīs avārijas ilgtermiņa iedarbību un sekas;103.5.3. novērstu šādas avārijas atkārtošanās iespēju.104. Ja tiek atklāti papildu fakti, atbildīgā persona precizē un papildina informāciju, kas sniegtaatbilstoši šo noteikumu 103.punktam.105. Avārijas izvērtēšanas komisija:105.1. vāc informāciju un izvērtē rūpniecisko avāriju, lai izpētītu tās tehniskos un tehnoloģiskoscēloņus un apstākļus, kā arī objekta drošības sistēmas problēmas, kas varēja ietekmēt šādas avārijasrašanos;105.2. pamatojoties uz rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas materiāliem, izvērtē šīs avārijas apstākļus,cēloņus un sekas, kā arī rūpnieciskās avārijas seku radīto risku cilvēkiem vai videi;105.3. sagatavo rakstisku atzinumu par notikušo rūpniecisko avāriju un ieteikumus vai norādījumuspar turpmāk veicamajiem pasākumiem, lai samazinātu avārijas ilglaicīgo ietekmi uz cilvēkiem un vidiun novērstu līdzīgas rūpnieciskās avārijas.106. Rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas materiāli ir:106.1. valsts institūciju (Valsts darba inspekcijas, glābšanas dienesta, Valsts vides dienesta vaiattiecīgās reģionālās vides pārvaldes) veikto pārbaužu akti un protokoli, kas sastādīti rūpnieciskāsavārijas vietā;106.2. avārijas izvērtēšanas komisijas sanāksmju protokoli;106.3. laboratorijas pārbaudes protokoli, tehniskie aprēķini, tehniskās modelēšanas novērtējuma vaidokumentēti riska novērtējuma rezultāti, akti, ekspertu atzinumi un citi dokumenti;106.4. rūpnieciskās avārijas laikā noplūdušo bīstamo vielu, kā arī piesārņotās vides (piemēram,piesārņotās augsnes vai ūdens) paraugi;106.5. dokumentētas ziņas par dabai nodarīto kaitējumu, kā arī informācija par iespējamu turpmākovides apdraudējumu;106.6. rūpnieciskās avārijas vietas fotogrāfijas, videomateriāli, plāni un shēmas ar atzīmēm parnevēlamajiem notikumiem rūpnieciskās avārijas gaitā;106.7. meteoroloģiskās un hidroloģiskās izziņas;106.8. ziņas par cietušajiem;106.9. ziņas par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem;106.10. objekta drošības pārskats un objekta civilās aizsardzības plāns vai rūpniecisko avārijunovēršanas programma;106.11. objekta plāns un objekta vai iekārtu tehnoloģiskā procesa shēma un apraksts;106.12. inventarizācijas dati vai citas ziņas par bīstamajām vielām (daudzums, izvietojums, īpašībasun agregātstāvoklis), vai šo vielu paraugi, kā arī ziņas par bīstamajām iekārtām objektā;106.13. ziņas par drošības sistēmu objektā, tai skaitā:106.13.1. par brīdināšanas sistēmu un tehnoloģiskā procesa drošības nodrošināšanu;

106.13.2. par darbinieku apmācību, atestāciju, amatu aprakstiem un instruktāžām, to periodiskumuun saturu;106.13.3. par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu pieejamību;106.14. avārijas liecinieku rakstiski paskaidrojumi;106.15. informācija par normatīvo aktu pārkāpumiem;106.16. citi dokumenti, kas saistīti ar avārijas apstākļiem.107. Atbildīgā persona, pamatojoties uz avārijas izvērtēšanas komisijas atzinumu un ieteikumiem, kāarī valsts institūciju veikto pārbaužu aktiem un protokoliem:107.1. īsteno atjaunošanas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus, kas nepieciešami, lairūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem vai vidi samazinātu vai novērstu, tai skaitā:107.1.1. savāc rūpnieciskās avārijas laikā radušos atkritumus, atdala bīstamos atkritumus, nodrošinato drošu pagaidu uzglabāšanu un nogādā tos speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vaipagaidu uzglabāšanas vietās tā, lai tie neapdraudētu cilvēkus, vidi vai personas īpašumu;107.1.2. veic monitoringu (piemēram, ņem un analizē paraugus, veic mērījumus) un izstrādāprognozes, kas nepieciešamas, lai noteiktu vai novērtētu rūpnieciskās avārijas seku apjomu,smagumu un izplatību, kā arī šīs avārijas kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem un vidi;107.1.3. veic piesārņotās vietas sanāciju;107.1.4. veic citus pasākumus, kas nepieciešami rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai;107.2. īsteno pasākumus, kas novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanās iespēju;107.3. ja nepieciešams, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precizē un papildina rūpniecisko avārijunovēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu.108. Valsts vides dienests, pamatojoties uz atbildīgās personas iesniegto informāciju un avārijasizvērtēšanas komisijas savākto informāciju, uztur datu bāzi par Latvijas teritorijā notikušajāmrūpnieciskajām avārijām un veiktajiem pasākumiem un salīdzina šo avāriju sekas ar šo noteikumu3.pielikumā norādītajiem kritērijiem, ņemot vērā rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas rezultātus.Minētajā datu bāzē ir šāda informācija:108.1. rūpnieciskās avārijas norises datums, tās sākuma laiks, ilgums un vieta;108.2. tās ražotnes un objekta nosaukums un adrese, kurā notikusi rūpnieciskā avārija, kā arī ziņaspar objekta atbildīgo personu un īpašnieku;108.3. rūpnieciskās avārijas apstākļi, norādot iesaistītās bīstamās vielas un to tiešo iedarbību uzcilvēkiem vai vidi;108.4. veiktie rūpnieciskās avārijas ierobežošanas, likvidēšanas un seku samazināšanas pasākumi, kāarī piesardzības pasākumi;108.5. veiktie pasākumi, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanos.109. Valsts vides dienests, pamatojoties uz datu bāzē esošajiem datiem, sagatavo un pēc rūpnieciskāsavārijas izvērtēšanas sniedz Eiropas Kopienu komisijai šo noteikumu 108.punktā minēto informāciju.XIV. Objektu inspicēšana110. Pamatojoties uz iesniegto informāciju par objektiem, Valsts vides dienests izstrādā inspekcijasprogrammu, kas nodrošina visu objektu (uz kuriem attiecas šie noteikumi) regulāru kompleksopārbaudi - valsts institūciju kopīgi veiktu objekta inspicēšanu, lai pārbaudītu rūpniecisko avāriju riskasamazināšanas pasākumus (īpaši drošības sistēmas tehniskos un organizatoriskos pasākumus) unrūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā sniegtās informācijas atbilstībufaktiskajam stāvoklim objektā.

