2011.gada 22.septembris Nr.37(222) - Jelgavas Vēstnesis

jelgavasvestnesis.lv

2011.gada 22.septembris Nr.37(222) - Jelgavas Vēstnesis

2 www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvviedokļiCeturtdiena, 2011. gada 22. septembrisVēl pirms vēlēšanām, 9. septembrī, Jelgavā viesojāssatiksmes ministrs Uldis Augulis, lai atskaitītos parpaveikto un diskusijā ar Jelgavas domes vadību unpilsētas uzņēmējiem pārrunātu jautājumus, kas ir Satiksmesministrijas kompetencē. Ņemot vērā šo jautājumuaktualitāti, «Jelgavas Vēstnesis» apkopoja diskusijāizskanējušos viedokļus.«Novērtējot satiksmesintensitāti, lēmām par labuRīgas šosejai»Ivars Pāže, VAS «Latvijasvalsts ceļi» valdes priekšsēdētājs:«Valsts galveno autoceļu rekonstrukcijuplānojam pēc to noslodzes,proti, pēc automašīnu, kuras vidējidiennaktī izmanto konkrēto ceļaposmu, skaita. Jelgavai šajā ziņānozīmīgākā ir Rīgas šoseja, kuršobrīd esam uzsākuši ceļa segumaatjaunošanu posmā no Dalbes līdzOlainei, bet nākamgad darbi tiksveikti vēl divos posmos. Šo šosejuikdienā izmanto vairāk nekā 15tūkstoši autobraucēju. Diemžēlceļu būvdarbu sadārdzinājumadēļ nācās atlikt Lietuvas šosejasrekonstrukcijas darbus posmā noJelgavas līdz Meitenes robežkontrolespunktam. Šo ceļa posmuizmanto vidēji 3200 autobraucējudiennaktī. Objektīvi novērtējotsatiksmes intensitāti, lēmāmpar labu Rīgas šosejai. Tas gannenozīmē, ka Lietuvas virziensvairs nav aktuāls – gadījumā, jaizdosies pārstrukturēt ES fondufinansējumu, līdzekļus varēsimnovirzīt arī šim ceļa posmam. Sadārdzinājumamceļu būvē ir ganobjektīvi, gan subjektīvi faktori.Pamatotas ir tās pozīcijas, kassaistītas ar naftas cenu pieaugumu,bet subjektīvie faktori saistītiar nozarē strādājošo uzņēmumunoslodzi – jo vairāk darbu uzņemaskāda kompānija, jo nākamajākonkursā tiek piedāvāta lielākalīgumsumma. Tādēļ izmantojamcenu griestu metodi, lai regulētuizmaksas un par pieejamajiemlīdzekļiem varētu atjaunot pēciespējas lielāku apjomu ceļu.Kohēzijas un ERAF finansējumsatbilstoši nosacījumiem jāapgūstlīdz 2015. gadam, tādēļ navpamata satraukumam, ka kādāMāris Peilāns, CBS «Igate»valdes priekšsēdētājs:«Pilnībā atbalstu iniciatīvupar atgriešanos pie Autoceļufonda, jo šādā veidā būsiespējams pietiekami precīziprognozēt plānoto finansējumuautoceļu nozarei ilgākālaika periodā. Līdz ar to nozarēstrādājošajām kompānijām būszināmi ceļu remonta apjomijau vairāku gadu perspektīvā,kas atvieglos darbu gan pasūtītājam,gan izpildītājam. Ceļuremonta plāniem valsts nozīmesobjektos jābūt skaidriemvismaz trīs gadus uz priekšu,jo nepieciešamās specializētāskonkursā, ņemot vērā noteiktoscenu griestus, uzvarētājs tā arī navnoteikts. Plānojam, ka lielākaisdarbu apjoms uz Latvijas ceļiemtiks paveikts nākamajos divosgados. Ceļu būves nozarē ir zināmakapacitāte, un visu plānotoapjomu vienā gadā nav iespējamspaveikt. Arī pašu kompāniju interesēsir saplānot darbus tā, lainebūtu tukšo periodu. Faktiski vēlpagājušajā gadā ceļu būvniecībaskompānijas, piedāvājot konkursosdempinga cenas, ir dotējušas valstipar 20 miljoniem latu. Jelgavasuzņēmums CBS «Igate» ir vienano divām ceļu būves kompānijāmLatvijā, kura 2010. gadā irstrādājusi bez zaudējumiem. Arīšī situācija ir veicinājusi cenupieaugumu tirgū. Redzam, kaarī pašvaldību ceļu būvniecībā irlīdzīga situācija un vidējais cenupieaugums ir aptuveni 20 procenturobežās. Ja neatkāpsimies nošobrīd izstrādātā plāna, 2012. gadsvarētu būt pirmais, kurā līdzekļubūs pietiekami, lai ceļu stāvokliskopumā valstī nepasliktinātos.Tomēr jārēķinās ar to, ka šādsfinansējuma apjoms turpmāk būsjānodrošina katru gadu. Ja politiķispēs vienoties par stabilu finansējumuValsts autoceļu fondam,varēsim atsākt sarunas par privātāspartnerības projektiem, kas irteju vienīgais veids, kā straujākātempā atjaunot Latvijas ceļu infrastruktūru.20 – 30 procentusno Autoceļu fonda finansējumavarētu iezīmēt ilgtermiņa saistībusegšanai. Kopumā šī investīcijastrādās vēl turpmākos 30 gadus,jo pēc ilgtermiņa saistību segšanasceļi tiks nodoti valstij ideālākārtībā. Pēc šāda principa strādālielākā daļa Eiropas valstu.»«Trīs gados Latvijā tiks rekonstruēti800 km ceļu un noasfaltēti 200 kmgrants seguma ceļu»Uldis Augulis, satiksmesministrs:«Uzsākot darbu satiksmesministra amatā, secināju, kaceļu nozarei ir trīs galvenāsproblēmas: hronisks līdzekļutrūkums, sarežģītas iepirkumuprocedūras un būvdarbukvalitāte. Kopējais finansējumaiztrūkums 20 gadu periodāceļu nozarei naudas izteiksmēir 4,2 miljardi latu jeb 2000kilometru. Lai stabilizētu finansējumuceļu atjaunošanai,jau no nākamā gada plānotsatjaunot Autoceļu fondu, kuru2003. gadā partija «Jaunaislaiks» ar vieglu roku likvidēja,būtiski saasinot problēmasnozarē, jo līdz pat šim brīdimpar katru latu ceļiem valdībābija jāizcīna lielas cīņas. Turpmākstingri ievērosim valstsautoceļu atjaunošanas plānu,kas izstrādāts sadarbībā arplānošanas reģioniem un vietējāmpašvaldībām, nosakotprioritātes līdz 2014. gadam,tādējādi nodrošinot garantētuun prognozējamu finansējumuceļu remontiem un rekonstrukcijaiilgtermiņā. Svarīgākaisir panākt, lai šie plāni tiktunostiprināti likumdošanā, jolīdz šim daudzas programmastiek uzsāktas, bet turpinājumanav bijis. Šogad esam uzsākušivērienīgāko ceļu atjaunošanasprogrammu Latvijā, un tuvākajostrīs gados Latvijas ceļostiks ieguldīti vēl 270 miljonilatu, rekonstruējot 800 kilometrusceļu un noasfaltējot 200kilometrus grants seguma ceļu.Esam uzsākuši diskusiju par to,lai vismaz daļēji ERAF līdzekļusgrantēto ceļu asfaltēšanainovirzītu esošā asfalta segumaatjaunošanai. Pretējā gadījumāvaram nonākt situācijā, kadnāksies uzart esošos asfaltētosceļus, bet blakus būs noasfaltētimazākas nozīmes grantsceļi. Lai atvieglotu cilvēkiempārvietošanos pa grants ceļiem,apstrādājam tos ar īpašu vielu,kura piesaista mitrumu, laineveidotos putekļi. DiemžēlFinanšu ministrija neatbalstījamūsu iniciatīvu par ES līdzekļupārdali.Ņemot vērā ierobežoto ceļubūvniecības kompāniju kapacitāti,darbus esam sadalījušipa posmiem arī turpmākajiemdiviem gadiem, iekļaujoties ESprogrammu realizācijas termiņos.Attiecībā uz ES finansējumuceļu nozarei esam daudzlabākā situācijā nekā Igaunijaun Lietuva. Proti, igauņi bijapacentušies noslēgt līgumuspar teju visu pieejamo finansējumaapjomu par dempingacenām. Šobrīd deviņi līgumitiek lauzti tirgus situācijai neatbilstošocenu dēļ. Rezultātābūvniecības izmaksas būs krietniaugstākas nekā Latvijā. SavukārtLietuvā, līdzīgi kā mūsuvalstī, bija milzīgs spiedienspar to, lai līdzekļi tiktu pēc iespējasātrāk apgūti. Rezultātālīgumi tika noslēgti par ļotiaugstām cenām, izsmeļot ESfondu līdzekļus. Esam strādājušipie tā, lai būtiski uzlabotuarī ceļu būvniecības kvalitāti,investējot VAS «Latvijas valstsceļi» laboratorijas aprīkojumā.Šobrīd darbu kvalitāti skrupulozipārbauda ne tikai nolīgtiebūvuzraugi, bet arī pasūtītājs.Jelgava ir viena no retajāmpašvaldībām, kas izmanto šīslaboratorijas pakalpojumus, laipārbaudītu pilsētā veikto ceļuremontu kvalitāti.Būtiska nozare Latvijas tautsaimniecībāir kravu pārvadājumi.Latvijas dzelzceļš šogad patvarētu uzstādīt rekordu kravupārvadājumu jomā, jo līdz šimpieaugums pret iepriekšējogadu ir aptuveni 20 procentuapmērā. Arī autopārvadātājistrādājuši veiksmīgi, un pieaugumsvarētu sasniegt 30procentus. Mums pat pietrūkakravu pārvadājumu atļauju uzKrieviju, jo šobrīd ir izsmelta7000 atļauju kvota. Galvenāskravu plūsmas nāk no Krievijas,Baltkrievijas un Ukrainas.Tie ir perspektīvākie virzieni,uz kuriem jāattīsta infrastruktūra.Tādēļ ļoti svarīgi pēciespējas ātrāk izbūvēt otrusliežu ceļu savienojumam arKrieviju. Šie ieguldījumi jautuvākajā laikā nesīs taustāmulabumu Latvijas ekonomikai,jo tendences liecina, ka kravuplūsmas no Austrumiem varētutikai pieaugt. Tajā pašā laikādiezgan skeptiski skatos uz«Rail Baltic» projektu sadaļāpar pasažieru ātrvilciena līnijasizbūvi no Tallinas caur Rīgulīdz Polijas robežai. Projektaizmaksas ir 3,8 miljardi eiro.Latvijas ieguldījums – 1,2 miljardieiro, bet ES līdzfinansējums– 20 procenti no kopējāmizmaksām. Ir skaidrs, ka šādasinvestīcijas tikai ar pasažierupārvadājumiem nav iespējamsatpelnīt, bet kravu plūsmasno Igaunijas nav. Tas arī irgalvenais iemesls, kādēļ šobrīdvairāk sliecamies attīstīt sliežuceļu tīklu Krievijas virzienā,perspektīvā uzlabojot arī pasažierupārvadājumu kvalitātiAustrumu virzienā.Lai gan mums jau šobrīd irviens no labākajiem internetasakaru nodrošinājumiem ESvalstīs, optisko kabeļu tīkluturpināsim paplašināt, lai kvalitatīvussakarus nodrošinātuarī lauku teritorijās. Tuvākāgada laikā plānots paplašinātoptisko kabeļu tīklus par 6000kilometru.Sarežģītākā situācijā ir «Latvijaspasts», jo ilgtermiņā uzņēmumambūs grūti nodrošinātkvalitatīvu pakalpojumu, paralēliveicot sociālo funkciju unsubsidējot lauku pasta nodaļas.Ir jāatrod pakalpojums, kas segtušo nodaļu uzturēšanu, kurasno atdeves viedokļa izmaksāvisdārgāk. Pasta piegāžu tirgusfaktiski ir liberalizēts, un monopolssaglabājies tikai daļēji.Jāmaina arī kārtība, kādā tieknoteikti pasta pakalpojumutarifi, jo šobrīd tos apstiprinaar Ministru kabineta lēmumu,kas automātiski nozīmē, kauzņēmums nevar operatīvipiedāvāt tirgus situācijai atbilstošucenu politiku liela apjomapasūtījumiem.»«Ceļu remonta plāniem jābūt skaidriem vismaz trīs gadu perspektīvā»tehnikas iegādi uzņēmēji plānopiecu gadu perspektīvā. Jolaicīgāk mums kļūst zināmidarbu apjomi, jo labāku cenuvaram piedāvāt. Projektu sadārdzinājumigalvenokārt veidojastādēļ, ka ceļu būvniecībastehniskā dokumentācija tiekizstrādāta krietni pirms reālobūvdarbu veikšanas. Loģiski,ka projektētāja plānotās tāmesvairs neatbilst reālajai tirgussituācijai. Lielāks uzsvars būtujāliek uz cenu monitoringupirms konkursu izsludināšanas,veicot nepieciešamāskorekcijas. Viens no veidiem,kā to izdarīt, ir piemērot attiecīguskoeficientus atkarībā nonaftas cenas biržā, jo lielā mērāceļu būves izmaksas ietekmētieši naftas produktu cenaskonkrētajā brīdī. Kopumā atbalstāmair arī VAS «Latvijasvalsts ceļi» politika, piemērojotcenu griestus, lai situācijā, kaduzņēmumu noslodzes dēļ irsamazinājusies konkurence,nevajadzētu pārmaksāt. Tikaišie griesti jānosaka, ņemot vērāaktuālo tirgus situāciju.»SagatavojaJānis Kovaļevskis,foto Ivars Veiliņš,Krišjānis GrantiņšPilsētnieks vērtēVai jums ir idejas,kur pilsētā iederētospirmās metālaskulptūras?Silvija, pirmsskolasskolotāja:– Manuprāt,visas astoņasskulptūras varētuizvietotjaunajā promenādē. Tur šobrīd visulaiku uzturas daudz cilvēku. Varbūtarī kādu skulptūru var izvietot Raiņaparkā, pie Jelgavas dzelzceļa stacijasvai arī stacijas parkā, lai izgaismojas.Noteikti neredzu tām vietu HercogaJēkaba laukumā. Laukums saistāsar dažādiem pasākumiem, un tieaizēnos skulptūras.Rita, studente:– Šķiet, dažasvarētu novietotHercogaJēkaba laukumā,kas šobrīdizskatās tādspliks. Skulptūras to noteikti atdzīvinātu.Kāda skulptūra iederētosarī Raiņa parkā. Jāatzīst, mani ļotipriecē fakts, ka metāla skulptūrastiks izvietotas pilsētā, tā atsvaidzinotun piešķirot jaunu tēlu.Dzintars, jelgavnieks:– Patiesībā jaugluži vienalga,kur tās tiek izvietotas.Galvenais,lai ir, piekā acis «piesiet». Taču, meklējotšīm skulptūrām vietu, es ieteiktunekoncentrēties tikai uz pilsētascentru, bet uz nomaļākām vietām.Piemēram, kaut kur starp pelēkajāmdaudzstāvu bloku mājām. Jāizraugāstādas vietas, kur apkārtne irvienmuļāka.Regīna, pensionāre:– Protams,man patīk arītagad, kadskulptūras atrodasUzvarasparkā, taču vēlāk tās varētu pārvietotuz Hercoga Jēkaba laukumu, kurstaigā daudz cilvēku, pa Lielo ieluir intensīva satiksme. Vienu skulptūruvarētu novietot pie Jelgavasautoostas, kāda iederētos arī SvētāsTrīsvienības baznīcas torņa pagalmā,noteikti arī pie Jelgavas stacijas.Slikta nebūtu doma tās izvietot garDobeles šosejas malām.Jānis, strādāceltniecībā:– Domāju, katādiem lielformātametāladarbiem vislabākāvietabūtu kādā no pilsētas parkiem,piemēram, Raiņa parkā. Bet, ja tālabi padomā, centrs jau ir diezganpiepildīts ar visu ko, tāpēc varbūtlabāk šīs skulptūras iederētosDobeles šosejas malās – lai ceļš uzDobeles pusi nav tik vienmuļš.«Jelgavas Vēstnesis»Metiens – 28000 eks.Iznāk ceturtdienāsReģistrācijas apliecībasnr. 000703171Izdevējs: JPA «Zemgales INFO»Adrese: Pasta iela 47 – 214,Jelgava, LV – 3001Galvenā redaktore:Kristīne LangenfeldeRedakcija: tālr. 63048801,e-pasts: redakcija@info.jelgava.lvwww.jelgavasvestnesis.lv«Zemgales INFO» birojstālr./fakss: 63048800,e-pasts: birojs@info.jelgava.lvIespiests: SIA «Rene pluss»© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «Jelgavas Vēstnesi» obligāta.Par sludinājumu un paziņojumu saturuatbild to iesniedzējs.


