53Mb - Vides ministrija

Dabas aizsardzības departamentā ietilpst divas nodaļas:Aizsargājamo teritoriju nodaļa organizē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību, koordinēīpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanu, Eiropas nozīmes teritoriju (Natura 2000) tīkla izveidošanu,starptautiskas nozīmes mitrāju un citu starptautiskas nozīmes aizsargājamo teritoriju noteikšanu.Sugu un biotopu aizsardzības nodaļa organizē savvaļas sugu un biotopu aizsardzību, nodrošinamikroliegumu noteikšanu ministrijas kompetences ietvaros.Klimata un atjaunojamo energoresursu departaments darbojas VIDM kopš 2004.gada 1.oktobra.Departamenta pamatuzdevums ir izstrādāt nacionālo klimata pārmaiņu samazināšanas politiku unkoordinēt tās ieviešanu, saistot to ar Kioto elastīgo mehānismu pielietošanas sekmēšanu un inovatīvutehnoloģiju ieviešanas veicināšanu dažādās tautsaimniecības nozarēs.Klimata un atjaunojamo energoresursu departamenta darbības ilgtermiņa mērķis ir valsts zemasoglekļa ietilpīgas ekonomikas veicināšana, integrējot klimata pārmaiņu samazināšanas un atjaunojamoenergoresursu politiku tautsaimniecības nozaru politikā.Departamentā ir divas nodaļas:Klimata politikas nodaļas pamatuzdevumi ir :• koordinēt klimata pārmaiņu samazināšanas politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktuizstrādi un to īstenošanu;• koordinēt ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola prasībuieviešanu Latvijā un sadarbību ar konvencijas sekretariātu un ES klimata pārmaiņu politikas jautājumos;• koordinēt ES direktīvas par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības īstenošanu Latvijā.Pilotprojektu ieviešanas nodaļas pamatuzdevumi ir:• organizēt un piedalīties normatīvo dokumentu prasību ieviešanā, balstoties uz pilotprojektumehānismiem klimata pārmaiņu samazināšanas jomā;• veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu tautsaimniecībā, organizēt un piedalīties atjaunojamoenergoresursu politikas plānošanas, rekomendāciju un normatīvo aktu projektu izstrādē unīstenošanā;• koordinēt klimata pārmaiņu samazināšanas un atjaunojamo energoresursu pilotprojektu priekšlikumusagatavošanu un realizācijas nodrošināšanu;• organizēt starptautisko un nacionālo projektu ieviešanas pārraudzību klimata pārmaiņu samazināšanasun atjaunojamo energoresursu jomā.Stratēģijas un koordinācijas departamenta pamatuzdevumi ir:• politikas plānošanas dokumentu sagatavošanas koordinēšana ministrijā;• informācijas aprites koordinēšana starp Ārlietu ministriju, Latvijas Pastāvīgo pārstāvniecību ES unVIDM;• instrukciju un pozīciju izstrādes koordinēšana par katru ES līmenī izskatāmu jautājumu, kas skarLatvijas intereses VIDM kompetences jomās.

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006Departaments sastāv no trim nodaļām:ES lietu un ārlietu nodaļas galvenās funkcijas ir koordinēt sadarbību ar ES institūcijām par Latvijaslikumdošanas saskaņošanu ar ES prasībām un Latvijas interešu aizstāvēšana ES normatīvo aktuizstrādes gaitā, kā arī koordinēt instrukciju un pozīciju izstrādi par katru ES līmenī izskatāmu jautājumu,kas skar Latvijas intereses.Vides stratēģijas un informācijas nodaļas galvenās funkcijas ir organizēt un piedalītiesstratēģiju, plānu un programmu izstrādē un ieviešanā par vides izglītību un vides informāciju, kā arīsadarboties ar sabiedriskajām organizācijām, profesionālajām apvienībām un vides interešu grupām.Koordinācijas nodaļas galvenās funkcijas ir koordinēt un kontrolēt rīcības plāna valdības deklarācijassadaļas "Vide" izpildi ministrijas kompetences ietvaros, uzturēt un regulāri atjaunot ministrijas mājaslapu internetā, koordinēt ministrijas un tās padoto institūciju gada publisko pārskatu sagatavošanu, kāarī sadarbībā ar citām ministrijas struktūrvienībām organizēt ārvalstu delegāciju uzņemšanu ministrijāun ministrijas darbinieku komandējumus.Investīciju departaments izstrādā vides investīciju politiku VIDM kompetences sfērā, kā arīizstrādā vides investīciju stratēģiju un koordinē tās ieviešanu sadarbībā ar citiem VIDM departamentiem.Departamenta pamatuzdevumi ir:• izstrādāt un aktualizēt finanšu piesaistes stratēģiju, t.sk. ES struktūrfondu finanšu piesaistesstratēģiju un koordinēt tās realizāciju, kā arī nodrošināt valsts budžeta līdzekļu piesaisti ES līdzfinansētajosprojektos;• nodrošināt Vides ministrijas kompetencē esošo ES līdzfinansēto projektu finanšu vadību un administrēšanuun atbilstoši ES prasībām izstrādāt un uzturēt iekšējās kontroles sistēmas departamentafunkciju nodrošināšanai.Departaments sastāv no četrām nodaļām:Investīciju stratēģijas nodaļa izstrādā vides investīciju politiku un stratēģiju, kā arī izstrādā unaktualizē finanšu piesaistes stratēģiju VIDM kompetences sfērās. Viens no galvenajiem nodaļas uzdevumiemir organizēt politikas plānošanas dokumentu izstrādi investīciju jomā, lai nodrošinātu ES Kohēzijasfonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu (turpmāk ERAF) piesaisti vides aizsardzībaspasākumiem.Budžeta koordinācijas nodaļa nodrošina budžeta projekta (kārtējam gadam un vidēja termiņa)un budžeta izpildes analīzi un sastāda valsts budžeta pieprasījumu vides investīciju jomā un valsts budžetapieprasījumu Investīciju departamenta kompetences ietvaros.Finanšu vadības nodaļa veic ES līdzfinansēto projektu finanšu vadību saskaņā ar ES standartanoteikumiem un kārtību, normatīvajiem aktiem un projektu finanšu memorandu vai EK lēmumunosacījumiem.7

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006Nodaļu nodrošina:• Vides ministrijas kompetencē esošo ERAF potenciālo projektu pieteikumu atlases kritēriju izstrādi,uzraugot vienotā programmdokumenta ietvaros finansēto Vides ministrijas kompetencē esošo aktivitāšuieviešanu.Projektu ieviešanas departaments piedalās vides investīciju stratēģiju ieviešanā saskaņā ar ministrijasizstrādāto politiku, kā arī citu ministrijas kompetences sfērās esošu stratēģisko dokumentu izstrādēun aktualizācijā; nodrošina investīciju projektu īstenošanu un pārraudzību ministrijas kompetences sfērās,ievērojot projektu finansētāju prasības. Pilda ministrijas uzdotās ES fondu līdzfinansēto projektu Ieviešanasinstitūcijas funkcijas vides sektorā - koordinē iepirkuma un līgumu dokumentācijas sagatavošanu,izvērtēšanu un saskaņošanu ES līdzfinansētajiem projektiem, nodrošinot to kvalitātes atbilstību ES, finansētājuun nacionālo normatīvo aktu prasībām.Departamentu veido divas nodaļas:Projektu administratīvās vadības nodaļa nodrošina ES Kohēzijas fonda un Phare programmaslīdzfinansēto investīciju programmu īstenošanas uzraudzību, administratīvās vadības koordināciju unpārskatu sagatavošanu, ievērojot projektu finansētāju prasības, standarta noteikumus un kārtību, veickonkursu dokumentu, konkursu noslēguma protokolu un līgumu dokumentācijas juridisko un administratīvosadaļu pārbaudi, sniedz atzinumus, lai nodrošinātu dokumentu atbilstību nacionālajiem normatīvajiemaktiem, finansētāju prasībām, standarta noteikumiem un kārtībai.Projektu tehniskās vadības nodaļa nodrošina investīciju projektu īstenošanas, pārraudzības untehniskās vadības koordināciju. Nodrošina iepirkuma un līgumu dokumentācijas sagatavošanu un atbilstībunormatīvo aktu prasībām. Nodrošina iepirkuma procedūras norisi projektu realizācijai, organizējotun nodrošinot iepirkumu komisiju darbu.Investīciju departaments, Projektu sagatavošanas departaments un Projektu ieviešanas departamentsveic starpniekinstitūcijas (Kohēzijas fondam), Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas (ERAF) un Ieviešanas institūcijasfunkcijas vides sektorā, nodrošinot Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu administratīvo,tehnisko un finanšu vadību atbilstoši Latvijas Republikas un ES normatīvo aktu prasībām.Juridiskais departaments piedalās normatīvo aktu projektu sagatavošanā, pārbauda ministrijassagatavoto normatīvo aktu, iekšējo rīkojumu un līgumu projektu atbilstību normatīvo aktu un juridiskāstehnikas prasībām. Veic ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vadītāju personālsastāva uzskaiti, organizēministrijas darbinieku kvalifikācijas celšanu, īpaši papildinot zināšanas par Eiropas Savienību un administratīvoprocesu iestādē, kā arī svešvalodu zināšanas. Juridiskā departamenta Personāla nodaļaizstrādā ierēdņu un darbinieku amatu aprakstus, kā arī ar Valsts civildienesta pārvaldi saskaņo ierēdņaamatus.9

Administratīvais departaments organizē ministrijas darba materiāli tehnisko nodrošināšanu.Departamenta pamatuzdevumi ir:• organizēt lietvedību un dokumentu apriti ministrijā;• nodrošināt sakaru un informātikas sistēmu darbību un attīstību ministrijā;• plānot un organizēt ministrijas sistēmas nekustamo īpašumu remontu, rekonstrukciju unbūvniecību;• saglabāt, papildināt un atjaunot ministrijas kartogrāfijas fondu;• komplektēt un sistematizēt ministrijas bibliotēkas fondus, uzturot ministrijas bibliotēku un organizējottās pakalpojumus.Iekšējā audita departaments veic iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanu, sniedz ieteikumus tāsuzlabošanai, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes darbību. Departamenta galvenais uzdevums irnodrošināt ministrijas izvirzīto mērķu sasniegšanu izveidoto kontroles procedūru un pasākumu ietvaros.Departamentu veido divas nodaļas: Pārvaldes sistēmu iekšējā audita nodaļa un Starptautiskoinvestīciju iekšējā audita nodaļa. Departaments strādā, pamatojoties uz stratēģisko audi-ta plānu ungada audita plānu.PATSTĀVĪGĀS NODAĻASKomunikācijas nodaļa ir patstāvīga nodaļa, kuras galvenie uzdevumi ir veicināt Vides ministrijaspozitīvu novērtējumu sabiedrībā un atbalstu tās īstenotajai politikai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, kā arīpaaugstināt VIDM atpazīstamību, radīt priekšstatu kā par uzticamu partneri, atklātu, prognozējamu,caurskatāmu, profesionālu un pieredzējušu institūciju.Nodaļas pamatuzdevumi ir :• veicināt sabiedrības informētību par VIDM kompetencē esošajiem jautājumiem, sniedzot plašuinformāciju sabiedrībai par ministrijas darbu, aktualitātēm un jaunajām vides politikas iniciatīvām;• sadarbībā ar Investīciju departamenta Kvalitātes vadības nodaļu, uzlabot sociālo partneru informētībupar Eiropas Savienības Kohēzijas un struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanas iespējām, kā arīsagatavošanā esošajiem projektiem un to īstenošanas gaitu vides sektorā;Budžeta un finanšu nodaļa nodrošina budžeta plānošanu ministrijas sistēmā, sagatavo ministrijasbudžeta pieprasījumu, ņemot vērā valstī noteiktās prioritātes, kā arī veic ministrijas grāmatvedībasuzskaiti.

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 20062. MINISTRIJAS GALVENIE UZDEVUMI UN PRIORITĀTESMinistrijas galvenie uzdevumi ir izstrādāt vides aizsardzības politiku, organizēt un koordinēt videsaizsardzības politikas īstenošanu. Lai realizētu šos uzdevumus, ministrija un tās padotās institūcijas:• izstrādā vides kvalitātes normatīvus, vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas, kā arīrīcības programmas piesārņojuma samazināšanai;• nodrošina ES līdzfinansēto vides investīciju projektu pieteikumu sagatavošanu un to īstenošanunormatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos un kārtībā;• koordinē ministrijas funkciju izpildei nepieciešamās informatīvās datu sistēmas izveidi;• sagatavo priekšlikumus izglītības un zinātnes politikai vides aizsardzības jomā;• izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;• sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentuprojektiem;• savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un EiropasSavienības institūcijās;• informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējasar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kassaistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.Saskaņā ar Valdības deklarāciju un Vides ministrijas darbības stratēģiju, ministrija ir izvirzījusi vairākusgalvenos uzdevumus un prioritātes.Valdības deklarācija nosaka šādus galvenos uzdevumus:• sekmēt vides jautājumu integrāciju sektoru politikā, pilnveidojot stratēģiskā novērtējuma procedūruietekmi uz vidi, nodrošinot vides aspektu un principu ietveršanu plānošanas dokumentos, kā arīsabiedrības iesaistīšanu to apspriešanā un lēmumu pieņemšanā;• pilnveidot zemes informācijas sistēmu, nodrošinot ikvienu interesentu ar iespēju iegūt kvalitatīvuinformāciju par attīstības plānošanas procesiem kā valsts, tā pašvaldību līmenī, datu krātuvē ievietojotvisu iespējamo informāciju par ikvienu kadastra vienību;• atbalstīt vides zinātnes attīstību, veicinot inovatīvu vides tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un pielietošanu;• veicināt „zaļā iepirkuma” ieviešanu valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās;• nodrošināt efektīvu ES fondu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu finanšu līdzekļu plānošanu,piesaisti un izmantošanu projektu īstenošanai un izvirzīto mērķu sasniegšanai, papildus piesaistot nepieciešamosvalsts budžeta finanšu resursus; pilnveidot ES fondu projektu vadības sistēmu, vienkāršotprocedūras un institucionālo sistēmu ES fondu līdzekļu piešķiršanai un izlietošanas kontrolei;• sekmēt Latvijas neatkarību no importētajiem energoresursiem, atbalstot ekonomiski pamatotusvietējo un atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektus;• veicināt sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un saglabāšanā; īstenojot sabiedrības izglītošanasun informēšanas pasākumus un veicinot aktuālas vides informācijas sagatavošanu populārā formā un tāsizplatīšanu, kā arī nodrošinot plašu sabiedrības līdzdalību vides problēmu risināšanā;• īstenot iespējamo klimata pārmaiņu samazināšanas politiku, koordinējot pasākumus, lainodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām; izveidojot sistēmu Latvijas valsts dalībai starptautiskajāsiltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecībā;11

• veicināt atjaunojamo energoresursu konkurētspējas palielināšanu attiecībā pret fosiliem energoresursiem;atbalstīt lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes izejvielu audzēšanu atjaunojamās enerģijasražošanai;• novērst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu un virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu nelikumīguapbūvi; veicināt minēto aizsargjoslu iezīmēšanu visu līmeņu plānojumos un zemes īpašniekuinformēšanu par tajās noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem un videi draudzīgassaimniekošanas veidiem;• turpināt ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām,nodrošināt dzeramā ūdens atbilstību kvalitātes normatīviem;• pilnveidot normatīvos aktus, lai nodrošinātu zemes dzīļu resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu;• atbalstīt pasākumus lauku teritorijas dabas vērtību, pievilcīgas ainavas un bioloģiskās daudzveidībassaglabāšanai, kā arī dabas vides ilgtspējīgu izmantošanu iedzīvotāju atpūtai, sekmēt ekotūrismu.Savukārt Vides ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009.gadam nosaka šādus galvenos uzdevumus:• uzraudzīt un kontrolēt Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas atbilstoši jauno tiesību aktu prasībām,kā arī nodrošināt Vašingtonas konvencijas prasību realizēšanu;• izstrādāt Rīcības programmu par īpaši jutīgo teritoriju aizsardzības kontroles nodrošināšanu;• izstrādāt un kontrolēt gaisa aizsardzības pasākumus;• kontrolēt ģenētiski modificētos kultūraugus;• izveidot starptautiskās emisiju tirdzniecības sistēmu;• izveidot sistēmu, kas nodrošina kaitējuma videi novēršanu un atlīdzību, preventīvo, neatliekamovai sanācijas pasākumu veikšanu tiešu kaitējumu draudu vai kaitējuma videi gadījumā, ja nav iespējamskonstatēt atbildīgo operatoru, kā arī bezsaimnieka bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un nepieciešamoparaugu testēšanu;• pilnveidot vides ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru.

