lejupielādēt

tava.gov.lv

lejupielādēt

6. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.7. lpp.Servisa informācijaDer ielāgot, ka:• pilsētas centru visizdevīgākizstaigāt kājām;• lielo loku pa pilsētu ieteicamākizbraukt ar velosipēdu;• protams, pilsētu var apceļot arī,braucot ar auto, taču ekoloģiski tīrāktas nebūs;• uz Tukumu var doties jebkurāgadalaikā, jo, lūkojoties uz pilsētuno apkārt esošajiem pakalniempavasarī, sarkanie māju jumti ieslīgsdārzos augošo augļu koku baltajāskupenās, bet vasarā – zaļo lapotņujūrā, savukārt rudenī pilsētiņa būskā krāsās jukusi glezna, bet ziemā –mājīgs miestiņš, ievīstījies biezā,baltā sniega segā;• naktī laternu gaismas ikvienumazu miestiņu pārveidopar miljonu pilsētu!22221218Harmonijas ielā (11) atrodama gan Kurzemes 18.–19. gadsimtam raksturīgā pilsētasapbūve, gan Šveices vasarnīcu stila būvniecības paraugi (Harmonijas iela 12). Pastaigājotiespa šo ielu, noteikti jāievēro durvis, kuru greznumu radījuši meistarīgi galdnieki un kalēji.Mākslas muzejs (12) Tukumā ir pirmais mākslas muzejs Latvijā, kas izveidots provincē(1935.-1936.), un 60 gadu laikā te izveidota viena no vērtīgākajām latviešu mākslas20. gs. pirmās puses kolekcijām, kas, pateicoties izstādēm, pieejama arī sabiedrībai.Harmonijas iela 7, Tukums. Tālr.: 63182392, www.tukumamuzejs.lvZirgu iela (13) ir vēl viena šaura un bruģēta Tukuma ieliņa. Nosaukums esot radies no tā,ka senos laikos pa to uz pilsētas pļavām ganībās dzītas govis un zirgi, bet bruģis teparādījies pēc 1860. gada.Talsu iela (14) ir senākais tirdzniecības ceļš no Daugavas grīvas uz Vāciju. Savulaik tādēvēta par Moku ielu, tad par Talsu un Vecmoku ielu, tādējādi norādot uz apdzīvotu vietu,uz kurieni tā aizvedusi braucēju. Apbūve te veidojusies 18. gs. beigās un 19. gad simtā.Tāda tā saglabājusies arī šodien – viena vai divu stāvu koka ēkas ar dārziem.Tukuma muzeja Audēju darbnīca (15) darbojas kopš 1974. gada un interesentiem labprātpamāca seno amatu. Interesanta vieta ceļotājam, lai aizraujošā veidā iepazītu Tukumanovada tautastērpu un iemēģinātu savu roku aušanā.Tidaholmas iela 3, Tukums. Tālr.: 63125539, www.tukumamuzejs.lvTukuma Raiņa ģimnāzijas (16) pamatakmens likts 1927. gada rudenī un šajā svinīgajāpasākumā piedalījies dzejnieks Rainis.Raiņa iela 3, TukumsJaunais Tirgus laukums (17) Tukumā izveidots 20. gadsimta sākumā. Strādājot piebūvniecības darbiem, Dārza un Raiņa ielas stūrī atrasti seni apbedījumi, kas apstiprinājušipieņēmumu, ka Tukums ir sena lībiešu apdzīvota vieta. Šodien tirgus tāpat kā agrāk strādātrīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sestdienās no agra rīta līdz pēcpusdienai,pulcinot vienkopus apkārtnes zemniekus un pārējos tirdziniekus uz lauku labumupārdošanu, lutinot tirgus apmeklētājus ar dārzu, meža, pļavu un jūras veltēm.Mazās arhitektūras formu "Koks" (18) autore ir tēlniecības studente – tukumnieceEvija Rabkēviča. Šis ir viņas diplomdarbs Rīgas Mākslas un dizaina vidusskolā.Uzstādīta 2004. gadā.Raudas-Pasta ielas krustojums, Tukums29Elizabetes un Uguns ielā (19) apskatāma pilsētas 19. gadsimta apbūve. Šis rajons19. gadsimtā vairākkārt izdedzis, un pilsētas vadība likusi mājas celt attālāk vienu no otras.Taču zemes gabali nav bijuši pārāk lieli, tādēļ mājas joprojām atrodas cieši blakus.Bijušās sinagogas ēkas (20) atrodamas starp Brīvības laukumu un Elizabetes ielu. Savulaikebreju iedzīvotāji veidojuši vienu trešdaļu no tukumniekiem. Taču Otrā pasaules kara laikāšī kopiena iznīcināta.Brīvības laukums 8 un Elizabetes iela 8, TukumsStrūklaka "Naudas avotiņš" (21) izveidota 2003. gadā, labiekārtojot skvēru. Naudasavotiņš veidots kā zīme pilsētas kvartālā, kur savulaik notika aktīva tirdzniecība.Brīvības laukums 8, Tukums123Katrīnas laukums (22) izveidojies vietā, kur 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtasākumā atradies lielākais noliktavu ēku skaits. Par to vēl liecina atlikušie šo ēku mūri.Laukuma malā, krāsainā bronzā veidota, stāv "Tukuma Katrīna" – labestīga,mūsdienīga vienu metru astoņdesmit piecus centimetrus gara dāma ar sunīti. Skulptūratapusi par tukumnieku ziedojumiem un pašvaldības līdzekļiem un tā atklāta Pilsētassvētku laikā 2009. gada 20. jūnijā. Autors – Valtis Barkāns.Pils ielu (23) pilsētā uzskata par arhitektoniski greznāko ielu. Te pirmoreiz parādījušiestrīsstāvu nami ar grezniem dekoriem. Tās apbūve veidojusies 19. gs. beigās un 20. gs.sākumā. Ēkās atradušies galvenokārt lepni īres nami, viesnīcas un veikali.Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (24) uzcelta 1871. gadā. Tās interjers ir krāšņs unneparasts. Baznīcā apskatāmas vairākas 18. – 19. gadsimta ikonas, īpaši ievērojama ir1791. gada ikona "Dievmāte" ar rizu. Lai apskatītu baznīcas interjeru, iepriekš jāpiesakās.Pils iela 13, Tukums. Tālr.: 63125329Tukuma Draudzības koks (25) ir ceļa rādītājs, kas norāda Tukuma pilsētas sadraudzībaspartnerus dažādās valstīs: Tidaholma (Zviedrija), Šēsele (Vācija), Krasnogorska (Krievija),Frederiksverka (Dānija), Bnei Aiš (Izraēla), Izjuma (Ukraina), Kareļiči (Baltkrievija),Andrihova (Polija). Stabs uzstādīts Strūklakas atklāšanas svētkos 2004. gada 1. maijā.Pils iela 3, TukumsMazās arhitektūras formu "Vīzija" (26) veidojušas tēlniecības studentes – tukumniecesElīna Kalniņa un Evija Rabkēviča. Uzstādīta 2003. gadā.Rīgas-Baložu ielas krustojums, TukumsDzelzceļa stacijas Tukums I ēka (27) uzcelta 1877. gadā, kad atklāta dzelzceļa satiksmear Rīgu. Tolaik ik dienas no Rīgas uz Tukumu un atpakaļ gāja divi vilcieni, kas pieturējadeviņās stacijās, visu ceļu nobraucot divās stundās un 45 minūtēs.Pauļa Čivļa darbnīcā (28) izgatavo dažādas liektās mēbeles no lazdām un citiem kokmateriāliem.Ja noskatīsieties filmu "Rūdolfa mantojums", tad Pauļa gatavotās mēbelesredzēsiet arī tur. Apciemojot darbnīcu, meistars gan izrādīs, kā šādas mēbeles top, ganpastāstīs, cik garš ir, piemēram, krēsla tapšanas process. Protams, iespējams būs gannopirkt, gan pasūtīt ko jaunu savai mājai.Salas iela 15, Tukums. Tālr.: 26488493Durbes pils (29) Tukumā ir viena no interesantākajām klasicisma pilīm Kurzemē.Tā uzbūvēta jau 1671. gadā un vairākkārt pārbūvēta. Pašreizējo izskatu pils ieguvusi1820. – 1923. gadā, pēc arhitekta J. G. Ā. Berlica projektētajām pārbūvēm. Patīkamaipastaigai vasaras tveicē un rudens lapu krāšņumā pie pils 19. gs. sākumā izveidotsainavu parks ar arhitektūras pieminekļiem – rotondu un akmens tiltu pār gravu. Šobrīdatjaunotajās pils izstāžu zālēs apskatāmas dažādas kultūrvēstures izstādes par muižām,savukārt pils 1. stāva zālēs – lauku muižas 19. gadsimta interjers. Vienā no saimniecībasēkām apskatāma seno sadzīves priekšmetu izstāde "Latvietis un viņa kungs", kas stāstapar zemnieku un amatnieku dzīvi muižu laikos.Mazā Parka iela 7, Tukums. Tālr.: 63122633, 26305946, www.tukumamuzejs.lvAktivitātesSlidotava Tukuma ledus hallē, Stadiona iela 3,Tukums. Tālr.: 63107470, 26688783, www.tlh.lvMilitārās spēles un pilsētalpīnisms "X-Unit",Tukums un apkārtne. Tālr.: 29969613, www.x-unit.lvAirsoft "Better World".Tālr.: 26165603, www.bewo.lvOrientēšanās kempingā "Sveikuļi",pie Jumpravas ezera, Tumes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 29232026, www.sveikuli.lvIzbraucieni ar kvadracikliem un peintbols atpūtaskompleksā "Vāgneris", pie Jumpravas ezera, Tumespagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29139800, 22022943,www.vagneris.lvIzbraucieni ar kvadracikliem, veikbords unpeintbols atpūtas kompleksā "Milzkalns", Smārdespagasts, Engures novads. Tālr.: 26222333,www.milzkalns.lvNovuss un galda teniss Tukuma atpūtas un sportakompleksā, Kuldīgas iela 74, Tukums.Tālr.: 63123188, 29486981Teniss viesu namā "Vašlejas",2 km no Rīgas-Ventspils šosejas, Degoles pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 29211747, www.vaslejas.viss.lvIzklaides lidojumiIzklaides lidojumi ar lidmašīnu "Balticbees JetTeam", Tukuma lidlauks, Smārdes pagasts, Enguresnovads. Tālr.: 26011695, www.balticbees.comLidojumi ar gaisa balonu, piloti Gints un Kristīne.Tālr.: 26117853Lidojumi ar gaisa balonu, SIA "Aircargo".Tālr.: 29240461Lidojumi ar gaisa balonu, "Balonu klubs".Tālr.: 25457693Vizināšanās ar zirgiemTukuma jātnieku sporta klubs,Rīgas iela, Tukums. Tālr.: 29212644"Notikumu raktuves", "Purviņi", Vecmokas,Sēmes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29493033,www.raktuves.lvJaunmoku pils, Jaunmokas, Tumes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 63107125, 26187442,www.jaunmokupils.lvVelo nomaVelo serviss, Raiņa iela 14, Tukums. Tālr.: 26434448Velo Divi, Talsu iela 12, Tukums. Tālr.: 29507095SkeitparkiSkeitparks Tukumā, Pauzeru iela, TukumsHoly park "Upesloki" viesu namā "Upesloki",Milzkalne, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 29141840PeldvietasMelnezers, Melnezera iela, TukumsSekļa ezers, Tumes pagasts, Tukuma novadsJumpravas ezers, netālu no Tukuma, Tumes pagasts,Tukuma novads – 50 m no kempinga "Sveikuļi" unatpūtas kompleksa "Vāgneris"Tukuma Ledus halle


8. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.9. lpp.Servisa informācijaTukuma tirgus ir bagāts ar vietējo zemniekuprodukciju – augļiem, dārzeņiem, ziediem, joīpaši to nogatavošanās sezonas laikā, tāpēc toiesakam apmeklēt. Tirgus strādā katru otrdienu,ceturtdienu un sestdienu no agra rīta līdzaptuveni plkst.14.00.17Jauntukums (30) ir Tukuma pilsētas daļa, kas tapusi uzreiz pēc Otrā pasaules kara kādzīves vieta Tukuma lidlaukā dienošajiem Padomju armijas virsniekiem. Tautā arī par karapilsētiņu vai "gorodoku". Savdabīgs padomju laika arhitektūras un pilsētplānošanaspiemineklis. Te apskatāmas gan 1950. gados tapušās "hruščovenes", gan 1980. gadumodernās blokmājas. Ielu nosaukumi – Aviācijas, Parādes, Telegrāfa – liecina par armijasklātbūtni šajā pilsētas daļā.Mālkalna (31) nosaukums radies no tā, ka tā pamatnes augsne ir mālaina. 2010. gadā pargodu dzejnieka Imanta Ziedoņa 77. dzimšanas dienai Mālkalnā iekopts Imanta Ziedoņaķiršu dārzs ar 77 dekoratīvajiem ķiršiem. "Ļauj man iet pasaulē smukumā, tā kā ķirši ziedTukumā" – jau daudzus gadus skan dzejnieka vārdi. Mālkalna virsotnē atrodas piemineklisTukuma atbrīvotājiem (1975.). Pieminekļa autore ir tēlniece A. Dumpe. Piemineklis veidotskā ozols, kura vidū atrodas māte, bet abās malās – pretējās frontes pusēs karojoši dēli.Jelgavas iela, TukumsMeža kapu (32) vecā daļa ir gandrīz kā parks, kur apskatāmi dažādu formu košumkrūmi unkoki, kā arī savdabīgi tēlniecības un mazo arhitektūras formu pieminekļi. Te, kalna pakājē,20. gadsimta 30. gados izveidoti brāļu kapi ar K. Zemdegas veidoto pieminekli – jaunukaravīru ar šauteni rokās, dodot uzticības zvērestu savai tautai. Pieminekļa atklāšana notikaneilgi pirms padomju armijas ienākšanas Latvijā – 1940. gada 19. maijā, un tajā piedalījāsarī Valsts prezidents K. Ulmanis. Šis piemineklis tiek uzskatīts par vienu no labākajiemK. Zemdegas darbiem.Melnezera iela, TukumsKalnu slēpošanas trases"Jēkaba grava", 4 km no Tukuma virzienā uz Enguri,Sēmes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29551182,www.grava.lvAtpūtas komplekss "Milzkalns", Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 26222333, www.milzkalns.lv"Zviedru cepure", 3.5 km no Sabiles, Matkulespagasts, Kandavas novads. Tālr.: 26405405,www.zviedrucepure.lvDistanču slēpošanas trasesDistanču slēpošana kempingā "Sveikuļi",pie Jumpravas ezera, Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 29232026, www.sveikuli.lvDistanču slēpošanas trase "Jaunūdri", 6 km noTukuma Milzkalna apkārtnē, Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 29515283Atpūtas komplekss "Milzkalns", Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 26222333, www.milzkalns.lvUpeslokiTukuma pilskalns (40) atrodas patālu no tagadējā pilsētas centra. Tas datēts ar12. gadsimtu, un uzskata, ka to apdzīvojuši lībieši un kurši. Par to, ka pilskalnā dzīvojušicilvēki, liecina atrastais mītņu slānis ar oglēm un degušu mālu. Līdz galam pilskalnsapbūvēts nav bijis, jo šos darbus pārtraukusi vācu krustnešu ienākšana.313742 46Ginta Haņecka kalēja darbnīca (41) atrodas pie pašas Tukuma pilsētas robežas.Darbnīcā iespējams apskatīt gan gatavus, gan tapšanas stadijā esošus darbus, nelielusenlietu kolekciju. Darbi apskatāmi un iegādājami vai pasūtāmi katru dienu, iepriekšvēlams pieteikties.Pie pašas Tukuma zīmes, Kandavas ielas galā. "Vecupnieki", Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 2916792126Radošā darbnīca "Ligzda" (33) piedāvā dažādu rokdarbu apmācības: dekupāžu, plastikasmodelēšanu, zīda un stikla apgleznošanu kā arī dažādu suvenīriņu izgatavošanu pašiem.Kurzemes iela 2-44, Tukums. Tālr.: 22000408, www.manaligzda.comSalmu darbnīca (34) ir pirmā salmu darbnīca Latvijā. Šeit ir apskatāms plašs dekoratīvosalmu figūru un suvenīru klāsts: rūķi, pūķi, velni, raganas, vardes, zaķi, kaķi un vēl daudzkas cits. Katrs, ierodoties un iepazīstoties ar darbnīcu, šeit atradīs kaut ko interesantu unnoderīgu gan priekš sevis, gan arī kādai dāvaniņai sev tuvajiem.Dārzniecības iela 4a, Tukums. Tālr.: 29495746, www.salmulietas.lvPavārkalnā (35) (66 m vjl.) pēc nostāstiem zviedru-poļu kara laikā atradusies zviedru karavirtuve. No kalna paveras lielisks skats uz Tukuma baznīcu torņiem.Karātavu kalns (36) (Kartavu, Kapu kalns) ir Kurzemes hercogistes laika soda vieta, kurdedzinātas raganas un burvji. Te it kā esot atradušās arī karātavas. Savukārt, kad pārstājamirušos apbedīt zem baznīcas un ap to ierīkotajā kapsētā, Karātavu kalnā ierīkoti kapi,kādēļ šodien šo vietu sauc arī par Kapu kalnu.Dzelzceļa stacija Tukums II (42) galvenokārt bijusi preču stacija, uzbūvēta pēc dzelzceļaTukums – Ventspils līnijas izbūves 20. gs. sākumā. Ap to izvietotas dažādas noliktavas unuzņēmumi. Šodien stacijas ēka joprojām ir savdabīgs koka arhitektūras piemērs.Upuru piemiņas vieta (43) netālu no dzelzceļa stacijas Tukums II ir piemineklis 1941. un1949. gada deportācijās izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem. Tā izveidota1989. gadā, un uz zemē iedzītajām dzelzceļa sliedēm nosauktas visas tās vietas, uz kurāmizsūtīti tukumnieki.Upuru piemiņas gatve, TukumsPilsētas parks (44) pēc Kurzemes gubernatora ieteikuma, iekārtots 1869. gadā pie Lielāsielas. Sākotnēji tajā bijuši tikai pastaigu celiņi, taču jau 19. gadsimta beigās te atradās arīmūzikas estrāde, deju laukums, bet 20. gs. pirmajā pusē uzbūvēts neliels, kokgriezumiemrotāts restorāns.Lielā iela, Tukums404434Kalna kapu vārti (37) iesvētīti 1932. gadā. Projektu zīmējis gleznotājs P. Štelmahers.Vārti uzstādīti, pateicoties Draudzes Dāmu komitejai, kas savākusi 1900 latu.Lielā iela (45) ir viena no vecākajām ielām Tukumā. Atkarībā no pastāvošās varasmainījies arī tās nosaukums: Lielā iela, Z. Meierovica iela, 1905. gada iela, Gēringa iela.Vācu kapi (38) ir Karātavu kalnā ierīkoto kapu vecāka daļa. Terases kalna stāvās nogāzēsierīkotas 1913. gadā, veidojot interesantu ainavu.Revolūcijas iela, TukumsTukuma 3. vidusskolas ēka (46) uzskatāma par vienu no labākajiem piemēriem, kasraksturo 1950. gada politiku un arhitektūras modi.Lielā iela 18, Tukums35Piemineklis "Māte – Dzimtene" (39) Kapu kalnā uzstādīts 1985. gadā, pieminotOtrā pasaules kara 40. gadadienu. Tā autore – tēlniece L. Līce.Revolūcijas iela, TukumsBijusī Vecā (Jaunā) aptieka Tukumā (47) atrodas Lielā ielā, kur filmēta viena noromantiskākajām daudzsēriju mākslas filmas "Ilgais ceļš kāpās" (1980) epizodēm –Martas (Lilita Ozoliņa) un Artūra (Juozas Kiselius) satikšanās aptiekā.Lielā iela 7, TukumsTukuma skeitparks


10. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.11. lpp.Servisa informācijaMaršruta TOP 61. Durbes pils2. Šlokenbekas muiža3. Jaunpils pils4. Jaunmoku pils5. Kukšu muiža6. Rūmenes muižaCeļojuma plānošana – TIC iesaka• izvēloties maršrutu Jaunpils pils –Šlokenbekas muiža – Durbes pils –Jaunmoku pils, ceļotājs ļoti vienkārši varizsekot vēsturei un arhitektūras modei;• viduslaiku piedzīvojumu un elpuvislabāk izbaudīt Jaunpilī;• pilnīgākais kungu mājas interjers,šķiet, izbaudāms Kukšu muižā unRūmenes muižā;• par Tukuma apkārtnes muižu likteņiemvislabāk pastāstīs izstādesun to veidotāji Durbes pilī.Tukuma apkārtnes pilisMARŠRUTS: Jaunpils pils – Šlokenbekas muiža – Durbes pils – Jaunmoku pils –Vecmoku pils – Kukšu muiža – Valdeķi – Rūmene – Zemīte – Zante – Vāne – Lamiņi –Zentene – Brizulevisu iespējams saglabāt, tomēr muižu ēkas līdz ar vecajām zemnieku mājāmNe dažviet ir vienīgās patiesi vērtīgās un Latvijas laukiem tik raksturīgās celtnes.Muižas vērtējamas ne tikai kā agrāro attiecību forma Latvijas vēsturē, jo tās vienmērir noteikušas arī lauku politisko, sociālo un kultūras dzīvi. Tikai tur, kur savulaik bijušasizmitinātas skolas vai kādas citas sabiedriskās iestādes, tās vislabāk ir saglabājušassavu agrāko izskatu un, dažviet, arī interjeru vai tā detaļas. Ne mazums ir arī tādu,kas ir atjaunotas un ar savu krāšņumu spēj pārsteigt cilvēkus šodien atkal.Pilis Tukuma tuvākajā apkārtnēDurbes pils (29) Tukumā ir viena no interesantākajām klasicisma pilīm Kurzemē.Tā uzbūvēta jau 1671. gadā un vairākkārt pārbūvēta. Pašreizējo izskatu pils ieguvusi1820. – 1923. gadā pēc arhitekta J. G. Ā. Berlica projektētajām pārbūvēm. Patīkamaipastaigai vasaras tveicē un rudens lapu krāšņumā pie pils 19. gadsimta sākumā izveidotsainavu parks ar arhitektūras pieminekļiem – rotondu un akmens tiltu pār gravu.Šobrīd atjaunotajās pils izstāžu zālēs apskatāmas dažādas kultūrvēstures izstādes parmuižu tēmām, savukārt pils 1. stāva zālēs – lauku muižas 19. gs. interjers. Vienā nosaimniecības ēkām apskatāma seno sadzīves priekšmetu izstāde "Latvietis un viņa kungs",kas stāsta par zemnieku un amatnieku dzīvi muižu laikos.Mazā Parka iela 7, Tukums. Tālr.: 63122633, 26305946, www.tukumamuzejs.lv75Durbes muižas parks (29) ierīkots laikā no 1818. līdz 1838. gadam, kad grāfs Mēdems veicisDurbes pils pārbūves un labiekārtojis pils apkārtni. Parks tika veidots pēc angļu ainavuparka parauga: lieli koku masīvi mijas ar nelielām koku grupām un vientuļi augošiemkokiem, bet nelielie dīķīši, nelīdzenais reljefs un izlocītu celiņu tīkls gar plašiem zālieniemar pili kā galveno kompozīcijas elementu veidoja neatkārtojamu ainavu. Parkā stādījano Sibīrijas un Vācijas atvestos kokus. Te aug arī Latvijas resnākā Veimuta priede(Pinus strobus L.). Tās apkārtmērs ir 3,18 metri.Mazā Parka iela 7, Tukums. Tālr.: 63122633, 26305946, www.tukumamuzejs.lv291092929Jaunmoku pils (69) būvēta ap 1901. gadu pēc Rīgas birģermeistara Džordža Armitstedapasūtījuma un kalpojusi kā medību un vasaras rezidence. Pils un arī zirgu staļļa projektu1898. gadā izstrādājis Vilhelms Bokslafs, izveidojot Jaunmoku pili par vienu no Latvijāpazīstamākajām ķieģeļu celtnēm. Pilī interjers medību pils gaumē veidots atkal20. gadsimta nogalē, taču no oriģinālām interjera lietām īpaša vērtība piegriežama pilspodiņu krāsnīm, no kurām viena gatavota 19.-20. gadsimtu mijā Rīgas 700 gadu jubilejaipar godu un uz kuras apskatāmi gleznojumi ar šī laika Rīgas un apkārtnes skatiem.Jaunmokas, Tumes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63107125, 26187442, www.jaunmokupils.lvVecmoku muiža (78) vēstures avotos pieminēta 1544. gadā. Tiek uzskatīts, ka kungumāju 18. gadsimta vidū projektējis arhitekts Severins Jensens. Savukārt muižas saimniecībasēkas – zirgu staļļi – ir veidoti T. Zeileram raksturīgā manierē. Pils sagrauta 1944. gadā,kad padomju armijas daļas uz neilgu laiku ieņēma Tukumu. Līdz mūsdienām saglabājušāsun šobrīd apskatāmas kungu mājas drupas un vairākas saimniecības ēkas. Jau vairākusgadus tiek kopts Vecmoku muižas parks, kurā atrodamas arī dažādas eksotu sugas. Ik palaikam šeit tiek rīkoti dažādi interesanti ar mākslu un mūziku saistīti pasākumi.Vecmokas, Tumes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29172318, 29495428, www.vecmokupils.lvOzolpils (133) ir senas apdzīvotas vietas – Ozolmuižas – centrs. Par agrāko muižu irfragmentāras ziņas, taču zināms, ka 17. gadsimtā tā piederējusi Kurzemes hercogam,savukārt vēlāk cariskās Krievijas laikā tā bijusi kroņa muiža un piederējusi valstij, kuraudzēti lopi un labība valsts vajadzībām. Savukārt tagadējā ēka muižas centrā uzcelta1931. gadā kā vietējais pagasta un biedrības nams. Apmeklētājiem te pieejamas zvēruun putnu takas, kuras izstaigājot apskatāmas savvaļas govis, aitas un āzīši, truši, strausi,fazāni, pāvi, zosis, pīles, vistas un citi iemītnieki.Atpūtas komplekss "Ozolpils", Rīgas–Ventspils šosejas 57. km, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 26445528, www.ozolpils.lv696969MuzejiDurbes pils, Mazā Parka iela 7, Tukums.Tālr.: 63122633, 26305946, www.tukumamuzejs.lvLatvijas Ceļu muzejs, Milzkalne, Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 63182354,www.slokenbekasmuiza.viss.lvJaunmoku pils Meža muzejs, Rīgas-Ventspilsšosejas 75. km, Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 63107125, 26187442, www.jaunmokupils.lvJaunpils pils muzejs, Jaunpils, Jaunpils novads.Tālr.: 63162128, 63107082, 20223423,www.jaunpilspils.lvRadošās darbnīcasVelgas Melnes keramikas darbnīca, Durbes pils,Mazā Parka iela 7, Tukums. Tālr.: 26478677Pauļa Čivļa darbnīca, Salas iela 15, Tukums.Tālr.: 26488493Ginta Haņecka kalēja darbnīca, pie pašasTukuma robežas Kandavas ielas galā, "Vecupnieki",Tumes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29167921Dabas takasValguma ezera dabas un izziņas taka, atpūtaskomplekss "Valguma pasaule", Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 63181222, 29414022,www.valgumapasaule.lv"Ozolpils" zvēru un putnu takas, atpūtas komplekss"Ozolpils", Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 26445528, www.ozolpils.lvNaktsmītnesTukuma ledus halles viesnīca, Stadiona iela 3,Tukums. Tālr.: 63107470, 26633273, www.thl.lvJaunmoku pils viesnīca, Rīgas-Ventspilsšosejas 75. km, Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 63107125, 26187442, www.jaunmokupils.lvJaunpils pils viesnīca, "Pils", Jaunpils, Jaunpilsnovads. Tālr.: 29442539, www.jaunpilspils.lvKukšu muižas viesu nams, Kukšas, Jaunsātu pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 63181545, 25980910, 29205188,www.kuksumuiza.lvViesu nams "Ozolpils", Rīgas-Ventspils šosejas 57. km,Ozolpils, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 26445528, www.ozolpils.lvViesu nams "Upesloki", Milzkalne, Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 29141840Atpūtas komplekss "Milzkalns", Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 26222333, www.milzkalns.lvBrīvdienu māja "Rūši", Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 28637513Brīvdienu māja "Līdakas", pie Valguma ezera,Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 29448118Atpūtas komplekss "Valguma pasaule", pieValguma ezera, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 63181222, 29414022 , www.valgumapasaule.lvTūristu mītne "Ezermalas", pie Valguma ezera,Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 63154227, 29446828Viesu nams "Kalnažagari", Smārdes pagasts, Enguresnovads. Tālr.: 63192011, 29414584, www.kalnazagari.lvViesu nams "Sanders", Rīgas-Ventspils šosejas 57. km,Ozolpils, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 26434448, www.sanders.viss.lvBrīvdienu māja "Mazozoli", Tumes pagasts, Tukumanovads. Tālr.: 29453908, www.mazozolupirts.lvKempings "Knauķi", Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 63154406, 29251157, www.knauki.blogspot.comŠlokenbekas muiža (75) vēstures rakstos pir moreiz minēta pēc 1484. gada, kad, kāvēsturnieki uzskata, sākusies tās celtniecība, lai aizsargātu netālu esošo Tukumu noienaidnieku uzbrukumiem. Gadu gaitā tā piederējusi vairākām dzimtām, gan Butlariem unŠenkingiem, Putkammeriem un Grothusiem, gan Mēdemiem un Rekēm. No senākāsmuižas apbūves saglabājušās mūra sienās esošās šaujamlūkas. No 1997. gada decembraŠlokenbekas muižas ansam blis nodots LR Satiksmes ministrijas valdījumā, kas te arīizvietojusi Latvijas ceļu muzeju.29Milzkalne, Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 63182354, 28301020, www.slokenbekasmuiza.viss.lv782929


12. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.13. lpp.Servisa informācijaRūmeneVecmokasOzolpilsPilis Tukuma tālākajā apkārtnēJaunpils pils (70) sākotnēji bijusi bruņinieku muiža, kas uzcelta kā ūdens pils 1301. gadāLivonijas ordeņa mestra Gotfrīda fon Roges laikā un no 1576. līdz 1920. gadam piederējusifon der Reku dzimtai. Jaunpils bijusi lielākā privātmuiža Tukuma virspilskunga apgabalā.Pils vairākkārt pārbūvēta un laika gaitā cietusi, tomēr ārēji pils saglabājusi daudzas ordeņapilīm raksturīgās iezīmes – tipisko apaļo stūra torni, pils pamatstāvu bez logiem un biezosmūrus. Tagad Jaunpils pilī atrodas kultūras nams un muzejs, kas aicina pili iepazītviduslaiku stilā kopā ar mūku brāli Teodoru, žiperīgo saimnieci Hildu, pils mīlasdziesminieku – minnezingeru un citiem pils iemītniekiem.Jaunpils, Jaunpils novads. Tālr.: 63107082, www.jaunpilspils.lvPūres muižas (73) kungu māja celta 18. gs. 1. pusē. Proporciju un stila ziņā tā ir klasicismamatbilstoša tipiska Kurzemes muižas kungu māja. Ēka vēlāk pārbūvēta un paplašināta,piebūvējot sānu flīģeļus un vēlāk verandu. Uz upes gravas pusi bijusi izbūvēta terase, nokuras kādreiz pavērās plašs skats pāri Abavai. Diemžēl šobrīd pils gaida savu atjaunošanu.Pūre, Tukuma novads. www.pure.lv70 74Velosipēdu un laivu nomaAtpūtas komplekss "Valguma pasaule", pieValguma ezera, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 63181222, 29414022, www.valgumapasaule.lvVizināšanās ar zirgiemTukuma jātnieku sporta klubs,Rīgas iela, Tukums. Tālr.: 29212644"Notikumu raktuves","Purviņi", Vecmokas, Sēmes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 29493033, www.raktuves.lvJaunmoku pils,Jaunmokas, Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 63107125, 26187442, www.jaunmokupils.lvZirgaudzētava "Gravas",Pūres pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 63191183, 28381031, www.zirgigravas.lv817776Kukšu muižas (71) tagadējā dzīvojamā ēka pēc vēsturnieku domām būvēta 18. gs. pirmajāpusē un sākotnēji bijusi vienstāva mūra ēka ar četrslīpju jumtu. 19. gs. vidū atkārtotupārbūvju rezultātā tā ieguvusi vēlā klasicisma muižu arhitektūras iezīmes. Ap šo laiku apmuižas kompleksu izveidots arī parks. Muiža tiek uzskatīta par izcilu Latvijas muižuarhitektūras paraugu, kur pakāpeniskas evolūcijas gaitā notikusi stilistiska sintēze starpbaroku un vēlīno klasicismu. Muižā saglabājušās 18. gs. vidus melni glazētas podiņu krāsnisun durvis, kā arī vairāki 19. gs. sienu gleznojumi.Kukšas, Jaunsātu pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63181545, 25980910, 29205188, www.kuksumuiza.lvValdeķu muižas (76) kungu māju 1932. gadā ļoti sliktā stāvoklī nopirka Latvijas preseskaralis un miljonārs Antons Benjamiņš. Saimnieki toreiz te izveidoja paraugsaimniecību.Šobrīd pilī iespējams svinēt kāzas un rīkot banketus.Valdeķi, Kandavas pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 63126112, 26452948Zemītes muižas (80) pirmais zināmais īpašnieks bijis “Garais Klauss", kurš 15. gs. pirmajāpusē minēts kā Zemītes lēņa mantinieks. Uzskata, ka tagadējā pils jeb kungu māja būvētaap 1850. gadu, kad ap to izveidots arī parks. Neskatoties uz ugunsgrēku postījumiem,sākotnējie pils galvenie apjomi pamatos saglabājušies. Šobrīd Zemītes pilī atrodaspamatskola.Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novadsZantes muižas pils (79) celta 19. gs. klasicisma stilā. Tā ir samērā grezna ēka, kuras dārzapusē bijušas četras kolonnas. 1925. gadā muižas pilī iekārtota skola. No agrākās muižassaglabājušās vairākas saimniecības ēkas un kalpu dzīvojamā māja. Pie muižas – parks arsvešzemju koku stādījumiem. Šobrīd pilī atrodas Zantes pamatskola.Skolas iela 14, Zante, Zantes pagasts, Kandavas novads74Vānes muižas pils (77) (19. gs.) ēkā tagad izvietota Vānes pamatskola, taču baronu laikoskopā ar Aizupi tā bijusi viens no lielākajiem apkārtnes īpašumiem. 16. gadsimtā Vānesmuižā pēdējās dienas pavadījis Livonijas hronists, Kurzemes hercoga Gotharda Ketlerasekretārs un uzticības persona Solomons Henings (1528-1589). Diemžēl 1905. gadarevolūcijas notikumu rezultātā pils nodedzināta, un atjaunota tikai skolas ierīkošanai1936.-1940. gadā.Vāne, Vānes pagasts, Kandavas novadsLamiņu muižas (72) celtniecība vēstures avotos datēta ar 18. līdz 19. gadsimtu, tačupašreizējo izskatu tā ieguvusi 19. gadsimta vidū, kad to ieguvis Rīgas tirgotājs Fērmanis,kurš lika te uzcelt jaunu kungu māju. Līdz ar jaunās pils būvi tika radīts arī parks ardekoratīvi apcirptiem kokiem, izveidoti celiņi, puķu dobes un dīķi. 1912. gada muižasaprakstā teikts, ka šis parks ir rets vecfranču un rokoko stila paraugs visā Baltijā. Šobrīdmuižā atrodas Dzirciema speciālā internātskola.Lamiņi, Pūres pagasts, Tukuma novadsZentenes pils (81) celta ap 1850. gadu un ir vēlā klasicisma stila paraugs. Uz pārējoklasicisma piļu fona izceļas ar Līvenu dzimtas ģerboni pils zelmenī. Pilī saglabājusies arīinterjeru dekoratīvā apdare, kura veikta neorenesanses formās. Pilī esošā krāsns irbūvēta ampīra stilā. Ēkas priekšā aug Latvijas resnākā īve (2,35 m), bet 20 ha lielajāparkā – 15 svešzemju sugu koki un krūmu stādījumi.Zentene, Zentenes pagasts, Tukuma novads74747080Brizules muiža (68) ir bijušais grāfu Lambsdorfu īpašums. Brizules muižā nav lepnakunga nama. Ir ziņas, ka dzīvojamā māja celta 1710. gadā, un vēlāk pārbūvēta.Te apskatāma Brizules skolas un grāfu Lambsdorfu dzimtas vēstures ekspozīcija.Brizule, Sēmes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63181754, 2628738071Der ielāgot, ka:• muižas, kurās darbojas izglītībasiestādes, ir apskatāmas tikai no ārpuses;• pilīs un muižās, kurās atjaunotsvēsturiskais interjers, to apsaimniekotājiar pietāti attiecas pretkultūrvēsturiskajām vērtībāmun tādus aicina būt arī savus viesus.79Rūmenes muiža (74) ir Rīgas 5-zvaigžņu viesnīcas Hotel Bergs lauku rezidence atpūtaiun saviesīgiem pasākumiem ar pilna servisa apkalpošanu atbilstošu darījumu un laukuelegances vērtību cienošu cilvēku prasībām ekskluzīvā muižas noslēgtībā. Muižas kungumāja celta 1876. gadā pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta. Kungu māja atrodaspakalnā, un tās gala fasādi ar zemāk esošo parku savieno kāpņu un terasu sistēma, kasbeidzas pie dīķa ar mākslīgi veidotu sirds formas saliņu. Šī terasu sistēma, pēcvēsturnieku atzinuma, ir liels retums, un to var uzskatīt par vienu no izcilākajām šādaveida neorenesanses stila būvēm Latvijā. Rūmenes muižas ainavu parks ir 7,8 ha lielsun 1892. gadā to plānojis ainavu arhitekts Georgs Kufalts, kurš savulaik Rīgā veidojisArkādijas parku un Viesturdārzu.Rūmene, Kandavas pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 67770900, www.rumenesmuiza.lvJaunums daudziem apmeklētājiem joprojām –Rūmenes un Kukšu muižas. Abas izveidotas kāvietas, kur dzīvot un baudīt interjeru un brīnišķīgoapkārtni.68


14. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.15. lpp.Servisa informācijaMaršruta TOP 31. Jaunpils pils2. "Niedru lijas"viduslaiku sētas izklaides3. Kartavu kalniCeļojuma plānošana – TIC iesaka• viduslaiku dzīves sparu un stiluvislabāk iepazīt "Niedru lijas"viduslaiku sētā• pārnakšņojiet Jaunpils pils numuriņos,kuri iekārtoti kā viduslaikos –nenožēlosiet!Viduslaiku JaunpilsMARŠRUTS: Jaunpils – Kartavkalni – Jaunpils – Strutele – ViesatasJaunpils puse ir īsta Tukuma rajona viduslaiku pērle. Pašā Jaunpils pagasta cen trā,cēla un droša, paceļas Jaunpils pils, kuru no trim pusēm apjož ūdens, bet pils bieziemūri ieskauj nelielu pagalmu, kurā savulaik noritējusi bruņinieku dzīve ārpuskaragājieniem. Netālu no Jaunpils centra atrodams otrs viduslaiku dzīves centrs –bijušais latviešu pilskalns – Kartavu kalns. Nedaudz vēlākos laikos uzceltā baznīca unZviedru mūris nostiprinājuši vietējo iedzīvotāju ideju – izveidot pašiem savusviduslaikus šajā laikmetā, kurus piedzīvot aicinām arī ceļotājus.Jaunpils pils (70) sākotnēji bijusi bruņinieku muiža, kas uzcelta kā ūdens pils 1301. gadā,Livonijas ordeņa mestra Gotfrīda fon Roges laikā un no 1576. līdz 1920. gadam piederējusifon der Reku dzimtai. Jaunpils bijusi lielākā privātmuiža Tukuma virspilskunga apgabalā.Pils vairākkārt pārbūvēta un laika gaitā cietusi, tomēr saglabājusi daudzas ordeņa pilīmraksturīgās iezīmes – tipisko apaļo stūra torni, pils pamatstāvu bez logiem un biezos mūrus.Tagad Jaunpils pilī atrodas kultūras nams un muzejs, kas aicina pili iepazīt viduslaiku stilākopā ar mūku brāli Teodoru, žiperīgo saimnieci Hildu, pils mīlas dziesminieku –minnezingeru un citiem pils iemītniekiem.Jaunpils, Jaunpils novads. Tālr.: 63107082, 26101458, www.jaunpilspils.lvJaunpils parks (123) izveidots fon der Reku valdīšanas laikā. Tā teritorijā atrodas vairākidižkoki. Nostāsti vēstī, ka kokus augstmanis dārzniekam licis stādīt tā, lai, tiem saplaukstot,veidotos Rekes dzimtas ģerbonis. 19. gadsimta nogalē parkā visur bijuši grantēti celiņi.Parkā ir vairāki interesanti apskates objekti – akmens tiltiņš, kurā iegravēts gada skaitlis unmonogramma G. A. v. d. R. – 1905. Romantiska taciņa gar upes malu aizved uz Mīlestībasakmeni – kādreiz iecienītu jaunpiliešu tikšanās vietu.Jaunpils, Jaunpils novads. Tālr.: 63107082, 26101458, www.jaunpilspils.lvJaunpils luterāņu baznīcas (86) celtniecība sākusies 1592. gadā, par ko liecina metālaplāksnē iekaltais skaitlis, un tā ir viena no pirmajām Kurzemes hercogistē celtajāmbaznīcām. Tornis celts 1750. gadā. Pārbūvēta un paplašināta 1849. un 1854. gadā.Ievērojams ir baznīcas altāris un kancele, kas tiek uzskatīti par ievērojamiem manierismastila paraugiem. Baznīcas zvans izgatavots 1760. gadā, un to lējis vācu meistarsE. Fr. Fehters, tepat – Kurzemes hercogistē. No baznīcas torņa augstumiem paverasskats uz Jaunpils kultūrvēsturisko centru un skaisto apkārtni.Jaunpils, Jaunpils novads. Tālr.: 63107082, 29431992, www.jaunpilsbaznica.lvJaunpils ūdensdzirnavas (96) uzceltas 1803. gadā un atrodamas Jaunpils centrā. Dzirnavāsveikta graudu apstrāde, bijusi kokzāģētava un galdniecība. Šodien te saglabājusiesdzirnavu iekārta, kas darbojusies 20. gadsimta 20. un 30. gados, kā arī hidrotehniskāsbūves un ūdenskrātuve.Jaunpils, Jaunpils novads. Tālr.: 63107082, 26101458, www.jaunpilspils.lvZviedru mūri (161) Jaunpilī, pēc nostāstiem, cēluši zviedru karagūstekņi, kurus baronsMatiass fon der Reke uz Jaunpili atvedis pēc Salaspils kaujas Trīsdesmit gadu karā(1618-1648). No šī fakta radies vaļņa nosaukums. Aiz zviedru mūra darbojas "Viduslaikusēta", kur ceļotājiem nedēļas nogalēs, vai pēc īpaša pieteikuma, iespējams izbaudītdažādas viduslaiku aktivitātes – šaušanu ar lokiem vai arbaletu, šķēpu un cirvju mešanu,monētu kalšanu, iepazīt viduslaiku ēdienu un dzērienu garšu, noklausīties dziesmas unpat izmēģināt kādu deju pamatsoli.Jaunpils, Jaunpils novads. Tālr.: 26336513, www.niedrulija.viss.lvKartavu kalns (128) – mežiem apaugusi pauguraine, caur kuru tek mazā Biktsupīte.Šeit izveidotas dabas takas, pa kurām ejot var apskatīt milzīgo lapegļu aleju, egļu vēripaugurainā reljefā, Karātavu egli, pilskalna valni un augu valsts dažādību ar retisastopamiem kokiem, kā arī novērot gan pamestus, gan jaunus bebru veidotusdambjus. Kartavkalnā savulaik atradusies senlatviešu apmetne. Pastāv uzskats, kaJaunpils Karātavu kalns varētu būt Atskaņu hronikā pieminētā Babote, jo tas ir vienīgaispilskalns ar valni, kas atrodas starp Dobeli un Kuldīgu. Teikas stāsta, ka kalnā nogrimusivecā pils, kas celšoties augšā, tiklīdz kāds uzminēšot tās vārdu, un tās vietā pazemēgrimšot krustnešu celtā jaunā pils – Jaunpils. Šī teika devusi iedvesmu dzejniekamAuseklim, 19. gs. vidū radot dzejoli "Gaismas pils".Jaunpils pagasts, Jaunpils novads. Tālr.: 63107082, 26101458, www.jaunpilspils.lv70161MuzejiJaunpils pils muzejs, Jaunpils, Jaunpils novads.Tālr.: 63162128, 63107082, 20223423,www.jaunpilspils.lvDabas takasKartavu kalna dabas taka, Jaunpils pagasts,Jaunpils novads. Tālr.: 63107082, www.jaunpilspils.lvDzīvnieku vērošanaBriežu dārzs "Rudiņi", Irlavas pagasts, Tukumanovads. Tālr.: 29191980, www.atputalaukos.lvNaktsmītnesJaunpils pils viesnīca, "Pils", Jaunpils,Jaunpils novads. Tālr.: 29442539, www.jaunpilspils.lvĢimenes māja "Avenes", Jaunpils, Jaunpils novads.Tālr.: 26314801Brīvdienu māja "Bramaņi", Jaunpils pagasts,Jaunpils novads. Tālr.: 26461975, www.bramani.viss.lvBrīvdienu māja "Ķimsīši", Jaunpils, Jaunpils novads.Tālr.: 29127060, www.kimsisi.viss.lvViesu nams "Rudiņi", Irlavas pagasts, Tukumanovads. Tālr.: 28353700, www.atputalaukos.lvViesu nams "Zive", Irlavas pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 67147040, www.zive.lvViduslaiku izklaides"Niedru lijas" viduslaiku sēta, aiz Zviedru mūraJaunpilī. Tālr.: 26336513, www.niedrulija.viss.lvElles kalni posmā starp Jaunpili un Viesatām irsavdabīgs piemineklis no 19. gadsimta muižuparku arhitektūras vēstures.161Struteles luterāņu baznīca (92) pirmoreiz uzcelta 1645. gadā un atjaunota 1883. gadā.Baznīcā kristīts latvju Dainu tēvs Kr. Barons. Dievkalpojumi tajā notikuši līdz1962. gadam, tad tā pamesta un izpostīta, taču atjaunota 20. gadsimta 90. gados.Strutele, Jaunpils pagasts, Jaunpils novads. Tālr.: 29431992Elles kalnu (154) Struteles pusē vērts apskatīt tā 30 m garo pazemes eju dēļ, kas,domājams, 18. gadsimta beigās pārsegtas ar mucveida velvi. Nostāsti vēsta, ka tedzīvojis Velns – tuvumā esošās Lauku muižas barona sulainis, kuram bijis aizliegtsmazgāties, griezt matus, bārdu un nagus.Jaunpils pagasts, Jaunpils novads70Briežu dārzs "Rudiņi" (114) iepazīstina ar savvaļas dzīvnieku – staltbriežu, dambriežuun muflonu audzēšanu iežogotās platībās, kas te uzsākta 2003. gadā. Pašreiz iežogotiap 350 ha platības, kas sadalīti vairākos aplokos, lai būtu iespējams organizēt selekcijasdarbu un dzīvniekus varētu apskatīt un novērot. Briežu dārzs piedāvā gan dzīvniekuapskati, novērošanu, fotografēšanu, atpūtu un pastaigas pa meža takām."Rudiņi", Irlavas pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29191980, www.atputalaukos.lv707086161


18. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.19. lpp.Servisa informācijaDer ielāgot• esiet draudzīgi un zinātkāri, apmeklējotmuzejus un privātkolekcijas;• suvenīrus no muzejiem un kolekcijāmnepaņemiet bez maksas;• esot dabā, esiet saudzīgi pret to, jo veikalānesabojātus dabas vai kultūraspieminekļus vietā nenopirkt;• apmeklējot dabas parku "Abavas senleja",izmantojiet gida pakalpojumus – tā vis labākuzzināsiet šejienes unikālās vērtības.6061636474KANDAVAS SPORTAHALLES VIESNĪCA115 1345760 ̈KANDAVÄ58555662 5461 636759665351 ̈PILS̈5250656476 79 80107 116 189KANDAVA71SWEDBANKKARTODROMS"Swedbank kartodroms"Kandavas Romas katoļu baznīca (56) atklāta 2003. gada 13. septembrī, bijušajādzīvojamajā ēkā, kā veltījums Gvadelupas Dievmātei. Vairāk nekā 100 gadus vecaisaltāris bijis viens no Ventspils katoļu baznīcas sānu altāriem. Viena no altārgleznām –"Gvadelupes Dievmāte" – ir atvesta no Meksikas. Baznīcā atrodas labiekārtotaspalīgtelpas svētdienas skolai un tējnīca ar mainīgām mākslas izstādēm.Liepu iela 2, Kandava. Tālr.: 63222752, 29157984Kandavas novada muzejs (57) atrodas ēkā, kas celta 19. gadsimta beigās kā slimnīca.Vēlāk te atradusies vācu skola, noliktava un banka. Kandavas novada muzejs atklāts1995. gadā un tā pamatā ir skolotāja un vēsturnieka Viktora Vītola savāktā kultūrvēsturesmantojuma kolekcija.Talsu iela 11, Kandava. Tālr.: 63182064, 26667031, www.kandavasmuzejs.viss.lvPiemiņas akmens represētajiem Kandavā (58) (1990.) ir piemineklis, kas veltīts uzSibīriju 1941. un 1949. gadā izsūtītajiem kandavniekiem. Akmens atrasts Rūmenes pusēun novietots uzkalniņā Sabiles ielā, vietā, kur pirms izsūtīšanas bija ieslodzīti kandavnieki.Sabiles iela, KandavaLatvijas resnākā meža bumbiere (59) (Pyrus pyraster), kas apzināta, atrodama Kandavā.Tās apkārtmērs sasniedzis 2,95 metrus. Parasti meža bumbieres aug lapu koku mežos,krūmājos, ceļmalās, upju un ezeru krastos.Sabiles iela, KandavaPašreizējās Kandavas luterāņu baznīcas (60) celtniecība pabeigta 1736. gadā.Kandavas luterāņu baznīcā apmeklētāju uzmanību piesaista seni tumša koka kokgriezumi(pat no 17. gs.), altārglezna (19. gs. vidus), ērģeles (1864. g.), divas griestu lustras (19. gs.vidus) un lietišķās mākslas meistaru darinājumi. Pie baznīcas atrodas Baznīcas kapi arkapliču. Te apglabāti izcilā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha vecāki un māsas.Baznīcas iela 5, Kandava. Tālr.: 63124489, 26311573, www.kandavasdraudze.lvKandavas pilsētas vēsturiskais centrs un vecais tirgus laukums (62) Kandava irpievilcīga ar savu vēsturisko centru – vecpilsētas laukumu un tā apbūvi. Senāk te bijistirgus laukums. Uzmanību piesaista stāvās ieliņas, kur ēkām katrā galā ir dažāds stāvuskaits. Atsevišķas ēkas grezno caurstaigājamas velves. Saglabājušās arī divas arlaukakmeņiem bruģētas ielas (Lielā un daļa Talsu ielas).Tirgus laukums, Baznīcas, Lielā, Sabiles, Talsu un Ūdens ielas, KandavaUgunsdzēsēju depo (63) uzcelts pēc lielajiem ugunsgrēkiem, kas Kandavā plosījušies1872. gadā. Līdz pat 20. gadsimta 20. gadiem depo kalpojis arī par nozīmīgu sabiedriskāsdzīves centru. Tad ēka pārbūvēta, jo iegādātas ugunsdzēsēju mašīnas.Tirgus laukums 7, KandavaAkmens mūra tilts pār Abavu Kandavā (64), ir vecākais laukakmens tilts Latvijā,uzbūvēts 1873. gadā. Līdz tilta tapšanai pār Abavu cēlās ar pārceltuvi, gājējiem bijaierīkotas laipas. Tiltu atjaunoja 1997. gadā.Lielā un Jelgavas iela, KandavaSkulptūra "Zīļuks laivo" (65) atrodas Kandavā pie vecā Akmens tilta. Kandava ir senuozolu ieskauta vecpilsēta. Ozoli te ir bijuši jau pirms tapa pati pilsēta. Arī pilsētas ģerbonirotā zīles un ozollapas, bet Kandavas brīvdabas estrādi jau izsenis dēvē par "Ozolājiem".Pilsētnieki ir atjaunojuši iespēju mieloties ar zīļu kafiju, kas, pareizi pagatavota, ir varengarda. Tā radies tēls "Zīļuks", kas aicina ceļotājus ceļot pa Kandavas pusi un Abavassenleju.Kandavā pie Akmens tiltaKandavas vecā pamatskolas ēka (66) atrodas Riebiķu pakalnes ziemeļu galā, kuru tagaddēvē arī par Skolas kalnu. Ēka celta laikā no 1929. līdz 1936. gadam un tai dots valodniekaKārļa Mīlenbaha vārds, jo viņš savas skolas gaitas uzsācis Kandavā.Zīļu iela, KandavaBrīvdabas estrāde "Ozolāji" (67) ir ne tikai populāra pasākumu rīkošanas vieta. Tā arsavu dabu ir arī savdabīgs apskates objekts Kandavas pilsētā, jo estrādi ieskauj senuozolu audze. Te notiek dažādi koncerti un citi pasākumi. Brīvdienās dabas mīļotājipastaigājas pa Mīlestības taku, kas sākas Ozolājos. Te var ieklausīties lakstīgaludziesmās un veldzēt slāpes ar avota ūdeni.Kūrortu iela, Kandava5862NaktsmītnesKukšu muižas viesu nams, Kukšas, Jaunsātupagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63181545, 25980910,29205188, www.kuksumuiza.lvKempings "Laipas", Rīgas-Ventspils šosejas 88. km,Pūres pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 63191236, 28232301, www.kempingslaipas.lvMotelis "Sumbrs", Rīgas-Ventspils šosejas 92. km,Pūres pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 63181070, 29166751, www.sumbrs.viss.lvViesu nams "Teikas", pie Rīgas-Ventspils šosejas,Kandavas pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 29132895, www.teikas.viss.lvViesu nams "Pils", Pils iela 7, Kandava.Tālr.: 63124919, 26438887, www.pils.viss.lv,www.guesthousepils.lvViesnīca "Kandava", Sabiles iela 3, Kandava.Tālr.: 26406733, www.hotelkandava.lvKandavas sporta halles viesnīca, Skolas iela 12,Kandava. Tālr.: 63107352, 29152314,www.kss.serveris.lvValsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikumaviesnīca, Valtera iela 6, Kandava.Tālr.: 63125814, 29257823Viesu nams "Meļķerti", Kandavas pagasts,Kandavas novads, 3 km no Kandavas.Tālr.: 29157360, www.melkerti.viss.lvLauku māja "Ezermaļi", Mazrūmene, Kandavaspagasts, Kandavas novads. Tālr.: 28349018Viesu nams "Dižpriedes", Kandavas pagasts,Kandavas novads. Tālr.: 63126812, 26555597,www.dizpriedes.lvBrīvdienu māja "Mežarags", Daigones iela 13,Kandava. Tālr.: 26434475Viesu nams "Kārkli", Kandavas pagasts, Kandavasnovads. Tālr.: 29177356, www.karkli.infoLauku māja "Indāni", Kandavas pagasts, Kandavasnovads. Tālr.: 29259272, www.indani.viss.lvTūrisma un atpūtas centrs "Plosti",Kandavas-Sabiles ceļa 9.km, Kandavas pagasts,Kandavas novads. Tālr.: 26310303, www.plosti.lvViesu nams "Imulas", Kandavas-Sabiles ceļa 9. km,Sabiles pagasts, Talsu novads.Tālr.: 63123647, 29196494, www.imulas.lvAtpūtas bāze "Zviedru cepure", 3.5 km no Sabiles,Matkules pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 26405405,www.zviedrucepure.lvViesu nams "Romance", Matkules pagasts,Kandavas novads. Tālr.: 26686867, www.romance.lvViesu nams "Birzes", Matkules pagasts, Kandavasnovads. Tālr.: 26256214,Lauku māja "Mucenieki", Matkules pagasts,Kandavas novads. Tālr.: 63100379, 26489596,www.mucenieki2.viss.lvLauku māja "Bienes", 200m no Buses pilskalna,Matkules pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 29104358Brīvdienu māja "Atmatas", Matkules pagasts,Kandavas novads. Tālr.: 28349237,www.atmatas.viss.lvTelšu vieta "Mežāži", Rīgas-Ventspils šosejas 96. km,Kandavas pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 29257651, 26001076Telšu vieta "Nāriņa", Kandavas stadiona teritorija,Kandava. Tālr.: 29105411Telšu vieta "Teteriņi", Kandavas sporta kompleksateritorija, Kandava. Tālr.: 29105411Telšu vieta "Lejaslanksēdes", pie Abavas upes,Matkules pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 29185228Telšu vieta "Vītiņi", pie Imulas un Abavas upesMatkules pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 29414050Telšu vieta "Buses", Matkules pagasts,Kandavas novads. Tālr.: 63154127, 2993986662Mēra kalniņš (61) ir liecinieks 1710. gadā pārdzīvotajai mēra epidēmijai, pēc kuras Kandavādzīvi palikuši esot tikai 2 amatnieki. Vēsturnieki domā, ka Mēra kalniņš bijusi kapsēta, kurāapglabāti mēra epidēmijā mirušie kandavnieki.Baznīcas iela, Kandava


20. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.21. lpp.Servisa informācija76AktivitātesKartingu trase "Swedbank kartodroms",Jelgavas iela 16, Kandava. Tālr.: 29480216,www.kartodroms.lvRodeļi "Zviedru cepure", 3.5 km no Sabiles,Matkules pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 26405405, www.zviedrucepure.lvBezceļa izbraucieni ar džipiem, tūrisma un atpūtascentrs "Plosti", Kandavas-Sabiles ceļa 9.km,Kandavas pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 26310303, www.plosti.lvIzbraucieni ar bruņumašīnu un retro kara džipu,viesu nams "Romance", Matkules pagasts,Kandavas novads. Tālr.: 26686867, www.romance.lvIzbraucieni ar kvadracikliem viesu namā "Kārkli",Kandavas pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 29177356, www.karkli.infoMērķī šaušana un medības viesu namā"Dižpriedes", Kandavas pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 63126812, 26555597, www.dizpriedes.lvPeintbols, "Veldzes", pie Imulas upes, Matkulespagasts, Kandavas novads. Tālr.: 29250483, 29127445115134152Abavas senlejāAbavas ielejas takas (116) ved gar Abavas, Imulas un Amulas upēm, un pārsteidz arbrīnišķīgiem stāvkrastiem, dziļām gravām, mežacūku rakumiem, bebru dambjiem, alāmun dolomītu atsegumiem. Dabā sekojiet norādēm ar takas simbolu – Zīļuku.Kandavas TIC, Kūrortu iela 1b, Kandava. Tālr.: 63181150ARDIC, Kūrortu iela 1b, Kandava. Tālr.: 29263475Sēravotu purvs ar čužu audzi (116) ir dabas liegums Abavas upes kreisajā krastā,apmēram 1 km no Kandavas. Te aug rets pēcledus laikmeta augs – čuža (Pentaphylloidesfruticosa) – neliels krūms, kas jūnijā un jūlijā zied dzelteniem ziediņiem. Kopējā purvaplatība ir 96 hektāri. Kādreiz, netālu no purva iztekošo sērūdeni un purva dūņas, izmantojavietējās dziedniecības iestādēs. Purvu mēdz saukt arī par Čūsku purvu, jo tajā labprātuzturas šie rāpuļi.Kandavas TIC, Kūrortu iela 1b, Kandava. Tālr.: 63181150ARDIC, Kūrortu iela 1b, Kandava. Tālr.: 29263475Valdeķu muižā (76) iepazīstama fotogrāfiju kolekcija par tās bijušajiem īpašniekiem –Benjamiņiem, kas muižu bija iegādāja 20. gadsimta 30. gados un izveidoja parparaugsaimniecību.Valdeķi, Kandavas novads. Tālr.: 63126112, 26452948Lauku mājā "Indāni" (189) iespējams apskatīt un iepazīt senus mājsaimniecībaspriekšmetus, piemēram, zirgvilkmes darbarīkus, cirvīšu kolekciju, dažādus darbarīkuskalējiem, mežstrādniekiem un ugunsdzēsējiem, kā arī aplūkot, apčubināt un iemācītieskopt dažādus mājdzīvniekus. 2008. gadā šeit uzņemta arī filma "Mazie laupītāji"."Indāni", Kandavas novads. Tālr.: 29259272, www.indani.viss.lvAbavas Velnakmeni un Abavas Velna alu (152) apvij teikas un nostāsti. Kāda teikastāsta, ka reiz esot bijis Velns, kas gribējis Abavu aizdambēt. Taču viņš nav paspējis, jopārsteigusi gaiļa dziesma. Akmens nokritis pļavā, kalna galā. Dažus desmitus metru noakmens, Velna alas gravā, atrodas Velnala. Alā var ielīst tupus. Tā ir apmēram 8,5 m dziļa.Alas apjomīgākā vieta ir 1,5 m augsta un ir 1,2 m plata. Grava, kur atrodas ala, irapmēram 10 m dziļa. Krastos redzami pelēkā smilšakmens un dolomīta iežu atsegumi.Pavasarī un mitrā laikā jābūt uzmanīgiem, jo gravas krasti ir stāvi un slideni.Kandavas pagasts, Kandavas novads.Pasaku mežs pie viesu nama "Imulas" (134) ir meža taka ar aizraujošām spēlēm lieliemun maziem apmeklētājiem, kurā var sastapt kokā veidotus visiem pazīstamus pasakutēlus. Te sastopami gan trīs sivēntiņi, katrs pie savas mājiņas, un nešpetnais vilksieraugāms, ieslēpies krūmos. Turpat stāv pirtiņa ar mazgāties kārajiem zaķēniem, viņurūpīgo mammu un nopietno zaķu tēvu. Te var aplūkot jautro Buratīno un drūmoKarabasu-Barabasu, labsirdīgo Kaķīti ar savām dzirnaviņām, Vinniju Pūku un viņa draugussavos namiņos. Pasaku mežā gaida sastapšanās ar mazo čaklo cūku ganu Ezīti unĶēniņu, kas apmaldījies mežā, un vēl citiem tēliem. Pavisam kopā mežā atrodami deviņišādi pārsteigumu stūrīši, un tie visi kopā veido vienotu spēli, kuru izspēlējot kāds nomeža apmeklētājiem iegūst tiesības kāpt koka tronī un būt par Pasaku meža ķēniņu."Imulas", Kandavas-Sabiles ceļa 9. km, Sabiles pagasts, Talsu novads.Tālr.: 63123647, 29196494, www.imulas.lvĢenerāļa L. Bolšteina muzejs (103) atrodas agrākajās "Pūces" ūdensdzirnavās. Dzirnavasdarbojās jau 19. gs. beigās, un te bez graudu malšanas veica vilnas apstrādi, kā arīdarbojās kokzāģētava. Ģenerāļa Ludviga Bolšteina dzimta savulaik nomāja dzirnavas,tādēļ te ierīkots muzejs. Līdzās dzirnavām atrodas Bolšteina atpūtas namiņš.Matkules pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 63154098, 26354871Vizināšanās ar zirgiemZirgaudzētava "Gravas", Pūres pagasts, Tukumanovads. Tālr.: 63191183, 28381031, www.zirgigravas.lvAtpūtas bāze "Zviedru cepure", 3.5 km no Sabiles,Matkules pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 26483588, www.zviedrucepure.lvLauku māja "Upeslīči", Matkules pagasts,Kandavas novads. Tālr.: 29257171Lauku māja "Indāni", Kandavas pagasts,Kandavas novads. Tālr.: 29259272, www.indani.viss.lvLAIVU NOMA UN MAKŠĶERĒŠANAKempings "Laipas", Rīgas-Ventspils šosejas 88. km,Pūres pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63191236,28232301, www.kempingslaipas.lvMotelis "Sumbrs", Rīgas-Ventspils šosejas 92.km,Pūres pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 63181070, 29166751, www.sumbrs.viss.lvViesu nams "Teikas", pie Rīgas-Ventspils šosejas,Kandavas pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 29132895, www.teikas.viss.lv"Anša laivas", Kandavas-Sabiles ceļa 9.km, Kandavaspagasts, Kandavas novads. Tālr.: 26520410Tūrisma un atpūtas centrs "Plosti",Kandavas-Sabiles ceļa 9.km, Kandavas pagasts,Kandavas novads. Tālr.: 26310303, www.plosti.lv"Jūras laivas", Rendas pagasts, Kuldīgas novads.Tālr.: 29464901, 29283765, www.juraslaivas.lvPeldvietasKandavas sporta komplekss – brīvdabas baseiniar lēkšanas torni, Daigones iela 14, KandavaAbavas upe, Kandavas novads – tūrisma un atpūtascentrs "Plosti"Kalnu slēpošanas trases"Zviedru cepure", 3,5 km no Sabiles,Matkules pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 26405405, www.zviedrucepure.lv152Buses pilskalns (115) par savas ainavas krāšņumu ir apbalvots ar diviem Eiropas kultūrasmantojuma karogiem, kuri glabājas Buses mājās."Buses", Matkules pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 63154127, 29133272, 29939866Zviedru cepure jeb Piltiņkalns (147) ir trijstūrformas uzkalns ar stāvām malām. Pastāvuzskats, ka te apglabāts kāds zviedru ģenerālis, un kalns sanests ar cepurēm. Te augošaisozols stādīts par godu ģenerālim, liepa – viņa sievai. Literatūrā sastopams arī cits šīsvietas nosaukums, proti, tas ir Ķempju Piltiņkalns, sena kulta vieta. Ziemā te atrodaskalnu slēpošanas trases, vasarā – jautrs nobrauciens par rodeļu trasi.Matkules pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 26405405, www.zviedrucepure.lv147Zviedru cepureBiedrība "Rājumi" (207) dibināta, lai veicinātu cilvēkus dzīvot aktīvāk, radošāk unkvalitatīvāk, celt pašapziņu, mīlēt sevi un apkārtējos, domāt pozitīvi. Kā to iesākt?Varbūt iesākumā ar zīmēšanas un gleznošanas palīdzību, pirmajiem mēģinājumiemkaut ko izveidot no māla un citām radošajām aktivitātēm."Rājumi", Matkules pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 29198283, 29185952


22. lpp. Apskates objekti 23. lpp.80Keramiķa Uģa Daiņa keramikas darbnīca "Upmalnieki" (210) atrodas Sātos, tiešiiepretim "Tiltam uz nekurieni", kur keramiķis uzbūvējis ar malku kurināmu cepli svēpētāskeramikas izgatavošanai. Interesenti te aicināti apskatīt un iegādāties skaistas, katrālaucinieka un pilsētnieka saimniecībā noderīgas lietas: bļodas, šķīvjus, krūzes, krūkas,podus, vāzes un citāda pielietojuma traukus, kā arī no šamota izgatavotus dekoratīvusun praktiskus priekšmetus. Iespējams arī iemēģināt roku uz podnieka virpas unpadarboties ar mālu. Otra nopietna darbības sfēra te ir kamīnu projektēšana unizgatavošana pēc individuāla pasūtījuma, apdarei izmantojot tādus materiālus kākeramika, koks, akmens u.c."Upmalnieki", Sāti, Irlavas pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29256833, 26440226Piemineklis Jānim Bētiņam (168) (1830.-1912.) – I un II Vispārējo Latviešu Dziesmusvētku virsdiriģentam, Irlavas skolotāju semināra skolotājam – uzstādīts 1986. gadā.Tā autori ir tēlniece O. Nigule un arhitekts T. Nigulis.Irlavas bērnu nams, Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads16377Irlavas izstāžu zālē (104) apskatāma ekspozīcija par pirmo Latviešu dziesmu svētkuvirsdiriģentu un ērģelnieku Jāni Bētiņu, kā arī iegūstama informācija par Irlavasskolotāju semināra darbību.Irlavas bērnu nams, Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26176893, www.irlava.lvIrlavas centrā esošā lielā koka karote, kurudarinājis koktēlnieks Juris Neimanis, šķiet,tomēr ir lielākā Latvijā.90Ceļa posmā no Vānes uz TukumuVānes luterāņu baznīca (93) celta laikā no 1654. līdz 1663. gadam, atjaunota 1789. gadā.Latvijā tā pazīstama ar krāšņajiem 17. gadsimta baroka siena gleznojumiem, kas ilgu laikubijuši slēpti cilvēka acij, jo baznīcā veikti vairāki remonti. Tie ir unikāli Latvijas mākslasvēsturei, jo pietiekami labi saglabājušies un redzami diezgan lielā platībā.Vāne, Vānes pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 63155118Vānes muižas pils (77) (19. gs.) ēkā tagad izvietota Vānes pamatskola, taču baronu laikos,kopā ar Aizupi, tā bijusi viens no lielākajiem apkārtnes īpašumiem. 16.gadsimtā Vānesmuižā pēdējās dienas pavadījis Livonijas hronists, Kurzemes hercoga Gotharda Ketlerasekretārs un uzticības persona Solomons Henings (1528. – 1589.). Diemžēl 1905. gadarevolūcijas notikumu rezultātā pils nodedzināta, un atjaunota tikai ierīkojot skolu,1936. – 1940. gadā.Vāne, Vānes pagasts, Kandavas novadsZemītes muižas (80) pirmais zināmais īpašnieks bijis "Garais Klauss", kurš 15. gs. pirmajāpusē rakstos minēts kā Zemītes lēņa mantinieks. Uzskata, ka tagadējā pils jeb kungumāja būvēta ap 1850. gadu, kad ap to izveidots arī parks. Neskatoties uz ugunsgrēkupostī jumiem, sākotnējie pils galvenie apjomi pamatos ir saglabājušies. Šobrīd Zemītespilī atrodas pamatskola.Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novadsPeņķu sēravots (135) Irlavas pagastā jeb t.s. Veselības avotiņš ir sena kulta vieta –vietējas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis. Tas atrodas 100 m no Abavas upes,tās labajā krastā.Irlavas pagasts, Tukuma novadsMūrnieku tilts (162) ir viens no vecākajiem akmens tiltiem Latvijā. Tilts būvēts19. gadsimta otrajā pusē pāri vecajai Abavas gultnei (šodien tās nosaukums ir Vecupe)un tam ir 3 velves. Iespējams, tik garš tilts būvēts gan tādēļ, ka tanī laikā Abava bijusidaudz platāka, kā arī tā laika kartēs redzams, ka vieta bijusi arī pietiekami purvaina.Tiltu mēģinājuši 1944. gadā saspridzināt, taču uzspridzināt izdevies tikai vidējo velvi.Karam beidzoties, bojātā velve vienkārši aizpildīta ar akmeņiem un granti, brauktuvesdaļa nolīdzināta – un tilts savu mūžu turpinājis ar atlikušajām malējām arkām.Irlavas pagasts, Tukuma novadsKoktēlnieka Jura Neimaņa skulptūru parkā (208) var redzēt, ka dabas veltes ir daudzun dažādas, bet prasmīgu roku apstrādātas tās iegūst kopīgo – formas skaistumu unvienreizību. Viesojoties pie koktēlnieka Jura Neimaņa, viņa saimniecībā apskatāmi ganakmenī, gan kokā kaltie tēlniecības darbi. Savdabīgā piemājas parkā arvien viss tiekpilnveidots, lai vidi ar gadiem padarītu skaistāku, un piepildītu ar mākslas darbiem.Te ciemos tiek gaidīts ikkatrs dabas un mākslas draugs. Pārliecībai doties apciemotkoktēlnieku varētu kalpot Irlavas ciema centrā izvietotā lielā koka karote. Tās garumsir 6,2 metri! Taču, kādi meistardarbi ir pie paša meistara, tas jānoskaidro pašiem."Mednieki", Irlavas pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26302247208208Zemītes luterāņu baznīca (94) ir viena no Kurzemes hercogistes laikā celtajām baznīcāmTukuma rajonā. Pēc 1963. gada baznīca tika pamazām izpostīta. Astoņdesmito gadubeigās, ar Kultūras Fonda un vietējo iedzīvotāju atbalstu, sākās baznīcas atdzimšana.Tās kokgriezuma altāris vēl šodien glabājas Rundāles pils muzejā.Zemīte , Zemītes pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 2915401794Sātu luterāņu baznīca (90) celta 1778. gadā. No ārpuses tā šķiet maza lauku baznīciņa, tačuir vienīgā Tukuma rajonā, kurai apkārt saglabājies akmens krāvuma žogs un baltie ieejasvārti. Vēl lielāku vērtību tai piešķir virs baznīcas ieejas kaltā hercoga Pētera Bīronamonogramma. Ērģeles ar ērģeļu prospektu 19. gadsimta beigās uzbūvējis Jānis Bētiņš.Sāti, Irlavas pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29232839"Tilts uz nekurieni" (163) atgādina par kādreiz iecerēto Tukuma – Kuldīgas dzelzceļa būvi,kas tika uzsākta 20. gadsimta 30. gadu beigās. To mēģināja turpināt un pabeigt vācu vara,40. gados, tādējādi nenojaukts tilts palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām.Sāti, Irlavas pagasts, Tukuma novads210


24. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.25. lpp.Servisa informācijaMaršruta TOP 31. Kaives ozols2. Pastariņa muzejs3. Rideļu dzirnavasCeļojuma plānošana – TIC iesaka:• maršrutā nav daudz kultūrvēsturiskuobjektu, taču dabas ainavas irneaizmirstamas;• diemžēl aptuveni 2/3 ceļa ir bez asfaltaseguma, tādēļ, ja braucat ar velosipēdu,esiet izturīgi!Der ielāgot• esiet draudzīgi un zinātkāri;• esiet saudzīgi pret dabu un visu Jumsapkārt, pretējā gadījumā sastādītieprotokoli un sodi tikai aptumšosbrīvdienu piedzīvojumus;• līdzi ņemiet tikai atmiņas un fotogrāfijas.Pār kalniem uz jūruMARŠRUTS: Tukums – Sēme – Brizule – Kaive – Lamiņi –Zentene – Dzirciems – Rideļu dzirnavas – EngureTukuma rajona ziemeļu puses ceļi, kas ved uz jūras pusi, ceļotājus sagaida artradicionālu Ziemeļkurzemes ainavu: pakalniem, ceļu līkločiem, unikāliem dabasobjektiem un interesantām kultūrvēstures vietām. Dodoties pār kalniem uz jūru,iespējams sastapt gan Baltijas lielāko ozolu – Kaives ozolu, gan ieraudzīt mazākāslauku mājiņas Ziemeļkurzemes lauku sētā Pastariņa muzejā, savukārt Rideļu dzirnavāsnogaršojamas labākās un garšīgākās pankūkas.Dendroloģiskais parks "Vāgneris" (121) atrodas netālu no Jumpravas ezera, kur parkaizveide uzsākta jau 1890. gadā un 18 gadu laikā te tika ierīkota liela dārzniecība, kurasīpašnieks bija Fridrihs Vāgners. Viņa specialitāte bija augļu koku, košumkrūmu un puķuaudzēšana. Pavisam bijušais Vāgnerdārzs aizņēma 20 ha. Lielāko daļu dārza aizņēma tāsaucamā augļu koku skola. Teritorijā auga košumkrūmi no Āzijas, Ķīnas, Japānas.Stādījumos konstatētas arī 103 svešzemju koku sugas un dekoratīvās formas, starp tāmMaira baltegles, Ajānu egle, pussirdslapu bērzs , baltaugļu parastā zalktene, cukura unsarkanā kļava un vēl daudzas citas. Tagad te ir apskatāms 5 sugu spirejas, 6 sugu liepas,no kurām pirmā uzzied parastā, tad Krimas un kā pēdējā Holandes liepa, 5 sugu gobas,vairāku sugu pīlādži, bērzi, egles, kā arī sarkanlapu dižskābārdis un dārza lepnums – lielaisdižskābārdis ar nokareniem zariem un citi retumi. Šī ir viena no pirmajām un labākajāmsvešzemju koku kolekcijām Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Dažiemeksotiskajiem kokiem – Maira balteglei, dižskābārdim, zaļaugu ligustram, baltajaizalktenei, u.c. sugām šī ir vienīgā atradne mūsu valstī."Vāgneris – Labu Sajūtu Parks", netālu no Tukuma, pie Jumpravas ezera, Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 22022943, 29139800, www.vagneris.lv146121Lambsdorfu dzimtas kapi un kapliča (165) atjaunoti 1994. gadā, pateicoties vietējāsskolas un Lambsdorfu dzimtas pēcnācēju sadarbībai. No 1802. līdz 1914. gadam teapbedīti 13 Brizules muižas īpašnieku piederīgie no Lambsdorfu dzimtasBrizule, Sēmes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63181754, 26287380Brizules muiža (68) ir bijušais grāfu Lambsdorfu īpašums. Brizules muižā nav lepnakungu nama. Ir ziņas, ka dzīvojamā māja celta 1710. gadā, bet vēlāk pārbūvēta.Te apskatāma Brizules skolas un grāfu Lambsdorfu dzimtas vēstures ekspozīcija (99).Brizule, Sēmes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63181754, 26287380Piemineklis pirmajam Latvijas ārlietu ministram Z. A. Meierovicam (171) – vienaino spožākajām zvaigznēm visā Latvijas politikas vēsturē – uzstādīts vietā, kur viņš1925. gadā gāja bojā autokatastrofā. 1926. gadā šajā vietā uzstādīts pelēks piemiņasakmens, bet 1927. gada 21. augustā piemiņas akmenī iestiprināts tēlnieka A. Dzeņadarinātais Z. A. Meierovica bronzas bareljefs.Brizule, Sēmes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63181754, 26287380Kaives Senču ozols (125) ir resnākais ozols Baltijā (apkārtmērs – 10 m). Šodien tā kuplumsvairs nav tik iespaidīgs, jo jau 20. gadsimta 20. gados zibens saspēra ozola galotni,bet 1990. gadā nolūza puse ozola zaru. Patlaban saglabājies tikai viens zars, taču ozolsjoprojām turpina augt. Pētnieki uzskata, ka Kaives ozols ir apmēram 1000 gadu vecs.Kaive, Sēmes pagasts, Tukuma novads112Muzeji un kolekcijasBrizules novadpētniecības stūrītis, Brizule, Sēmespagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63181754, 26287380Pastariņa muzejs, "Bisnieki", Dzirciems,Zentenes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 63154518, 28651091, www.tukumamuzejs.lvRideļu dzirnavas, Engures pagasts, Engures novads.Tālr.: 26536532Dabas takaDendroloģiskais parks "Vāgneris",pie Jumpravas ezera, Tumes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 29139800, 22022943,www.vagneris.lvKempinga "Sveikuļi" dabas taka,pie Jumpravas ezera, Tumes pagasts,Tukuma novads.Tālr.: 29232026, www.sveikuli.lvJāņupītes dabas taka, lauku māja "Kaziņas",Dzirciems, Zentenes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 26386611Ružciema dabas taka, viesu nams "Ružciems",Pūres pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 26353032, www.ruzciems.viss.lvNaktsmītnesAtpūtas komplekss "Vāgneris", pie Jumpravasezera, Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 29139800, 22022943, www.vagneris.lvKempings "Sveikuļi", pie Jumpravas ezera,Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 29232026, www.sveikuli.lvViesu nams "Meņģeļi", Sēmes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 29473831, www.mengeli.lvAtputas bāze "Mucenieki", pie Mucenieku ezera,Brizule, Sēmes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 26240434, www.atputamucenieki.viss.lvAtpūtas komplekss-kempingspie Mucenieku ezera, Brizule, Sēmes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 26443633Viesu nams "Ružciems", netālu no Lamiņiem,Pūres pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26353032,www.ruzciems.viss.lvLauku māja "Kaziņas", Dzirciems, Zentenes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 26386611Viesu nams "Rideļu dzirnavas", Engures pagasts,Engures novads. Tālr.: 26536532Viesu nams "Sēta~Kalēji", Sēmes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 2876967891Kempinga "Sveikuļi" dabas taka (144) atrodas netālu no Tukuma un ir apmēram 3 kmgara. Tajā apskatāmas Veļezera bebru mītnes, krasta kraujas, mikro Alpu ainavas unJumpravas ezera skatu platforma."Sveikuļi", netālu no Tukuma, pie Jumpravas ezera, Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 29232026, www.sveikuli.lvSēmes luterāņu baznīca (91) uzcelta 1892. gadā, vecās koka baznīcas vietā. 1952. gadādraudze bija spiesta atteikties no baznīcas. Baznīcas iekārtu un inventāru daļēji iznīcinājaun daļēji nodeva Tukuma luterāņu baznīcai, bet pašā baznīcā iekārtoja pakalpojumukombināta mēbeļu noliktavu, vēlāk ierīkoja kokzāģētavu. Draudze darbību atjaunoja1990. gadā, kad lēnām uzsāka arī baznīcas atjaunošanas darbus. Līdz ar jauno altāri noTukuma baznīcas atgūta arī 1932. gadā gleznotā P. Štelmahera altārglezna "Kristus svētīdruvas".Sēmes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 2935813168Ružciema dabas takā (141) Lamiņos pie viesu nama "Ružciems" ir apskatāmi simtgadīgiozoli un citi koki, meža pļaviņas, dabas ainavas, ūdens uzpludinājumi, bebru unmežacūku paradīze. Te ir izveidotas atpūtas un piknika vietas.Viesu nams "Ružciems", Lamiņi, Pūres pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26353032, www.ruzciems.viss.lvLamiņu Romas katoļu baznīca (87) uzcelta 1865. gadā. Baznīca ir ievērības cienīga ar to,ka ir viena no retajām katoļu draudzei celtajām baznīcām šajā Kurzemes pusē.Lamiņi, Pūres pagasts, Tukuma novadsAktivitātesPeintbols viesu namā "Menģeļi", Sēmes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 29473831, www.mengeli.lvIzbraucieni ar kvadracikliem un peintbolsatpūtas kompleksā "Vāgneris", pie Jumpravas ezera,Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 29139800, 22022943, www.vagneris.lvOrientēšanās kempingā "Sveikuļi", pie Jumpravasezera, Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 29232026, www.sveikuli.lvLAIVU NOMA UN MAKŠĶERĒŠANAAtpūtas komplekss "Vāgneris", pie Jumpravasezera, Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 29139800, 22022943, www.vagneris.lvAtpūtas komplekss-kempingspie Mucenieku ezera, Brizule, Sēmes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 26443633Atpūtas bāze "Mucenieki", pie Mucenieku ezera,Brizule, Sēmes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 26240434, www.atputamucenieki.viss.lvViesu nams "Rideļu dzirnavas", Engures pagasts,Engures novads. Tālr.: 26536532PeldvietasJumpravas ezers, netālu no Tukuma, Tumes pagasts,Tukuma novads – 50 m no atpūtas kompleksa"Vāgneris" un kempinga "Sveikuļi"Sekļa ezers, Tumes pagasts, Tukuma novadsMucenieku ezers, pie Brizules, Sēmes pagasts,Tukuma novads – atpūtas komplekss-kempings pieMucenieku ezera un atpūtas bāze "Mucenieki"


28. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.29. lpp.Servisa informācijaMaršruta TOP 51. Kupskalnu dabas taka,kas aizved līdz jūrai2. Kaņiera ezers un putnu vērošanas tornis3. Lāčupītes dendrārijs maijā4. Orhideju taka dabas parkā"Engures ezers" jūnija beigāsun jūlija sākumā5. Smilšainā pludmale gandrīz 60 km garumāCeļojuma plānošana – TIC iesaka• ja vasara ir karsta un saulaina,tad apmešanās vietasrezervējiet jau laikus;• vispatīkamāk baudīt piekrastidroši vien būtu, braucot ar velosipēduun labā kompānijāGar jūras krastuMARŠRUTS: Bigauņciems – Lapmežciems – Ragaciems – Klapkalnciems – Apšuciems –Plieņciems – Ķesterciems – Engure – Abragciems – BērzciemsTikai stundas braucienā ar auto no Rīgas sākas Rīgas jūras līča Kurzemes piekraste.Šajā ceļa posmā jūs sagaidīs klusie un savdabīgie zvejnieku ciemi, kuros vecās zvejniekubūdiņas mijas ar modernām vasarnīcām, bet smilšainas pludmales ar akmeņainujūras krastu. Te var ļauties brīvdienu laiskumam baltajās jūrmalas smiltīs, izbaudīt svaigojūras gaisu, sajust vēju jahtas izbraucienā un pamieloties ar tikko kūpinātām zivīm.Kupskalnu dabas taka (129) izveidota 2005. gadā. Tā atrodas uz Lapmežciema unBigauņciema robežas un izskatās kā koka dēlīšu laipa gar Siliņupi, kas aizved līdz jūrai,kur apskatāms vecais Lapmežciema mols.Bigauņciema un Lapmežciema robežā, Engures novadsSiliņupes apmetne (158) datēta ar 3. līdz 2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Šo apviducilvēki sākuši apdzīvot pēc jūras atkāpšanās, šeit nodarbojoties ar medniecību unzvejniecību. Te atrastas akmens, krama, kaula, dzintara un koka senlietas, zvejas un medīburīki, apmetnē lietoti arī māla trauki. 2000. gadā apmetnes malā atklāts piemiņas akmens.Lapmežciems, Engures novadsPiemiņas zīme Lāčplēša Kara ordeņa virsniekam A. Muižulim (180) Lapmežciemā,Slokas–Talsu šosejas labajā malā. Pulkvežleitnants Augusts Muižulis (1893.–1941.) ir viensno ievērojamākajiem lapmežciemniekiem, cīnījies gan Pirmajā pasaules karā 7. Bauskasstrēlnieku bataljonā, gan Brīvības cīņās.Lapmežciems, Engures novadsSedumi (157) ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kur zvejnieki cēla tīklu būdas. Tajāsglabājās tīkli, enkuri, bojas un cits zvejai nepieciešamais inventārs. Segumi ir arī zvejniekupulcēšanās vietas, kur vīri apspriedās par kopīgo darbu: vadu taisīšanu, murdu likšanu,inventāra iegādi. Zvejnieku sievas un bērni sedumos taroja tīklus.Lapmežciems, Engures novadsLapmežciema muzejā (108) apskatāms liels daudzums vērtīgu vēstures liecību gan parLapmežciema pagasta izveidošanos un attīstību, gan par seno zvejnieku darbu un sadzīvi.Muzejs organizē arī gida pavadītas ekskursijas uz Kaņiera pilskalnu un citiem apskatesobjektiem.Liepu iela 4, Lapmežciems, Engures novads. Tālr.: 63163240, 27220869Kaņiera ezers ar putnu vērošanas torni (126) ir viena no labākajām putnu vērošanasvietām Ķemeru nacionālajā parkā. Ezerā ir 14 salas, un te pavisam konstatētas 237 putnusugas (kopā Latvijā ir reģistrētas 342 putnu sugas). Ezers kopš 1989. gada iekļautsEiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā. Tā kā ezers ir cieši aizaudzis ar niedrēm un citiemaugiem, piekļūšana tuvu putniem bija apgrūtināta. Tagad visu ezeru var pārredzēt noputnu vērošanas torņa. Tas dod iespēju putnus Kaņiera ezerā novērot no augšas.ĶNP informācijas centrs, "Meža māja", Ķemeri, Jūrmala. Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvLapmežciema jūrmala pie Starpiņupītes (139) (Slokas-Talsu šosejas 9. km) ir viena noiecienītākajām un daudzveidīgākajām putnu vērošanas vietām Latvijā. Lapmežciems irsens līča zvejnieku ciemats. Piekraste teju visā tās garumā ir nozīmīga migrējošo putnuatpūtas un barošanās vieta. Jūras krasta dūņu un izskalojumu zona ir viena nonozīmīgākajām bridējputnu atpūtas un barošanās vietām Ķemeru nacionālā parkateritorijā. Putniem bagātākā vieta ir pie Starpiņupes ietekas Rīgas jūras līcī un aptuveni1 km garā posmā uz ZR no tās. Pavasara un rudens migrācijas laikā un rudenī šī ir lieliskabridējputnu, kaiju un dažādu pīļu sugu vērošanas vieta. 2007. gadā šeit reģistrēta jaunaputnu suga Latvijā – tuksneša tārtiņš Charadrius leschenaultii. Pavasara migrācijas laikāputni šeit uzturas salīdzinoši neilgu laiku, tādēļ labākā sezona šīs vietas apmeklējumamir vasaras otrā puse (jūlija beigas – augusts).ĶNP informācijas centrs, "Meža māja", Ķemeri, Jūrmala. Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvPiemiņas akmens I pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem (173) atrodas kāpās piejūras. Atklāts 1997. gada 9. decembrī. Akmens te atvests no Somijas dienvidaustrumiem,kur 1940. gadā tas bijis prettanku nocietinājums. Piemineklī iegravēts sekojošs teksts:"Šeit I Pasaules kara laikā, no 1916. gada augusta līdz decembrim, cīnījās somu jēgeri."Slokas-Talsu šoseja, starp Ragaciemu un Klapkalnciemu, Engures pagasts, Engures novadsPiemiņas akmens I Pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem (174) Klapkalnciemāuzstādīts vietā, kur apglabāti pieci I Pasaules kara kaujās kritušie somu karavīri.2004. gada maijā te svinīgi tika atklāts, no jauna sākotnēji 1929. gadā uzstādītais unPadomju okupācijas laikā nojauktais, piemineklis. Somu vēlēšanās atbrīvoties noKrievijas varas palielinājās līdz ar I Pasaules kara sākumu 1914. gadā. Vācija, kas karoja ar157129131MuzejiLapmežciema muzejs, Liepu iela 4, Lapmežciems,Engures novads. Tālr.: 63163240, 27220869Engures Saieta nams, Jūras iela 114, Engure,Engures novads. Tālr.: 63161701Dabas takasOrhideju taka, dabas parks "Engures ezers",Bērzciems, Engures novads.Tālr.: 29474420, www.eedp.lvBērzciems, Engures pagasts, Engures novads.Tālr.: 29474420, www.eedp.lvKupskalnu taka, Bigauņciema un Lapmežciemarobežā, Engures novadsSlokas ezera pastaigu taka, Ķemeru nacionālaisparks, Sloka, Jūrmala. Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvMelnalkšņu dumbrāja laipa, Ķemeru nacionālaisparks, Ķemeri, Jūrmala. Tālr.: 67730078,www.daba.gov.lvLielā Ķemeru tīreļa Purva laipa, Ķemeru nacionālaisparks, Rīgas-Ventspils šosejas 40. km.Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvKaņiera pilskalna taka, Ķemeru nacionālais parks,Lapmežciema pagasts, Engures novads.Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvGājēju takas uz jūru"Lāčupītes taka" – starp Apšuciemu un Plieņciemu"Plieņciema taka" Plieņciemā"Engures taka" Engurē"Vecupes taka" – starp Enguri un AbragciemuDzīvnieku vērošanaKaņiera ezera putnu vērošanas tornis pie Riekstusalas, Ķemeru nacionālais parks, Lapmežciems,Engures novads. Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvPutnu vērošana pie Starpiņupītes ietekas jūrā,Slokas-Talsu šosejas 9. km, Ķemeru nacionālais parks,Lapmežciems, Engures novads.Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvEngures ezera putnu vērošanas tornis pieOrnitoloģijas laboratorijas lauku bāzes, dabas parks"Engures ezers", Bērzciems, Engures novads.Tālr.: 29474420, www.eedp.lvNaktsmītnesViesu nams "Jūras mols", Bigauņciems, Enguresnovads. Tālr.: 27099099, www.jurasmols.lvBrīvdienu māja "Veldres", Bigauņciems, Enguresnovads. Tālr.: 63163618, 25916974, 26431301Viesu nams "Monikas", Lapmežciems,Engures novads. Tālr.: 26161247Brīvdienu māja "Stērstītes", Ragaciems,Engures novads. Tālr.: 29283162Viesu nams "AAK Service",Kuģukalna iela 1, Ragaciems, Engures novads.Tālr.: 63163736, 29118812, www.kanski.lvMotelis "Sēnīte", Jaunā iela 14, Ragaciems,Engures novads. Tālr.: 63163620, 27149146Viesu nams "Smaidas", Ragaciems, Engures novads.Tālr.: 63181253, 29265552, www.smaidas.lvViesu nams un kempings "Ronīši",Klapkalnciems, Engures novads.Tālr.: 63161442, 26123400, www.ronisi.lvViesnīca "Hotel SPA Arkadia", Apšuciems,Engures novads. Tālr.: 63143130, 29132765,www.hotelarkadia.lvViesnīca "Villa Anna", "Airītes", Apšuciems, Enguresnovads. Tālr.: 63143185, 26122679, www.villaanna.lvJauniešu mītne "Apšuciema skola", Apšuciems,Engures novads. Tālr.: 63161231, 26540151Telts vieta "Zīvartiņš",Apšuciems, Engures novads. Tālr.: 26438715Telts vieta "Čiekuri",Apšuciems, Engures novads. Tālr.: 26527168Viesu nams "Pļava", "Jaunkunči",Plieņciems, Engures novads. Tālr.: 26593394Viesu nams "Riekstnieki", Plieņciems, Enguresnovads. Tālr.: 29279728, www.riekstnieki.lvJauniešu mītne "Albatross", Ķesterciems, Enguresnovads. Tālr.: 26315422, 67852012, 28233193,www.albatross.lvBrīvdienu māja "Skujnieki", Ķesterciems,Engures novads. Tālr.: 29109466, 29625444,www.skujnieki.viss.lvJauniešu mītne Ķesterciemā, "Mūrnieki",Kesterciems, Engures novads. Tālr.: 29287271Viesu nams "Rīteņi", Ķesterciems, Engures novads.Tālr.: 26820245


30. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.31. lpp.Servisa informācijaDoties uz jūru ar binokli kaklā un putnuatpazīšanas grāmatu padusē neaicina nevienskūrorts, izņemot jūras krasts Engures novadā.Vasaras beigās te – pie Starpiņupītes ietekas jūrāun putnu vērošanas torņos pie Engures ezera –uz došanos tālāk uz dienvidiem pulcējasvisvairāk putnu.Der ielāgot• esiet draudzīgi un saudzīgi pret dabu –nekuriet ugunskurus un nenovietojietauto ārpus šiem nolūkiem paredzētajāmvietām;• atcerieties, ka arī pārvietošanās armehānisku transporta līdzekli, stāvēšanavai apstāšanās piekrastes kāpuaizsargjoslā atļauta tikai tamparedzētās vietās;• bez saskaņojuma ar pašvaldībāmpubliskus sporta, izklaides vai atpūtaspasākumus kāpu zonā rīkot aizliegts;• sev līdzi ņemiet tikai atmiņas unfotogrāfijas!Krieviju, piekrita apmācīt 200 brīvprātīgo somu. Apmācība sākās 1915. gada 25. februārīLokštedā, netālu no Hamburgas. 1916. gada maijā no somiem tika izveidots KaraliskaisPrūsijas Jēgeru bataljons Nr. 27 un, lai bataljons iegūtu frontes pieredzi, to nosūtīja uzaustrumu fronti Kurzemē, tagadējā Latvijas teritorijā. Bataljons piedalījās kaujās starpMisas upi un Rīgas jūras līci.Slokas-Talsu šoseja, Klapkalnciems, Engures pagasts, Engures novadsLāčupītes dendrārijs (131) aizsākts 1959. gadā un atrodas pusceļā starp Apšuciemuun Klapkalnciemu. Te aug dažādas koku sugas, kas aklimatizējušās ne pārāk lutinošajāPiejūras klimatā.Apšuciems, Engures novadsPlieņciema Baltā kāpa (136) aizsargā ciemu no jūras vējiem. Šis ir ne tikai ļoti vecszvejniekciems, bet kopš sendienām izslavēts kūrorts. Par atpūtas vietu muižnieki toizvēlējās jau hercogu laikos, bet 1810. gadā te sešas nedēļas uzturējās Krievijas caraAleksandra I sieva – Elizabete. No tiem laikiem vietējie stāsta ne vienu vien pikantustāstiņu par carienes jūras peldēm.Plieņciems, Engures novadsEngures luterāņu baznīca (85) ir viena no retajām koka baznīcām, vienīgā Tukuma rajonā,kas nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu. Tā uzcelta 1804. gadā, bet vēlāk vairākkārtpārbūvēta un remontēta. Baznīcā ievērības cienīgi ir altāris, kancele (1835) un ērģeles,kuras 1853. – 1854. gadā uzbūvējis no Vācijas ieceļojušais ērģeļmeistars Kārlis Bitners.Pēc Pirmā pasaules kara baznīca, arī ērģeles, bija stipri izpostītas. Pēc pēdējās pārbūves7 reģistru ērģeles iesvētītas 1932. gada 6. janvārī.Engure, Engures novads. Tālr.: 29177920Piemineklis J. P. Brandtam Engures baznīcas kapos (170) uzstādīts 1853. gadā.J. P. Brandts (1776.–1835.) Engures draudzē kalpošanu uzsāka 1804. gadā. Viņš bija arīskolotājs un "Engures hronikas" autors, kā arī vēstures materiālu glabātājs, tāpēcengurnieki viņu uzskata par savējo un dēvē par Veco Stenderu.Engure, Engures novadsBijusī Engures jūrskolas ēkā (113) nu atrodas Saieta nams. Savā laikā Engures jūrskolair bijusi viena no 10 Latvijas jūrskolām, kuru dibināšanu ierosinājis Krišjānis Valdemārs.Skola dibināta 1875. gada 2. maijā. Pēc 1867. gada jūrskolu likuma tā bijusi 1. (zemākās)kategorijas, tad pēc 1880. gada – 2. kategorijas jūrskola, bet pēc 1902. gada likuma tāpārstāja darboties kā profesionāla jūrskola un tika iekļauta sagatavošanas jūrskolukategorijā. No 1875. līdz 1898. gadam jūrskolā mācījās 413 skolnieki. Engures jūrskoladarbojās līdz 1. pasaules karam, 1915. gadā to evakuēja uz Krieviju. Tuvākā nākotnē plānots,ka te tiks izveidota vēstures ekspozīcija gan par jūrskolu, gan Engures puses vēsturi.Saieta nams, Jūras iela 114, Engure, Engures novads. Tālr.: 63161701Engures ezers (117) ir trešais lielākais ezers Latvijā. Tas izveidojies aptuveni pirms4000 gadiem, atkāpjoties Litorīnas jūrai, tādēļ pieskaitāms pie lagūnas tipa ezeriem.Ezers ir stipri aizaudzis, tā krasti ir pārpurvojušies un grūti pieejami, tādēļ to iecienījušidaudzu sugu ūdensputni un 1957. gadā Grebju pussalā un tai pieguļošajā teritorijāieviests ornitoloģiskais liegums.Dabas parks "Engures ezers", Bērzciems, Engures novads. Tālr.: 29474420, www.eedp.lvDabas parkā "Engures ezers" (117) (1998.) ietilpst ne tikai Engures ezers un zemes apto, bet arī Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei, kā arī meži starp piekrastiun ezeru. Pēc augu un putnu sugu daudzveidības un apdraudēto sugu daudzuma,Engures ezera ornitoloģiskais liegums (1957.), ir viena no bagātākajām teritorijām Latvijā.Liegumā ligzdo 187 putnu sugas, to vidū arī jūras ērglis un grieze, kuru eksistence irapdraudēta visā pasaulē. Savukārt Rīgas jūras līča piekraste pie Engures, ir viena nogalvenajām gaigalu spalvas maiņas vietām visā Rīgas jūras līcī. Pavasara un rudensmigrāciju laikā te iespējams sastapt ap 900 dzērvju, pavasarī – ap 250 ziemeļu un 170mazo gulbju, rudenī – ap 800 sējas un 1000 baltpieru zosu.Biotopu ziņā Engures ezera lielākā vērtība ir ezera saldūdens biotopi un kaļķaino zāļupurvu lielās platības. Mērsrags ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopamasiesāļām augsnēm raksturīgās jūrmalas pļavas. Engures ezera apkārtne ir viena nofloristiski bagātākajām teritorijām Latvijā – tā izceļas ne tikai ar lielu sugu daudzveidību(860 vaskulāro augu sugas), bet arī ar svarīgu augu valsts vērtības kritēriju – dabiskumu.Tas nozīmē, ka gan mežos, gan pļavās ir tikai tiem raksturīgās augu sugas un maz tāduaugu, kas parādījušies cilvēku intensīvas saimniekošanas rezultātā.Engures ezera zivju krājuma pamatmasu veido ruduļi un līņi, mazāk – asari un līdakas.20. gadsimta 90. gados ezerā konstatētas 14 sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis,līnis, karūsa, sudrabkarūsa, ālants, vīķe, ausleja, asaris, ķīsis un trīsadatu stagars. Bet noabiniekiem un rāpuļiem – 14 sugas, t.sk. brūnais varžkrupis, smilšu krupis, gludenāčūska un sila ķirzaka, kas ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā.Parkā vairāk nekā 40 gadus Engures ezera krastā atrodas Bioloģijas institūtaOrnitoloģijas laboratorijas lauka bāze. Ceļotājiem un interesentiem uzstādīti putnunovērošanas torņi un dzīvnieku aploki, kā arī izveidota Orhideju taka.Dabas parks "Engures ezers", Bērzciems, Engures novads. Tālr.: 29474420, www.eedp.lv851178511785117117117Viesu nams "Piejūras nams", Lauku iela 2a,Ķesterciems, Engures novads.Tālr.: 26435515, 29456073, www.piejurasnams.lvViesu nams "Klāņas", Jūras iela 47, Engure,Engures novads. Tālr.: 26444123, www.klanas.lvViesu nams "Stagars", Jūras iela 62, Engure,Engures novads. Tālr.: 29628101Brīvdienu māja "Gundegas", Laipu iela 5, Engure,Engures novads. Tālr.: 29529880Viesu nams "Villa Elizabete", Jūras iela 88, Engure,Engures novads. Tālr.: 29117510, www.villaelizabete.lvJauniešu mītne – Engures vidusskolas internāts,Skolas iela 9, Engure, Engures novads.Tālr.: 63161654, 29219851Jauniešu mītne "Sadancis", Kr. Valdemāra 1, Engure,Engures novads. Tālr.: 63161318, 29409723Kempings "Vecupe", Engures pagasts,Engures novads. Tālr.: 20214063, 20073346,www.kempingsvecupe.viss.lvBrīvdienu māja "Mikas", Abragciems,Engures novads. Tālr.: 63161211, 29244198, 29243197,www.viesumaja.lvKempings "Abragciems", Abragciems,Engures novads. Tālr.: 63161668, 26110738, 26257091,www.abragciems.lvBrīvdienu māja "Metumi", Bērzciems,Engures novads. Tālr.: 29267380Lauku māja "Dieniņas", Bērzciems,Engures novads. Tālr.: 63154331, 26676283Engures 1.laivu bāze,Bērzciems, Engures novads. Tālr.: 29113439Viesu nams "Tauriņi", Bērzciems, Engures novads.Tālr.: 63154370, 29153392, www.taurini.viss.lvBrīvdienu māja "Branguļi", Bērzciems,Engures novads. Tālr.: 63154373, 29676126AktivitātesŪdens izklaides pie jūras, Rīgas-Talsu ceļa 15. km,2 km no Ragaciema, Engures novads.Tālr.: 63163732, 29189951Ūdens izklaides pasākumi no viesu nama "Smaidas",Ragaciems, Engures novads.Tālr.: 63181253, 29265552, www.smaidas.lvTeniss viesu namā "Tauriņi", Bērzciems, Enguresnovads. Tālr.: 63154370, 29153392, www.taurini.viss.lvŪdensputnu medības Engures ezera 1.laivu bāzē,Bērzciems, Engures novads. Tālr.: 29113439Zivju degustācija kafejnīcā "Būda"(iepriekš piesakoties), Jūras iela 95, Engure,Engures novads. Tālr.: 29179184Velosipēdu nomaĶemeru velonoma, Ķemeru dzelzceļa stacija.Tālr.: 20257295, 29239273, www.velonoma.lvKempings "Abragciems", Abragciems, Enguresnovads. Tālr.: 63161668, 26110738, 26257091,www.abragciems.lvŪDENSVELOSIPĒDUUN LAIVU NOMA, MAKŠĶERĒŠANAKempings "Abragciems", Abragciems,Engures novads. Tālr.: 63161668, 26110738,www.abragciems.lvKaņiera ezera laivu bāze, Lapmežciema pagasts,Engures novads. Tālr.: 29253514Engures ezera 1.laivu bāze, Bērzciems,Engures novads. Tālr.: 29113439Viesu nams "Tauriņi", Bērzciems, Engures novads.Tālr.: 63154370, 29153392, www.taurini.viss.lv"Jūras laivas", Rendas pagasts, Kuldīgas novads.Tālr.: 29464901, 29283765, www.juraslaivas.lvJahtas un jahtu ostaEngures jahtu osta, Engure, Engures novads.Tālr.: 63161481, 29235898Jahta BOLERO. Tālr.: 29846999Jahta LA ROUGE. Tālr.: 29235898Jahta SANTA RITA. Tālr.: 29659611PeldvietasRagaciemā Zvejnieku ielas galāKlapkalnciemā, pie stāvlaukuma iepretim Somujēgeru piemiņas vietaiApšuciemā, aiz vecās Apšuciema skolas pie viesnīcas"Villa Anna" un stāvlaukumā "Zīvartiņš"Ķesterciemā, aiz Ķesterciema pasta pie stāvlaukumanetālu no krustojuma ar Engures ceļuAbragciemā, zilā karoga pludmale kempingā"Abragciems"


32. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.33. lpp.Servisa informācijaMaršruta TOP 31. Putnu novērošanas tornisun dzīvnieku aploki2. Orhideju taka jūnija beigāsun jūlija sākumā3. Rideļu dzirnavasCeļojuma plānošana – TIC iesaka:• noteikti apmeklējiet ezeraabus krastus – daba te tik dažāda!• apmeklējiet parku visos gadalaikos –nenožēlosiet!Vislabākā teritorija divu dienu kājāmgājējumaršrutam: vienu dienu iet no Engures līdzMērsragam gar jūru, otru dienu –gar ezera krastu.Apkārt Engures ezeramMARŠRUTS: Engure – Abragciems – Bērzciems – Mērsrags – Ķūļciems – Jaunpļavas –Rideļu dzirnavas – EngureDoties apkārt Engures ezeram ir vērts, ja patīk vērot dabu – putnus un dzīvniekus,ūdeņu rāmumu un saules rietus, ieraudzīt retas augu sugas vai salasīt pilnus oguvai sēņu grozus. Vērojot putnus no skatu torņiem un pastaigājoties pa dabas takām,jūs spēsiet labāk saprast dabā notiekošo un atklāt daudz jauna un interesanta.Engures pusēEngures vārds pirmoreiz vēstures avotos minēts 13. gadsimtā, bet 16. gadsimtā Engure jaubijis paliels ciems. Apkārtnē dzīvojošie zemnieki nodarbojās galvenokārt ar zvejniecību, arlauksaimniecību, smilšainās augsnes dēļ viņi nodarbojās maz.Engures ezers (117) ir trešais lielākais Latvijā. Tas izveidojies aptuveni pirms 4000 gadiem,atkāpjoties Litorīnas jūrai, tādēļ pieskaitāms pie lagūnas tipa ezeriem. Ezers ir stipri aizaudzis,tā krasti ir pārpurvojušies un grūti pieejami, tādēļ to iecienījuši daudzu sugu ūdensputni,un 1957. gadā Grebju pussalā un tai pieguļošajā teritorijā ieviests ornitoloģiskaisliegums.Engures Ornitoloģisko pētījumu centrs (117). Vairāk nekā 40 gadus Engures ezera krastāatrodas Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas lauku bāze. Ornitologi nodarbojas arEngures ezerā ligzdojošo putnu izpēti un gredzenošanu. Engures ezers ir viena no vietām,kur Latvijas ornitoloģijas biedrība rīko Putnu vērošanas dienas.Putnu novērošanas torņi (117-119). Lai ezerā mītošie putni un skaistā ainava būtu labākapskatāmi dabas parka apmeklētājiem, pie Engures ezera uzcelti trīs, bet jūras krastā –viens putnu novērošanas tornis. Tajos izvietotas informācijas zīmes par dabas parkā biežāksastopamajām un interesantākajām putnu sugām. Torņu atrašanās vietas – pie EnguresOrnitoloģisko pētījumu centra (117) (ezera austrumu krasts, netālu no Bērzciema), Laideslaivu bāzē kempingā "Beberi" (118) (ezera ziemeļu krasts, Mērsrags), Mazsaliņu laivu bāzē(119) (ezera austrumu krasts, Ķūļciems), Mērsraga Piejūras pļavās (Mērsrags).117 117Orhideju taka (117). Dabas parka "Engures ezers" palieņu pļavas, zāļu purvi un mitrie meživar lepoties ar lielu orhideju dzimtas sugu daudzveidību – Engures apkaimē aug 22 noLatvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām. Dabas parkā varat apskatīt bagātīgasmušu ofrīdas audzes – tā ir ļoti reta orhideja, kas sastopama tikai Kurzemē. Lai dabas parkaapmeklētājiem dotu iespēju aplūkot šīs interesantās augu sugas, ierīkota Orhideju taka.Kopējais takas garums ir 3,5 km, tā sākas netālu no Engures Ornitoloģisko pētījumu centra,līkumo caur kalcifīlajiem purviem un mežam putnu novērošanas torņa virzienā, un aizvijastālāk – gar atjaunoto ezera piekrastes pļavu, kurā mīt govis un zirgi. Takas sākumā novietotajāinformācijas zīmē attēlotas ne tikai apkārtnē sastopamās orhidejas. Tur iespējams gūtdaudzpusīgu informāciju arī par citām interesantām dabas parka "Engures ezers" augusugām.Aploki savvaļas dzīvei pielāgotiem mājlopiem (117). EEDP dabas aizsardzības plānaieviešanas projekta laikā atjaunoti 140 ha piekrastes pļavu, kuras nogana vairāk nekā30 liellopi – Latvijas zilās šķirnes, Hailander, Šarole, Alpengrey govis, un vairāk nekā10 Polskie Konik šķirnes zirgu. Dzīvnieki apskatāmi abās ezera krasta pusēs – pie EnguresOrnitoloģisko pētījumu centra (ezera austrumu krasts, netālu no Bērzciema) unBriežragu laivu bāzē (ezera rietumu krasts, Ķūļciems).Mērsraga pusē117Mērsrags pirmoreiz avotos minēts 15. gadsimtā – kā neliels zvejniekciems pie jūraslīča. Sākotnējais vietas nosaukums pat esot bijis Mergere vai Mortgrube – nāves bedre.Nostāsti stāsta, ka savulaik te dzīvojuši pirāti, kas vilinājuši krastā kuģus, lai tos izlaupītu.Kurzemes hercogistes laikā Mērsragā atradusies lielākā hercogistes ziepju vārītava.Taču Mērsraga uzplaukums sācies pēc kanāla izrakšanas 1842. gadā. 19. gadsimta80. gados te uzceļ bāku, bet 1927. gadā Mērsragā uzsāk ostas būvi zvejniecības unkuģniecības vajadzībām. Jau 17. gadsimtā Engures un Upesgrīvas ostas kalpoja parTalsu un Kandavas distriktu (rajonu) ievedostām un radīja bīstamu konkurenci Rīgai, betšodien, tā kā Mērsraga osta ir otra lielākā osta Latvijā mazo ostu starpā, tad tieši šeit –pagasta centrā – tās dēļ koncentrēta arī lielākā rūpnieciskā ražošana. Pēc Otrā pasauleskara, 1945. gadā, nodibināta Mērsraga zivju konservu fabrika. Sākot ar 20. gadsimta 60.ga-diem, zvejnieku kolhoza "1.Maijs" laikā, strauji attīstījās zvejniecība un zivju apstrāde.Ko skatīt Mērsragā?1. Mērsraga osta. Tālr.: 632356962. Mērsraga kanāls3. Mērsraga baptistu baznīca. Tālr.: 632004464. Piejūras pļavas un putnu novērošanas tornis5. Muzejs "Saieta nams". Tālr.: 632359956. Mērsraga luterāņu baznīca. Tālr.: 293292917. Zvejnieku sēta "Klintis"8. Mērsraga bāka. Tālr.: 632356439. Velna akmensĶūļciema pusēĶūļciems pazīstams jau krietni senāk, gan ar citu nosaukumu – Gala ciems, jo te sanākušivisi ceļi. Te patvērušies visi tie, kam citur nav bijis "dzīves", galvenokārt, tie, kas sacēlušiesvai ko "sariebuši" muižkungiem. Par patvērumu nemiernieki šo vietu izvēlējušies, jovisapkārt bijuši purvi un muklāji.Ko skatīt, esot Engures ezera rietumu krastā?1. Ķūļciema novadpētniecības kolekcija. Tālr.: 63254448, 263332882. Dekoratīvie putni un truši saimniecībā "Apsīši". Tālr.: 294210813. Dzedru luterāņu baznīca. Tālr.: 63200441MedībasMedības parka teritorijā notiek valstī vispārnoteiktajā kārtībā ar Valsts Meža dienesta izdotām medību atļaujām,piesakot medības attiecīgajā mežniecībā (Tukuma virsmežniecības Engures mežniecībā vai Talsu virsmežniecībasPļavu mežniecībā). Papildus Engures ezerā ūdensputnu medības atļautas no sezonas atklāšanas līdz15. septembrim trešdienās un sestdienās no plkst. 16.00, un svētdienās līdz plkst. 12.00, bet no 16. septembralīdz sezonas slēgšanai trešdienās, sestdienās un svētdienās. Ūdensputnu medībās lietot šāviņus, kas satur svinu.MakšķerēšanaSpiningošana un makšķerēšana Engures ezerā atļauta no trešās jūnija sestdienas līdz ezera aizsalšanai,ūdensputnu ligzdošanas vietās – no 1. septembra līdz ezera aizsalšanai. Engures ezerā atļauts iebraukt tikaino attiecīgās pašvaldības laivu bāzēm.117117InformācijaDabas parks "Engures ezers", Bērzciems, Enguresnovads. Tālr.: 29474420, www.eedp.lvEngures Ornitoloģisko pētījumu centrs,Bērzciems, Engures novads. Tālr.: 63161198Muzeji un kolekcijasRideļu dzirnavas, Engures pagasts,Engures novads. Tālr.: 26536532Engures Saieta nams, Jūras iela 114, Engure,Engures novads. Tālr.: 63161701Dabas takasOrhideju taka, dabas parks "Engures ezers",Bērzciems, Engures pagasts, Engures novads.Tālr.: 29474420, www.eedp.lvGājēju takas uz jūru"Engures taka" Engurē"Vecupes taka" – starp Enguri un AbragciemuDzīvnieku vērošanaEngures ezera putnu vērošanas tornis pieOrnitoloģijas laboratorijas lauku bāzes, dabas parks"Engures ezers", Bērzciems, Engures novads.Tālr.: 29474420, www.eedp.lvEngures ezera putnu vērošanas tornis laivu bāzē"Bebri", dabas parks "Engures ezers", Mērsrags,Mērsraga novads. Tālr.: 29343402, www.bebri.viss.lvEngures ezera putnu vērošanas tornis laivu bāzē"Mazsaliņas", dabas parks "Engures ezers",Ķūļciema pagasts, Talsu novads. Tālr.: 26424849,www.mazsalinas.lvNaktsmītnesViesu nams "Klāņas", Jūras iela 47, Engure,Engures novads. Tālr.: 26444123, www.klanas.lvViesu nams "Stagars" Jūras iela 62, Engure,Engures novads. Tālr.: 29628101Brīvdienu māja "Gundegas", Laipu iela 5, Engure,Engures novads. Tālr.: 29529880Viesu nams "Villa Elizabete", Jūras iela 88, Engure,Engures novads. Tālr.: 29117510, www.villaelizabete.lvJauniešu mītne – Engures vidusskolas internāts,Skolas iela 9, Engure, Engures novads.Tālr.: 63161654, 29219851Jauniešu mītne "Sadancis", Kr. Valdemāra 1, Engure,Engures novads. Tālr.: 63161318, 29409723Kempings "Vecupe", Engures pagasts,Engures novads. Tālr.: 20214063, 20073346,www.kempingsvecupe.viss.lvBrīvdienu māja "Mikas", Abragciems, Enguresnovads. Tālr.: 63161211, 29244198, 29243197,www.viesumaja.lvKempings "Abragciems", Abragciems, Enguresnovads. Tālr.: 63161668, 26110738, www.abragciems.lvBrīvdienu māja "Metumi", Bērzciems,Engures novads. Tālr.: 29267380Lauku māja "Dieniņas", Bērzciems, Engures novads.Tālr.: 63154331, 26676283Engures 1.laivu bāze, Bērzciems, Engures novads.Tālr.: 29113439Viesu nams "Tauriņi", Bērzciems, Engures novads.Tālr.: 63154370, 29153392, www.taurini.viss.lvBrīvdienu māja "Branguļi", Bērzciems,Engures novads. Tālr.: 63154373, 29676126Viesu nams "Rideļu dzirnavas", Engures pagasts,Engures novads. Tālr.: 26536532ŪDENSVELOSIPĒDUUN LAIVU NOMA, MAKŠĶERĒŠANAKempings "Abragciems", Abragciems, Enguresnovads. Tālr.: 63161668, 26110738, www.abragciems.lvEngures ezera 1.laivu bāze,Bērzciems, Engures novads. Tālr.: 29113439Viesu nams "Rideļu dzirnavas", Engures pagasts,Engures novads. Tālr.: 26536532Viesu nams "Tauriņi", Bērzciems, Engures novads.Tālr.: 63154370, 29153392, www.taurini.viss.lv"Jūras laivas", Rendas pagasts, Kuldīgas novads.Tālr.: 29464901, 29283765, www.juraslaivas.lvPeldvietasAbragciemā, zilā karoga pludmale kempingā"Abragciems"


34. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.35. lpp.Servisa informācijaMaršruta TOP 31. Kaņiera ezers un putnu vērošanas tornis2. Valguma ezers ar velo, nūjošanas unizziņas takām "Valguma pasaulē"3. Dunduru pļavas ar govjuun zirgu aplokiemCeļojuma plānošana – TIC iesaka:apmeklējiet parku visos gadalaikos –nenožēlosiet!145Diena Ķemerunacionālajā parkāMARŠRUTS: Ķemeri – Kaņiera ezers – Lustužkalns –Valguma ezers – Dunduru pļavas – Lielais Ķemeru tīrelisĶemeru nacionālais parks – tā ir ļoti daudzveidīga 38 165 ha plaša teritorija.Tagadējo Piejūras zemieni ierobežo vairākas iekšzemes kāpu rindas – Krāčukalni, Zaļā kāpa, kas ir senie Litorīnas jūras krasti. Senatnē, zemei paceļoties un jūraiiegrimstot, radušies piekrastes lagūnu ezeri – Kaņieris, Dūņieris, Slokas ezers – arretiem sālsūdens augiem. Parka ziemeļrietumos, Milzkalnes apvidū, paceļas ledus laikmetaatstātās kalnu krokas ar 30 m dziļo Valguma ezeru starp tām. Plašo meža masīvuvidū slēpjas Lielais Ķemeru tīrelis, Raganu un Zaļais purvi. Zem tiem dolomīta pamatiežuun purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi, kuri izplūst virszemē Ķemeru apkārtnē,un ir kūrorta pamatā jau vairākus gadsimtus. Cilvēka darbība šo teritoriju ir skārusisalīdzinoši maz, galvenokārt tikai piekrastes zvejnieku ciemos un lauksaimniecībaszemēs Slampes pusē, tāpēc parks ir mājvieta daudzām retām, gan Latvijā, gan Eiropāaizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Ķemeru nacionālais parks tūristiem piedāvāīpaši izstrādātus maršrutus, un tos apmeklēt varat gan ar ĶNP gidu, gan individuāli.Ķemeru nacionālais parks nodibināts 1997. gadā. Lielo bioloģisko daudzveidībuĶemeru nacionālajā parkā rada dažādās ekosistēmas. Augu daudzveidību nodrošinadaudzveidīgie augšņu cilmieži un labvēlīgie mitruma apstākļi. Šeit aug 25% no LatvijasSarkanās grāmatas augiem, t.sk. purva dievkrēsliņš, Pallasa sausserdis, dzeltenādzegužkurpīte, dižā aslape, rūsganā melncere un parastā purva mirte. Zāļu purvoskrāšņi zied dažādu sugu orhidejas – Baltijas, stāvlapu, asinssarkanā un plankumainādzegužpirkstītes, Lezeļa lipare. No putnu valsts te mitinās gan Latvijā, gan Eiropā retisastopamie jūras ērglis, ūpis, lietuvainis. Īpaši labvēlīgi barošanās un ligzdošanasapstākļi parkā ir melnajam stārķim, dzērvei un mazajam ērglim, griezei un arī retajiemdzeņiem – trīspirkstu, vidējam un baltmuguras. Pastāvīgs iemītnieks te ir bebrs.Lielie purvi ir drošs patvērums alņiem, bet parka lielajā mežu masīvā mīt staltbrieži,meža cūkas, stirnas un vilki.Ķemeru nacionālajā parkāParka centrs atrodas Ķemeros, "Meža mājā" (130) – ĶNP administrācijas un informācijascentrā. "Meža mājas" vēsture sākusies 1933. gada vasarā, kad jaunuzceltajā ēkā atvērtssporta un atpūtas komplekss (arh. Fridrihs Skujiņš), priecējot apmeklētājus ar "priekšzīmīgušautuvi, dažādiem amerikāniskiem sporta veida aparātiem, pingpongu, bumbotavu,biljardu, šaha un bridža telpām, labu alu, garšīgu tēju un kafiju". Vēlāk sporta kompleksspārtapis par restorānu "Jautrais ods", kas darbojies līdz II Pasaules karam un kūrortaviesiem piedāvājis izsmalcinātas maltītes, bet vakaru izklaidē – dejas un kabarēprogrammas. Padomju varas laikā te atradusies bērnu sanatorija. Tagad – ĶNPadministrācija un informācijas centrs, kā arī Dabas skola, kas organizē dažādus dabasizglītības aktivitāšu pasākumus.ĶNP informācijas centrs, "Meža māja", Ķemeri, Jūrmala. Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvBlakus "Meža mājai" Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijaizveidojusi dabas taku – Melnalkšņu dumbrāja laipu (130). Tā ir viena no īsākajām takāmparkā – vien 600 metru gara. Te ļoti koncentrētā un izzinošā veidā var iepazīt pārmitruplatlapju mežu – dumbrāju. Vērot, kā dažādu sugu koki piemērojušies dzīvei slīkšņainajosVēršupītes krastos, tveicīgā vasaras dienā izbaudīt veldzējošu koku lapotnes pavēni unuzmanīgi ieklausīties putnu balsīs. Dumbrāju par piemērotu dzīvesvietu atzinuši teju visiLatvijā sastopamie dzeņi, tai skaitā arī parka simbols – baltmugurdzenis. Pastaiga pa laipuaizņem apmēram pusstundu. Laipa ir domāta kājāmgājējiem, kā arī piemērota tiem, kaspārvietojas ratiņkrēslos. Esiet uzmanīgi – lietus laikā laipas dēļi ir slideni!Slokas ezera pastaigu taka (143) (3,1 km) vijas gar ūdensputniem bagāta ezera krastucauri dažādiem mežiem un piedāvā plašas maršruta dažādošanas iespējas. Ceļā pa to varpārbaudīt arī savu fizisko formu, izmēģinot dažādus sporta elementus: šūpoles, staigāšanupa šauru koku, kāpelēšanu un citus. Taka sākas un beidzas pie Slokas ezera, kur atbraucējusgaida iekārtots automašīnu stāvlaukums, piknika vieta un putnu vērošanas tornis.Pie Slokas ezera, Jūrmala. Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvRaganu purvs (140) ir viena no tām vietām parkā, kur atrodas pazemes ūdeņu izplūdesvietas. Sēravotu izplūdes vietās sastopama veģetācija‚ kas raksturīga kalcifilajiem zāļupurviem‚ jo avotu ūdens ir bagāts arī ar kalcija karbonātu. Sēra dīķu taka atrodasRaganu purva rietumu malā, pa vidu starp Ķemeriem un Antiņciemu. Tā ved pa augstopurvu, kur iespējams iepazīt purva ekosistēmas īpatnības un tam raksturīgo floru. Takasgalā apskatāmi no zemes izplūstošo sēravotu dīķi. Dabas aizsardzības nolūkos takaapmeklējama TIKAI KOPĀ AR PARKA GIDU!Kaņiera ezers ar putnu vērošanas torni (126) ir viena no labākajām putnu vērošanasvietām Ķemeru nacionālajā parkā. Ezerā ir 14 salas, un te pavisam konstatētas 237 putnusugas (kopā Latvijā ir reģistrētas 342 putnu sugas). Ezers kopš 1989. gada iekļauts Eiropasnozīmīgo putnu vietu sarakstā. Tā kā ezers ir cieši aizaudzis ar niedrēm un citiem augiem,piekļūšana tuvu putniem bija apgrūtināta. Tagad visu ezeru var pārredzēt no putnuvērošanas torņa. Tas dod iespēju putnus Kaņiera ezerā novērot no augšas.Pie ezera Antiņciema – Jāņkroga ceļa 8. kilometrā atrodas Kaņiera pilskalna dabastaka (127), kas ved cauri purvu pasaulei uz Kaņiera pilskalnu un akmeņu vaļņiem.Taka šobrīd ir slēgta, taču plānojas, ka tā apmeklētāju uzņemšanai būs gatava 2011.un 2012. gada mijā.Pie Kaņiera ezera, Lapmežciema pagasts, Engures novads. Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvLatvijas lielākais āra bērzs (142) (Betula pendula), dabas zinātāju vidū saukts arī parSausupju bērzu, atrodas Tukuma – Klapkalnciema šosejas kreisajā pusē, "Rudumu" mājupagalmā, blakus vecajai Sausupju mežsargmājai. 2005.gadā 23 metru augstā bērzaapkārtmērs – 4,30 metri, bet zaru garums sniedzās līdz pat 11,5 metriem. Bērzs apskatāmsno ceļa."Sausupji", Tukuma-Klapkalnciema šosejas 10.km kreisajā malā, Smārdes pagasts, Engures novadsLustūžkalns (156) ar 72 m virs jūras līmeņa ir Ķemeru nacionālā parka augstākā virsotne.Kalna nosaukums, iespējams, radies no nostāstiem, ka te savulaik lustējusies Krievijasķeizariene Katrīna. Šeit viņai bijusi izpriecu pils un zelta kariete, kuru, lai cits to nedabūtu,viņa nogremdējusi Valguma ezerā.Valguma ezers (145) ir 3 km garš un 0,2 km plats, tā dziļākā vieta ir 30 metri. Teika vēstī,ka bīskapa Alberta karietei pie ezera uzbrukuši neģēļi, visu nolaupījuši, ļaudis sagūstījuši.Izglābies vien pats bīskaps, bet zelta karieti satrakotie seši baltie zirgi ierāvuši dzelmē, kurskaidrās dienās to redzot vēl tagad. Nostāsti vēstī arī, ka Kurzemes hercogs Jēkabs biežiuzturējies ezera krastos un medījis dziļajos mežos, kur vēl tagad redzamas viņa medībupils atliekas. Savukārt hercogs Fridrihs Kazimirs te ierīkojis plašu zvēru dārzu.Ezera apkārtnē izveidoti 3 velomaršruti (16 km, 17 km un 22 km) un dabas izziņas unnūjošanas taka (3,5 km). Sportistiem un veselīga dzīvesveida piekritējiem tā ir iespējaizlocīt visu ķermeni un ieelpot priežu meža svaigo gaisu, dodoties pastaigā ar nūjām.Skolniekiem tā ir iespēja dabā ieraudzīt to, par ko tiek rakstīts dabas mācības un bioloģijasgrāmatās. Te var apskatīt kritalas (koku sagāzumus), egļu astoņzobu mizgrauža pēdas,atsveķotās priedes, skujkoku meža ainavu, aizsargājamus biotopus, iežu atsegumuspie Slocenes upes, kā arī bebru darbus un nedarbus. Ja palaimēsies, tad te ir iespēja126126InformācijaĶemeru nacionālā parka informācijas centrs,"Meža māja", Ķemeri, Jūrmala.Tālr.: 6730078, www.daba.gov.lvMuzeji un kolekcijasLatvijas Ceļu muzejs,Milzkalne, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 63182354, www.slokenbekasmuiza.viss.lvLapmežciema muzejs, Liepu iela 4, Lapmežciems,Engures novads. Tālr.: 63163240, 27220869Dabas takasKupskalnu taka, Bigauņciema un Lapmežciemarobežā, Engures novadsSlokas ezera pastaigu taka,Ķemeru nacionālais parks, Sloka, Jūrmala.Tālr.: 67730078 , www.daba.gov.lvMelnalkšņu dumbrāja laipa,Ķemeru nacionālais parks, Ķemeri, Jūrmala.Tālr.: 67730078 , www.daba.gov.lvValguma ezera dabas un izziņas taka,atpūtas komplekss "Valguma pasaule", Smārdespagasts, Engures novads. Tālr.: 63181222, 29414022,www.valgumapasaule.lvLielā Ķemeru tīreļa Purva laipa,Ķemeru nacionālais parks, Rīgas-Ventspils šosejas40.km. Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvKaņiera pilskalna taka, Ķemeru nacionālais parks,Lapmežciema pagasts, Engures novads.Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvDzīvnieku vērošanaSkatu tornis taurgovju un putnu vērošanai,Dunduru pļavas, Ķemeru nacionālais parks,Slampes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvKaņiera ezera putnu vērošanas tornis pie Riekstusalas, Ķemeru nacionālais parks, Lapmežciems,Engures novads. Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvPutnu vērošana pie Starpiņupītes ietekas jūrā,Slokas-Talsu šosejas 9.km, Ķemeru nacionālais parks,Lapmežciems, Engures novads.Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvNaktsmītnesViesu nams "Upesloki", Milzkalne,Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 29141840Atpūtas komplekss "Milzkalns",Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 26222333, www.milzkalns.lvBrīvdienu māja "Rūši", Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 28637513Tūristu mītne "Ezermalas", pie Valguma ezera,Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 63154227, 29446828Brīvdienu māja "Līdakas", pie Valguma ezera,Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 29448118Atpūtas komplekss "Valguma pasaule",pie Valguma ezera, Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 63181222, 29414022,www.valgumapasaule.lvViesu nams "Ozolpils",Rīgas-Ventspils šosejas 57. km, Ozolpils,Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 26445528, www.ozolpils.lvViesu nams "Sanders",Rīgas-Ventspils šosejas 57.km, Ozolpils,Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 26434448, www.sanders.viss.lvViesu nams "Kalnažagari",Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 63192011, 29414584, www.kalnazagari.lvTelšu vieta "Ķīvītes", netālu no Ozolpils,Slampes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26413774Viesu nams "Līkumi", netālu no Ozolniekiem,Slampes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26524126Viesu nams "Pilsētnieki", Slampes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 29497272,www.pilsetnieki.viss.lv


36. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.37. lpp.Servisa informācijaParka iepazīšanai vislabāk izmantot "zaļotransporta veidu" – velosipēdu. Arī parkaaugstākā virsotne – Lustužkalns – visērtāksasniedzama ar to. Piedzīvojums ganlieliem, gan maziem.143Der ielāgotPastaigu laikā pa laipām:• staigājot pa parka laipām, iet nav grūti,tomēr ir nepieciešama līdzsvara izjūta, jotām nav margu.• lietus laikā laipu dēļi ir slideni.• vasarā ieteicams ņemt līdzi dzeramo ūdeni.Apmeklējot taurgovis:• nebarojiet dzīvniekus, jo tas kaitēdzīvnieku veselībai un pieradina tos pieviegli iegūstamas barības. Turklāt, sākotpaši prasīt no Jums gardumus un tosnesaņemot, tauri var savainot Jūs un arīnākamos apmeklētājus.• gadījumā, ja dzīvnieki tuvojas, lūdzu,nemēģiniet tos aiztikt vai bēgt, bet mierīgiatkāpieties.• neņemiet līdzi suņus, jo taurgovis to noturēspar savu dabisko ienaidnieku vilku unvar uzbrukt, tā apdraudot arī Jūs;• ņemiet līdzi fotoaparātu un tālskati – tiedarīs tikšanos neaizmirstamāku.ieraudzīt arī lapsas un stirnas! Putnu vērotāji var mēģināt saskatīt zivju dzenīti, zivju gārni,paceplīti, dzeni, žubīti, zeltgalvīti, meža pīli, ūdensstrazdu vai pat melno stārķi! Visbeidzot,dabas mīļotājiem tā ir iespēja atpūsties, baudot dabas ainavas daudzveidību un skaistumu!"Valguma pasaule", Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 63181222, 29414022, www.valgumapasaule.lvDunduru pļavas (122) piedāvā apskatīt savvaļā dzīvojošus zirgus un govis. Pastaiga gartaurgovju un zirgu baru aplokiem atjaunotās Slampes upītes krastos Dunduru pļavāsiespējama, pateicoties Pasaules Dabas fonda (WWF) un Eiropas Lielo Zālēdāju fonda(Large Herbivorous Foundation) atbalstam, kas 2004. gada nogalē Ķemeru nacionālajamparkam piegādāja 15 taurgovis no Beļģijas, bet 2005. gadā – 10 Konik Polski šķirnes zirgusno Papes. Visaizkustinošākie šo lielo dzīvnieku bari ir vasarās, kad viņiem piepulcējasjaundzimušie kumeļi un teļi. 2011. gada sākumā te mīt 29 govis un 48 zirgi. Apmeklētājuērtībai pie Dunduru pļavām ir ierīkots automašīnu stāvlaukums, uzbūvēts 5 metrus augstsskatu tornis un izvietoti informācijas stendi.Lielais Ķemeru tīrelis (132) ir viens no augstajiem purviem, kuru pēdējo 8000 gadu laikāizveidojušas nelielas sūnas – sfagni. Sūnas izveidojušas līdz pat 8 m biezu kūdras slāni, kuravirspusē tās joprojām ir dzīvas un augošas. Lielā Ķemeru tīreļa laipa līdz šim bijapopulārākais apmeklējumu objekts parkā. Plānots, ka šo piedzīvojumu jaunā kvalitātēvarēs izbaudīt no 2011.–2012. gada.Netālu no Rīgas-Ventspils šosejas 40.km, Slampes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lv122 122ĶemerosĶemeri laika gaitā ir izauguši, no neliela ciematiņa kļūstot par pasaulslavenu kūrortu, "ziedulaikos" uzņemot pie sevis viesus, kas ieradušies no Sahalīnas līdz pat Karēlijai. Pārmaiņas, koatnesa neatkarības atjaunošana Latvijā, skāra arī Ķemerus: ievērojami samazinājās atpūtniekuskaits, tika slēgtas sanatorijas, apsīka saimnieciskā darbība. Apmeklējot Ķemerus uniepazīstoties ar to kultūrvēsturi, jūs varat minēt, vai pārmaiņas Ķemerus būs nogremdējušasvai tie tomēr spēs vēl celties no jauna.Ko apskatīt Ķemeros?1. Ķemeru pilsētas parks (1838.)2. Viesnīca "Ķemeri" (1936., pēc E. Laubes projekta)3. Ķemeru kūrortpoliklīnikas ēka (1924.),kurā iekārtotas sērūdens,ogļskābes un dūņu vannu nodaļas4. Ūdenstornis5. Sēravots "Ķirzaciņa"6. Minerālavots7. Piemiņas koks – piemineklis Ķemerukūrorta dibinātājiem un direktoriem8. Mīlestības saliņa9. Sv. Pētera-Pāvila pareizticīgo baznīca (1893.)10. Luterāņu baznīca (1897.)11. Katoļu baznīca – celta 1899. gadā12. Sēravots "Vardīte"130Draudzīgas un zaļas ceļošanas ieteikumi• Plānojot ceļojumu, noskaidrojiet dabasteritoriju apmeklēšanas noteikumusun ievērojiet tos.• Izmantojiet videi draudzīgākustransporta līdzekļus – brauciet arvilcienu, divriteni, laivu utt.,bet ja dosities ceļā ar auto, tad mēģinietbraukt maksimāli vairāk cilvēku vienāautomašīnā.• Gatavojoties ceļojumam, pārtikasiepakošanai lietojiet vairākkārtlietojamos un mazgājamos trauciņus.• Ievērojiet īpaši aizsargājamo dabasteritoriju apmeklēšanas kārtību unnoteiktos ierobežojumus. Atcerieties,ka atsevišķās vietās var būt noteiktiierobežojumi, kas saistīti ar dabasaizsardzības noteikumiem, atpūtu,uzturēšanos privātīpašumā,lauksaimniecības zemju šķērsošanu u.c.• Dabā ceļojot, pieturieties pie esošajiemceļiem un takām. Neizmīdiet apkārtni!• Ejiet dabā klusu, lai netraucētu savvaļasdzīvniekus. Vediet suņus pie pavadas.• Netraucējiet dzīvniekus to ierastajā vidē!• Ja dodaties vērot putnus un arī citusdzīvniekus, neaizmirstiet paņemt līdzibinokļus.• Augu un putnu atpazīšanai paņemietlīdzi arī rokasgrāmatas.• Nebrauciet ar automašīnu pa liedagu unnenovietojiet tās kāpās.• Ierīkojiet apmetnes pastāvošās atpūtasvietās.• Kuriniet ugunskurus un celiet teltis īpašišim nolūkam paredzētajās vietās.• Vācot iekurus un zarus, uzlasiet tos nozemes. Izvairieties lauzt zarus noaugošiem kokiem!• Nekad nekuriniet ugunskuruugunsbīstamās vietās un ugunsbīstamāssezonas laikā!• Ja nav pieejama tualete, izrociet bedrītitālāk no ūdens, takas un nometnesvietas.• Dodoties projām, aizberiet to ciet.• Tualetes papīru izmantojiet saprātīgi.Nebaidieties lietot dabiskās alternatīvas:sūnas, lapas, sniegu.• Trauku mazgāšanai pasmeliet ūdenikādā lielākā traukā. Izmantoto ūdeniizlejiet uz zemes, nevis upē vai ezerā.Tā izvairīsieties no ūdenstilpnes liekaspiesārņošanas.• Paši mazgājieties līdzīgā veidā.Mazgājamos līdzekļus lietojiet tikai tad,ja tas tiešām nepieciešams.• Pēc iespējas mazāk izmantojietvienreizējos iesaiņojamos materiālus.Tā samazināsiet atkritumu uzkrāšanos.• Pārtikas pārpalikumus, tējas maisiņus vaipārtikas iepakojumu savāciet unaiznesiet sev līdzi.• Neatstājiet aiz sevis atkritumus –savāciet tos un atstājiet tos tiemparedzētajās vietās, lai ar prieku varētuatgriezties te atkal citā reizē!• Ievācot meža veltes, sēnes nogriezietar nazi, nevis plēsiet ar roku, un ogaslasiet, neizmantojot mehāniskās ierīces.Tad mežs arī citu gadu sniegs mumssavas bagātības.• Nevāksim augus un dzīvniekuskolekcijām, herbārijiem un citiemmērķiem, jo tas neattaisno iegūto.• Ja iespējams, izmantojiet vides gidupakalpojumus – viņi vislabāk Jumspastāstīs, ko Jūs dabā varat redzēt uncik tā nozīmīga mums cilvēkiem irneskartā veidā.• Cieniet vietējo iedzīvotāju tradīcijas unparažas. Lai respektētu citu cilvēkuprivāto dzīvi, lūdzam uzvesties klusi!• Neiznīciniet un citādi nebojājiet dzīvāsun nedzīvās dabas objektus.Neatstājiet autogrāfus atpūtas vietāsuz klinšu sienām, koku stumbriem vaicilvēku radītiem objektiem.• Saudzējiet lakstaugus, sūnas, ķērpjus unto augšanas vietas. Saglabāsim dabas unkultūras pieminekļus nākamajāmpaaudzēm!• No apmeklētās vietas aiznesiet sev līdzitikai fotogrāfijas un iespaidus!AktivitātesNūjošana atpūtas kompleksā "Valguma pasaule",pie Valguma ezera, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 63181222, 29414022, www.valgumapasaule.lvIzbraucieni ar kvadracikliem, veikbords unpeintbols atpūtas kompleksā "Milzkalns",Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 26222333,www.milzkalns.lvŪdens izklaides pie jūras, Rīgas-Talsu ceļa 15.km,2 km no Ragaciema, Engures novads.Tālr.: 63163732, 29189951Ūdens izklaides pasākumi no viesu nama "Smaidas",Ragaciems, Engures novads.Tālr.: 63181253, 29265552, www.smaidas.lvVizināšanās ar zirgiemTukuma jātnieku sporta klubs, Rīgas iela, Tukums.Tālr.: 29212644Velo nomaAtpūtas komplekss "Valguma pasaule",pie Valguma ezera, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 63181222, 29414022 , www.valgumapasaule.lvĶemeru velonoma, Ķemeru dzelzceļa stacija.Tālr.: 20257295, 29239273, www.velonoma.lvSkeitparkiHoly park "Upesloki" viesu namā "Upesloki",Milzkalne, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 29141840LAIVU NOMA UN MAKŠĶERĒŠANAKaņiera ezera laivu bāze, Lapmežciema pagasts,Engures novads. Tālr.: 29253514Tūristu mītne "Ezermalas", pie Valguma ezera,Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 63154227, 29446828Brīvdienu māja "Līdakas", pie Valguma ezera,Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 29448118Atpūtas komplekss "Valguma pasaule",pie Valguma ezera, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 63181222, 29414022 , www.valgumapasaule.lvKalnu slēpošanas trasesAtpūtas komplekss "Milzkalns", Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 26222333, www.milzkalns.lvDistanču slēpošanas trasesDistanču slēpošanas trase "Jaunūdri",6 km no Tukuma Milzkalna apkārtnē, Smārdespagasts, Engures novads. Tālr.: 29515283Atpūtas komplekss "Milzkalns", Smārdes pagasts,Engures novads. Tālr.: 26222333, www.milzkalns.lv130


38. lpp. Apskates objekti Muzeji. Radošās darbnīcas. Aktivitātes.39. lpp.Servisa informācijaMaršruta TOP 71. Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē2. Lestenes Brāļu kapu komplekss3. K. Zāles piemineklis pie Smārdes stacijas4. K. Zemdegas piemineklis Džūkstes centrā5. K. Zemdegas piemineklis Tukumā6. A. Dumpes piemineklis Mālkalnā, Tukumā7. O. Feldberga piemiņas akmensKurzemes cietokšņa aizstāvjiemPa vēstures takāmMARŠRUTS: Lapmežciems – Engure – Tukums – Smārde – Lancenieki – Džūkste –Lestene – Jaunpils – Zante – Matkule – KandavaTukuma apkārtne ievērojami cietusi gan Pirmā, gan Otrā Pasaules kara laikā. Tieši šonotikumu dēļ Tukuma rajona teritorijā apskatāmi daudz pieminekļu un piemiņaszīmju, kas vēsta par šiem traģiskajiem notikumiem. Izvēloties šo maršrutu, būs iespējamsiepazīt daudzus izcilu Latvijas tēlnieku darbus.Piemiņas zīme Lāčplēša Kara ordeņa virsniekam A. Muižulim (180) Lapmežciemā,Slokas-Talsu šosejas labajā malā. Pulkvežleitnants Augusts Muižulis (1893–1941) ir viens noievērojamākajiem lapmežciemniekiem, cīnījies gan Pirmajā pasaules karā 7. Bauskas strēlniekubataljonā, gan Brīvības cīņās.Lapmežciems, Engures novadsPiemiņas akmens I pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem (173) atrodas kāpās piejūras. Atklāts 1997. gada 9. decembrī. Akmens nāk no Somijas dienvidaustrumiem, kur1940. gadā tas bijis prettanku nocietinājums. Piemineklī iegravēts sekojošs teksts:"Šeit I Pasaules kara laikā, no 1916. gada augusta līdz decembrim, cīnījās somu jēgeri."Slokas-Talsu šoseja, starp Ragaciemu un Klapkalnciemu, Engures pagasts, Engures novadsPiemiņas akmens I Pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem (174) Klapkalnciemā uzstādītsvietā, kur apglabāti pieci I Pasaules kara kaujās kritušie somu karavīri. 2004. gada maijāte svinīgi tika atklāts no jauna, sākotnēji 1929. gadā uzstādītais, un Padomju okupācijaslaikā nojauktais, piemineklis. Somu vēlēšanās atbrīvoties no Krievijas varas palielinājāslīdz ar I Pasaules kara sākumu 1914. gadā. Vācija, kas karoja ar Krieviju, piekrita apmācīt200 brīvprātīgo somu. Apmācība sākās 1915. gada 25. februārī Lokštedā, netālu no Hamburgas.1916. gada maijā no somiem tika izveidots Karaliskais Prūsijas Jēgeru bataljonsNr.27 un, lai bataljons iegūtu frontes pieredzi, to nosūtīja uz austrumu fronti Kurzemē,tagadējā Latvijas teritorijā. Bataljons piedalījās kaujās starp Misas upi un Rīgas jūras līci.Slokas-Talsu šoseja, Klapkalnciems, Engures pagasts, Engures novadsPiemiņas akmens latviešu leģionāram Nikolajam Straumem (177). 1945. gada vasarāleģionāru grupa kapteiņa vadībā bāzējās dienvidrietumos no Engures ezera, Engures –Zentenes mežu masīvā. Nikolajs Straume bija viens no Talsu un Tukuma nacionālo partizānugrupu kopīgās darbības vadītājiem. Grupā bija vairāki pieredzējuši leģiona virsnieki –majors Oto Akmeņkalējs, kapteiņi Pēteris Čevers un Aleksandrs Zeņķis, virsleitnants JānisGura, leitnanti Ilmārs Sniķeris un Jānis Bišs.Pie Slokas-Talsu šosejas, Engures pagasts, Engures novadsMilzkalnes lielais Miķeļakmens (153) ir dižakmens, uz kura Miķeļa dienā 2003. gadānostājās 167 cilvēki.Netālu no Milzkalnes, Smārdes pagasts, Engures novads31174 43107107Airsoft"Better World"K. Zemdegas piemineklis (32) I Pasaules karā kritušajiem atrodas Meža kapos Tukumā.Te kalna pakājē 20. gadsimta 30. gados izveidoti brāļu kapi ar K. Zemdegas veidotopieminekli – jaunu karavīru ar šauteni rokās, dodot uzticības zvērestu savai tautai.Pieminekļa atklāšana notika neilgi pirms padomju armijas ienākšanas Latvijā –1940. gada 19. maijā, un tajā piedalījās arī Valsts prezidents K. Ulmanis. Šis piemineklistiek uzskatīts par vienu no labākajiem K. Zemdegas darbiem.Meža kapi, Melnezera iela, TukumsPiemineklis "Māte – Dzimtene" (39) kapu kalnā uzstādīts 1985. gadā, pieminot Otrāpasaules kara beigu 40. gadadienu. Tā autore – tēlniece L. Līce. Piemineklī atveidotsgalvu noliekušas mātes tēls, kas sēro par karā kritušajiem dēliem.Kalna kapi, Revolūcijas iela, TukumsUpuru piemiņas vieta Tukumā (43) netālu no dzelzceļa stacijas Tukums II ir piemineklis1941. un 1949. gada deportācijās izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem.Tā izveidota 1989. gadā, un uz zemē iedzītajām dzelzceļa sliedēm nosauktas visas tāsvietas, uz kurām izsūtīti tukumnieki.Upuru piemiņas gatve, TukumsPiemineklis Tukuma atbrīvotājiem (31) atrodas Mālkalna virsotnē. Pieminekļa autoreir tēlniece A. Dumpe. Lai arī piemineklis atklāts padomju laikā – 1975. gadā, kad svinēta30. gadadiena, kopš Otrā pasaules kara beigām, piemineklis jau tad veidots kā piemiņaszīme latviešu tautas traģēdijai, proti, piemineklis veidots kā ozols, kura vidū atrodasmāte, bet viņai abās pusēs – pretējās frontes pusēs karojoši dēli.Mālkalns, Jelgavas iela, TukumsJauntukums (30) ir Tukuma pilsētas daļa, kas tapusi uzreiz pēc Otrā pasaules kara kādzīves vieta Tukuma lidlaukā dienošajiem Padomju armijas virsniekiem. Tautā arī parkara pilsētiņu vai "gorodoku". Savdabīgs padomju laika arhitektūras un pilsētplānošanaspiemineklis. Te apskatāmas gan 1950. gados tapušās "hruščovenes", gan 1980. gadumodernās blokmājas. Ielu nosaukumi – Aviācijas, Parādes, Telegrāfa – liecina par armijasklātbūtni šajā pilsētas daļā.Alīnes, Telegrāfa, Aviācijas, Parādes ielas, TukumsMuzeji un kolekcijasKino muzejs, Cinevilla, Praviņas, Slampes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 28606677, www.cinevilla.lv"Arsenāls – ieroču muzejs", Cinevilla, Praviņas,Slampes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 28606677,www.cinevilla.lvDžūkstes Pasaku muzejs, Lancenieki, Džūkstespagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63154691, 29295079,www.tukumamuzejs.lvLestenes Brāļu kapu piemiņas istaba, Lestene,Lestenes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26247095,29442311, www.kurzemescietoksnis.viss.lvKurzemes cietokšņa muzejs, Skolas iela 8a,Zante, Zantes pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 29442311, www.kurzemescietoksnis.viss.lvĢenerāļa L.Bolšteina muzejs, Pūces ūdensdzirnavas,Matkules pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 63154098, 26354871Dzīvnieku vērošanaKaņiera ezera putnu vērošanas tornis pie Riekstusalas, Ķemeru nacionālais parks, Lapmežciems,Engures novads. Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvSkatu tornis taurgovju un putnu vērošanai,Dunduru pļavas, Ķemeru nacionālais parks,Slampes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 67730078, www.daba.gov.lvBriežu dārzs "Rudiņi", Irlavas pagasts, Tukumanovads. Tālr.: 29191980, www.atputalaukos.lvNaktsmītnesViesu nams "Līkumi", netālu no Ozolniekiem,Slampes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26524126Viesu nams "Pilsētnieki", Slampes pagasts, Tukumanovads. Tālr.: 29497272, www.pilsetnieki.viss.lvViesu nams "Kliģi", pie Kliģu ezera, Lestenes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 29228454, www.kligi.lvViesu nams "Rudiņi", Irlavas pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 63027751, 28353700,www.atputalaukos.lvJauniešu mītne Cinevillā, "Vidusvecvagari",Slampes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 28606677, www.cinevilla.lvTelšu vieta "Guntiņas", Lancenieki, Džūkstes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 29454508, 28336456Telšu vieta "Ķīvītes", netālu no Ozolpils, Slampespagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26413774AktivitātesMilitārās spēles un pilsētalpīnisms "X-Unit",Tukums un apkārtne. Tālr.: 29969613, www.x-unit.lvAirsoft "Better World". Tālr.: 26165603, www.bewo.lvIzklaides lidojumi ar lidmašīnu "Balticbees JetTeam", Tukuma lidlauks, Smārdes pagasts, Enguresnovads. Tālr.: 26011695, www.balticbees.comTeniss viesu namā "Vašlejas", 2 km no Rīgas-Ventspilsšosejas, Degoles pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 29211747, www.vaslejas.viss.lvLAIVU NOMA UN MAKŠĶERĒŠANAViesu nams "Kliģi", pie Kliģu ezera, Lestenes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 29228454, www.kligi.lvViesu nams "Rudiņi","Rudiņi", Irlavas pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 63027751, 28353700, www.atputalaukos.lvTelšu vieta "Guntiņas", Lancenieki, Džūkstes pagasts,Tukuma novads. Tālr.: 29454508, 28336456Kazukalna dīķis, Zantes pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 29165796167 32 39Tukuma lidlauks (160) – vēl viena agrākā militārā teritorija pie šoseju Rīga-Ventspilsun Tukums-Jelgava krustojuma. Šķiet, ka tā ir viena no mūsdienās leģendām bagātākāPadomju armijas teritorija. Teritorijas nožogojums, priežu audze un maskēšanas tīklislēpa militāro objektu no apkārtējo acīm. Padomju laikā te bija izvietots rezerveslidlauks un kodolieroču noliktavas, kā arī kazarmas, štābs, karavīru klubs un dažādassaimniecības ēkas. Patreiz lielākā daļa teritorijas ir slēgta, taču daļēju priekšstatu parto var iegūt, apmeklējot SIA "Tukuma lidlauks" un SIA "Smārdes industriālais parks"."Tukums Airport", Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 29150205, www.tukums-airport.lv"Smārdes industriālais parks", Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 29231637, www.smardesip.lv


44. lpp. Apskates objektiKino Tukumā un apkārtnēMARŠRUTS: Tukums un apkārtne, Cinevilla, Jaunpils, Abavas senleja, zvejniekciemiTukuma mazpilsētas šarms un paugurainā apkārtne šurp vilinājusi ne tikaimāksliniekus, bet arī filmu veidotājus. Pilsētas zemie koka nami ar pagalmiemun šauri līkumotās bruģa ieliņas iemūžinātas vairākās latviešu mākslas filmās.Skatoties uz karti, šķiet, visa rajona teritorija bijusi liels filmu uzņemšanas laukums.Un tagad tepat, Tukuma pievārtē, atrodas arī pats nopietnākais kino centrs – kinopilsētiņa Cinevilla, kur ik dienas skatāmas tur uzņemto filmu dekorācijas un, japaveicas, šad un tad arī pats kino uzņemšanas process.82828282 8282Kinopilsēta CinevillaTukums un apkārtneMaršruta TOP 31. Kinopilsēta Cinevilla2. Tukuma vecpilsēta3. Lauku sēta "Indāni"Ceļojuma plānošana – TIC iesaka• Pirms doties ceļā pa kino pēdāmTukuma pusē, vispirms noteiktinoskatieties vecās latviešu filmas!82Kinopilsēta Cinevilla atrodas 15 km no Tukuma, Slampes pagasta Praviņās, Jelgavasvirzienā. Tā izveidota vēsturiskās spēlfilmas "Rīgas sargi" uzņemšanai. Tās dekorācijaspamati likti 2004. gada maijā, vietā, kur pirms tam bija tikai pļavas, dažas 20. gadsimtaēkas un sagrautu māju mūri.Cinevillas Lielpilsētas daļas dekorācijas veidotas tā, lai filmas "Rīgas sargi" vajadzībāmatveidotu Daugavmalu Vecrīgas pusē – ar tās rosīgo dzīvi, tirgu un kuģīšu piestātnēm.Lai pilnīgāk atspoguļotu pilsētas dzīvi 20. gadsimta sākumā, Lielpilsētas daļā izveidotaarī tramvaja līnija ar īstu tramvaju. Šobrīd šo kinopilsētiņas daļu apdzīvo tādi objekti, kāKinopilsētas kostīmniecība un Spīķeris ar Fotosalonu un veikaliņiem. Lielpilsētas daļāatrodas arī Filmēšanas paviljons un Kino muzejs.Cinevillas Mazpilsētas daļa ir veidota tā, lai atspoguļotu Pārdaugavu 20. gadsimtasākumā – Rīgas daļu, kas spēlē būtisku lomu filmā "Rīgas sargi", jo tur norisināssvarīgākā cīņa – saujiņa drosmīgu rīdzinieku pret daudzreiz lielāko Bermonta armiju.Šeit apskatāmas priekšpilsētu arhitektūrai raksturīgās koka ēkas ar bruģētiemlaukumiem un lauku tirdziņu. Kinopilsētas Mazpilsētas daļā atrodas maizes ceptuve"Lāči", Kinopilsētas krodziņš un ieroču muzejs "Arsenāls".Kinopilsētā iespējams apskatīt vienkopus arī trīs vēsturisku tiltu fragmentus, kas vizuāliir līdzīgi to oriģināliem – tiltiem, kas atradās Rīgā līdz 20. gadsimta. sākumam. Visikinopilsētiņas tilti ir veidoti, balstoties uz arhīvu materiāliem un vēsturiskajāmfotogrāfijām. Koka tilts ir viens no Cinevillas centrālajiem objektiem. Daudzi filmas"Rīgas sargi" kadri tapuši tieši uz Koka tilta – šeit bijušas gan barikādes, gan apšaudes,gan uzvaras. Šis tilts veidots kā vēsturiskā Lībekas tilta kopija. Savukārt KinopilsētasDzelzs tilts veidots kā vecā Rīgas dzelzs tilta vizuālā kopija, vienīgi, samazināts par1/5 daļu. Gluži tāpat kā vēsturiskajam tiltam tam ir braucamā daļa un gājēju josla.Lai radītu 20. gadsimta sākuma Rīgai pēc iespējas atbilstošu kino vidi, Cinevillā izveidotaarī tam laikam raksturīga Daugavas krasta līnija ar malkas tirgu un kuģīšu pietauvošanāsvietām. Te atrodami divi kuģīši, no kuriem viens ir butaforisks un veidots no viegliem, kinospecifikai atbilstošiem materiāliem, savukārt otrs ir īsts upes kuģis, kas atvests un novietotskinopilsētiņā.Dzelzceļš ir viens no Kinopilsētas interesantākajiem objektiem, jo šī dekorāciju daļaveidota no autentiska dzelzceļa aprīkojuma. Sadarbībā ar VAS "Latvijas Dzelzceļš"Kinopilsētā ir uzstādītas īstas sliedes, pārmijas un vēsturiski dzelzceļa vagoni. Gluži tāpatkā citi Kinopilsētas objekti, arī dzelzceļš veidots ar vēsturisku precizitāti, ievērojot,piemēram, attiecīgajam laikam raksturīgo sliežu platumu jeb, tā saukto Krievijas platumu.Arī loko-motīve ir leģendārs objekts, jo to bija paredzēts sagriezt un pārkausēt, taču ar VAS"Latvijas Dzelzceļš" gādību tā nonāca uz Kinopilsētas dzelzceļa sliedēm. Tā kā lokomotīveir 140 tonnas smaga, tad tās transportēšanai uz Kinopilsētu tika organizēts īpašs transportsno Somijas.Rūdolfa lauku sēta ir Kinopilsētas jaunais brīvdabas dekorāciju komplekss, kas tikabūvēts režisora Jāņa Streiča filmas "Rūdolfa mantojums" filmēšanas vajadzībām.Dekorāciju komplekss ataino latviešu saimniecību, kāda tā bija 19. gadsimta beigās –ar dzīvojamo ēku, klēti, šķūni, pirtiņu dīķa malā un krāšņu puķu dobi pagalmā. Tagad šīir lieliska vieta dažādu tematisku pasākumu un svētku rīkošanai. Dzīvojamā māja irpiemērota īstu latviešu kāzu rīkošanai vai sava uzņēmuma izbraukuma semināru vaikonferenču organizēšanai netradicionālā vidē."Vidusvecvagari", Slampes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 28606677, www.cinevilla.lvFilmas Tukuma pusē tapušas arī agrākos laikos. Tā, līkumojot pa Tukuma pilsētasmazajām ieliņām (10), acīgam vērotājam nebūs grūti atpazīt, ka kinofilmā "Rita" (1957.)atpazīstama Lielā, Talsu un Dārza iela, kā arī tagadējā Tukuma 3. vidusskola (46), kurāvācu armija filmā bija izveidojusi lazareti. Savukārt, ieejot pagalmiņā aiz galerijas"Durvis" (4), būs iespēja atcerēties "Vella kalpu" (1970.) epizodi, kurā Eduarda Pāvulavaronis devās uz krogu pierunāt vācu baronu uz ēšanas sacensībām.Viena no ilgu laiku iecienītākajām latviešu filmām joprojām ir daudzsēriju mākslas filma"Ilgais ceļš kāpās" (1981.). Par vienu no romantiskākajām epizodēm tajā tiek uzskatītaMartas (Lilita Ozoliņa) un Artūra (Juozas Kiselius) satikšanās aptiekā. Šī epizode filmētakādreizējā Tukuma Vecajā aptiekā (47) (Lielā iela 7.).Lielā iela un citas ielas (Dārza, Harmonijas u.c.) vecpilsētā parādījušās ne vienā vienkinorežisora darbā, arī jaunajā, vēsturiskajā kinofilmā "Rīgas sargi" (2007.).Tukumā esošā Durbes pils (29), kā arī Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca (6) unSātu baznīca (90) ir tās vietas, kur arī tapuši daudzi kadri no jaunākās latviešu kinomeistara Jāņa Streiča kinofilmas "Rūdolfa mantojums".Jaunpils pils pagalms (70) ir atpazīstams 1974. gadā uzņemtajā filmā "Melnā vēžaspīlēs", kad vācu barons bija sašutis par rakaru – latviešu zemnieku velnišķīgo uzvedību,nozogot barona iepriekš nozagto latviešu meiteni; kā arī pirms bēgšanas no muižas,jo "dzīvošana" nabaga vācu amatnieka pēctecim kā muižkungam latvju zemē arī vairsnevedas.Jaunpils, Jaunpils novads. Tālr.: 63107082, 26101458, 20223423, www.jaunpilspils.lvLapmežciems, Ragaciems, Plieņciems, Engure un Bērzciems ir vietas, kur uzņemtasfilmas, kas veltītas jūrai, vai kuru kadros bijusi jūras tēma. Pazīstamākās no tām –"Zvejnieka dēls" (1939. – 1940.) un "Nāves ēnā" (1971.)Jūras piekraste no Bigauņciema līdz Bērziemam, Engures novadsPūres baznīca (116) un Zemītes baznīca (94) ir vietas, kur 1967.gadā tapuši nozīmīgifilmas "Kad lietus un vēji sitas logā" kadri.Pūre, Tukuma novads un Zemīte, Kandavas novadsAbavas senleja (116) un Pūces ūdensdzirnavas (97) – maģisks Latvijas dabas nostūris,kur 1997. gadā nofilmēts stāsts par Latvijas neseno vēsturi un sabiedrības tikumiem –"Likteņdzirnas".Matkules pagasts, Kandavas novadsSavukārt lauku māja "Indāni" (189) 2008.–2009.gadā kalpoja par filmēšanas vietu ģimenesfilmai "Mazie laupītāji". Tieši "Indāni" bija tā vieta, uz kurieni pie saviem vecvecākiempārcēlās piecgadīgais Robis un viņa vecākā māsa – septiņgadīgā Luīze, jo tēvs zaudējisdarbu un nespēj samaksāt kredītu, un banka atņem ģimenes jauno dzīvokli pilsētā."Indāni", Kandavas pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 29259272, www.indani.viss.lvDer ielāgot• tikai vērīgie uzreiz ieraudzīs vietas,kas redzētas reiz latviešumākslas filmās• TIC jau iepriekš atvainojas,ja līdz Jūsu ceļojuma laikam vēlnebūsim uzspējuši izvietot informācijasstendus par objektiem un tajosuzņemtajām filmām – nākotnēto noteikti izdarīsim901896946