www.jelgavasvestnesis.lvCeturtdiena, 2011. gada 22. septembris ziņas www.jelgavasvestnesis.lv 31., 8. un 9. maršruta autobusukustības sarakstā būs izmaiņasNo 1.lpp.«Plānojot grozījumus autobusukustības sarakstā, centāmiessabalansēt iedzīvotāju vēlmes armūsu iespējām, lai rastu optimālākovariantu. Vairākus iedzīvotājuierosinājumus mums izdeviesiekļaut plānotajos grozījumos,» tāG.Dūmiņš.Piemēram, izvērtējot Mežvidosesošās dārzkopības sabiedrības«Siliņi» iedzīvotāju lūgumu, plānots,ka no 1. oktobra, braucot ar8. maršruta autobusu, trīs reizesdienā pasažieri varēs nokļūt Mežvidos,kas iepriekš nebija iespējams.Proti, no dzelzceļa stacijas kursēsdivi reisi dienā: pulksten 7.53 un19.38, bet viens reiss kursēs nocentra – pulksten 12.45. Ņemtsvērā arī Tetelē dzīvojošo lūgumsnodrošināt autobusu uz centruap pulksten 15, un arī šis ierosinājumstiks izpildīts. Savukārt no1. oktobra 9. maršrutā tiks slēgtsreiss Āne–Centrs pulksten 15.09no Ānes, bet tā vietā pulksten 15.04no Ānes tiks atklāts jauns reissĀne–Tetele–Centrs. No Tetelesautobuss izbrauks pulksten 15.09.Bet 9. maršrutā visi reisi, kas noslēdzasautobusu pieturā «9. veikals»,no 1. oktobra tiks pagarināti līdzautobusu pieturai «Baložu kapi».«Šādas izmaiņas nepieciešamas,lai atvieglotu apgriešanās manevrumaršruta autobusiem, kas īpašiaktuāli ir ziemas sezonā,» skaidroJAP satiksmes organizācijasinženieris.Izvērtējot pasažieru plūsmu,JAP veiktie grozījumi paredz, ka 1.maršruta autobuss no 1. oktobraturpmāk vairs neiebrauks Vārpā.«Pasažieriem jāņem vērā, ka līdzar plānotajām izmaiņām atsevišķuautobusu izbraukšanas laiksatšķirsies par dažām minūtēm,»rezumē G.Dūmiņš.Jāuzsver gan, ka JAP izstrādātiegrozījumi pašlaik tiek izskatītiJelgavas pilsētas domē. Ja tosatbalstīs, izmaiņas stāsies spēkāno 1. oktobra. Jaunais pilsētasautobusu kustības saraksts tikspublicēts JAP mājas lapā www.jap.lv un izvietots autobusu pieturās.Pēc pieprasījuma pilsētas iedzīvotājiem,kuriem nav pieejamsinternets, interesējošo maršrutuizdrukas iespējams saņemt pa pastu.Lai iegūtu autobusu sarakstu,jāpiezvana JAP Pārvadājumu daļaipa tālruni 63045937, jānosaucprecīza adrese un maršruti, kuruizdrukas vēlas iegūt.Atvērto durvju dienaNakts patversmē• Sintija ČepanoneLai nevienam vairs nebūtujautājumu par to,kas ir Nakts patversme,kādi tur ir apstākļi unkādos gadījumos tur varmeklēt naktsmājas, Jelgavaspašvaldības Naktspatversme 29. septembrīpirmo reizi savos 13 pastāvēšanasgados visusinteresentus ielūdz uzAtvērto durvju dienu.«Ikdienā ļoti bieži mums nākasnoteikumiem. «Parādīsim, kā taddzīvē tas viss izskatās, un atbildēsimuz ikvienu jautājumu,» tā A.Āns,piebilstot, ka īpaši tiek gaidīti arīpastāvīgie un potenciālie Nakts patversmesatbalstītāji. Viņš stāsta, kavairākas organizācijas izrādījušasvēlmi sniegt atbalstu, un Atvērtodurvju diena, viņaprāt, būs lieliskaiespēja pārliecināties, kur saziedotāslietas nonāks. «Ja ir nepieciešamība,klientus cenšamies nodrošināt arapģērbu, taču pašlaik ļoti aktuālaproblēma ir apavi. Ceram uz atbalstītājuatsaucību,» saka iestādesdirektors.atbildēt uz dažādiem ar Naktspatversmes ikdienu saistītiem jautājumiem.Turklāt jautātāji ir netikai mūsu potenciālie klienti, betarī dažādas labdarības organizācijasun iedzīvotāji, kuri par Naktspatversmi grib uzzināt ko vairāk.Lai ikvienam dotu iespēju iepazītiesar mūsu darbu, nolēmām rīkotAtvērto durvju dienu,» tā iestādesdirektors Artis Āns, piebilstot, kavisiem apmeklētājiem iestāde būsatvērta 29. septembrī no pulksten13 līdz 16.Tās laikā interesenti tiks iepazīstinātiar patversmes personālu,telpām, darbu un iekšējās kārtībasNakts patversme šajā dienā būsatvērta no pulksten 13 līdz 16, un,kā norāda A.Āns, šajā laikā iestādivar apmeklēt ikviens, iepriekšnepiesakoties, taču, ja kādam irpapildu jautājumi, var zvanīt patālruni 63082446.Jāpiebilst, ka pašlaik vidēji naktīiestādē uzturas 15 klientu. «SeptembrisNakts patversmē parastiir «tukšākais» laiks visā gadā. Tovarbūt var izskaidrot ar to, kalaukos ir ražas novākšanas laiksun mūsu klienti atraduši pagaidudarbu. Taču oktobrī, novembrījau atkal sagaidām klientu skaitakāpumu.»Baseins atsāk darbu• Ilze Knusle-JankevicaPēc remonta darbu atsācisLLU Sporta namapeldbaseins, kurā ierīkotajauna ūdens novadīšanasun sildīšanassistēma, kā arī uzstādītijauni peldēšanas celiņi.Baseinu var apmeklētseptiņas dienas nedēļā.LLU Sporta nama pārstāvis Gintsinvalīdiem vienreizējās biļetes cenair divi lati. Ja vienreizējo biļeti pērkģimene, pieaugušajam tā maksāstrīs latus, bet bērnam līdz 14 gaduvecumam – latu. Bērns invalīds (līdz14 gadiem) baseinu var apmeklētbez maksas, bet tie, kas ar peldēšanuvēlas nodarboties regulāri, par25 latiem var iegādāties abonementudeviņām reizēm. Ir iespējams arīizīrēt peldceliņu.Peldbaseinā tiek piedāvāta netikai individuālā peldēšana, betRomulis informē, ka baseins atvērtspirmdienās, otrdienās, piektdienāsun sestdienās no pulksten 8 līdz21, trešdienās un ceturtdienās – nopulksten 7.30 līdz 21, svētdienās– no 10 līdz 17. Pēdējais seanss irstundu pirms darba laika beigām.Vienreizējās biļetes cena ir 3,50lati, bet darba dienās līdz pulksten13 – par 50 santīmiem lētāk. Bērniem,studentiem, pensionāriem unarī ūdens aerobika. Nodarbībasvada trenere Inta Ozola (tālrunis26248245). Savukārt bērniempeldēt māca divas treneres – AnželikaPaegle (tālrunis 26160865) unAstra Ozoliņa (tālrunis 29562577),kuras strādā gan individuāli, ganar grupām. LLU Sporta namāpapildus var apmeklēt trenažieruzāli, aerobikas un jogas nodarbībasun pilates.Nobalso 63,67 procentiVairums uzrunāto vēlētāju pilsētā atzina,ka no jaunās valdības būtiskusuzlabojumus negaida, jo pirmsvēlēšanusolījumiem netic un apzināsreālo situāciju. Foto: Ivars Veiliņš• Sintija ČepanoneKaut arī Jelgavā 11. Saeimasvēlēšanās vēlētājuaktivitāte bija augstākanekā vidēji valstī – 63,67procenti –, Jelgavas pilsētasVēlēšanu komisijaspriekšsēdētājs Jānis Dēvicsnorāda, ka, salīdzinotar iepriekšējām Saeimasvēlēšanām, mūsupilsētā nobalsojuši parapmēram trim procentiemmazāk.«Ja vēl rīta pusē vēlētāju aktivitāteVēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.Jelgavā nobalsoja 25 836 vēlētājijeb 63,67 procenti, savukārt Latvijākopumā – 903 470 jeb 60,55 procentino visiem balsstiesīgajiem.Vēlēšanu dienā uzrunātie jelgavnieki«Jelgavas Vēstnesim» pauda,ka, izvēloties, par ko balsot, galvenaispriekšnoteikums bija «reālisolījumi» un «piezemētas vērtības».«Nobalsojām par to partiju, kas nesoladebesmannu, bet reāli raugāsuz situāciju. Tagad atliek cerēt, kakaut kas pēc vēlēšanām mainīsies– jā, varbūt ne pirmajā gadā, betvismaz tuvākajā nākotnē,» savuizvēli pamato Mirdza un Majorsbija identiska tai, kāda tajā pašālaikā fiksēta 10. Saeimas vēlēšanās,tad dienas gaitā tā pakāpeniskisamazinājās,» stāsta J.Dēvics, ganpiebilstot, ka ļoti daudzi izmantojaiespēju nobalsot pēc pulksten 20.«Visi iecirkņi mūsu pilsētā tikaslēgti pulksten 20, izņemot 189.iecirkni 3. pamatskolā, kas strādājadivas stundas ilgāk. Un šajā laikānobalsot ieradās 525 vēlētāji – tas irļoti daudz,» vērtē Jelgavas pilsētasKaklautiņi.Saeimas ārkārtas vēlēšanāsJelgavā visvairāk balsots par «Saskaņascentru» (SC) (7475 balsisjeb 28,99 procenti), Zatlera reformupartiju (5124 jeb 19,87 procenti),«Vienotību» (4560 jeb 17,69 procenti),apvienību «Visu Latvijai!»