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 20063. PADOTĪBĀ ESOŠĀS INSTITŪCIJASVides ministrijas padotībā esošās iestādes realizē valsts politiku un normatīvo aktu prasības visās ministrijaskompetences jomās.2. attēlsVides ministrijas padotās institūcijasMinistrijas padotībā ir šādas institūcijas:• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (http://www.lvgma.gov.lv);• Valsts vides dienests (http://www.vvd.gov.lv);• Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija (http://www.lvaf.gov.lv);• Vides pārraudzības valsts birojs (http://www.vidm.gov.lv/ivnvb);• Radiācijas drošības centrs (http://www.rdc.gov.lv);• Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra "BAPA" (http://www.bapa.gov.lv).• Dabas aizsardzības pārvalde (http://www.dap.gov.lv);• Teiču dabas rezervāta administrācija (http://www.teici.gov.lv);• Slīteres nacionālā parka administrācija (http://www.slitere.gov.lv);• Ķemeru nacionālā parka administrācija (http://www.kemeri.gov.lv) ;• Gaujas Nacionālā parka administrācija (http://www.gnp.gov.lv);• Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija (http://www.biosfera.gov.lv);• Rāznas nacionālā parka administrācija;• Latvijas Dabas muzejs (http://www.dabasmuzejs.gov.lv);• Valsts aģentūra „Nacionālais botāniskais dārzs”.13

Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās):• Bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Vides projekti"(http://www.videsprojekti.lv);• Bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds"(http://www.lvif.gov.lv);Detalizēta informācija par padotībā esošajām institūcijām, publiskie pārskati pieejami to mājas lapās.4. PĀRSKATA GADĀ NOTIKUŠĀS BŪTISKĀS PĀRMAIŅASLai efektīvāk un racionālāk izmantotu ministrijas resursus un veicinātu ilgtspējīgas attīstības procesus,turpinās ministrijas struktūrvienību un iestāžu reorganizācijas.Ar mērķi modernizēt un pilnveidot Nacionālo botānisko dārzu, lai izveidotu to mūsdienīgu un sabiedrībaipieejamu, 2006. gadā Vides ministrijas padotībā pārņemta valsts aģentūra „Nacionālaisbotāniskais dārzs”.Atbilstoši sakārtots Dabas muzeja finansējums, pakāpeniski veidojot Dabas muzeju par vides izglītībasun pētniecības centru, tādējādi veicinot sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un saglabāšanā; īstenojotsabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus un aktuālas vides informācijas sagatavošanu populārāformā un tās izplatīšanu.5. DARBĪBAS REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS VIDESAIZSARDZĪBAS JOMĀIEPAKOJUMSAtbilstoši Direktīvai 2005/20/EK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra Direktīvai94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada11.februāra Direktīvai 2004/12/EK, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu,2006. gadā ir izstrādāti Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi Nr. 65 „Noteikumi par visaizlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumusniegšanas kārtību un veidlapu paraugiem, prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā tiktureģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem unuzņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā”.2006.gada 30.jūnijā tika nosūtīts Latvijas ziņojums EK par iepakojumu atbilstoši direktīvas 94/62/EKprasībām.

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006Likums „Par dabas resursu nodokli” paredz iespējas saņemt dabas resursu nodokļa atvieglojumu uzņēmumiem,kuri realizē brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas. 2006.gadā šādasprogrammas īstenoja A/S „Latvijas Zaļais punkts”, SIA „Zaļā josta” un SIA „Resurss Nova” ar saviemlīgumpartneriem, kā arī individuālie uzņēmumi.Dabas resursu nodokļu likums nosaka, ka no 2007.gada 1.janvāra nodokļa atvieglojumi par iepakojumutiek aizstāti ar jaunu sistēmu - atbrīvojumu no nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiemgalda traukiem un piederumiem. Šajā sakarā MK 2006.gada 6.novembrī ir pieņēmis noteikumusNr.915 „Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiemgalda traukiem un piederumiem”.2006. gada nogalē sagatavoti un noslēgti līgumi ar iepakojuma apsaimniekotājiem par izlietotā iepakojumaun vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu,un piešķirti atbrīvojumi no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiemgalda traukiem un piederumiem.JŪRAS VIDES AIZSARDZĪBAMinistrijas darbinieki pārstāvēja Latviju Helsinku komisijā (HELCOM) 1992.gada Baltijas jūras videsaizsardzības (Helsinku konvencijas) ieviešanai, tai skaitā piedalījās HELCOM Baltijas jūras rīcības plānaizstrādāšanā. Rīcības plāns ir Eiropas Jūras vides stratēģijas ieviešanas pilotprojekts Baltijas jūras reģionā.Tāpat ministrijas darbinieki piedalījās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas, ar ko izveido sistēmujūras vides politikas jomā (Jūras vides stratēģijas direktīvas), izstrādē, tika gatavotas instrukcijas EP Videsdarba grupu sanāksmēm un Latvijas pozīcijas.Saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 5. panta 10. daļas 5. punkta deleģējumu tika izstrādāti un2006.gada 13.jūnijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 475 “Par virszemes ūdens objektu un ostuakvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību”.TROKSNIS2006.gadā ministrija piedalījās Rīgas domes un VAS „Latvijas valsts ceļi” konkursa nolikumusagatavošanā trokšņa stratēģisko karšu izstrādei Rīgas aglomerācijai un 5 autoceļu posmiem, kā arīturpināja sadarbību trokšņa karšu izstrādes procesā. Plānots, ka trokšņu stratēģiskās kartes tiks pabeigtas2007.gadā atbilstoši Direktīvas 2002/49/EK par to, kā novērtēt un pārvaldīt troksni vidē, prasībām.2006.gada izstrādāti MK 2006.gada 31.janvāra noteikumi Nr.95 „Grozījumi MK 2004.gada 13.jūlijanoteikumos Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas kārtība”” un MK 2006.gada 31.janvāra noteikumi Nr.96„Grozījumi MK 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.598 „Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviemdzīvojamo un publisko ēku telpās"”. Lai precizētu Direktīvas 2000/14/EK prasības, izstrādāti MK 2006.gada1.augusta noteiktumi Nr.629 „Grozījumi MK 2002.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.163 "Noteikumi partrokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām"”.RADIĀCIJA2006.gadā norisinājās intensīvs darbs Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas starpvaldību līgumapar sadarbību lietotās kodoldegvielas izvešanā projekta sagatavošanā un saskaņošanā ar Krievijas Federācijasekspertiem.15

2006.gadā veikts darbs Nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona centra izveidošanas koncepcijas izstrādē,kura apstiprināta MK 2006.gada 31.augustā (rīkojums Nr.668), un uzsākta ciklotrona centra izveidošanaskoncepsijas nosacījumu izstrāde.PIESĀRŅOTĀS VIETAS2006.gada 24.oktobrī MK pieņēma zināšanai Vides ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Partiesisko regulējumu ar vēsturisku militāra rakstura sprādzienbīstamu priekšmetu un nesprāgušu munīcijupiesārņotu teritoriju sanācijas jomā” . Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par pašreizējosituāciju Latvijā saistībā ar vēsturisku militāras nesprāgušas munīcijas un sprādzienbīstamu priekšmetupiesārņojumu, tā atrašanu, izņemšanu un neitralizēšanu. Apzinātas galvenās problēmas – valsts institūcijukapacitāte, tiesiskā regulējuma un neitralizēšanas vietu trūkums.2006.gada 24.oktobrī MK pieņēma zināšanai Vides ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Partiesisko regulējumu ar vēsturisku militāru sprādzienbīstamu priekšmetu un nesprāgušu munīcijupiesārņotu teritoriju sanācijas jomā” . Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par pašreizējo situācijuLatvijā saistībā ar vēsturisku militāras nesprāgušas munīcijas un sprādzienbīstamu priekšmetu piesārņojumu,tā atrašanu, izņemšanu un neitralizēšanu. Apzinātas galvenās problēmas – valsts institūciju kapacitāte,tiesiskā regulējuma un neitralizēšanas vietu trūkums.ZEMES DZĪĻU IZMANTOŠANA UN AIZSARDZĪBA2006. gadā tika turpināts darbs, lai nodrošinātu zemes dzīļu resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Virzīti unpieņemti Saeimā grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”. Sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijasaģentūru izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Derīgo izrakteņu ieguves kārtība”, kāarī veikti nepieciešamie grozījumi 2005.gada 21. jūnija MK noteikumos Nr. 448 „Noteikumi par valstsnozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanaskārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoleskārtību” un noteikumos Nr. 449 „Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņuieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība”. IzstrādātiMK 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 595 “Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes unieguves darbos jūrā”, MK 2006.gada 19. decembra noteikumi Nr. 1055 „Noteikumi par valsts nodevu parzemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi”.ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMA2006.gadā atkritumu apsaimniekošanas jomā ir pieņemti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanaslikumā, kurā dots deleģējums MK noteikt prasības un kārtību, kādā savācams un apsaimniekojams arakcīzes nodokli apliktais alkoholisko dzērienu atkārtoti lietojamais iepakojums, kā arī ir precizēts pants parpašvaldību publisko iepirkumu procedūru un kārtība, kādā ir slēdzami atkritumu apsaimniekošanas līgumistarp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju (komersantu).2006.gadā tika pieņemti sekojoši MK noteikumi:• MK 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.474 „Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonuun izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi”;• MK 2006.gada 23.maija noteikumi Nr.413 „Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas,pārskatīšanas un anulēšanas kārtība”;• MK 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.332 „Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”;• MK 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.503 „Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas unaprēķināšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļasamaksas par transportlīdzekļiem”;• MK 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.797 „Noteikumi par Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumuapsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam”;• MK 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.871 „Noteikumi par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanasplānu 2006.-2013.gadam”;• MK 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.869 „Noteikumi par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanasplānu 2006.-2013.gadam”.Kā arī 2006.gadā tika veikti vairāki grozījumi sekojošos MK noteikumos:• MK 2006.gada 7.februāra noteikumi Nr.108 „Grozījumi MK 2004.gada 9.novembra noteikumosNr.923 „Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi””;• MK 2006.gada 31.janvāra noteikumi Nr.90 un 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.714 „GrozījumiMK 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.723 „Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiemelektriskajās un elektroniskajās iekārtās””;• MK 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr. 817 „Grozījumi MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.241„Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība””;• MK 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1020 „Grozījumi MK 2006.gada 20.jūnija noteikumosNr.503 „Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un aprēķināšanas kārtību par transportlīdzekļiemun par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem”.2006.gadā Bāzeles konvencijas sekretariātā iesniegta informācija par atkritumu pārrobežu pārvadājumiematbilstoši Bāzeles konvencijas par bīstamo atkritumu pārrobežu transporta kontroli un to galējo apstrādi13. un 16.pantam.RŪPNIECISKAIS PIESĀRŅOJUMSLai nodrošinātu normatīvajos aktos lietotās terminoloģijas saskaņotību, precizētu atsevišķu piesārņojošudarbību robežsliekšņus un NACE kodus, izstrādāti un 2006.gada 19.decembrī pieņemti MK noteikumiNr.1021 „Grozījumi MK 2002.gada 9.jūlija noteikumos Nr.294 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijaspiesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai””.Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas 2003.gada 26.marta Lēmuma 2003/241/EK izpildi, sagatavots unEiropas Komisijai nosūtīts Latvijas ziņojums par Padomes Direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētunovēršanu un kontroli (IPNK) ieviešanu Latvijā laika periodā no 2003.gada līdz 2005.gadam ieskaitot.Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas 2000. gada 17. jūlija lēmuma 2000/479/EK par Eiropas piesārņojošovielu reģistru izpildi, sadarbībā ar Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru veikta Latvijasziņojuma sagatavošana par 2004.gadu.RŪPNIECISKO AVĀRIJU RISKA NOVĒRTĒŠANA UN SAMAZINĀŠANASaskaņā ar Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību 23. pantu sagatavots un 13.02.2006.nosūtīts Konvencijas sekretariātam Nacionālais ziņojuma par Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežuiedarbību ieviešanu.17