111. Inspekcijas programmā paredz, ka komplekso pārbaudi veic ne retāk kā:111.1. reizi kalendāra gadā - ikvienā objektā, kas atbilstoši šiem noteikumiem izstrādā drošībaspārskatu;111.2. reizi trijos gados - citos objektos, uz kuriem attiecas šie noteikumi.112. Esošo objektu komplekso pārbaudi veic arī tādā gadījumā, ja atbildīgā persona vēl nav iesniegusišajos noteikumos minētos dokumentus.113. Kompleksā pārbaude ietver objekta tehniskā stāvokļa, organizatorisko jautājumu (īpaši drošībassistēmas), dokumentācijas, iekārtu darbības, bīstamo vielu lietošanas un uzglabāšanas noteikumu,ugunsdrošības noteikumu ievērošanas, avārijgatavības, darba drošības un aizsardzības (tai skaitābīstamo iekārtu drošas lietošanas), vides un civilās aizsardzības prasību ievērošanas un atbildīgāspersonas veiktā monitoringa pārbaudi.114. Lai veiktu komplekso pārbaudi, Valsts vides dienests izveido un vada inspekcijas komisiju,pieaicinot glābšanas dienesta, Valsts darba inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra,attiecīgās reģionālās vides pārvaldes un pašvaldības pārstāvjus, kā arī, ja nepieciešams, ekspertus.(Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221; MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1180)115. Inspekcijas komisija objektā pārbauda:115.1. vai atbildīgā persona veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu rūpniecisko avāriju, betrūpnieciskās avārijas gadījumā - ierobežotu vai samazinātu tās sekas;115.2. drošības sistēmas darbību (arī to, vai objektā ir nepieciešamie darbinieki un materiāltehniskielīdzekļi rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai un tās ietekmes uz cilvēkiem un vidi samazināšanaiobjekta teritorijā un ārpus objekta teritorijas);115.3. drošības pārskatā, rūpnieciskās avārijas novēršanas programmā vai citos dokumentos, kasminēti šajos noteikumos, norādīto datu vai informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim;115.4. vai atbildīgā persona veic visus pasākumus, kas atbilstoši šiem noteikumiem nepieciešamirūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai vai rūpnieciskās avārijas atkārtošanās iespēju novēršanai (ja irbijusi rūpnieciskā avārija);115.5. informācijas pieejamību sabiedrībai atbilstoši šiem noteikumiem.116. Sākoties objekta kompleksajai pārbaudei, atbildīgā persona nekavējoties izsniedz inspekcijaskomisijai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilāsaizsardzības plānu vai citus dokumentus, kas minēti šajos noteikumos, un pamato ražotnes vaiobjekta drošības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām, norādot veiktos un plānotos pasākumus,lai novērstu rūpniecisko avāriju, bet rūpnieciskās avārijas gadījumā - ierobežotu vai samazinātu tāssekas.(MK 25.03.2008. noteikumu Nr.221 redakcijā)117. Lai pārbaudītu drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā norādītāsinformācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim, inspekcijas komisijas locekļiem ir tiesības ņemtparaugus vai veikt iekārtu darbības novērtējumu.118. Par veikto iekārtu darbības novērtējumu vai paraugu ņemšanu un testēšanu inspekcijas komisijasagatavo rakstisku pārskatu, ja nepieciešams, pievienojot aprēķinus, iekārtu parametrus, bīstamāsvielas analīzes metodes raksturojumu un tās izvēles pamatojumu, kā arī secinājumus un topamatojumu.

119. Ja inspekcijas komisija konstatē, ka atbildīgās personas iesniegtie dokumenti neatspoguļofaktisko stāvokli un ir iespējama rūpnieciskā avārija ar smagākām sekām vai ir lielāka šādas avārijasizraisīšanās iespējamība, nekā norādīts iesniegtajā dokumentācijā, tā pieprasa atbildīgajai personaipapildinformāciju par:119.1. šādas rūpnieciskās avārijas (rūpnieciskās avārijas ar smagākām sekām vai lielāku smagākāsrūpnieciskās avārijas izraisīšanās iespējamību) izraisīšanās iespējamību un sekām;119.2. bīstamajām vielām, to īpašībām, agregātstāvokļiem, izvietojumu un citiem faktoriem, kas navņemti vērā un kas var izraisīt šādu rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;119.3. drošības sistēmas stāvokli objektā;119.4. objekta avārijgatavību un drošības sistēmas darbību rūpnieciskās avārijas gadījumā.120. Valsts vides dienests par katru veikto pārbaudi sagatavo kopīgu inspekcijas ziņojumu, koparaksta visi inspekcijas komisijas locekļi, un norādījumus atbildīgajai personai.121. Atbildīgā persona kopīgajā inspekcijas ziņojumā noteiktajos termiņos veic ziņojumā norādītospilnveidojumus un par to izpildi paziņo Valsts vides dienestam. Ja nepieciešams, inspekcijas komisijavai katra institūcija atbilstoši kompetencei veic atkārtotu objekta pārbaudi.(MK 25.03.2008. noteikumu Nr.221 redakcijā)122. Pamatojoties uz kopīgo inspekcijas ziņojumu, Valsts vides dienests uzdod atbildīgajai personaiizdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, bet glābšanasdienests - objekta civilās aizsardzības plānā. Izvērtējot un ņemot vērā objekta civilās aizsardzībasplānā izdarītos grozījumus, glābšanas dienests veic labojumus ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā.XV. Novērtējuma finansējums123. Izdevumus, kas saistīti ar ekspertu pakalpojumiem (iesnieguma, rūpniecisko avāriju novēršanasprogrammas, drošības pārskata vai objekta civilās aizsardzības plāna novērtēšana, domino efektaizvērtēšana vai rūpniecisko avāriju izvērtēšana), sedz no komersanta līdzekļiem.XVI. Noslēguma jautājumi124. Ja objekts darbojas vai nodots ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai unbīstamās vielas maksimālais daudzums objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienāteritorijā, var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu 1.pielikumā norādītos mazākos kvalificējošosdaudzumus vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Qkopējais), aprēķinot saskaņā ar šo noteikumu1.pielikuma 27.punktā minēto formulu, ir vienāds ar vienu vai lielāks, tad atbildīgā persona:124.1. līdz 2005.gada 1.oktobrim iesniedz attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu parbīstamajām vielām objektā;124.2. līdz 2005.gada 1.oktobrim izstrādā un paraksta rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, jauz objektu attiecas šo noteikumu 14.punkts;124.3. iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā:124.3.1. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu - triju mēnešu laikā pēc tam, kad reģionālā videspārvalde ir informējusi atbildīgo personu par to, vai atbildīgā persona ir pareizi noteikusi bīstamo vieluklātbūtni objektā, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 14.punkts;124.3.2. drošības pārskatu - līdz 2006.gada 1.jūlijam, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 15.punkts;124.4. līdz 2006.gada 1.jūlijam paraksta un iesniedz attiecīgajā glābšanas dienesta teritoriālajāstruktūrvienībā objekta civilās aizsardzības plānu, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 15.punkts.