– «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK(3710 jeb 14,39 procenti) un Zaļo unzemnieku savienību (3211 jeb 12,45procenti). Saskaņā ar pašreizējiemPiedāvā atbalsta personāla konsultācijas• Ritma Gaidamoviča Izglītības pārvaldes 303. kabinetāun atsevišķās skolās un pirmsskolasizglītības iestādēs. Speciālisti konsultēgan pa tālruni, gan norādītajospieņemšanas laikos, tiesa, iepriekšgan jāpiesakās pie katra speciālistapa tālruni, lai neveidotos rindas. Betpar dažādiem atbalsta pasākumiemAr Eiropas Sociālā fondaatbalstu Jelgavā izveidotsIekļaujošās izglītībasatbalsta centrs, kas turpmāknodrošinās iespējuskolēniem un vecākiemsaņemt bezmaksas atbalstapersonāla konsultācijas.Centrā vecākiun bērni var saņemtbezmaksas psihologa,logopēda un speciālāpedagoga konsultācijas.Jelgava ir viena no astoņāmLatvijas pilsētām, kur izveidots šādscentrs. «Iepriekšējos gados iespējuvecākiem un bērniem saņemt atbalstapersonāla palīdzību nodrošinājaJelgavas Izglītības pārvalde, tačutagad to dara projektā izveidotaiscentrs. Mūsu funkcijās ietilpstspeciālistu konsultāciju nodrošināšanagan skolēniem un vecākiem,gan pedagogiem. Centrs pilda arīpedagoģiski medicīniskās komisijasfunkcijas,» skaidro centra vadītājaAnita Stāvause. Turklāt līdz ar centraizveidi visi pakalpojumi pieejamine tikai Jelgavas, bet arī Zemgalesreģiona iedzīvotājiem. Īpašu uzmanībucentrs vērsīs uz vecāku un cituieinteresēto pušu, kas saistītas arizglītojamajiem, kam ir funkcionālitraucējumi, konsultēšanu, lai varētunodrošināt šiem bērniem atbilstošuizglītības procesu.Centrā var saņemt bezmaksaspsihologa, speciālā pedagoga un logopēdakonsultācijas. Jāpiebilst, kaatbalsta personāls nav domāts tikaiskolas vecuma bērniem – speciālistikonsultē arī pirmsskolas izglītībasiestāžu audzēkņus un viņu vecākus.Konsultācijas tiek organizētasrezultātiem valdībā nav iekļuvis jelgavnieksValentīns Grigorjevs, kuršpēc ievēlēšanas 10. Saeimā atstājadarbu Jelgavas domē – viņa vietāpar deputātu kļuva SC pārstāvisAnatolijs Ļitvinovs. Taujāts, vaiizmantos iespēju atkal kļūt par Jelgavasdomes deputātu, V.Grigorjevspauda izbrīnu par šādu iespēju. «Vaitad likumiski es to drīkstu darīt?!»tā viņš, pēc tam gan atzīstot: «Jatiešām es drīkstētu atkal kļūt pardomes deputātu, to ar prieku darītu!Politiku pamest es negribu,turklāt, pēc manā rīcībā esošās informācijas,Jelgavā mani personīgierezultāti šajās Saeimas vēlēšanāsir labi,» tā V.Grigorjevs. Taujāts,kā viņš vērtē kolēģa A.Ļitvinovalīdzšinējo darbu domē, viņš viennosaka, ka tam īpaši nav sekojislīdzi: «Neesmu dzirdējis, ka viņšstrādātu. Jā, droši vien jau balso kāopozicionārs, taču īpašu iniciatīvu,cik zinu, izrādījis nav.»Jāpiebilst, ka oficiālie 11. Saeimasvēlēšanu rezultāti tiks paziņotine vēlāk kā trīs nedēļu laikāpēc vēlēšanām.bērniem ar speciālām vajadzībāmvar interesēties arī pie abām centravadītājām – A.Stāvauses un LilijasStepanovas. Konsultācijas ir bezmaksas.Iekļaujošās izglītības atbalstacentrs darbojas kā Izglītības pārvaldesstruktūrvienība.Iekļaujošās izglītības atbalsta centra speciālistu konsultāciju grafiksJelgavas Izglītības pārvaldē Svētes ielā 22, 303. kabinetā, tālrunis 63012487Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena16 – 19 8 – 12 9.30 – 12 8 – 12 8 – 1214 – 17Psihologs Centra Psihologs Centra Centravadītāja vadītāja vadītājaRegīna Lilija Aiga Anita AnitaBaltušīte Stepanova Jankevica Stāvause Stāvause(tālr.29724427) (tālr.26806139) (tālr.26314559) (tālr.26135016) (tālr.26135016)Speciālais Logopēds Sekretāre Centra vadītājapedagogsAnna Bella Bērziņa Kristīne Kizāne Lilija StepanovaBrigmane-Briģe (tālr.29905903) (tālr.2959755) (tālr.26806139)(tālr.26735289)Jelgavas izglītības iestādēsPirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena9 – 15.30 13.30 – 16.30 (mēneša pēdējā) 13 – 17 12 – 1514 – 18Psihologs Speciālais Psihologs Speciālais Centrapedagogs pedagogs vadītājaRegīna Anna Aiga Anna LilijaBaltušīte Brigmane-Briģe Jankevica Brigmane-Briģe Stepanova(Jelgavas (Jelgavas (tālr.26314559) (Jelgavas (Jelgavas5. vidusskolā) Speciālajā Logopēds Speciālajā Izglītībaspamatskolā) (tālr.29905903) pamatskolā) pārvaldē)(tālr.63025363, (tālr.63028818, (Jelgavas (tālr.63028818, (tālr.63012463,29724427) 26735289) pirmsskolas 26735289) 26806139)izglītības iestādē«Kamolītis»)Centra vadītāja Centra vadītāja Centra vadītāja9 – 12 9 – 12 9 – 12Anita Stāvause Anita Stāvause Anita Stāvause(Jelgavas (Jelgavas (Jelgavas1. speciālajā 1. speciālajā 1. speciālajāinternātpamatskolā) internātpamatskolā) internātpamatskolā)(tālr.63021014, (tālr.63021014, (tālr.63021014,26135016) 26135016) 26135016)Īsi• Pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība»iedzīvotājus līdz 15.oktobrim aicina iesaistīties aptaujā,lai noskaidrotu optimālāko vietu neregulētasgājēju pārejas izveidei Garozasielā pie Cukurfabrikas stacijas.«Pilsētsaimniecības» speciālisti ir novērtējušiiespējas izveidot neregulētu gājējupāreju vietas, kuras ir visatbilstošākāsno satiksmes drošības viedokļa, kā arīizvērtējot reālo gājēju plūsmu. «Lūdzamiedzīvotājus izteikt savu viedokli pariespējamo gājēju pārejas vietu,» teiktsaicinājumā. Savu viedokli balsojot varpaust «Pilsētsaimniecības» mājas lapāwww.pilsetsaimnieciba.lv, kur ir iespējavizuāli apskatīt divus no piedāvātajiemvariantiem. Taču iedzīvotāji var balsot arīpar to, ka gājēju pāreja tur vispār navnepieciešama, vai piedāvāt citu vietu.Apraksts par citu piedāvāto vietu jāsūtauz e-pasta adresi: pilsetsaimnieciba@pilsetsaimnieciba.jelgava.lv.• Paaudžu dienas centrā «Sadraudzība»Jelgavas Pensionāru biedrībasadarbībā ar Jelgavas Speciālās pamatskolasaudzēkņiem izveidojusi tradicionālorudens ražas izstādi «Rudentiņš– bagāts vīrs». Tā apskatāma šodienun rīt, 22. un 23. septembrī. Izstādesnoslēgumā skolēni būs sarūpējuši arīkoncertu, un uz to, tāpat kā uz izstādi,aicināts ikviens interesents. Koncertsnotiks piektdien, 23. septembrī, pulksten14 «Sadraudzības» telpās Dobelesielā 62a.• Rīt, 23. septembrī, Driksas ielasgājēju posmā notiks Hercoga Jēkabatirdziņš. Arī šoreiz lauku labumuspiedāvās saimnieki un amatnieki nodažādām Latvijas vietām. Tiesa, ņemotvērā pircēju pieplūdumu, organizatorinolēmuši, ka tirgošanās Driksas ielāturpmāk sāksies stundu agrāk, līdz arto arī stundu ātrāk beigsies. Tas nozīmē,ka jelgavnieki tirdziņā gaidīti nopulksten 14 līdz 19.• Šonedēļ noticis kārtējais videsmonitorings par vides pieejamībuvairākās pilsētas iestādēs. Rezumējotsertificētais vides pieejamības ekspertsKārlis Rūba atzīst: «Situācija ar gadiemuzlabojas, un tas priecē. Taču, neskatotiesuz to, joprojām ir sastopami tāsaucamie «ķeksīši» – it kā ir uzbrauktuve,taču invalīds viens pa to nevar pārvietoties.»Tāda situācija izveidojusies,piemēram, pie «Lāču» veikala Māteraielā. «Iepriekš šeit atradās banka, kas nebijaieinteresēta situāciju risināt – bankānevarēja iekļūt cilvēki ratiņkrēslā. Jaunaisveikals tomēr ir pievērsis tam uzmanību– izveidota uzbrauktuve, uzlikta marga,kur pieturēties. Tiesa, viens pa to nevaruzbraukt, vajag palīgus,» stāsta K.Rūba.Speciālisti apmeklējuši arī jauno promenādiun secina, ka, izbūvējot to, ņemtivērā būtiskākie nosacījumi, tomēr ir vēldažas nepilnības, piemēram, kāpnēm,kas ved no taciņas lejā uz pludmali,nav margu. Un tas problēmas sagādāne tikai cilvēkiem ar funkcionālajiemtraucējumiem – ziemā, kad kāpnes būsslidenas, šeit var pakrist jebkurš.• Galvaspilsētā aizvadītas trešāsriepu montāžas sacensības, kurāsspēkiem ar profesionāļiem un topošajiemautomehāniķiem mērojās arīJelgavas Amatniecības vidusskolas 4.kursa audzēkņi Gunārs Černovs unArtūrs Avdevičs un SIA «Anru auto»automehāniķi. Gunārs un Artūrs riepasnomainīja 13,42 minūtēs – gandrīz trīsreizes lēnāk nekā uzvarētāji rīdzinieki«Auto motīvs» mehāniķi, kas riepasnomainīja 5,36 minūtēs. Bet Jelgavasservisa «Anru auto» mehāniķi sacensībāsieguva 5. vietu, autoriepas nomainot6,54 minūtēs.Ritma GaidamovičaJelgavas Mākslas skola uzņemjaunus dalībniekus šādāsinterešu izglītības programmās:Figurālā kompozīcija – bērniem no 10gadu vecuma. Pasniedzējas Maritas Landaumeistarklases.Nodarbību sākums – piektdienās plkst.15.Fotogrāfija un datorgrafika – audzēkņiemno 16 gadu vecuma. Pasniedzējs MārisGrīnbergs.Nodarbību sākums – pirmdienās plkst.16vai otrdienās plkst.19.