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 96/82/EK (2002. gada 17. jūlija) par tādu smagunelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (SEVESO)19.4. pantu un Komisijas2002. gada 17. jūlija lēmumu 2002/605/EC sagatavots un 2006. gada 2. oktobrī iesniegts Eiropas KomisijāNacionālais ziņojums par direktīvas 96/82/EK ieviešanu laika posmā no 2003. līdz 2005. gadam.GAISA AIZSARDZĪBALai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris) pararsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisāprasības, tika izstrādāti un pieņemti MK noteikumi Nr. 612 „Grozījumi MK 2003.gada 21.oktobra noteikumosNr.588 „Noteikumi par gaisa kvalitāti””.Lai būtiski papildinātu 1999. gada 3. augusta MK noteikumu Nr. 269 „Noteikumi par vides kvalitātes normatīviemdegvielas uzpildes stacijām, naas bāzēm un pārvietojamajām cisternām” normas, kas precizētuEiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/63/EK (1994. gada 20. decembris) par gaistošo organiskosavienojumu (GOS) emisiju ierobežošanu no benzīna uzglabāšanas izplatīšanas no termināliem uz degvielasuzpildes stacijām, kā arī ietvertu peldošo degvielas uzpildes staciju kontroles pasākumus tika no jaunaizstrādāti un pieņemti MK noteikumi Nr. 588 „Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielasuzpildes stacijām, naas bāzēm un pārvietojamajām cisternām”.2006. gadā tika sagatavotas un MK pieņemtas pozīcijas Eiropas Padomes sanāksmēm par Eiropas Parlamentaun Padomes Direktīvas projektu par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā.2006. gadā tika sagatavotas un MK pieņemtas pozīcijas Eiropas Padomes sanāksmēm par EiropasKomisijas izstrādāto Tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu.ĶĪMISKO VIELU PĀRVALDĪBALai pārņemtu Padomes 1967.gada 27.jūnija Direktīvas 67/548/EEK par normatīvo un administratīvoaktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu V pielikumu, izstrādātiMK 2006.gada 17.janvāra noteikumi Nr.58 „Noteikumi par laboratoriskajām metodēm ķīmisko vielu unķīmisko produktu fizikālo, ķīmisko, toksikoloģisko vai ekotoksikoloģisko īpašību noteikšanai”.Lai saskaņotu lietoto terminoloģiju izstrādāti MK 2006.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.294 „Grozījumi MK2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.466 „Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaiteskārtību un datu bāzi””.Lai pārņemtu Komisijas Direktīvu 2006/8/EK, ar ko groza, pielāgojot tehnikas attīstībai II, III un Vpielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvoaktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu unmarķēšanu, izstrādāti MK 2007.gada 30.janvāra noteikumi Nr.88 „Grozījumi MK 2002.gada 12.martanoteikumos Nr.107 „Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanaskārtība””.2006.gadā tika pabeigts izstrādes un apspriešanas darbs pie 2006.gada 18.decembra Eiropas Parlamentaun Padomes Regulas (EK) 1907/2006, kas attiecas uz ķīmikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanuun ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 20061999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr.1488/94, kā arīPadomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK un Direktīvu2000/21/EK. Iepriekšminētā regula stāsies spēkā 2007.gada 1.jūnijā.OZONA SLĀŅA AIZSARDZĪBASaskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2037/2000 (2000. gada 29. jūnijs)prasībām tiks sagatavoti un iesniegti Eiropas Komisijai šādi ziņojumi par ES Regulas No 2037/2000izpildi:• Ziņojums par metilbromīda izmantošanu karantīnas un priekšapstrādes vajadzībām;• Ziņojums par halonu izmantošanu kritiskajām vajadzībām;• Ziņojums par HHFO izmantošanu ugunsdzēsības iekārtās;• Ziņojums par ozona slāni noārdošo vielu atjaunošanas un iznīcināšanas shēmu īstenošanu;• Ziņojums par muitas inspekciju veikšanu, lai novērstu nelegālo tirdzniecību.Vides ministrijas un ANO Vides Programmas līguma ietvaros, 2006. gadā tika koordinēts UNEP/GEFprojekts Institucionālā stiprināšana Monreālas protokola īstenošanai.VIDE UN LAUKSAIMNIECĪBATā kā pašlaik norisinās strauja nozares attīstība, bija nepieciešams pilnveidot esošos noteikumusnotekūdeņu dūņu izmantošanas un apsaimniekošanas jomā, tāpēc 2006.gadā tika sagatavoti un 2006.gada2.maijā pieņemti MK noteikumi Nr. 362 „Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu,monitoringu un kontroli”.Atbilstoši ANO Konvencijas Par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojamisausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā (26.pantā) noteiktajam, 2006.gadā šīsKonvencijas Sekretariātam tika nosūtīts ziņojums Par ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemesdegradāciju valstīs, kurās novērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpašiĀfrikā ieviešanu Latvijā.ŪDENS AIZSARDZĪBA JOMA2006.gadā izstrādāti priekšlikumi grozījumiem MK noteikumos Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošovielu emisiju ūdenī” (pieņemti 2007.gada 16.janvārī), kas precizē nepieciešamo informāciju, kuru uzrādapiesārņojošo vielu operators, lai saņemtu atļauju piesārņojošo darbību veikšanai Valsts vides dienestareģionālajā vides pārvaldē, kā arī nosaka stingrākas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai.2006.gada septembrī, atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 9.panta prasībām, ar Vides ministrarīkojumiem apstiprinātas Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu konsultatīvāspadomes.2006.gadā sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru sagatavoti un EiropasKomisijā iesniegti divi ziņojumi saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) parkomunālo notekūdeņu attīrīšanu 16.pantu un 17.pantu.19

3. attēlsGulbji jūrāTurpinājās sadarbība ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām Zilo karogu kustībā.2006.gadā Zilais Karogs tika piešķirts:• Engures pašvaldības kempinga „Abragciems” peldvietai;• Jūrmalas pašvaldības pludmalei „Bulduri”;• Jūrmalas pašvaldības pludmalei „Majori”;• Liepājas pašvaldības pludmalei „Pie stadiona”;• Ventspils pašvaldības pludmalei „Pilsētas pludmale”;• Daugavpils pilsētas Lielā Stropu ezera peldvietai.Nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts 2006.gada peldsezonā tika piešķirts:• Liepājas pilsētas domes „Beberliņu” peldvietai (B līmeņa sertifikāts);• Rīgas domes Vecāķu peldvietai (A līmeņa sertifikāts);• Rīgas domes Vakarbuļļu peldvietai (A līmeņa sertifikāts);• Siguldas pilsētas peldvietai (A līmeņa sertifikāts);• Lielā Stropu ezera peldvietai „Stropi” Daugavpilī (A līmeņa sertifikāts);• kempinga „Meleku līcis” peldvietai (B līmeņa sertifikāts).

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 20066. DARBĪBAS REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS DABASAIZSARDZĪBAS JOMĀ2006.gadā turpināts darbs ES direktīvu prasību ieviešanā nacionālās likumdošanas pilnveidošanas, aizsargājamoteritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādes un individuālo noteikumu sagatavošanā un pieņemšanā.2006. gadā turpinājās EK LIFE programmas Daba līdzfinansēto projektu ieviešana: “Teiču rezervāta dabasvērtību saglabāšanas pasākumi”, “Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā”, “Piekrastes biotopu aizsardzībaun apsaimniekošana Latvijā”, “Lubānas mitrāju kompleksa apsaimniekošana”, “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzībaun apsaimniekošana”, “Papes ezers – apsaimniekošana un attīstība” un „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijasjūras austrumu daļā” (projekta izpildītājs - Baltijas Vides forums).2006. gadā turpinājās ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda atbalstīts projekts “Bio-loģiskāsdaudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (ZBR)”. Projekta ieviešana paredzēta 5 gadulaikā un tā galvenais mērķis ir nodrošināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā,izstrādājot rezervāta apsaimniekošanas plāna uzmetumu.2006. gadā tika izdota brošūra zemes īpašniekiem “Jautājumi un atbildes zemes īpašniekiem īpaši aizsargājamāsdabas teritorijās, mikroliegumos, jūras piekrastē, upju un ezeru aizsargjoslās”.Izstrādāts MK (06.06.2006.) politikas plānošanas dokuments “Latvāņu izplatības ierobežošanas programma2006.–2012.gadam”.Pārskata periodā norisinājās regulāras tikšanās ar piekrastes pašvaldību vadītājiem un speciālistiem, laiizvērtētu iespējamās ciemu robežas piekrastē un tās apstiprinātu. Tāpat tika nodrošināta dalība plānošanas,reģionu teritoriju plānojumu izvērtēšanā un apspriešanā, kā arī veikta pašvaldību un iedzīvotāju informēšanapar aktivitātēm un likumdošanu dabas aizsardzības jomā – Natura 2000, kompensācijas mehānismu, ES finansējumiem,IVN procedūru - organizēti 5 semināri. Departamenta pārstāvji piedalījās INTERREG Nacionālajāapakškomitejā.Lai stiprinātu VIDM institūciju kapacitāti par dabas aizsardzības jautājumiem , 2006.gadā Valsts vides dienestareģionālo vides pārvalžu speciālisti tika informēti par Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanuun finansējumu Natura 2000 teritorijām. Kopumā reģionos notika 2 semināri.2006.gada ietvaros tika nodrošināta dalība tūrisma, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomās organizētajāsdarba grupās, padomēs un semināros dabas aizsardzības prasību ieviešanai.Pārskata perioda ietvaros tika sagatavoti un nosūtīti vairāki ziņojumi:• ziņojums par bioloģisko daudzveidību, ES kopīgās pozīcijas starptautisko konvenciju dalībvalstusanāksmēm ( pozīcija konvencijas „Par bioloģisko daudzveidību” 8. dalībvalstu konferencei);• Padomdevēju padomes 11.sanāksmei par līguma “Par sikspārņu aizsardzību Eiropā” ieviešanu.2006.gada ietvaros tika nodrošināta regulāra dalība ES Vides komiteju (Ornis, Habitat) darbā, EK bioloģiskāsdaudzveidības ekspertu darba grupās, kā arī dalība Eiropas Padomes vides aizsardzības komiteju darbā– sagatavota un nosūtīta uz Eiropas Padomi anketa par Viseiropas ainavu un bioloģiskās daudzveidībasstratēģiju.Helsinku konvencijas ieviešanas koordinācijas dabas aizsardzības jomā ietvaros tika sagatavotas atskaitespar atsevišķu rekomendāciju ieviešanu, kā arī nodrošināta dalība HELCOM Dabas aizsardzības un bioloģiskāsdaudzveidības grupas sanāksmēs.21

7. DARBĪBAS REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS KLIMATA UNATJAUNOJAMO ENERGORESURSU JOMĀ2006.gadā sagatavoti šādi normatīvie akti: “Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Saeimā pieņemts06.04.2006.) un MK noteikumi: „Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijaspar klimata pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un darbībām, kas saistītas aremisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību, sertificētu emisijas samazināšanas vienību un noteiktādaudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu” (07.02.2006. MK noteikumi Nr.115), „Par dabas resursunodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību” (20.06.2006. MK noteikumi Nr.504), „Emisijas kvotusadales plāns 2008.-2012.gadam” (09.08.2006. MK rīkojums Nr.308; grozījumi apstiprināti 28.12.2006. arMK rīkojumu Nr.1010) un „Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem”(apstiprināts MK 26.09.2006., Nr.801).Departaments 2006.gadā ir sagatavojis, un MK ir apstiprināti šādi politikas plānošanas dokumenti:• „Koncepcija par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā” (11.04.2006. MK rīkojumsNr.249; grozījumi apstiprināti 12.09.2006. ar MK rīkojumu Nr.699);• „Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam” (31.10.2006. MKrīkojums Nr.835);• „Grozījumi Nacionālajā vides politikas plānā” (MK rīkojums Nr.996, apstiprināts 22.12.2006.)(plānā iestrādāta sadaļa par Vides tehnoloģijām).Norisinājās aktīvs darbs ES dokumentu sagatavošanā un apspriešanā par Regulas projektu par atsevišķāmfluoru saturošām siltumnīcefekta gāzēm, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektu par Finanšuinstrumentu videi (LIFE+) un ES Baltās grāmatas par pielāgošanās (adaptācijas) jautājumiemsaistībā ar klimata pārmaiņām izstrādāšanai.Departamenta pārstāvji piedalījās ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstukonferences divpadsmitajā sesijā (COP 12) un Kioto protokola dalībvalstu konferences otrajā sesija(COP/MOP 2) Nairobi, 2006.gada 6.-17.novembrī.Klimata un atjaunojamo energoresursu sektorā 2006.gadā tika īstenoti vairāki pētījumi:• „Partnerība klimata politikas veidošanai Latvijā”;• „Nacionālā adaptācijas stratēģija klimata mainības radītā riska pārvaldībai: ekstremālās klimatiskāsparādības un to ietekmes”;• „Bioenerģijas potenciāls Latvijā, kas iegūstams bez papildus slodzes uz vidi”;• „”Zaļo” investīciju sistēmas izveides priekšizpēte”.2006.gadā departamenta darbinieki ir sagatavojuši un izdevuši informatīvās lapas: „Kas ir biodegviela”,„Klimata pārmaiņas Latvijā”, „Biodegvielas ražošanas un izmantošanas iespējas Latvijā”, kā arī piedalījušiesEiropas Komisijas rīkotajā klimata pārmaiņu kampaņā Latvijā.

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 20068. DARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS INVESTĪCIJU JOMĀLai nodrošinātu valsts budžeta un ES finanšu līdzekļu (Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstībasfonds) piesaisti vides aizsardzības pasākumiem 2007. – 2013. gada ES finanšu plānošanas periodā,sagatavoti Vides ministrijas kompetencē esošo pasākumu apraksti darbības programmai „Infrastruktūraun pakalpojumi”, kā arī sagatavotas atbilstošās darbības programmas papildinājuma sadaļas. Izstrādātas 8nacionālās programmas ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu apguvei:• Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000 –ERAF finansējums 143,49 milj. EUR;• Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās – ERAF finansējums 13 milj. EUR;• Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ un vides izglītības infrastruktūras izveide – ERAFfinansējums 13 milj. EUR;• Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija – ERAF finansējums 49 milj. EUR;• Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība – ERAF finansējums 10,2 milj. EUR;• Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000– Kohēzijas fonda finansējums 419,5 milj. EUR;• Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība – Kohēzijas fonda finansējums 129,5 milj.EUR.Sagatavošanā ir Nacionālā programma “Vides risku samazināšana” – ERAS finansējums 15 milj. Eiro.Kopumā vides aizsardzības pasākumu īstenošanai no Kohēzijas fonda būs pieejami 549 milj. eiro un noEiropas Reģionālās attīstības fonda – 243,69 milj. eiro.Saskaņā ar Kohēzijas fonda ietvaddokumenta 2004. – 2006.gada prioritātēm un Latvijas Attīstības plānaProgrammas papildinājuma aktivitātēm, tika nodrošināta ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībasprojektu, atkritumu apsaimniekošanas projektu un infrastruktūras izveides projektu bioloģiskās daudzveidībassaglabāšanai Natura 2000 teritorijās sagatavošana un īstenošana.Vides aizsardzības projektu realizācijai 2006. gadā tika apstiprināts līdzfinansējums no EiropasSavienības Kohēzijas fonda 51,702 milj. eiro apmērā, t.i., 37,657 milj. latu (1. tabula).1. tabulaApstiprinātais ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums vides aizsardzības projektiem23

