Suntažu pagasta laikraksts Suntažnieks, oktobris - Ogres novads

ogresnovads.lv

Suntažu pagasta laikraksts Suntažnieks, oktobris - Ogres novads

2 SuntažnieksCentrālā vēlēšanu komisija izsludinājusi parakstu vākšanuCentrālā vēlēšanu komisija(CVK) ir izsludinājusi parakstuvākšana likumprojekta “GrozījumiLatvijas Republikas Satversmē”ierosināšanai. Parakstu vākšananotiks no 2011. gada 1. līdz 30. novembrim.Parakstu vākšanai nodotiegrozījumi paredz grozīt LatvijasRepublikas Satversmes 4., 18., 21.,101. un 104. pantu, iekļaujot tajānosacījumu par krievu valodu kāotro valsts valodu.Piedalīties parakstuvākšanā drīkst balsstiesīgie Latvijaspilsoņi, kuri parakstīšanās brīdī būssasnieguši vismaz 18 gadu vecumu.Lai piedalītos parakstu vākšanā,vēlētājam nepieciešama derīgaLatvijas pilsoņa pase.Parakstīties par Satversmesgrozījumu projektu vēlētāji varēspašvaldību noteiktajās parakstuvākšanas vietās Latvijā, kā arī LatvijasRepublikas diplomātiskajāsun konsulārajās pārstāvniecībāsārvalstīs.Ogres novadā varēsparakstīties 12 vietās: divās parakstuvietās Ogrē – Ogres kultūrascentrā Brīvības ielā 15 un Ceļu ra-jona administrācijas ēkā Dārza ielā25; divās vietās Ogresgala pagastā– Ogresgala pagasta pārvaldesēkā un Ciemupes tautas namā;pa vienai parakstu vākšanas vietaikatrā novada pagastā – Krapespagasta pārvaldē, Ķeipenespagasta pārvaldē, Lauberespagasta pārvaldē, Madlienaspagasta pārvaldē, Mazozolu pagastapārvaldē, Meņģeles pagastapārvaldē, Suntažu pagastapārvaldē un Taurupes pagastapārvaldē.Katrā parakstu vākšanasvietā parakstu vācēji strādās četrasstundas dienā, arī sestdienās,svētdienās un svētku dienāsVēlētājiem, kuri veselībasstāvokļa dēļ nevarēs nokļūt parakstuvākšanas vietās, bet vēlēsiespiedalīties parakstu vākšanā, tiksnodrošināta iespēja parakstītiessavā atrašanās vietā, ja parakstuvācēji būs saņēmuši šo personu rakstveidaiesniegumus par balsošanasorganizēšanu atrašanās vietās.Parakstu vākšanu CVK irizsludinājusi tāpēc, ka 2011. gada9. septembrī CVK tika iesniegtsvairāk nekā 10 000 vēlētājuparakstīts likumprojekts „GrozījumiLatvijas Republikas Satversmē”.Apkopojot un pārbaudot iesniegtosparakstus, Centrālā vēlēšanukomisija konstatēja, ka par Satversmesgrozījumu ierosināšanu irparakstījušies 12 533 vēlētāji.Likumprojekts “GrozījumiLatvijas Republikas Satversmē” tiksiesniegts parlamentā, ja parakstuvākšanā to atbalstīs ne mazāk kāviena desmitā daļa no pēdējāsSaeimas vēlēšanās balsstiesīgopilsoņu skaita jeb vismaz 154 379vēlētāji.Tāpat kā vēlēšanas untautas nobalsošanu, arī parakstuvākšanu katrā pašvaldībā vadaun koordinē pašvaldības vēlēšanukomisija.Biznesa plānu konkurss jauniešiem „Lec biznesā!”Hipotēku banka, veicinotjauniešu iesaistīšanosuzņēmējdarbībā, jau otro gaduizsludina biznesa plānu konkursu“Lec biznesā!”Konkursa noriseKonkurss notiek divās kārtās.Pirmajā kārtā aicinām jauniešus (18līdz 30 gadus vecus) līdz 21.novembrimiesūtīt biznesa idejas aprakstulīdz 3 A 4 lapām.Konkursa pieteikums, kopāar biznesa idejas aprakstu unpieteicēja CV, jānosūta elektroniskiuz e-pasta adresi lecbiznesa@hipo.lv.Idejas aprakstam jāatbilstgan konkursa nolikumam, ganStarta programmas nosacījumiem.Idejas tiks vērtētas, ņemot vērā:• Biznesa idejas apraksta skaidrībuun precizitāti;• Tirgus aprakstu (mērķauditorija,potenciāls, konkurenti);• Projekta realizācijas aprakstu;• Finansiālā pamatotību/ idejasdzīvotspēju.