4www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvtēmaCeturtdiena, 2011. gada 22. septembrisStereotips, ka Jelgavā nav ko redzēt, ir sašūpots• Ilze Knusle-Jankevicaieejas biļetes, iespējams, arī pusdienas. Zinot,ka ārzemju tūristi labprāt iziet no savāmviesnīcām un ceļo pa Latviju individuāli,piemēram, paņem karti un brauc uz Minhauzenamuzeju Duntē, arī JRTC izstrādājissavu piedāvājumu.Aktīvā tūrisma sezona noslēgusies,un, lai gan statistikas dativēl tiek apkopoti un pēc tamnozares speciālisti tos analizēs,galvenās tendences ir jaušamas.«Latvijā kopumā un arī Jelgavāpieaudzis Krievijas tūristu skaits– tas nozīmē, ka vairāk jāstrādāarī uz šo mērķauditoriju. Otralieta, kas iezīmējas, – arvienpopulārāki kļūst vienas dienasbraucieni, tāpēc arī rudens/ziemas sezonas jaunums būspiedāvājums tiem, kas uz dienuierodas Jelgavā ar sabiedriskotransportu un vakarā dodasprom,» tā Jelgavas reģionālāTūrisma centra (JRTC) vadītājaAnda Iljina.Pēc provizoriskajiem datiem, aizvadītajāsezonā Jelgavā visvairāk tūristu bijis no Vācijas,Igaunijas, Krievijas, Francijas un Lietuvas,bet tieši krievu tūristu pieplūdumsir jauna tendence. «Kad Jūrmalā notikamūzikas festivāls «Jaunais vilnis», daļatā apmeklētāju, kas bija ieradušies agrāk,viesojās arī Jelgavā, Svētās Trīsvienībasbaznīcas tornī,» stāsta A.Iljina, piebilstot,ka tūristu interese par Jelgavu arī ir tāda«viendienīga»: viņi vēlas te atbraukt,izstaigāt pilsētu, apskatīt ievērojamākosobjektus un vakarā doties prom.Pirmais maršruts kājāmgājējiemReaģējot uz pieprasījumu un aktuālajāmtendencēm nozarē, rudens/ziemas sezonāviens no jaunumiem būs ceļvedis vienasdienas ekskursijai pa pilsētu. «Pirmais ceļvedisbūs domāts tiem, kas Jelgavā ierodasar vilcienu un dodas pa Akadēmijas ieluvirzienā uz pili. Šajā maršrutā ir iekļautisvarīgākie apskates objekti – muzejs, vairākasbaznīcas, tornis, pils, promenāde,»tā JRTC vadītāja, piebilstot, ka nākotnēplānots izdot ceļvežus arī par citiem maršrutiem,tādējādi aptverot visu pilsētu. JRTCTūrisma informācijas nodaļas vadītāja VitaKindereviča stāsta, ka,gatavojot pirmo maršrutu,centra darbinieki pašito izgājuši, piesaistīta arīstažiere – ekotūrismaun ekofilosofijas pamatuskolotāja Gunta Beperščaiteno Valsts Priekuļulauksaimniecības tehnikuma,kura JRTC stažējāsES projekta gaitā.«Stažieres ieteikums bijaiekļaut bukletā īsu informācijuarī par citāmēkām, kas atrodas uz šīs ielas, ne tikaizināmākajām, jo tās ir gana skaistas uncilvēkam ir interesanti uzzināt to vēsturi.Viņas uzmanību piesaistīja, piemēram,Latvijas Lauksaimniecības universitātesLauku inženieru fakultāte un Akadēmijasielas 28. nams, kurā dzimis izcilais Latvijasšķēpmetējs Jānis Lūsis,» tā V.Kindereviča,norādot, ka šis ieteikums ticis ņemts vērā.Vienas dienas ekskursijas kļūst arvienpopulārākas visā valstī, bet Jelgavas plussun mīnuss reizē ir tās tuvums Rīgai. «Tagadpopulāri ir vienas dienas braucieni, bettūrisma firmu pārstāvji norāda, ka Jelgavanav izdevīgs galamērķis. Piemēram, vienaipersonai izmaksu ziņā brauciens uz Jelgavuun Gaiziņkalnu ir vienāds, un šādā situācijācilvēks izvēlas to maršrutu, kur nevar aizbrauktar sabiedrisko transportu,» stāstaV.Kindereviča, paskaidrojot, ka izmaksas iradekvātas, jo cenā tiek iekļauta autobusaīre, maksa par degvielu, gida pakalpojumi,Šogad no janvāra līdzaugustam JelgavasTūrisma informācijascentrs saņēmis 982tūrisma informācijaspieprasījumus – ganpa telefonu, gan pae-pastu, gan klātienē.Apmeklētāju skaits muzejosUzrunā jau stacijāVienas dienas piedāvājums tapis sadarbībāar Rīgas Tūrisma attīstības biedrību,kas materiālus par Jelgavu izplata Tūrismainformācijas centros. Vēl tie pieejami Rīgasdzelzceļa stacijā, bet nākotnē plānots izveidotsadarbību arī ar viesnīcām. Sarunasnotiek arī ar kompāniju «Tallink».JRTC apzinās, ka potenciālie tūristi jāuzrunāvēl uzstājīgāk. Tieši tāpēc JRTC no25. līdz 27. septembrim piedalīsies Tūrismaattīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajātūrisma kontaktu biržā Rīgā «Baltic Connecting»,kurā ieradīsies tūroperatori noEiropas un Āzijas, tostarp Krievijas. «Mūsugalvenais mērķis ir popularizēt SvētāsTrīsvienības baznīcas torni kā tūrismaobjektu un «palaist» apritē ārzemēs. Jā,Jelgavas pils, protams, ir unikāls tūrismaobjekts, bet retais atbrauks uz Jelgavu,tikai lai apskatītu pili. Papildinot to vēl arcitiem objektiem, mūsu pilsēta kļūs aizvienpievilcīgāka tūristiem,» spriež A.Iljina.Tāpat īpaša uzmanība tiks pievērstatam, lai tūrisma apritē iekļautu restaurētoĀdolfa Alunāna muzeju, kura interaktīvāsekspozīcijas kļūst arvien pieprasītākas.«Nesen Alunāna muzejā un tornī viesojāspārstāvji no Norvēģijas un Zviedrijas. Viņiatzinīgi novērtēja abus šos objektus un bijapārsteigti, ka par tik mazu summu izdeviesizdarīt to, kas tornī paveikts. Tāpat viņi brīnījās,ka šis objekts pabeigts tik īsā laikā,» tāV.Kindereviča, piebilstot, ka viesi ļoti pozitīvinovērtējuši to, ka šajos objektos apvienotsizziņas moments un atraktivitāte – katrsapmeklētājs var veltīt tik daudz laika, cikvēlas: vai nu pētīt eksponātus un iepazītiesar pieejamo informāciju, vai spēlēt spēles,skatīties videorullīšus.Muzejs Augusts Jūlijs Jūnijs Maijs2011. 2010. 2011. 2010. 2011. 2010. 2011. 2010.Svētās Trīsvienības 3909 – 3985 – 2889 – 7074 –baznīcas tornisHercogu kapenes 534 640 604 695 810 607 1047 647Ģederta Eliasa Jelgavas 1519 383 504 747 475 282 6080 4161Vēstures un mākslas muzejsĀdolfa Alunāna muzejs 129 – 30 – 244 – 2028 –Dzelzceļa muzejs 57 74 42 48 41 72 1833 934Jelgavas pils muzejs 601 325 97 573 357 327 5106 3955Avots: Jelgavas reģionālais Tūrisma centrsIzstādes – iedarbīgs veidsJau šogad JRTC kā vienu no saviempamatuzdevumiem izvirzījapilsētas popularizēšanudažādās tūrismaizstādēs, tostarp Lietuvāun Igaunijā. «Dalība izstādēsir ļoti svarīga, jotā mēs varam ne tikaiizplatīt informāciju parsevi, bet patiešām pārliecinātbraukt pie mums,»norāda JRTC vadītāja,piebilstot, ka primāri apgūstamāteritorija, protams,ir Baltijas valstis,bet iespēju robežās jāstrādā arī plašāk. Tākā dalība izstādēs ir samērā dārga, JRTCstartēs TAVA rīkotajā konkursā par struktūrfondulīdzekļu piesaisti dalībai tūrismaizstādēs 2012. gadā. Par vietu TAVA stendāsacentīsies 12 pašvaldības, tostarp JRTC,kurš šoreiz, lai apvienotu spēkus, nevis liekikonkurētu, startēs konkursā kopā ar citāmZemgales pašvaldībām – Tērveti, Bausku,Dobeli. Uzvarētājam būs iespēja laika posmāno janvāra līdz martam piedalīties vairākāstūrisma izstādēs pēc pašu vēlēšanās – Viļņā(Lietuvā), Tallinā (Igaunijā), Helsinkos (Somijā),Gēteborgā (Zviedrijā), Maskavā (Krievijā),Berlīnē (Vācijā). «Mēs savā konkursapieteikumā norādījām, ka vēlētos piedalītiesčetrās izstādēs – Baltijas valstīs, Krievijā unVācijā, jo tas palīdzētu izvērst sadarbību ar«Tallink»,» tā A.Iljina, piebilstot, ka šosezoniezīmējusies tendence, ka pilsētas viesi, kuriieradušies uz kādu pasākumu, piemēram,Ledus, Smilšu vai Metāla skulptūru festivālu,apskata vēl kaut ko. Viņasprāt, tie irpirmie JRTC darba augļi – stereotips, kaJelgavā nav ko redzēt, ir sakustināts.Jāsāk ar lokālpatriotismuTūrisma centra speciālisti atzīst – laiarī viesiem te patiktu, vispirms pašiemjelgavniekiem jāmīl sava pilsēta, jāgrib tevest savus viesus, jāzina, kas ir jauns, kasnotiek. «Jaunos tūrisma produktus prezentējamarī pilsētniekiem, jo ir jāstiprinalokālpatriotisma jūtas – tikai tad, kad vietējiepaši leposies ar savu pilsētu un uzskatīs,ka te ir ko redzēt un darīt, Jelgavu iemīlēsarī tūristi,» uzskata V.Kindereviča. Viensno pasākumiem, lai palīdzētu atklāt pilsētutās iedzīvotājiem, bija gidu kursu beidzējuekskursijas pa pašu izveidotajiem maršrutiem,un iedzīvotāju atsaucība bijusi tiešāmliela. Tāpēc arī Pasaules tūrisma dienā, 27.septembrī, atkal tiks rīkota ekskursija – šoreizuz palienes pļavām. Sīkāka informācija– Tūrisma dienas programmā. Pēc JRTCrīcībā esošās informācijas, vispopulārākieekskursiju maršruti gida pavadībā bijušipa vēsturiskajiem pilsētas objektiem, sakrālajāmceltnēm, kā arī dažādi citi maršrutiatkarībā no grupas interesēm.Gidu mācības bija pirmie JRTC organizētiekursi, kuri, pēc A.Iljinas domām, ir seviattaisnojuši, tāpēc arī nākamgad tas tiksturpināts. «Sadarbībā ar Zemgales reģionaKompetenču attīstības centru plānojamrīkot mācības tūrisma pakalpojumu sniedzējiempar klientu apkalpošanu. Šo kursumērķauditorija ir viesu nami, viesnīcas, ēdināšanasuzņēmumi un citu pakalpojumusniedzēji,» tā JRTC direktore, norādot, kauzņēmēji ir apstiprinājuši, ka šāds lekcijucikls tiešām būtu nepieciešams.JRTC ir vēl kāda ideja, kā veicināt lokālpatriotismu,– centram ir iecere organizētekskursijas pa Jelgavu autobusā, kurā parpilsētu stāsta gids. «To gan iestādes, ganuzņēmumi, gan citi interesenti varētu piedāvātkā prezentācijas braucienu saviemviesiem,» norāda A.Iljina.Jāattīsta industriālais tūrismsLai gan pa vasaru nav izdevies pārākiekustināt industriālo tūrismu, jo aktīviatsaucies ir tikai viens uzņēmums – mašīnbūveskompānija «Amo Plant» –, JRTC uzskata,ka tā ir joma, kas jāattīsta, jo tādējādivienlaikus var ne tikai piesaistīt tūristus,bet arī popularizēt Jelgavu kā rūpniecībaspilsētu un pašu uzņēmumu. Sarunas jaunotikušas ar vairākiem uzņēmumiem, piemēram,«Larelini», «Latvijas keramika»,«Jelgavas tipogrāfija». «Tomēr ikvienamuzņēmumam, kurš ir gatavs atvērt savasdurvis apmeklētājiem, ir jāpiedomā pietā, kas un kā tiks rādīts, lai viesiem būtuiespēja arī pašiem padarboties, iesaistītieskādā no ražošanas procesiem,» tā A.Iljina.Viņa piebilst, ka tas arī ir lielākais Jelgavastrūkums – objektu, ko rādīt, pilsētā irpietiekami daudz, bet jāpilnveido pakalpojums,lai tūrists, ar to iepazīstoties, justosgaidīts, viņam būtu interesanti un tiktunodrošināts arī komforts – vajadzības gadījumāvieta, kur apsēsties, tualetes.Atzīmēs Tūrisma dienuPasaules tūrisma diena, kas tiek atzīmēta27. septembrī, kalpos kā atskaitespunkts – JRTC publiskā konferencēstāstīs par aizvadīto sezonu, plusiem unmīnusiem, ieskicēs nozares tendencesLatvijā un Jelgavā. Konference notiks27. septembrī pulksten 14 Svētās Trīsvienībasbaznīcas torņa Konferenču zālē(7. stāvā). No pulksten 16 līdz 19 turpattiks demonstrētas filmiņas un tūrismavideoprezentācijas gan par Jelgavu, gancitām pašvaldībām un ikviens interesentsbez maksas varēs noskatīties, piemēram,videofilmiņu par Jelgavas vecpilsētu.