Līdzfinansējums apstiprināts „Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ziemeļvidzemes reģionā, II kārta”realizācijai, „Tehniskā palīdzība ūdenssaimniecības sektora projektu attīstībai Latvijā” un „Ventspils siltumapgādesattīstība Latvijā” realizācijai.Saskaņā ar Ministru kabineta 18.07.2006. sēdes protokola Nr.38 35.paragrāfu „Par ES Kohēzijas fonda finansētoprojektu izmaksu pieaugumu vides sektorā Latvijā” Vides ministrijai ir dota iespēja plānot papildusnepieciešamos līdzekļus vairāku ES Kohēzijas fonda finansēto projektu realizācijai valsts budžetā (valstsbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem veidā), lai izpildītu saistības attiecībā uz ūdenssaimniecībasun atkritumu saimniecības pakalpojumu kvalitāti, kuras Latvija uzņēmās, pievienojoties ES.Posmā no 2006.gada oktobra līdz 2006.gada decembra beigām Vides ministrija ir piesaistījusi 7,18 milj.eiro no ES Kohēzijas fonda sadārdzinājuma segšanai 2000.-2006.gadā apstiprinātajiem projektiem, tādējādisamazinot finanšu slodzi nacionālā līdzfinansējuma avotiem un turpinot iepriekšminēto direktīvu ieviešanainepieciešamo pasākumu īstenošanu. 2006.gada 31.decembrī Vides ministrija ir nodrošinājusi visu ES 2000.-2006.gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda līdzekļu piesaisti konkrēto projektu īstenošanai, līdz ar toturpmāko sadārdzinājumu gadījumā ES līdzekļi nebūs pieejami.Ministru kabinetā (19.09.2006.) tika apstiprināta būvdarbu un apvienoto projektēšanas un būvdarbuiepirkuma līgumu īstenošanas izmaksu pieauguma novērtēšanas metodika Vides ministrijā ES Kohēzijasfonda projektiem (iepirkuma procedūrām, kuras ir uzsāktas līdz 2004.gada 1.maijam)ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ietvaros, pamatojoties uz likumu „Par valsts budžetu 2006.gadam”, 2006. gadā veiktie maksājumi bija par kopējo summu 61,345 milj. eiro (summā nav iekļauts pašvaldībunodrošinātais līdzfinansējums). Phare programmas finansēto projektu ietvaros faktiski veiktie izdevumi2006. gadā bija 0,842 milj. eiro, savukārt Pārejas perioda palīdzības programmas finansēto projektuietvaros tika veikti izdevumi 0,636 milj. eiro apmērā. Par izpildītajiem darbiem ūdenssaimniecības projektuietvaros veikti maksājumi par kopējo summu 29,405 milj. eiro, atkritumu apsaimniekošanas projektos –6,258 milj. latu, bet tehniskās palīdzības projektos – 23,672 milj. eiro (4.attēls)2006. gadā tika Vides ministrijai piešķirts finansējums no Solidaritātes fonda, kas bija paredzēts vētrasseku likvidācijai. Kopumā saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2006. gadam” izdevumi veikti 0,532 milj.eiro apmērā.4. attēlsVeikto maksājumu sadalījums ES Kohēzijas fonda finansētajos projektos 2006.gadā, milj. Eiro

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006ES Kohēzijas fonda finansēto projektu ietvaros 2006. gadā no ES Kohēzijas fonda un LR valsts budžeta dotācijasno vispārējiem ieņēmumiem tika izmaksāts kopumā par 3,461 milj. eiro vairāk nekā 2005. gadā (5.attēls).Atkritumu apsaimniekošanas projektu ietvaros 2006. gadā veiktie maksājumi 2005. gadā veiktos maksājumuspārsniedz par 0,396 milj. eiro. Savukārt tehniskās palīdzības projektos kopējā starpība ir 6,686 milj. eiro. Ūdenssaimniecībasattīstības projektu ietvaros 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu ir izmaksāts par 2,142 milj. eiromazāk.5. attēlsVeikto kopējo maksājumu sadalījums ES Kohēzijas fonda finansētajos projektos 2006.g.salīdzinājumā ar 2005.g., milj. EiroLai nodrošinātu Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu, 2006.gadā tika noslēgti 76 iepirkumu līgumipar kopējo summu 140 milj. eiro. Tika noslēgti 23 piegādes līgumi, 16 pakalpojumu līgumi un 37 būvdarbu līgumi.Sekmīgai ES līdzfinansēto projektu ieviešanai atbilstoši nacionālo un ES normatīvo aktu prasībām ir izstrādātasiekšējās kontroles sistēmas, kas tiek pastāvīgi pilnveidotas un aktualizētas. Pašlaik ir izstrādātas iekšējās kontrolessistēmas ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu sagatavošanai un ieviešanai, Eiropas Reģionālās attīstībasfonda līdzfinansēto aktivitāšu ieviešanai, kā arī Phare/Pārejas programmas līdzfinansēto projektu ieviešanai.6. attēls25

Ūdenssaimniecības projektiAr Kohēzijas fonda atbalstu 2006. gadā tika īstenoti 27 ūdenssaimniecības projekti aglomerācijās arcilvēku ekvivalentu lielāku par 2000 (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jūrmala, Ventspils, Rēzekne, Jelgava, Ogre,Olaine, Jaunolaine, Salaspils, Ķekava, Ķegums, Lielvārde, Līvāni, Cesvaine, Dagda, Preiļi, Valmiera, Smiltene,Alūksne, Valka, Sigulda, Cēsis, Priekuļi, Limbaži, Salacgrīva),Šo projektu ietvaros palielināta ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamība, paplašinot kanalizācijastīklus par ~ 52 km un ūdensapgādes tīklus par ~ 14 km, un kvalitāte, rekonstruējot ~ 20 km kanalizācijastīklus un 7 km ūdensapgādes tīklus. Rēzeknē uzsākta jaunas ūdens sagatavošanas stacijas un ūdens rezervuārubūvniecība.ERAF nacionālajā programmā „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ariedzīvotāju skaitu līdz 2000” iekļauti 89 projekti, kas aptver 127 apdzīvotās vietas. Programmas ietvaros2006. gadā īstenots 41 projekts: Rīgas plānošanas reģionā 3 projekti no 9 apstiprinātajiem, Vidzemesplānošanas reģionā –18 projekti no 36 apstiprinātajiem, Kurzemes plānošanas reģionā – 3 no 9 apstiprinātajiem,Latgales plānošanas reģionā – 9 projektino 20 apstiprinātajiem un Zemgales plānošanasreģionā – 8 projekti no 15 apstiprinātajiem projektiem.Kopš 2005. gada nacionālās programmas ietvarospilnībā īstenoti 47 projekti, bet daļēji – 38 projekti.Īstenojot projektus, 2006. gadā rekonstruētas un nojauna izbūvētas 40 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas,dze-ramā ūdens kvalitātes uzlabošanai rekonstruētasun izbūvētas 55 ūdens sagatavošanas iekārtas, kanalizācijastīkli paplašināti par ~ 19 km, ūdensapgādestīkli par ~ 26 km, veikta arī tīklu rekonstrukcija attiecīgi~ 14 km un 36 km garumā.Jelgavas ūdenssaimniecību attīstības projekta ietvaros2006. gadā tika noslēgts un pabeigts ūdensapgādestīklu noplūdes samazināšanas programmas izstrādeslīgums. Jūrmalas ūdenssaimniecību attīstības projektaietvaros pabeigta Jūrmalas kanalizācijas cauruļvadurenovācija, skalošana un CCTV izpēte, kā arī noslēgtsbūvdarbu līgums par Jūrmalas ūdenssaimniecībassistēmas atjaunošanu un paplašināšanu (līgumakopējā summa ir 9.3 milj. eiro).Rēzeknes ūdenssaimniecību attīstības projektaie-tvaros 2006.gadā noslēgti 2 līgumi – būvdarbulīgums par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atjaunošanuun piegāžu līgums par tīkla uzturēšanai nepieciešamāaprīkojuma piegādi. Noslēgto līgumukopējā summa ir 7.11 milj. eiro.7.attēlsKohēzijas fonda ūdenssaimniecības projekts

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006ES Kohēzijas fonda projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” projektaietvaros 2006. gadā pabeigtas aprīkojuma piegādes neuzskaitītā ūdens samazināšanas programmai 18Austrumlatvijas upju baseinu pilsētās: Cesvaine, Dagda, Ķekava, Ķegums, Lielvārde, Līvāni, Ogre, Preiļi,Salaspils, Alūksne, Cēsis, Priekuļi, Sigulda, Smiltene, Valmiera, Limbaži, Salacgrīva un Valka. Pabeigtapiegādes līguma summa ir 0.235 milj. eiro. 2006.gadā projekta ietvaros noslēgti 6 būvdarbu līgumi parnotekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvi un rekonstrukciju Valmierā, Cēsīs, Siguldā, Salaspilī, Limbažos unLīvānos, un 15 būvdarbu līgumi par ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanu un rekonstrukcijuSalacgrīvā, Valmierā, Ogrē, Alūksnē, Preiļos, Dagdā, Cesvainē, Valkā, Smiltenē, Siguldā, Limbažos,Ķekavā, Ķegumā un Priekuļos. Visu noslēgto būvdarbu līgumu kopējā summa ir 51,76 milj. eiro.Atkritumu apsaimniekošanas projekti2006. gadā tika turpināti vai uzsākti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekti 5 sadzīves atkritumuapsaimniekošanas (SAA) reģionos – Ziemeļvidzemes, Liepājas, Austrumlatgales, Dienvidlatgalesun Malienas SAA reģionā, kas kopumā aptver 33% Latvijas iedzīvotāju un 53% valsts teritorijas.Ziemeļvidzemes reģiona poligonam „Daibe” II projekta kārtas ietvaros piegādātas un uzstādītas infiltrātaattīrīšanas iekārtas, Dienvidlatgales un Austrumlatgales SAA projektos rekultivētas 36 izgāztuves ~42 ha platībā. Uzsākta Ventspils reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta II kārtassagatavošana.ERAF nacionālajā programmā „Likumdošanas prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija” iekļautas48 likumdošanas prasībām neatbilstošās sadzīves atkritumu izgāztuves, kuru kopējā platība ir ~ 77 ha.Programmas ietvaros 2006. gadā rekultivētas 16 izgāztuves ~ 33 ha platībā, t.i., 42% no plānotā. Rīgasplānošanas reģionā rekultivētas 13 izgāztuves no 25 nacionālajā programmā iekļautajām izgāztuvēm,Vidzemes – 3 no 22 nacionālajā programmā iekļautajām izgāztuvēm. Rekultivācija vēl ir jāveic 21 likumdošanasprasībām neatbilstošajās sadzīves atkritumu izgāztuvēs.ERAF līdzfinansējuma piesaistei 2006. gadā tika izsludināts atklātais konkurss „Dalītās atkritumuvākšanas punktu izveide”, kuru noslēdzot tika atbalstīti 8 projekti. Šo projektu īstenošanai ERAF finansējumsapstiprināts 1,318 milj. latu apmērā.2006.gada beigās noslēdzās visu projekta Finanšu memorandā paredzēto aktivitāšu realizācija projektu„Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Liepājas rajonā” un „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanaZiemeļvidzemes reģionā, II kārta” ietvaros. Liepājas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvarosuzbūvēts moderns atkritumu apsaimniekošanas poligons Grobiņā (Liepājā), piegādāts poligonamnepieciešamais aprīkojums, piegādāti elektroenerģijas ģeneratori un reversā osmozes tipa iekārta, kā arīrekultivēta Šķēdes izgāztuve. Ziemeļvidzemes reģionā projekta ietvaros piegādāta reversās osmozes tipainfiltrāta attīrīšanas iekārta sadzīves atkritumu poligona "Daibe" vajadzībām.Austrumlatgales un Dienvidlatgales sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu ietvaros 2006 gadāturpinājās poligonu "Križevnieki" (Rēzeknes rajonā) un "Demene" (Daugavpils rajonā) būvniecība. Projektāparedzētie poligoni tiks uzbūvēti 2007.gadā. Projektu ietvaros 2006.gadā tika noslēgti un pabeigti2 piegāžu līgumi, kuru ietvaros piegādāts atkritumu poligoniem nepieciešamais aprīkojums. Piegāžulīgumu kopējā summa ir 1.73 milj. eiro.27

Ekotūrisma projektiNo ERAF nacionālajā programmā „Ekotūrisma infrastruktūras attīstība potenciālajās Natura 2000 teritorijās”iekļautajiem 7 projektiem jau īstenoti 5 projekti.Ar ERAF atbalstu rekonstruēta Ķemeru Nacionālā parka administratīvā ēka „Meža māja”, kurā iekārtotsinformācijas centrs un dabas skola, rekonstruēta bijusī Embūtes muižas ēka (430 m2), izveidots uniekārtots informācijas punkts un nakšņošanas vieta Teiču dabas rezervātā (583 m2), izveidots Krustkalnudabas rezervāta apmeklētāju centrs un vides izziņas zona (0,6 ha) pie Teiču dabas rezervāta administrācijasēkas, labiekārtotas 5 autostāvvietas, ar norādēm un informācijas zīmēm aprīkoti 9 ekotūrisma maršruti,sakārtotas skatu perspektīvas 16,3 ha lielā teritorijā, uzbūvēti skatu torņi Krustkalnu dabas rezervātā unĪADT „Ventas ieleja” Kuldīgā, izbūvēta pārceltuve pār Ventu.2006.gadā uzsākta realizācija sekojošiem projektiem:• Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, 2.kārta;• Ūdenssaimniecības attīstība Olainē un Jaunolainē;• Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 2.kārta;• Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, 2. kārta;• Zemgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana Latvijā;• Malienas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana, Latvijā;• Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstība;• Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā, 1.kārta;• Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, III kārta.Projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, 2.kārta” ietvaros 2006.gadā kopā noslēgti 11 līgumi.Noslēgto līgumu ietvaros tiks veikta plānoto būvdarbu objektu projektēšana, projekta būvdarbu līgumuuzraudzība un tiks piegādātas iekārtas ūdensvada un kanalizācijas tīklu uzturēšanai. 2006.gadā noslēgtobūvdarbu līgumu izpilde ir pabeigta – rekonstruēti ūdensvada un kanalizācijas tīkli 21 objektā. Visu2006.gadā noslēgto līgumu kopējā summa ir 10.91 milj. eiro.2006.gadā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Olainē un Jaunolainē” ietvaros noslēgti 3 līgumi –viens pakalpojuma līgums par būvdarbu tehnisko uzraudzību un divi būvdarbu līgumi par notekūdeņu attīrīšanasiekārtu izbūvi un kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukciju Olainē un par Jaunolaines lielciemaūdensapgādes un notekūdeņu tīklu rekonstrukciju. Noslēgto līgumu kopējā summa ir 8.98 milj. eiro.Projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 2.kārta” ietvaros noslēgti 12 līgumi – viens pakalpojumalīgums par pētījumu veikšanu krasta aizsardzībai pret eroziju, 8 piegāžu līgumi par tehniskonodrošinājumu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām Liepājā (līgumi 2006.gadā pabeigti un paredzētaisaprīkojums tika piegādāts), kā arī 3 būvdarbu līgumi. Būvdarbu līgumi noslēgti par:• ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu rekonstrukciju Liepājā;• ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu rekonstrukciju Karostā;• ūdensapgādes cauruļvadu zemteku rekonstrukciju.Visu Liepājas ūdenssaimniecības projekta noslēgto līgumu summa ir 14.61 milj. eiro.