125. Ja objekta atbildīgā persona līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai:125.1. iesniegusi iesniegumu par bīstamajām vielām objektā un rūpniecisko avāriju novēršanasprogrammu, tad atbildīgajai personai nav jāiesniedz iesniegums par bīstamajām vielām objektā unjauna rūpniecisko avāriju novēršanas programma, un ir spēkā Ietekmes uz vidi novērtējuma valstsbiroja (no 2005.gada 1.janvāra - Vides pārraudzības valsts biroja) pieņemtie lēmumi, ja uz objektuattiecas šo noteikumu 14.punkts;125.2. iesniegusi iesniegumu par bīstamajām vielām objektā, drošības pārskatu un objektaavārijgatavības plānu, tad atbildīgajai personai nav jāiesniedz iesniegums par bīstamajām vielāmobjektā, jauns drošības pārskats un civilās aizsardzības plāns, un ir spēkā Ietekmes uz vidinovērtējuma valsts biroja (no 2005.gada 1.janvāra - Vides pārraudzības valsts biroja) pieņemtielēmumi (attiecībā uz drošības pārskatu) un glābšanas dienesta pieņemtie lēmumi (attiecībā uz objektaavārijgatavības plānu), ja uz objektu attiecas šo noteikumu 15.punkts.126. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumus Nr.259"Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" (LatvijasVēstnesis, 2001, 97.nr.).Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvāmNoteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:1) Eiropas Padomes 1996.gada 9.decembra Direktīvas 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumubriesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas;2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.decembra Direktīvas 2003/105/EK, ar ko grozaPadomes direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kurosiesaistītas bīstamas vielas.Ministru prezidents A.KalvītisVides ministrs R.Vējonis

1.pielikumsMinistru kabineta2005.gada 19.jūlija noteikumiem Nr.532Bīstamās vielas un to kvalificējošie daudzumi(Pielikums grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.221)1. Bīstamās vielas klātbūtni objektā nosaka, salīdzinot maksimālo bīstamo vielu daudzumu ražotnē vaiobjektā ar attiecīgo mazāko kvalificējošo daudzumu. Bīstamās vielas klātbūtne ražotnē vai objektā ir,ja šīs bīstamās vielas maksimālais daudzums ražotnē vai objektā ir sasniedzis vai var sasniegt šajāpielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus, vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Qkopējais) ir vienāds ar vienu vai lielāks. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu ražotnē nosaka,summējot bīstamās vielas maksimālos daudzumus visos ražotnes objektos, kas atrodas vienāteritorijā.2. Nosakot bīstamo vielu maksimālo daudzumu vai aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, ņemvērā tās bīstamās vielas, kas vienlaikus ir vai var būt objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodasvienā teritorijā, šādā daudzumā:2.1. ir 2% no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma vai vairāk;2.2. mazāk par 2% no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma, ja bīstamās vielas izvietojumsobjektā ir tāds, ka tā var būt par rūpnieciskās avārijas ierosinātāju.3. Ķīmiskais produkts, kas satur bīstamās ķīmiskās vielas, ir bīstams, ja bīstamās ķīmiskās vielaskoncentrācija tajā nav mazāka par Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.107 "Ķīmiskovielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība" (turpmāk - noteikumiNr.107) noteikto koncentrāciju. Rīkojoties ar šo ķīmisko produktu, ievēro tādas pašas prasības, kārīkojoties ar attiecīgo bīstamo ķīmisko vielu.4. Ja šī pielikuma 1. vai 2.tabulā nav norādīts mazākais kvalificējošais daudzums, tad, izvērtējotbīstamās vielas klātbūtni ražotnē vai objektā, ņem vērā lielāko kvalificējošo daudzumu.5. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā šī pielikuma 1.tabulā norādītajai bīstamajai vielainosaka, summējot šīs vielas vislielākos daudzumus, kas atrodas vai var vienlaikus atrasties objektā,vai nekontrolējamu ķīmisku procesu rezultātā var rasties izejvielās, produktos, blakusproduktos,starpproduktos un atkritumos.6. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā bīstamo vielu grupai (bīstamās vielas, kas norādītasšī pielikuma 1.tabulas vienā punktā) nosaka, summējot visu attiecīgajai bīstamo vielu grupaipiederošo bīstamo vielu daudzumus (izņemot polihlordibenzodioksīnu vai polihlordibenzofurānu - todaudzumus nosaka atbilstoši šī pielikuma 9. un 10.punktam).7. Šī pielikuma izpratnē gāze ir jebkura viela, kuras absolūtais tvaika spiediens 20°C temperatūrā ir101,3 kPa vai lielāks par to.8. Šī pielikuma izpratnē šķidrums ir jebkura viela, kas neatbilst gāzes definīcijai un 20°C temperatūrāun 101,3 kPa standartspiedienā atrodas šķidrā agregātstāvoklī.1.tabulaKvalificējošie daudzumi bīstamām vielām un bīstamo vielu grupāmNr.p.k.Bīstamās vielas un bīstamo vielu grupas1. Amonija nitrātu saturošs kompleksais mēslojums, kas satur arīfosfātus vai kāliju, vai abus un kas var pašsadalīties 1 , ja tajāamonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir:Mazākais Lielākaiskvalificējošais kvalificējošaisdaudzums daudzums(tonnās) (tonnās)5000 10000