Šajā dienā paredzētas arī citas aktivitātes– ekskursija uz Lielupes palienes pļavām,savvaļas zirgu vērošana un tējas dzeršana,kolektīva nūjošana. Tāpat, ieskicējotziemas sezonu, varēs iepazīties ar pilsētassporta centru piedāvātājām iespējām unnodarbībām.Foto: LETAŠogad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija par labāko restaurēto ēkuatzina Svētās Trīsvienības baznīcas torni – to apliecina pašvaldībai piešķirtā Kultūrasmantojuma gada balva nominācijā «Labākais saimnieks», kura pasniegta Jelgavasmēram Andrim Rāviņam. Jelgavas reģionālā Tūrisma centra vadītāja Anda Iljinanorāda, ka balvu «Marmora ķieģelis» plānots izmantot kā eksponātu.27%JelgavniekiJelgavas reģionālaisTūrisma centrs parvienu no saviempamatuzdevumiemizvirzījis Jelgavas tēlapopularizēšanu unstereotipa, ka mūsupilsētā nav ko redzēt,laušanu. Tūrismaizstādes ir tikaiviena no iespējāmsevi parādīt. PērnTūrisma centrs piedalījāsstarptautiskajāizstādē «Balttour»Rīgā un izstādēsLietuvā un Igaunijā,bet nākamgad gribētuaizbraukt arī uzKrieviju un Vāciju, joarvien vairāk šo valstutūristu apmeklēJelgavu.Foto: IvarsVeiliņšPirmajā pusgadā JelgavasTūrisma informācijas centrāinformāciju pieprasījuši:30%Latvijasiedzīvotāji43%ĀrzemniekiPēdējā laikā Latvijā arvien iecienītākaskļūst vienas dienas ekskursijas. Reaģējotuz pieprasījumu, Jelgavas reģionālaisTūrisma centrs izveidojis pirmobukletu – ceļvedi kājāmgājējiem.Pasaules tūrisma dienas programma 27. septembrī10 – 13 – Atvērto durvju diena fitnesa klubā «Fitland»(Dobeles šosejā 7)14 –15 – konference par aizvadīto tūrisma sezonuJelgavā un Latvijā (Sv.Trīsvienības baznīcas tornī)16 – 19 – tūrisma videofilmu prezentācija (Sv.Trīsvienībasbaznīcas torņa Konferenču zālē, 7. stāvā)16 – ekskursija uz Pils salas palienes pļavām (pulcēšanāsstāvlaukumā aiz pils; iepriekš nav jāpiesakās)16 – 20 – Atvērto durvju diena Tenisa centrā (Lietuvasšosejā 68a)17 – 18 – iepazīsti Zemgales Olimpisko centru!(Kronvalda ielā 24)18 – 19 – informatīva ekskursija sporta kompleksā«Zemgale» (Rīgas ielā 11)


www.jelgavasvestnesis.lvCeturtdiena, 2011. gada 22. septembris sports www.jelgavasvestnesis.lv 5Var pieteikties SSC kausamOktobrī startēs Sporta servisa centrakausa izcīņa basketbolā. Interesenti komandasdalībai turnīrā var pieteikt līdz 3.oktobrim. To var izdarīt, zvanot uz Sportaservisa centru (tālrunis 63027504) vaiValdim Ilmeram (tālrunis 29269718).Sacensības notiks no oktobra līdz decembrim.Dalības maksa komandai ir 90lati. Komandas sastāvā drīkst pieteikt nevairāk kā divus LBL 1. divīzijas spēlētājusar attiecīgā kluba rakstisku piekrišanu.Uz pirmo spēli komandai jāiesniedzvārdisks pieteikums, kuru nedrīkstmainīt visu turnīra laiku. Ar sacensībunolikumu var iepazīties interneta mājaslapā: www.sports.jelgava.lv. Pērn Sportaservisa centra kausā basketbolā uzvarējakomanda «Doks».Panākumi airēšanāun vieglatlētikāJelgavas domē sveikti augusta veiksmīgākiesportisti – šoreiz panākumi kanoe airētājiemun vieglatlētiem. Sporta laureāti šoreiz divi– kanoistu duets Gatis Pranks un AntonsKnesis, kuri pasaules čempionātā Ungārijā200 m izcīnīja 7. vietu. Viņi nākamgad Eiropasčempionātā vēl mēģinās kvalificētiesolimpiskajām spēlēm 1000 metros. ParLatvijas čempioniem kļuvuši invalīdu sportaun rehabilitācijas kluba «Cerība» pārstāvjiEdgars Bergs (lode un disks), Ingrīda Priede(disks), Inguss Pēterfelds(tāllēkšana)un BJSS vieglatlētiJeļizaveta Osovija unRitvars Dombrovskis– abi junioru grupā.«Volejbolā mani ievilka tētis»• Ilze Knusle-JankevicaGribētu būt dietoloģe«Otrajā klasē sāku trenētiesbasketbolā, bet laika gaitāpārgāju uz volejbolu. Domāju,ka tas bija likumsakarīgi, jomans tētis ir vīriešu komandas«Ozolnieki/Poliurs» otrais treneris,arī brālis studē Amerikāun koledžā spēlē volejbolu.Manuprāt, ar volejbolu ir vieglākkaut kur izsisties un dabūtsportista stipendiju ārzemēsnekā ar basketbolu,» uzskataJelgavas Valsts ģimnāzijas 12.klases skolniece Jana Bērziņa,kura pērn sieviešu volejbolakomandas «Jelgava/LU» sastāvākļuva par Latvijas čempioni unarī šogad mēģinās izcīnīt sevvietu komandas sastāvā.Šajā nedēļas nogalē sieviešu volejbolakomanda «Jelgava/LU» aizvadīs pirmssezonaspārbaudes turnīru Pērnavā, Igaunijā.«Uz Pērnavu brauks 12 meitenes, betkomandā kopumā ir 16 cilvēki,» skaidrokomandas treneris Jānis Leitis, piebilstot,ka līdz Igaunijas braucienam komandassastāvam vajadzētu būt nokomplektētam.«Pie mums trenēties nāk gan MurjāņuSporta skolas, gan Rīgas Volejbola skolasabsolventes, tāpēc par spēlētāju trūkumusūdzēties nevar. Atliek tikai izraudzītieslabākās,» tā treneris.Arī šogad uz vietu komandā pretendēvienīgā jelgavniece J.Bērziņa, kura laukumādarbojas cēlāja pozīcijā. «Kad vēl mācījosMurjāņos, spēlēju kā uzbrucēja, bet vēlāksecināju, ka cēlājas loma man vairāk piemērota.No manis ir atkarīgs komandasuzbrukums,» stāsta J.Bērziņa.Jana volejbolu (viņa spēlē gan komandā«Jelgava/LU», gan Rīgas Volejbola skolaskomandā, kas startē jaunatnes čempionātā)apvieno arī ar basketbolu, jo brīvajā laikāpalīdz savai bijušajai basketbola komandai(trenere – Gundega Vaščenko) LJBL spēlēs,un, protams, mācībām vidusskolas pēdējāklasē. Lai gan slodze ir pamatīga, Janacenšas visu apvienot, jo mierīgi nosēdētmājās tāpat nevar. «Man patīk spēlēt volejbolu,bet saprotu, ka tomēr vēl pietrūkstpieredzes, tāpēc arī spēlēju paralēli RīgasVolejbola skolas komandā, jo «Jelgava/LU»ne vienmēr izdodas laukumā pavadītpietiekami daudz laika,» tā volejboliste.Tomēr visu dzīvi ar sportu viņa nesaistaun nākotnē vēlētos strādāt par dietoloģi unpopularizēt veselīgu uzturu. «Ļoti gribētupēc vidusskolas beigšanas doties mācīties uzAmeriku, bet spēlēt volejbolu profesionālālīmenī nedomāju – ar to nevar nopelnīt,»spriež J.Bērziņa. Un vēl vajadzētu mazlietuzlabot vidējo atzīmi skolā, kas šobrīdsvārstās starp seši un septiņi – skolotājiesot stingri un viņus nevarot iežēlināt aratrunu, ka vēlu beidzies treniņš. «Vislabākman patīk matemātika un fizika, bet tikaitā rēķināšana, nevis teorija, arī ķīmija unlatviešu valoda, bet galīgi nepadodas krievuvaloda. Mums Murjāņos bija skolotājs, kasvispār neko nelika darīt, tāpēc neviena nomeitenēm, kas tolaik mācījās Murjāņos,krievu valodu neprot,» stāsta Jana. Jāpiebilst,ka viņa Murjāņos mācījās 8. – 10.klasē, bet pagājušogad atgriezās JelgavasValsts ģimnāzijā.Baidās par vietuJana pati gan šobrīd ir skeptiska unbaidās, ka komandas sastāvā neiekļūs– pieredzes trūkuma dēļ. Tomēr komandasOlimpiskās dienas rītarosme –kopā ar Guntaru Deičmanu• Ilze Knusle-Jankevicauzvarētāji, bet arī zīmējumu konkursauzvarētāji un Latvijas Jaunatnes olimpiādes30. septembrī visā Latvijānotiks Olimpiskā diena, koJelgavā rīko Sporta servisacentrs sadarbībā ar LatvijasOlimpisko komiteju (LOK).Visas aktivitātes šajā dienānotiks pie Sporta halles Māteraielā 44a, pulcēšanās – nopulksten 9.30.Jelgavas komandas medaļnieki.Darbus zīmējumu konkursā «Latvijasolimpiskās komandas talismans LondonasOlimpiskajās spēlēs» var iesniegtlīdz 23. septembrim Sporta servisa centrāRaiņa ielā 6 ar norādi «Olimpiskāsdienas zīmējumu konkursam». Labākiezīmējumi tiks virzīti LOK tālākai izvērtēšanai.Olimpiskajā dienā galvenokārt piedalīsiesskolēni, bet aicināts ir ikvienssportotgribētājs. Sacensību nolikumsun programma – mājas lapā www.sports.jelgava.lv.Jāatgādina, ka pērn Olimpiskā dienaJelgavā notika vienlaikus ar Pilsētassporta dienu un tā bija lieliska iespējapilsētniekiem iepazīties ar jaunuzceltoZemgales Olimpisko centru. Tajā dienātika atklāta arī jaunā BMX trase.Olimpiskā diena sāksies pulksten 10ar vienotu, radio SWH translētu un LOKizstrādātu olimpisko rīta vingrošanu.Rītarosme notiks stadionā, un to vadīsolimpietis peldētājs Guntars Deičmans.Viņam palīdzēs vairāku skolu pedagogiun LOK vēstnesis.Olimpiskā diena sastāvēs no diviemblokiem: stafetēm un individuālajām sacensībām.Individuāli ikviens varēs sevipārbaudīt tādās disciplīnās kā pievilkšanāspie stieņa (zēniem), roku saliekšanaun iztaisnošana balstā guļus (meitenēm),lēkšana ar lecamauklu, florbola soda metienos,basketbola soda metienos, futbolabumbas driblā, frisbijgolfā.Pulksten 14 hallē notiks apbalvošana.Sumināti tiks ne tikai Olimpiskās dienasProgramma9.45 – svinīga LOK karoga pacelšana un LOK himnasatskaņošana10 – kopīga rītarosme10.30 – Olimpiskās dienas stafete10 – Lielā stafete11.30 – individuālās sacensības14 – apbalvošanaSvētki futzāla faniemNo 29. septembra līdz 1. oktobrim ZOCnotiks telpu futbola turnīra «UEFA FutsalCup» apakšgrupas spēles, kurās piedalīsiesarī Latvijas čempioni FK «Nikars» ar bijušo FK«Jelgava» vārtsargu Aleksandru Čumakovusastāvā. 29. septembrī pulksten 18 – FC«Barselona» (Spānija) : KMF «Leotar Trebinje»(Bosnija un Hercogovina); 20.30 – FK«Nikars» (Latvija) : ETO FC «Gyor» (Ungārija).30. septembrī pulksten 18 – ETO FC «Gyor»: FC «Barselona»; 20.30 – FK «Nikars» : KMF«Leotar Trebinje». 