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006Projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, 2. kārta” ietvaros noslēgts viens pakalpojuma līgumspar būvdarbu līgumu tehnisko uzraudzību. Līguma kopējā summa ir 1.16 milj. eiro. Projekta ietvarosplānots veikt Daugavpils notekūdeņu attīrīšanas ietaišu paplašināšanu, modernizāciju un rekonstrukciju,kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un paplašināšanu.Zemgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros 2006.gadā noslēgti 2 līgumipar būvdarbu līguma tehnisko uzraudzību un par Zemgales reģiona sadzīves atkritumu poligonu – Brakšķiun Grantiņi, projektēšanu un būvniecību, esošo atkritumu izgāztuvju rekultivāciju un 313 atkritumu dalītovākšanas punktu izveidi. Abu noslēgto līgumu kopējā summa ir 9.94 milj. eiro.Malienas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošana projekta ietvaros noslēgti 3 līgumi par kopējosummu 6.83 milj. eiro:• pakalpojuma līgums par būvdarbu līgumu tehnisko uzraudzību;• Malienas reģiona sadzīves atkritumu poligona „Kaudzītes” būvniecības līgums;• līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas aprīkojuma piegādi.Projekta „Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstība” ietvaros noslēgts viens pakalpojuma līgums pariepirkuma dokumentācijas izstrādi. Līguma kopējā summa ir 1.12 milj. eiro. Projekta ietvaros plānotsuzprojektēt un uzbūvēt Ventspils centralizētās siltumapgādes sistēmas saistvadu un koģenerācijas staciju.Projekta „Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā, 1.kārta” ietvaros noslēgti 4līgumi – viens pakalpojuma līgums par būvdarbu līguma tehnisko uzraudzību, viens būvdarbu līgums parBīstamo atkritumu poligona - Zebrene celtniecību un 2 piegāžu līgumi par tehnoloģisko iekārtu,mehānismu un transporta līdzekļu piegādi bīstamo atkritumu poligona ekspluatācijai. Noslēgto līgumukopējā summa ir 7.57 milj. eiro.2006.gadā uzsākta projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, III kārta” realizācija – noslēgti divilīgumi: viens pakalpojuma līgums par būvdarbu līgumu tehnisko uzraudzību un viens būvdarbu līgumspar 4 dīzeļģeneratoru piegādi un uzstādīšanu 2 ūdens sūkņu stacijās un 2 kanalizācijas sūkņu stacijās.Noslēgto līgumu kopējā summa ir 5.51 milj. eiro.Pārējie Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu līgumi - 5 pakalpojuma līgumi un 3 piegāžu līgumi irnoslēgti tehniskās palīdzības projektu ietvaros. Visu noslēgto līgumu kopējā summa ir 2.50 milj. eiro.Tehniskās palīdzības projektu noslēgto līgumu ietvaros 2006.gadā:• sagatavota iepirkuma dokumentācija Piejūras un Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas projektiem;• realizēta neuzskaitītā ūdens samazināšanas programma un piegādāts programmai nepieciešamaisaprīkojums Rēzeknes pilsētā;• veiktas aprīkojuma piegādes institucionālās attīstības nodrošināšanai 14 Austrumlatvijas upju baseinupašvaldībās;• tiks piegādātas tīklu noplūžu atklāšanas iekārtas 10 Kurzemes reģiona pašvaldībām;• tiks sagatavota iepirkuma dokumentācija projektiem „Cēsu ūdenssaimniecības attīstības III kārtai”un „Ogres ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtai”.29

9. STRATĒĢIJAS UN KOORDINĀCIJAS DEPARTAMENTADARBĪBAS IZVĒRTĒJUMSDepartamenta darbs ir vērsts uz to, lai Vides ministrija būtu efektīva politikas veidotāja, tās darbībabūtu atklāta un pieejama iedzīvotājiem, lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību ES VIDM atbilstošajās kompetencesjomās, kā arī ES finansējuma piesaisti.Pamatojoties uz Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs un "Nacionālā vides politikas plānā2004.–2008." noteiktajām prioritātēm, izstrādāta un apstiprināta Vides ministrijas darbības stratēģija2007.-2009.gadam. Stratēģija ietver 3-5 gadu vidēja termiņa mērķus. Rīcības plāns un tam attiecinātaisbudžets ir veidots pēc budžeta programmu principa. Katrai budžeta programmai tiek noteikti rezultatīvierādītāji. Budžeta programmas ir sagatavotas, lai uzlabotu valsts budžeta līdzekļu pārskatāmību unnovērstu dublēšanos to izlietošanā, kā arī nodrošinātu valsts budžeta resursu efektīvu, koordinētu izmantošanuministrijas mērķu sasniegšanai.Tiek pilnveidota politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu sistēma, lai tā aptvertu visusvides un dabas aizsardzības politikas aspektus.Regulāri nodrošināta Latvijas pārstāvība Eiropas Ministru Padomes un Eiropas Komisijas darbagrupās, dažādās ekspertu sanāksmēs, aktīvi piedaloties visu ministrijas kompetencē esošo jautājumu risināšanāES līmenī, sniegti priekšlikumi, kā arī piedalīšanās ES tiesību aktu izstrādē un pieņemšanā.Departaments atbildīgs par informācijas sagatavošanu, kā arī nozares pozīciju izstrādes koordinēšanuES Vides Padomēm un citām ES Padomēm, kuras ir Vides ministrijas kompetencē.2006. gadā strādāts pie Regulas projekta par finanšu instrumentu videi LIFE+. Tika atbalstīta esošāsre-gulas teksta redakcija, kas definē atbalstāmos pasākumus, nosaka jaunas prioritātes „Daba un bioloģiskādaudzveidība” izveidošanu, kā arī to, ka prioritātes „Vides politika un pārvaldība”. LIFE+ ir instrumentsES vides politikas attīstībai un ieviešanai un paredz atbalsta nosacījumus projektiem vides jomāno 2007. līdz 2013.gadam. Eiropas Parlamenta 2006.gada oktobrī apstiprinātie otrā lasījuma grozījumikonceptuāli atšķīrās no jūnijā panāktās dalībvalstu vienošanās, ka 80% no LIFE+ finansējuma administrēspašas dalībvalstis, līdz ar to regula nav tikusi apstiprināta. Darbs turpinās, jo LIFE+ ir būtisks instrumentsdabas aizsardzības, īpaši NATURA 2000 teritoriju finansēšanai.2006.gada 21.novembrī tika panākta EP, Padomes un Eiropas Komisijas vienošanās par INSPIRE direktīvu,kura radīs juridisku ietvaru Eiropas telpiskās informācijas infrastruktūras izveidošanai unekspluatēšanai, radot pieejamākus un kvalitatīvākus telpiskos datus. Panāktā vienošanās atbilst Latvijasinteresēm, jo diskusiju gaitā izdevās panākt atbilstošus nosacījumus maksas piemērošanai par informācijassniegšanas un skatīšanās pakalpojumiem un nodrošināt atbilstošu autortiesību aizsardzību šādiemdatiem. 2007. gada 14. martā direktīva apstiprināta Padomē un EP, aprīlī oficiāli publicēta ES.Būtisks instruments klimata pārmaiņu mazināšanai ir Siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisiju kvotutirdzniecība, kas ES ietvaros darbojas kopš 2005.gada. Latvijas diskusijas ar Eiropas Komisiju par Emisijaskvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam, lai panāktu vienošanos par emisijas kvotu apjomu, līdzsvarojot

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006Komisijas nostāju par emisiju samazināšanu un Latvijas intereses tautsaimniecības attīstībai turpinās arī2007. gadā.Gaisa kvalitātes jomā panākta politiskā vienošanās par apkārtējā gaisa kvalitātes direktīvu. Priekšlikumsnodrošina piecu spēkā esošu tiesību aktu integrēšanu vienā, nesamazinot esošās prasības. Turpināsdarbs Kopienas pasākumu īstenošanā gaisa piesārņojuma samazināšanai, izstrādājot Euro VI standartu(izplūdes gāzu samazināšana no smagajiem automobiļiem) u.c. tiesību aktus.Atkritumu politikas jomā ekspertu līmenī izstrādāja direktīvas projektu par atkritumiem. Galvenāsdiskusijas bija saistībā ar atkritumeļļām, atkritumu reģenerāciju un apglabāšanu, kā arī atkritumurašanās novēršanu. Tiek sekots līdzi direktīvas tālākai izstrādei, kā arī pašreiz tiek izvērtēta prezidējošāsvalsts piedāvātā redakcija attiecībā uz atkritumu pārstrādes un apglabāšanas darbībām izvirzāmo prasībuizstrādi.Ūdens resursu politikas jomā 2006. gada 17. jūlijā Komisija prezentēja priekšlikumu direktīvaipar vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, lai nodrošinātu ūdens aizsardzību pretķīmisko piesārņojumu un vienlaikus novērstu un mazinātu piesārņojuma kaitīgo ietekmi uz cilvēkuveselību un vidi kopumā.Izstrādāta plūdu novēršanas, aizsardzības un plūdu ietekmes mazināšanas direktīva. Tās mērķis irizveidot sistēmu plūdu radīto seku mazināšanai cilvēka veselībai, videi, kultūras mantojumam unekonomiskajām darbībām. Koordinēta direktīvas projekta un Ūdens struktūrdirektīvas ieviešana.2006. gada decembra Vides ministru padomes sēdē tika panākta vienošanās par Jūras stratēģijas direktīvu.Tās mērķis ir sekmēt labas jūras vides stāvokļa sasniegšanu un tā pasliktināšanās novēršanu līdz2021. gadam. Liels ir arī Latvijas ieguldījums, direktīvas projektā jau iestrādāti nosacījumi par reģionālāssadarbības stiprināšanu, izmantojot reģionālās jūru konvencijas.2006. gadā Komisija prezentēja pēdējās no septiņām tematiskajām vides stratēģijām, par augsnesaizsardzību un ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu, kas tai bija jāsagatavo atbilstoši ES 6. vides rīcības programmai.Tematiskās stratēģijas un direktīvas par augsnes aizsardzību mērķis ir nodrošināt augsnesaizsardzību un samazināt augsnes degradācijas problēmas. Kopumā atbalstot abus projektus, ekspertiuzsver nepieciešamību ņemt vērā katras valsts īpatnības un situāciju, nosakot mērķus un pasākumusaugsnes aizsardzības nodrošināšanai. Šīs stratēģijas turpina veidot arī 2007. gadā.Stratēģijas izstrādātas saskaņā ar 6. vides rīcības programmu, kas noteica galvenās darbības vadlīnijasvides jomā laika posmā no 2002. līdz 2012. gadam. Šīs programmas vidusposma pārskatu paredzētsveikt 2007.gadā.Klimata politikas jomā Somijas prezidentūras laikā notika gatavošanās ANO Vispārējās konvencijaspar klimata pārmaiņām dalībvalstu konferences divpadsmitajai sesijai (COP 12, 2006. gadanovembrī) un Kioto protokola dalībvalstu konferences otrajai sesijai (COP/MOP2). Papildus tikasagatavots Eiropas Kopienas ziņojums par ES dalībvalstu emisiju apjomu 2008.-2012.gada periodā.31

2007. gadā turpinās COP 12 aizsāktās diskusijas par starptautisko klimata pārmaiņu samazināšanasrežīmu pēc 2012.gada, Komisijai izstrādājot Zaļo grāmatu par klimata pārmaiņu politiku pēc 2012.gada,lai veicinātu ES izvirzītā mērķa sasniegšanu (nepieļaut pasaules vidējās temperatūras paaugstināšanos parvairāk nekā 2 0 C, salīdzinot ar pirms - rūpniecības līmeni). Atbalstām sarunu veicināšanu Kopienas unstarptautiskā līmenī par sabalansētu un skaidru klimata pārmaiņu režīmu pēc 2012.gada un siltumnīcefektagāzu emisijas tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu.Starptautisko vides jautājumu jomā notika gatavošanās 2007.gada 5.-9. februāra Apvienoto NācijuVides programmas (UNEP) Vadības padomes 24.sanāksmei, kurā galvenās diskusijas - par UNEPdarba programmu un budžetu 2008.-2009.gadam, UNEP politiku un stratēģiju ūdens jautājumos un parķīmiskajām vielām, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskajai pieejai starptautiskajā ķīmisko vielu pārvaldībā(SAICM) un dzīvsudrabam un citiem smagajiem metāliem. Svarīgi, lai ārpus ES ķīmisko vielu pārvaldībasjomā notiktu aktīvas diskusijas gan no pārrobežu risku un piesārņojuma samazināšanas viedokļa, gan nokonkurences viedokļa. REACH īstenošana Eiropas Kopienā bez atbilstīgas globālās politikas pasliktinātumūsu ķīmijas sektora konkurētspēju.Departamenta kompetencē bija Orhūsas konvencijas īstenošana Latvijā. Saistībā ar to notikusi līdzdalībaEiropas Komisijas ekspertu darba grupā, kā arī līdzdalība citu ministriju dokumentu sagatavošanā.Orhūsas konvencija ir jauna veida starptautisks vides līgums, kas sasaista vides tiesības ar cilvēka tiesībām.Orhūsas konvencija nosaka sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu attiecības saistībā ar vides jautājumiem,īpaši pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs.Bez tam vides starptautisko jautājumu darba grupā AT prezidentūras laikā turpinājās darbs ES kopējāspozīcijas izstrādē ANO Ilgtspējīgās attīstības komitejas 14. sesijai, kas notika 2006. gada maija sākumā.Īpaša uzmanību tika pievērsta četriem jautājumiem – klimata izmaiņām, atmosfēras piesārņojumam, rūpniecībasattīstībai un enerģētikai ilgtspējīgai attīstībai.Tika sagatavota arī Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (SDS) teksta redakcija tās tālākā virzībāpieņemšanai Eiropadomē, kā arī dažādās sektorālajās Padomēs, atbildot uz Prezidentūras izstrādātajiemjautājumiem.Departaments nodrošina Ilgtspējīgas attīstības padomes darbību, kuras mērķis ir sekmēt ilgtspējīgasattīstības principu integrāciju vides, sociālajā un ekonomikas jomās un koordinēt ilgtspējīgas attīstībasprocesu, veicināt sabiedrības līdzdalību, kā arī sekmēt priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti arilgtspējīgu attīstību.Departaments nodrošina arī Vides konsultatīvās padomes sekretariāta darbību sadarbībai ar vides sabiedriskajāmorganizācijām, profesionālajām asociācijām, pašvaldībām, kā arī izglītības un zinātnes institūcijām.