- no 15,75% 2 līdz 24,5% 3 no kompleksā mēslojuma svara, betkopējais degošo vai organisko vielu saturs nepārsniedz 0,4% vai šiskompleksais mēslojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes2003.gada 13.oktobra Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanaslīdzekļiem (turpmāk- Parlamenta un Padomes regula Nr.2003/2003) 27.pantā minētajā testā noteiktajām prasībām;- nepārsniedz 15,75% 4 no kompleksā mēslojuma svara, bet degošovielu saturs nav ierobežots2. Amonija nitrātu saturošs mēslojums, kas atbilst Parlamenta unPadomes regulas Nr. 2003/2003 27.pantā minētajā testānoteiktajām prasībām:1250 5000-tikai amonija nitrātu saturošs mēslojums;- kompleksais amonija nitrāta mēslojums, kurā amonija nitrātanodrošinātais slāpekļa daudzums ir:(a)vairāk nekā 24,5% no kompleksā amonija nitrāta mēslojumasvara, izņemot amonija nitrāta maisījumus ar dolomītiem,kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90%;(b)vairāk nekā 15,75% no kompleksā amonija nitrāta mēslojumasvara, ja tas ir amonija nitrāta un amonija sulfāta maisījums;(c)vairāk nekā 28% 5 no kompleksā amonija nitrāta mēslojumasvara, ja tas ir amonija nitrāta maisījums ar dolomītu, kaļķakmeniun/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90%3. Amonija nitrāts un produkti un izstrādājumi, kuri satur amonijanitrātu un kuros amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir:350 2500- no 24,5% līdz 28% no produkta vai izstrādājuma svara un kassatur ne vairāk kā 0,4% degošu vielu;- vairāk nekā 28% no produkta vai izstrādājuma svara un kas saturne vairāk kā 0,2% degošu vielu;- amonija nitrāta ūdens šķīdumi, kuros amonija nitrātakoncentrācija ir vairāk nekā 80% no šī šķīduma svara4. Amonija nitrātu saturoši specifikācijai neatbilstoši ražojumi unmēslošanas līdzekļi, kas nav izturējuši detonācijas pārbaudi, taiskaitā:10 50- ražošanas gaitā izbrāķētas izejvielas, produkti, palīgmateriāli,starpprodukti vai izstrādājumi;- ķīmiskie produkti un izstrādājumi, kuri satur amonija nitrātu,amonija nitrāts, kompleksais amonija nitrāta mēslojums unamonija nitrātu saturoši mēslošanas līdzekļi (kuros nav citupamatsastāvdaļu), ja tos kā neatbilstošus šīs tabulas 2. un3.punktā norādītajiem nosacījumiem lietotājs nogādā vai nosūtaatpakaļ ražotājam, atdod pagaidu uzglabāšanai vai nododutilizācijai, otrreizējai pārstrādei vai apstrādei, lai to turpmākaizmantošana būtu droša;- šīs tabulas 1.punkta pirmajā atkāpē un 2.punktā norādītiemēslošanas līdzekļi, kas neatbilst Parlamenta un Padomes regulasNr. 2003/2003 prasībām, jo neatbilst šīs regulas 27.pantāminētajam testam5. Kompleksais kālija nitrāta mēslojums, kas satur kālija nitrātamikrogranulas vai granulas6. Kompleksais kālija nitrāta mēslojums, kas satur kristālisko kālijanitrātu5000 10 0001250 50007. Arsēna (V) oksīds (diarsēna pentoksīds), arsēnskābe un tās sāļi 1 2

8. Arsēna (III) oksīds (diarsēna trioksīds), arsēnpaskābe un tās sāļi 0,19. Broms 20 10010. Hlors 10 2511. Niķeļa pulverveida savienojumi: niķeļa (II) oksīds (niķeļamonoksīds), niķeļa (IV) oksīds (niķeļa dioksīds), niķeļa (II) sulfīds(niķeļa disulfīds), triniķeļa disulfīds, niķeļa (III) oksīds (diniķeļatrioksīds)- 112. Etilēnimīns 10 2013. Fluors 10 2014. Formaldehīds (koncentrācija ir lielāka par 90%) 5 5015. Ūdeņradis 5 5016. Hlorūdeņradis (sašķidrināta gāze) 25 25017. Svina alkilsavienojumi 5 5018. Sašķidrinātas īpaši viegli uzliesmojošas gāzes (ieskaitotsašķidrinātu ogļūdeņražu maisījumu, kas iegūts naftas pārstrādesrezultātā) vai dabasgāze50 20019. Acetilēns 5 5020. Etilēna oksīds 5 5021. Propilēna oksīds 5 5022. Metanols 500 500023. 4,4-metilēn-bis(2-hloranilīns) un tā sāļi, pulverveidā - 0,0124. Metilizocianāts - 0,1525. Skābeklis 200 200026. Toluola diizocianāts 10 10027. Karbonildihlorīds (fosgēns) 0,3 0,7528. Arsēna trihidrīds (arsīns) 0,2 129. Fosfora trihidrīds (fosfīns) 0,2 130. Sēra dihlorīds 1 131. Sēra (VI) oksīds (sēra trioksīds) 15 7532. Polihlordibenzofurāni vai polihlordibenzodioksīni - 0,00133. Šādas kancerogēnas vielas un/vai bīstamie ķīmiskie produkti, kassatur vairāk nekā 5% (svara procentos) vienu vai vairākas šādaskancerogēnas vielas:0,5 2- 4-aminobifenils vai tā sāļi;- benzotrihlorīds;- benzidīns vai tā sāļi;- bis-(hlormetil)ēteris;- hlormetilmetilēteris;- 1,2-dibrometāns;- dietilsulfāts;- dimetilsulfāts;- dimetilkarbamoilhlorīds;- 1,2-dibrom-3-hlorpropāns;- 1,2-dimetilhidrazīns;- dimetilnitrozamīns;