1. oktobrī pulksten 16– KMF «Leotar Trebinje» : ETO FC «Gyor»;18.30 – FC «Barselona» : FK «Nikars». Biļetesnopērkamas ZOC kasē, cena – Ls 3 vienaidienai (trīs biļetes visam turnīram – Ls 5).Bērniem līdz 10 gadiem, pensionāriem uninvalīdiem ieeja bez maksas.sportot uz Ameriku.treneris J.Leitis nav tik pesimistisks unsaka, ka izredzes meitenei ir. «Pa gadu Janair ļoti augusi, bet, protams, citu komandasspēlētāju līmeni sasniegusi vēl nav. Cēlājamir ļoti liela atbildība, un tas kombinācijā arprasmēm un varēšanu Janai vēl pieklibo,»vērtē treneris, piebilstot, ka Jana komandāir trešais cēlājs, bet jūnijā uz turnīru Holandēaizbrauca kā pamata spēlētāja šajāpozīcijā – viena bija guvusi traumu, bet otrapalīdzēja gatavoties atbildīgajiem startiempludmales volejbolistu duetam IngunaiMinusai un Inesei Jursonei.Šogad – Baltijas čempionātsLatvijas Volejbola federācijas mār-Triāla čempioni noskaidrotiPar Baltijas čempionutriālā kļuvis AndrisGrīnfelds (attēlā) noAgarska triāla kluba(ATK), bet viņakomandas biedriKaspars Vērnieksun Renārs Agarskissavā starpā sadalījapārējās medaļas. Pēc pēdējā posma kopvērtējumatabulā Kaspars panāca Renāru,un sezonu abi beidza ar vienādu punktuskaitu, tādēļ nācās skaitīt visās sacensībāspa nullēm nobrauktos posmus, kas 2. vietudeva Renāram. Viņš aizvadītajā sezonāir arī Latvijas labākais triālists (septiņkārtējsčempions). Sudraba medaļa Latvijā– A.Grīnfeldam, bronzas – K.VērniekamJana Bērziņa sieviešu volejbola komandā «Jelgava/LU» sāka spēlēt pērn un kļuvaarī par Latvijas čempioni. Arī šogad viņa pretendē uz vietu komandā un cer uzlabotsavas prasmes, lai pēc vidusskolas absolvēšanas varētu doties mācīties unSIA «IBIZA» pērk mežā pie ceļa Jelgavas nov.Priede: G: 3.7; 4.9; 5.5Ø 14 - 17 34 LsØ 18 - 27 36 LsPriede: G: 6.1Ø 18 < 39 LsEgle: G: 4.9; 5.5Ø 14-17 35 LsØ 18 < 39 LsEgle: G: 6.1Ø 18 < 42 LsApse G: 2.5; 3.1; 5.0Ø 12 - 23 19 LsØ 24 < 23 LsSkujukoku p/m:Bērza p/mJauktu koku malka 12 Ls (0.58k)Transporta izmaksas netiek ieturētasPiedāvājam slēgt līgumus ar fiksētām cenāmTel: 28330750, Info: www.ibiza.lvFoto: Ivars Veiliņšketinga direktore Lilita Mitrofanovastāsta, ka šogad sievietēm būs Baltijasčempionāts, kurā startēs 12 komandas– pa četrām no Latvijas, Lietuvas unIgaunijas. Latviju pārstāvēs tās pašaskomandas, kas pērn: čempiones «Jelgava/LU»,Murjāņu Sporta skolas komanda,Daugavpils komanda un jauniešuizlase. Pagaidām gan vēl nav zināms,kad čempionāts sāksies – visticamāk,novembrī.Jāpiebilst, ka nacionālā čempionātarobežas tika paplašinātas jau pērn, piesaistotčetras Lietuvas komandas, bettas netraucēja «Jelgavai/LU» nosargātčempionu titulu.A/s «Jelgavas cukurfabrika»iznomāDivstāvu mēbelētu biroja ēku(Cukura iela 22):• kopējā platība – 750 m²;• autonomā gāzes apkure;• pilsētas kanalizācija;• ērta autostāvvieta;• nožogota teritorija.Nomas maksa – 2,5 EUR/m² + PVN.Noliktavu ar zemi (Garozas iela 38c):• ēkas platība – 2160 m²;• teritorijas platība – 8000 m²;• ērta iebraukšana teritorijā;• nožogota teritorija.Nomas maksa – 1400 EUR + PVNTālrunis interesentiem – 29106566.Sporta pasākumi• 24. septembrī pulksten 11 – Jelgavaspilsētas NVO Sporta spēles (JelgavasSporta hallē).• 24. septembrī pulksten 12 – Jelgavasnovada atklātais čempionāts orientēšanās(Valgundes klostera apkārtnē).• 24. septembrī 12 – LR čempionātsdivniekos, Jelgavas divnieku kauss kanoeairēšanā un smaiļošanā (Pils salā).• 24. septembrī pulksten 15 – bērnu unjaunatnes hokeja čempionāts U-12: JLSS– EVHS (Krājbankas ledus hallē).• 24. septembrī pulksten 17.15 – Latvijashokeja virslīgas spēle: HK «Zemgale»– HS «Rīga/LSPA» (Krājbankas ledushallē).• 25. septembrī pulksten 10 – galdatenisa sacensību «Veselības dienas 2011»6. kārta (Jelgavas Sporta hallē).• 25. septembrī pulksten 14.30 – bērnuun jaunatnes hokeja līgas čempionātsU-18: JLSS – «Liepājas metalurgs» (Krājbankasledus hallē).• 25. septembrī no pulksten 16.45– «Zelta rudens 2011» (ledus hallē).• 27. un 28. septembrī pulksten 14– Jelgavas pilsētas skolēnu 41. spartakiādessacensības futbolā 1992. – 1995.gadā dzimušajiem skolēniem (ZOC).• 29. septembrī pulksten 20 – orientēšanāssacensību nakts kārta (Pils salā).Esat laipni gaidīti mūsu pirtī(Pļavu ielā 4, Jelgavā)!Ceturtdienа – sieviešu diena (11 – 22);Piektdiena – vīriešu diena (9 – 22);Sestdiena – vīriešu diena (9 – 22).Kā arī piedāvājam izbaudīt klusumu un mieruģimenes pirtī ar baseinu.Tālrunis informācijai: 63025303.Pie mums var atbraukt ar pilsētas autobusuNr.15 un 25.Meklē darbuSkolotāja meklē darbu. Varu palīdzēt matemātikā3. – 9. klašu skolēniem. Tālrunis 29817860.Celtnieks. Veicu visu veidu remontdarbus.Tālrunis 29987357.Vidusskolniece var palīdzēt mācībās skolēniemno 1. līdz 9. klasei matemātikā, krievu,angļu un latviešu valodā. Tālrunis 28738453.Sieviete (48, no Bauskas novada) meklē aprūpētājasdarbu. Ir darba pieredze un sertifikāts.Varu strādāt par mājsaimnieci. No dziļiemlaukiem nezvanīt. Tālrunis 26072746 (Inga).Pensionāre meklē darbu nelielā saimniecībā.Tālrunis 20317777.Piedāvā darbuSIA «Kreatīvs» meklē galdniekus(-ces).Tālrunis 29537176.PērkMetāllūžņus (visu veidu). Braucam pakaļ.T.26984528Kolekcijai pērku latviešu mākslinieku gleznasun porcelāna figūriņas. T.28850080PārdodApkures briketes. Pārdodam augstaskvalitātes Igaunijas kūdras un kokskaidubriketes. Tel. 28828288Malka. Alksnis, osis, ozols. Cena – sākotno 25 Ls/m³ vai 20 Ls/berkubs. Apkuresbriketes – 115 Ls/tonna vai 1,25 Ls/iepak.(10 kg). T. 25448677.DažādiPiedāvājam jumtu un sienu segumus,papildelementus un noteksistēmas no ražotāja.Labas cenas. Nodrošinām piegādi.Tel. +371 20220144.Mīksto mēbeļu remonts. T. 26803160Uzstādu jaunus dzinējus 7, 5 Zs Mtz-05 unMb-1 motoblokiem. Tālr. 22434304Aizsaulē aizgājušiANSIS NASTEVIČS (dz. 1930. g.)ANATOLIJS VASIĻJEVS (dz. 1939. g.)EDGARS BRISS (dz. 1986. g.)RASMA ZAMENE (dz. 1926. g.)JEĻENA FJODOROVA (dz. 1937. g.)GUNA MANOVSKA (dz. 1946. g.)LŪCIJA VAINUTIENE (dz. 1930. g.).Izvadīšana 22.09. plkst.11 Bērzu kapsētā.ANGELIKA LIEPIŅA (dz. 1943. g.).Izvadīšana 24.09. plkst.12 Meža kapsētā.


www.jelgavasvestnesis.lvCeturtdiena, 2011. gada 22. septembris TV programma www.jelgavasvestnesis.lv 716.45 «Vilcene» (ar subt.). Seriāls. 231.sērija.18.00 «Jaunākais sešos».18.10 «Vilcene» (ar subt.). Seriāls. 232.sērija.18.55 «Tautas balss».19.30 «Degpunktā».20.00 LNT ziņas.20.30 Sporta un laika ziņas.20.40 «O!Kartes skatuve. Dzimuši mūzikai».21.05 «Karaliskais anekdošu turnīrs».22.05 «Gangsteri maskās». Kriminālfilma. 2007.g.0.30 «Sargs». ASV spraiga sižeta filma. 1996.g.2.30 «Kontakts». ASV fantastikas filma. 1997.g.4.50 «Vilcene» (ar subt.). Seriāls. 231. un 232.sērija.TV35.00 «Zaudējumi». 2.sērija.5.45 «Atkarība». 6.sērija.6.40 «Dusmīgie bebri». Anim. ser. 57.sērija.7.10 «Beibleidi». Anim. ser. 24.sērija.7.30 «Ašais Frenkijs». Anim. ser. 29. un 30.sērija.8.00 «Tētuka meitiņas 6» (ar subt.). 27. un 28.sērija.9.00 «Dullās sacensības Neiespējamā misija 2».10.00 «Trauma». 11.sērija.11.00 «Mīlestība. Aizspriedumi. Indija». 107.sērija.12.10 «Televeikala skatlogs».12.25 «Jā, dārgā! 3». 4.sērija.13.05 «Imperatora jaunā skola 2». Animācijas seriāls. 4.sērija.13.35 «Beibleidi». Animācijas seriāls. 25.sērija.14.00 «Simpsoni 10». Animācijas seriāls. 21.sērija.14.40 «Alises sirdsbalss». Vācijas seriāls. 180.sērija.15.40 «Mantojuma lāsts». Seriāls. 28. un 29.sērija.17.50 «Nemelo man!» (ar subt.).19.00 «Bez tabu».19.50 «TV3 ziņas».20.20 «Karstgalvji 2». ASV komēdija. 1993.g.22.15 «Greizais spogulis» (ar subt.).0.30 «Pirmatnējās bailes». ASV krimināldrāma. 1996.g.2.55 «Aplis». ASV trilleris. 2002.g.4.50 «Nakts joki».1. oktobris, sestdienaLTV17.05 «Otrā iespēja». Seriāls. 149. un 150.sērija.8.05 «Latvji, brauciet jūriņā!»8.35 «Sacīkšu auto Rūciņš». Anim. ser. 17. un 18.sērija.9.00 «Kas te? Es te!»9.30 «Dabas grāmata».10.00 «Ķepa uz sirds».10.30 «Kas var būt labāks par šo?»11.00 «Kinotēka».*11.15 «Galdiņ, klājies!» Pasaku filma.12.20 «Ātrā palīdzība». Francijas seriāls. 22. un 23.sērija.14.15 «Latviešu kino zelta dziesmas».*15.45 «100 g kultūras. Nacionālie dārgumi».*16.45 «Baltijas jūras piekrastes. Polija». Dokumentāla filma.17.45 «Kopā» (ar subt.).18.00 «Šodien Latvijā un pasaulē».18.30 «Ielas garumā».19.00 «Vides fakti».19.30 «Latvijas šlāgeraptauja 2011».20.30 «Panorāma».21.12 «Latloto izloze».21.20 Summertime – aicina Inese Galante. Noslēgumakoncerts Galā Galante.23.05 «Nakts ziņas».23.15 «Saldā pēcgarša». Kanādas drāma. 1997.g.LTV77.50 «Praktiski padomi». «Televeikala skatlogs».8.10 «Rīta karuselis». «Televeikala skatlogs».8.30 «Skatpunkti». «Televeikala skatlogs».8.50 «Automoto raidījums nr.2». «Televeikala skatlogs».9.10 «TV mozaīka». «Televeikala skatlogs».9.30 «Brīvdienu ceļvedis». «Televeikala skatlogs».9.50 «Tādas lietas». «Televeikala skatlogs».10.10 «Dzīvei pa vidu». «Televeikala skatlogs».10.30 «Ātruma cilts».*11.00 «Zveja» (ar subt.).*11.30 «Krējums... saldais».*12.00 «Filipa līcis» (ar subt.). Seriāls. 5. un 6.sērija.13.35 «Makšķerēšanas noslēpumi».*14.05 Jaunatnes hokeja līgas spēle. HK Rīga – Sņežnije barsi.*16.10 «Ceļojums uz Visuma malu». Dokumentāla filma. 2.sērija.17.10 «Leones dzīve». Daudzsēriju mākslas filma. 4.sērija.19.00 «Norvēģijas dabā». Dokumentāla filma. 4.sērija.19.30 «Norvēģijas dabā». Dokumentāla filma. 5.sērija.20.00 «Norvēģijas dabā». Dokumentāla filma. 6.sērija.20.30 «Burvju mākslinieku noslēpumi. Beidzot atklāti». 15.sērija.21.25 «Merlina māceklis». Filma. 2006.g. 2.sērija.23.05 «Red Bull-fighters». Pārraide no Dubaijas.*LNT6.25 «Ekstrēms tuvplānā».7.05 «Pankūciņa lieliskie negadījumi». Anim. ser. 2. un 3.sērija.7.55 «Supersuns Kripto 2». Animācijas seriāls. 1.sērija.8.30 «Vecās Kristīnes jaunie piedzīvojumi». Seriāls. 14.sērija.9.00 «Rīta mikslis».10.00 «Mans mīļais draugs».10.30 «Gaismas pilsēta». ASV piedzīvojumu flma. 2008.g.12.20 «Eiropas prāta banka».