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 200610. SABIEDRISKO ATTIECĪBU VEIDOŠANA UN SAIKNEAR SABIEDRĪBU2006. gadā ministrijā tika turpināts aizsāktais darbs sabiedrības informēšanas un sabiedrības vides apziņasveidošanā.Viens no būtiskajiem aspektiem Vides ministrijas izvirzīto mērķu sasniegšanai ir sabiedrības līdzdalībasveicināšana vides politikas veidošanā un īstenošanā. Tieši tāpēc 2006.gadā Vides ministrijas Komunikācijasnodaļas viens no galvenajiem darbības uzdevumiem bija paaugstināt sabiedrības informētību parVides ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem, sniedzot plašu informāciju sabiedrībai parministrijas darbu, aktualitātēm un jaunajām vides politikas iniciatīvām. Lai to nodrošinātu, ministrijaskomunikācijas speciālisti savā darbā izmantoja vairākus komunikācijas instrumentus. Tā, piemēram, regulāritika sagatavota un plašsaziņas līdzekļos izplatīta informācija par ministrijas plānotajām aktualitātēmun jaunajām politikas iniciatīvām, tika organizēti dažādi publicitātes pasākumi (intervijas radio un televīzijā,ekspertu viedokļi rakstošajos medijos, kampaņas), lai informētu sabiedrību par ministrijas 2006.gadadarbības prioritātēm un veicinātu sabiedrības līdzdalību šajā darbā. Līdzīgi kā 2005.gadā, sadarbībā arVides filmu studiju tiek veidots TV raidījums “Vides fakti” par dažādām vides aizsardzības problēmām.Lai novērtētu vides žurnālistu profesionalitāti un veicinātu gatavot sižetus un publikācijas par videsproblemātikas jautājumiem, jau trešo gadu Vides ministrija rīkoja konkursu “Gada labākā publikācija, TVun radio raidījums par vides jautājumiem”. Konkurss notika trīs nominācijās: labākā publikācija presē,labākais TV raidījums/sižets un labākais radio raidījums/sižets.2006.gads bija ļoti produktīvs ministrijas komunikācijas speciālistiem informācijas apmaiņas unzināšanu iegūšanas, kā arī sadarbības attīstīšanas aspektā, tā kā Rīgā (no 2006.gada 13.septembra līdz16.septembrim) norisinājās starptautiskā ES vides komunikācijas speciālistu konference, kurā piedalījāsvides komunikācijas speciālisti no visām ES dalībvalstīm. Konferences ietvaros tika analizēta dažādu ESvalstu pieredze, īstenojot atsevišķas vides komunikācijas aktivitātes.8. attēlsStarptautiskā ES vides komunikācijas speciālistu konference33

Perioda ietvaros norisinājās aktīvs darbs klimata pārmaiņu mazināšanas kampaņā „Jūs varat apturēt klimatapārmaiņas”. Kampaņa notiek visā ES un aicināja ikvienu nedaudz mainīt savus ikdienas ieradumus,lai ievērojami samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā sniedza praktiskus un viegli īstenojamusieteikumus, kā cilvēkiem likt apzināties viņu personisko atbildību un iespējas iesaistīties cīņā pret klimatapārmaiņām. Kampaņas ietvaros Rolanda statuja Vecrīgā tika ietērpta īpašā apģērbā ar kampaņas logotipu.Kampaņa norisinājās trīs kārtās: 2006.gada jūnijā, septembrī un novembrī.Lai veicinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām,vides sabiedriskajām organizācijām, profesionālajām asociācijām, zinātnes institūcijām un citām fiziskajāmun juridiskajām personām vides aizsardzības politikas ieviešanā, 2006.gadā savu darbību turpinājaVides konsultatīvā padome (VKP) – konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras lēmumiem ir ieteikumaraksturs vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jomā. 2006.gada noslēgumā, līdzīgi kā iepriekš, notikaikgadējā Latvijas vides nevalstisko organizāciju un profesionālo asociāciju sanāksme. Sanāksmes mērķisbija apspriest vides nevalstiskām organizācijām aktuālos jautājumus vides aizsardzības jomā, diskutēt parproblēmām, kā arī rast idejas labākai savstarpējai sadarbībai.2006.gada turpinājās jaunās Vides ministrijas mājas lapas izstrādāšana (http://www.vidm.gov.lv). PašlaikVides ministrijas mājas lapā ir pieejama būtiskākā informācija par ministrijas likumdošanas iniciatīvām,programmatiskajiem dokumentiem un projektiem, jaunākajiem notikumiem ministrijas aktivitātēs, laisabiedriskajām organizācijām būtu iespēja ne tikai iepazīties ar ministrijas darbību, bet arī piedalītieslikumdošanas izstrādes procesā. Plānots, ka jaunā mājas lapa būs lietotājam draudzīgāka un informācija,kas tajā tiks izvietota, plašāka.11. VIDES MINISTRIJAS STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA 2006. GADĀ2006. gadā Vides ministrija pārstāvēja Latviju daudzās institūcijās un pasākumos, kā arī attīstīja savalīmeņa divpusējo sadarbību ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām. Vides ministrijas starptautiskāssadarbības mērķis bija valsts interešu pārstāvēšana globālos un starptautiskos procesos ministrijasdarbības sfērās.Kopš 2001. gada Latvija piedalās Eiropas Kopienu vides finanšu programmā LIFE. 2006. gadā tika apstiprināti2 projekti LIFE-Daba programmā - „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonāun Natura 2000 teritorijā „Ādaži”” ar kopējo budžetu 905 307 eiro un „Biotopu apsaimniekošanas pilnveidošanaNATURA 2000 teritorijā - Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus" ar kopējo budžetu 714 601eiro. Abiem projektiem Eiropas Savienības finansējums ir 50% apmērā.Svarīga loma bija darbībai reģionālajās institūcijās. Ministrija bija pārstāvēta programmā „Baltijas jūrasreģiona dienas kārtība 21. gs.”, Helsinku Komisijā (Baltijas jūras vides aizsardzības komisija - HELCOM),Eiropas Vides aģentūrā u.c. 2006. gadā Latvija starp 34 Eiropas Vides aģentūras dalībvalstīm ieņēma 1.vietu vides informācijas sniegumā (vērtējot pēc datu un informācijas kvalitātes). 2006. gada 1. martā LatvijasVides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA) tika uzņemta Eiropas Ģeoloģijas asociācijā, kasir viena no ietekmīgākajām šīs nozares apvienībām Eiropā.

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006Turpinājās ministrijas darbība dažādās ANO institūcijās. Orhūsas konvencijas „Par pieeju informācijai,sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”dalībvalstu darba grupas 6. sanāksmes laikā Ženēvā, Šveicē tika atbalstīta Vides ministrijas iniciatīvanākošo dalībvalstu sanāksmi 2008. gadā rīkot Latvijā. 2008. gadā Orhūsas konvencijai apritēs 10 gadi.Ar 2006. gada 1. janvāri Latvija kļuva par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzības līgumadalībvalsti. Līgums aptver Eiropu, Āfriku, Tuvo Austrumu un Vidusāzijas reģionus un attiecas uz 235 migrējošāmputnu sugām, kuru dzīves cikls ir ekoloģiski atkarīgs no mitrājiem. Galvenais līguma mērķis irnodrošināt sugu izdzīvošanai nepieciešamos apstākļus visā migrācijas ceļā, kad sugas šķērso daudzuvalstu robežas.Starptautiskajā ķīmisko vielu pārvaldības konferencē Dubajā (Apvienotie Arābu Emirāti) 2006. gadafebruārī pēc ilgstošām un sarežģītām diskusijām starp vairāk nekā 140 valstu pārstāvjiem tika pieņemtaStratēģiskā pieeja starptautiskajā ķīmisko vielu pārvaldībā (SAICM). SAICM ir vienota pieeja globālāmērogā ķīmisko vielu pārvaldības jautājumiem, kas īpaši akcentē nepieciešamību pēc iespējas samazinātcilvēku veselības, vides un darba vides ķīmisko vielu radītos riskus. Ķīmisko vielu pārvaldības jautājumiun SAICM ideja diskutēta ANO Vides programmas Vadības padomē un visdažādākajos veidos atspoguļotajau kopš 1995. gada. 2006. gada decembrī Rīgā notika SAICM Centrāleiropas un Austrumeiropas valstureģionālā sanāksme.Atbilstoši Attīstības sadarbības prioritātēm divpusējās starptautiskās sadarbības ietvaros tika turpinātavai aktualizēta sadarbība ar A-Eiropas valstīm – Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu. 2006. gada 17. martāRīgā tika parakstīts līgums starp Latvijas Republikas Vides ministriju un Moldovas Republikas Ekoloģijasun dabas resursu ministriju par sadarbību vides aizsardzībā, bet 2006. gada 20. jūnijā Rīgā tika parakstītasadarbības programma 2006-2007. gadam ar Baltkrievijas Dabas resursu un vides aizsardzībasministriju.Tika turpināta sadarbība arī ar Serbijas Republiku, un 2006. gada 2. martā Belgradā parakstīts LatvijasRepublikas Vides ministrijas un Serbijas Republikas Zinātnes un vides aizsardzības ministrijas saprašanāsmemorands par sadarbību vides aizsardzībā.Sadarbības starp Baltijas valstīm ietvaros 2006. gada 1-2. jūnijā Lietuvā notika Baltijas vides ministrutikšanās, kuras laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar valstu sadarbību ar Eiropas Savienības untrešajām valstīm, ES Jūras stratēģiju, ārkārtas situāciju plānošanu, emisiju tirdzniecību u.c. Baltijas Ministrupadomes prezidējošā valsts 2006. gadā bija Lietuva, ar 2007. gada 1. janvāri – Latvija. Tāpatturpinājās darbs arī Baltijas Ministru padomes Vides komitejā.2006. gadā tika veiktas iemaksas starptautiskajās organizācijās 42 906 LVL apmērā.35

12. PĀRSKATS PAR IESTĀDES VADĪBAS UN DARBĪBASUZLABOŠANAS SISTĒMĀM EFEKTĪVAS DARBĪBAS NODROŠINĀŠANAI2006. gadā ir izanalizētas, novērtētas un pārbaudītas ministrijas un atbilstoši Vides ministrijas 2006.gada 10. janvāra rīkojumā Nr. 10 „Par Iekšējā audita sistēmu ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs”noteiktajam, arī ministrijas padotībā esošo iestāžu, kā arī ES finansēto projektu iekšējās kontroles sistēmas.Pašlaik auditējamās sistēmās iekšējā kontrole ir izveidota un darbojas pietiekami efektīvi, lai gan atsevišķaskontroles procedūras būs nepieciešams pilnveidot. Lai pilnveidotu iekšējās kontroles procedūras, auditurezultātā izstrādāti ieteikumi, kas ir saskaņoti ar auditējamo iestāžu vai struktūrvienību vadītājiem. Parveikto auditu rezultātiem ir iesniegti ziņojumi valsts sekretāram.2006. gadā kopā sniegti 98 ieteikumi, no kuriem 44 – augstas, 49 – vidējas un 5 - zemas prioritātes.13. PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA UN KVALIFIKĀCIJASPAAUGSTINĀŠANA 2006.GADĀPārskata gadā VIDM bija 202 amata vietas, t.sk. faktiskais vidējais ierēdņu skaits – 110, darbiniekuskaits – 72. Personāla mainības situāciju raksturo šādi rādītāji: personāla rotācijas koeficients bija 0,22,bet personāla atjaunošanās koeficients bija 0,14.2006. gadā darba tiesiskās attiecības pārtrauktas ar 16 darbiniekiem, t.sk. ar 8 ierēdņiem, no kuriem ar1 pārcelšanas kārtībā, un 8 darbiniekiem. Sadalījumā pēc amatiem darba attiecības pārtrauktas ar 13vecākajiem referentiem un speciālistiem, 2 nodaļas vadītājiem, 1 nodaļas vadītāja vietnieku.Pārskata periodā VIDM strādājošo raksturojums dzimuma grupās bija šāds – sievietes 140, vīrieši 47.Strādājošo sadalījumu pa vecuma grupām raksturo šādi rādītāji:• Vecumā no 20 līdz 29 gadiem strādājošo skaits – 79;• Vecumā no 30 līdz 39 gadiem strādājošo skaits – 52;• Vecumā no 40 līdz 49 gadiem strādājošo skaits – 32;• Vecumā no 50 līdz 59 gadiem strādājošo skaits – 18;• Vecumā no 60 līdz 69 gadiem strādājošo skaits – 6.Pārskata periodā ministrijas personāla izglītības līmenis raksturojams šādi:• kopā darbinieki ar augstāko izglītību – 166;• kopā darbinieki ar vidējo izglītību – 9;• kopā darbinieki ar vidējo speciālo izglītību – 5;• ar citu izglītību – 2.VIDM strādā 67 bakalaura grādu, 97 maģistra grādu un 4 doktora grādu ieguvuši darbinieki. Institūcijāstrādājošajiem raksturīga nepārtraukta zināšanu un izglītības paaugstināšanu, tādējādi palielinot