- heksametilfosfortriamīds;- hidrazīns- 2-naftilamīns vai tā sāļi;- 1,3-propānsultons;- 4-nitrodifenils34. Naftas produkti:2500 25000(a)benzīni un ligroīni;(b)petroleja (ieskaitot reaktīvo dzinēju degvielu);(c)gāzeļļas (ieskaitot dīzeļdegvielu, šķidro krāšņu kurināmo ungāzeļļas maisījumus)Piezīmes.1. Amonija nitrātu saturošu mēslošanas līdzekļu vai kompleksā mēslojuma spēju pašsadalīties nosakaar ANO "Notecējumu pārbaudi", kas aprakstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikumos par bīstamukravu pārvadāšanu "Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas" III daļas 38.2.sadaļā.2. Slāpekļa saturs 15,75% (svara procentos) atbilst 45% amonija nitrāta no attiecīgā mēslošanaslīdzekļa vai cita ķīmiskā produkta vai izstrādājuma svara.3. Slāpekļa saturs 24,5% (svara procentos) atbilst 70% amonija nitrāta no attiecīgā mēslošanaslīdzekļa vai cita ķīmiskā produkta vai izstrādājuma svara.4. Slāpekļa saturs 15,75% (svara procentos) atbilst 45% amonija nitrāta no attiecīgā līdzekļa vai citaķīmiskā produkta vai izstrādājuma svara.5. Slāpekļa saturs 28% (svara procentos) atbilst 80% amonija nitrāta no attiecīgā līdzekļa vai citaķīmiskā produkta vai izstrādājuma svara.9. Lai noteiktu polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu maksimālos daudzumus, katraipolihlordibenzodioksīnu vai polihlordibenzofurānu grupai lieto šādus starptautiskos toksiskāekvivalenta koeficientus:9.1. 2,3,7,8-THDD (2,3,7,8-tetrahlordibenzodioksīniem) - 1;9.2. 1,2,3,7,8-PeCDD (1,2,3,7,8-pentahlordibenzodioksīniem) - 0,5;9.3. 1,2,3,4,7,8-HxHDD (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) - 0,1;9.4. 1,2,3,6,7,8-HxHDD (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) - 0,1;9.5. 1,2,3,7,8,9-HxHDD (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzodioksīniem) - 0,1;9.6. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDD (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzodioksīniem) - 0,01;9.7. OHDD (oktahlordibenzodioksīniem) - 0,001;9.8. 2,3,7,8-THDF (2,3,7,8-tetrahlordibenzofurāniem) - 0,1;9.9. 2,3,4,7,8-PeHDF (2,3,4,7,8-pentahlordibenzofurāniem) - 0,5;9.10. 1,2,3,7,8-PeHDF (1,2,3,7,8-pentahlordibenzofurāniem) - 0,05;

9.11. 1,2,3,4,7,8-HxHDF (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;9.12. 1,2,3,7,8,9-HxHDF (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;9.13. 1,2,3,6,7,8-HxHDF (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;9.14. 2,3,4,6,7,8-HxHDF (2,3,4,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;9.15. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDF (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzofurāniem) - 0,01;9.16. 1,2,3,4,7,8,9-HpHDF (1,2,3,4,7,8,9-heptahlordibenzofurāniem) - 0,01;9.17. OHDF (oktahlordibenzofurāniem) - 0,001.10. Maksimālo polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu daudzumu objektā iegūst,polihlordibenzofurānu vai polihlordibenzodioksīnu daudzumus reizinot ar šī pielikuma 9.punktāminētajiem koeficientiem un iegūtos rezultātus summējot.11. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā bīstamības klasei nosaka vai šī pielikuma 2.tabulānorādītos kvalificējošos daudzumus lieto:11.1. ja bīstamā viela nav norādīta šī pielikuma 1.tabulā, bet ir klasificēta kā bīstama (piemēram,bīstama ķīmiska viela, bīstams ķīmisks produkts, bīstams atkritums) vai saskaņā ar noteikumiemNr.107 vai citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiemproduktiem, tai ir piešķirti šī pielikuma 2.tabulā norādītie vielas iedarbības raksturojumi;11.2. ja ķīmiskā viela nav klasificēta kā bīstama, bet tai piemīt īpašības, kas var izraisīt rūpnieciskoavāriju. Kvalificējošos daudzumus lieto, ņemot vērā atbildīgās personas veikto attiecīgās ķīmiskāsvielas klasifikāciju saskaņā ar noteikumiem Nr.107 vai citiem normatīvajiem aktiem, kas regulēdarbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem.12. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā bīstamības klasei nosaka, katrā bīstamības klasēsummējot visas tās bīstamās vielas, kas atbilst šī pielikuma 2.tabulas vienā punktā minētajamnorādījumam.13. Ja bīstamā viela, klasificējot pēc tās īpašībām, atbilst vairākām bīstamības klasēm, tad, nosakotbīstamās vielas kvalificējošo daudzumu, izvēlas to klasi, kurai kvalificējošie daudzumi ir skaitliskimazāki.14. Ja bīstamā viela, klasificējot pēc tās īpašībām, atbilst vairākām bīstamo vielu grupām, tad,nosakot bīstamās vielas kvalificējošo daudzumu, izvēlas to grupu, kurai kvalificējošie daudzumi irskaitliski mazāki.2.tabulaKvalificējošie daudzumi bīstamības klasēmNr. p.k.Bīstamības klaseMazākaiskvalificējošaisdaudzums(tonnās)Lielākaiskvalificējošaisdaudzums(tonnās)1. Ļoti toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti 5 202. Toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti 50 2003. Ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas ir spēcīgioksidētāji4. Sprādzienbīstamas ķīmiskas vielas, ķīmiski produkti vaiizstrādājumi (skatīt šī pielikuma 15., 16. un 17.punktu):50 2004.1. kas atbilst UN/ADR 1 1.4.apakšklasei 50 2004.2. kas atbilst UN/ADR 1 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. vai 1.6.apakšklaseiun R2 vai R3 vielas iedarbības raksturojumam5. Uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kasatbilst šī pielikuma 18.punktā minētajam norādījumam10 505000 50000

6. Viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti:6.1. kas atbilst šī pielikuma 19.punktā minētajam norādījumam 50 2006.2. kas atbilst šī pielikuma 20.punktā minētajam norādījumam 5000 500007. Īpaši viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskieprodukti, kas atbilst šī pielikuma 21.punktā minētajamnorādījumam10 508. Videi bīstamas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, ja tobīstamības raksturojumā ir viens no šādiem iedarbībasraksturojumiem:8.1. R50 - ļoti toksisks ūdens organismiem (ieskaitot R50/53 ) 100 2008.2. R51/ R53 - toksisks ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgunegatīvu ietekmi ūdens vidē9. Ikviena ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts, kas irklasificēts kā bīstams, un šīs ķīmiskās vielas vai ķīmiskāprodukta bīstamības raksturojumā ir viens no šādiemiedarbības raksturojumiem:9.1. R14 - aktīvi reaģē ar ūdeni vai R14/15 - aktīvi reaģē arūdeni, izdalot īpaši viegli uzliesmojošas gāzes200 500100 5009.2. R29 - saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes 50 200Piezīme.1. Saskaņā ar 1957.gada 30.septembrī noslēgto Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas līgumu parstarptautiskiem bīstamo kravu autopārvadājumiem ar grozījumiem (turpmāk- UN/ADR).15. Šī pielikuma 2.tabulas 4.1. un 4.2.apakšpunktā norādītie nosacījumi attiecas uz ķīmiskām vielām,ķīmiskiem produktiem, sprāgstvielām, pirotehniskām vielām, kā arī uz izstrādājumiem, kas satursprāgstvielas, pirotehniskas vielas vai citas sprādzienbīstamas ķīmiskas vielas vai ķīmiskus produktus.Izvērtējot bīstamās vielas klātbūtni ražotnē vai objektā un piemērojot šo noteikumu prasības:15.1. ņem vērā sprāgstvielu, pirotehnisko vielu vai citu sprādzienbīstamu ķīmisku vielu vai ķīmiskuproduktu daudzumu izstrādājumā. Ja sprāgstvielu, pirotehnisko vielu vai citu sprādzienbīstamuķīmisku vielu vai ķīmisku produktu daudzums izstrādājumā nav zināms, uzskata, ka viss izstrādājumsir sprādzienbīstams;15.2. ja sprādzienbīstamai ķīmiskai vielai vai ķīmiskam produktam ir zināma gan UN/ADR klasifikācija,gan vielas iedarbības raksturojums R2 vai R3, nosakot šīs vielas vai produkta kvalificējošo daudzumu,izvēlas to kvalificējošo daudzumu, kas atbilst UN/ADR klasifikācijai;15.3. ja piemēro UN/ADR klasifikāciju attiecībā uz darbībām ar bīstamajām vielām objektā, uzskatāmsarī, ka 1.1.apakšklases ķīmiskās vielas un izstrādājumi spēj izraisīt tādu masas sprādzienu, kaspraktiski uzreiz aptver gandrīz visus izstrādājumus vai visu bīstamās vielas daudzumu, kas atrodastilpnē vai citā norobežotā vai slēgtā iekārtā vai būvē, vai visā uzglabāšanas laukumā.16. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 4.1. un 4.2.apakšpunktā, attiecas uzšādām sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem, izstrādājumiem vaipirotehniskajiem līdzekļiem:16.1.uz ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, kas trieciena, berzes, liesmas vai cituaizdedzināšanas avotu ietekmē rada sprādziena risku (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielas iedarbībasraksturojums - R2);16.2. uz ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, kas trieciena, berzes, liesmas vai cituaizdedzināšanas avotu ietekmē rada augstu sprādziena risku (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielasiedarbības raksturojums - R3);16.3. uz ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem vai izstrādājumiem, kas saskaņā ar UN/ADR unMinistru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumiem Nr.435 "Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi"atbilst 1.klasei;16.4. pirotehniskajiem līdzekļiem, kas ir vielas vai vielu maisījumi, kuri izmantojami siltuma, gaismas,trokšņa, gāzes, dūmu vai šo efektu kombināciju iegūšanai ar nedetonējošas pašuzturošaseksotermiskas ķīmiskās reakcijas palīdzību.