• Pievienoto vērtību.50 labāko biznesa idejuautorus aicināsim piedalīties otrajākārtā, sagatavojot biznesa plānu,kas atbilst konkursa nolikumam unStarta programmas nosacījumiem.Biznesa plāns būsjāsagatavo trīs nedēļu laikā, no9.decembra līdz 6.janvārim. Janepieciešams, biznesa plānupalīdzēs sagatavot Bankas darbinieki.Pēc tam notiks 2.posmavērtēšana – kurā vērtē pašus biznesaplānus.Uzvarētāji tiks pasludināti2012.gada 24.janvārī.Konkursa rezultātājaunietis vai jauniešu grupaiesaistās Hipotēku bankas Startaprogrammā un dibina savuuzņēmumu. Konkursa balvas iratbalsta instrumenti, jauniešiemuzsākot uzņēmējdarbību.Konkursa balvas1. Pieciem (5) pretendentiem,kuru biznesa plāni tiks atzītipar vislabākajiem, tiks piesaistītimentori, kā arī tie saņems naudasbalvu – 1000 latus savas biznesaidejas realizācijai.Nākamajiem pieciem (5)pretendentiem arī tiks piesaistītimentori, kā arī piešķirta naudasbalva – 500 lati savas biznesa idejasrealizācijai.2. 20 pretendentiem tikspiesaistīts mentors – pieredzējis nozaresspeciālists (kas sniegs atbalstubez atlīdzības).Vairāk informācijas – www.hipo.lvun www.draugiem.lv/hipo


Suntažnieks 5Teika par Kangaru milziGarajos rudens vakaros līdz pat Ziemassvētkiem senielatvieši stāstījuši teikas un pasakas, minējuši mīklas, jonebija taču televizora un datorspēļu. Lielus attālumus cilvēkigājuši kājām vai braukuši ar zirgu, – nebija ne automašīnu,ne vilcienu. Ceļošana aizņēmusi ilgu laiku, un daudzveidīgāapkārtne rosinājusi fantāziju, un radās teikas.Anša Lerha-Puškaiša (1859–1903) pierakstītā teika„Milža guļas vieta” likās retāk dzirdēta un varbūt būs interesantaarī suntalniekiem, teika publicēta viņa „Latviešutautas teiku un pasaku” V daļā 1894.gadā.Teika sākas ar apkārtnes aprakstu, kas pamatostāstījuma ticamību:„Starp lielajiem un mazajiem Kangariem, pieLubānas lielceļa (42 verstis no Rīgas, netālu no Ķodereskroga) pa labai rokai [braucot no Rīgas] atronas iegarensuzkalniņš, kas tīri pēc gultas izskatās.”Tā kā dabā uzkalniņš pēc reljefa tiešām atgādinalielu gultu, kuram līdzās parasts cilvēks tāds knislis vien ir, tadtajā varētu būt gulējis ļoti, ļoti liels cilvēks, bet nodarbojies arkatram cilvēkam parastām lietām:„Šo uzkalniņu vecos laikos Milzis jeb lielais vīrsturējis par gultas vietu. Gultas kājgalā brokastā vārījis arvienuputru! Bet vienreiz putra drusku izlijusi vīram, kādēļ taivietā izbrukums kalniņam iegadījies.”Sevišķi neparasta bijusi pati putras vārīšana:Attēlu zīmējusi māksliniece Juta Tīrone mācību grāmatai –Dz. Paegle „Latviešu valoda 7.klasei”1994.,50.lpp.„Jā, un cik savādi lielais Milzis savu putru vārījis,par to gan jāpasmejoties, gan jāpabrīnoties: viņš, līdzkoagrumā piecēlies, tūliņ ar saliektiem īkšķiem izburzījis acisun tad devies lieliem soļiem uz Rīgu pēc sāls. Necik ilgi, tābijusi mājā, un nu skrējis uz Lubānas ezeru ūdenim pakaļ.Tas viņam secies tik ātri, ka nebijis ko apskatīties, un brokastalaikā katrreiz putra bijusi gatava.”Teikā atainots milža neparastais pārvietošanās ātrums, joLubānas ezers no Milža gultas vietas atrodas apmēram 130km attālumā, kaut gan ūdeni varētu pasmelt turpat netāluMazajā Juglā.