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006visas institūcijas darbības kopējo efektivitāti. Tā, piemēram, 2006.gadā studijas bakalaura grāda iegūšanaiturpināja 19, studijas maģistra grāda iegūšanai –16, studijas otra maģistra grāda iegūšanai – 1 un studijasdoktora grāda iegūšanai – 4 darbinieki. VIDM vairākus maģistra grādus ir ieguvuši 4 darbinieki. Savukārtprofesionālo augstāko izglītību ir ieguvuši 105, turpina studijas 18 darbinieku.Galvenās izglītības jomas, kurās iegūta augstākā izglītība, ir šādas: ekonomikas un vadības zinībāsaugstāko izglītību ieguvuši 23%, vides zinātnēs – 16,9%, dabas zinātnēs - 12%, ķīmijā – 7,1%, tiesību zinātnēs– 6%, vēsturē un filozofijā – 2,8%, politikas zinātnēs – 2,2%, socioloģijā – 4,9%, komunikācijā - 1,6%,filoloģijā – 1,6% no visiem ministrijā strādājošajiem.14. PROGNOZES UN PLĀNI14.1. Ministrijas darbības uzlabošanaVIDM jau ilgāku laiku sekmīgi pielieto ekonomiskos instrumentus – dabas resursu nodokli, subsīdiju shēmuvidei kaitīgo preču pārstrādei un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu, kuras attīstību vei-cina dabasresursu nodokļa atvieglojumi. Līdz šim ar minētajiem jautājumiem nodarbojās tikai atsevišķi ministrijasdarbinieki paralēli citiem darba pienākumiem. Šos ekonomiskos instrumentus nepieciešams attīstīt atbilstošijaunajai situācijai, kuru nosaka Latvijas dalība ES. Tāpat sektoram attīstoties nepieciešams turpināt darbu pieatsevišķu ekonomiskos instrumentu veidošanas jaunās jomās – nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanā,elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanā, kā arī citās jomās. Tāpēc paredzēts izveidot Videsaizsardzības departamenta Vides ekonomikas nodaļu, kā arī nostiprināt esošās nodaļas.Lai uzlabotu ministrijas darbu rūpnieciskā piesārņojuma ierobežošanas jomā, 2007.gadā plānots Videsaizsardzības departamentā izveidot Piesārņojuma novēršanas un kontroles nodaļu.Lai uzlabotu VIDM Dabas aizsardzības departamenta darbības kapacitāti, nākotnē paredzēts izveidot Dabasinformācijas nodaļu, lai novērstu aizvien pieaugošo sabiedrības neapmierinātību dabas aizsardzības jomā, kastieši un netieši ir saistīta ar pieejamo informācijas līmeni un sabiedrības izglītību.Tāpat plānota arī Klimata un atjaunojamo energoresursu departamenta institucionālās kapacitātespalielināšana, lai nodrošinātu starptautiskās emisiju tirdzniecības sistēmas izveidi un uzturēšanu, kā arī lainodrošinātu politikas plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu izpildi un Kioto protokolā noteikto starptautiskosaistību izpildi. Sistēmas izveide 2007.gadā nodrošinās procedūru izstrādi finansējuma piešķiršanai unpotenciālo projektu apzināšanu.Nākamajos periodos nepieciešama esošās Investīciju departamenta un Projektu ieviešanas departamentastruktūras reorganizācija, kā rezultātā tiks izveidotas 4 nodaļas: Ūdenssaimniecības un gaisa aizsardzības projektunodaļa; Atkritumu saimniecības un piesārņoto vietu sanācijas projektu nodaļa; Starptautiskās sadarbībasprojektu realizācijas nodaļa; Plānošanas nodaļa ,ņemot vērā ieviešanā esošo Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektuun iepirkuma līgumu skaita strauju pieaugumu, kā arī, lai veicinātu Kohēzijas fonda līdzekļu apguvi, t.sk.Investīciju departamenta Kvalitātes vadības nodaļas pārveide par Kvalitātes vadības departamentu, ņemot vērānepieciešamību veidot kvalitātes vadības sistēmu ne tikai Ieviešanas institūcijā (VIDM), bet arī projektus realizējošāspašvaldībās un komersantos (arī struktūrfondu līdzfinansētajos projektos).37

Ņemot vērā prognozētās lielās izmaiņas attiecībā uz ES līdzekļu piesaisti un projektu realizāciju,nākošajā finanšu plānošanas periodā plānota Jaunas vides investīciju projektu aģentūras izveide. Tās mērķisbūs nodrošināt ES un starptautiskā finansējuma koordināciju. Aģentūra nepieciešama, lai sekmīgi un kvalitatīvinodrošinātu tādu funkciju veikšanu kā atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošināt attiecīgās ESfondu aktivitātes un ES fondu projektu īstenošanu, uzraudzību un kontroli.Lai uzlabotu Komunikācijas nodaļas kapacitāti, paredzēts vidējā termiņā izveidot Komunikācijas departamentu.Tas tiek veikts saskaņā ar Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēm, lai nodrošinātu,ka katrā politikas veidošanas posmā - no politikas izstrādāšanas līdz pat tās ieviešanas novērtēšanai – tiktuaktīvi veidota sadarbība ar sabiedrību. Departamentā paredzēts iekļaut esošās Komunikācijas nodaļasdarbiniekus, kā arī palielināt departamenta sadarbības ar medijiem un sabiedrisko attiecību veidošanas kapacitāti.Padoto institūciju darbības uzlabošanaParedzēts turpināt ministrijai padoto institūciju reorganizāciju dabas aizsardzības jomā. VIDM padotoinstitūciju sistēma dabas aizsardzības jomā vēsturiski izveidojusies ilgākā laika periodā un ietver institūcijas,kas darbojās jau pirms neatkarības atjaunošanas (piemēram, vairākas īpaši aizsargājamo dabas teritorijuadministrācijas), gan arī institūcijas, kas izveidotas pēdējo gadu laikā saistībā ar starptautisko prasībuizpildi (piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde). Pašreiz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanunodrošina šo teritoriju administrācijas, kur tādas ir izveidotas, kā arī Dabas aizsardzībaspārvalde (DAP), teritorijām, kurām nav izveidotas administrācijas.Pašreizējā sistēma nenodrošina pietiekamu Latvijas un ES prasībām atbilstošu teritoriju apsaimniekošanu.Tāpēc paredzēts pakāpeniski nostiprināt DAP, veidojot jaunas DAP reģionālās nodaļas, kāarī paplašināt esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju funkcijas, nosakot tām atbildībupar tuvākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurām nav savas administrācijas. Ņemot vērā, ka finansējumsinstitūciju stiprināšanai tuvākajos gados varētu būt nepietiekams, paredzēts atlikt plānotovienotas dabas pārvaldes institūcijas izveidošanu. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, kur tas iespējams, īpašiaizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu paredzēts deleģēt arī pašvaldībām vai nevalstiskām organizācijām,paredzot tām nepieciešamo valsts finansējumu.Īstenojot sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus un aktuālas vides informācijassagatavošanu populārā formā un tās izplatīšanu, 2007. gadā paredzēts VIDM padotībā pārņemt LatvijasUniversitātes Hidroekoloģijas institūtu, kas pašlaik atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā.14.2. Prognozes un plāni vides aizsardzības jomāIEPAKOJUMSAtbilstoši likumam „Par dabas resursu nodokli” 2007.gadā paredzēts izstrādāt MK noteikumus pardokumentiem, ar kuriem apliecina, ka iepakojums, kas bijis saskarē ar bīstamajām ķīmiskajām vielām vaibīstamiem ķīmiskajiem produktiem, pēc iepakoto vielu izlietošanas attīrīts tā, ka tas vairs nav uzskatāmspar bīstamo atkritumu, un apliecināšanas kārtību.Tiks turpināts aizsāktais darbs Iepakojuma apsaimniekošanas padomē.

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 20062007. gadā plānots turpināt darbu ar apsaimniekotājiem un slēgt līgumus par izlietotā iepakojuma unvienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu, piešķirtiarī atbrīvojumi no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galdatraukiem un piederumiem.JŪRAS VIDES AIZSARDZĪBA2007.gadā turpinās izstrādāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas, ar ko izveido sistēmu jūrasvides politikas jomā (Jūras vides stratēģijas direktīvas) izstrādes.Helsinku komisijas (HELCOM) ietvaros turpināsies Baltijas jūras rīcības plāna izstrādāšana, kuruplānots apstiprināt vides ministru konferencē 2007.gada novembrī Krakovā, Polijā.Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un parsankciju ieviešanu par pārkāpumiem un pamatlēmumu par atbildību par jūras piesārņošanu tiks izstrādātiun iesniegti Saeimā grozījumi likumā „Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums’’.Plānots izstrādāt Grozījumus likumā “Par konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautiskoezeru izmantošanu un aizsardzību” (par 25. un 26.paragrafa papildinājumu ratificēšanu);PIESĀRŅOTĀS VIETAS2007. gadā jāsagatavo grozījumi likumā „Par piesārņojumu”, lai izveidotu mehānismu piesārņoto vietusanācijas rezultātu novērtēšanai un uzskaitei.ZEMES DZĪĻU IZMANTOŠANA UN AIZSARDZĪBA2007. gadā jāsagatavo grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm” un no tā izrietošajos MK noteikumos, laiuzlabotu zemes dzīļu izmantošanu, tajā skaitā situāciju vietējās pašvaldībās.ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMA2007.gadā paredzēts izdarīt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai nodrošinātu ES Direktīvas2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un par bateriju un akumulatoru atkritumiemprasību pārņemšanu atbilstoši Latvijas normatīvajiem akiem, kā arī lai precizētu kārtību, kādā tieknodrošināti līdzekļi poligonu slēgšanai un monitoringam pēc slēgšanas. 2007.gadā tiks izdarīti grozījuminormatīvajos aktos, kas nosaka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas kārtību,elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas kārtību, kā arī nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanaskārtību. Tiks sagatavoti ziņojumi Eiropas Komisijai par ES normatīvo aktu ieviešanu atkritumuapsaimniekošanas jomā.RŪPNIECISKAIS PIESĀRŅOJUMSLikumu par piesārņojumu nepieciešams papildināt ar normām par iekārtu darbības apturēšanu, un tāsir iestrādātas likumprojektā. Šā iemesla dēļ tiks izstrādāts un iesniegts Saeimā atbilstošs likumprojektsgrozījumiem likumā par piesārņojumu.GAISA AIZSARDZĪBAPēc Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekta par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā tiksuzsākts darbs direktīvas pārņemšanā Latvijas tiesību aktos.39

2007. gadā Eiropas Komisijā un Padomē plānots darbs valsts maksimāli pieļaujamo emisiju noteikšanāES dalībvalstīm laika posmam līdz 2020. gadam. Pamatojoties uz šo darbu Eiropas Kopienā tiks pieņemtajauna direktīva par valsts maksimāli pieļaujamām emisijām.Lai saskaņotu 2006. gada 16.maija noteikumu Nr. 400 „Noteikumi par vides kvalitātes normatīviemdegvielas uzpildes stacijām, naas bāzēm un pārvietojamajām cisternām” normas ar noteikumu normām,kas izriet no noteikumiem par pazemes ūdeņu un augsnes kvalitāti, tiks izstrādāti MK noteikumi„Grozījumi 2006. gada 16.maija noteikumos Nr. 400 „Noteikumi par vides kvalitātes normatīviemdegvielas uzpildes stacijām, naas bāzēm un pārvietojamajām cisternām””.2007. gadā plānots iesniegt Eiropas Komisijā šādus ziņojumus gaisa aizsardzības jomā:• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/3/EK attiecībā uz ozonu apkārtējā gaisā prasībuizpildi;• Padomes Direktīvas 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību prasībuizpildi;• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu unpārvaldību prasību izpildi attiecībā uz gaisa kvalitātes plānu un programmu izpildi;• Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvas 2001/81/EC ar prasībām par gaisa piesārņojošo vieluinventarizāciju un emisiju prognozēm;• Direktīvas 1999/13/EK izpildi laika posmā no 2005. līdz 2007.gadam.9.attēlsLatvijas ziemas ainava

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006ĶĪMISKO VIELU PĀRVALDĪBALai īstenotu 2006.gada 18.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) 1907/2006, kas attiecasuz ķīmikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveidoEiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.793/93 unKomisijas Regulu (EK) Nr.1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK un Direktīvu 2000/21/EK, tiks sagatavoti priekšlikumi grozījumiemĶīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā un pakārtotajos normatīvajos aktos. Par Regulu tiks organizētainformatīvā kampaņa.Lai precizētu tiesību aktu normas atbilstoši ES tiesību aktu prasībām, plānots izstrādāt „GrozījumusMK 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.184 „Prasības darbībām ar biocīdiem””.2007. gadā plānots iesniegt Eiropas Komisijā šādus ziņojumus ķīmisko vielu pārvaldības jomā:• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 67/548/EEK par bīstamajām ķīmiskajām vielāmprasību izpildi;• Regulas 304/2003/EK par Roterdamas konvencijas par bīstamu ķīmisko vielu eksportu un importuprasību izpildi;• Regulas 850/2002/EK par Stokholmas konvencijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiemprasību izpildi2007. gadā Eiropas Komisijā un Padomē plānots izstrādāt Globāli harmonizētās sistēmas (GHS) regulasprojektu.OZONA SLĀŅA AIZSARDZĪBALai precizētu atsevišķas normas un noteiktu atbildīgās institūcijas Regulas 842/2006 izpildei, tiksizstrādāti „Grozījumi MK 06.09.2005 noteikumos Nr.688 „Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielāmun fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti””.Plānots sagatavot un iesniegt šādus ziņojumus Eiropas Komisijā saskaņā ar ES Regulas No 2037/2000par vielām kas noārda ozona slāni, prasībām:• Ziņojums par metilbromīda izmantošanu karantīnas un priekšapstrādes vajadzībām;• Ziņojums par halonu izmantošanu kritiskajām vajadzībām;• Ziņojums par HHFO izmantošanu ugunsdzēsības iekārtās;• Ziņojums par ozona slāni noārdošo vielu atjaunošanas un iznīcināšanas shēmu īstenošanu;• Ziņojums par muitas inspekciju veikšanu, lai novērstu nelegālo tirdzniecību.Tiks uzsākta UNEP/UNDP/GEF projekta „MB izņemšana no saimnieciskās aprites Vides un Austrumeiropasvalstīs” koordinēšana Latvijā.VIDE UN LAUKSAIMNIECĪBAPlānots sagatavot un iesniegt ziņojumu Eiropas Komisijā par direktīvu 86/278/EEK par vides, jo īpašiaugsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas.Tiks turpināts darbs pie Nacionālo rīcības plāna/programmas ANO konvencijas “Par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju” ieviešanu.41

ŪDENS AIZSARDZĪBA JOMA2007.gadā plānots uzsākt darbu, lai pārņemtu jauno Eiropas direktīvu 2006/118/EK „Par gruntsūdeņuaizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos” un 2006/7/EK „Par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību”direktīvu prasības nacionālajā likumdošanā.Turpinās normatīvo aktu pilnveidošanu un sagatavos priekšlikumus:• Grozījumi „Ūdens apsaimniekošanas likumā’’;• MK noteikumi “Grozījumi MK 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.858 “Noteikumi par virszemesūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanaskārtību””;• MK noteikumi „Grozījumi MK 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 „Noteikumi par virszemesun pazemes ūdeņu kvalitāti””;Saskaņā ar Valsts statistikas likuma 7.1.pantu tiks izstrādāti:• MK noteikumi „Ūdenstilpju klasifikators”;• MK noteikumi „Ūdenssaimniecisko iecirkņu klasifikators”.2007.gadā tiks izstrādāts un iesniegts MK „Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālais plāns”.14.3. Prognozes un plāni dabas aizsardzības jomāLai pilnveidotu Natura 2000 tīklu atbilstoši EK norādījumiem, kas tika saņemti pēc boreālā bioģeogrāfiskāsemināra, turpināsies Natura 2000 datu bāzes pilnveidošana un 2 jaunu aizsargājamo teritoriju izveidošana.Precizēto datu bāzi iesniegs Eiropas Komisijā.Turpināsies dabas aizsardzības plānu un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādeNatura 2000 teritorijām. Tiks sagatavoti grozījumi MK noteikumos par dabas liegumiem, dabas parkiemun aizsargājamo ainavu apvidiem, lai apstiprinātu precizēto kartogrāfisko materiālu teritorijām, kurām līdzšim nebija sagatavotas mūsdienīgas digitālas kartes.Turpināsies sadarbība ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju ciemu robežu saskaņošanāpiekrastes pašvaldību teritoriju plānojumos; tiks organizēti informatīvie semināri RVP un pašvaldībām parietekmes uz Natura 2000 teritorijām izvērtēšanu un jaunākajām likumdošanas prasībām.10.attēls Rīta rasa

