Augusts 2013: „Vecā pasaule” mostas - Swedbank

Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsNegaidīti vāja gadapirmā puse: spēcīgspatēriņš, betinvestīcijas krītGalvenais negatīvaisrisks ir asāka situācijadarba tirgūNoturīga izaugsme,labas iespējaspievienoties eirozonaijau 2015.gadāIgaunija: labākas izaugsmes izredzes pēc īstermiņa vājumaIgaunijas ekonomikā šī gada pirmajā pusē bija vērojama samērā strauja sabremzēšanās,IKP pieauga vien par 1.2% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu. Iekšzemespieprasījums ir vārgāks kā gaidīts, jo īpaši izteikti tas bijis investīciju pusē. Vājš ārējaispieprasījums bremzēja eksporta izaugsmi. IKP izaugsmi šogad prognozējam vien 1.9%apmērā (3.3% aprīlī), izaugsme kļūs spējāka šī gada otrajā pusē un sasniegs 3.9%nākamgad un 4.2% 2015.gadā. Šogad ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājs irmājsaimniecību patēriņš, bet 2014. un 2015.gadā lielāka loma būs gan eksportam, gan arīpašlaik ļoti vārgajām investīcijām, tādējādi kopumā nodrošinot ilgtspējīgāku unvisaptverošāku ekonomikas izaugsmi nekā šogad.Šogad vidējais bezdarba līmenis atkāpsies līdz 8.9% un turpinās sarukt arī nākamajosgados, radot arvien lielāku spiedienu celt algas. Nodarbinātības kāpums vairs nebūs tikstraujš kā iepriekš, un mājsaimniecību patēriņa izaugsmi jau arvien uzskatāmāk balstīs tiešialgu kāpums. Eksports atsāks augt straujāk, pateicoties labākai situācijai Igaunijasgalvenajās tirdzniecības partnervalstīs.Galvenie riski Igaunijas izaugsmei ir (i) vārgāka atkopšanās eksporta tirgos un (ii) saasinātāsituācija darba tirgū. Strukturālais bezdarbs ir problēma un līdz ar augošu pieprasījumuuzņēmumiem būs arvien grūtāk atrast darbaspēku, tādējādi pastiprinot algu spiedienu. Jaalgas augs ātrāk par ražīgumu, vienības darbaspēka izmaksas var kāpt un iedragātkonkurētspēju.Lietuva: ceļā uz eiroIKP izaugsme šī gada pirmajā pusē noturējās solīda – ekonomika auga par 3.6% pret pērnāgada atbilstošo periodu. Labu sniegumu uzrādīja eksports, arī investīcijas atguvās pēckrituma pērn. Otrajā ceturksnī izaugsmes temps bija lēnāks nekā gada sākumā – apstrādesrūpniecība un eksports auga lēnāk, bet to daļēji kompensēja spējāks mājsaimniecībupatēriņš. Inflācija saruka straujāk kā gaidījām, jo izejvielu cenu dinamika pasaulē bijalabvēlīga un arī uzņēmumi nav cēluši cenas, par spīti dārgākai elektrībai un minimālās algaskāpumam. Pašlaik Lietuvas izredzes izpildīt Māstrihtas cenu stabilitātes kritēriju ir daudzaugstākas kā prognozējām pavasarī. Arī budžeta deficīts problēmas nerada un 2015.gadāLietuva pievienosies eirozonai. Eiro ieviešanu var attālināt politiski iemesli (piem.,referendums), bet šāds risks ir neliels.IKP izaugsmes prognozi šim un 2014.gadam saglabājam 4.0% līmenī, bet 2015.gadāizaugsme paātrināsies līdz 4.5%. Iekšzemes pieprasījums pārņems stafeti no eksporta unkļūst par galveno izaugsmes dzinuli. Nākamajos divos gados investīcijas augs spējāk dēļpašlaik augstās jaudu noslodzes, labvēlīgākiem kreditēšanas nosacījumiem un labākāmizaugsmes gaidām. Spējāks algu kāpums, sarūkošs bezdarbs un labāks noskaņojumsveicinās mājsaimniecību patēriņu. Tikmēr eksporta izaugsme kļūs mērenāka; tas saistāmsar vājiem eksporta tirgiem un sīvāku konkurenci. Kopumā, IKP izaugsme ir ilgtspējīga unnesabalansētība vēl nav redzama.2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 7