„Vēlāk Milzis devies uz Suntažiem, kur aiz muižasnolicies diendusā. Arī te vēl vieta redzama, kā toreizgulējis.”Teikas nobeigumā vēlreiz izcelts Milža neparastaislielums salīdzinājumā ar parastu cilvēku, kā arī atklāj arīvietu, no kurienes Milzis cēlies, tā ir Kurzeme:„Pēc diendusas gājis tālāk un turpat mežā saticismalkas cirtēju. Šo iebāzis sava cimda īkšķī un aiznesis uzKurzemi vecākiem rādīt, teikdams: „Rau, māt, kādu kukainies atradu; tas grauž mežā kokus.” Bet māte atteikusi: „Nē,dēls, tas nav kukainis; tas tāds pats cilvēks kā mēs, kaučunu gan labu tiesu mazāks.”Teikā ir gan ticami fakti, gan neticami notikumi, untieši tāpēc tā ir teika.Suntalnieki, kad pēdējo reizi apskatījāt Lielā vīragultu? Tagad ir lapkritis un Lielā vīra gulta labi saskatāma.Dzintra PaeglePar milzi Kangaru saglabājušāsdaudzas teikas un nostāsti.Literatūras stundās bērni ar interesilasa teiku ”Milzis Kangars un Kangaru kalni”,kas ievietota krājumā skolām „Latviešutautas pasakas un teikas 4. - 8. klasei” R.,Zvaigzne, 1982.Teika ir pagara. Ieskatam dažasepizodes par milzi, „kuram mežs bija līdzceļgaliem, tā kā mums smilgas,” bet kuramsava lielā auguma dēļ gadījās arī pa kādaiķibelei.Kur tagad stiepjas Lielie Kangarukalni un kur vēl tagad atrodas Lielā vīra -milža Kangara gulta, tur sensenos laikos bijusilīdzena (leja) vieta, apaugusi ar milzīgumūža mežu, kuram cauri līču loču ritējusiMazā Jugla. Mazās Juglas krastos augušimilzu ozoli, kuplas liepas un lazdas. Tālākno upes augušas smuidras egles, priedes,kļavas, oši, bērzi un citi tanī klimatāpazīstami koki, kādi arī tagad tur atrodami.Mežos dzīvojuši daudzi zvēri un putni, kādiarī vēl tagad te atrodami, bet bez tiem arivilki un lāči lielā vairumā.Meža malā pie Mazās Juglas, kāpaslēpusies kuplo ozolu un liepu paēnā,bijusi mednieka būda. Būdā dzīvojis mednieksar savu sievu tālu nost no citu cilvēkumītnēm. Kādā dienā mednieks, iedams garupes malu, izdzirdējis mežā savādu troksni.Gājis turp. Netālu no upes zem kuplas eglessūnās gulējis, spārdījies un brēcis pavisammazs, kails puisēns. Turpat tuvumā nogāztasegles dobumā bijusi vilku mātes midzene,kurā mierīgi gulējuši pieci vilcēni.Mednieks domājis, ka tuvumā vajagotbūt ari bērna mātei, un sācis saukt,bet nekas neatsaucies. Tad viņš bērnu labiapskatījis un ievērojis, ka tam uz kreisā plecamuguras pusē un pretī uz krūtīm bijušaszīmes kā ar zobiem iespiestas. Tad nu medniekssapratis, ka bērnu mežā būšot atnesisvilks. Paņēmis puisēnu un aiznesis mājās.Sieva gan sākumā bijusi ļoti pikta, bet,kad puisēns smaidījis un sniedzis tai savasrociņas, tad tā apmierinājusies un paņēmusito klēpī.Pēc tam mednieks apstaigājis visuapkārtni, kur vien atradušās cilvēku mītnes,bet puisēna māti neatradis. Un ta medniekupāris paturējis puisēnu, - audzinājis sevdēlu, jo tiem pašiem bērnu nav bijis. Puisēnsaudzis ne tā kā mēs citi cilvēki - gadiem,bet viņš audzis dienām un pat stundām. Pagadu viņš izaudzis jau galvu garāks par savuaudžu tēvu. Piecu gadu vecumā tas bijis jaugalvu garāks par visgarāko koku tanī mežāun gājis jau līdzi audžu tēvam medībās.Otros piecos gados tas izaudzis vēl piecreizgarāks. Tad viss lielais mūža mežs bijis tamlīdz ceļgaliem kā mums smilga. Cik garšizaudzis milzis, nav zināms, jo toreiz vēl tanīapkārtnē nav bijis ne pēdu, ne cita mēra.Tālumu un gulošus priekšmetus mērojušisoļiem, bet augstumu noteikuši pēc kokugaruma. Milzi ļaudis iesaukuši par Kangaru.Kad vecais mednieks palicisnespēcīgs, jaunais gājis medībās viens pats- vecie tik rūpējušies, lai ugunskurs (sārts -pavards) neizdziest.Kā jau milzis, Kangars bijis ļotiTurpinājums 6. lpp.