46. lpp. Apskates objekti 47. lpp.Der ielāgot• atrakcijas jaunajam pārim piesakietlaikus, jo kāzas Latvijā tomēr svinarvien vairāk;• arī kāzu svinību vietu der iepazīt krietnipirms kāzām – iespējams, namusaimnieki varēs ieteikt arī kāzusvinēšanas laiku, kad viņu apkārtneizskatās visskaistāk;• īsā kāzu ceļojumu laikā piestājietarī krustcelēs, pie mājām, vārtiem,kokiem, upēm, tiltiem, lai jaunais pārisvarētu arī tās izpušķot ar prievītēmvai ziedu pušķiem, vai izbārstīt monētaskopīgai, saskanīgai un veiksmīgai dzīvei.Meklējot 7 tiltusVasara un rudens jau kopš senatnes Latvijā ir īstais kāzu laiks. Un tad arī viss sākas!Kur laulāties, kur svinēt, kur sameklēt tos 7 tiltus... Ikvienam gribas, lai viņa kāzasbūtu labākās, interesantākās un krāšņākās. Tad kāpēc Tukuma pusi neizvēlēties jaunāsģimenes veidošanas oficiālajam sākumam? Te ir tik daudz krāšņu vietu, nelielu unromantisku baznīcu, pietiekami daudz tiltu un piedāvājumu kā pavadīt laiku starpsalaulāšanos un sēšanos pie galdiem. Lai šo skaisto brīdi neaizēnotu satraukums unstress, mēs varam palīdzēt ja ne ar padomu, tad ar kāzu rīkošanas un vadīšanasinformāciju vedējiem.Septiņu tiltu maršrutsSeptiņu tiltu maršruts Tukuma pusē iesākams Tukumā, jo te bijušajā Viesīgās biedrībasnamā, tagadējā pilsētas Kultūras namā ir iekārtota jauka dzimtsarakstu nodaļa. Bet ja irvēlēšanās nostiprināt laulības saites ar Dieva vārdu, tad tas iespējams gan luterāņu unkatoļu, gan pareizticīgo baznīcā. Tad, šķērsojot 7 tiltus, noslēguma daļa – dziesmas,dejas, izēšanās un jaunā pāra pamācīšanas atrakcijas var notikt kādā no piejūrasviesu namiem. Kur sameklēt pa ceļam 7 tiltus, lai novēlētu saticīgu un ilgu dzīvi, laiatgādinātu, ka mīļi vārdi sakāmi viens otram katru dienu un izteiktu citus ticējumusvai lai uz katra no tiem iedomātos kādu īpašu vēlēšanos?Tradicionālie septiņi tiltiMARŠRUTS: Tukums – Irlava – Sāti – Jaunmokas1. tilts: pār Sloceni pie Tukuma robežas – piemērots "Likteņa tilta" pieturai, jo, tā kā tiltsnav tas pats garākais maršrutā, jaunajam vīram nebūs grūti pārnest jauno sievupār to. Un var jau pār tiltu iet sīkiem solīšiem...2. tilts: pār Abavu aiz Vaskiem – "Bērnības tilta" pieturvietai, jo apkārt esošā dabaatgādinās, ka bērnībā saulīte bij’ spožāka un zālīte zaļāka,un viss likās tik liels un plašs.3. tilts: Mūrnieku tilts – piemērota vieta "Nākotnes tilta" būvēšanai ne tikainosaukuma dēļ...4. tilts: pār Abavu Irlavā – "Mīlestības tiltam" vispiemērotākā pietura, jo te ne tikai saslēgtsirdis iespējams, bet arī pasēdēt uz netālu esošās lielās koka karotes, lai mīlestībajaunajā ģimenēm tikpat liela būtu.5. tilts: pār Abavu Irlavas otrā pusē "Grēku tilta" pieturvietai – atzīties katram sev savosgrēkos un tos aizmirst, un neatkārtot.6. tilts: pār Abavu Sātos – "Atvadu tilts" ne tikai no Abavas, bet arī līdzšinējāsneprecēto kārtas.7. tilts: "Tilts uz nekurieni" būs kā "Cerību tilta" būvēšanas pieturvieta, jo cerībām tāpat kā"Tiltam uz nekurieni" nav ne sākuma, ne beigu – tās var būt bezgalīgas, un dažkārttām pat jābūt nesasniedzamām...Jauks izbrauciens pa apkārtni ar noslēgumu izmēģināt Jaunmoku pils piedāvājumujaunlaulātajiem veikt Zemes jostas rituālu!Septiņi tilti pa ceļam uz jūruMARŠRUTS: Tukums – šlokenbeka – Apšuciems – Rideļu dzirnavas1. tilts: pa ceļam uz Durbes pili, Durbes ielā pirms dzelzceļa pārbrauktuves –kā pieturvieta, kas atgādina, ka ģimenē ne vienmēr ātri jāskrien uz priekšu ir.2. tilts: akmens mūra tilts Durbes pils parkā – jauka vieta, kur atcerēties savas dzimtasvēsturi un izvēlēties pamatvērtības jaunās ģimenes veidošanai.3. tilts: koka tilts pie Šlokenbekas muižas pār Slocenes upi, braucot pa ceļam noDurbes pils – vieta, kur upē iemest ziedu vainagu un kur tās ūdeņi, līkločiem tekot,mēģinātu to aiznest tālāk līdz jūrai.4. tilts: tilts Klapkalnciemā – pieturvieta, lai aizstaigātu līdz jūrai, izbaudītu vēju spēkuun maigumu.5. tilts: pāri Lāčupītei pie Apšuciema – vieta, kur pie margām kā noturības simbolupiestiprināt slēdzeni, atslēgas iemetot upē.6. tilts: tilts uz Slokas-Talsu šosejas, starp pagriezienu uz Tukumu un Klapkalnciemu unRideļu dzirnavām – vieta kur nosaukt mīļvārdiņus, kādos viens otru jaunaispāris dēvēs.7. tilts: Rideļu dzirnavu tilts – vēstuļu rakstīšanas un solījumu došanas vieta vai ļaušanāsdzirnavnieku piedāvātajām atrakcijām.Un tā – septiņi tilti šķērsoti!Septiņi tilti kā septiņi stāsti par jauno pāriMARŠRUTS: Tukums – Vaski – Jaunpils1. tilts: Tukumā pie pienotavas – kur piena upes satiekas ar īstajām upēm, tur variesākties pasaka par to, kā jaunie satikās...2. tilts: pār dzelzceļu starp Tukuma-Jelgavas krustojumu un Tukuma apli –gaisa tilts kā atgādinājums vienmēr ģimenē būt mazliet augstāk par zemi.3. tilts: pār Sloceni pie Tukuma robežas – apliecinājums, ka jaunā ģimene ne vienmērbūs viena, bet tai vienmēr apkārt būs arī daudz citu cilvēku.4. tilts: pār Abavu pie Vaskiem atgādinās, ka bērnībā saulīte bij’ spožāka un zālītezaļāka, un viss likās tik liels un plašs...5. tilts: pār Viesatu atrodas starp divām senām apdzīvotām vietām – Vaskiem unPētertāli, tādēļ piemērota vieta atvadu vārdu teikšanai "vecajai vieniniekudzīvei", lai liktu pamatus kopīgai jaunās ģimenes dzīvei.6. tilts: pār Jaunpils dzirnavezeru, pateicoties plašajai apkārtnei, var kalpot kā pieturvietacerību piepildīšanas rituālu veikšanai.7. tilts: pār Bikstupīti pašā Jaunpils centrā, pie pašas pils atgādinās, ka pašu rokās vienir iespēja veidot ģimeni tikpat stipru kā blakus esošā viduslaiku pils.Pēc 7 tiltu izpušķošanas var nodoties kāzu jautrākajai daļai svinībām – vai tās irmodernā vai viduslaiku stilā. Šis maršruts izbraucams arī pretējā virzienā – iesākot arlaulību ceremoniju Jaunpils pilī vai baznīcā un pēc tam dodoties svinēt kāzas uzTukuma pusi!Piedāvājumi kāziniekiem un jaunlaulātajiemJaunlaulāto uzņemšana Durbes muižas kungu mājā (29)Pilī notiek pirmie jaunās sievas un jaunā vīra pārbaudījumi kopējās dzīves uzsākšanā.Skan ticējumi, laimes vēlējumi un pamācības no smalkas uzvedības grāmatas – parjaunās ģimenes dzīves uzsākšanu. Ekskursija pa kungu māju un iepazīšanās ar tāsdažādajām telpām: bibliotēku, rakstāmkabinetu, lielo deju zāli, kungu salonu un dāmubuduāru. Tad tiek uzklausīta recepte pirmajām brokastīm, notiek vēstuļu rakstīšana viensotram, īpaši smalks pasākums – jaunā vīra un sievas profila griešana, laimes liešana –nākotnes paredzēšana, pirmais valsis un šampanietis pilī. Pasākums ilgst vienu stundu.Durbes pils, M.Parka iela 7, Tukums. Tālr.: 63122633, www.tukumamuzejs.lvSeno sadzīves priekšmetu ekspozīcijā "Latvietis un viņa kungs" (29)Te nu jaunos sagaida pirmie pārbaudījumi mājsaimniecības darbu veikšanā: kafijasmalšana ar senlaicīgām kafijas dzirnaviņām, pankūku mīklas gatavošana un pankūkuēšana, aušana ar stellēm, foto rāmja izgatavošana jaunās ģimenes pirmajam foto, tautasticējumi un sentēvu paražas jaunās dzīves uzsākšanai. Programma ilgst vienu stundu.Durbes pils, M.Parka iela 7, Tukums. Tālr.: 63122633, www.tukumamuzejs.lvKāzinieku sagaidīšana Šlokenbekas muižā (75)Pasākums pusstundas līdz pusotras stundas garumā ar etnogrāfijas elpu. Kāzu viesussagaida pie muižas iespaidīgajiem vārtiem. Tad jaunais pāris dodas uz vietu, kur, laiļauna acs viņus nenoskata, tiek veikti uguns un ūdens rituāli, rotaļas un danči kopā arfolkloras kopu "Milzkalnieki". Papildus folkloras kopa "Milzkalnieki" piedāvā mičošanupēc Kurzemes tradīcijām ar saules lakatiem, apdziedāšanu, ticējumiem un padomiemjaunajai ģimenei. Mičošana ilgst vienu stundu, iespējams noorganizēt jebkurā Latvijasvietā.Šlokenbekas muiža, Milzkalne, Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 26076494292929


48. lpp. Apskates objekti 49. lpp.Kāzu ekskursija Jaunmoku pilī (69)Kāzu ceļojumu iezvanīs zvans, kurš vairāk kā pirms simts gadiem pilī iezvanīja visus svarīgosnotikumus. Ja jaunais pāris pratīs piekļūt laimes monētiņai, tas nozīmēs, ka jaunaispāris ir saderīgs un laulības dzīve veidosies laimīga un saskanīga. Tā vēsta pils senie raksti.Tā kā kopdzīve ne vienmēr ir kā rožu dārzs, tā dažkārt ir arī pārbaudījumu laiks, un dažinoslēpumaini pārbaudījumi Jūs gaida mūsu Jaunmoku pilī. Pils Zīmes centrā piedāvās veiktZīmes jostas rituālu, veidojot savu ģimenes Zīmju jostu, kas vienmēr Jūsu kāzu gadadienākļūtu par vienu Zīmi garāka. To ar laiku varēs papildināt, ievijot tajā arī bērnu Zīmes,veidojot savdabīgu ģimenes dzimtas koku, kura neparastās saknes Jūs vizuāli būsietdēstījuši savā kāzu dienā.Un, protams, pilī ir iespēja jaunajam pārim iemēģināt deju soli, jo pilī dejojas pavisamcitādāk. Pēc dejas var baudīt dzirkstošu šampanieti un laimes vēlējumus.Jaunmoku pils, Tumes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63107125, 26187442, www.jaunmokupils.lv826969Viduslaiku kāzas Jaunpils pilī (70)Kāzu ekskursijā, kura ilgst 40 minūtes jaunlaulātajiem un kāzu viesiem tiek piedāvātaekskursija pa pili, kuru vada pils atslēgu glabātāja viduslaiku tērpā, ieroču šovs unnoslēgumā, mīlētājiem par godu – lielgabala šāviens.Savukārt "Ceļojums Viduslaiku pilī" ilgst apmēram 45 minūtes un programmā tiekpiedāvāta jaunā pāra svinīga sagaidīšana, pārbaudījumi viduslaiku gaisotnē, minezingeradziedājumi pils pagalmā un zālēs, Mūka ierašanās un viduslaiku ieroču šovs, monētukalšana, atzīšanās mīlestībā – rakstot vīnā, kā arī abiem mīlētājiem malks no lielā vīnakausa. Tāpat noslēgumā tiek šauts lielgabals. Šajā programmā piedalās: Mūks, pilsminezingers, pilskunga sirdsdāma Izabella.Par papildus samaksu tiek piedāvāti arī citi pakalpojumi un atrakcijas, kā piemēram, grēkuatlaides, kāzu valsis, foto pilskunga un pilskundzes apartamentos, laulību ceremonija pilstorņa zālē, šampanieša galds pēc ceremonijas, pagalma noformēšana lāpu un svečugaismā, viduslaiku tērpu noma, viesu izklaides sagaidot jauno pāri, kā arī kāzu vadīšanaun mičošana viduslaiku stilā pils pagalmā.Jaunpils, Jaunpils novads. Tālr.: 63107082, 26101458, www.jaunpilspils.lvKāzinieku uzņemšana Ziemeļkurzemes lauku sētāPastariņa muzejā (112)Kopīga maizītes cepšana pēc 19. gadsimta tradīcijām lielajā maizes krāsnī, pārbaudījumidažādu lauku sadzīves darbiņu veikšanā gan jaunajai sievai, gan vīram, līgavas nešanapāri tiltiņam un šūpošanās lielajās šūpolēs, kopīga ābelītes stādīšana (stādu iepriekšjāsagādā pašiem), dažādi ticējumi un laimes vēlējumi kopējas dzīves uzsākšanai. Īstidarbiņi īstai ģimenei.Papildus iespējama arī dažādu dziesmu un rotaļu organizēšana ansambļa pavadībā.Programma ilgst no vienas līdz pusotrai stundai.Pastariņa muzejs, "Bisnieki", Dzirciems, Zentenes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63154518, 28651091,www.tukumamuzejs.lvViens no septiņiem tiltiem pie Rideļu dzirnavām (95)Pušķoti vārti pie dzirnavu dambja tilta, iepazīšanās ar dzirnavām. Pārbaudījums jaunajaisievai – atpazīt dažādus miltu izstrādājumus. Siltā un saulainā laikā – brauciens pa ezerupušķotā laivā. Našķi un šampanieša malkošana Rideļu ezera krastā.Programma ilgst 40 minūtes.Rideļu dzirnavas, Engures pagasts, Engures novads. Tālr.: 2653653211269 70 69Viduslaiku pārbaudījumi jaunlaulātajiemviduslaiku sētā "Niedru lija" (161)Lai jaunā ģimenes dzīve būtu laimīga, pirms kāzu nakts vēl jāuzspēj veikt visus rituāluslaimes noturēšanai: jāizkaļ laimes pakavs un jāizlej laimes. Viduslaiku sētā to darot, laimeuzturēsies jaunajā ģimenē ne tikai gadu desmitus, bet simtus. Jaunajam pārim jāizkaļsudraba monēta. Kuram izdosies labāka monētiņa, tas būs naudas turētājs. Kurš nojaunās ģimenes būs labāks loka vai arbaleta šāvējs, tas noteiks mājās ledusskapja saturu.Un vēl atrakcijas un pārbaudījumi, kas visi beigās tiks nostiprināti ar gadsimtiem senu vaskazieģeli uz pergamenta Jaunpils pils pievārtē.Viduslaiku sēta "Niedru lija", Zviedru mūris, Jaunpils, Jaunpils novads.Tālr. 26336513, www.niedrulija.viss.lvKāzu diena Cinevillā (82)Apmeklējot Cinevillu kāzu dienā, jaunais pāris kopā ar saviem viesiem var iejusties tāsmākslinieciskajā vidē. Kostīmniecībā apmeklētāji var pārģērbties kino kostīmos,fotosalonā – izveidot īpašo kāzu foto vēsturiskā stilistikā un saņemt fotogrāfijas dažuminūšu laikā. Maizes ceptuvē "Lāči" jaunais pāris var kopīgi izcept savu maizes klaipiņu,bet 3 vēsturisko tiltu fragmenti ir lieliski objekti jaunlaulāto mīlestības pārbaudījumiem.Neaizmirstamākais piedzīvojums ir filmēšanās. Tajā pēc īpaši scenārija tiek uzņemtafilma, kur galvenie varoņi ir jaunais pāris, bet pārējās lomas atveido kāzu viesi – vedēji,radi, draugi un tuvinieki.Cinevilla, Praviņas, Slampes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 28606677, www.cinevilla.lvKāzas "Indānos" (189)Pārbaudījumi kāziniekiem ar lauku sētai raksturīgajiem darbiņiem, izbraucieni arpušķotu drošku un fotografēšanās ar balto zirgu Nelsonu. Saimniece iespēju robežāsrealizēs ikvienu jaunlaulāto vēlmi. Piedāvājumā arī pirmā kāzu nakts romantiskāgaisotnē kā jau laukos nākas. Cenas – atbilstoši izvēlētajām vēlmēm."Indāni", Kandavas pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 29259272, www.indani.viss.lv11295


50. lpp. Apskates objekti 51. lpp.Der ielāgot• tikšanos ar saimniekiem vislabākun noteikti iepriekš saskaņot;• atsevišķās saimniecībās varpieteikties palīgospie ražas novākšanas;• vietējie kūpinājumi piekrastē irgards suvenīrs no Engures novada!Lauku labumiSatiktie cilvēki jebkura ceļojuma atmiņas padara spilgtākas. Savukārt, satiktiecilvēki, kas var piedāvāt nobaudīt un iegūt īpašumā veselīgu pārtiku vai citusizstrādājumus, mūsu ceļojumu un turpmāko dzīvi padara vērtīgāku. Dodotiesceļā iepazīt zemnieku labumus un lauku našķus, ikvienam būs iespēja satiktvisdažādākos augļu un ogu, dārzeņu un stādu audzētājus, iepazīt bioloģiskāszemnieku saimniecības un par tradicionālo dzīvesveidu stāstošus muzejus.Augi un augļi, koki un krūmiI.U. "Čiekuri" (182) Apšuciemā aptuveni 2 ha platībā audzē lielkrūmu mellenes. Kā teic patssaimnieks, katram audzētājam savi knifiņi un metodes, kā vislielāko ražu iegūt, taču viņi arsaviem padomiem un ieteikumiem neskoposies, ja viesos ieradīsies interesenti. Ja nenotiekdabas katastrofas, tad raža ienākas augustā un septembrī."Čiekuri", Apšuciems, Engures novads. Tālr.: 26527168Zemnieku saimniecība "Eglāji" (183) ir skaistākais Latvijas ābeļu dārzs 10 ha platībā, kurāaug ap 30 dažādu šķirņu ābeļu. Ražas laikā te var ne tikai nobaudīt, bet arī iegādātiesābolus. Dārzs atrodas kalna galā, no kura skaidrā laikā var vērot jūru un kuģus."Eglāji", Rauda, Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 29250492Bioloģiskā zemnieku saimniecība "Gaiķi" (184) Ozolniekos nodarbojas ar zemeņu unaveņu audzēšanu. Te interesenti var gan saņemt konsultācijas ogu audzēšanā, ganiegādāties ogas un stādus."Gaiķi", Ozolnieki, Slampes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26264672Zemnieku saimniecība "Kurciņi" (193) savos 7 ha nodarbojas ar augļkopību. Teiegādājami gan augļu koki un krūmi, gan pašas ogas – zemenes, avenes, upenes,plūmes, ķirši, kazenes, bumbieri, āboli. Saimnieki nodarbojas arī ar zāliena audzēšanu,līdz ar to ikvienam jaunas mājas saimniekam un apzaļumotājam te iespēja iepazītdažādos zālienus – pagalmiem un dārziem, dažādiem spēļu un sacīkšu laukumiem,kā arī var pasūtīt šāda zāliena izaudzēšanu. Tepat var pasūtīt arī dažādus koku stādus(sarkanlapainie, parastie, kanādas ozoli u.c.) un pat Ziemsvētku eglītes. Saimniekipiedāvā arī dārzu un pagalmu labiekārtošanas un apsaimniekošanas pakalpojumus."Kurciņi", Ozolpils, Smārdes pagasts, Engures novads, pie Rīgas-Ventspils šosejas.Tālr.: 29837221133Zemnieku saimniecība "Grīvas" (186) – govju ganāmpulka apskate un saimniecībasiepazīšana, lauku labumu degustācija. Makšķerēšana Abavā un piknika vietas upes krastā."Grīvas", Abavas krastā pie pagrieziena uz Kandavu pie Rīgas-Ventspils šosejas, Kandavas pagasts,Kandavas novads. Tālr.: 26511805, 63124473Zemnieku saimniecība "Gulbji" (187) ir Pētera Heimaņa saimniecība, kas specializējusiesaugļu koku, ogulāju, zemeņu stādu un ogu audzēšanā: zemenes, kazenes un āboli. Arprodukciju iespējams iepazīties, un arī to iegādāties, Rīgas-Ventspils šosejas malā."Gulbji", Pūres pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63191347, 29126990, www.heimanis.lvZemnieku saimniecības "Jaunlagzdiņi" (191) aveņu dārzā (2,5 ha) aug 12 veidu sarkanāsavenes. Ceļotājam ogas ļauts pieēsties un salasīt līdzi uz mājām, tiek sniegtas konsultācijaskā kopt un audzēt avenes."Jaunlagzdiņi", Zentenes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29137117Bioloģiskā zemnieku saimniecība "Krikši" (192) piedāvā iepazīšanos ar gaļas lopkopību."Uidas", pie pagrieziena uz Kurzemniekiem no Vānes-Sabiles ceļa,Kandavas pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 29167293Bioloģiskās saimniekošanas I. U. "Liepa" (194) piedāvā iepazīt veselīgus laukuproduktus – smiltsērkšķus un to izstrādājumus, kā arī no 15. augusta līdz 15. septembrimpiedalīties smiltsērkšķu lasīšanā."Pičas", Tumes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 25969249, www.dabigsgardums.lv"Pūres dārzi" (196) nodarbojas ar integrēto augļkopību, ražojot tikai augstas kvalitātesaugļu un ogu produkciju. Ražo zemenes, upenes, avenes, plūmes, ābolus, bumbierus.Audzē stādus mūsu klimatiskajiem un tirgus apstākļiem piemērotākajām ābeļu,bumbieru, plūmju, ķiršu un ogulāju šķirnēm.Pūre, Pūres pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63191146, 29249450, www.pure.lvPūres dārzkopības izmēģinājumu stacija (197) nodarbojas ar pētniecisko darbuaugļkopībā un dārzkopībā, šķirņu izpētē; augļu, dārzeņu ražošanu, augļu koku,krūmogulāju, zemeņu stādu audzēšanu un dārzeņu sēklaudzēšanu. Tirgo augļu kokuun krūmogulāju stādus.Pūre, Pūres pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 63191122, 29469793, www.pure.lvBioloģiskā zemnieku saimniecība "Rogas" (198) ceļiniekiem un veselīga uzturapiekritējiem piedāvā jāņogas, upenes, ābolus un cidonijas."Rogas", Zantes pagasts. Tālr.: 22016206Zemnieku saimniecība "Rūķīši" (199) ir saimnieka Jura Čarbarta plašie ābeļdārzi, kurapskatāmi augļu koki un nobaudāmi āboli gan pa ceļam uz Tukumu pie Rīgas-Ventspilsšosejas, gan dodoties uz Jaunpili. Iepriekš piesakoties, saimnieks izrādīs ne tikai dārzus,bet pastāstīs un pakonsultēs arī augļkopībā."Rūķīši", Degoles pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26335661


