Augusts 2013: „Vecā pasaule” mostas - Swedbank

swedbank.lv
  • No tags were found...

Augusts 2013: „Vecā pasaule” mostas - Swedbank

Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsMakroekonomikas pētījumu daļa – 2013.g. 27.augustsSwedbank ekonomikas apskats„Vecā pasaule” sāk mostiesEiropā sliktākais jau ir aiz muguras un ASV ekonomika pieņemas spēkā, kamēr galvenie riskisaistīti ar attīstības valstīm.Zviedrijas ekonomiku balsta gan priekšvēlēšanu laika ekspansīva fiskālā politika, ganatkopšanās eksporta tirgos, bet nelīdzsvarotība un strukturālie izaicinājumi joprojām pastāv.Turpmākajos divos gados Baltijas valstīs gaidāma noturīga izaugsme. Latvija ieviesīs eiro2014.gadā, kamēr Lietuva ir ceļā uz eiro ieviešanu 2015.gadā.2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 1


Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskats„Vecā pasaule” sāk mostiesGalvenais pasaules ekonomikas izaugsmes dzinējs joprojām būs attīstības valstis,tomēr tās sākušas augt lēnāk un arī riski tām ir pieauguši. Savukārt attīstītajās valstīsizaugsme pakāpeniski pieņemas spēkā un sliktākais jau ir aiz muguras. Ilgtermiņaprocentu likmes jau sāk augt; īstermiņa likmes vēl ilgi saglabāsies zemas − straujāksto kāpums sekos tikai tad, kad centrālās bankas sāks palielināt bāzes likmes, kas,mūsuprāt, notiks 2015.gadā.Izaugsme attīstītajāsvalstīs kļūs spējāka, betattīstības valstīs –lēnākaMainās ne tikai pasaules ekonomikas izaugsmes tempi, bet arī tās struktūra. Tādiapsteidzošie indikatori kā iepirkumu menedžeru indekss (Purchasing Managers Index, PMI),kas raksturo noskaņojumu rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, rāda, ka sliktākais varētu būtjau aiz muguras un izaugsme šī gada otrajā pusē pakāpeniski pieņemsies spēkā. Arvienlielāku devumu pasaules izaugsmē dos ASV un Eiropa. Arī Japānā agresīvie monetārāspolitikas stimuli kopā ar strukturālām reformām (tās pašlaik vēl nav zināmas un tikspaziņotas rudens pusē) šajā reizē, šķiet, varētu būt iedarbīgāka un veiksmīgāka kombinācijakā iepriekšējie mēģinājumi un spēs izraut valsti no deflācijas un stagnācijas apskāvieniem.Salīdzinot ar aprīlī publicēto apskatu, pasaules IKP izaugsmes prognozei kopumā 2013. un2014.gadam izmaiņas ir ļoti nelielas, bet valstu starpā korekcijas ir krietni nozīmīgākas –attīstītām valstīm izaugsmi prognozējam straujāku, kamēr attīstības valstu pieaugumu esamsamazinājuši. Līdzīgas tendences sagaidām arī 2015.gadā − pasaules ekonomika turpināspakāpeniski atveseļoties.Reālā IKP izaugsme, % 1/ 2011 2012 2013p2014p 2015pASV 1.8 2.8 1.8 (1.8) 2.9 (2.6) 3.0Eirozona 1.5 -0.5 -0.5 (-0.6) 1.2 (1.0) 1.8Vācija 3.1 0.9 0.4 (0.6) 1.9 (1.9) 2.0Francija 2.0 0.0 -0.1 (-0.8) 0.9 (0.5) 2.0Itālija 0.5 -2.4 -1.9 (-1.5) 0.6 (0.5) 1.5Spānija 0.4 -1.4 -1.4 (-1.8) 0.7 (0.5) 1.8Somija 2.7 -0.8 -0.6 (0.7) 1.0 (1.8) 1.8Lielbritānija 1.2 0.1 1.2 (0.8) 2.0 (1.8) 2.7Dānija 1.1 -0.4 0.3 (1.0) 1.6 (1.5) 1.9Norvēģija 2.6 3.3 1.8 (2.1) 2.0 (2.3) 2.0Japāna -0.5 1.9 1.7 (1.3) 1.2 (1.6) 1.0Ķīna 9.2 7.8 7.4 (8.3) 7.3 (8.0) 7.1Indija 6.2 5.0 6.0 (6.4) 6.5 (6.8) 6.7Brazīlija 2.7 0.9 2.7 (3.5) 3.9 (4.0) 4.1Krievija 4.3 3.7 1.3 (3.3) 3.2 (4.0) 3.0Pasaules IKP (PP) 2/ 3.9 3.1 2.9 (3.1) 3.6 (3.7) 3.8Pasaules IKP (USD) 2.9 2.6 2.3 (2.4) 3.0 (3.0) 3.41/ Iekav ās ir 2013.g.apriļa prognozes; uzrādītās v alstis v eido aptuv eni 70 % no pasaules ekonomikas.2/ Tiek izmantoti Pasaules Bankas 2011.g. sv ari. Av oti: Nacionālās statistikas aģentūras un Swedbank.Naftas cenām būstendence samazinātiesLīdz ar robustuizaugsmi ASV unatgūšanos Eiropā,ilgtermiņa procentulikmes sākušas augtIzejvielu supercikls vājinās dēļ lēnākas izaugsmes attīstības valstīs un izejvielu cenudinamika kopumā būs stagnējoša vai lejupejoša. Naftas cenas ne tik strauja pieprasījumakāpuma un lielāka piedāvājuma dēļ saruks no vidēji 108 ASV dolāru par barelu šogad uz104.5 dolāriem nākamgad un 99 dolāriem 2015.gadā. Pārtikas cenas šogad ir būtiskizemākas labas ražas dēļ un varētu mēreni kāpt 2014.-2015.gadā.Robusta izaugsme ASV un pakāpeniska atgūšanās Eiropā šovasar atspoguļojās ilgtermiņaprocentu likmju kāpumā un obligāciju cenu kritumā. Īstermiņa procentu likmes, turpretim,saglabājas zemas, jo centrālās bankas nesteidzas paaugstināt bāzes likmes. Šī tendence irjo īpaši izteikta ASV. Mūsuprāt, ASV centrālā banka jau šajā rudenī sāks pakāpeniskisamazināt iepērkamo obligāciju apjomus (t.i., turpinās stimulēt ekonomiku, bet mazākosapmēros), un tāpēc arī īstermiņa procentu likmes pakāpeniski pieaugs. Tomēr ilgtermiņaprocentu likmes joprojām būs krietni augstākas – straujāks kāpums īstermiņa likmēsgaidāms vien tad, kad ASV centrālā banka sāks palielināt bāzes likmi, ko prognozējam2015.gada pirmajā pusē. Arī Eiropā, ekonomikai atgūstoties, ilgtermiņa procentu likmeskāps. Tomēr Eiropā atgūšanās ir lēnāka un īstermiņa procentu likmju kāpums līdz ar to būslēnāks.2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 2


Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsPasaules procentu likmju un valūtas kursu pieņēmumi2013 2013 2014 2014 2015 201523.aug 31.dec 30.jūn 31.dec 30.jūn 31.decProcentu likmes Federālo rezervju sistēma 0.25 0.25 0.25 0.25 0.75 1.25Eiropas Centrālā banka 0.50 0.50 0.50 0.50 0.75 0.75Anglijas Banka 0.50 0.50 0.50 0.50 0.75 1.00Japānas Centrālā banka 0.10 0.10 0.10 0.10 0.10 0.10Valūtas kursi EUR/USD 1.34 1.27 1.23 1.25 1.30 1.35EUR/GBP 6.1 6.1 6.1 6.1 6.0 5.8Av ots: Reuters Ecowin un SwedbankUSD/CNY 99 103 105 107 108 110USD/JPY 0.86 0.85 0.83 0.83 0.80 0.80Galvenais negatīvaisrisks ir straujasabremzēšanās ĶīnāZviedrijas un Baltijasvalstu izaugsmesperspektīvas saglabājasstabilasNeraugoties uz nedaudz optimistiskāku prognozi, risku pasaules ekonomikā joprojām irdaudz, lai gan tie kopš aprīļa ir nedaudz mazinājušies, Iepriekš aprakstītajam bāzesscenārijam pašlaik dodam 70% varbūtību (65% aprīlī), savukārt labāka un sliktāka scenārijavarbūtību redzam ap 15% katram. Izaugsme būs straujāka, ja iekšzemes pieprasījumsattīstītajās valstīs augs straujāk kā domāts. Galvenais negatīvais risks saistīts ar Ķīnasizaugsmes tempu straujāku kritumu. Izaugsmes modeļa maiņa, mazinot investīciju unpalielinot patēriņa lomu, ir sarežģīts process, aptver plašu reformu loku un vienmēr ir riskskaut kam noiet greizi. Lai gan lēnāka Ķīnas ekonomikas izaugsme galvenokārt ietekmēscitas attīstības valstis, negatīva atgriezeniskā saikne var nelabvēlīgi ietekmēt arī pašu Ķīnuun pasaules ekonomiku kopumā. Citi negatīvie riski ir saasināta politiska turbulenceDienvideiropā, kā arī ģeopolitiski konflikti, kas ietekmētu izejvielu, īpaši naftas piegādes uncenas.Swedbank mājas tirgu izaugsmes perspektīvas joprojām ir stabilas, lai gan daži aspekti radazināmas bažas. Mēs prognozējam spēcīgāku Zviedrijas ekonomikas izaugsmi, ko balstīsgan priekšvēlēšanu laika ekspansīva fiskālā politika, gan spējākas izaugsmes prognozesgalvenajos eksporta tirgos. Diemžēl mājokļu cenas un mājsaimniecību parādu slogs turpinapieaugt un ar to saistītie riski nav būtiski mazinājušies. Attīstība Baltijas valstu starpā kļūstarvien dažādāka un atšķirības arvien uzskatāmākas, turpmākajos pāris gados visās trijāsvalstīs prognozējama diegan noturīga un plaša izaugsme, ap 4% gadā. Latvija pievienosieseirozonai 2014.gadā un, ja līdzšinējā zemas inflācijas tendence saglabāsies, Lietuvapievienosies 2015.gadā (tas ir mūsu bāzes scenārijs). Bezdarbs visās valstīs strauji krīt, un2015.gadā algu un cenu spiediens Latvijā un Lietuvā varētu pieaugt, līdzīgi tam, ko Igaunijapiedzīvo jau tagad.Makroekonomikas indikatori, 2011 - 2015.gg.2011 2012 2013p 2014p 2015pReālā IKP izaugsme, % Zviedrija 1/ 3.7 1.1 1.6 3.2 2.8Igaunija 8.3 3.2 1.9 3.9 4.2Latvija 5.5 5.6 4.3 4.7 4.3Lietuva 5.9 3.7 4.0 4.0 4.5Darba meklētāju īpatsvars, % Zviedrija 7.8 8.0 8.1 8.0 7.5Igaunija 12.5 10.2 8.9 8.4 8.3Latvija 16.2 15.0 11.6 10.5 9.5Lietuva 15.3 13.2 11.5 9.5 8.5Patēriņa cenu izmaiņas, % Zviedrija 3.0 0.9 0.2 1.8 2.8Igaunija 5.0 3.9 3.3 2.8 2.9Latvija 4.4 2.3 0.4 3.0 2.7Lietuva 4.1 3.1 1.5 2.5 3.0Tekošā konta bilance, % no IKP Zviedrija 7.3 7.0 6.6 6.4 5.6Igaunija 1.8 -1.8 -1.8 -2.1 -1.4Latvija -2.2 -1.7 -0.9 -2.6 -3.2Lietuva -3.7 -0.5 -0.8 -2.0 -3.01/Pēc darba dienu skaita izlīdzinātsAv ots: Nacionālās statistikas aģentūras un Swedbank prognozes2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 3


Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsRecesija eiro zonābeigusies,noskaņojumsuzlabojas, betatgūšanās būs lēnaEirozona: lēna atkopšanās ir sākusiesPēc pusotru gadu ilgas recesijas šī gada 2.ceturksnī eirozonā atsākās izaugsme.Ekonomika pakāpeniski rāpjas ārā no bedres, bet izaugsme būs lēna – jaudu noslodze irzema, bezdarbs augsts, algu kāpums būs lēns. Jaunākie dati ir spēcīgāki kā gaidījām, tāpēcesam nedaudz paaugstinājuši IKP prognozi. Ja vēl martā iepirkumu menedžeru indekssatbilda IKP kritumam par 1.5% gadā, tad jūlijā tas prognozēja jau pozitīvu izaugsmi.Atšķirības indeksā starp Ziemeļeiropas un Dienvideiropas valstīm ir izzudušas. Patērētājunoskaņojums diezgan strauji uzlabojas jau kopš pērnā rudens. Mūsu diezgan pozitīvaisnoskaņojums balstās uz četriem robustiem ekonomikas stūrakmeņiem un vienu diezganriskantu politisku pieņēmumu.Reālā IKP izaugsme (%) un iepirkumu menedžeru indekss7060504030201002000 2002 2004 2006 2008 2010 201286420-2-4-6-8-10-12-14Eirozonas iepirkumumenedžeru indekssIKP, anualizēta ceturkšņaizaugsme (l.a.)Avots: Reuters EcoWin un SwedbankASV izaugsme diezganlaba, monetāro stimulusamazināšana sāksiesjau rudenīPirmkārt, pieprasījums ir sasniedzis zemāko punktu. Mājsaimniecības un uzņēmumi irbūtiski samazinājuši parādsaistības un izveidojuši rekordlielus uzkrājumus. Drīzmājsaimniecībām jāsāk tērēt un uzņēmumiem investēt. Arī banku kapitalizācija iruzlabojusies un tās vairs tik agresīvi nemazina kredītportfeļus. Otrkārt, lielākā daļa no valstsbudžetu konsolidācijas jau ir notikusi. Taupības pasākumi vairs nav tik drastiski, tiekkombinēti ar dažādiem atbalsta mehānismiem un bremzējoša ietekme uz izaugsmi vairsnebūs tik liela. Treškārt, neilgtspējīgie tekošā konta deficīti ir pazuduši. Lai gan lielākā daļakorekcijas notika, krītot importam, arī eksporta izaugsme ir bijusi vērā ņemama. Izmaksukonkurētspēja ir uzlabojusies. Ceturtkārt, monetārā politika vēl ilgu laiku būs ekspansīva.Nepieciešamības gadījumā ECB turpinās atbalstīt vājās valstis, pērkot to parādzīmes un tāsamazinot procentu likmju spiedienu. Arī ECB bāzes likme ilgstoši saglabāsies zema un tikai2015.gadā varam gaidīt tās nelielu kāpumu. Eksportam palīdzēs arī eiro vājināšanās pretASV dolāru (līdz 1.25 nākošā gada beigās). Savukārt riskants pieņēmums ir, ka vēlētāji unpolitiķi ir ar mieru turpināt pašreizējo korekcijas ceļu un īstenot ilgtermiņa izaugsmi balstošasreformas. Ja Eiropas ekonomikā tikko aizsākusies izaugsme būs noturīga un bezdarbakāpums drīzumā mitēsies, tad negatīvu scenāriju riski būtiski saruks.ASV: patērētāji velk ekonomiku, bet jāuzmanās no tirgus svārstībāmNoturīga arvien labāku makroekonomisko datu plūsma vasaras laikā ļauj domāt, kaatgūšanās ASV ekonomikā iesakņojas. Labāka situācija darba tirgū un mazliet augstākainflācija norāda uz straujāku izaugsmi nākotnē un tas, savukārt, raisa diskusijas parpakāpenisku monetāro stimulu samazināšanu. Budžeta izdevumu samazināšanas ietekmeuz izaugsmi līdz šim ir bijusi mazāka kā gaidīts, ekonomika straujāk uzņems ātrumu unnākamajos divos gados augs ap 3% gadā. Mājsaimniecību sektors ir samērā spēcīgs.Bažas rada apstrādes rūpniecība, kur situācija ir vājāka. Fiskālā politika šogad būsierobežojoša un izaugsmi bremzēs, turklāt rudenī atkal var iestāties politiskā paralīze, jofederālais budžets būs sasniedzis maksimāli pieļauto apjomu – republikāņiem undemokrātiem būs jāvienojas par lielāku limitu, kas nebūs viegli.Mājsaimniecību patēriņš būs galvenais izaugsmes dzinējs. Nekustamo īpašumu cenas aug,arī akciju tirgus ir kāpis, ceļot mājsaimniecību aktīvu vērtību. Parāda līmeņi ir sarukuši,pakāpeniski mazinās arī bezdarbs un mājsaimniecības sāks tērēt drošāk. ASV centrālābanka jau rudenī sāks pakāpeniski samazināt iepērkamo vērtspapīru apjomus un pilnībāšāda veida monetāro stimulu izbeigs ap 2014.gada vidu. Monetārās politikas normalizēšananav bez riskiem un svārstības finanšu tirgos būs krasas, pakāpeniski pielāgojoties jaunajaisituācijai. Procentu likmju termiņa struktūras līkne tuvākajā laikā kļūs arvien stāvāka, joilgtermiņa likmes kāps līdz ar gaidām par arvien noturīgāku izaugsmi, bet īstermiņa likmessaglabāsies zemas, jo centrālās bankas bāzes likmes tiks saglabātas zemas, laineapdraudētu pašreizējo izaugsmi. Termiņa struktūras līkne sāks izlīdzināties 2015.gadā,kad ASV centrālā banka sāks celt bāzes likmi.2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 4


Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsASV valdības obligāciju ienesīgums , %43.532.521.510 gadu - 2 gaduValdības obligācijas, 5 gaduValdības obligācijas, 2 gadu10.50Jan.08 Jan.09 Jan.10 Jan.11 Jan.12 Jan.13Avots: Reuters EcoWinIzaugsme būs lēnāka,valdība spēj vadītizaugsmes modeļamaiņas riskusAttīstības valstis: riski pieaugĶīna: mērenāks kāpums un izaugsmes modeļa maiņaBažas par cieto piezemēšanos mazinās un tās aizstāj prognozes par mērenu izaugsmi unekonomikas struktūras maiņu par labu lielākam privātā patēriņa īpatsvaram. Ķīnasizaugsmes prognozi esam samazinājuši no 8-8.5% līdz 7-7.5% gadā, kur arvien lielāka lomair patēriņam, bet līdzšinējā izaugsmes motora – kreditēšanas un investīciju – loma saruks.Šādas strukturālas pārmaiņas nav vieglas un svārstības ekonomikā var būt samērā krasas.Tai skaitā, finanšu tirgus liberalizācija un ēnu banku sektors rada strauja kreditēšanaskāpuma un līdz ar to vājas kredītu kvalitātes risku un tam sekojošu maksātnespējas vilni.Ķīnai gan ir pietiekoši lielas finanšu rezerves, lai situāciju stabilizētu. Otra svarīga joma irurbanizācija. Iedzīvotājiem pārceļoties no laukiem uz pilsētām, ir svarīgi vienlaikus attīstītsociālo infrastruktūru. Ja tas nenotiek, var pieaugt sociālā spriedze un nemieri.Jaunākie dati saskan ar iezīmēto scenāriju – izaugsmes palēnināšanās notiek sakārtotāveidā. Rūpniecības izlaide turpina augt un iekšzemes pieprasījums ir noturīgs. Politikasveidotāji izmanto fiskālās un monetārās politikas instrumentus, lai pārmaiņas darītuplūstošākas.Bez fundamentālāmreformām Krievijasizaugsme ilgstoši būsvārga24Krievija: pārslēdz uz zemāku ātrumuKrievijas ekonomika šogad ir vājāka kā bijām gaidījuši. Izejvielu cenu kritums pasaulēmazina valsts budžeta ieņēmumus un deldē maksājumu bilances tekošā konta pārpalikumu.Apstrādes rūpniecības izlaides apjomi sarūk, arī investīcijas ražošanas jaudās ir zemākaskā pērn. Negatīvo ziņu plūsmu mazliet līdzsvaro ražošanas apjomu kāpums naftas un gāzesieguvē, kā arī ņiprs mājsaimniecību patēriņš, ko balsta spēcīgs darba tirgus un zemākiinflācijas tempi. Tomēr tas nebija pietiekoši – otrajā ceturksnī IKP turpināja sarukt un Krievijaieslīdēja recesijā.Mazumtirdzniecības un PCI gadaizaugsme, un bezdarba līmenis, %1230Apstrādes rūpniecības izlaides un naftasražošanas gada izaugsme, %181260963020100-10-6 Bezdarba līmenis (l.a.)MazumtirdzniecībaPCI-122005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013Avots: Reuters EcoWin-3-6-20-302005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013Avots: Reuters EcoWinMūsuprāt, šī recesija būs īsa un sekla un jau gada otrajā pusē Krievijā atsāksies izaugsme.Inflācijai mazinoties, centrālā banka samazinās procentu likmes. Jauna stimulu programmapalielinās investīcijas infrastruktūrā un centīsies uzlabot kredītresursu pieejamību maziemun vidējiem uzņēmumiem. Palīdzēs arī vienreizēji efekti, piem., šī gada labā raža unolimpiskās spēles nākamā gada sākumā. Tomēr atgūšanās būs vārga, salīdzinot ariepriekšējiem gadiem. Stimulu programma ir maza un tās ieviešana prasīs laiku. Bezdarbalīmenis ir tuvu vēsturiski zemākajiem līmeņiem un ilgtspējīga patēriņa palielināšana, būtiskisamazinot bezdarbu, pašlaik nav iespējama. Prognozes par izejvielu cenu kāpumu pasaulēNaftaApstrādes rūpniecība2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 5


Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsAtgūšanās eksportatirgos Ziemeļvalstīmpalīdzēs augtarī nav optimistiskas. Bet galvenais – Krievijas ekonomikā ir samilzušas strukturālasproblēmas (piem., korupcija, relatīvi zems ražīgums). Tā kā pašlaik nekas neliecina paraktīvu rīcību šo problēmu risināšanā, Krievijas izaugsme ilgstoši būs vārga. Šogad IKPizaugsmes prognozi esam samazinājuši līdz 1.3% un aptuveni 3% nākamajos divos gados.Rubļa apmaiņas kurss turpinās vājināties.Ziemeļvalstis: joprojām katrai savs stāstsNorvēģija: izaugsmes temps kļūst lēnāksIzaugsme ir kļuvusi lēnāka, bezdarbs mazliet kāpis, mājokļu tirgus kļūst mierīgāks. Un tasnav tikai dēļ līdzšinējā vājuma pasaules ekonomikā, būtiska piebremzēšanās jūtama arīiekšzemes pieprasījumā. Pēc iepriekšējo gadu straujā uzrāviena izaugsme tempu ziņā kļūst„normālāka”, t.i., no turpat 3.5% 2012.gadā temps saruks uz aptuveni 2% gadā. Izaugsmekļūs lēnāka, bet ekonomika joprojām ir spēcīga. Bezdarbs ir vien 3%, valsts finanšustāvoklis ir ļoti labs, inflācija ir zema, nepieciešamības gadījumā centrālajai bankai vēl irplašas manevra iespējas samazināt procentu likmes. Lai gan izmaksu konkurētspēja irvājāka kā iepriekš, kronas vērtības kritums to uzlabo un iekšēja devalvācija navnepieciešama. Banku sektors ir samērā labi kapitalizēts un nepieciešamības gadījumāvalsts var sniegt atbalstu. Galvenais negatīvais risks ir mājokļu cenu kritums, bet šie riski,vismaz pašlaik, vēl joprojām ir vadāmi.IKP līmenis, augstākais punkts 2007/08=100110105100959085802006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013JapānaVācijaEirozonaNorvēģijaZviedrijaASVDānijaSomijaAvots: Reuters EcoWin, EurostatDānija: beidzot atsākas lēna atgūšanasLiela daļa no nepieciešamās korekcijas jau ir notikusi – mājokļu cenas kritušas par turpat20%, algu izaugsme ir krietni lēnāka, uzņēmumu parādu slogu ir sarucis. Ir izveidojiespotenciāls izaugsmei, kas līdz ar spējāku izaugsmi pārējā Eiropā, ir galvenais arguments,kādēļ Dānijas IKP izaugsmes temps beidzot pakāpsies manāmi virs nulles, ap kuru tassvārstījās pēdējos trīs gadus. Līdz ar eksporta izaugsmi, sāks atgūties investīciju aktivitāte.Investīcijas veicinās arī apjomīgi infrastruktūras projekti. Mājokļu cenu stabilizēšanāsmudinās mājsaimniecības tērēt vairāk, tomēr patēriņa izaugsmes temps tuvākajā laikājoprojām būs lēns. Šogad IKP augs par 0.5% (dēļ spējākas gada otrās puses) un paraptuveni 2% gadā 2014.-2015.gadā.Zviedrija: labvēlīga attīstība ārvalstīs un iekšzemē ceļ izaugsmiŠī gada pirmā puse bija pretrunīga – respektējama IKP izaugsme, bet fundamentāliekonomikas vilkme bija diezgan vāja. Patēriņu vilka uz augšu aukstais pavasaris nevisstraujš ienākumu kāpums, jaudu noslodze zema un investīciju aktivitāte tādēļ vāja. Betsituācija pamazām uzlabojas – recesijas beigas eirozonā rada cerības straujākam eksportakāpumam, bet nākamā gada vēlēšanu tuvošanās nozīmē agresīvāku fiskālo politiku unlielākus tēriņus infrastruktūras projektiem. Straujāka atgūšanās Eiropas eksporta tirgos ļaujpaaugstināt IKP izaugsmes prognozi no 2.5% šogad uz 3.4% gadā nākamajos divos gados.Galvenais risks sabalansētai izaugsmei saistās ar cenu kāpumu mājokļu tirgū unmājsaimniecību lielo parādu slogu.Somija: visas cerības uz eksportuPasaules finanšu krīze un tam sekojošais vājums Eiropas ekonomikā ir atseguši Somijasstrukturāli vājās vietas. Tradicionāli svarīgie sektori tādi kā papīrrūpniecība un elektronikacieš no vāja ārējā pieprasījuma, sarūkošas konkurētspējas un sīvākas konkurences. Līdz arizaugsmes atsākšanos Eiropā jau 2013.gada otrajā pusē Somijas ekonomikai vajadzētuklāties labāk, jo eksporta pieprasījums kļūs spējāks. Arī mājsaimniecību patēriņš sāks augtstraujāk, ko šogad sabremzēja būtisks netiešo nodokļu kāpums. Pakāpeniski augot jaudunoslodzei, turpmākajos divos gados arī investīciju aktivitāte pieaugs.2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 6


Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsNegaidīti vāja gadapirmā puse: spēcīgspatēriņš, betinvestīcijas krītGalvenais negatīvaisrisks ir asāka situācijadarba tirgūNoturīga izaugsme,labas iespējaspievienoties eirozonaijau 2015.gadāIgaunija: labākas izaugsmes izredzes pēc īstermiņa vājumaIgaunijas ekonomikā šī gada pirmajā pusē bija vērojama samērā strauja sabremzēšanās,IKP pieauga vien par 1.2% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu. Iekšzemespieprasījums ir vārgāks kā gaidīts, jo īpaši izteikti tas bijis investīciju pusē. Vājš ārējaispieprasījums bremzēja eksporta izaugsmi. IKP izaugsmi šogad prognozējam vien 1.9%apmērā (3.3% aprīlī), izaugsme kļūs spējāka šī gada otrajā pusē un sasniegs 3.9%nākamgad un 4.2% 2015.gadā. Šogad ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājs irmājsaimniecību patēriņš, bet 2014. un 2015.gadā lielāka loma būs gan eksportam, gan arīpašlaik ļoti vārgajām investīcijām, tādējādi kopumā nodrošinot ilgtspējīgāku unvisaptverošāku ekonomikas izaugsmi nekā šogad.Šogad vidējais bezdarba līmenis atkāpsies līdz 8.9% un turpinās sarukt arī nākamajosgados, radot arvien lielāku spiedienu celt algas. Nodarbinātības kāpums vairs nebūs tikstraujš kā iepriekš, un mājsaimniecību patēriņa izaugsmi jau arvien uzskatāmāk balstīs tiešialgu kāpums. Eksports atsāks augt straujāk, pateicoties labākai situācijai Igaunijasgalvenajās tirdzniecības partnervalstīs.Galvenie riski Igaunijas izaugsmei ir (i) vārgāka atkopšanās eksporta tirgos un (ii) saasinātāsituācija darba tirgū. Strukturālais bezdarbs ir problēma un līdz ar augošu pieprasījumuuzņēmumiem būs arvien grūtāk atrast darbaspēku, tādējādi pastiprinot algu spiedienu. Jaalgas augs ātrāk par ražīgumu, vienības darbaspēka izmaksas var kāpt un iedragātkonkurētspēju.Lietuva: ceļā uz eiroIKP izaugsme šī gada pirmajā pusē noturējās solīda – ekonomika auga par 3.6% pret pērnāgada atbilstošo periodu. Labu sniegumu uzrādīja eksports, arī investīcijas atguvās pēckrituma pērn. Otrajā ceturksnī izaugsmes temps bija lēnāks nekā gada sākumā – apstrādesrūpniecība un eksports auga lēnāk, bet to daļēji kompensēja spējāks mājsaimniecībupatēriņš. Inflācija saruka straujāk kā gaidījām, jo izejvielu cenu dinamika pasaulē bijalabvēlīga un arī uzņēmumi nav cēluši cenas, par spīti dārgākai elektrībai un minimālās algaskāpumam. Pašlaik Lietuvas izredzes izpildīt Māstrihtas cenu stabilitātes kritēriju ir daudzaugstākas kā prognozējām pavasarī. Arī budžeta deficīts problēmas nerada un 2015.gadāLietuva pievienosies eirozonai. Eiro ieviešanu var attālināt politiski iemesli (piem.,referendums), bet šāds risks ir neliels.IKP izaugsmes prognozi šim un 2014.gadam saglabājam 4.0% līmenī, bet 2015.gadāizaugsme paātrināsies līdz 4.5%. Iekšzemes pieprasījums pārņems stafeti no eksporta unkļūst par galveno izaugsmes dzinuli. Nākamajos divos gados investīcijas augs spējāk dēļpašlaik augstās jaudu noslodzes, labvēlīgākiem kreditēšanas nosacījumiem un labākāmizaugsmes gaidām. Spējāks algu kāpums, sarūkošs bezdarbs un labāks noskaņojumsveicinās mājsaimniecību patēriņu. Tikmēr eksporta izaugsme kļūs mērenāka; tas saistāmsar vājiem eksporta tirgiem un sīvāku konkurenci. Kopumā, IKP izaugsme ir ilgtspējīga unnesabalansētība vēl nav redzama.2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 7


Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsLatvija: laba izaugsme, bet svarīginegulēt uz lauriemEkonomikas izaugsme saglabājas diezgan laba, un gaidāms, ka arī nākamajos pārisgados tā būs samērā spēcīga. Pašreizējais eksporta vājums ir pārejošs un būtiskasnegatīvas ietekmes uz darba tirgu un privāto patēriņu tam nebūs. Politiskais cikls navreformām labvēlīgs, tas negatīvi ietekmēs ekonomikas ilgtermiņa izaugsmespotenciālu un rada risku, ka jau 2015.gadā jūtami pieaugs spiediens darba tirgū unlīdz ar to arī inflācijas risks. Nākamā gada sākumā Latvija pievienosies eirozonai.Galvenie ekonomikas indikatori, 2011-2015.gg. 1/2012 2013p 2014p 2015pReālā IKP izaugsme, % 5.6 4.3 (4.3) 4.7 (5.0) 4.3Patēriņa cenu vidējā inflācija, % 2.3 0.4 (1.1) 3.0 (3.5) 2.7Darba meklētāju īpatsvars, % 15.0 11.6 (13.5) 10.5 (11.5) 9.5Vidējās neto reālās algas izaugsme, % 1.6 4.6 (3.6) 3.4 (2.9) 4.2Tekošā konta bilance, % no IKP -1.7 -0.9 (-2.8) -2.6 (-3.8) -3.2Vispārējās valdības bilance, % no IKP 2/ -1.2 -1.5 (-1.0) -0.9 (-0.5) -0.71/ Iekav ās 2013.g. aprīļa prognoze.2/ Māstrihtas kritērija def inīcija (uzkrāšanas princips). Av oti: CSP un Swedbank.Gada otrais ceturksnisbija zemākais punkts,izaugsme atkal kļūsspējāka gada otrajāpusē un 2014.gadāIekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa pieauguma temps šī gada 2.ceturksnī palēninājāslīdz 0.5% (1.2% iepriekšējā ceturksnī). Tam par iemeslu ir gan Eiropas Savienības (ES)recesijas negatīvā ietekme uz Latvijas eksportu, gan vietēji faktori, t.sk., Liepājas Metalurgadīkstāve. Mūsuprāt, tas bija zemākais punkts un nākamajos ceturkšņos izaugsme atkal kļūsstraujāka. IKP gada izaugsmes prognozi šim gadam saglabājam 4.3% līmenī – galvenaisdzinulis pašlaik ir mājsaimniecību patēriņš, kas šogad augs straujāk nekā investīcijas uneksports. Nākamgad eksporta un investīciju izaugsmes tempi atkal kļūs spējāki, straujākaudzējot arī IKP (par 4.7%). Tas gan ir nedaudz zem aprīlī prognozētajiem 5%, un galvenaisiemesls tam ir lēnāks eksporta kāpums dēļ gausākas izaugsmes galvenajās partnervalstīs.Uzņēmumiem gaidot jaunā plānošanas perioda ES fondu finansējuma ieplūdi, investīcijukāpuma temps 2015.gadā palēnināsies, līdz ar to arī IKP izaugsme pierims līdz 4.3%.Galvenais negatīvais īstermiņa risks ir situācijas pasliktināšanās pasaulē – ja Eiropa augslēnāk, arī Latvijas izaugsme būs vājāka. Galvenais negatīvais ilgtermiņa risks ir vietējarakstura – proti, ekonomikai augot, nepieciešamība īstenot reformas it kā mazinās, īstermiņamērķi sāk dominēt arvien vairāk un nākotnes izaugsmes potenciāls sarūk.Devums IKP gada izaugsmē, procentpunkti1510Neto eksports50-5Krājumu izmaiņasInvestīcijas pamatkapitālāValdības patēriņšMājsamniecību patēriņšIKP-10-152011 2012 2013 13p 14p 15pAvots: CSP, Swedbank prognozesAr 2014.gadu Latvija kļūs par eirozonas 18.dalībvalsti. ES institūciju lēmums ļaut iestātiesmonetārajā savienībā, jau ir uzlabojis Latvijas kredītreitingu. Šobrīd Latvijas reitings ir četraspakāpes zemāks nekā Igaunijai, kas, mūsuprāt, ir nepamatoti liela starpība. Ja saglabāsiesmakroekonomiskā stabilitāte, nākamā gada sākumā varam gaidīt turpmāku Latvijas reitingakāpumu. Eiro ieviešana tiešā veidā un nekavējoties milzīgu grūdienu ekonomikas izaugsmeinedos, bet uzlabos vidi ārvalstu tiešajām investīcijām un ekonomikas aktivitātei kopumā(līdzīgi kā tas notika Igaunijā).2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 8


Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsLiepājas Metalurgadīkstāve sit paeksportu un valstsbudžetu, bet ietekmenav graujoša2015.gadā darbameklētāju īpatsvaramsarūkot zem 10%,spiediens algām unpatēriņa cenām kāptpakāpeniski pieaugsLabvēlīga izejvielu cenudinamika pasaulēmazinās inflācijasspiedienuLiepājas Metalurga ražošanas apturēšana finanšu problēmu un akcionāru domstarpību dēļ irnegatīvi ietekmējusi apstrādes rūpniecības kopējos izlaides apjomus, eksportu un importu,t.i., ir īstenojies aprīlī publicētā Swedbank ekonomikas apskatā minētais negatīvais risks.Šogad Valsts kase pēc Liepājas Metalurga kreditora pieprasījuma ir atmaksājusi aptuveni 73milj. eiro kredītu, kuru tā bija garantējusi uzņēmumam iepriekšējos gados veicot ražošanasjaudu rekonstrukciju; attiecīgi ir audzis arī šī gada valsts budžeta deficīts. Lai gan situācija irnepatīkama un ātra risinājuma juridisku iemeslu dēļ visticamāk nebūs, uzņēmuma likstuietekme uz tautsaimniecību ir diezgan ierobežota – tā vairāk ir reģionāla rakstura problēmaun būtiski neietekmēs noskaņojumu un patēriņu valstī kopumā. Bāzes prognozē pieņemam,ka ražošana Liepājas Metalurgā daļēji tiks atsākta nākamajā gadā.Pirktspējas kāpums turpinās veicināt mājsaimniecību patēriņuLīdz ar ekonomikas izaugsmi, situācija darba tirgū turpinās uzlaboties. Šī gada pirmajā pusēnodarbināto skaits bija par 3.2% augstāks kā attiecīgajā laika posmā pērn. Lai gan jaunudarbavietu izveide kļūs lēnāka, nākamos pāris gadus temps joprojām būs salīdzinoši augsts,1.5-2% gadā. Ja pēdējā gada laikā galvenā aktivitāte darba vietu izveidē bija iekšzemespieprasījuma sektorā, līdz ar spējāku izaugsmi Eiropā aktīvāki kļūs arī eksportējošo nozaruuzņēmumi (īpaši pakalpojumu jomā). Sagaidāms, ka darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitāteslīmenis pakāpeniski augs. Arī dēļ pensionēšanās vecuma paaugstināšanas (kopumā parsešiem mēnešiem 2014.-2015.gg.). Prognozējam, ka 2015.gadā darba meklētāju īpatsvarsnoslīdēs zem 10%, proti, zem līmeņa pirms nekustamā īpašuma „burbuļa”. Krītošs bezdarbsarvien jūtamāk palielinās spiedienu uz algām un pakāpeniski arī uz cenām, radot inflācijasun ārējās konkurētspējas riskus.Mājsaimniecību ienākumi nākamgad augs arī dēļ augstākas minimālās algas (par 12.5%līdz 320 eiro). Ietekme uz patēriņu no minimālās algas kāpuma kopumā būs samērā maza(galvenokārt sabiedriskajā sektorā), jo privātajā sektorā daļa no šāda algas kāpuma būs jauesošu ienākumu legalizācija. Kopumā vidējā nominālā bruto alga šogad augs par aptuveni4%, par 5-5.5% nākamgad un aptuveni 6% 2015.gadā. Pieaugot spiedienam darba tirgū,vidējās bruto algas kāpums, visticamāk, apsteigs produktivitātes pieaugumu. Ja tam nebūsilglaicīgs raksturs un/vai attiecīgi samazināsies uzņēmumu peļņas daļa, vai tiks uzlaboti citikonkurētspējas aspekti (piem., kvalitāte, zīmols, pārdošanas kanālu efektivitāte), būtiskāmproblēmām ar konkurētspējas pasliktināšanos nevajadzētu būt.Pēdējā laikā mājsaimniecību ienākumus un to spēju tērēt inflācija „noēdusi” netipiski maz(šogad vidējais patēriņa cenu kāpums būs vien ap 0.4%). Inflācija pakāpeniski pieaugs unnākamajos divos gados sasniegs ap 3% gadā. Spiedienu uz inflāciju mazinās (i) darbaspēkanodokļu samazināšana un (ii) labvēlīga izejvielu cenu dinamika pasaulē. Dēļ mājsaimniecībuelektroenerģijas tirgus liberalizācijas, nākamgad inflācija būs mazliet straujāka nekā2015.gadā. Liberalizācija sākotnēji bija plānota jau šogad, bet tika atlikta. Mūsu prognozespamatā ir pieņēmums, ka tirgus tiks atvērts konkurencei nākamajā pavasarī. Bet iespējams,ka tas notiek vēlāk, jo: (i) pirms Saeimas vēlēšanām politiķi var negribēt paaugstināt cenas;(ii) pirms liberalizācijas iecerēts izstrādāt kompensācijas mehānismu zemu ienākumumājsaimniecībām un pārskatīt obligātā iepirkuma komponenti elektroenerģijas ražotājiem,un abi šie risinājumi var ievilkties.Darba tirgus rādītāji (sākot ar 2011.g pārskatīti pēc tautas skaitīšanasrezultātiem), %24181260Darba meklētāju īpatsvarsReālā vidējā bruto alga,gada izaugsmeRažīgums uz 1 slodzi, gadaizaugsme-6-122007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 13p-15p 13p14p15pAvots: CSP, EurostatEkonomikas izaugsmeun spēcīgs darba tirgusļaus mājsaimniecībāmturpināt audzētpatēriņuPašreizējais eksporta vājums, mūsuprāt, ir pārejošs – tas nepasliktinās situāciju darba tirgūun būtiski nekaitēs patērētāju noskaņojumam; mājsaimniecību patēriņš saglabāsies spēcīgs.Šobrīd prognozējam nedaudz straujāku privātā patēriņa pieaugumu 2013.gadā, nekā tikaprognozēts aprīlī, jo inflācija līdz šim bijusi mazāka, bet darbavietu radīšana straujāka, nekāgaidīts. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, pensiju indeksācija sākta gadu ātrāk, kas arī balstīspatēriņu. Proti, šī gada septembrī pensijas, kas nepārsniedz 200 latus (aptuveni 75%pensionāru), tiks palielinātas par 4%. Mājsaimniecību parādsaistību samazināšanasprocesam pakāpeniski zaudējot jaudu, patēriņu arvien vairāk veicinās arī kreditēšana.2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 9


Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsEksporta vājums ir pārejošsLai gan lēnāks,eksporta pieaugumatemps ir samērā labs…Latvijas eksportētāji manevrē pasaules ekonomikas nemierīgajos ūdeņos un kuģošanasātrums ir sarucis. Bez vāja un neviendabīga ārējā pieprasījuma, kas dara eksporta izaugsmigrūtāku, ir vēl zemūdens akmeņi, kas ietekmēs eksporta kāpumu šogad un nākamgad.Pirmkārt, Liepājas Metalurga dīkstāve drastiski samazinājusi dzelzs un tērauda izstrādājumueksportu. Ikmēneša datu plūsmā šis efekts drīz jau būs izsīcis, bet bāzes efekta dēļ kālēnāks gada izaugsmes temps tas būs jūtams arī vēl nākamā gada pirmajā pusē. Otrkārt,NATO kravu eksports uz Afganistānu mazinās līdz ar militāru spēku izvešanu no šīs valsts,tādējādi mazinot gan Latvijā ražoto preču eksportu, gan naftas produktu reeksportu.Treškārt, graudu eksports šī gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā būs zemāks kāpērn, gan dēļ mazākas ražas, gan dēļ zemākām pasaules cenām.Pakalpojumu eksports šogad ir ļoti vājš, un 2014.-2015.gadā būtu jāredz jau patīkamākadinamika. Pirmkārt, kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu (tādējādi arī ostām) vajadzētu augt,jo pakāpeniski tiks pabeigti investīciju projekti, kas palielinās dzelzceļa caurlaides spēju.Tomēr starptautiskā konkurence pārvadājumos ir asa un apjomu kāpums būs lēns. Tūrismapieaugums varētu kļūt straujāks, Rīgai 2014.gadā kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētuun Latvijai 2015.gadā uzņemoties ES prezidentūru.Galveno preču grupu devums eksporta izaugsmē, %punkti403020100-10-20Minerālprod.CitiĶīmīja, būvmat., plastmasaMašīnas, iekārtasMetālapstrādeKoksne, mēbeles, papīrsPārtikaKopā, %-302008 2009 2010 2011 2012 1Q 13 2Q 13Avots: CSP… pasaulei augotstraujāk, nākošgadeksporta izaugsmepakāpeniski kļūsspēcīgākaLatvijas eksportējošo uzņēmumu tirgus daļas turpina pieaugt, bet kāpināt tās kļūst grūtāk, jokonkurence kļūst arvien sīvāka. Arī darba tirgus kļūst arvien noslogotāks, bezdarbs zemāksun spiediens uz algām un cenām pakāpeniski pieaugs. Prognozējam, ka eksportētāji spēskāpināt tirgus daļas, bet ar nosacījumu, ka viņi turpinās veikt investīcijas, lai uzlaboturažīgumu un palielinātu jaudas. Latvijas eksporta kāpums atkal kļūs straujāks 2014.-2015.gadā līdz ar galveno tirdzniecības partneru straujāku izaugsmi. Tomēr eksportakāpumu šobrīd prognozējam lēnāku nekā aprīļa apskatā, jo galveno tirdzniecības partneru(īpaši Krievijas un Igaunijas) izaugsmes prognozes kļuvušas vājākas.Uzņēmumi iepauzē ar investīcijām, bet tās ir nepieciešamasnākotnes izaugsmeiJaudu noslodze iraugsta, bet uzņēmumiar investīcijām pašlaikiepauzē2014.gadā krietnispējāka investīcijuaktivitāte, bet tā atkalnedaudz palēnināsies2015.gadāBažas, par kurām pērn daudz rakstījām, izrādījušās pamatotas – investīcijas šogad bijušasvājas gan mašīnās un iekārtās, gan ēkās un būvēs. Uzņēmumi ir ļoti piesardzīgi. Daži noiespējamajiem iemesliem ir: (i) neskaidra un nevienmērīga ārējās tirdzniecības partneruatlabšana un Latvijas uzņēmumu vēlme nodrošināt jaunus pasūtījumus pirms investīcijuveikšanas, (ii) vēlme atpelnīt iepriekšējos gados veiktās investīcijas pirms uzsākt jaunas, (iii)ES struktūrfondu apsīkums, noslēdzoties pašreizējam budžeta periodam. Ņemot vērā, kajaudu noslodze jau kādu laiku ir sasniegusi un dažās nozarēs (t.sk., mašīnbūvē un iekārturažošanā, transportā, kokapstrādē) pat pārsniegusi pirms krīzes līmeni, ražotājiem irnepieciešams investēt, lai ir pamats eksporta kāpumam nākotnē. Labajiem otrā ceturkšņaEiropas ekonomikas datiem (galvenā ziņa – recesijas beigas un izaugsmes atsākšanāseirozonā) vajadzētu uzlabot noskaņojumu un investīciju aktivitāti.Pirmā pusgada rezultāti ir pat vājāki kā gaidījām. Lai gan joprojām uzskatām, ka gada otrajāpusē līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos pasaulē aktivitāte pieaugs, izaugsmestempa prognozi investīcijām pamatkapitālā 2013.gadam būtiski samazinām un tā būs vienmazliet virs nulles. Kļūstot optimistiskākiem par izaugsmes perspektīvām, uzņēmumiembūtu jāatsāk aktīvāk investēt. Arī finanšu situācija kopumā ir diezgan laba – parādsaistības irsamazinājušās, aizdevumu attiecība pret noguldījumiem nokritusies pat zem 2005.gada (t.i.,pirms nekustamā īpašuma burbuļa) līmeņa. Tomēr dinamika, visticamāk būs viļņveidīga –uzņēmumi, kam trūkst jaudu un nevar gaidīt, investēs uzreiz, negaidot līdz 2015.gadabeigām vai 2016.gadam, kad kļūs pieejami ES jaunā budžeta perioda fondu līdzekļi. Tie, kasvar gaidīt, investīcijas kaut daļēji atliks uz vēlāku laiku. Proti, 2015.gadā prognozējam lēnāku2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 10


Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsinvestīciju izaugsmi nekā 2014.gadā, uzņēmumiem nogaidot drīzumā pieejamo ESlīdzfinansējumu.Investīciju reālā gada izaugsme, %6040200-20Ēku būvniecībaInvestīcijas pamatkapitālāMašīnu un iekārtu imports-40Darbaspēka nodokļusloga samazinājumāuzsvars uz ienākumunevienlīdzībassamazināšanuDarbaspēka nodokļusamazinājumunekompensējot ar citunodokļu kāpumu,nebūs iespēju būtiskipalielināt sabiedriskopakalpojumu kvalitātiun valsts atbalstuiedzīvotājiem-602006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013Imports līdz šim bijis ļoti vājš. To ietekmēja gan investīciju vājums, gan citi jau pieminētiefaktori, t.sk., mazāks naftas produktu imports dēļ sarūkošas kravu plūsmas uz Afganistānuun metāllūžņu importa kritums dēļ Liepājas Metalurga dīkstāves. Turpmāk imports augsstraujāk, ko veicinās gan patēriņš, gan straujāks eksporta un investīciju pieaugums.Tērēt var tikai tik daudz, cik nopelnaAvots: Reuters, CSPFiskālā situācija ir laba, nodokļu ieņēmumi gada pirmajos septiņos mēnešos bija par 6.5%lielāki kā pērn (2.7% virs plāna). 2014.gada budžeta sagatavošana rit saasinātā gaisotnē,pieprasījumi pēc papildu finansējuma nāk no visām jomām un vairākkārt pārsniedz iezīmētofiskālo telpu. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas plāns joprojām ir spēkā, bet valdībair atkāpusies no pagājušajā gadā dotā solījuma līdz 2015.gadam samazināt iedzīvotājuienākuma nodokļa (IIN) likmi līdz 20%. Nodokļu sloga samazināšanā lielāks uzsvars tiks liktsuz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, kas noteikti ir pamatoti. 2014.gadam pašlaikaktuālais priekšlikums iezīmē valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumupar procentpunktu (t.i., par pus procentpunktu darba ņēmējam un darba devējam),kombinējot to ar augstāku neapliekamo minimumu (no 45 uz 53 latiem mēnesī) unatvieglojumu par apgādājamiem (no 80 uz 116 latiem mēnesī). Šāda konstrukcija mazinaienākumu nevienlīdzību attiecībā uz legāliem ienākumiem un cerams arī nabadzības riskuģimenēm ar bērniem. Mūsuprāt strīdīgs lēmums ir dalīt sociālā nodokļa samazinājumu –mērķtiecīgāk ir visu nodot darba ņēmējam. Ir iezīmētas izmaiņas arī 2015.-2016.gadam, betšī gada pieredze rāda, ka uz solīto īsti paļauties nevar un pārmaiņas var notikt jebkurāvirzienā.Nesenā krīze ir iemācījusi, ka fiskālā disciplīna ir ļoti svarīga. Tāpēc budžeta deficīts tiekplānots tuvu nullei. Otrs svarīgs mērķis ir mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, lai mazinātuienākumu nevienlīdzību un uzlabotu konkurētspēju. Abas ir svarīgas lietas, tomēr šķiet, kapolitikas veidošanā atkal pazaudēts sistēmisks ilgtermiņa skatījums. Proti, šodien izvēlamiesto, kas patīkams, bet nepatīkamo atliekam uz nezināmu nākotni. Kur ir āķis?Latvijā nodokļu ieņēmumi veido aptuveni 28% no IKP (ES vidēji 39%). Vispārējās valdības(t.i., centrālās valdības un pašvaldību) izdevumi ir aptuveni 38% no IKP, kamēr Eiropā vidējitie ir 49%. Finanšu ministrijas vēl nesen apstiprinātajās nodokļu politikas pamatnostādnēsminētais mērķis ir nodokļu ieņēmumiem 2016.gadā sasniegt aptuveni 33% no IKP. Nākošāgada budžetā piedāvātie priekšlikumi paredz darbaspēka nodokļu samazinājumu bezbūtiskiem nodokļu palielinājumiem citur. Tas nozīmē, ka kopējais nodokļu slogs pret IKPnepieaugs, iespējams, pat saruks. Rodas jautājums, kā ilgtermiņa politikas mērķis saskan ariecerētajām izmaiņām?Darbaspēka nodokļi ir jāsamazina, taču tas jākompensē ar citu nodokļu paaugstināšanu. Kājau vairakkārt iepriekš esam rakstījuši, vispiemērotākais būtu augstāks nekustamā īpašumanodoklis mājoklim, kas trāpa pa ēnu ekonomiku un kam ir vismazākā negatīvā ietekme uzekonomikas izaugsmi. Šāda nodokļu sloga apmaiņa arī dotu krietni vairāk līdzekļu mazinātienākumu nevienlīdzību un krietni straujāk samazināt kopējo darbaspēka nodokļu slogu. Javiena veida nodokļu samazinājums netiks kompensēts ar citu nodokļu kāpumu, tad nebūsiespējams būtiski palielināt finansējumu cita starpā arī veselības aprūpei, sociālās drošībastīklam, aizsardzībai (kur finansējums joprojām ir zem NATO noteiktajiem 2% no IKP).Proti, valsts ilgtspējīgi var tērēt tikai tik daudz, cik tā nopelna. Nekas neliedz iekasētnodokļos mazāk, bet tad iedzīvotājiem jāsaprot, ka arī atbalsts no valsts būs mazāks. Naviespējams maksāt zemus nodokļus un saņemt Skandināvijas līmeņa valsts atbalstu unpakalpojumus. Šie jautājumi gan vēl nav valdības dienas kārtībā, vismaz līdz būs pagājušasSaeimas vēlēšanas 2014.gada rudenī.2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 11


Makroekonomikas pētījumu daļa - Swedbank ekonomikas apskatsPielikumsGalvenie ekonomikas indikatori, 2011-2015.gg. 1/2012 2013p2014p 2015pReālā IKP izaugsme, % 5.6 4.3 (4.3) 4.7 (5.0) 4.3Mājsaimniecību patēriņš 5.4 4.7 (4.1) 4.5 (4.5) 5.1Valdības patēriņš -0.2 1.6 (1.6) 2.3 (2.0) 2.5Bruto pamatkapitāla veidošana 12.3 0.5 (9.0) 11.0 (11.0) 8.0Preču un pakalpojumu eksports 8.3 2.3 (4.5) 5.3 (6.5) 7.0Preču un pakalpojumu imports 2.9 3.5 (8.6) 8.7 (8.0) 9.0Patēriņa cenu vidējā inflācija, % 2.3 0.4 (1.1) 3.0 (3.5) 2.7Darba meklētāju īpatsvars, % 15.0 11.6 (13.5) 10.5 (11.5) 9.5Vidējās neto reālās algas izaugsme, % 1.6 4.6 (3.6) 3.4 (2.9) 4.2IKP faktiskajās cenās, miljardi eiro 22.1 23.4 (23.4) 25.6 (25.5) 28.0Eksporta izaugsme (faktiskajās cenās), % 13.1 5.4 (8.9) 9.8 (11.8) 11.3Importa izaugsme (faktiskajās cenās), % 10.5 4.2 (11.0) 12.5 (12.9) 12.3Tirdzniecības bilance, % no IKP -3.0 -2.3 (-4.4) -3.9 (-5.0) -4.5Tekošā konta bilance, % no IKP -1.7 -0.9 (-2.8) -2.6 (-3.8) -3.2Tekošā un kapitāla konta bilance, % no IKP 1.3 1.8 (0.5) -0.4 (-1.7) -0.6Ārvalstu tiešo investīciju ieplūde, % no IKP 3.5 3.3 (3.5) 3.8 (3.8) 3.7Bruto ārējais parāds, % no IKP 136.2 136.3 (132.0) 129.8 (124.4) 120.5Vispārējās valdības bilance, % no IKP 2/ -1.2 -1.5 (-1.0) -0.9 (-0.5) -0.7Valdības parāds, % no IKP 2/ 40.7 43.2 (43.0) 40.0 (40.0) 33.11/ Iekav ās 2013.gada aprīļa prognoze.2/ Māstrihtas kritērija def inīcija (uzkrāšanas princips). Av oti: CSP un Swedbank.2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 12


Makroekonomikas pētījumu daļa - Swedbank ekonomikas apskatsKontaktinformācija:Galvenās ekonomistes v.i.Anna FelländerTel: +46 8 700 99 64epasts: anna.fellander@swedbank.seGalvenais ekonomists NorvēģijāHarald Magnus AndreassenTel: +47 2323 8260epasts:harald.magnus.andreassen@swedbank.noGalvenais ekonomists IgaunijāTõnu MertsinaTel: +372 888 7589epasts: tonu.mertsina@swedbank.eeGalvenais ekonomists LatvijāMārtiņš KazāksTel: +371 67 445 859epasts: Mārtiņš.Kazāks@swedbank.lvGalvenais ekonomists LietuvāNerijus MačiulisTel: +370 5 258 2237epasts: nerijus.maciulis@swedbank.ltZviedrijaKnut HallbergTel: +46 8 700 93 17epasts: knut.hallberg@swedbank.seJörgen KennemarTel: +46 8 700 98 04epasts:jorgen.kennemar@swedbank.seÅke GustafssonTel: +46 8 700 91 45epasts: ake.gustafsson@swedbank.seMagnus AlvessonTel: +46 8 5859 33 41epasts:magnus.alvesson@swedbank.seAnna BremanTel: +46 70 314 95 87epasts: anna.breman@swedbank.seCathrine DaninTel: +46 8 5859 34 92epasts: cathrine.danin@swedbank.seFXAnders EklöfTel: +46 8 700 9138epasts: anders.eklof@swedbank.seIgaunijaLiis ElmikTel: +372 888 7206epasts: liis.elmik@swedbank.eeTeele ReivikTel: +372 888 7925epasts: teele.reivik@swedbank.eeLatvijaLija StrašunaTel: +371 67 445 875epasts: lija.strasuna@swedbank.lvKristilla SkrūzkalneTel: +37167445844epasts: kristilla.skruzkalne@swedbank.lvLietuvaVaiva ŠečkutėTel: +370 5 258 2156epasts: vaiva.seckute@swedbank.ltLaura GaldikienėTel: +370 5 258 2275epasts: laura.galdikiene@swedbank.ltFX Emerging marketsHans GustafsonTel: +46 8 700 91 47epasts: hans.gustafson@swedbank.seFIJerk Materoepasts: jerk.matero@swedbank.seNorvēģijaDan Erik GloverTel: +47 2323 8261epasts:dan.erik.harlem.glover@swedbank.no