6 SuntažnieksAbsolventu sveiciens savai skolaiMīļu dāvinājumu savai skolai sarūpējuši absolventi,kuri Suntažu vidusskolu beiguši nu jau tālajā 1981. gadā.Trīs kastaņkociņus no sava dārza Agitas Freimanes vecākivēlēja skolas teritorijas apzaļumošanai.Pēc saskaņojuma ar daiļdārznieci Mariju Grauzipar piemērotākās vietas izvēli, darbi varēja sākties.Uldis Zandbergs apzināja kla-sesbiedrus, aicinot uzstādīšanas talku.8. oktobrī kociņus stādīja bijušie klasesbiedri: DaigaBleija, Sarmīte Sīle, Dace Briģe un Uldis Zandbergs. Gantālumā esošie, gan darbos un mājas rūpēs aizņemtie sūtījasveicinājuma vārdus un domās bija kopā te – pie dīķīša skolaspusē.Klases audzinātājai Ainai Lindei šī bija ne tikai jaukaatkalredzēšanās ar savējiem un kavēšanās kopīgās atmiņāspar skolas laiku pirms 30 gadiem, bet arī skaists apsveikumsvārda dienā.Foto Uldis ZandbergsFoto Uldis ZandbergsFoto Uldis ZandbergsTurpinājums no 5. lpp.stiprs un visstiprākos kokus rāvis no zemeslaukā ar visām saknēm. No medībām viņšvarējis nest uz muguras piecus briežus unkatrā padusē trīs stirnas. Tāda bijusi arī viņaģimenes nedēļas norma. Katlā vārījis uz reiziveselu briedi vai trīs stirnas.Ja kādu reizi tāda norma likusiespar mazu, tad piedevām vēl noķēris dažusputnus: medņus, zosis, teterus, bet tos tadcepis uz iesma. Iesms bijis gan koka, betkrietnas spāres resnumā.Sāls noliktava Kangaram bijusistarp Daugavu un Rīdziņas upi, kur tagadatrodas Rīga. Kad viņš uzlicis uz pavardagaļu katlā, tad gājis uz noliktavu (Rīgu) pēcsāls. Uz Rīgu ejot, bijis jāmet (jāiet) liels likums,jo mežā bijis liels ezers, - tur, kur tagadZlaugas purvs, caur kuru tagad stiepjasKangaru kalnu strēķis no Suntažu Ķoderesmājām līdz Ropažu Vāveres mājām un pakura muguru (virsotni) tagad iet Rigas - Ērgļušoseja. Kad ezers savu nolikto laiku tanīvietā bija nostāvējis, tad tas pacēlies gaisāun aizlidojis uz Lubānu. Ezera vietā palikusidziļa bedre. Milzis tad bedrē sviedis kokus,nesis smiltis no Rīgas smilšu kalniem un pildījisbedrē pārejas vietu. Uzbēris tanī vietā augstukalnu un tad sācis kalnu pagarināt uzabām pusēm. Cik reizes gājis uz Rīgu pēcsāls - vienā rokā nesis sāli, otrā rokā smiltis unkaisījis uz ceļa, kur gājis. Tādā kārtā sanesisvisu Lielo Kangaru kalnu strēķi.Kad Kangara audžu vecāki -mednieki - nomiruši, tad milzis pārnācis uzdzīvi mežā pie lielās egles, kur vecais mednieksviņu bija atradis un kur vēl tagad irLielā vīra gulta. Tur mežs bijis ļoti biezs ar vareniemkokiem, kurus Kangars rāvis laukā arvisām saknēm un krāvis gubās. Atstājis tikailielo egli, zem kuras viņš atrasts, ko vecaismednieks tam agrāk stāstījis un rādījis. Zemkuplās egles zariem milzis slēpies no lietus unsaules karstuma.Eglei līdzās Kangars uztaisījis savugultu.Kādreiz, kokus raujot, Kangarsbijis stipri noguris un piesaulītē aizmidzis.Pienākuši