52. lpp. Apskates objekti 53. lpp.Dzīvnieki un putniZivju degustācija un tirgotavas189Bioloģiskā zemnieku saimniecība "Birznieki" (181) nodarbojas ar kazu audzēšanu unkazas siera gatavošanu. Te nobaudāmi un iegādājami gan svaigi, gan kūpināti sieri."Birznieki", Vānes pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 26491838Bioloģiskā zemnieku saimniecība "Geidas" (185) specializējusies piena lopkopībā unsaimnieki labprāt iepazīstinās ceļotājus ar "piena ceļu" – kā un kur rodas piens, kā no pienavar pagatavot krējumu, sviestu, biezpienu. Bērniem un arī pieaugušajiem – izziņas spēle.Džūkstes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 26529657Aitu audzētava "Mucenieki" (195) piedāvā apskatīt aitas, kazas, trušus un dažādus mājputnus.Pavasarī apskatāmi jēriņi. Pēc vienošanās var piedalīties aitu cirpšanā un barošanā."Mucenieki", pie Brizules jeb Mucenieku ezera, Brizule, Sēmes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 26240434, www.atputamucenieki.viss.lvAtpūtas komplekss "Ozolpils" (133) atrodas senas apdzīvotas vietas – Ozolmuižas centrā,kas izvietojusies ģeoloģiski ievērojamā vietā – bijušā Baltijas slēgtā ledus ezera krastā.Tagad tā ir Tukuma augstienes mala. Apmeklētājiem pieejamas zvēru un putnu takas, kurasizstaigājot apskatāmas savvaļas govis, aitas un āzīši, truši, strausi, fazāni, pāvi, zosis, pīles,vistas un citi iemītnieki. Bērniem noteikti patiks krāsainie karuseļi. Svinībām un saietiempiedāvājumā viesu nams."Ozolpils", Rīgas-Ventspils šosejas 57. km, Smārdes pagasts, Engures novads.Tālr.: 67240592, 26445528, www.ozolpils.lvZivju degustācija kafejnīcā "Būda" (200) piedāvā ceļotājiem iespēju nodegustēt8 dažādos veidos pagatavotas zivis, kas nozvejotas Baltijas jūrā. Tās pagatavotas gantradicionālo kūpinājumu veidā, gan dažādu panējumu variantos.Kafejnīca "Būda", Jūras iela 95, Engure, Engures novads. Tālr.: 29179184Zivju tirdziņš Ragaciemā (201) ir jau visā Latvijā pazīstama vieta, kur var iegādātieszivis, kas nozvejotas Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā un ne tikai. Parasti te nopērkama arīgaršīga maizīte un medus, kā arī augļi un dārzeņi no tuvākas un tālākas apkārtneszemnieku saimniecībām. Tāds vietējais "zaļais" tirdziņš.Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads.Zivju kiosks SIA "Bērzciems" (202) tiem, kam garšo zivis, no maija vidus līdz septembrabeigām piedāvā iegādāties vēderpriekiem jūras un Atlantijas zivis kūpinājumu un zivjukonditorejas veidā.SIA "Bērzciems", Tukums-Kolka šosejas 34. km Bērzciems, Engures novads. Tālr.: 63154323Zivju kiosks "Breksis" (203) vasaras sezonā (jūnijs-septembris) piedāvā iegādātieskūpinātas Engures ezera un Baltijas jūras zivis: brekšus, līdakas, līņus, asarus, butes,lučus un lašus u.c. Iespējams iegādāties arī svaigas zivis!"Bunkšas", Tukums-Kolka šosejas 34. km Bērzciems, Engures novads. Tālr.: 20225161Lauku māja "Dieniņas" (204) arī, pat ja neapstājaties uz ilgāku atpūtu jūras krastā,piedāvā iegādāties vietējos kūpinājumus – zivis no Engures ezera un Baltijas jūras.Ja pasūtījumu veic iepriekš, tad kūpinājumus var iegādāties ne tikai vasaras sezonā,bet visu gadu."Dieniņas", Tukums-Kolka šosejas 34. km Bērzciems, Engures novads. Tālr.: 26676283190Zivju kiosks Bērzciema "Skarās" (205) vasaras sezonā (jūnijs-septembris) piedāvāiegādāties kūpinātas Engures ezera un Baltijas jūras zivis: brekšus, līdakas, līņus, asarus,butes, lučus un lašus, kā arī skumbriju, sviesta zivi u.c."Skaras", Tukums-Kolka šosejas 35. km, Bērzciems, Engures novads. Tālr.: 20236636Atpūta laukosDošanās jūrā nelielā zvejnieku laivābūs īsts realitātes piedzīvojums.Bioloģiskā zemnieku saimniecība "Guntiņas" (188) Lanceniekos ceļotājiem piedāvāmakšķerēšanu dzirnavezerā un atpūtu laukos."Guntiņas", Džūkstes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29454508141195Zemnieku saimniecība "Indāni" (189) piedāvā iepazīt lauku sētas dzīvniekus un našķus –pienu, medu, sklandu raušus, lauku saimnieces tortes, dārza veltes un zāļu tējas.Te apskatāma arī ekspozīcija, ko veido gan seni lauku darbu, gan zirga vilkmes unugunsdzēsēju darbarīki."Indāni", Kandavas pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 29259272, www.indani.viss.lvDaiļdārziĪrisu dārzs (190) Kandavas pusē pieder gladiolu un īrisu selekcionāram Laimonim Zaķim,kas ar selekciju nodarbojas vairāk nekā 30 gadus. Viņa radīto sīpolpuķu šķirņu skaits jaupārsniedz vairākus simtus. Pašlaik Latvijā lielākās zemo bārdaino īrisu (Dwarf Bearded Iris)kolekcijas īpašnieks. Ziedu ziedēšanas laikā rīko atvērto durvju dienas dārzā."Intes", Kandavas pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 29286353, www.irisgarden.lvViesu nams "Ružciems" (141) ir mākslinieces Lailas Kelles īpašums. Ružciems kā pusmuižavēstures avotos ir bijusi pieminēta jau 15. gadsimtā. Cik krāšņi ir mākslinieces darbi, tikpatkrāšņs ir viņas dārzs – vai tas būtu daiļdārzs ar ziediem, vai garšaugu un krūmu dārzs.Muiža un tās apkārtne saplūst ar apkārt esošo apkārtni.Viesu nams "Ružciems", netālu no Lamiņiem, Pūres pagasts. Tālr.: 26353032, www.ruzciems.viss.lvPiekrastes zvejaI.U. "Čiekuri" (182) Apšuciemā ne tikai audzē lielkrūmu mellenes, bet saimnieks pats kājau piekrastes zvejnieks dodas arī zvejā, aicinot arī interesentus doties līdzi un izdzīvotsūro Latvijas zvejnieka dzīvi. Laivā zvejai tepat Rīgas jūras līcī līdzi var paņemt divuscilvēkus. Pēc tam var arī piedalīties loma kūpināšanas procesā."Čiekuri", Apšuciems, Engures novads. Tālr.: 63161586, 26527168Arī Ķesterciema Hostelis (206) piedāvā izbraukt ar zvejas laivu, noķert zivis unpiedalīties zivju kūpināšanas procesā."Mūrnieki", Ķesterciems, Engures novads. Tālr.: 29287271


54. lpp. Apskates objekti 55. lpp.Radošās darbnīcasMARŠRUTS: Tukums – Irlava – Sāti – KandavaDer ielāgot• tikšanos ar māksliniekiem unamatniekiem vislabāk iepriekš saskaņot;• izmantojiet iespēju radošajās darbnīcāspastrādāt paši – iespējams arī jūsosmājo radoša dvēsele;• esiet atvērti un tad mākslas pasauleatvērsies arī jums!Tukumam ir senas mākslas tradīcijas. Lai arī pirms 100 gadiem profesionālās mākslasdzīve te ritēja samērā klusi, tas tomēr netraucēja pilsētas pamatskolā studējošajiemjaunekļiem (pārsvarā) aizrauties ar zīmēšanu un mērķtiecīgi virzīties uz izaugšanu parīstiem māksliniekiem. Starp viņiem arī entuziasts un mākslinieks Leonīds Āriņš,pateicoties kura aizrautībai, radās pirmais mākslas muzejs Latvijā ārpus Rīgas, ungadu gaitā tajā savākta arī otrā vērtīgākā Latvijas mākslas kolekcija.Tukumam ir arī senas amatniecības tradīcijas. Šodien iepazīties ar tām var ne tikai araudēju un keramiķu darbnīcās. Savas durvis un amatu prasmi nu rāda ari kokamatnieki– tēlnieki un mēbeļu izgatavotāji un restauratori, kalējs un smalku rokdarbupratēji. Tukuma pusē atrodas pirmā un pagaidām vienīgā salmu darbnīca Latvijā.Tukuma muzeja Audēju darbnīca (15) darbojas kopš 1974. gada un interesentiem labprātmāca seno amatu. Interesanta vieta ceļotājam, lai aizraujošā veidā iepazītu Tukuma novadatautastērpu un iemēģinātu savu roku senajā amatā.Tidaholmas iela 3, Tukums. Tālr.: 63125539, www.tukumamuzejs.lvPauļa Čivļa liekto lazdu mēbeļu darbnīca (28) izgatavo dažādas liektās mēbeles nolazdām un citiem kokmateriāliem. Mēbeles iederas gan dzīvokļos un lodžijās, gan dārzosun vasarnīcās. Ja noskatīsieties filmu "Rūdolfa mantojums", tad Pauļa gatavotās mēbelesredzēsiet arī tur. Apciemojot darbnīcu, meistars gan izrādīs, kā šādas mēbeles top, ganpastāstīs, cik garš ir, piemēram, krēsla tapšanas process. Protams, iespējams būs gannopirkt, gan pasūtīt ko jaunu savai mājai. Paulis Čivlis ir ne tikai pinējs un liekto mēbeļumeistars, bet arī mēbeļu restaurators. Ja kādai mēbelei nepieciešams jauns izskats, tadpie Pauļa var meklēt palīdzību.Salas iela 15, Tukums. Tālr.: 26488493Ādas mākslas meistare un gleznotāja Ruta Štrodaha (49) ir tukumniece, kas piedalāsizstādēs Latvijā un ārvalstīs, sarīkojusi vairākas personālizstādes. Eļļas tehnikā gleznoainavas un ziedus.Tukums. Tālr.: 2910247620748Tukuma kalējs Gints Haņeckis 2010. gadā tikaatzīts par dižāko Kurzemes amata meistaru.Tas ir īsts pārsteigums, ko tik kalējs neprotizdabūt no dzelzs.Velgas Melnes keramikas darbnīca (48). Ar saviem darbiem un keramikas tapšanasprocesu keramiķe iepazīstina Durbes pils saimniecības ēkā un pagrabstāvā, kur atvērtakeramikas darbnīca. Šeit katru ceturtdienu, piektdienu un sestdienu iespējams iepazītiesar keramiķi, māla trauku tapšanu, kā arī pašam padarboties ar mālu. Darbnīcā pieņemindividuālus pasūtījumus, tepat var iegādāties arī kādu suvenīru.Durbes pils, M.Parka iela 7, Tukums. Tālr.: 26478677Mākslas darbnīcā "Antīks" (9) izveidota 2001. gadā, darbojas divi mākslinieki – mēbeļurestaurators Leons Čivlis un gleznotāja Ingemāra Treija-Čivle. Leons Čivlis – restaurācijasdarbu aizsācis kā ādas apstrādes mākslinieks. Vēlāk zināšanas papildinātas rotuizgatavošanā un metāla dizaina priekšmetu restaurācijā. No 2000. gada mākslinieks aizsācisaktīvu izstāžu darbību. Tiek izstādīti ādas un metāla dizaina priekšmeti, kā arī restaurētasmēbeles. Šobrīd darbnīcā var apskatīt mākslinieka darbus un pasūtīt restaurāciju mēbelēm,kas gatavotas pirms 1950. gada, mēbeļu apgleznošanu un jaunu mēbeļu izgatavošanu arantīkām detaļām. Ingemāra Treija-Čivle ir gleznotāja un pedagoģe. Piedalās izstādēsLatvijā, sarīkojusi vairākas personālizstādes. Glezno žanra darbus, ainavas, ziedus, klusāsdabas, portretus – eļļas tehnikā. Ir arī sienu un koka priekšmetu virsmas apgleznojumi.Veido interjerus un noformējumus svētkiem, veic brandmūru un iekštelpu apgleznojumus.Apmeklējot darbnīcu, iespējams tikties ar māksliniekiem, apskatīt viņu radītos darbus unuzzināt daudz jauna par restaurāciju un glezniecību.Harmonijas iela 1, Tukums. Tālr.: 63123497, 29540516, 25980177, www.antiks.viss.lvSalmu darbnīca Tukumā (34). Pirmā salmu darbnīca Latvijā. Šeit ir lietas, kuras radītas nosirds, un tas ir sajūtams visos Rītiņu ģimenes – Kristīnes, Jura un Ievas Elizabetes – rūpīgiveidotajos salmu darbiņos. Šeit ir apskatāms plašs dekoratīvo salmu figūru un suvenīruklāsts: rūķi, pūķi, velni, raganas, vardes, zaķi, kaķi un vēl daudz kas cits. Mākslas darbi tiekveidoti no 100% ekoloģiskiem materiāliem: salmiem, žāvētas zāles un citiem tamlīdzīgiemmateriāliem, ir videi draudzīgi un droši. Izveidotie tēli ir dažāda izmēra, katrs vienāeksemplārā. Tie ir roku darbs, oriģināli, ar augstu kvalitāti un skaistu mākslinieciskoizpildījumu. Katrs, ierodoties un iepazīstoties ar darbnīcu, šeit atradīs kaut ko interesantuun noderīgu gan priekš sevis, gan arī kādai dāvaniņai sev tuvajiem. Salmu veidotās figūraslieliski papildinās māju vai dārzu interjeru, būs arī noderīgas dažādiem svētkiem –Lieldienām, Jaunajam gadam, Valentīndienai utt. Līdz šim neliels ieskats viņu veidotajosdarbos ir bijis apskatāms dažādās izstādēs, un jau ir sasniegts Latvijas rekords ar 2,5 maugsto dekoratīvo rūķi, kas ir lielākā dekoratīvā figūra, izveidota no salmiem.Dārzniecības iela 4a, Tukums. Tālr.: 29495746, www.salmulietas.lvGinta Haņecka kalēja darbnīca (41). Senos laikos kalēji tika uzskatīti par burvjiem, joviņu prasmes atradās ārpus ikdienišķo darbu robežas. Interesentiem kalēja darbnīcāTukumā kalējs Gints Haņeckis piedāvās pacelt šī amata noslēpumainības plīvuru unpašiem atklāt savus snaudošos talantus. Darbnīcā iespējams apskatīt gan gatavus,gan tapšanas stadijā esošus darbus, nelielu senlietu kolekciju. Darbi apskatāmi uniegādājami vai pasūtāmi katru dienu, iepriekš vēlams pieteikties."Vecupnieki", pie pašas Tukuma zīmes, Kandavas ielas galā, Tumes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 29167921Laila Kelle (209) ir gleznotāja un pedagoģe, piedalījusies daudzās izstādēs Latvijā unārvalstīs. Glezno ainavas un klusās dabas eļļas tehnikā. Dzīvo Tukuma rajona Pūrespagasta "Ružciemā", kur iekārtots viesu nams. Šeit interesentiem tiek piedāvātaszīmēšanas un gleznošanas nodarbības. Piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, sarīkojusivairākas personālizstādes.Viesu nams "Ružciems", netālu no Lamiņiem, Pūres pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 26353032, www.ruzciems.viss.lvUģa Daiņa keramikas darbnīca "Upmalnieki" (210). Sātos, tieši iepretim "Tiltam uznekurieni", keramiķis uzbūvējis ar malku kurināmu cepli svēpētās keramikasizgatavošanai. Interesenti te aicināti apskatīt un iegādāties skaistas, katrā laucinieka unpilsētnieka saimniecībā noderīgas lietas: bļodas, šķīvjus, krūzes, krūkas, podus, vāzesun citāda pielietojuma traukus, kā arī no šamota izgatavotus dekoratīvus un praktiskuspriekšmetus. Iespējams arī iemēģināt roku uz podnieka virpas un padarboties ar mālu.Otra nopietna darbības sfēra te ir kamīnu projektēšana un izgatavošana pēc individuālapasūtījuma, apdarei izmantojot tādus materiālus kā keramika, koks, akmens u.c."Upmalnieki", Sāti, Irlavas pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29256833, 26440226Koktēlnieka Jura Neimaņa skulptūru parks (208). Dabas veltes ir daudz un dažādas,bet prasmīgu roku apstrādātas tās iegūst kopīgo – formas skaistumu un vienreizību.Viesojoties pie koktēlnieka Jura Neimaņa, viņa saimniecībā apskatāmi gan akmenī, gankokā kaltie tēlniecības darbi. Savdabīgā piemājas parkā arvien viss tiek pilnveidots, laividi ar gadiem padarītu skaistāku, un piepildītu ar mākslas darbiem. Te ciemos tiekgaidīts ikkatrs dabas un mākslas draugs. Pārliecībai doties apciemot koktēlnieku varētukalpot Irlavas ciema centrā izvietotā lielā koka karote. Tās garums ir 6,2 metri! Taču, kādimeistardarbi ir pie paša meistara, tas jānoskaidro pašiem."Mednieki", Irlavas pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 263022479419Radošā darbnīca "Ligzda" (33) piedāvā dažādu rokdarbu apmācības: dekupāžu, plastikasmodelēšanu, zīda un stikla apgleznošanu kā arī dažādu suvenīriņu izgatavošanu pašiem.Apmācība gan individuāli, gan grupās. Tiek piedāvātas arī nodarbības bērniem. Veikalāiespējams iegādāties gatavus rokdarbus, izejmateriālus, dāvanas un suvenīrus. izgatavoarī pasūtījuma darbus: dāvanas, suvenīrus, apģērbu, bižutēriju, rotaļlietas u.c.Kurzemes iela 2-44, Tukums. Tālr.: 22000408, www.manaligzda.comBiedrība "Rājumi" (207). Biedrība dibināta, lai veicinātu cilvēkus dzīvot aktīvāk, radošākun kvalitatīvāk, celt pašapziņu, mīlēt sevi un apkārtējos, domāt pozitīvi. Kā to iesākt?Varbūt iesākumā ar zīmēšanas un gleznošanas palīdzību, pirmajiem mēģinājumiem kautko izveidot no māla un citām radošajām aktivitātēm."Rājumi", Matkules pagasts, Kandavas novads. Tālr.: 29198283, 29185952


56. lpp. 57. lpp.Ceļo ziemā un slēpoTukuma pusē!Tukuma pusē atrodas vairākas, nu jau iecienītas slēpošanas trases. Te ziemas priekusvar baudīt gan kalnu, gan distanču slēpotāji, snovotāji ar pieredzi un arī tie, kamziemas sporta veidu iemaņas ir tikai pašas minimālākās. Tepat arī vairākas trasesdistanču slēpošanai.Zviedru cepureSveikuļiJēkaba gravaKalnu slēpošanaKalnu slēpošanas trase "Jēkaba grava"Omulīga un mājīga slēpošanas trase, piemērota gan ģimenēm ar bērniem, ganpieredzējušiem slēpotājiem. Trasi pie kafejnīcas īpaši iecienījušas ģimenes ar bērniem, jo tānav pārāk stāva iesācējiem, bet vienlaikus ļauj izbaudīt nobraucienu arī pieredzējušākiemslēpotājiem un snovotājiem. Šajā nogāzē ir uzstādīti divi ērti enkura tipa (T veida) pacēlāji,kuru ātrums ir 2 m/s un 2,5 m/s. Trases augstums 35 m, garums 250 m. Lielais kalns –jaunākā trase, kas atrodas aiz bērnu kalniņa, ir lieliska izvēle visiem, kas vēlas izbaudītātrumu. Šo stāvāko nogāzi ir iecienījuši pieredzējuši slēpotāji un snovbordisti. Ērts un ātrsenkura tipa (T veida) pacēlājs, kura ātrums ir 3,5 m/s. Trases augstums 45 m, garums 200 m.Bērnu kalniņš – lēzena nogāze pirmo slēpošanas un snovošanas iemaņu apgūšanai, kuruir iecienījuši ne vien mazie apmeklētāji, bet arī visi tie, kuri pirmo reizi apgūst slēpošanasvai snovošanas pieredzi. Šo trasi visi apmeklētāji var izmantot bez maksas. Pacēlājs ar virvi.Trases augstums 16m, garums 160 m. Visas trases apgaismotas!Papildus pakalpojumi: inventāra noma, inventāra apkope, instruktora pakalpojumi,kafejnīca."Jēkaba grava", 4 km no Tukuma virzienā uz Enguri, Sēmes pagasts, Tukuma novads.Tālr.: 29551182, www.grava.lvDistanču slēpošanaMilzkalneJēkaba gravaZviedru cepureZviedru cepureAtpūtas komplekss "Milzkalns"Viena no populārākajām slēpošanas vietām stilīgākajiem aktīvās atpūtas cienītājiem.8 dažāda garuma (līdz pat 320 m) un dažādu grūtības pakāpju slaloma trases, kur labijutīsies gan pilnīgi iesācēji, gan reāli slēpošanas guru. Kalns aprīkots ar 8 mūsdienīgiempacēlājiem – 3 enkura, 4 teleskopa tipa un 1 tabletes tipa pacēlāju. Snovbordistiem –snovparks ar platiem un ērtiem tramplīniem, pietiekami jaudīgs pat vistrakākajiemsnoveriem. Īpaši asu izjūtu cienītājiem atvēlēta bordercross trase un trase ar big-airtramplīniem. Iesācējiem – bērnu kalniņš, paredzēts ne vien mazajiem rakariem, betikvienam, kas vēlas mācīties slēpot. Neslēpotājiem – ragaviņu kalns. Lielisks veids, kuratpūsties tiem, kas dod priekšroku visu veidu šļūcamajiem priekšmetiem – ragaviņām,plēvēm, kamerām. Visas trases apgaismotas! Atpūtas komplekss piedāvā arī 700 m garudistanču slēpošanas trasi pa Milzkalna apkārtni.Papildus pakalpojumi: inventāra noma, inventāra apkope, instruktora pakalpojumi,distanču slēpošana, kafejnīca, naktsmītnes."Milzkalns", Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 26222333, www.milzkalns.lvAtpūtas komplekss "Zviedru cepure"Slēpošanas trase Kurzemes Šveicē, kur paveras lielisks skats uz apkārtni.Pieejamas 4 trases: 300 m gara ar 48 m augstuma starpību, 280 m gara ar47 m augstuma starpību, 220 m gara ar 45 m augstuma starpību un50 m garš bērnu (mācību) kalniņš ar pacēlāju.Tiem, kas vēlās mācīties no sākuma vai arī papildināt jau apgūto, piedāvā instruktorus.Tradicionālajā zirgu izjādes vietā izveidota distanču slēpošanas trase, taču distančuslēpošanas inventārs jāņem slēpotājiem pašiem līdzi savs.Visas trases apgaismotas!Papildus pakalpojumi: inventāra noma, instruktoru pakalpojumi, kafejnīca, kempingamājiņas nakšņošanai."Zviedru cepure", 3.5 km no Sabiles, Matkules pagasts, Kandavas novads.Tālr.: 26405405, www.zviedrucepure.lvKempings "Sveikuļi"Piedāvā vairākas klasiskā stila slēpošanas trases dažādām gaumēm un slēpotprasmei.Ir pieejama slēpošanas inventāra noma. Bērniem – rotaļu laukums un kalniņš. Pēcslēpošanas iespēja pasildīties pie ugunskura, iedzert karstu tēju un uzrīkot pikniku.Papildus pakalpojumi: naktsmītnes, pirtiņa, rotaļlaukums, orientēšanās sports."Sveikuļi", pie Jumpravas ezera, Tumes pagasts, Tukuma novads. Tālr.: 29232026, www.sveikuli.lvDistanču slēpošanas trase "Jaunūdri"Piedāvā dažāda garuma distanču slēpošanas trases pa Milzkalna apkārtni. Ainaviskavieta dabas mīļotājiem, lieliskai atpūtai un relaksācijai, īpaši tiem, kuri grib izmukt noņudzošās lielpilsētas steigasPapildus pakalpojumi: inventāra noma, silta tēja, piknika vieta. Iepriekš piesakotiespējams sarīkot pikniku."Jaunūdri", 6 km no Tukuma Milzkalna apkārtnē, Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 29515283Atpūtas komplekss "Milzkalns"Viena no populārākajām slēpošanas vietām stilīgākajiem aktīvās atpūtas cienītājiem.Atpūtas komplekss piedāvā arī 700 m garu distanču slēpošanas trasi pa Milzkalnaapkārtni.Papildus pakalpojumi: inventāra noma, inventāra apkope, instruktoru pakalpojumi,kafejnīca, naktsmītnes."Milzkalns", Smārdes pagasts, Engures novads. Tālr.: 26222333, www.milzkalns.lvMilzkalneMilzkalneJēkaba gravaJēkaba gravaMilzkalne

More magazines by this user
Similar magazines