*13.20 «Latvijas ģimeņu dziedāšanas svētki 3».*17.05 «Pelnrušķītes stāsts». Romantiska komēdija. 2004.g.19.00 «Kāzas angļu stilā». Realitātes šovs. 4.sērija.20.00 LNT ziņas.20.30 Sporta un laika ziņas.20.35 «O!Kartes skatuve. Dzimuši mūzikai». Koncerts.23.30 «Viss par Bendžaminu». Kriminālkomēdija. 2002.g.1.25 «Gangsteri maskās». Kriminālfilma. 2007.g.3.30 «Sargs». ASV trilleris. 1996.g.5.20 «Benija Hila šovs». Komēdijseriāls.TV35.00 «Zaudējumi». 3.sērija.5.45 «Atkarība». 7.sērija.6.35 «Sliktāk nevar būt». 4.sērija.7.00 «Hanna Montana. Dubultā dzīve 3». 16.sērija.7.30 «Burvīga diena». Latvijas animācijas filma.7.50 «Mūmija 2». Anim. ser. 210.sērija.8.10 «Kaila kods 3». 10.sērija.9.00 «Simpsoni 10». Anim. ser. 21. un 22.sērija.10.00 «Uzmanību! Virtuvē bērni».10.30 «Kinomānija».*11.05 «Pokemonu varoņi». Anim. f.12.40 «Televeikala skatlogs».12.55 «Karstgalvji 2». ASV komēdija. 1993.g.14.40 «Mūsu Zelta dziesma».*18.00 «Šreks 2». ASV animācijas filma. 2004.g.19.50 TV3 ziņas.20.20 «Paņem 100 000… ja vari». Latvijas TV spēle. 2011.g.21.20 «Čārlija eņģeļi 2». ASV komēdija. 2003.g.23.25 «Amerikas dārgumiņi». Romantiska komēdija. 2001.g.1.30 «Neko neredzu, neko nedzirdu». Komēdija. 1989.g.3.25 «Zaudējumi». Seriāls. 3.sērija.4.15 «Sliktāk nevar būt». Seriāls. 4.sērija.4.40 «Nakts joki».2. oktobris, svētdienaLTV17.15 «Otrā iespēja». Seriāls. 151. un 152.sērija.8.10 «Garīgā dimensija».*8.40 «Sacīkšu auto Rūciņš». Anim. ser. 19. un 20.sērija.9.05 «Kas te? Es te!»9.35 «Lidojošā suņa Vipo piedzīvojumi». 23. un 24.sērija.10.05 «Mārvijs Hemmers. Nacionālās ģeogrāfijas pasaule».Populārzinātnisks seriāls bērniem. 38.sērija.10.30 «Surikātu raibā dzīve 3». Dok. ser. 38.sērija.10.55 «Garšvielu ceļš». Dok. f. 2.sērija.12.00 Dievkalpojums.*13.00 «Vertikāle».13.30 «Daudz laimes!»14.25 «Latvijas šlāgeraptauja 2011».*15.25 «Galdiņ, klājies!» Vācijas pasaku filma. 2008.g.16.30 «Norvēģijas dabā». Dokumentālu filmu seriāls. 7.sērija.17.30 «Izvēlies zaļi!»18.00 «Šodien Latvijā un pasaulē».18.20 «Province».18.50 «Mīla ar krunciņām». Melodrāma. 2010.g.20.30 «Panorāma».21.33 Laika ziņas.21.40 «Aiz mūra». Vācijas drāma. 2009.g.23.20 «Nakts ziņas».23.30 «Laiks vīriem?»*24.00 «Midsomeras slepkavības 4». Detektīvseriāls. 5.sērija.LTV77.50 «Skats rītdienā». «Televeikala skatlogs».8.10 «Pie rīta kafijas». «Televeikala skatlogs».8.30 «Reģionālā attīstība Latvijā. Agro 2011». «Televeikalaskatlogs».8.50 «Iespējas un risinājumi». «Televeikala skatlogs».9.10 «Nedēļas apskats». «Televeikala skatlogs».9.30 «Darbs. Izglītība. Karjera». «Televeikala skatlogs».9.50 «Aktualitātes». «Televeikala skatlogs».10.10 «Vārds uzņēmējiem». «Televeikala skatlogs».10.30 «Tavs auto».*11.00 «Uz meža takas».*11.30 «Autosporta programma nr.1».*12.00 «Merlina māceklis». Fantāzijas filma. 2006.g. 2.sērija.13.35 Pasaules kausa izcīņa hokejā jauniešu komandām.HK Rīga – Tatranski VLCI.*15.25 «Filipa līcis» (ar subt.). Seriāls. 5. un 6.sērija.17.00 Jaunatnes hokeja līgas spēle.HK Rīga – Mitišķu Atlanti. Tiešraide.19.20 «Krējums… saldais».19.50 «Baiļu līcis» (ar subt.). Detektīvfilma. 5. un 6.sērija.21.30 «Pēdējais liecinieks». Seriāls. 31.sērija.22.20 «Princis un es 2. Karaliskās kāzas». Komēdija. 2006.g.0.10 «Burvju mākslinieku noslēpumi. Beidzot atklāti». 15.sērija.LNT6.00 «Smieklīgākie dzīvnieki pasaulē».6.30 «Kāpēc tā gadījās». 42.sērija.7.00 «Mūka Omi noslēpums 2». Anim. ser. 3. un 4.sērija.7.45 «Misters Bīns». Anim. f.8.10 «Vāverpuika». Anim. ser. 6.sērija.8.35 «Nedēļa novados. Kopsavilkums».9.00 «Ražots Latvijā».9.30 «Autoziņas».10.00 «Lapsa virtuvē».10.35 «Tikai nesaki man Bizu». Latvijas seriāls. 3. un 4.sērija.11.35 «Ekstrēms tuvplānā».12.45 «O!Kartes skatuve. Dzimuši mūzikai». Koncerts.*15.40 «Karaliskais anekdošu turnīrs».*16.40 «Komisārs Reksis 11». Seriāls. 4.sērija.17.35 «Toms un Džerijs. Pirātu piedzīvojums». Animācijas filma.19.10 LNT ziņu Top 10.20.00 LNT ziņas.20.15 «Basketbols TV».20.20 «Latvijas ģimeņu dziedāšanas svētki 3».24.00 «Maveriks». ASV komēdija. 1994.g.2.15 «Pelnrušķītes stāsts». Romantiska komēdija. 2004.g.3.45 «Viss par Bendžaminu». Kriminālkomēdija. 2002.g.5.20 «Benija Hila šovs». Lielbritānijas komēdijseriāls.TV35.00 «Zaudējumi». 4.sērija.5.45 «Atkarība». 8.sērija.6.35 «Sliktāk nevar būt». 5.sērija.7.00 «Hanna Montana. Dubultā dzīve 3». 17.sērija.7.25 «Ledus pavēlnieks». Latvijas anim. f.7.50 «Pērtiķu karalis». Anim. ser. 5.sērija.8.15 «Kinomānija».8.50 «Māmiņu klubs».9.25 «Divi cepas». Kulinārijas raidījums ar Elmāru un Janu.10.00 «Superbingo». TV spēle.11.00 «Smieklīgākie videokuriozi 18».12.40 «Šreks 2». ASV animācijas filma. 2004.g.14.30 «Amerikas dārgumiņi». Romantiska komēdija. 2001.g.16.35 «Čārlija eņģeļi 2». ASV komēdija. 2003.g.18.50 «Neiespējamā misija 4».19.50 «Nekā personīga».20.40 «Mūsu Zelta dziesma».24.00 TV pirmizrāde! «Ceļotājs». Šausmu trilleris. 2010.g.1.50 «Nulles kilometrs» (ar subt.). Trilleris. 2007.g.3.30 «Zaudējumi». Seriāls. 4.sērija.4.15 «Sliktāk nevar būt». Seriāls. 5.sērija.4.35 «Nakts joki».Aicinām C1, C, E, Dkategoriju 95. kodapasniedzējuMākslas studija “Mansards”Jāņa ielā 1aaicina apmeklētglezniecībasgrafikasRažotāja pārstāvniecība piedāvā:• jumtu segumi;• jumtu logi;• ūdensnoteksistēmas;• skārdnieka pakalpojumi;• dūmvadi no nerūsējoša tērauda;• keramiskie dūmvadi;• mērīšana un montāža.Strādājam visā Latvijā!Tālrunis 29798157, 27405375,e-pasts: osvaldsdzalbs@inbox.lv.Ūdens aerobikaJaunietēm, sievietēm,topošajām māmiņām.Nodarbības notiek 6. vidusskolasbaseinā (Loka maģistrālē 29),tālrunis 29783400.Jelgavas autoservissAsteru ielā 5apiedāvā:• automobiļu, motociklu,motorolleru krāsošanu;• ritošās daļas remontu;• dzinēju remontu;• eļļu un filtru maiņu;• rezerves daļas;• metināšanas darbus virsbūvei;• izpūtēju remontu;• zobsiksnas maiņu.nodarbībasPiektdienās no pulksten 18.00 - 20.00T. mob.: 29419941; 26173276Mākslas studija “Mansards”, Jāņa iela 1a, JelgavaKvalitatīvi darbi par saprātīgām cenām!Tālrunis 22118828.Darba laiks: darbadienās unsestdienās no pulksten 8.30 līdz pēdējamklientam!Uzmanību!Eksotisko deju teātris «Karinedance» aicinameitenes un sievietes apgūt austrumudejas un strip dejas plastiku Jelgavā!Nakts klubs «Tonuss», Uzvaras iela 12(ieeja no stāvvietas puses).Nodarbības notiek otrdienās unceturtdienās:• austrumu dejas, 1. – 2. līmenis –no pulksten 18 līdz 19;• iesācēji – no pulksten 20 līdz 21;• strip dejas plastika – no pulksten19 līdz 20.Sīkāka informācija par teātri unnodarbībām – www.karinedance.lv.piedāvā valodu kursus pieaugušajiem, skolēniem, studentiem,privātpersonām un uzņēmumiem, ar un bez priekšzināšanām.Pie mums var apgūt angļu, vācu, franču, latviešu valodu.Mēs piedāvājam:• Grupu apmācības (6 – 10 cilvēki);• Mācības minigrupās (3 – 5 cilvēki);• Apmācības divatā;• Individuālās nodarbības;• Apmācības uzņēmumiem;• Gramatikas apguves nodarbības;• Sarunvalodas attīstības apmācības.NodarbībasnotiekSIA «Svešvalodu aģentūra»EļļaveltītaDievam parsvētībassaņemšanuTālr.26369988,29166866(Dzintra Vintermane),26558858(Dina Birska)darbdienu un sestdienas grupās no rīta, pēcpusdienā un vakarāJelgavā, Lielajā ielā 6 (viesnīca «Jelgava»).ŠajāDievasvaidītie no Portugāles, Brazīlijas un Latvijas,kuriem ir Dieva dāvana uz dziedināšanu,lūgsies par Jums. Pēc lūgšanas Jūs dāvanāsaņemsiet krustu ar svaidīto eļļu.www.jesus.com.lvEvaņģēlija Kristiešu Draudze "Dieva Valstība"


8 www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvNOTIKUMICeturtdiena, 2011. gada 22. septembrisKultūras pasākumi• 23. septembrī pulksten 18 – Jelgavas Latviešu biedrības dzejas almanaha «Zemgalesvācelīte» atvēršanas svētki. Piedalās Jelgavas Latviešu biedrības amatierteātris ardzejas uzvedumu «Brīnumzeme», Mūzikas vidusskolas audzēkņi un jaunie dzejnieki.Ieeja – bez maksas (kultūras nama Mazajā zālē).• 24. septembrī pulksten 18 – starptautiskā teātra kompānija «Domino» piedāvā:I.Kalniņš, S.Ivaņņikova, T.Lukašenkova ekstravagantā komēdijā pēc V.Allena «Sekss,laulība un šķiršanās amerikāņu gaumē» (krievu valodā). Režisors O.Šapošņikovs.Biļešu cena – Ls 6; 5; 4 (kultūras namā).• 25. septembrī pulksten 14 – Ā.Alunāna Jelgavas teātra izrāde Džons Patriks«Dīvainā misis Sevidža». Režisore L.Ņefedova. Biļešu cena – Ls 2,50; 2; 1,50 (kultūrasnamā).• 1. oktobrī pulksten 13 – Sabiedrības integrācijas pārvalde piedāvā koncertupilsētas senioriem «Mūžam jauni», veltīts Starptautiskajai Veco ļaužu dienai. PiedalāsŽ.Siksna un Jelgavas Tirkīza kora ansamblis. Ieeja – bez maksas (kultūras namā).Izstādes• Līdz 9. oktobrim – gleznotāja Ulda Zutera jubilejas izstāde (Ģederta EliasaJelgavas Vēstures un mākslas muzejā).• Līdz 16. oktobrim – slimnīcas «Ģintermuiža» mākslas terapijas studijas «Iztēle»10 gadu jubilejas izstāde «Ceļš uz gaismu» (Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejāFilozofu ielā 3).• Līdz 20. oktobrim – mākslinieka Jelgavas Mākslas skolas pedagoga Induļa Landauizstāde «Miniatūras» (galerijā «Suņa taka» Dobeles ielā 68).• Līdz 28. oktobrim – Andija Kaltigina fotogrāfiju izstāde «Pūkas un zobrati». Ieejasmaksa uz izstādi un skatu laukumu pieaugušajiem – Ls 80; skolēniem, studentiemun pensionāriem – Ls 0,40 (Sv.Trīsvienības baznīcas tornī).Veloorientēšanāssacensībām liela atsaucība• Ritma GaidamovičaDomājot par vides saudzēšanu,šodien, 22.septembrī, ikviens aicinātsiztikt bez auto unizvēlēties videi draudzīgākupārvietošanās veidu.Taču, rosinot iedzīvotājuspievērsties veselīgamdzīvesveidam,nedēļas nogalē pilsētāaizvadītas veloorientēšanāssacensības, kas pulcēja20 komandas jeb 43 dažādavecuma dalībniekus. VisveiksmīgākJelgavā orientējās komanda«Neķer kreņķi!» – Artūrs Beļūnsun Reinis Strads.