17. Ķīmiskās vielas, ķīmiskos produktus un izstrādājumus, kas saskaņā ar UN/ADR klasifikāciju atbilst1.klasei, iedala šādās apakšklasēs:17.1. 1.1.apakšklase - "Ķīmiskās vielas un izstrādājumi, kas spēj izraisīt masas sprādzienu". Masassprādziens ir tāds sprādziens, kas praktiski uzreiz aptver gandrīz visus izstrādājumus vai visubīstamās vielas daudzumu, kas atrodas visā bīstamajā kravā;17.2. 1.2.apakšklase - "Ķīmiskās vielas un izstrādājumi, kas spēj izsviest šo izstrādājumu vai vielubīstamās daļas vai šķembas, bet nespēj izraisīt masas sprādzienu";17.3. 1.3.apakšklase - "Ugunsbīstamas ķīmiskās vielas un izstrādājumi, kas spēj izraisīt nelielusprādzienu vai izsviest šo vielu vai izstrādājumu bīstamās daļas vai šķembas, vai abus, bet nespējizraisīt masas sprādzienu, tai skaitā kuriem sadegot rodas ievērojams siltumstarojums vai kuri sadegcits pēc cita un spēj izraisīt nelielu sprādzienu vai/un izsviest savas bīstamās daļas vai šķembas";17.4. 1.4.apakšklase - "Ķīmiskas vielas un izstrādājumi, kas pārvadājuma laikā rada tikai nelielusprādziena risku aizdegšanās vai reakcijas ierosināšanas gadījumā". Nenotiek ķīmiskās vielas vaiizstrādājuma sadalīšanās lielos gabalos vai šķembu izsviešana ievērojamā attālumā, un šādas sekasparasti skar vienu iepakojumu. Ārējas liesmas vai ugunsgrēks praktiski nevar izraisīt tūlītējuvienlaicīgu visa iepakojuma satura sprādzienu;17.5. 1.5.apakšklase - "Ļoti insensitīvas (nejutīgas) ķīmiskas vielas, kam ir masas sprādzienabīstamība, bet kuras ir tik nejutīgas, ka pastāv pavisam niecīga varbūtība, ka normālos pārvadāšanasapstākļos izraisīsies šīs vielas sprādziens vai tās degšana izraisīs detonāciju". Minimālā prasība - tāsnedrīkst eksplodēt ārējās ugunsizturības pārbaudes testā;17.6. 1.6.apakšklase - "Īpaši insensitīvi (nejutīgi) izstrādājumi, kas nespēj izraisīt masas sprādzienu".Šie izstrādājumi satur tikai īpaši insensitīvas detonējošas vielas, un varbūtība, ka tie var nejaušiizraisīt/uzsākt vai turpināt detonēšanu, ir visai niecīga. Sprādziena risks pastāv tikai attiecībā uz vienuizstrādājumu.18. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 5.punktā, attiecas uz uzliesmojošāmķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem šķidrā agregātstāvoklī (uzliesmojošiem šķidrumiem),kas veicina degšanu un kam uzliesmošanas temperatūra ir no 21°C līdz 55°C (atbilstoši noteikumiemNr.107 vielas iedarbības raksturojums - R10).19. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 6.1.apakšpunktā, attiecas uz tādāmviegli uzliesmojošām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem šķidrā agregātstāvoklī (viegliuzliesmojošiem šķidrumiem):19.1. kas var uzkarst un saskarē ar gaisu aizdegties normālas apkārtējās temperatūras apstākļos bezenerģijas pievadīšanas (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielas iedarbības raksturojums - R17);19.2. kuru uzliesmošanas temperatūra ir mazāka par 55°C un kas paaugstināta spiediena apstākļospaliek šķidrā agregātstāvoklī, rada avārijas risku un var izraisīt rūpniecisko avāriju, ja ir konkrētitehnoloģiskā procesa apstākļi (piemēram, augsts spiediens vai augsta temperatūra).20. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 6.2.apakšpunktā, attiecas uz viegliuzliesmojošām ķīmiskām vielām vai ķīmiskiem produktiem, kuru uzliesmošanas temperatūra irmazāka par 21°C un kuri nav īpaši viegli uzliesmojoši (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielas iedarbībasraksturojums - R11, 4.1.2.apakšpunkts).21. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 7.punktā, attiecas uz šādām īpašiviegli uzliesmojošām ķīmiskām vielām vai ķīmiskiem produktiem šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī(īpaši viegli uzliesmojošām gāzēm un šķidrumiem):21.1. uz šķidrām ķīmiskām vielām vai šķidriem ķīmiskiem produktiem, kuru uzliesmošanastemperatūra ir mazāka par 0°C un kuru viršanas temperatūra vai viršanas sākuma temperatūra (ja irintervāli viršanas procesā) normāla spiediena apstākļos ir 35°C vai mazāka (atbilstoši noteikumiemNr.107 vielas iedarbības raksturojums - R12, 3.1.apakšpunkts);21.2. uz gāzēm, kas uzliesmo saskarē ar gaisu normālas apkārtējās temperatūras un spiedienaapstākļos (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielas iedarbības raksturojums - R12, 3.2.apakšpunkts) un irgāzveida agregātstāvoklī vai agregātstāvoklī, kur temperatūra ir lielāka par kritisko temperatūru unspiediens - lielāks par kritisko spiedienu. Kritiskā temperatūra ir temperatūra, kuru pārsniedzot gāzi

vai bīstamās vielas tvaikus nav iespējams sašķidrināt neatkarīgi no spiediena. Kritiskais spiediens irspiediens, kas nepieciešams, lai sašķidrinātu gāzi, kurai ir kritiskā temperatūra;21.3. uzliesmojošām un viegli uzliesmojošām šķidrām ķīmiskām vielām vai šķidriem ķīmiskiemproduktiem, ko ražo, lieto, apsaimnieko vai tur temperatūrā, kas ir augstāka par šo ķīmisko vielu vaiķīmisko produktu viršanas temperatūru.22. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina, lai, nosakot bīstamo vielu klātbūtni vai atbilstoši šiemnoteikumiem ražotnei izvirzāmās prasības, tiktu ņemta vērā kopējā to bīstamo vielu bīstamība, kurāmir līdzīgas bīstamās īpašības vai iedarbība. Nosakot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, jāizmanto:22.1. attiecīgajai šī pielikuma 1.tabulā norādītajai bīstamajai vielai vai bīstamo vielu grupai atbilstošukvalificējošo daudzumu;22.2. attiecīgajai bīstamības klasei atbilstošu kvalificējošo daudzumu, ja bīstamā viela nav norādīta šīpielikuma 1.tabulā, bet ir klasificēta kā bīstama.23. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju izmanto, novērtējot vispārējo apdraudējumu, kas saistīts artoksicitāti, uzliesmojamību un ekotoksicitāti. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju nosaka trīs reizes -novērtējot atsevišķi toksicitāti, uzliesmojamību un ekotoksicitāti.24. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina kopā šādām bīstamām vielām, kuras ir vai var būtobjektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā:24.1. šī pielikuma 1.tabulā norādītajām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kas saskaņāar klasifikāciju ir toksiski vai ļoti toksiski, kā arī ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kaspieder pie šī pielikuma 2.tabulas 1. un 2.punktā norādītajām bīstamības klasēm;24.2. šī pielikuma 1.tabulā norādītajām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kas saskaņāar klasifikāciju ir oksidējoši, sprādzienbīstami, uzliesmojoši, viegli uzliesmojoši vai īpaši viegliuzliesmojoši, kā arī ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kas pieder pie šī pielikuma2.tabulas 3.punktā, 4.1., 4.2.apakšpunktā, 5.punktā, 6.1., 6.2.apakšpunktā un 7.punktā norādītajāmbīstamības klasēm;24.3. šī pielikuma 1.tabulā norādītajām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kas saskaņāar klasifikāciju ir bīstami videi (R50 (ieskaitot R50/53) vai R51/53), kā arī ķīmiskajām vielām unķīmiskajiem produktiem, kas pieder pie šī pielikuma 2.tabulas 8.1. un 8.2.apakšpunktā norādītajāmbīstamības klasēm.25. Ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts šī pielikuma 24.1., 24.2. un 24.3.apakšpunktāminētajām vielām, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to, uz objektu attiecas šo noteikumu prasības.26. Aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, ņem vērā tikai tās šī pielikuma 1.tabulā norādītāsbīstamās vielas vai bīstamo vielu grupas, kuru maksimālie daudzumi ir mazāki par attiecīgajiemkvalificējošajiem daudzumiem.27. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:Q kopējais = q 1 /Q 1 + q 2 /Q 2 + q 3 /Q 3 + ... + q n /Q n , kurQ kopējais - bīstamo vielu daudzuma kritērijs;q i (q 1 , q 2 , q 3 ... q n ) - maksimālais daudzums tonnās attiecīgajai šī pielikuma 1.tabulā norādītajaibīstamajai vielai vai bīstamo vielu grupai vai šī pielikuma 2.tabulā norādītajai bīstamības klasei;Q i (Q 1 , Q 2 , Q 3 ... Q n ) - attiecīgais šī pielikuma 1. vai 2.tabulā norādītais mazākais vai lielākaiskvalificējošais daudzums tonnās bīstamajai vielai, bīstamo vielu grupai vai bīstamības klasei;n - attiecīgā bīstamo vielu daudzuma kritērija aprēķinā iekļauto bīstamo vielu, bīstamo vielu grupu vaibīstamo vielu klašu skaits.28. Ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot mazākos kvalificējošos daudzumus, irlielāks par vienu vai vienāds ar to, uz objektu attiecas šo noteikumu prasības, tai skaitā:

28.1. ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot mazākos kvalificējošos daudzumus,ir lielāks par vienu vai vienāds ar to un bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojotlielākos kvalificējošos daudzumus, ir mazāks par 1, atbildīgā persona izstrādā rūpniecisko avārijunovēršanas programmu;28.2. ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot lielākos kvalificējošos daudzumus, irlielāks par vienu vai vienāds ar to, atbildīgā persona izstrādā drošības pārskatu un objekta civilāsaizsardzības plānu.Vides ministrs R.Vējonis2.pielikumsMinistru kabineta2005.gada 19.jūlija noteikumiem Nr.532Iesniegums par bīstamajām vielām objektā

Vides ministrs R.Vējonis3.pielikumsMinistru kabineta2005.gada 19.jūlija noteikumiem Nr.532Rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas un informācijas sniegšanas kritēriji1. Valsts vides dienests klasificē rūpniecisko avāriju kā lielu un sniedz informāciju starptautiskajāmorganizācijām par katru avāriju, kas notikusi objektā, uz kuru attiecas šie noteikumi, ja rūpnieciskāavārija atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:1.1. ugunsgrēks, ko izraisījušas vai kurā iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5% nošo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem;1.2. vienas vai vairāku bīstamo vielu eksplozija, kuru izraisījušas vai kurā iesaistītas bīstamās vielas,kuru daudzums ir vismaz 5% no šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiemdaudzumiem;1.3. vienas vai vairāku bīstamo vielu noplūde, kuru izraisījušas vai kurā iesaistītas bīstamās vielas,kuru daudzums ir vismaz 5% no šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiemdaudzumiem;1.4. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kuras rezultātā:1.4.1. iestājusies personas nāve;1.4.2. objektā cietušas vismaz sešas personas, un tās hospitalizētas vismaz uz 24 stundām;1.4.3. ārpus objekta cietusi vismaz viena persona, un tā hospitalizēta vismaz uz 24 stundām;1.4.4. rūpnieciskas avārijas rezultātā bojātas un nav lietojamas dzīvojamās mājas ārpus objekta;1.4.5. notikusi personu evakuācija vai izolēšana uz laiku, kas pārsniedz divas stundas, ja, personuskaitu reizinot ar evakuācijas vai izolēšanas stundu skaitu, vērtība ir ne mazāka par 500;1.4.6. ilgāk par divām stundām bijusi pārtraukta dzeramā ūdens, elektrības vai gāzes padeve vaitālruņa pakalpojumu sniegšana, ja, personu skaitu, kuras ietekmēja minētais pārtraukums, reizinot arstundu skaitu, vērtība ir ne mazāka par 1000;

1.5. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas videi rada tiešu kaitējumu ar ilgstošām vaismagām sekām, piesārņojot vai citādi bojājot:1.5.1. sauszemes ekosistēmas ne mazāk kā 0,5 hektāru platībā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās,mikroliegumos vai dabas aizsardzības mērķiem noteiktās aizsargjoslās;1.5.2. plaši izplatītas sauszemes ekosistēmas, ieskaitot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ne mazākkā 10 hektāru platībā;1.5.3. saldūdens vidi upē vai kanālā ne mazāk kā 10 km garumā;1.5.4. saldūdens vidi ezerā vai dīķī ne mazāk kā viena hektāra platībā;1.5.5. saldūdens vidi upes deltā ne mazāk kā divu hektāru platībā;1.5.6. jūras vidi piekrastē, piekrastes ūdeņos vai atklātā jūrā ne mazāk kā divu hektāru platībā;1.5.7. pazemes ūdeņus ne mazāk kā viena hektāra platībā;1.6. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas radījusi šādu kaitējumu īpašumam:1.6.1. zaudējumi objekta īpašumam ne mazāk kā divu miljonu eiro apmērā;1.6.2. zaudējumi īpašumam ārpus objekta ne mazāk kā 0,5 miljonu eiro apmērā;1.7. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas rada vai var radīt pārrobežu iedarbību.2. Starptautiskajām organizācijām sniedzama informācija arī par citu veidu bīstamo vielu izraisītunevēlamu notikumu vai rūpniecisku avāriju, ja pēc to izpētes un izvērtēšanas iegūta jauna tehniskarakstura informācija, kas var palīdzēt novērst citas rūpnieciskas avārijas vai samazināt to nevēlamāssekas.Vides ministrs R.Vējonis