Makroekonomikas pētījumu daļa - Swedbank ekonomikas apskatsSaistību atrunaPētījumu pamatojumsSwedbank Lielo uzņēmumu un institūciju apkalpošanas struktūrvienībasMakroekonomikas pētījumu daļa veic pētījumus, ņemot vērā dažādusaspektus un pamatojoties uz veikto analīzi.Piemēram: cikliskā un strukturālā ekonomiskā šī brīža vai gaidāmā tirgusnoskaņojuma fundamentāls izvērtējums, gaidāmās vai faktiskāskredītreitinga izmaiņas un iekšējie vai ārējie apstākļi, kas ietekmēatsevišķu valūtas maiņas un fiksēta ienākuma finanšu instrumentu cenas.Analītiķa apliecinājumsPar šī ziņojuma saturu atbildīgais(-ie) analītiķis(-i) ar šo apliecina, ka,neraugoties uz jebkādiem šeit minētajiem iespējamajiem interešukonfliktiem, šajā ziņojumā paustie uzskati pareizi atspoguļo viņapersonisko viedokli par aplūkotajiem jautājumiem. Analītiķis(-i) arīapliecina, ka nav saņēmis, nesaņem un nesaņems nekādu tiešu vainetiešu atlīdzību par jebkādu viedokļu paušanu vai kādu konkrētuieteikumu iekļaušanu šajā ziņojumā.Izdevējs, publicēšana un saņēmējiŠo ziņojumu sagatavo Makroekonomikas pētījumu daļa, kas darbojasSwedbank AS (tālāk tekstā - Swedbank) Lielo uzņēmumu un institūcijubiznesa jomā. Swedbank strādā Latvijas Finanšu un kapitāla turguskomisijas uzraudzībā.Izplatītājs pirms šī ziņojuma publicēšanas nekādā gadījumā nav to mainījisZviedrijā šo ziņojumu izplata Swedbank AB (publ), kas strādā ZviedrijasFinanšu uzraudzības iestādes (Finansinspektionen) uzraudzībā.Somijā šo ziņojumu publicē Swedbank Helsinku filiāle, kas strādā SomijasFinanšu uzraudzības iestādes (Finanssivalvonta) uzraudzībā.Norvēģijā šo ziņojumu izplata Swedbank Oslo filiāle, kas strādā NorvēģijasFinanšu uzraudzības pārvaldes (Finanstilsynet) uzraudzībā.Igaunijā šo ziņojumu publicē Swedbank AS, kas strādā Igaunijas Finanšuuzraudzības iestādes (Finantsinspektsioon) uzraudzībā.Lietuvā šo ziņojumu publicē „Swedbank” AB, kas strādā LietuvasCentrālās bankas (Lietuvos bankas) uzraudzībā.Amerikas Savienotajās valstīs šo ziņojumu publicē Swedbank FirstSecurities LLC (tālāk tekstā - Swedbank First), kas uzņemas atbildību partā saturu. Šo ziņojumu izplata tikai institucionālajiem investoriem. JebkuršASV institucionālais investors, kas saņem šo ziņojumu un kas vēlas veiktdarījumu ar jebkādiem šajā ziņojumā minētajiem vērtspapīriem, to vardarīt tikai ar Swedbank First starpniecību. Swedbank First veic starpnieka– tirgotāja funkcijas ASV un ir reģistrēta Vērtspapīru un biržu darījumukomisijā, kā arī ir Finanšu nozares pārvaldes institūcijas locekle.Swedbank First ietilpst Swedbank grupā.Svarīga informācija par darījumiem ASV:http://www.swedbankfs.com/disclaimer/index.htmApvienotajā Karalistē šis ziņojums izplatāms tikai „attiecīgām personām".Šo ziņojumu nedrīkst izmantot – vai uz to nedrīkst paļauties – personas,kas nav „attiecīgās personas”. Jebkāds ieguldījums vai ieguldīšanasdarbība, kas aplūkota šajā dokumentā, pieejama tikai „atbilstošajāmpersonām” un veicama tikai ar „atbilstošajām personām". „Atbilstošāspersonas” ir:• personas ar profesionālu pieredzi ar investīcijām saistītos jautājumosatbilstoši Finanšu veicināšanas rīkojuma 19. panta 5. punktam;• personas, kas atbilst Finanšu veicināšanas rīkojuma 49. panta2. punkta a) - d) apakšupunktā minētajiem nosacījumiem („augstaneto vērtība”, nereģistrētas apvienības, kam nav juridiskās personasstatusa utt.”;• citas personas, kurām var likumīgi paziņot šādu informāciju un kurasvar tikt likumīgi aicinātas un mudinātas iesaistīties ieguldīšanasdarbībā (2000. gada Finanšu pakalpojumu un tirgus likuma 21. pantaizpratnē) saistībā ar jebkādu vērtspapīru emisiju vai pārdošanu.Atbildības ierobežojumsVisa informācija, tajā skaitā faktu konstatācija, kas iekļauta šajā ziņojumā,iegūta un godprātīgi apkopota, izmantojot avotus, kas uzskatāmi pardrošiem un ticamiem. Tomēr Swedbank nesniedz nekādus apliecinājumusvai tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz tās satura pilnīgumu vaipareizību, un uz šo informāciju nedrīkst paļauties kā autoritatīvu viedokli,un tā nedrīkst aizstāt Jūsu pamatotus un neatkarīgus spriedumus.Ņemiet vērā, ka ieguldījumi kapitāla tirgos saistīti ar ekonomiskiem riskiemun ka apgalvojumi saistībā ar nākotnes vērtējumiem ietver zināmunenoteiktības elementu. Par šādiem riskiem esat atbildīgi vienīgi Jūs, unmēs iesakām, pieņemot lēmumus, izmantot arī tādus materiālus uninformāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu, tajā skaitā (bet ne tikai)zināšanas par attiecīgajiem finanšu instrumentiem un piemērojamajāmprasībām attiecībā uz finanšu instrumentu tirdzniecību.Ziņojumā iekļautie viedokļi atspoguļo tikai un vienīgi analītiķa pašreizējoviedokli, un tie var mainīties. Ja analītiķa viedoklis mainās vai ja par mūsuattiecīgā uzņēmuma apskatu atbildību uzņemas kāds cits analītiķis aratšķirīgu viedokli, mēs centīsimies (taču neapņemamies) par šādāmizmaiņām paziņot, ņemot vērā jebkādu regulējumu vai piemērojamolikumu nosacījumus vai kādus citus apstākļus.Swedbank neiesaka un nemudina veikt jebkādu darbību, pamatojoties uzšo ziņojumu. Ja Jūs neesat mūsu klients, Jums nav tiesību izmantot šoziņojumu. Šis ziņojums nav uzskatāms un to nevajadzētu uzskatīt parpārdošanas piedāvājumu vai par mudinājumu iegādāties jebkādusvērtspapīrus.Ciktāl to atļauj piemērojamie tiesību akti, Swedbank neuzņemas nekāduatbildību par jebkādiem tiešiem vai izrietošiem zaudējumiem, kas radušiesšī ziņojuma izmantošanas dēļ.Interešu konfliktiSwedbank Lielo uzņēmumu un institūciju biznesa jomā izstrādātas unieviestas iekšējās darbības pamatnostādnes, lai nodrošinātu pētniekugodprātību un neatkarību.Piemēram:• Pētījumu ziņojumi ir neatkarīgi, un to sagatavošanā izmantota tikaiun vienīgi publiski pieejama informācija.• Analītiķiem nedrīkst piederēt tādi finanšu instrumenti vai pozīcijas(garās vai īsās pozīcijas vai pozīcijas, kas iegūtas, noslēdzotatvasinātos līgumus) tādos finanšu instrumentos, kurus viņi ieteikušiveiktajā ieguldījumu analīzē.• Swedbank Pētījumu nodaļas darbinieku atlīdzība par darbu varietvert diskrecionāru mainīgā atalgojuma daļu atkarībā no uzņēmumakopējiem ieņēmumiem, tajā skaitā atkarībā no ieguldījumu darbībasieņēmumiem. Tomēr šie darbinieki nedrīkst saņemt atlīdzību saistībāar kādu konkrētu ieguldījumu darījumu.Reproducēšana un izplatīšanaŠo materiālu nedrīkst reproducēt bez Swedbank. Šis ziņojums nav domātsfiziskām vai juridiskām personām, kas ir tādu valstu rezidenti vai kurudzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta atrodas tādās valstīs, kurās šāduizplatīšanu aizliedz piemērojamie tiesību akti vai kādi citi lēmumi.Sagatavojusi: „Swedbank” AS.Adrese: Balasta dambis 1a, Rīga, LV-1048, Latvija

More magazines by this user
Similar magazines