pieci vilki un paēduši līdz kaklampie viņa kreisās rokas mazākā pirkstiņa. Tasuzmodies nejutis pat mazākās sāpesTanīs laikos dzīvojuši arī citi milži:Lielvārdis, Koknesis, Aizkrauklis u. c. PieKangara atnācis viesos kādreiz Koknesis.Projām iedams, uzaicinājis Kangaru piesevis Daugavas krastā, bet Kangararn navbijis laika iet viesos un nekad arī nav gājis.Viņa mīļākais darbs bijis medības un rautkokus, dedzināt līdumus un taisīt klajumus.Visi klajumi, tīrumi, pļavas Kangaru kalnuapkārtnē esot Kangara darbs.Kādreiz gan Kangars iedomājiesapceļot pasauli un brīnumus redzēt; varbūtarī sev līgavu atrast, bet viņam, kā jaulīdumniekam, nebijis laba apģērba, ar koiet viesos, kādu redzējis Koknesim. Lai kārtīgivarētu doties celojumā, gribējis likt pagatavotsev labāku apģērbu un uzaicinājis piesevis pašu skrodera meisteri.Tanīs laikos pasaulē bijis tikai viensvienīgs skroderu meisteris, kurš dzīvojisuz vietas un tik sagriezis pēc vajadzības.Zeļļi gājuši pa visu pasauli, šūdami un uzvalkusnododami. Pie Kangara atnācispats meisteris ar visiem strādniekiem, betar nomērīšanu nebijis viegli. Pataisījušitrepes no diegiem, un meisteris ar mērukāpis augšā. Piespraudis mēru ar adatumilzim pakausī un gribējis kāpt zemē, betmilzis domājis, ka pakausī kož blusa, saķērismeisteri un nospiedis. Zeļļi bailēs aizskrējusi.Skrienot dažs pārlauzis kāju, dažs muguru,un tā Kangars nedabūjis jaunu apģērbu, unceļojums izputējis.Cik gadus Kangars pasaulēnodzīvojis - nav zināms, bet, kad viņš jutissavu beidzamo stundu tuvojamies, tadpieslējis savu spieķi gultas malā - MazāsJuglas labajā krastā - pagājis vēl trīs soļus,pakritis un bijis beigts.Apkārtnes cilvēki to atraduši unturpat, kur tas nokritis, aprakuši. Apmetuši arzemi, no kā radusies ieleja pie Abzas upītesietekas Mazā Juglā, kurai pāri iet Rīgas -Ērgļu lielceļš.Šās ielejas zeme samesta uz Lielāvīra kapa. Kaps redzams vēl šodien tanīielejā - Eņģelīšu birzē, starp Suntažu baznīcuun kapsētu. Kangara trīs soli no viņa gultaslīdz viņa kapam Suntažos ir 9 kilometri.Pēc teikas izlasīšanas klasērēķinām, cik platus soļus Kangars spēris uncik īsti liels tad milzis augumā bijis. Kāds arīpajoko: „Jāiet rakt!”Benita Trasūne


Suntažnieks 7Mana tante reiz bij’ jauna...Novembrī Suntažu kultūrasnamā skatītājiem tiks piedāvāta jaunasun talantīgas studentes VelgasAijas Podiņas darbu izstāde – smalkiniansētām krāsu noskaņām cauraustiakvareļi, filigrāni izstrādāti arhitektūraszīmējumi, ģipši, uzstādījumi. Tikai šiedarbi tapuši pirms gadiem 50-60, betpati autore jau aizsaulē.Mājās viņu sauca par Aiju.Velga – tas bija oficiālais vārds pasei,kolēgiem, kaimiņiem. Mums ar brāliviņa bija tanta Aija (nezinu kāpēc, betvisas tantes mūsu rados bija „tantas”un nekā savādāk). Tantai Aijai savasģimenes un bērnu nebija, līdz ar tokrietna audzināšanas