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 200614.4. Prognozes un plāni klimata un atjaunojamās enerģijas jomāDepartamenta galvenie uzdevumi 2007. gadā saistīti ar Kioto protokola starptautisko emisijutirdzniecības sistēmas normatīvās bāzes izveidi, Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādņu2006. - 2013. gadam īstenošanu, izstrādājot biogāzes ražošanas un izmantošanas programmu, sadarbībāar Zemkopības ministriju un sociāliem partneriem sagatavojot pasākumus biomasas izmantošanas veicināšanai.2007.gadā jānoslēdz Kvotu sadales plāna 2008. - 2012. gadam sagatavošana un jābeidzsagatavošanās darbi siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu un noteiktā daudzuma ziņojumapabeigšana Latvijas pilnai atbilstībai saskaņā ar Kioto protokola prasībām, kas dos iespēju realizēt kopīgiīstenojamos projektu pēc saīsinātas procedūras un piedalīties starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, sākot ar2008. gadu.Gads būs nozīmīgs arī ar Klimata pārmaiņu programmas jaunas versijas sagatavošanu saskaņā ar jaunoEiropas Savienības klimata un enerģētikas integrēto politiku.14.5. 2007. gada prioritātes investīciju jomāNodrošināt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanu „Valsts stratēģiskā ievaddokumenta,2007. – 2013. gadam” darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma videsaizsardzības pasākumu „Vide” un „Vides aizsardzības infrastruktūra” aktivitāšu un apakšaktivitāšuīstenošanā, realizējot vides politiku.Vides politiku ūdenssaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, dabas aizsardzības, piesārņoto vietusanācijas, vides risku novēršanas un vides monitoringa un kontroles jomās plānots īstenot šādu aktivitāšuietvaros:• Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000;• Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās;• Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ un vides izglītības infrastruktūras izveide;• Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija;• Vides risku samazināšana;• Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība;• Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000;• Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība.43

1. PIELIKUMS1. tabulaValsts budžeta finansējums un tā izlietojums (latos)2.PIELIKUMSNormatīvie akti, kas pieņemti no 01.01.2006. līdz 01.05.2007.LIKUMI:• Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (30.03.2006.)• Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (06.04.2006.)• Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (20.06.2006.)• Par Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību III un IV pielikumagrozījumiem (19.10.2006.)• Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (26.10.2006.)• Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (26.10.2006.)• Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (26.10.2006.)• Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (26.10.2006.)• Grozījumi Augu aizsardzības likumā (02.11.2006.)• Rāznas nacionālā parka likums (02.11.2006.)• Vides aizsardzības likums (15.11.2006.)• Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (19.12.2006.)• Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā (25.01.2007.)• Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbībasierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (04.04.2007.)

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006MINISTRU KABINETA IZDOTIE NORMATĪVIE AKTI:• Ministru kabineta 2006. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 12 „Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļanoteikumos Nr.200 "Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi"”• Ministru kabineta 2006. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 27 „Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumosNr.382 "Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība"”• Ministru kabineta 2006. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 33 „Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnijanoteikumos Nr.236 "Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"”• Ministru kabineta 2006. gada 17. janvāra noteikumi Nr. 58 „Noteikumi par laboratoriskajām metodēm ķīmiskovielu un ķīmisko produktu fizikālo, ķīmisko, toksikoloģisko vai ekotoksikoloģisko īpašību noteikšanai”• Ministru kabineta 2006.gada 25. janvāra rīkojums Nr.44 „Grozījumi MK 2000.g. 21.jūnija rīkojumā Nr.299 „Parpeldvietu un jahtu ostu atbilstības novērtējuma komisiju””• Ministru kabineta 2006. gada 31. janvāra noteikumi Nr. 90 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.augustanoteikumos Nr.723 "Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās"”• Ministru kabineta 2006. gada 31. janvāra noteikumi Nr. 95 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlijanoteikumos Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība””• Ministru kabineta 2006. gada 31. janvāra noteikumi Nr. 96 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlijanoteikumos Nr.598 "Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās"”• Ministru kabineta 2006. gada 31. janvāra noteikumi Nr. 99 „Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobranoteikumos Nr.455 "Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanasplānu izstrādes kārtība"”• Ministru kabineta 2006. gada 31. janvāra noteikumi Nr. 100 „Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļanoteikumos Nr.163 “Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām””• Ministru kabineta 2006. gada 31. janvāra noteikumi Nr. 101 „Latvijas vides aizsardzības fonda padomes nolikums”• Ministru kabineta 2006. gada 7. februāra noteikumi Nr. 108 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 9.novembranoteikumos Nr.923 "Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi"”• Ministru kabineta 2006. gada 7. februāra noteikumi Nr. 117 „Noteikumi par Valsts vides dienesta sniegto maksaspakalpojumu cenrādi”• Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumi Nr. 139 „Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošuiekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu”• Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumi Nr. 140 „Dabas lieguma „Ventas ieleja” individuālieaizsardzības un izmantošanas noteikumi”• Ministru kabineta 2006. gada 21. februāra noteikumi Nr. 153 „Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienībasprioritāro sugu un biotopu sarakstu”• Ministru kabineta 2006. gada 7. februāra noteikumi Nr.115 „Noteikumi par kārtību, kādā apstiprina, ievieš unuzrauga Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola projektumehānismus”• Ministru kabineta 2006.gada 28.februāra noteikumi Nr.167 "Grozījumi MK 2003.g. 22.jūlija noteikumos Nr.414„Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam"”• Ministru kabineta 2006. gada 7. marta noteikumi nr. 178 "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 18.septembranoteikumos Nr.406 "Jonizējošā starojuma avotu iepakošanas un marķēšanas kārtība""Ministru kabineta 2006. gada 7. marta noteikumi nr. 187 „Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols- paziņojums par transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgasjūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā”• Ministru kabineta 2006. gada 7. marta noteikumi nr. 188 "Grozījumi MK 2002.04.09 noteikumos Nr. 149„Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”"• Ministru kabineta 2006. gada 14. marta noteikumi nr. 204 „Dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi”• Ministru kabineta 2006. gada 21. marta noteikumi nr. 219 „Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru parsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrēatlīdzību”• Ministru kabineta 2006. gada 28. marta noteikumi nr. 242 „Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas nolikums”• Ministru kabineta 2006. gada 12. aprīļa rīkojums Nr. 249 "Par koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisijutirdzniecībā"• Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 294 "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobranoteikumos Nr.466 "Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi""• Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 332 „Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanasradīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”• Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr. 362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu,monitoringu un kontroli"45

• Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumi Nr. 390 „Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” individuālieaizsardzības un izmantošanas noteikumi”• Ministru kabineta 2006.gada 16. maija noteikumi Nr.391 „Noteikumi par valsts īpaši aizsargājamo dabas objektu(īpaši aizsargājamo dabas teritoriju) Siguldā - Latvijas Republikas pilsētā, kur nav atjaunojamas bijušo zemes īpašnieku vaiviņu mantinieku zemes īpašuma tiesības un zeme nav privatizējama vai atsavināma”• Ministru kabineta 2006.gada 16. maija noteikumi Nr.400 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielasuzpildes stacijām, naas bāzēm un pārvietojamajām cisternām"• Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumi Nr. 404 "Noteikumi par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursunodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm"• Ministru kabineta 2006.gada 22.maija rīkojums Nr. 359 ”Par Vides ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”• Ministru kabineta 2006.gada 23.maija noteikumi Nr.413 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas,pārskatīšanas un anulēšanas kārtība"• Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumi Nr.415 "Noteikumi par valsts aģentūras "Latvijas Dabas muzejs"sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi"• Ministru kabineta 2006. gada 31. maija rīkojums nr. 398 "Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra rīkojumāNr.958 "Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju""• Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija rīkojums nr. 426 „Par Latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006.–2012.gadam”• Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi nr.454 "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumosNr.87 "Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi""• Ministru Kabineta 2006. gada 6. jūnijā noteikumi Nr. 455 "Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpašiaizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000)"• Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.474 "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu unizgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi"• Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr. 475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas unpadziļināšanas kārtība"• Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanaskārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem"• Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.504 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanaskārtība"• Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumi nr. 540 "Noteikumi par Radiācijas drošības centra sniegto maksaspakalpojumu cenrādi"• Ministru kabineta 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 594 "Noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem nosakāmi kompensējošiepasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, to piemērošanas kārtību unprasībām ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai"• Ministru kabineta 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 595 "Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes unieguves darbos jūrā"• Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 612 „Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumosNr.588 "Noteikumi par gaisa kvalitāti"”• Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 617 „Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumosNr.391 "Noteikumi par valsts īpaši aizsargājamo dabas objektu (īpaši aizsargājamo dabas teritoriju) Siguldā – LatvijasRepublikas pilsētā, kur nav atjaunojamas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības un zeme navprivatizējama vai atsavināma"”• Ministru kabineta 2006. gada 29. augusta noteikumi Nr. 697 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumosNr.288 "Noteikumi par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence)vai atļauja"”• Ministru kabineta 2006. gada 29. augusta noteikumi Nr. 714 „Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 17.augustanoteikumos Nr.723 "Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās"”• Ministru kabineta 2006. gada 29. augusta noteikumi Nr. 715 "Noteikumi par maiņas zemesgabalu piešķiršanaspriekšrocības tiesībām"• Ministru kabineta 2006. gada 29. augusta noteikumi Nr. 725 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumosNr.301 "Speciālo atļauju (licenču) un atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniegšanas kārtība un kārtība,kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos"”• Ministru kabineta 2006. gada 30.augusta rīkojums Nr. 659 „Grozījums Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā2005.–2010.gadam”• Ministru kabineta 2006. gada 31. augusta noteikumi Nr. 688 "Par Nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona centra izveidošanaskoncepciju"

PUBLISKAIS GADA PĀRSKATS 2006• Ministru kabineta 2006. gada 5.septembra noteikumi Nr. 734 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 10.augustanoteikumos Nr.702 "Dabas parka "Ragakāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"”• Ministru kabineta 2006. gada 14. septembra rīkojums Nr. 698 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.aprīļa rīkojumāNr.249 "Par koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā"”• Ministru kabineta 2006. gada 14. septembra rīkojums Nr. 699 „Grozījumi Koncepcijā par Latvijas dalību starptautiskajāemisiju tirdzniecībā”• Ministru kabineta 2006. gada. 19.septembra noteikumi Nr. 767 „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnijanoteikumos Nr.448 "Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmesderīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoleskārtību"”• Ministru kabineta 2006 gada 19.septembra noteikumi Nr.768 „Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumiNr. 449 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskāsinformācijas izmantošanas vispārīgā kārtība"”• Ministru kabineta 2006. gada 19.septembra noteikumi Nr. 779 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība"• Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumi Nr.781 "Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa"Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide" vadlīnijām"• Ministru kabineta 2006. gada 21. septembra rīkojums Nr.714 „Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu atlīdzību apmēranovērtēšanai un atlīdzību izmaksai”• Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumi Nr.797 „Noteikumi par Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumuapsaimniekošanas plānu 2006.–2013. gadam”• Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumi Nr.801 „Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiemšķidrās degvielas veidiem”• Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr.817 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumosNr.241 "Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība"”• Ministru kabineta 2006. gada 17. oktobra noteikumi Nr.851 „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembranoteikumos Nr.888 "Noteikumi par aizsargājamām alejām"”• Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.869 "Noteikumi par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanasplānu 2006.–2013.gadam"• Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.871 „Noteikumi par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanasplānu 2006.–2013.gadam”• Ministru kabineta 2006.gada 2.novembra noteikumi Nr.871 „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”• Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.915 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksaspar iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem"• Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.949 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 16.maijanoteikumos Nr.400 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naas bāzēm un pārvietojamajāmcisternām"”• Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr.1020 "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnijanoteikumos Nr.503 "Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem unpar kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem""• Ministru kabineta 2006.gada 19. decembra noteikumi Nr.1021 "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlijanoteikumos Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A unB kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai""• Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr.1033 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnijanoteikumos Nr.504 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība"" ;• Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr.1055 "Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīļu izmantošanaslicenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi"• Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr.1056 "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnijanoteikumos Nr.449 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kāarī ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība""• Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumi Nr.45 "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 23.novembranoteikumos Nr.968 "Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras nolikums""• Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumi Nr.59 "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumosNr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī""• Ministru kabineta 2007. gada 16. janvāra noteikumi Nr.60 "Dabas lieguma "Burtnieku ezera pļavas" individuālieaizsardzības un izmantošanas noteikumi"• Ministru kabineta 2007. gada 16. janvāra noteikumi Nr.65 "Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma reģenerācijasprocentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un veidlapu paraugiem,prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā tiktu reģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijaskritēriju piemērošanas piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā"47

• Ministru kabineta 2007. gada 17. janvāra rīkojums Nr.50 "Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 3.marta rīkojumāNr.131 "Par Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos pamatnostādnēm 2004.–2010.gadam""• Ministru kabineta 2007. gada 23. janvāra noteikumi Nr.71 "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumosNr.242 "Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmijuvai sešvērtīgā hroma savienojumus""• Ministru kabineta 2007. gada 23. janvāra noteikumi Nr.72 "Dabas parka "Pape" konsultatīvās padomes nolikums"• Ministru kabineta 2007. gada 30. janvāra noteikumi Nr.88 "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.martanoteikumos Nr.107 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība""• Ministru kabineta 2007. gada 30. janvāra noteikumi Nr.89 "Rāznas nacionālā parka administrācijas nolikums"• Ministru kabineta 2007. gada 30. janvāra noteikumi Nr.92 "Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļanoteikumos Nr.244 "Vides ministrijas nolikums""• Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumi Nr.118 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta konsultatīvāspadomes nolikums"• Ministru kabineta 2007. gada 27. februāra noteikumi Nr.155 "Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtība parzemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos"• Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumi Nr.168 "Dabas lieguma "Sitas un Pededzes paliene" individuālieaizsardzības un izmantošanas noteikumi"• Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumi Nr.229 "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembranoteikumos Nr.1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošovielu emisiju gaisā""• Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumi Nr.230 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.augustanoteikumos Nr.723 "Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās"”• Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijasierobežošanu no noteiktiem produktiem"• Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 245 "Dabas lieguma "Mugurves pļavas" individuālieaizsardzības un izmantošanas noteikumi"• Ministru kabineta 2007. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 274 "Dabas parka "Dvietes paliene" individuālie aizsardzībasun izmantošanas noteikumi"• Ministru kabineta 2007. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 275 „Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 28.martanoteikumos Nr.242 "Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas nolikums"”Izdevējs:VIDES MINISTRIJAVāka foto:Kaspars KļavenieksFoto:Kaspars Kļavenieks, Jānis KovalsDizains, datorsalikums:“Labākās Reklāmas Idejas”