«Foršs pasākums! Kontrolpunktu atrašanagrūtības nesagādāja, taču mazliet laikuzaudējām, jo organizatori kārtīgi neizskaidrojanosacījumus, tāpēc no 25 objektiemneaizbraucām uz Daugavas stadionu,Jelgavas Baptistu draudzi un Rūpniecībasun Tērvetes ielas krustojumu. Bet kopumāar rezultātu esam apmierināti. Galvenais– forši pavadīts laiks,» atzīst uzvarētāji.Veloorientēšanās sacensībās, kas Jelgavānotika Mobilitātes nedēļas gaitā, komandāmbija jāmeklē noteikti foto punkti,jāveic izaicinājuma un papildu uzdevumi.Piemēram, pie Zemgales Olimpiskā centrajānofotografē eņģelis, kas iekārts logā,jāatrod piemineklis, uz kura rakstīts: «Nošīs vietas sākas tautas ciešanu ceļš...»,jānofotografē uzraksts uz Helmaņa ielas3. mājas «Energoefektīvākā ēka Latvijā2010». Izaicinājuma uzdevumos jāsaskaita,cik betona puķu vāžu ir pie Ģederta EliasaJelgavas Vēstures un mākslas muzeja, cikbaltu logu slēģu ir Ādolfa Alunāna memo-riālajam muzejam, cik koka stabu pie ieejasDaugavas stadionā. Papilduzdevumi, kurulaikā varēja uzlabot komandas rezultātu,bija, piemēram, nofotografēties pie Jelgavassimbola aļņa, katram dalībniekam salasītpiecus kastaņus, saskaitīt, cik trijkāju puķupodu atrodas uz gājēju celiņa pie ZOC, jānofotografēdegvielas cenas uzpildes stacijā«Neste», ES karogs, papildu punkti – jatas plīvo. Jāteic, ka ar papilduzdevumiemdalībnieki tika galā daudz veiksmīgāk nekāar pamatuzdevumiem. Rezultātā uzvarējaArtūrs un Reinis, aiz sevis atstājot komandu«A+I», kurā startēja Aigars Ieviņš unIlze Ausmane, bet 3. vietā – komanda «VAGaiziņš» jeb Mārtiņš Krūmiņš un JānisMangalis. «Savu odziņu šim pasākumampiešķīra rūpīgi izdomātie uzdevumi. Jāatzīst,vajadzēja lielu plānošanu. Šķiet, tasmums mazliet piekliboja, tālab nepaspējāmvisur,» atzīst Mārtiņš un Jānis. Taču visaskomandas vērtē, ka šīs sacensības bija lielisksveids, kā aktīvi pavadīt svētdienu unuzkrāt spēkus jaunai darba nedēļai. Tiesa,lai pilnībā izpildītu visus uzdevumus un aizbrauktulīdz visiem kontrolpunktiem, esotbijusi vajadzīga vēl viena stunda – ar divāmnepietika. Tālākais objekts no Raiņa parkauz vienu pusi bija viesnīca «Brīze», bet uzotru – degvielas uzpildes stacija «Neste».Paldies par stāvlaukumu pie «Lācīša»!Pirmsskolas izglītībasiestādes «Lācītis» bērnuvecāki saka paldies pašvaldībai,īpaši Jelgavasdomes priekšsēdētājavietniekam Vilim Ļevčenokam,un aģentūrai«Pilsētsaimniecība» parizbūvēto stāvlaukumupie bērnudārza. «Kopīgiemspēkiem izdeviesrast risinājumu ļoti aktuālaiproblēmai. Proti, laibērnu atvestu uz bērnudārzu,vecāki visbiežākbrauca daudzdzīvokļumāju pagalmā, un dažkārt intensīvā transporta un gājēju plūsma, īpaši no rītiemun vakaros, tur radīja pamatīgu haosu un ne vienu vien nedrošu situāciju. Vecākupadomē nolēmām, ka šis jautājums jārisina, tāpēc vērsāmies pie V.Ļevčenoka. Pēcviņa iniciatīvas tapa projekts, un pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» to realizēja,Māras ielā pie iebrauktuves uz bērnudārzu un līdz ar to arī daudzdzīvokļu mājupagalmu izbūvējot «kabatu» piecām automašīnām un bruģētu gājēju celiņu,» stāsta«Lācīša» Vecāku padomes vadītājs Andris Spunītis, visu vecāku vārdā sakot paldiespar ieinteresētību situāciju mainīt.Foto: Ivars VeiliņšMākslas skola pievelkar radošumu• Ritma GaidamovičaArvien mazākJelgavas Mākslas skolā šobrīdmācās 198 audzēkņi –skola par tukšām vietāmnesūdzas. Gluži otrādi, daļagribētāju paliek aiz svītras.Skolas direktore Anda Stankevičaatzīst – tas liek domāt,ka arī turpmāk no Jelgavasnāks jaunie mākslinieki, restauratori,dizaineri.Skolas direktore stāsta, ka bērnu,kuri vēlas mācīties Mākslas skolā, argadiem kļūst arvien vairāk, taču ierobežotāvietu skaita dēļ skola nevarvisus uzņemt, tālab ieviesusi stingrākusuzņemšanas noteikumus. «Mūsunovērojumi liecina, ka bērni un jauniešiarvien vairāk papildus skolai grib nodarbotiesar kaut ko radošu, vēlas kautkā sevi izpaust, un viena no iespējām irMākslas skola. Tas, protams, ir apsveicami,jo dzīvē pierādās, ka šeit iegūtāszināšanas bērnu vairāk attīsta un vēlāknoder ja ne profesionāli, tad vismazpersonīgajā dzīvē, piemēram, iekārtojotkaut vai savu mājokli. Protams, nevisi mūsu skolēni nākotnē kļūst parmāksliniekiem, dizaineriem, arhitektiem,restauratoriem, taču daļa aizietšajā virzienā,» spriež A.Stankeviča,nenoliedzot, ka ir prieks par katru,kurš pēc Jelgavas Mākslas skolasbeigšanas izvēlas profesionālo skolu armākslas novirzienu un vēlāk – LatvijasMākslas akadēmiju vai universitātiārzemēs. Piemēram, šogad mācībaskādā no šādām skolām turpina septiņiaudzēkņi. Viena absolvente iestājusiesBirminghamas Mākslas un dizainainstitūtā.«Suņa takā» –Induļa Landau piezīmesJauno sezonu sākusigalerija «Suņataka», līdz 20. oktobrimpiedāvājotnovērtēt māksliniekaInduļa Landauizstādi «Miniatūras». «Interesanti, ka šoreizIndulis skatītājiem ļauj ieskatīties mākslasdarba kodolā. Proti, miniatūras skicēs, kasir pats pirmsākums lielajām gleznām,» parizstādi «Miniatūras» saka galerijas saimnieceIlona Drīliņa. Galerijā apskatāmi ļotiinteresanti, smalki, rūpīgi mazas formasdarbi, kopumā – 21. Katrs no tiem ir ļotikoncentrēts, un mākslinieks tiem ar īpašiemrāmīšiem piešķīris savu nozīmi.Mākslas skolā nonāk mākslīgiDirektore stāsta, ka pēdējos gadosarvien vairāk bērnu pie Mākslas skolastiek radināti no mazām dienām. Vecākijūt, ka bērniem patīk zīmēt, un mērķtiecīgivirza viņus uz Mākslas skolu jaučetru gadu vecumā. «Piemēram, šobrīdmums ir trīs sagatavošanas grupas – tajāsmācās vairāk nekā četrdesmit 4 – 6gadus veci bērni, kuri tiek sagatavotiMākslas skolai. Atzinīgi novērtējam to,ka arvien mazāk bērnu pie mums atnāktikai tāpēc, ka vecāki tā vēlas. Lielākādaļa savu izvēli ir rūpīgi pārdomājuši,izvērtējot spējas, tāpēc pa visu mācībugadu tikai trīs četri audzēkņi pametskolu,» skaidro direktore. Un visbiežāktas notiek tāpēc, ka bērns vienkāršinespēj izturēt slodzi, jo Mākslas skolair kā otra skola ar astoņām stundām.«Piemēram, pērn viens talantīgs puisiszīmēja un vienlaicīgi ar kājām sita ritmu.Viņš zīmējot nevarēja izpaust savuenerģiju, tāpēc tomēr izvēlējās Mūzikasskolu, lai mācītos spēlēt bungas,» piebilstdirektore.Bez mākslas nevarArvien biežāk Mākslas skola pilsētārīko izstādes, ļaujot arī jelgavniekiemnovērtēt, ko jaunie paveikuši.A.Stankeviča atzīst, ka tā ir iespējaparādīt sabiedrībai, kas ir Mākslasskola, bērnu veikumu, kā arī izglītotsabiedrību. «Nenoliedzami, šobrīdcilvēkiem svarīgāk ir domāt, par konopirkt pārtiku, kā samaksāt rēķinus,taču bez mākslas nevar iztikt, jo tajāikviens gūst garīgo baudījumu. Mākslacilvēkus bagātina, un tas ir svarīgi,»spriež direktore. Šobrīd JelgavasMākslas skolā skatāma diplomdarbuAtzīmēs Eliasadzimšanas dienu24. septembrī pulksten 14 Ģederta Eliasadzimtajās mājās «Zīlēni», kas atrodas Platonespagastā, tiks atzīmēta mākslinieka124. dzimšanas diena. Te varēs sevī atklātmākslinieka talantu, iemācīties zemgaliešudeju un iemēģināt balsi dziedāšanā. PiedalīsiesJelgavas Mākslas skolas audzēkņi,Lielplatones, Platones un Elejas pagastujauktais koris «Sidrabe», Platones vidējāspaaudzes deju kolektīvs «Pali», bet leģendasstāstīs Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures unmākslas muzeja direktores vietniece MarijaKaupere. Svētku noslēgumā viesi tiks cienātiar dzimšanas dienas mielastu – tradicionāloZemgales putru, Platones zupu un «Zīlēnu»tēju. Ieeja pasākumā – bez maksas.izstāde, audzēkņu izstāde novērtējamaarī tirdzniecības centrā «Pilsētaspasāža». Tāpat mūsu Mākslas skolasaudzēkņi paralēli mācību procesamaktīvi piedalās dažādos konkursos unsaņem godalgotas vietas. Piemēram,pērn 17 audzēkņi sešos konkursosplūkuši uzvaras laurus vai saņēmušiAtzinības rakstus. Šogad JelgavasMākslas skolai ieplānots kopīgs konkurssar sadraudzības mākslas skolāmŠauļos un Paņevežos.Gaidāmas pārmaiņasJaunais mācību gads Mākslas skolāsācies ar pārmaiņām. Proti, skolaiesaistījusies Latvijas un Lietuvas pārrobežusadarbības «Interreg» projektā«Radošo industriju attīstība». Jau šonedēļskolā pārvērtības sāks piedzīvotčetri mācību kabineti – datorgrafikasklase, divas klases, kur notiek darbsar dažādiem materiāliem, un grafikasdizaina klase. Tās, savienojot telpas,tiks paplašinātas un piedzīvos kosmētiskoremontu. Datorgrafikas klaseitiks iegādīti deviņi jauni datori. Tāpatprojektā notiek radošās meistarklasesun darbnīcas iesaistītajās valstīs – Latvijāun Lietuvā. Septiņi mūsu audzēkņiun pedagogi jau pabijuši Liepājā undivās Lietuvas pilsētās – Visaginā unBirštonā – krāt jaunas zināšanas, betpavasarī lietuviešus un citu Latvijasmākslas skolu audzēkņus uzņems piesevis. Plānots, ka tad Jelgavas Mākslasskolās audzēkņi kopā ar ciemiņiemgatavos Lieldienu suvenīrus – datorgrafikāapzīmēs no porcelāna veidotasolas, kas tiks īpaši iesaiņotas. Direktoreatklāj, ka paralēli šim projektam nākotnēiecerēts kopā ar bērniem veidotJelgavas suvenīrus.Septembra labaisdarbs – donoru dienaŠobrīd JelgavasMākslasskolasaudzēkņiemgalvenaisir izpildītprogrammāparedzētosdarbus. Betjau pavasarīdaļaaudzēkņu,liekotlietā savasradošāsprasmes,ķersies klātJelgavas suvenīruveidošanai.Tievēlāk būsnopērkamiJelgavā.Foto: IvarsVeiliņšBērnu un jauniešu deju kolektīvs «Vējazirdziņš» šogad svin 20 gadu jubileju.Sākot jauno sezonu, tas jelgavniekiemapsolīja katra mēneša 20. datumā paveiktkādu labu darbu. Tieši šonedēļ paveiktsseptembra labais darbs – otrdien pie Jelgavaskultūras nama notika «Vēja zirdziņa»organizētā donoru diena. Tajā piedalījāsgan paši dejotāji, gan viņu vecāki, ganciti jelgavnieki, unkopumā asinisziedoja 58 cilvēki.Bet nu «Vēja zirdziņš»jau plāno,ko labu paveiksoktobrī.

More magazines by this user
Similar magazines