un pamācībuporcija mums ar brāli tika ne vien novecākiem, bet arī no tantas Aijas.Tanta Aija mājās uzturējāsmaz, atceros viņu jo bieži ar mugursomuplecos dodoties pie seniem unjauniegūtiem draugiem, paziņām gantuvos, gan tālos Latvijas nostūros, braucotar laivām, apmeklējot izglītojošuspasākumus un dažādus kursus. Viņašad tad brauca arī uz Suntažiem, jo tekādreiz dzīvojuši un tagad kapos atdusasmūsu senči.Mūža pēdējos 15 gadus tantaAija bija pilnīgi akla. Viņa, kas vienmērbija kustībā, palika kā ieslodzīta Rīgaspiektā stāva šaurajā dzīvoklītī, atkarīgano citiem cilvēkiem. Galvenā saikne arārpasauli bija telefons un radio. Gadiemejot, aprūpe mājās kļuva arviensmagāk paveicama un 2010.gadaoktobrī tanta Aija piekrita pārceltiesuz dzīvi pansionātā „Rauda” Tukumarajonā.Dzīvokli viņa atļāva pārdot.Un tad sākās lielā krāmēšanās. Vienistabasdzīvoklītis bija pilns ar dzīveslaikā sakrāto līdz griestiem. TantaAija daudz fotografēja, pati taisījamelnbaltās bildes, diapozitīvus unpirka, manuprāt, visas grāmatas, kasvien tika Latvijā iespiestas, glabāja visassaņemtās vai nenosūtītās vēstulesun kartītes... Starp visām „bagātībām”dienasgaismu ieraudzīja arī kautkas patiesi vērtīgs – gan vienā, ganotrā, gan trešā un ceturtā šķirbiņā,skapjaugšā, grāmatplauktā mapēs unruļļos glabājās tantas Aijas studiju laikā– tātad pagājušā gadsimta 50.gadostapušie darbiņi – zīmējumi un akvareļi.Es, protams, zināju, ka tanta Aija bijusiarhitekte, pirms tam mācījusiesRīgas Daiļamatniecības vidusskolā(kuru tagad zinām kā Rīgas Dizaina unmākslas vidusskolu), bet man nebija nejausmas, ka viņai ir tik smalki un rūpīgidarbi! Viņa pati laikam tos augstunevērtēja, jo nekad neesmu nevienupašu viņas darbiņu manījusi kaut kur izlikturāmīti pie sienas. Beigu beigās novisām malām izvilkto lapu skaits tuvojāspusotram simtam un bija skaidrs, ka tieir izstādīšanas vērti.Kad jautājām tantai Aijai parviņas skaistajiem darbiem, viņa bijadiezgan pārsteigta, ka tie kādamvarētu interesēt. Pamazām gatavojāmpirmo izstādi „Raudas” pansionātā,bet viņa pati to nepiedzīvoja. TantaAija klusi izdzisa šā gada 4.aprīļavakarā tieši 77 gadu un 7 mēnešuvecumā. Viņas pelnus apglabājām tepatSuntažu kapos blakus vecaimātei.Izstāde tomēr ir tapusi. Lai tā ir stāstsnevis par aklu, sarūgtinātu un nevarīguvečiņu, bet par aizrautīgu un talantīgustudenti. Par to Aiju Velgu, kas gannopietna, gan smejoša raugās noneskaitāmām fotogrāfijām, vienmēr irdraugu bariņā, brauc ar laivām, dziedkorī, sporto, baro zirgu kaut kur Latgaleslaukos, smejoties gāžas sniegā,raksta atklātnes un vēstules uz mājāmno studentu talkām kolchozā un no Krimaspar to, ka ceļot ir tik forši. Par kādudzīvi, kas reiz bija gaiša, darbīga un tikpilna cerībām...Māra Mārtiņjāne-KašeFoto no personīgā arhīva

More magazines by this user
Similar magazines